Bavarijas Latviesu vestnesis, April 22, 1947

              tATVUA, 1947. g. Z2. aprili
^ ^ ^ ^
"spagaiiiäm I'-
Paskaidrots
ENTUZIASTA BALSS
tkaidrö, ka Ä f c " - -
toti sTVa «
P
^te DP todekÄ
,J)erigsdarbamrL.
^1
refetradjp
IdeL
* PP piespiedu Kpai.
-J un ka nav ^
pecUNimAslik^^
Ipi par^ems to zesjippv
•••pP'.r^(Mi,patv^^|
idä-gadijumä,:^.teäfc
Dkupädjas iestädes.
CKiä uh Arlieä,lr
mums at\'edls dlr;
|dos iespeju nodiH
iibas no 10:4^ hö.
2 VSrfTcri ar>cfr5»?;W
•il.-.-
^$^M .-• •
• t o i :
i m • iespe ju labi Ä - f c i '
|eglojuim,:;:toeditt;lsM^
. atrisinäma • ka', pif--»!":^
• i : •:kplomzesaiia:2^*^^^^^
sadalSasa.
, uz kolohizädju, 1^ p r
diii3|i:V;musu-'siials ^ |v
läut pärvietotäm pe>
^Frandja.;;Sie
cojas' väcu'nomelMteg
palTdzot vimeiii-sfc
fcmns. .it seyisy l ö
loxiizet musu;^kab3^^
)altiesiem, kas. iz#
iju salduinus/n£T£2i
':;dzimtene,-:Sap^
•sastävetu-noM
jtajiem
lasi T)ie zieinelu^
derigi B^m^-^
h^pat 2Ö0.(KK)
Pedejäs pärrunas par sporta deri-gumu
un kaitigumu arl mani padari-ju
§as nemierigu. Nevani un' nevaru
kluset! Jo — nav tädas sporta dis-ciplirias,
kura ar sekmem vai nesek-mem
nebutu darbojies, tade} lud2u
uzskatit mani par autoritäti.
Säksim ar vieglatletiku. Tä man
kaulos jau no puikas gadiem. Jä-saka
— kä tu izbegsi >dazkärt n j pe-riena,
ja nebusi labs vieglatlets!
Atceros, piemeram, to laiku isi pec
pirmä pasaules kara, kad pirmo reizi
kä maza pärvietota persona biju
Ukrainas dienvidos. Ap vasaras v i -
du es uzgäju ärpus pilsetas skaistu
IprSu därzu. Pat setas nebija ap-kärti
tikai kädi dzelkSi^aini apstädi-jumi.
Ipr^u sezona bija jau beigu-sies,
bet pa§os koku galos griitäk
pieejamäs vietäs saujojäs retas, to-ties
vissuligäkäs, nobrieduSäkäs
ogas. Täs diezgan sistematiski pär-vietojäs
mana vederä. Bet tad —
vadzis luza. Lalkam. biju vienu die-
Bu par daudz aizrävies, tikai —
pek§i?i pamaniju pa zaru apaksu
starp krumäjiem izlienam divas lie-las
basas pedas. Protams, es laidos
no koka lejä akmens to^^ ät-nima//
Un ta nu; mes tiir stävejäm
viens otram preti^ mana lejä pa-mestä
cepure vidu.;^^^
nu nodarbibas veidu viram npbija
ne mazäko §aubu, Vii?§ tikai vei
gribeja zinät, no kurienes es esot un
kä mani saucot. Tie nav nekädi
labie jautäjumi TädeJ, nomurminä-
Jis, ka esmu Sepät no tuvienes, vir-zijos
arvien tuväk cepurei. Un kad
tiku pa gräbienam, nekädi jautäjumi
mani vairs nevareja äizkavet. Ak,
kä mes likämies — es ar cepuri pa
priek§u (tani bija ielasits mazliet
yrsu!), virs — man pa:ka}. Krumi
un nätras vien brlkSlj^eja. Tiras
iausmas! ;
Es drÖ§i vien butu noljierts, ja aiz
apstädijumiem nesäktos puskilomet-ra
plats kukuruzas lauks. Tas bija
nesen nogriezts. Kukuruzas salms
Ir krietni resnäks par ' labibas sal-mu.
