Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1947

              »?• i ai) 1047, i - 17. J a n vM
DIENAS NOfmU&SI U H FlOBLeMAi
B M i T i l S l m E t A L U A S BEAUC U Z P A E A G V A JU
A N G L U A S SAIMNIIECISKÄS PÄBVEBTIBAS. ASV U^SPLAU*
K U m - EÄD8 IB M t J i U 01
Daiies t e l ^ bij.
lörs Dzitaw^^^^^^{^^ visiara a^zmlrstit Vienigi daii tou*
Ctiief PoW Postai Centre, i l ^ d d l e tieSi, p i e d ^ i ^ . atceras^^^m^
^ « ^ • « • ^ ^ « r f . t i - m f n . Ä I Sekojot pasaules notikumiem p$c'i?u, dzelzcelus, Visbeidxot, a p n t l ^ t , Camp 380/6, Egypt) pag gada prlecina a r laikrakslu sutijumiem. rRIEKSVÄIiÄRÄ radio un lalkrakstu yiijfim. m§s a l l a i p i r m B ned§}as, valdlba apakSnamam ^ decembri rakstita v ^ t u l e ^o EÄip- Tur tad ax'i izlasam Miiihauzcna
4 a ^ s i u i w ¥ « Ä i ^ r t a ^ r t I ^^^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ pa- iesniegusi pilsetu un lauku p l ä n s a i m - z ^ o : stastus p a r sevi. Ha mus apciemojis
TuvOjas L C P i ^ J a , kura musuNi««i vti ar masu stävokli trimdä. nieclbas likumprojektu, kas Uelä m§-1 »Sveiciens no tuksneSa! i Neizsa-ISarkanä Krusta parst§\ns. ka .hdz
cäuui Dar TnÄtl No daudz pu- « » « ^ 8 tlk acim redzamas mums no- pärvertjbas, kas varetu apsUttes vie- ^ImaU, väjS uiturs. beidarl^iba, ne- Naples. Ital>-). pag. gada decembri
tm&t» sprtedu™,. k« ari U k ^ ^ netaisnibas 1^^^^^ [ n l g i t a ^ . j a t a g a ^ v a l d l ^ strädnie-1 mn^^^ ap^tlkjiem _^drim^^^^^ un | r a k sU no ^ Nea|»lea:
Ir Bela solis uz priekiu. Tft spriei AtPUdes
ttdSl, ka L C P leprlekäSjä sastävä " n « '
Ä z l l v IförnmiSTri- kam paSi raekiet atbUdi. Jäatelst, ka valdlba pusotras valdl- ma. l a i gan ar ilgänvgaidam o bndi. valS, bel ^neesot kur i*v>etot Tai
j S i S u T paM^ S k ä - - l a l Tomer lalkS. kad mflsu pioblfima Sanas gados jau daudz «.BiUegusi kad atv6rsies värU^in « 1 ple tau- Uaka.;Ibä Pizä yls. 1 etuvleM. un «^a-
Sam tour ledami - - v i s u r , kur sa- nekust no vietas, pasaules notikumi tieäi saintmieciskfi stavokja uzlabo- tie&lem bQs brivs. Bet laikara Uk ii m i pieteiku^ies- braukt us
ttekas valrSk par diviem litvleSu noris straujä gaitä. Paraudzisimies äanä. ' I • •• • 1 t^ra«vaju. Latviesiem lur neesot
DP, saruaas aiviim nogrieias ui vispirtns AngUjö. Vai sacit, ka viss ASV pag. gads bija vSieäanu gada
emigradjas Jautajumu: vai vaJa-|lM6. gads Anglijai bijla, darba un ar republikärju uzvaru, pie kam, kä Ko var dot
nekas aizmlrsies. — MQs tagad ne-sauc
par gOstekiMem, bet par S E P ,
t i . , padevuiSos ienaidnieka ]aud!m.
