Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1947

              Ai* tädu virsraj-cstu franöu laikrak-ita
„Temolgnage Chretine" sniedz
sava öefredaktora P. Dibuä-Dime
(J. Dubois • Dumee) rakstu, kufä no
räda, ka Väcijä, Austrijä un Zie-melitälijä
atrodas miljons cilveku bez
pavarda; bez dzimtenes; viri, sievas
un b§mi, kas vei pusotra gada pec
uzvaras gaida savu brivibu. Vai tie
ir göstek^? Ne. Vir;ius deve par
pärvletotäm personäm, värdä, kas
neko neizteic, kas ir tik abstrakts,
ka nespej modinät ne lldzjutibu, ne
leroslnät pärdomäs, Ar värdu sakot,
tas ir erts värds. Par Siem Jaudim
maz runä. Ja kalnos butu pazudusi
lidmaSina vai negaisa no tauvas no-rauts
tvaikonis, no tä varetu g0t
gensäcionölu vielu lalkrakstiem»
bet — kas gan ir miljons Jauiu, kas
kops 20 m^ne^iem gaida nometnes..,.
Iz^iemot divus, tris gadijumus, par
Vli;iiera laikraksti klusö. Mes tätad
ieejam kluse§anas laikmeta.. Sis klu-
8un^ izraisa balles, politlskas aiz-domas
un bieii, kas vei launäk, vien-aldzlbu.
Täläk rakstitäjs konstate, ka beg]u
probl^ma nav politiska problema.
bet ka to izmanto lespaidu cinäm, lai
gan tä nodcretu visbräligäkai sadar-blbai.
Autors iz^aucas: „Glabt
l.OOO.OOO cilveku no izmisuma, vai
var bQt v§l cildenäks uzdevumK? Vai
tas ncbutu pietlekams dzenulis ko-pejal
akcijai? So cilveku lieläkä
dala ir upup. Var jau but, ka vipu
vldu atrodas ari dazi nevelamie» pa
nodeveji, bet vai tädi butu viss mil­jons?
Vii?us vajadzötuiz5kir<^t, betpec
tam ar pärejiem jäapietas ne mazäk
labi, kä ar väcic'Siem, musu bij. ie-naidnlekiem.
Es saprotu, ka^bögju
nometnes nav koncenträcijas no-
. metnes, bet ja ari beglu matcriälä
puse ir labäka, tad moräliski tä to-m
§r smaga. Kädas cerlbas Tstenibä
var lolot DP? Tur ir 150.000 iidu.
^am nav atlauts dotties uz Palestinu,
5et kas ari ne var atgriezties d^m-täs
zemes, jo tur pieaug antisemi-tisms.
Tur ir baltieSi (250.000) un
poU (ap 400.000), kas, par splti da-zädiem
pamudinäjiimiem, lieläkä
dala atsakäs atgriezties dzimtene,
Dotäs garantijas vii:iil ieskata par ne-pietiekamäm
un kukulis 60 dienu
uztura veida nav tiem atsveris at-grieSanäs
riska Sabiedrotie; vinus
lldz §im uzr>§mu§l liie sevis'smick-ligi
maz. Ko taläk? ; Sie cilvöki, kas
varetu dot pasaulei vertlgas darba
rokas, tagad klust par nastu, no ku-ras
katrs grib atbrivoties. P§c imu-su
domäm siem cilvekicm jädod ie-spe-
ja brivi atteiktieis no diväm ie-spejäm:
tikt deportetiem vai nonäkt
postä — Väcijä. DP i r t i e s I b a
d z I v o t. Vioiem tiesiba prasit aiz-sardzibu
un alzgädlbu.
Liekas, Argentlna var^s uzi^cm
120.000 (bet kad?), Venecuela, Parag-vaja.
Kolumbija, LIbija, Dienvidaf-rika
ari. Amerikas Savienotäs Vals-tis
varbat izSkirsies un dos piemeru
bet Anglija beidzot uznoms fÄdus
Palestirvä. Bet lai nebulu kave.sanäs
UNRRA. kas par DP lidz §im rupö-jas,
driz izbcigs darb:bu, bet tagad
vei strldäs, kas pän>ems täs darbu
Kas dos lidzeklus? Kas dos transpor-ta
kufeus? To tomer pietiek preci
pärvadäsanai. — DP nometou oksis
teSana ir bruce kristieSu un cilveku'
sirdsapzii,iä. Mes nekad nevaram
pieoemt §o netafsnibu. Kamer mes
meklejam izejas, simti tukstoSi cil­veku
gaida. Murros nav tiesibu ru-nät
par demokratiju, par Atlanlijas
diartu, par brivibäm, par cilveci,bu,
ja raes nckä nedaräm ik) cietejii labä.