Kad tas pec nögrieSanas ap-kalst,
tad istenibä nav lielas starpibas
starp ece§äm un kukuruzas rugäju.
Lai pa tädu skrietu basäm käjam,
vajaga labu zolädu! Tädas man bija,
bez tam jäievero mana mazäkä sva-ra
un baiju prieksroclbas. Es ne-maz.
nemaniju,. kad biju jau lauka
oträ puse. Varbut man arl nevaja-^
dzeja tä censties. Kad pametu ska-tu
atpaka], redzeju, ka yajätäjs nav
tids täläk par pärdesmit metriem
un, man ar pirkstu draudedams,
griezäs atpakaj. Es atsedbs gräv-malä
un tad ari sajutu, ka kajii pe-^
das säk kvelot ; . . - ; ;
Esmu pec tam noskatijies skrieSa-nu
sporta laukuraos, barjer- un sta-fetskrejienus.
; Ir jäu^^
tas nav tas! Ne, mi^e, tas' nav ku­kuruzas
iauks! -
Viens no patikamäkiem sportis-kas
nodarbibas veidiem ir koka r i -
pas dzisana pa ielu. Tikai — gadäs,
ka tä iedräzas pagraba loga ruti.
Un nedrikst taöu likt vecäkiem mak­sat
par visiem stikliem, kas kaut
kur nejausi izbirst.,. Ne, bez skrie-
§anas dzive tälu netiksi!
mi:.
k'
|i:;ve€as^(xemes^^S|te^^^^
un
l i ? : - kur?
mm
Il f.,
mm
biiitirä pi
f^iOi ^ W^:-y^
Par Väcijas grämatrupniecibas
centru blakus Leipcigai tagad izver-tusies
ari Berline, Berlines ameri-kai;
iu joslä 1946. g. par, spiti papira
trukumam izdotas 125 grämätas 1,5
miij, eksempläros un 16 milj. eks.
iurnälu. Izdeveju skaits sasnie-dzis
30. Kä izdeveju, tä zur-nälu
skaits vei pieaugot. Leip-ciga
paturejusi pirmo vietu tie§i grä-matu
tirgu. Jau 1945. g. rudeni iz-doti
3 milj. skolas grämatu krievu
Joslai. Pirms ka^a kätrs desmitais
leipdgietis bija nodarbinäts poligra-fiskajä
rupniecibä. Tagad §i nozare
atguvusi 60 proc. no agräkäs kapa-dtätes,
nbdarbinot 12.000 personu. ^
Holandiösu meistara Vangoga 172
gleznu izstädi Zeneyä sarikojusi Ho-landes
valdiba kopä ar Zei^evas pil-setu,
Sekspira festivälä §ogad' lidz 1.
septembrim Sekspira dzimtaja ; pil-
Beta Stretfördä nötiks 50 viiiä: lugu
uzvedumi." Festivala 1947. g. sezonu
atkläja aprl}a säkiima ar Romeo un
I>2uljetas izrädi/ Paredz, ka festi­vala
izrädes noskatisies pavisam ap
250.000 apmekletäju.
Pranfu skatuves un. filmas aktrise
Annabela pec trim gadiem atkal at-griezusies
Francijä, lai junijä pie-dalitos
kädas filmas liznemsanä.
• . Losandzelosas apgäds Pacific Press
. izdos vei nepublicetus Fränöa Ver-feja
dzejolus. Tie radusies Verfela
• rs^ATii^^ muza 2ados, un to vidu ir
tädi, kurus autors pats apzimejis par
saviem labäkajiemr : ' -
Zviedrijas valdiba atbrivojusi No-be}
a premiju no nodokliem, lidz ar
ko godalgas faktiskä vertiba pieau-gusj
uz 25.000 kronu.