un Il^ä lietus, bet
var pariinät par
veclera laikiem,*
ap 20 un Italijd
ap 90 latvieSu bij. kapavlru, plrmie
dzötu Izcelot, Inirö vaJadzStu izcej^^^ Ta- no republikänu, tfl demokratu parti-1 . , i - . l o « » ' ' • Ä
U vantu izcelot? gadöjai strÄdnieku p^rtijas valdibai Jas vairäkumä ievölSja öo partiju l a - nOmCtnU SaknU QäUX K u a ? k ^ ä 2 a s
Nav zinfims, ko l a l jautäjumä. kas yajadrija plerädit spöjas vadit Ang- bä späma pärstÄvjus. kas i r pavisam ^ f« j ^ ! ^ u ^
Joll grQts un jmags, lems L C P se- lijas valsts un tautas saimniecibu pret^js stävokUs, salidzinot ar Ang- LATYIEfiU AGEONOMU W E D R ^ r^£*^^\^^*^ m Nesteidzotles film ISmumam pärejai uz miera apstäkjiem, Apvie- Ujas völ§Aanu rezultätiem. Briiiem BA8 P C L B S D A B B A UN AROPALj^XTnhHi^n ^^^^^ mrmie
i M i e k i i . grlbetos teikt vlenu: Sorelz notä karajvalsts - /ingUjas imperi- rad&s pat Saubas. vai A S V neatkär- . T r i v r n t A f t MnnRnftfT^xkAicä \^ ? ^^^^^^^ I I T / ^ v.^*
^ f f i S S o t i a s tUcal ar f e z o J j a ar saväm vecajäm, tiri implriä- tosies st^voklis. käds blJa p6c pirmä ^ ^ ^ ^ ^ ^ NODROSINÄ^ANÄ «"glu otri a^^^^^^^^^
IQdJu! J a L C P nolemtu, ka emi- listiskäm tieksm^m un tradiciJSm ar pasaules kara, kad prezidents V i i - LatvieSu ägronomu biedrlba apvie- vasbarK^^^^^^ Sfio
grfidjas lautfijumi kas daräms, tad Cerdlla valdibas aizJeSanu ir it käUons uzsäka pla5u sadarblbas politi- nojusi ap 125 ägronomu lieläku^^r«uis noma^^^ öar*
patleääm arl laiks säkt kaut ko da- nc^ggusi turpat tris gadu simteou ku ar Eiropu, , kas v§läk neieguva skaltu instruktoru un techhlsku dar- Pf.j ^^fit^^^^VA,?^^
rit. Tad ar rezolOdjam vien vairs iigu savas vestures iaikmetu. Sajä piekri.^anu kongresa, un A S V atgrie- blnieku. lauksaimnieclbas Jautäju-M°" paiicwejis a n laiviesiem
nevar un nedrikst apmierinäties. lalkmetä Anglija, ko dSveja par jQru zös izoiäcionismä, Sis baias lldz 5im mos. Biedrlbas miteklis ir Mindie; ^ rupejies vispar Pf ^ Damesu Rara
Un kaut ko darlt nozlmö nevis söd^t un pasaules valdniecl, nav zaudejusi izrädijuääs nediblnätas. Satiksmes n§ — B A L K telpäs — Hercoga Ra- RUSieKpiem i m i j a , HHÖ. g. i\i no»
un gaidit piedEvajumus, bet paSiem nevlenu karu, uzvarejusi ari päd§-fattlstibas del pasaule kluvusi it kä delta lelä 49. Par biedrlbas iudevu-P'^^™^^ uaiuas ?iOo:
säkt aktivu un enerfcsku plänoSanu, josdivus pasaules karus, bet ja agrä- daudz mazäka. ASV UelrQpnieciba, miem un nodomiem tös priek§s6dis . " ' ^ ^ f T-Ji^^i>^ i i ^ ^ «
paSiem meklit lespSJas piekjat to kie kari Anglijas saimnieclbal deva kuto^ieciba, gaisa saUksme un pärl prof. Dr. agr. R Starcs Izsakäs: f^T * pi^ieri^ajiem