Pretejä gadijumä butu tlkai izlik5a-häs.
Vei valräk —nozlegums."
Logs
uz ziemeliem
TAUTIESD DÄVANU SAINISI NO
ZVIEDRUAS UN DÄNUAS AME-RIKÄ.
VU JOSLAI
„Vai man nav kas pienäcis?*
„Par noieloSanu nS."
»Bet män?**
MO MtTSU ZINÄTOIEKI DBTOSI STARPTAUTISKAJAI QABiGO
MANTU KRÄTUVKI V .
NO MUSU LIDZSTRÄDNIEKA BOSTOkX
Salidzinot amerlkäou un latvie.^u | sara var izrädities . pärlieku no-r
1
dzives iera^as, atSl^iribu atradfsim deriga. Un täpcc amerikar.iu dzivo
valräk kä lldzibu, taöu vienä ziiiä jamo mäju kvarläli loti 'atgädini
amerikänls latvietim ir tuvu rada j parku.
—• proti, »avä privätajä dzlve vipM Mäjas iokärtoSanas pu-mais
ir llels individuällsts. Täpec ari | podejais bauslis ir' — örtlba. A
un
Ame-nmerfkrinu
la^kos n«^v ciemu, un rlkäou därbigäs smadzenes nemitigi
Eiropa tik parastäs lieläs ires vätä komforta uzlaboSanai, bet, kas
mäjas. mckle, tas atrod. LalvieSu nama-
Amcrikäou pilsetas debesskräp- M^^^te amcrikänu mäjä pilnigi ap-jlcm
izrotätais centrs, nav domäls Juktu un varbut pat. noskumtu par
dzivosanai, bet koncentre visu, kas | darba tmkumu.
saistits ar iestädeml un ^business"
veikalnieciskieni darijumiem. i spcjas piasu. jo vlrtuve parasti
Pilsetas contra ärejo loku parasti izmantota ari Ikdicnas §damistabas
voido rupniecibas kvartäli, bot iio Vajadzibäm. Gäzes vai clcktriskä
kodoiu kä. gredzenä ietver plasie pHts modernä mäjä ir ists mcchani-prlekäpilsetu
rajoni, kuros dzivo kas brinums. Gäzes licsma nav jä-vismäz
75»/o no vlslem pilsetas aizdedzina — tä pati iedegas, cepa-ledzivotäjiem.
mä krasns automatiski reguld sil-
Kaksturiga §ajä zipä Ir, pieme- tumu, atkaribä no tä, vai cepama
ram, Filadelllja, kas iedzivotäju|toi1e vai cepetis — piedegSana
" I Säksim ar virtuvi. To ccj pec ic-i.
sptljas pla§u. virtuve tiek
skaita zipä ar savicm 2 miljonlcm neiespejama, jo siltuma avots,
nostäjas oträ vietä aiz Nujorkas.°Fiia- Mbriosmäm" tuvojotics, automati.ski
delfijas ccntram var iziet cauri 10 izsledzas, Gar vienu sienu parasti
minUtes, bet dzivojamo kvartäluiekärtots trauku mazgäjamais galds
Sl}:örso§ana vienä vlrzienä pat ar un ertl piosniedzaml skapjl trau-auto
aiziiem turpat 2 stundas. I ^iem un produktiem. Edamlieta^
Gandrlz bez. Izoemuma katra nö 5is kas^aträk maitäjas, stäv Icdusskapi
pilsötas dzlvojamäm mäjäm domäta Ip^^ä ledusskapja nodalä top ^^'sal-tlkai
vlonai ^imenel- un nekad ne- dets Odcns. Karsta vasaras di'cnä
pärsnledz divus stävus. Täpec, par amerlkänim draud nos]äf>§anav j
splti milzigajam ledzlvotäju skai- vio§ nedabii dzSrienu, kupä' peld le-tam,
FiladeUiJa, licipUsöta budama, dus gabalipL
atgädina mazpilsetu un, staigäjot pa Trauku mazgäSana nav darbs
daiu no täs ieläm, näk prätä Jel- Pagrabä iekärtota, ar ellu kurinäma
gava yal Daugavpils. kräsns automatiski dienu un nakt
9/10 amerikäiju dzivojamo mäju piegädä pietiekami daudz karsta
celtas no koka, Koka konstrukcijaj ödens, kura pietiek ari apsildi5ana
bez Saubäm, Ir letäka, otrkärt — un mazgä^anäs vajadzibam. Da?.ä
amerikäol, §lj;iet, par näkoäajäm pa- vlrtuve lekärtotas ari ti^auku maz
audz§m nemedz daudz domät: „Lai 1 gäjamSs maStnas, bet aiutomatiska
mani bernl strädä» pelnl un cej pa^i velas mazgäj^nä maSina atrodas
sev mäju. Mana maja manam mu- katrä mäjä, kuj-as ipa.^nieki ir kaut
iam pletlks," Divstävu dzlvojamä cik turlgi.