^Romänu konkursä- sveiciesu auto-riem,
kas raksta itäju -valodä, pirmäs
godalgas — 2000 un 1000 iranku ie-guva
Felise Piliittj^^
Vei täds oficiäli neatzits sporta
veids ir nobraukSana pa käpr^u pu-letajäm
margäm. 2el, ka täs pa-rasti
tik isas, Ar citigu vingrinäsa-nos
tomer var panäkt nepärtrauktu
nobrai>cienu no käda treSä st^iva,
pagriezienos mazliet piesitot vienu
käjas pumgalu pie zemes. Jauki!
PaSä lejä tad dazreiz gadäs täds ät-rums,
ka nevan ne läga apturet un
ar visäm skolas grämatäm paduse
tenteriski ieskrieni pretejä sienä.
Bikses gan tädä sporta nodilst äträk
nekä mätes paredzejusas, bet vai nu
cilveks ir biksu del pasaule? Tacu
jau ~ bikses cilv§ka del! Tädas
skaistas, gludas_ käpi>u margas re-dzot,
arvienu vei jutu slepenu kär-dinäjumu.
Bet nedrikst jau vairs...
Ak, zeniba! Dazäs skoläs esmu ma­ni
jis, ka margas noklätas zinämäs
atstarpes apa}iem koka kluci§iem.
Käda neäeliba!
SlepoSana. Ap 20. gadu säkumu tä
bija Latvijä vei bema autos, tapat
kä dazs labs veläk slavens slepotäjs.
Tomer. §is sports jau atrada labi sa-gatavotu
zemi. Vismaz varu lieci-nät,
ka tai Ziemejvidzemes novadä,
uz paSäm igaunu robezäm, kur bija
mana tevo^a mäjas, slepets tika pa-matigi,
Tur ir.skaistl ezeri un labi
kalni. Protams, neslepeja jau tä, kä
jus varbut domäjat: ar. KareLijas
berza slepem, niedras kociniem ro-käs,
§käuti;iu zäbäkiem un imprigne-täm
biksem. Lu^es bija no vienkär-
§iem gludiem prieJu de}iem, asu
trissturainu galu, ko mazliet no
apaksas parobija, iezieda ar speka
kamani — yairäk nekä. Ar tädä:
nekädus telemarkus vis negriezisi!
Nes taisni — kä pa stripu! Ja esi
virs, käpi augstäkä kalna galä, no-skati,
kur mazäk meza, noteme uz
rijas sturi un tad — ja ir — ir lejä,
ja ne — skaiti ribas . . . Ne vien
zeni, ari lielie puisi va}as brizos
labprät §o sportu piekopa. ElkSni
si)äca , piesniegusie kadiki kupeja,
suni reja, kad täds virs näca lejä iz-bolitäm
acim, kä pasa nelabä vajäts!
Dazreiz bija gruti sameklet, kur pats,
kur lufees, kur cepure.
Ar futbolu ari esmu saaudzis no
berna käjäm. Tais laikos istas bum-bas
bija retums. Sataisi ja prävu
vistokli nq lupatäm un avizem, ie§u-va
vecä mätes zeke, ludzu, — kas
vainas? Vislabäkäs vietas tädiem
treniriiem bija Mezaparkä un IjviS-ezera
krastos. Par värtiem iezimeja
divas priedes vienä puse, o t r ä— no-meta
divas cepures, uh spele vareja
säkties. Noteikumus gan zinäjäm, bet
jäteic, tädi ^smalkumi kä aizmugiu^es
ne tika ieverotas. Bija jau liels pa-näkums,
ja ar tädu bumbu vispär
tika uz prieksu. Kas dabiija izrau-ties,
tas bumbu, varetu teikt, neSus
ienesa värtos. Skolä vingrosanas
skolotajam gan bija ista bumba, bet
cik pie tädas tiki klät! Bija liela sa-censiba,
lai tiktu pie speriena. T i ­kai
veikläkie dabuja bumbu uz kä­jas,
un tä ;auga jaunä futbolistu pa-audze.