zemju pärstävlbäm, kas vispar va- uzplaukumu, tad pedejie divi to no- vlsäm lietäm bagftUba vairs nepie- „Agronomu biedrlbas uzdevums irrj J? vairau iragisKa. ts saijemu
r i t u mums bat plepemamas Jaunas vedu5i lidz blstamam zaudejumii lauj Amerikas kontinent^ poliUku, apzinät un apvienot amerlkfiou tin f^^^^^J^t^^^^^
dzlves vietas mekl§Sanal. Täd^l stävoklim, KamSr turplnäjäs karS, bet cieSi iesaista A S V visas pasaules franöu joslas latv|e5u agronomus un " em oa uesiem^r lugumu ^ i m z ei
vien, k a esam cietufii, tadSl vien, ka Cerölls vareja saimnieköt ar firkärt^- saimniccibä, Pödgjos gados ASV lauksaimnlecibasrdarblnlekus. J?ar ^»neRiei VKUI pieoerigos.^ 5^
polltisku apstiklu d6] nevaram jiem karam paredzötiem lldzekliem. kluvuSas arl par pasaules malzes vienu no svarigÄkiem uzdeyumiem p gusieKoi gan atsiaja Rimini,
gavä zeme atgneztles, nevlens mus EtUjs, turprotlm, sapSma tukSu valsts kieti, ASV saimnieciskä attlstlba biedrlba uzskata palldzet iegöt Ägro-M^ ^^^^f f ivunsteras ^jo^netnl Vö-noraeklSs
un nevKtos mums para- kasi. Tajä paM lalkä Etlijs Ang- kara laikä nav pärtraukta un turpi- nomlsko darblnleku vai lai^saim- f^Jf; Pf^ m^K m M I V^An
dizl nesolis. M§8 dilemiöl dzlvojam lijas valsts k u ^ straujl sagrieza ci- na pleaugt, käm^r pasaules iedzlvo- nieku lleto^anä vai IpaÖuraä; zemes • a oi 7^Ti/rR J R
gauii reälä un gauil saimnieciski tos, vei lidz älm nepazLstamos sociä- taju lielfikai dalai jädziedö kara bru- gabalus un salmnleclbas. kilru ap- 8y**teKou nomeine Fizä. ms darära
noskanotä pasauiS. Ja mes gribam, lizöcijas Udepos. No 81 b r i i a Ang- ces. saimnieko^anä latvleÄi varetx^ p l e r S - P * ^ " ' Kas lespejams lai vious atbri-lai
mums kaut ko dod, tad mums lijas p i l s o n l s b i l v a i s U20§mejs, t i r - Tädä situäcijä pie A S V ärpoHtikas dit savu augsto lauksalmthiecmasr^^lj^ a us ^2 * s H
lepriekS paSiem jäzina, ko varam gotäjs un rOpnieks vairs nesajut stures parädijäs jauna figUra — ^e- darba prasmi. Interesantl it atzl- P^^^^^^ ^ " i ' i r^s ^^^^^^^
dot pretim. Un taa ne vien jäzina, valsts atbalstu brivai saimnieciskai nerälis Dions MarSals, kas kara l a i - m$t pagäjuääs vasaras pleredziP^^"^^^ naci laiKa. Köds liktenls
>« ekspänsljal, bet turpmäk tiem järS- kä bija amerikäpu armijas iterieräl- Berditesgadena^ »Jnsulas" iatvieSu " ^ ^ ^ ^ J ^ ^ ^ /
I i- I -r o 1 I Ja völaties mekldt änepmlekus
labftkals cc]ä
^^^^^^ ^^^^ ^ ^^^^^^ _ ^ Chief G. 5.
tos.' Tlesa — Sadf baltö vergu t l r - | Ujas^^em^i^Ij^arbaniru un iTeräko Vele-1 vismodernäkTem iero6iemTpgädätam 1 pag. gada pie nomctnem biTia'prÄvs | ? f ^ ^ ^ ^ ^JV^^^^'^*l^'
bet arl jäpazit:io«
Nometnu
ganizeSanu uzskatäm par i^en. Mar- kopSanäs.