gka vicnal ^mehei koka konstruk- Vienas felmenes dzivojamai mä^ii
cijä izmaksä no 8—12.000 dolaru, visbie^ik bez virtuves m^ldz but'vei
bet täda pati muj-a maja - .vismaz 4 tclpas. Apak5stävä oblligati atro-divtik.
Tas lz51^ir visu. - das dzivojamä telpa — „living room'*
Katrai pllsetal medz but savas vienistabn, kura sVetdienäs
tradicijas. Filadelfijä dzivojamäsp^^]^^ ^^K maltites, AugLstävs pa-mäjas
medz ati*asties sanu pie sana, r^a^^ts diväm gujamistabäm vecä-un
^elt ari vlsnotaj Izplatita seriju ^^^^ un berniem. AugSstävä atrodas
sistema — garä jo garä lelä mäjah^^' vannas Utaba.
lidzinäj/s mäjai kä ola olai; oujor- Meboles intercsantä kärtä nav
kieSi un bostoniesi, turpretim, irl kiiedzosi modcrnas^ un bie/i ju-^
lieläki individualisti. £ku starpä at- amcrikänu mäjä atradisit pat «^a-statas
kaut vai metru platas sprau- ^lerä korektu Napoleona I stilu
gas. un, vismaz, viens logs hek iz- Amerikärtis gan raugäs lai vina
. veidots citadäk nekä kaimii^iam. mebeles nebQtu päräk J,zrobötas
Zemos ^^abalinS apkärt mäjai, apgrutiaa putekju slaucikmu.
vienalga. cik tas, liels, parasti top p^^^^^^s - ^^i''^^- nosegtas gridsegäm,
rupigi kopts. Bet velli eiropietis te H^^t putcklu sucejs gädä par to, lai
mekies pukes , vai citu krä^iiumu,«"^"^''^"^''^^^^ •^^'^ nn<;tnl-H« noi- i r , tn
kur pamielot aci. Amerikänis ieml-lojis
tipisko aa^rlu mauriou. Katrä
mäjä iebuveta vai atseviSki blakus
atrodas gar3za.
Salidzinot ar lielajäm kuUiiras tau-1 mijas siudentam. V. väniu redzam
tam, esam skaitilski maza tauta, lai [vai ikkatra ^imiias grämatä. Tapat
gan daudz Ir starptautiski pazistamu V. sarakstitä g r ä^
par muxns vei mazäku nacionäiu ko- j §)j:Idiimu. elektroljrimiju blja Arieiiigä
pu. Kä skaitilski maza kopa varam |§ai nozarCv- V. llgus ga^us vadvja
Atbilde Soreiz täda. ka virs pie-1 izcelties vienigi ar savu k v a 1 i t ä t i, 1 Ijtimijas f^ikultati Rlgas politech-sardzlgi
izliekas vairs citus nepazls- ar gara speku un ipatnibui Musu 1 niska Institutä un daudzi tagadöjie
tam. valoda, nacionälie raksti (oripamenti-1 laivju \i:imilj:L ir vioa skolnieki
Visi sairisi kädus 7vii>dHiflfi imP^^' tautas dziesmas mus vieno un StarptauUskajSs Jj^imil^u kongresos
Danit s S^^^^^ «^^^^ ^P^^'^^"' ir musu V. vei pedSjalaikä bi ja viens no vis.
pirmrnS u S lormiräs ^""^''^^^ ^ ' ' ^ ^ ^^'"'^^'^ kas iemilotäkajiem ^ lektoriem Vi^ia .