Pamatskolä biju vienä klase
ar melnigsneju mazu zenuj kas äl-bz
dabuja bumbu sitienam, Dazi:ärt
yii;i§ ari stäveja värtos, kur tad krita
uz bumbu kä kallis uz peli, Sa.ti-kämies
atkal studiju gados, — izra-dijäs
Eriks Petersons! Kas gan no
futbola cienitäjiem viriu nepazist!
Pats futbblä>veläk pärgäju skati-täjos.
Futbols laikam skaitäs smag-atletika,
tädel ari skatitäji ipiem to
tik' sirsnigi! Ir tädi sporta pedanti,
kas grib, lai saciksu laikä publika
izturetos ;godigi un klusu. Tas neiet!
Ja ne väri kä pienäkas futbola lau-kumä
izkratit-vSirdi un sist citiem pa
cepurem un uz pleca, puse no prie'
vejä! Nav jau teätris, ne koncerts!
Protams, es atzistu, ka ir mazliet
pärspileti apmetät • tiesnesi är äbolu
serdem vai aiz atriebibas atärdit
pretejäs puses piekritejiem publikä
svärku. muguras viii, tä ka piecejo-ties
cilvekam uzvalks nokrit kä at-lobita
bananas miza. Bet savu vie-dokli
katram izteikt g^n yaiadzetu
atjaut. Pie tam: biezil vien publikä
ir daudz lieläki' speciälisti nekä uz
laukuma! . Vinu runas noklausities
äusim i r t i r ä veldze! — ,,Tä — pa-r
e i z i ; p a malinu, dod päri .
Nu -r redz, kä nem no gaisa! : Pats
vedi, pats! Nepindzeleiies kä ar §u-jammasinu!
;:Tä — ek! Kur tad nu!
Vai neredzi,- kur Pärdaugava?"
• Par to, vai futbols veidna saticibu
tautu starpä, var spriest dazädi. • Tas
ir temperamentä jautäjums. Viens
pazistäms gleznotäjs, piemeram, b
spiests futbola entuziasma del atteik-ties
no bärdas. Tas.-.notika iepat
trimdä, sacikstes laikä starp latviesu
un lietuviesu komandäm. IMinetais
virs bija iemaldijies skatitäju pulkä
lietuviesu vidu, kam vina : sajusma
par musu speletäjiem gauzi kremta.
Un bärda ir täds cilveka: persohibas
fragments, kas, tä sakot, pats no se-vis
värdu izmainas laikä prasäs ot­ram
rokä. Starpbridi virs aizski'eja
uz nometni, noskuva bärdu un at-griezäs
turpat atpäkal, lal pienäcigi
varetu pastävet. par savu viedokli!
Jä, dazkärt jau tä lietä nav pa jo-kam
. . . Bet kas i r bärda pret sa­jutu:
tomer musejie uzvarejal
K. DzUleJa
h klät jau nakts
Kä vitols balts, ko sarma rotäjusi,
N\i tava galva brizam gurdi plok.
Tä raugäs atpakal uz tälo pusi
Un atmii^as no senäm dienäm rok.
Kas bijis jauns un neprätigs kä zens,
Kam asins §alkojusi vllnos
straujos, —^
Ikvienam pienäks vakars skumigs,
lens.
Ja klät jau nakts, lai velreiz
sapnim Jaujos
Un savas käjas tälam ce}am aujos.
E m i l s S k u ] e n 1 e k s
lililliJllllilllilllilJillilHliiillilJIHillilillJillJJIiI] lll(|[il(ll[illllilllillillilll{l[illiilL..ii^
ml 1 1 i!l lIlllH
(Beigas)
Mag. oec. Kärlis Kalnins saraksti-jis,
Sigismunds Vidbergs ilustrejis
un:„LatviesuZinu" apgäds Eslingetiä
izdevis 54 lappuses biezu grämatu
angju valodä „Du you know that
Latvia", kufä sakopotas un ilusträ-tivi
paräditas zinas par Latviju no
1918.—1939. gadam. Grämatu ievada
konspektiva, bet skaidra Latvijas
vestures apcere, pec kam dotas tek-stuälas
salidzlno§as zirias par Latvi­jas
iedzivotäiiem, izglitibu un kultii-ru,.
lauk5Qimniecibu, ruDniecibu,
transportu un ärejo tirdzniecibu.
Teksta dalai seko diagrammäs sa-kärtotas
salidzinoSas statistiskas -zi-nas
par iedzivotäjiem, to mirstibu un
dzimstibu, vecumu, nödarbinätibu,
augstäko izglitibu, grämatäm un ne-riodiku,
skoläm, skolniekiem un sko-lotäliem,
piena un ga]as prpduktu
paterinu, ärstniecibu, ägrärreformu,
lauksaimniecibu, mezniecibu, kuä-niecibu,
dzelzceliem, pasta-telefona
satiksmi, imoortu un eksportu, un
financem. Katras diagrammäs skait-lus
ilustre Vidberga meistarigäs ro-kas
veidots zimejums, kuru vidu
daudzi iet päri parastajäm ilusträ-ciju
robezäm un ir patstävigas gra-fikas
paraugi. Ari grämätas äre-jais
ieterps nevainojams.
Ar grämatu esam ieguvu^i verti-"
gu itiateriälu ne vien päM sev, bet
jo ipaSi: visiem tiem gadijumiem,
ad mums saviem elttautu drau-giem,
labveliem un interesentiem ro-das
vajadziba sniegt zinas par se vi
un savas neatkarigäs valsts sasnie-guniiem.
Tie§i strupä sauso skaitlu
valoda, bez kä tiem butu kas klät
pielikts vai atnemts, var sniegt un
nodro§inät to informäcijas pbjekti-vitäti,
ko no mums sagaida un ko
ari mes pa§i velamies uh sagaidäm
no citiem. Grämätas iliisträtivais
materiäls savukärt to padara par t i -
kamu un tädu, ko acs . nepavedina
aizmest neapskatitu un neizlasitu.
Sajä gadijumä istenotais informäci­jas
veids jäatzist par labi izdevu^os
un par to, paldies tiklab grämätas
saceretäjiem, kä izdevejiem.
K. Rs.
Priekstelpä pie galdii^a kukoja de
TT 1 u X •••^-•-^ , zuruzraugs. Pa atvertajäm durvim
„Un kabatas patirit negnbas?" Lareja redzet, ka oträ istabä divi kar
nirdza barga balss no tumsas. „Zi. ^^j^ieki speleja sachu
nam tadus^brajus ~ bus tapat, 4cä y^^^ugs ati;iema labvakaru un iz
yi^gad Riga. Sun serkoai:ius ~ un Liejäs kreslä taisnäk, 5äka ausilict
tad tudal pie nkles. Nost no ceja, .^^i g^cha speletäji
es saku, citadi . un nuja atkal j^.^^^ ^äds neparusts lugums/' An
draudigi noklaudzeja pret akme- sj, nezinäja kä iesäkt.
. Dezuranta skats k}uva verigäks.
Ansis nevarigäs dusmäs paraus- ^jä?" vins novilka. „Kas tad ir par
tija plecus un gäja uz ielas otru lie^uo
pusi. Nebija nekädas patikas ielais- ^^£g g^beju palugt no jums pän»
ties sadursme ar sädu stulbu te- serkocious."
. , Uzrunälais iepleta acis.
SoU aizdipa un pagaisa nakti. An- ,,Serkocii;ius? No manis?"
SIS atkal bija viens tiri kä izmiru- ^^jä^ visu nakii jämäcäs . .
sajä ielä. ^^sij centäs paskaidrot „Gribas
Ir gan tauta, vins kratija galvu, smeket, bet aptruka^ uguns.
bet arto nebija nekas lidzets. Jäiet ^^y^ tad jus näkat iecirkni?" uz
vien täläk. raugs skaji iesmejäs ,Ne, tas gan
Pec briza atkal ieskanejäs soU — vei nav pieredzeis! Kas tad jus täds
§oreiz tepat tuvuma. Ieskanejäs un esat?"
apstäjäs. Ansis säkä iet äträk un Ansis nepaguva aibildet. Smicklu
driz vien saklausija atslegas gra- pievilinäti, no blakus istabas iznäca
bonu dzelzs värtos. Tur patlaban abi speletäji. Viens no-tiem bija An§a
käds rikojäs uz slegsanu. kaimir;i§ Upenicks.
„Ludzu, vai jus man nevaretu iz- ,,Uja, kur tad tu te gadijies?" vii;iä
lidzet ar päris serkodi;iiem?" vii;^§ pienäca tuväk un sniedza Ansim roku.
sauca.-^ I Uzraugs, to rMzedams, kjuva p i i
Atslega nozvarksteja; värti öikste- laidigäks,
atveräs un tuda). atkal aizkrita ,,Jä/kas tad tur isti ir par lietu ar
ar skaju klaudzienii. tiem serkocii^iem?" vii>s jautäja.
„Vienu acumirkliti," Ansis stei-l Ansis, ku^am Upenieks skita IstaiJ
dzäs äizturet nevalIg;o gäjeju, kas] gläbejs, säkä siki un pamatigi, hu
jau atradäs vartu iekäpuse. mora netaupot, : izstastit savas ne
„Kp jums vajaga? Ko jus gribiet veiksmes. Visi tris klausitäji smejäs
no manis?" iespiedzäs sievietes aizgiidaniies
balss, un atslega nozvarksteja otr- „Ne> §itäds Joks-r gan verts vairäk
reiz, Ansis pakustinäja värtus. Tie nekä serkocii^u vien:", dezurants no
bija aizslegti. . teica, kad bija izsmejies. >,Jäpamekle,
„Man . . . es gribeju palugt serko- te jau kädai liekai kärbipai vajadzetu
cipus . . vii?§, jutami vilies, ieru- but."
näjäs. Vin§ piegäja pie skapja, paraki?.äjäs
„Ak serkociijius — iedomäjieties!" un iespieda Ansim saujä kärbipu.
ironiskajä atbilde vareja saklausit ,,Kad iznäks gavän;! ejams — at
apzinu, ka runätäja atrödas drosibä. dosit", uzraugs pasteidzäs piebilst,
,,Kädas izrunäs gan neizdomä §ie rodzot, ka Ansis taustäs pec naudas
kundzii>i. Sim serkocinusl" maka.
Ansis, nenogaidijistirädes beigas, „LieIu lielais paldies/' laimigais ne-pagriezäs
uz ie§anu. Tur jau nebija laimes putns sniedza apkärt savu ci
verts muti dzeset. Sonakt, laikam, gareSu päciijiu.
visas pilsetinas iemitnieki bija äp- ,,Bet tagad nekave laiku, steidzie»
sesti ar vajä§anas mäniju. | mäjäs/' Upenieks skubinäja,
Tä nu vins stäveja uzielas stupa
un läbu bridi gudroja, vai tie§äm
nebutu labäk doties mäjup. Bet, at-cerejies
grämatu kauclzi uz galda un
pavasafa vejiem un gäj put-niem,
kas atgriezäs musu dzimtene,
sutu Tev, mät, manus pedejos svei-cienus,
Musu gäjputni atrod . sa­vas
ligzdas tuk§as un izpostitas, ta­gad
ari tavä ^menes ligzda ir tuksa,
tapat kä tukstots citäm latvju mä-tem.
SeSdesmit gapus gadus tu va-ronigi
un uzticigi sargäji savu lig-zdu
—• unyvel kädus gadus! Tava
sirds pärcietusi divas lielas revoliici-jas,
divus pasaules kai^us, öetras oku-päcijas,
un visas sis bräzmainäs vet-ras
Tavu lepno galvu nespeia liek
Tagad tä noliekusies Visuvarenä
priekSä: pec gara un gruta muza ce-liena,
lai savienotos ar Ziemellatvi-jas
balto zemi, kur tu priekS 78 ga­diem
uzsäkl savu gai^o dzives celu.
Tavs baltais tels ir nemirstigs — to
nemirstigu darijusi Latvju mätes
dveseles bagätiba. ko musu rakstnie-ki
un mäkslinieki iekalusi-Latvijas
granitä un latvju rakstos. Tu un
Tev lidzigäs latvju mätes ar savu
pasuzupuresanos, ar savu mätes mi-iestibas
un varonibas garu likusas
Ansis aizdräza gar tirgus laukumu
uz savu vientujo mitni. Negaidits pi*
iens no slapjä cepures nägä pekS^i
izdzesa pussmeketo cigareti, bet vipä
paritdienas pärbaudijumus, sakoda 1 neapstäjäs, lai to aizdegtu par jaunu.
zobus un soloja täläk.
Pagäjis gar jaunajäm dzimaväm,
kur iela izbeidzäs liepu gatye, yin§
atkal säkä §aubities. Te jau vairs
nebija nozimes iet täläk, jo §ai no-male
tik .un tä neizdosies nevienu
sastapt. Lietus gan bija tä; ka pär-
Negantä smel^esanas kare bija apri-musi.
" /
äjis istabä, vii;i§ pakara slapjo
meteU pie kräsns. . ,
„Tad jau pasaule nebutu taisnibäs,
ja nicka serkocina, dej izputetu gäta-vibas
aplicciba," vini bezgala apmie-metrijas
grämatu.
stäjis un likäs, ka pamazäm klust| rinäts nodomäja un atvera trigono-gaisäks.
Gudrodäms Ansis: bija nonacis
lidz pat plosta tilta galam, Pek§ni
vin§ pärsteigts apstäjäs. Pret mar­gäm
bija atspiedies käds tum§s
stävs. To vins pamanija tik?
kad bija piegäjis stävetäjam
klät. Bet pats galvenais —- kä ce-ribu
zvaigzne Ansim atmirdzeja
nt
Prof. J. Vitola Meldiju grämatu
pielikums ar 23 koraljiem iznäcis un
iams Baznicas yirsväldes no-kvelojoäa
papirosa uguntiija, kas pa 1 -f - burg 1 Kurze Muhren 6
r.izev veikot darnu.:!^^^^^^^^
Piedodiet, Ansis uzrunija ^-\,,^ ^^^^^-JSSS^
T5 irirl7ui»' tas atsriezäs un at- holmas lielajä koncertnamä divi rei-s
a Ä ar i.brSu llht PanUa f uzve^is ; Pon Kicholu. ?viedru
ar slaidu ve/.ienu päriidoja aikraksti par abam izradem sn eguii
margäm un izgaisa melnajä udeni. atsaucigu vertejumu. . l.oti at-
, , 4 varetu^ palugt ugun?- Ansis ^^ig^^^^^^^
steidzigi vilka no kabatas cigareti.
,.Te nu bija,": sve^ais izsaucäs.
„Tikko iemetu upe. Un serkocipu
man ari nav klät. I^oti zel — nevaru
dora Reitera martä dirij^etais sim-foniskais
koncerts Stokholmä. V a i -
räki recenzentl, pat"' izteikuSi pär*
metumus, ka Reiteram, kas jau kopS
1944. gada uzturas Zviednjä, tikai
tagad dota iespe ja stäties pie - diri-
-•Mm
mm
• ''mmi
. f I i i i
V •
\
•- mMMi
,-:.llifl|
• ^ .y mmm
zemu nöliekt visas galvas, kas spe-jusas
saskatit §p dievi§ko iureolu:
Jus, kas esat izauklejusas pirmo bri-vo
latvju paaudzi/pec daudziem
gadu simtepiem un kas pacelusas
kläusinieku bernus gara dzives yir-sotnes,
j u S j latvju mätes, esat pie-dzivojusas
ari garigäs auglibas dizo
yaru. Bez lielas skolu izglitibas jus
esat sasniegusas tädu sirds izglitibas
Hmeni, kas vienmer paliks kä cels
paraugs musu näkamäm vpaaudzem.
Jä m:.ms viss butu zaudets, bet päri
palikasi tikai latvju mätes garigä
pura läde, ari tad mes varetu. sevi
bagätus devet u n ceret uz drizu un
speju garigu atdzimsanu. ;
Ar pavasara vejiem un gäju put-niem,
kas atgriezäs musu zeme, sutu
Tev, mät, manus- pedejos sveicienus,
miju, milu paldies un pelnitä miera
noyelejumu dzimtenes smilsu kal-nil^
a. Ernest s B l a n ks
lidzet."
Ansis, nesacijis ne värda, pagrie- j piilts
zäs un straujiem soliem deväs at- Teodora Zeltina Balädes izdevusl
paka]. Ne, tiesäm vairs nebija neka- vircburgas centräläs latvie§u nomet-das
nozimes klist pa slapjo tumsu. nes grämatnica. Kräjumä se§i jaunä
Lai nu Dieva rokä - ies maj_as un a^tora darbi uri seSas V. Lalvipä
meginäs mäcities. Kas tur iznak, lai iiustiräcijas.
iznäk. : Andreja Egli5a dzejojums Dievs,
Tagad vinam cel§ vairs neizlikäs tava zeme deg, V. Freija tulkojumä
gars, Pie pasta vii>5. nogriezas uz iznäcis zviedru-yalodä.ar N. Struh-
Pils ielu. Tur gan nebija izredzes ka kräsainäm täda p'a§a nosaukuma
kadu sastapt, toties lidz mäjäm bija ciklä ilusträcijäm. Grämata izdota
krietni tuväk. Vin5 sparigi soloja | Joti gliti, iespiesta 5000 eksempläros
un to izplata ' zviedru garidznieku
aprindäs. -V'-;---
. Valdemära Damberga apcerejuma
„Das theatralische -und das realisti-sche
Theateriznäcis väcu valodä
joso papirosu galus, un vii;i§ cenläs Dänijä.
-Mmm
'••Iit
gar därzu zogiem, un vientulie soji
skali klaudzeja naksnigajä ielä.
Vej§ bijä iztrenkäjis mäkotius un
vietumis pamirdzeja pa zvaigznitei.
Täs Ansi kaitinäja, atgädinot
neraudzities aug§up.
• Netalu no tirgus laukuma vii;is jau
pa gabalu ieraudzija spilgti.apgaismo-tas'
durvis . Täda pat gaisma peksni
uzausa ari vina smadzenes. Sito ap-mätibu
— kä vinam visu laiku neva­reja
ienäkt prätä : tik drpss attisinä-jums.
'-:[••
[ Ansis pustecinus deväs' täläk,; tiesi
uz gaisajäm durvim. Tur bija policijas
iecirknis. Vai tad nu tiesäm ari tur
vinam nevares lidzet?
Pienäkot tuväk/ vina solis kluVa le-näks.
Kö gan lai saka — nakts laikä
iecirk ni meklet serkocinus?; Dezurants
vinu notures vai nu par prätä juku-su,
vai, vismaz, par piedzerusu! Bet
ta g ad vina m bija vi e n ai g a. : Mä z liet
nopurinäjis slapjo cepuri, vii;is/ deväs
Latvju dainu izlasi izdevis apgäds
,.Latvie§u raksti" . Valkas nometne
pie Nirnbergas. Izlasei izmantots K.
Skalbeskäds senäks sakartojums.
Grämatii^ai pievienots J. Sternberga
kokä grebts Kriäjäna Barona port-rets
un tä maksa '6 märkas. ', ^ ^
Väcu valodä .tulkotus, izvilkumus
un paskaidrojumus no Latvijas liku-miem
par laulibu ;Sl^irsanu ätsevi§kä
burtnicä sakopojis: un izdevis mag.
iur. K. Vanags.— (21) Blomberg,
Lippe, Lettenlager. ..."
:. