Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1947

              hl
•l
ums Stendzenieks, bet cittir
im. GADA LÄBÄSIE SPORTISTA: ANGLUÄ VIEGLATLEXS S1D>
VUDEES0N8, ITALUÄ — RITE.VBRAUCEJS GINO BARTOLi;
FEilNCyA AIE£TSJ8 D2ENS SEPHERIAOEESS. SULTVANA
BALVAS LAUBEÄTS — ASV FUTBOUSTS GLSNS DEVISS.
Da2a4u valstu sporta lietprateji,
turpinot senas tradidjas, arl Sogad
l a a v i i ^ pinnaji pu$§ verti 1946. g.
sasnlegumus un Izrauga labäkos
sportlstus, jdsmojam par Jani
Stendzeniieku. Un dibinäti. VIQS
ir ne tikai latvieSu labäkals viegl*
a t l i t s aizvaditajä sezonä. bet ari yis-pär
0XÖSU 1946. g. teicamäkais at­lits.
LatvijÄs reHordlsts Stendze-nieks,
blakus somiem un zviedriem,
palldzdjls tui^pinSt Eiropas zieme|u
2»mju jau sen nostiprinato hegemo-niju
pasaules iabäko aluepa meteju
saimS. Musu rekordists Sajä gvarde
palici$ vienfgals Baltijas zemju ta-prezentants.
Kädreiz lepojäs igaui:ii,
bet likteQa saplositaji igauQU tautä
nav vairs neviena atleta^ kas sekmi-gi
turpinätu pasaules klases &\^epa
meteju Gukava Sules un Ferdinan-da
Isaka panäkumu gaitas. Gribas
apgalvDt, ka musu domäs Soreiz ne-dajas:
Jänis Stendzenieks ir latvie-
5U 1946. g. labäkais sportists. Bet c i -
täs zem§8?
Laikraksts „News of the World"
zii>o, ka par Anglijas 1946. g. izcilS-ko
sportistu atzits vieglatlets Sidnejs
Yudersons. ,Otr§ vietä lerindots
Anglijas smagä »vara boksa ftempi-ons
Vudkoks, kas klusibä pretend§
uz pasaules meistara Dio Luisa
„troni*\ 3. iokejs Gordons Ridards,
4, golfa speletäjs Kotons, 5. biljar-
Uskäkajä^
meistaraösaukumu airiSanä vieni-niekusac^
nsibä. Sporta ^^^^^^^ä^^
nobal^änä viijS^^ a^^^^^^^ bal-su
skaltu i z y i m t s par traniu^^i
izdläko sporta repmentaiu^^
vietä: Eiropas iMtSreiz äträkais pel-detäjs
Aleksi Jani — mikls a;ugu-mä
un savos sporta samiegumos.
Tä nav pasaci^a: kädas ipeldetavas
uzi^uga d§l8 Jani jau 4 g. v sälca
peldet^ bet lidz 15 g v. bija nöpelde-j
i i li(K)0 km un lagad; ar 18 gä-d
i e n i / v i ^ ; l i r Eiropas ^^^^u^^
rekordists 100 m kraula pK^ldej
Ak, brinurai: Jani Izstieptu roku
platums 2 metri, svars 92 kg u
valka 53< nuraura kurpes! Frahci-jas
1946. g. labäkais vieglatlets Mar-seis
Hansenne V (1500 ip — 3:48,6
min.), kas pem vienigiaiis sipejä spe-koties
ar U v i e d ru pasauleiä klases
1500 m speciälistiem, ieguvis 3. vie-tu.