äi^aldTs pasta neiznicibu. Kä mate- saistoSais im dziU tvertais problemu
^02t äuss oohstiaä nmo; kkui^ga^ ^izrkir^aurt^a^S.. ^s^a^-^j^^ ^ ^^^^^ ^^^^^^^^ ^-^^ '^^h e"<la> t|i -p ilrdiisjlan äjvuimslsi elaäklläasi aliuddzl topreidja§sj.a l vietai
analU
v.i^§
m s ka ta/nav vMH ri^^^^^^ tagad esam visi^kaidräk :-edi-.e- atlälumus un sakärtojumul kristal-/
fafamrS Lu Ä E^^^^^ materiäläs vertibas. Bet ar panäkumiem izlieto valrSkös
. ^hl^L hi» ^l^^- . iznicinämas. stitötos Eiropä un Amerlkö. Par
l^^r-m i, r«na^„ f, 1 y * J»' ^ tev§rotäm, cik täs Ir pa- ari grämatu (väcu valodft). par ko
V I L U apiiuo dnfeiu joMu. ^^jg cUvccigai eksistencci un gari- starptautlskfi zinätnlskajfi UterätörS
Bet aptuvcna statistika räda, ka fäs radiSanas lespejal. Mes pazucH-latrDdamas vlslabäkäs atsauksme».
apm. treSdala sainiSu adresSta ame^ 1 sim, ja materiäläs lietas mums k] us 1 Mi Sträumapa X-stacu laboratorija
rikäDU joslas tautie^ienx Lai nera- Pa^ P^^n^erjjd un garigo atstäsim no- Ri^ El*
ditu veltigu satraukumu, pasta kun- värtä. Ja tas tä notiktu, m§s pasijropä. U)ti ievferojami ari St pötl-igi
uz turieni pazii;iojumus nesuta, p l ö t u par materifilu, par meslojumu jumi par metallu korroziJu, t U
bet gädä iespejas nosutit paSus sai-J^ädam cltam, sveSam garigam strä-1 ruse^anu un cita .velda oksidfidju
nBus. Ari tas nav vienkär5i izda-l vojumam, un pärverä^nos, Ari äals jautÄJumos
räms. Vispirms jau .amISu svarsl B^t nacionäll ipatn§jals vär bQt St Ir tagad viens no vlspazlstamÄ-parasti
lieläks par parasto pasta h^^^"^ ^i^^ä n^^rä ari materiäläs ek- klem Säs pozares speciälistiem un
sutljumu svaru. Otrkärt, sQtijumi sistences pamats, Sevl§ki tais zfmil- autoritat§m starptautiskä m^rogä.
pa dzelzcelu daikärt rada lienoskaid- 3»» uz m ö k s 1 a s a m a t n i e c i b u J Völ piemlnaml St pötljunvi par me-rojamu
personu zinkärL Uh tätad^^^^^^^^^ vei daudz intensl- tallu kristallu augSanu un Vmetallu
atllek autotransports, kam gan gadi- nekä lidz §lm. Mäkslas iprlekii- tizbavi, par daiäm sprldamämäm-uma
raksturs. meti, kur izcelta musu i p a t n ö j f i vlfelära (azidlem), kur vlpö str&äfijls
VMuir, , M - 41 O r u a m c u t i k a, droSi vien atrastu kopigi ar A. C i r u l l , par koraplek-n
l Ä ^ ^ amonkaou JoslukjaSu piekrlSanu Amerikä, Anglijä sie^ savienojumiem, par voUrama
2 n l u H . i ^ f ! \T^^ <^it^^- bronzäm (p5d§jfi l^kä Marburgä :
v t ^ n ? r l " * ^ ^ Mazäk musu nacionälä ipatniba kopigi ar.A. Dravnieku, kas nesen ir^t^^bri uz H^n paräditles z i n ä t n e , jo zi- aizbrauca uz ASV.) Neskaitäml zi-r
. m 1 i'ne*. . 0 ? u, J ^^^^^ ^^tiskl IT i U t e r n a C i O- nätniekl IzmantojuM St atklÄJumus
S n i n L r ^ l f ^ ^ ^ VäcieSi savä nacistu laikä daiädu zlnätnlsku un tedmlsku
1^ tiö ^^^^^f"^ - gan grlbeja talsit savu .,väcu lj:iml- problömu atrlslnäÄanä.