äala liellski veiktu darbu, tad n e - Dom&Jot par mQsu näkotni, bied-
I bOtu jääaubäs, ka ar saviem piedzi-1 riba stäjusies sakaros ar Fifanrijas
bez paälabuma äais lalkos mQs ne-,
viens pretim nenems, vismaz tad ne,
Ja patieSäm gribam pällkt. vlsl kopä
meW6tu kruälSvu Täimm^
gribam kaut kur nokJQt, mumsl ^m^i^ ^ ^ Isavai näcljai iegQs arl dlplomätisku
d i e m i i l sava äda J il p ä r d o d. LatvieSu ägronomu biedrlba ame- uzvaru miera llguma sarunäs Mas-
Jautajum^ vienigi, cik izdevigi m$s r l k i o u un franöu joslä IQdz re^stre- kavä.
8o 3du varam pSrdpt Un vislabö» ties vlsus agronomus, lauk.salmn. i n - TSgad atgrlezisimies pie jautäju-kcm
K^toikumus un visaugstfiko cenu struktorus un tedmiskos darbinie- ma par masu pa§u tiesibäm. Kad
varam lestit tikal vienä gadlJumäJkus, kas to nebQtu v§l Izdarijufti. esam pieskäruSies musu divu lielo
Ja mfis paSl sevi tieöl pledSväsim Biedrlbas miteklis Minchen§, Hcrco-ldraugu valsts iek5öjiem apstäk iem
(lai nehötu JäUeto negUtais vSrds ga RQdolfa ielä 49, k^ir pieprasämas un nutikumiem, tad pärdomäsim, k u -
ttPlraosim"). Katrs liekals starpnleks ari re^istreöanäs anketas. Turpat bridi varSja but Jstais laik.s, lai
var mums tikal kait§t. var saoemt lauksaimnleclbas kursu
Ta$ i r pirmais bargäs dzives 11- programmas,
kumlbas secinfijums^ Otrs i r tas, ka Gautingas DP sanatorijas latyie-
Ja vlspSr ^ b a m Izcelot, tad, savas fius svetkos i^ipmekiöja L S K Minche-praslbas
uzstSdot, mums jäbdt re* nes nodalas pärstävis Ed. Zembergs
llistiem. Kfids cienljams profe- un nodeva dövanu sainiäus, leprle-
©or? referltä relz iztelca domu, ka clnfitle slimnieki äo apmekl§jumu
izcelot varStum vienigi uz zemi, kur atceraa ar slfsnlgu pateicibu.
mums plemörots klimats, kur mums Memmingenas ,4idlauka*' nometnl,
dotu ktUtörfilu autonomlju un kur kur citu tautlbu vldQ mit ap 1000
mums garantetu lespeju, tad, ja ap- latvleSu, llgu laiku citu telpu truku-stäkji
frozltos, atkal atgriezties uz ma d i i vidusskolai vajadzija mitinä-dzimteni.
Bez daubäm, täs Ir pra- ties miträs, nevesellgSs pagrabu tel-sibas,
kas mums il^et parelzas vai päs. A r UNRRAs atbaistu Memmin-pat
neplecieSamas. Bet ledoml^- genas tautieSi savai ^ninazljai tagad
mies arl, kä uz p i d i j o prasibu lal izbavijuM telpas kädas kara laikä
reaä§ valsts, kas cventuäU grlbitu 1 IzdeguSas celtnes pallekäs. —als
mOs savi zertia uzpemt Kur gan , ^^^.^^
ifsdienas pasauli atradlsica zeme, LATVIfiSU KUQI D08IES JClJÄ
kas uzi^^ms tädus iecelotfijus, kas „Nede)as apskata" zipäm, lat-
Jau ieprieki pieprasa re«lrbi}eti? viedu kapteinis A. Sraiits, kas nesen
IzSIjlrtlea nav vi^^gli. It 8e^tJ5lJd t i - ^^^^ i^radiea Väcijä, Anglijas kara
p i c nav vlegll, k a praslbas tlk bar- transpoila ministrljas uzdevumä pör-gas
un nikothea lespijas ptlnlgi 9^"^* ^ latvieäu ku^us, kam sallgti
neskaidras. Bet mums i r Jälzäljiras. latvleÄu JQrniekl. Tuväkä laikä
Un l a izSMimies, tad J ä i z i ^ s par «em britu karoga dosies
reälltiU, nevis par Qtopiskäm v§la- U^^rf - K j U ^ pelpu deponiäot, Udz
mlbäm. Ja izäljiramies, ka gribam h^öf«ö^^9s k l i ^ piederibu.
izcejot, tad JSsäk ka^ darlt, un pro- ' ^ ^ i ^ P^^^ ^^^^^ lalkmksts zipo, ka
t i — jälet vienigais cejfi, kas S^et ta- Hamburgä slikto darba un dzlves ap-gad
varitu dot reälus panökumus: ^^l ^»^^^ pärtraukuii ap 800
nekavijoties Jäapzina mösu trlm- ia^vleäu strSdnleku, kas tur bija no-dlnieku
spijas, jisagrupi vlsl V i - ^ ^ ^ ^ " ^ a t i bdvdarbos. Pic Hambur-cljä.
esoSle latvioäl reälu arodu g n i - Sas DP universitätes pärcel5anäs uz
p i a (ne pagastu sekretaru un de-1 P^^^^^SU, kas jau säkusies, sträd-partamentu
direktoru katigorljäs). ai^^em Hamburgä apsolitas lldzSi-jäsadala
latvleäi noteiktis dzlves M^^^^ mäcibas 8pik^ un studentu
spSjIgäs vienibäs un jigrleias pie | <i^vojamäs ba^akas,
imigräcijas valstu pärstävibäm ar
var izdarit Frankfurt^.*
V. E r i k SO n s
konkriUem pledfivä^^ tad noteikti izcejos pa§l uz
no tik un Uk ^audziem l a t v i e l ^ ^ be^ pärijiem bus jäpa-varam
Izveidot tadas un tfidas lielä- \\^\^ Väcljä *- ' *
kas vai mäzikas kolonizätoru vai Kädas izredzes ticm, kas pallck
stradnieku vienibaj^ kas patstavigl väcljä, to räda pieredze, ko ieguvuM
var veikt tädus un tädus uzdevumus U e , kas jau izsligti no UNRR-\s ap-attiecJgaJai
gö^es. Izcelotäji savulkärt t^d bOs
vastU tädus un tädus raiojumus sp^j^g^kie vai vdsmaz dzlvot spij!-
vai pakalpojumus par kuriem savu- g§i,ie niQsu tauUeäi, jo ari uz atse-kart
grib saijemt pretim tädas univi^ijdem izcelotajiem noteikti attie-'
tadas realaspnvllifcjas, par kädämi dnäms tas pats bargais likums, kas
uzskatan^as ieceloäanas ataujas, p a - U ^opumu ~- citas zemes uzpems
yalstn ecibas tieslbas, kulturala au- tos, kas paSi zinäs un pateiks, ko
tonomija utt ^Ini var dot un ko var darit
Ja mes to nevaram, tad atzfsim LatvieSu trimdas saime gaida, ko
Die l a l k a , ka pa§{ nevaram organl- emigräcijas Jautäjumä Icms täs aug-zetas
izcelo§anas virzienä neko reälu stakais pärstävibas organs — LCP.
d a r i t - Tad varam Ukai gaidit, p a - Tä noteikti gaida, ka lemums nebus
laisties uz labu laimi un rekinäties tikal piepemta rezoludja vien, be
ar iespeju, ka tiksim galigi i z k U - ievadijums reälai, akti vai darbibai
d i n ä t i , jo Viena musu taut1e§u | Aleksandr? L i C D a
vioi musu problömas apsprie^anu
eroslnätu starptautiskä forumä? Un
vai tas vispar bija iespijams?
Tapat pärdomäsim. käds galu galö
isti ir m d s u demokratijas jedziens?
Vai täds kä ASV, kur pirmä vietä i r
öetras personlgäs brivibas? Vai täds
kä Anglljä, kur veidojas valsts plän-saimnieclba?
Vai ari,täds kä Fran-cljä,
kur pilsoau ieskati tä sadaiiju-
Mes, ka demokratlskä satversme gan
piepemta, bet nevlcn.s ar to nav Isti
apmlerinäts?
Kädi ir musu uzskatl?
A r v . L a u v a
REDAKCIJAI
darbä Francljä. Sapemta atbilde, ka
pagaidäm, daiädu tedmisku apstlik-lu
ddl, nav lespejams reSllzif bi^id-ribas
nodomu, kaut gan laviksalm-nieku
darba spSks Francijä esot j o t i l p E g l i t i s , Jaunulmä
nepiecieSams. 1
Lai tautie§lem butu neplecleäamäs NEKONSEKVEN'CE
tediniskäs plrnizlnäSanas lauksalm- Ar gandarijumu Izlasiju Buvärijas
niecibä, biedriba propaganda lauk- latvie.^u padomes alzinumu, ka ne-saimnleclbas
kvu-su sarlkoSanu no- plccieSaihas vadlinijas musu dzlves
metnSs. Izsträdäta speciäla lauk- kärtoSanä, Ari pa$as pudomes par*
salmnleclbas kursu programma, kas sprledumos neticäi izmanämas äis
lotl elastlga, lal to piemii-otu
nometnes ipatnejiem apstäkl
katras vadlinijas, la! a r l täs na[v' tieäl tä
em. J% formulötas. Bet mani pärsteidz
nometnim rastos grutuml spe^ciälisitu padomS izteiktäs domas, ka, ja rästDS
atraSanä, biedrlba uzoemas attieci- nepiecieAamiba täläk emigret, tad to
gus lietpratöjus norlkot no. savu varetu darit tikai pie v zlnämicm
'bledru vldus. Sos kursus biedrlba priek§notelkumlem, kas a r l uzskal-leskata
p a r Joti svarlgiem, jo lauk- titi un i r tädi, ko nevlena imigräci-saimmecibä
visdro^äkä maizö vien- jas zeme, ta man Si^iet, mums nega-
"^t^-]^!^' }^^\ ^S^^ 1 rantös. A r ta paSu tad pOc manas sa-
Pedija biedrlbas sede vienpräUgi praSanas durvis uz täläku emigrä-peocmts
atzinums laikrakslu ^Lat- ciju tick aizvertas, jo kura imign-.ci-vija
ieskalit p a r biedrlbas dficiozu jas z e m e . g a n mums tur dos kfidas
amerikäou un franöu joslä. —Hu *j^.:u.- i ^ ^ . , —
uz
racijas lespejas
vaju un Ar|enifeu
^Metropolitan Kirchenvenvaltung
Ir Deutschland'* Mincheni, Rentgena
ielä 5 Piit izceloäanas iesp^jäm uz
Paragvaju un Argentinu sniedz Sädu
informäciju: „Mös r e ^ t r e j am Izce-
Jotäjus uz Paragvaju un Argentina
So akciju atbaista Vatikäns. MQsu
uzdevuras beidzas ar re^lsträcijas l a -
pijj piepem^nu. Täs nosutäm päves-tam
VatikänÄ, kur izgatavos vizas,
kä ari nokärto vlsus transporta jau-täjumus.
Paragvaja un Argentina so­laa
uzpemt l i e l i k u skaltu emlgrantu
no Eiropas. Izce|ot varis ärzemnieki
un visi DP bez tlcibas Izfikiribas.
Liegts izcejot väcu tautlbas piederi-gjlem,
rumäixiem, bulgäriem un un-gäriem.
Li^z §im pie mums jau re-
^ötrijuSies ap 5000 ärzemnieku, to
skaitä ari daudz latvieSu. Pie r e ^ -
träcijas pret 50 marku samaksu sa-
Oemama anketa, kura, starp citu, jä-aibild
uz Sädiem jautäjumiem: no-darbo
§anäs, igglitibas cenzs; uz ku-rieni
nodomäjls izceI,ot un vai i r s p i -
jlgs segt cela izdevUmus. Cik p a r ^
dzams, tad ceja izdevumi svärstisles
starp R M 1.200.— lidz 1.500.—, P a -
ragyaja veias vispirma karta lauk-saimniekus,
Izcejotäjiem —, lauk-
^almnieklem soiä pieSi^irt mäju. 10
ha zemes, 2 cukas. 2 govis, 15 vistas.
Täpat sola palidzet ar nepiecie^amo
lauksaimnieiclbas inventäru. Par A r -
geptinu vei musu ricibä nav tuväku
zinu, jo pa,5reiz Vati^rv^-- ^'-tiek sa-
^ds I ipa^as tlesibas, kas citiem i m i g t^
tiem netiek dotas. • K a p i c lal (vma to
darltu? Izce]otilju Elropä taCu: ne-trukst,
nav j au D P vien. Jeb tädas;
zemes tdmer i r noskaldrotas?
Patlesi i r pareizl, ka mis pa§i sä-kam
pitl^^
paSl sagätayot s a v u s projektuä
un pricyiikumus, bet tiem gan jä-runas
par izcelotäju novletoäanu 51- bQt tädföm, lal bötu ar! käda ccriba
ni väisti. Kad tieäi säksies Izcejo- uz vinu reällzi§anu. Citädi jjau pro-
§ana, to nezinäm, täjatkariga rib vis-1 jektiSana • pärvirSas pargc^isa pila
celSanu. Ja m i s vlenojami^s_^ pajr^
formulu, ka trjläkai emigräcijai i r
Bdglu palldzlbas starpvaldibu ko-1 jägatavojas, tad par to jävlenojas ar
miteja, kas uzoimusies rOpitles ari vlsäm konsekvcncim, kas no täs iz*
par palldzlbu tlem begUem kils rict. Vlens, solis uz prlekfiu un
mekli jaunu dzlmttni, iekäKoJusi vlens atpakaj rezultätä necjod valräk
savu pärstävnleclbu ari Minchene | par stäviSanu uz vietas.
(Maria Theresiastr. 11). Korlnitejas
birojä p ^ a l d r o , ka interese
IzceJoSanu esot loti Hela. Ik
par E d* T u t e r s . Marktredvicä
birojä izzioas saqemot ap lOÖ S r - «^AUNIE KALENDÄRI
sonu. Visvairäk par izceJoSarias ie- Latvicsu kalendäru, ko jau otru
spejäm interescjotics Baltijas
bez tam vei pojl. ukraloi uc.
DP, gadu izdqd Augusts Ozolii>5 Augs«
Paä- burgä, redi^fijls rakstnieks u n literä*
rciz, iekams vei nav säkusles Vlspä- tOras vesturnieks Arturs Baumania.
rijä cmigröcija.-lzcelo.^ana u^ K a - K^lcndära litcrärals pielikums' ap-nädu
vai, Dienvidamerlkas valstim iver 32 lapas puses un tajä lasäm
iesp^jama tikai tiem, kam Argentjnä, Kanoles Däles, Pitera Ermaqa un
Brazilljä, Peru, Paragvaja vajl fca- Ed, Patvaldnieka dzejojus, Konstan-nädä
ir jau piederigle vai kas pa- ces Mikelsones novell Pitraga brau-rakstlju5i
darba llgumus ar go valstu ciens, Mirdzas Tlmmas telo^jumu
firmäm. Tomir arl vlspärijä emi- Dienvidus pavasaris un Knuta Lesl-gräcija
uz Mm valstim variÄot Inotlkt oa stästu Vflrda vaina. Kalendära
jau drizumä, jo tur esot nödoms virtigä Hterärä dala beidzas ar Käf-rast
iespijas jaunu lauksaininieku h a Dzillejas trim satiriskiem dzejo-koldniju
ierlkoSanal un ari jaunu jiem no cikla Pabiru viri. — Atce-pilsetu
cel^anal Vlspirms vajadzi- rea dienu sarakslä, starp citu, l a -
iot lauksaimniekus, bet dfJrba-iespi- gäm, ka gleznotäjs Kärlls Mlesnieka
jas bu^^ot ari pärejx) profeslju jau- patlaban dzivojot trimdä Väcljä,
dim. lecelqtäjus Dienvidamerlkas anj?lu joslä. . Turprelim laikrakstos
zem§s esot paredzits novietot Juras vf^^tits. ka k , Micsnieks Väcljä ne-tuvumä,
jo tur kllmats elroplefiiem | atrodas. Rodas jautäjums, kurai iä-pienemamäks,
—'gosn. onaaii HUPcÄ^tt'>? : / •