Ceturtäis: videja sv^ra bokseris
Marsels Cerdans, kas paSreiz ir pa-näkumiem
bagälä sacTkSu turnejä
Amerikä. Piektais: neofidälais pa­saules
nfeistars tenisä, Vinabledonas
sacHcSu uzvaretajs^^^^
tais: peldetajs Valereijs. Septitais:
viens nq frantu sporta varooiem E i ­ropas
meistarsacikstes Öslo^ —i 3000
m kavekju skrejiena iempfc 4 Put
jazons. Astotais: Francijas futbola
välsts vieriibas värtsargs Darui. V i -
i>u ateeroties, frand atkal Izjut lep-dists
Dio Deviss un 6. futbolists i numu par savu reprezenlanlu 2-—1
Svilts. Sljiet mazliet divaini, k a fut- uzvaru pag. vasara Parlze pret Ang-bola
mätes zeme §i sporta velda po- ujas vienibu. Darui toreiz bija
pularakais pärstävls äoreiz Izvirzijies 65,000 skatitäju elks. Täläk: 9. sle-tikai
8. vietä. . Triumfejis» skrejejs potäjs CoUtets, 10. tenisists Bemards
Vudersons, kas jau vairäkkärt gribe- un n , franöu pa5reiz populäräkais
Jls atvadities no-aktlvo sportistu sai- basketbolists Busnels. Kapä daudz
mes, bet v§l vienmer to nav spejis. cietusi Francija äodien jau atkal
Neskaitän\Jeip panäkumiem vaina- lepojas ar virkni sportistu, kam pa-gotais
atlets pern parsteldza pasauli | g^uie näv pretinfeku!
ar savu uzvaru Eiropas meistarsa-Ä
« J^^l m skrejiena I Amerikäou boksa iurnäls .,The
(14:08,6 minj. Si zelta meda a^^^^^^^^ "{^^^ ^^^^^^^^ ^ äko
sacikstenr» bija »iekalkuleta^ kadam L ^^^^^^f uzskata sma-ä svara
somu vai zyiedru skrejejam, be uz- ^^^^ j^zo Luisu, kaut ari aiz-vareja
anghs! S. Vudersons tadej ,^ ... . atzinitiu
it Anglijas 1946. g. labäkais spor-» ^^^^^^^^ ^^^^ ^^^^^^^ ^^^^ aizmigu
tists.
LATVIJA, 1947. g, 17. jauvarl
FASISTISKÄS ITAIXIAS ÄRUETU ÄHNISTRA. IHUSOLINI ZNOTA
G R A F A GALEOSO C A N O DlENAS G R Ä M A T A S PIEZt^fES P A R K A ^ U ,
DIPLOBiIÄTIJU UN STARPTAUTISKIEM NOTIKUi^llEM NÖ 1939. G,
S. JANVAI^A U D Z C A NO NÄVKI im. G: 23, DECEMBRI.
turplnäjUnis)
1939. g; 6. d e e e m b r V^
bija ilga saruna ar Ftahsuä-Ponse,
(Frandjas vestnieks Red.), kuras
vienigais svarigais punkts bija tis,
ka frand pielait varbutibu, ka va-cie5i
varetu izlauzties cauri Maiiilo
linijal, bet netic, ka tie pec tam; c i -
noties klajä laukä, gutu uzvaru,
1939, g; 10, d e c e m b r i —
soiini arvien vairäk un vairäk un-traucas
par angju blokadi. Vi]?5
draud 'arpretsolie
1939. g. 16. d e c e m b r i — Uzru-
. . 1 r» -u- . . u... iHäju kameru. Manai runai bija l i c li fl^L"^ ^ 1 isteniba vin^ ^^^jfM panäkumi, kaut ari ne v\si izprala
„fighter of the yea^^ Skaisto Suh-I ^^^3,^3^;^ ^^^y/ T
vana balvu ko gadu mija sapeml ^^^^^^^^ p^^^^ ^^^^^y^ ^^^^^
ASV.populäräkais un labäkais spor- ^^^^j^x^^j^^^^ ^^^^ "^t:^ ^^.t'?^'']^!^!^^ Manstästlja, l
Marsels Hansenne — Francijas 1946.
gada labäkais vieglatletii.
värdu veltits vldejä svara pasaules
meistaräm Tonijam Zalem. Ameri-pelnijies
futbolists G. Deviss. Pär- väcu vestnieks briiiem nespejis a j -
steidz ka kandidätos nebija neviena .^^^ neapmierinätibu. Labi.
vieglatlota! Pat an ne amenkat^ul
students Fi6s. kas pern sasniedzal 8- 31. d e c e m b r i — M u -
savu fantastisko pasaules rekordu | ^<^l"^i jopi-ojäm slimo ar atkärtotieih
diska! mekinä 54.96 m. Minet^is j P^^vädskuma uzpludiem. Tagad
rezultäts p ' • b^mu daudzdnu punk-h'i'f>^ gribetu sulit zii.iojumu Hitle-tu
tabulu verteiuma dod 1218 p. u n l ^ a " ^ ^^i apliednätu, ka Halija tur-
Fiös lidz ar to ir 1946. g. labäkais | P^"» bruooties. Bet kam mes gata-vie^
lätlets paKaule. Lietprateji do-l^^^iamies? Ka\^ kopä ar Väciju
maja ka Suliväna balvas ple^kirbnuj ^utu noziegums un mulklbas kaln
sordz iespaidos amerikänu triumfs N^l^*^- ^'^ butu vajadzigs, es pie
Devisa kausa izcinä tenisä. Tädäpi*istu karam pret Vädju, bet n
gadijumä vlslieläkäs izredzes biya T^^^Pä ar to. Musolini domä tie§i pre
D^ekam Krameram. ko nepärprota-1 ^^J^- Vii>5 nekädä gadijumä negri
mi .uzskata par pasaules 1946. g . p e t u kavot pret Vädju, un, ja mete
teicamäko tenisistu. Savä tikko 1 butu gatavi, vio^ cinitos kopä , ar
publice,tajä sarakstä to , apstiprinal Vädju pret demokratijäm PaSlaik
ari Francijas tenisa savienibas pre-|^"^^s nevajadzetu par karu runäl.
zidents, Pjers Gilo.s8. Suliväna ,bal-|Valsts absoiuti nesagatavota. Musa
vas liaureätu vidu pagaidäm i r tikai | stävoklis sliktäks, nekä tas bija sepi
1 sieviete: 1945. g. vertigo trofeju | tembri.
pieSkira kalifornietei Annai K u r t i - j 194O. g. 15. j a n v ä r i — Dubk
sei par viriäs bagätlgo pasaules re-|bedäjas par musu brunoto spek
kordu birumu peldeSanä. 1946. g. — Istävokli, ar ko vio§ beidzot labi ie
atkal virietis!
A r n o I d s S m i t s
».iilvviva BartoU!'* — lielä sajOsmä
daudzkärt saukuäi lta]l, atkal un at­kal
sveicot kadu Gino Bartoll uzva­ru.
Bartoli ir savu slaveno tautie^u
^tvtmrmvm,' iatwrt«H un
L A T V I J A S R E K O R D A 2 5 G A D I
Tikui nedaud/.i skatUäji bija sva-
XU Qcläanas siicikstes 1922. • g. • Rtgä,
Blavenäks pSchäcejs. Varbflt v i e n i - l ^ ^ d A. Veyeris sasniedza Latvljas
gais. varbut ari viens no nedaudza- ^ekorcju jspalyas syara abrocigä sp e-
}iem sportistlem pasaule, kas V a t i - r * f " ^ ^ ^ .
känä saoemis pävesta svStlbu. Taöu fl^^a varens rezultats taöu Hkas ne-
Bartoll vOl §odien nav aizgäjis no .^^c^'^\>
sporta un iestäjies klosteri, kä vioäh'^^^^^f^^^^^\ P^^^^fL^/l^^^^^^ jodien
to kädreiz solljies. Savu sasnicgumu h^/al^g»!^^^ jauJfeS gadi,^ kamer
2i0ä daudz apskaustais fbrendetis P^ f »^^mies par §o perii musu svaru
i r Eiropas Uelcelu un §t).^v:ju vald- fel5anas rekordu sarakstä. Pasau-nieks,
Vinä uzvarejis pasaules visos rekords japaoa Nana 105 kg
ieverojamökos ritepbraukSanas sari-P^f^l^^S^^^s, bet to uzskata par vien-kojumos:
»Tour de France^ „Giroh'fizeju varejumu. Vevera rckorda
D l t a l i a " ; „Tour de Suiss" utt, utt. ^^^^ v§rtlbu istenfbä izprotam tad.