. l . h H n / M n i f ! ^ ^ ^^^H^'^ ^ .väcu fiziku^ bet no tä ne- Viena no latvju zinätnieku rak-u
. n ? 7 i kas neiznäca. Täs vMibas. ko ek- sturigäkäm pazimemirUela daudz-
"^antu krä. p u s i b a . Völ lieläkä mSrä nekö
n l . ATDL"^^^^ ^^^^SU§1 Lavuazje, islutons vai Valdenam vai Straumanlm tä pie-
ElnStelns, nav izsvitrojamas. Täs mit A. J a n e k a m . Pirmä pasaules
paliek ari tad, ja nemln autoru vär- Ikafa isäkumä vityS, bödäms gluil
dus. jjauns 1^:11 mllj:is,^^^^s^^^
Ari latvju zinätnleki kaut ko le-I krievu valödä mäcibas gräm^
nesu5i llelajos zinätnes apclirkoos,|koUoidkimijä. Sl^^^^^^^^^^
kas pieder vii>ai cilvecel. Vai- tas Ir ilgu laiku blja vienigä §ai noza^ö
daudz vai maz? Vertibas te ne var (to t i ^ ari latviskl).
aplest lidzigl terauda vai naftas pro-! Veläk J. pieversäs starp citu arl^^^^'<^^^
dukcijal. Sava dala latvic^iem pie-r^adam filozotilas problemnm urt
der un näkotne §al dalai jäkjust v^d 1 däudz pubiipeja sui puuu^^vuö
nozlmigäkai nekä lldz äim. ' devimios.
Daudz lielu latvieSu pazistami däs' ari M. Z i l e s darbos, kurfi ir
citu ta utu saime ne vien kä tiri a t- ne vien bioiogs-nrvedikis, bet ari
k 1 ä j e J i >— pe tn i ek l , bet ari Xilozofs, kädarbi^ starptautiskä
kä g r am at u a u t o r i, kur peti- stami, Biolofeiöas zlnätnes ärpua
jumu rezultätl tlek apvienoti un Latvijas pazistaml yel, piem., J.
diskuteti, vai ari kä or g a n 1 zä*^ Pr i ma n i s , It Kr i m b e r g s,
t o r i - p r a k t i k i , kas zlnätnes E.' D ä r z l p § , M Ro II e , E.
un tcchnikas atzinurnus iedzivina. \ A b o 1 i p § N . M a i t a , Zä raels,
Kä viens no lieläkiem latvicMem V e g e;r s. Minerälofcjä un; krlstallo-eksaktäs
zlnätnes piemlnams Paul s grafijä lielu : ihteresl radijuäi O.
V a i de n s. Vii>5 ir tirs latvietis. Mc) | a darbi, seviälj;i skandinavu
lai gan taj^ad savu dzimtovalodu zinätnieku apriridäs.^^^^^^^N^ ki-gandrlz
. pilnigi alzmirsis. Valdens miku sai mes darbus ar paliekamu
pazistams visa pasaule ar sav^iem nozimi publicöjuSl daudzi; pieminÖ-petijumiem
par organisko vielu op- sirn vei Av^l^^
lisko aktivitäti un par organisko k a I n u , E. Zarii>u, A. T a u»
^kidumu elektrokimiskäm ipai5tbäm. r i a u , E. .le g r l v i . Llels ari to
Valdena värdä nosauktais optisia latvju gara Mi^
ipaäibu fenomcns jäzina katram. ki-] strädäju5i kä izgudrotäjl, organizä-tori
un rupniecibas veidotäjl. Sai
pam — 18 kastes ar 124 saini5lem.
Libekä amcrikänu . joslas tautle-sjem
atkal picnäku.Ai apm. 150 sai-ni^
u, kurus paredzels nosutit jan-vdra
beigäs. Tuväkä laikä no Däni-jas
sagaida 700 sainlSu — ari no
tiem sava tiesa bus dienvldniekiem.