BQdams profesionäls riteobraucejs, ^ ateeramies ka zviedrs Andersons,
Bartoll no 1935.-1936. g. uzvarejis p^aspag-^-f"«^^^i Panze izcinija pa-
88 sadkstes, bet jau pinns tam, h^^^^^^ melstamosaukumu spalvas
amatiera galtäs, vipä izcinijis 44 uz-pva^*^' abrocigi spieda 90 kg., bet
varas. Kopskaitä Bartoli startejis v ieguvdjs e^ptietis Chams tiejl
450 daiädos fioseju braudenos, vei- ,^audz, cik ir Latvijas rekords -
cis 50.000 km un guvis 132 uzvaras. ^0 kg. leverojams bus mirklis, kad
Xtalu sporta iumälistl 5o v i ru izrau- "^"^^u atlets beidzot pärspes re-dzljuäl
par savas valsts 1946. g. l a - p^^^^» kam jau fiodien 25 g. gar^
bäko sportistu. Gino Bai coll jauna I ^^^^ Sm.
uzvara! i ^
Bavärgas apgabala latvieSu ko-c6ju,
txAboHm, tenisistu un boltseru zcfijai latv.oäu sportisi.cm
wme8 Btl6tu atl§ts toreiz Ir — atrS- p"^'^*"^^-
täjsl ViQU sauc Oiens Sepheriadess. Gcstaditas „Saules" nom. sportis-
Tituls: pasaules meistara. Sepheria- tu Späkenbergä lek^rtotas sporta zä-dess
Frandjai vlsas zemes lodes m8- les 1 g. atcerei veltt!ajäs sacensibäs
rogi pfim izclnlja vienu no vislie-1 basketbolä uxvar^ja Späkenbergas
DzTve Anglijä tagad
trls reiz därgäka nekä 1938. g.
pazinies. Gatavo diviziju skaits ne
pärsniedz 10; janvära beigäs bus 1
liPärejäm vairäk vai mazäk truksjt
lviss, dazäm pat 92 proc. no iero
öiem. Sais apstäkjos ir mu|l^iba ru|*
nät par karu. Musolini tik sarugti
näts, ka jut jaunas kup^a slimiba^
simptomus.
1940. g. 23. j a n v ä r i Ministri
angli kontinentä kara gustekcd.** To
pa^u frad vi^iS atliärtoja ari sarunä
ar dud, Ribentrops atvedls Hit-lei*
a vestuli: garu rakstUv kufä daudz
nesvarlgu lietu. bet piemln§ti a rl
divi svarigi puhkti: ka vltj§ nodo-mäjis
iz^kirt konfliktu ar terodera,
un ka Italijas vietai ne^aublgi jäbQt
Väcijas puse, D u ^ klausijäs un so*
lija atbildet rit.
1940. g. 11. m a r t ä — Sisdienas
konferenc§ du6e runäja mierigL
Vii)§ dekiareja, ka, paturot örivas
rokas laika izvele, vio^ nolemls
iejaukties kara un cinities blakus
Väeijai; citiem värdiem — pievieno-ties
tai. Ribenti^ops tad ierosinäja
drizumä sarikot Musolini tik§anos
ar Hitleru pie Bi-ehnem. Duöe ätri
pieoema priekSHkumu, k o es atzistu
par visai bistamu tieäo konsekvenCu
del, kädas tas var radit, un §ädas
s^itik^anäs lespäidu uz näkotni «
1940. g. 13, m a r t ä — Ribentrops
telefoniski ludz ndteikt tik§anos pie
Brennera piimdienä, 18. märtä.
Vispirms Musolini uztraucäs, >,Sle
väcieSi ir necieSami: tie nedod d l -
v^fkam laiku ne paeipot, ne apdomä-ties!*'
Bet tad vio^ nole^na, ka ja
jau jäsatlekas, tad labäk äträk. Par
spili tam,. dU6e bija nervozs. Lidz
§im vioS dzivojis iluzljäs, ka ists
kar§ nebQs jisäk, I
1940. g. 18. m a r t ä — Pie Bixän-^
mira snieg. Nepadetigi Musolini
gaida savu viesi, Vit:i§ arvien vairäk
paklaujas Hitlera^ fascinejoäam
iespaidam. Tä mtlitärie panäkuml
— vienigle panäkumi, kurus duöe
Wtie§äm augsti verte — ir svarigä-kais
lemesls. SastapSanäs ar Hitleru
norit loti laipni. Konference ir vai­räk
monologs nekä saruna. Hitlers
viens pats runä visu laiku.
1940. g. 19. m a r t ä -r- Sprledele-
Sana par satikSanos Brennera pare­ja
turpinaj as. Romä vakar satilt§a-nos
Iztulkoja par soli tuvak mieram,
uh visa pilseta priecäjäs. Tas lika
man padomät. cik gruti butu* prie-cäties
par kara pieteikumu,
Satiku Samneru Veisu un isi
gsr^^tiedraud tuiit^jas mtiit«H4@
sadursme^ briesrhas. — AtcerSda-lietuvle^
i, finälä pieveicot .,Saules"
vienibu 35- 24; Volejbolä „Saules"
sportlsies • parspeja • - - -. 6HttK«ui*tt4Ä4^i ^^«^Mmv.,, ,mA^i^m^^M.!^ä^:^:..^
igauniete^ 15—1, 15—8. IVL K. 1 izmanto gadijumu, l a i runatu pai
RV futboiists Juri» Skadi^S ir | starptautisko stävokli. Vio§ atkärto,, ,^ ^ . ,
Songardsholmas latvie^u nömetneslka mes nevaram pastävigi paliki M^^^s satik5anos ar Hitleru, duöe do-vecäkais
Dänijä un vei vienmer 1 neiträli. Ja mes sa<?labätu neiträU- P^a- yadja nav sagatayojusles
soel§ fytbolu. Däni ieintercseti, lai 1 Iäti lidz kara beigäm, mums pec tam sauszemes ofenslväs uzsäkäanat
vii.i§ piedahlos meistaribas sacikstes. j Eiropas valstu vidQ butu tikai oträs^|J^"^e atzma, ka runäjis tikai Hit-
Pagäidäm tömör nav atjaujas. Dä-jvijoles tlesibas.
nljas f utbola savieniba nosutijusi 1940. g. 25. f e b r u ä r i - Hitlers
pieprasuumu uz R i - u vai Skadmi^ runäjis. Preteji anglu komentäriem,
a m k nav bijis profesionäls ^ kas. verte runu par visai ordinäru,
Musu Izlases futb<)lists 2 KriS^ja- duöe uzskata, ka firers §oreiz gri-nov9
tagad dzivo Mitenyalde. Tu- bejis nopietni pazii?ot väcu miera
riencs D P nometne nodlbmata Y M - j^^^eikumus: Väcijas „dzives telpas*'
CAs nodaja. Sportistu ricibä ir l i e - pnndpa atziSanu un koloniju atjau-iska
spor a zale. Kalnainaja ap- ^oi^anu. Sie notdkumi man mei
kartne pa^reiz bnni§kiga slepoSanaJ tädi. ka nebutu verts oar tiem lm-
Latviesu Mitenvalde, kas atrodas 17 aonä runät, bet duöe uzskata tos
km no Giirmiäas - Partenkirchenas, par picoemamiem. Duöe velrciz ap-u-
maz. ^ . , , , ^ rliecinäjis savu pärliecibu, ka sabic-
Svarconbekas latvlesu nometnes drotie ko karu zmides, un vi.sa \noa
volejbo isti (Bugnius.^ Vanags, Dzel- politika pamatojas uz §ls päriiedbas.
me, Kalnios, Balodis, Smits) guva §is I vir,5 atkal runäjis par prasibäm
TTxmDA . " T ' " ' P^^^^f^M Frandjai un Izskaidrojis tczi par
UNHRAs 130. vienibas igaunus 15-4,1 nepiecio5amn>u'iegut brivu celu uz
latvie§i^uzva-l pasaules juräm, jo citädi Italija ne-,
reja-ÖT-MO V. A Ikad nek|u5ot imperija. ii « t * i
Basketbolä starptautlskie notei-1 K- J Aktualu un literäru. rakstu sako-kumi
latviskä tulkojumä iznäks 15.1 ^' ^ebruärl — Duie pojuma „Tr!8 ivalfxnes" 13. un 14.
janväri Hanavä. Cena R M 5.—. P a - P ^ ^ ^ ^ »Italijä vei ir daii no- numuri iznäkuM un däböjaml lielä-sutinäjumi
un naudas pärvedumi P^^^^*"^*^^^ niulki. kas joprojäm ko nometou ferämatnicäs un pla at-adres
§jaml laikr. ,.Tevzcmes" apgä-P^^'^ ^ädju sakaus. ?s jums saku, tiecigiera pärstävji^m. "
dam: Latvian Camp, Umbovstr. ^^^^^^ uzvares!*' Pieoemu apzf- i^dev. J . Dankens, Neuöttir^n /
Hanau / Main (16). Imejumu . ^ u l i ^ s " , ja Us attiecinäts obb.. Postschliesfaih 69. 24
Leipclgietis Lues Longs, kas 1936. ^^^^^ »^oziedznleks" ir par
g. olimpLskäs speles Berline izcinija M^^P^*
sudraba medaju tällek^nä un i r a r i l daAädiem avotiem ienäk zi-
Väcijas rekordists §ajä disdplinä.l ^as, ka Vädja driz bus galava ofen-pa
§reiz atrodas gustä Kanada. h^^ai rietumu fronte, Tä tomer ne-
Zviedru vleglatleti Gustafsons u n P ^ ^ säktles tOllt G^ringa aprindäs
Lidmans ieraduäies r^Jujoi-kä. Vii>i 1 ^^^^ beigas, — tas i r menesls
lers. Vii?§ pats bija nodomäjts pa­lellet
Hitleram daudzas lietas, bet
vioam visu laiku vajadz^jls kluset
Tä ir lietä, pie kuyas vii^.^i budams
diktätors vai pat diklätoru paraugs,
nav pieradis. /
1940. g. 23. raa-rtä — Musolini
tagad atkläti runä par iesläSanoa
kara Vädjas puse.'Duöes nostaja
Sakusi iespaidot daudzus faSistu v a -
ditäjus.
(Tuiplnäjums sekös)
•
Sludinäjumi
Ml
1
MContinental Daily Mali** pec Ziem-i
v i t k l em apr^kinäjls, dk därgi So*
gad bl]uSi, parastas ang)u limenes
sv§tki Tie izrädijuiles trls reizes
dargäki 1938. gadä. Visai pie-tictga
3V§tku svine§ana glmenei, ku­ra
virs» sievä, meitä un dek, izmak-
^ u s i 31 märdQU, 9 älllQus un 3
pansua, kamer 1938. gadä gimene par
tiem paSiem iabumiem bOtu maksa-jusi
tikai 10 mämpas. 10 SiliQu un 4
pensus. Gimenes Izdevuml bijuäi
Sadi: par 5 kg smagu titaru 1938. g.
bijis jämaksä 1? Siiiou un 6 pensi,
tagad 2 märdpas 3 §11, 4 pensi. Par
2,5 kg versa cepe§a — toreiz 6 §11.
•^•8 pensi, tagad 8 Ml Par duci.pas-tesu
~T 2 .äili;ii. tagad 4 s i l i s i , par
1 kg plempudioa 2 ^il. 6 p. — tagad
S §il. 4 p. fer 1 kg äbolu — 1 §U.
4 p, 2 §il. Par 1 kg apelsinu — 1
§11. — 1 Sil. 8 p. Puskg. parasto
riekstu 1938. g. 4 p.. tagad 2 §il.,
valrlekstl toreiz 1 §il., tagad 6. Par
100 dgaretem 1938. g. — 5 Jil., tagad
— 11 SiL 8 p., 25 dgäru — 1 märc
5 §11.» tagad 2 märc 10 §11., 250 gr
tabakas — 10 §iL — 1 märc. 8 Ml.
8 p. Duds b i ^ v i t u — 2 §IL 6 p. —
6 §U. 6 p. Kräsains dekorädju pa-pirs
— 8 p., tagad 1 §il. 8 p. 2 duii
sv§tku pastkar§u — 4 Sil. — 12 iiii.
Eglite 2 §il. 6 p.—- 7 §11. .6 p, Du­ds
sved§u — 6 p. — 11 p. Lelle —
9 §il- 6 p. — 1 marc. 10 sli. Rokas
soma — 1 märc. 5 §11, — 6 märci^as.
VirieSa rita kun>es — 10 §11 6 p. —
1 märc. 5 §il Kajminams auto —
1 märc. 5 §11 6 p, — ^6 märc. 8 §11.
9 p, Grämata - 6 §il -~ 10 §iil 6 p.
Lelles ratiui — 2 märc. 2 §il — 4
märc. Viskijs — 12 §il. 6 p. — 1
märc, 5 §iL 9 p. Portvins — 6 §il. —
1 märc.
No §i sarakstä sprieiams, ka dzlve
Anglijä patlaban patie§äm därga.
Nemaz nav jäkeras pie aprekina. ka,
ieperkot anglu märcii^as Vädjas
melnä tirgu. kur tä maksäjot lidz
500 RNt tädä gadijumä svetlci te
butu maksäju§i 15.000 RM, bet därgi
svetkl iznäk ari, ja ieverojam, ka 30
mardoas esot krietna meistani m§-
ne§a alga, im, piemeram, latrrietes,
kas saistiju§äs darbä par slimo ko-pejäm
Anglijä. izkäpjot no kufea, sa-oema
24 §ilious kabatas naudas,
Anglu märdoä, kä zlnäms, Ir 20 §1-
lii^u, un §ilioä ir 12 pensu.
piedalisies sadkstes teipäs. kas pec Hltlera mapticfbas Izdevlgs.
Anna JuSkeviol, dz. Jankevlci, un
d^lu Hariju (Ojaru) no Rigas, Slokas
lelas, J§kabu Ju§kevleu, Zinaidu
[Dupurl un 2ani Dupuru no Licman-tates
mekl§ Aieksandrs Jiidk§vics:
P Camp MMrzfeld, Moorenbrunn
ber Fcudit, Bayem (ISa)/ 8
mi
„Hm! Agräk no väcu sveiciena tadas
tulznas gan nedabuju."
U h l e n s p l e g e l
1940.. g.. 8. m a r t ä — Teälrals
iests. kas tvkams väcu gaumei:Mar
kenzens man zioo, ka svgtdlen Ro-mä
ieradisies Ribentrops un atvedls
lidz Hitlera atbildi duöem. Vlo§
svarigi piebllst, ka Ribentrops ap-mekles
ari pävestu-
Atkläti sakot, man viss tas nepa-
^ I tlk. Tas radis lielu iespaido visa
' pasaule, taisni tagad, kad mums ne­vajadzetu
liet vairäk degvielas
uguni. Bez tam mani tmida d u ^s
sastap§anäs ar väde§iem, Viiju pär-pemu
§as domas par karu, un täs no-mäks
viou vei vairäk, ja säksies
väcu ofensiva rietumos: Tädos ap-stäklos
Ribentropam nemaz nevaja-dzes
lielu runas speju, lai novirzftu
duti uz ricibu, kuru pats duöe no
visas sirds velas säkt Ribentropa
apmeklejumu pie pävesta uzskatu
par tikpat skalu, cik tuk§u zestii.
1940. g. 10. m a r t ä — Sastap§a-näs
stacijä bija visai vesa. Pulis, kas
ar zinämäm pulem bija sapuldnäts
ap staciju, izrädija 0ilu atturibu.
Kad aizbraucäm, Ribentrops aro-ganti
pateica: .Nedaudz meneSos
franeiu armija bus iznicinäta un
Kar. Rlchardu. Apl&t blj. poL p u l -
, p. z. no Tomaa, m. V a l l i j a C l m -
Relsepsburg Nr. 55, b, GUnz-g/
Do.. Bayem (13b). .. .18
. 4 -ATVUÄS" ABONEMENTS
m a ^ 4.— RM menesi. Bludlnä-
)omu msdisar 2.— RM par sla-dinajoma
rindu; piededgo mek-leiaiias
slodinajumi lidz 4 rin-däm^
4 ^ RM, gafäki par 4 rln-däm^
pee parasta tarifa.
Abonementa pieteikumi; slu-dinäjumi,
naudas pärvedumi tm
korespondence adresejama „Lai-vijal".
(13b), Gönzburg/D., Bör-germei<
iter-Landinatui-Platz 7.
Netzlletotus manuskriptus, ja
nav pieliktas pastmarkaä atpa-ka|
sutiSanai, neuzglabä.
Ar autora värdu vai iniciä|iem
parakstitajos rakstös iztelktäs do-mas
nav kaka zii^ä ari redak-cijas
domas.