Ja kädam notikumam ir säkums.
lad vajaga but ari bcigäm. Tuk§ä
nepaliek ari tie, kam pa§iem sainisi
nav pienäku^i. Ar skubu tie pieväc
koka kastes, to bagatlgo papejumu
un lesaipojuma papiru, ' A,
lEROSIN.^TS ORGANIZET
I M.^KSLINIEKU ARTE^US
Eslingeiiä no 3. amerikäou armijas
stäba uu UNRRAs darba da]as Hci-dC|
lbori4ä sanemts ierosinäjums orga-ni/.
et izpildoSo mäk.slinieku artelus,
kas snic^tu izrädes armijas un U N ­RRAs
sarikoiumos. Lldzlgu priek§-
likuinu sanerausi lietuvieM un
i^auni. Noteikumus tuväkl noskaid-ros
Hailijas tautu, darba lictu kär-toläji.
j^l
An padomju gleznotaji nav
uzdevumu augstumos
namamätei Ms apstäklis neklutu
par mocibu.
Dzivojämä telpa ir visas mäjas
,.credo'*. lyiebeles te^^^^^^^
iespejas lieläkas labsajutas radl^a-uUviesa
sirdi Amerikas pilsetuinai. Milzigi klubkresli un taditas
dr.ivöjamos rajonos gan iellksmo vai diväni ir tik mlksti izpolstoti,
dizu koku bagätiba. ' Pirmkärt, jauM-^a tajos var iegrimt lidz padusem.
vLsas ielas apstäditas kastaniem vai Parasti tie apvilkti pukainiem pär-sili/.
cmju klaväm. otrkärt — mäju velkamiem: kurus laiki| pa laikam
coiot, alv..^^ik'anis-^savä zcmcs gabaläH^^^azgä. |
riipigi -iiivairäs iznicinäf katru prä- | Latvitnis savä mäjä medz raud?,i-ko
Reuters afeentara zloo,,ka PSRS
komurti.stu partijas aj^itäcijas un pro-,
pasjandas dalas laikrak.sts ,.Kultura
i Zizri'' asi nokrltlzejls padomju
gleznntäjus un skulptorus, kas ne-veicot
savus padomju mäkslinieku
pienäkumus. A^cntura piczime, ka
v . i k u lvv)ku, kura kuria lapotne v a - ties iiz stilu, kräsu ssaskanu, ar
vin^ \7,\yaid personigo gauml. Ari
amohkänis sakas to daram ~- tikai
ar mazäkam sckmem.. Stil.s uh sa-skana
ir amerikapaväjä puse. Vii;a
skaistuma izjuta pa lieläkai dalai
prasa kräsu kontrastus un stilu
malsijumus. Sarkana . gridsega ar
zajiem ornamenticm, zlliem mebe)u
pärvelkamiem un indigi dzeltenäm
tapetem, pec vlpa domäm. saderas
kopä ]oti labi. Tädu istabu uzska-ta
par ..dzivespriecigu". Dzives
prieka pavairo^anai §ur tur väze
lesprici pa spilctai papira pukei-
To amcrikäni.s netlir pan bezgaumi-bu,
bet praktisku dailumu — nav
jämaina ne udens. ne pati puke.
Pec gleznäm amerikänis neil-gojas,
Uz gludas sienas nekräjas
tik daudz puteklu, bet ja nu tomer
greznäka iespaida radi§anai käda
glezna top pirkta. tad rämis Ir sva-rinäks
par saturu. ko tas sevi ie­tver.
Eiropie^a acs ir kritiska. TaL-i
sensena gudriba mäca. ka par gau-mem
nevajagot stridettos. Vecajai
un Jaimajal pasaulei ir divas daiä-das
merauklas. Eiropietis grib
daiiu mäju. amerikänis — prak­tisku.
Tä ir visa starpiba.
B o s t o n ä, decembrL L B,
virzienä ar sevi§ki liellem panäku­miem
da^ädäs Elropas zemds dar-bojies,
plem., tagadejäs Minchenes
starptautiskäs unlversltätes prorck-tors
P. K r Q ml pS.
Daudzlem latvju zinätniekiemlr
ari personigi kontakti ar lieläkiem:
, zlnätnes centrlem ASV un cltur.
tadejadi pec rakstniekiem. aktie- valräkos ASV institutos strädajis
rlem un filmu ra^.otäjlem. kam jau B. B r u ^ i s ~ viens no milsu s}x»jl-figrak
parmesta buriujisku rlctumuL^äkicm fizikokimiklem, kura darbl
ideju paroemäana, karia pienäkusl gnieguSl daudz Jaunu atzipu.
an gleznotäjlem, Mäkslas nozares f)azus ko rindu autora darbus
vaditäjs l/ibedjevs bargä kritikä p^Arciz iesplei dlvl kimljas 2umäU>
pärmctls padomju glcznoUijlem.i ka U g v . Pirms dailem gadlcm MT ^
tie nav spejusi savos darbos parädit UtraumanLs un ,^o rlndu autors isa-padomju
armlju un padomju tautas U^ma ari valräkus pledäväjumus no
varonibu. VipA raksta: .Padomju Ei^opas Izdcvnieclbäm rakstit mä^I^..:
valsts nodroSlna mäksliniekicm :ne- ^rämatas un pl^dälitles lleläkos
pieclelamos apstäklus tädu darbu Uinytniskos Izdevumos.
radiäanal. kas veriigi vaLstij un tau- Bez piemiriCHlem^ autoriem droM
tai, bet padomju gleznotaji un skulp- ^icn ir vei valräki cltl, kuru darbl
tDri joprojäm nevar pildii tautas U^^^vusl par visal cilvecel plederoSäs
arvlen pleaugoSäs prasibas." zlnätnes neatpemämu "saslävdalu,
Kritika rakstita Vis.savieniba.s bet kuru nozimibu man grutl no-mäkslas
izstädcs «adijumä. Par to vertet. Butu velams, lal par to Iz-
I,^bedjevs saka: ..Saorotams, ka iz-h^^i^tos ari, plcm.,käds no mQsu ga-städes
apmekletäjl veleiäs redzet razinätou reprezentantlem.
gleznäs frontes varondarbus. un va- Nekad nav bijis päräk liels lo
ronigäs padomju tautns sasnic^umus jauno cilveku skalts, kas jut sevl
darbä. Bet bija tikai loti maz dar- neatturamu dzipu" nodotles zlnätneL
bu par äiem tcmatiem. Ncbija gan- Bet ir .skaidrs, kaLatvijä^ kur stu-driz
nevienas kauju ainas, ka.s rä- dejoSo , procents bija tik augsts, §1
ditU; padomju kareivju un virsnieku Intcrcse notcikti auf^a. Bez Seit pie*
kaujas^ sasnie^umus. Tadu nosta ju minötarn personäm blja-daudzi lielu
pret U7.skatämäm kauju afnäm, kam ceribu modinatäji, jaimi talanti, ua,'
Hela nozime tautas masu audzinä.;a- ja mums butu ]aut.s t ä turpinät vei
nai, nevar pacicst. Tikpat launs ir iräris paaud/,cs, mes dro§i sasnlegtu ,
stävoklis attiecibä uznleznäm, kas to limenj. ko jau Fcn sasnlegu5i,
telo padomju tautas i>ai;aizliedzi;:0' pi<'m.. holandioM vai ^/eicie^i. Lat
darbu. Izstäde n^bija neviena ]."iba vju rado^ai.s ^ar.s ,'avu misiju. vei
eksponäta. kas telo- tu so drjrbu. nav izpildjjis. Mös nezinäm. vai:
Padomju cilveki jiik-znTj:- t'"-i^l: täm*: tas ^rp.a^"uiT,a rcnlrF bus ck^akta
un neintcres^mti. vientuli un nozG- zinätne. Vr^rbut. sa^^ika-.ä ar latvju
lojami. Skai:lä:s vel.'j:> gk:7.notä;u ipatnibu, tirai zinätiici. lai tä butu
darbos skatit palicNä;-:-.! prru^rniu cksrx:rimvntäla v;:i te-jreti.ska. te
cilvoka .attekj — T(J\-'\ 'n s''r*r;: ] ri''-b:K .lik liels .svars kä apvionotajal :
lielifku, aprvCir.igu un o-.-" -iril-*i.>^ji domai, varbut latvjiem bus
raksturu." lerr.u alklät pavksam jaunus ceJuÄ.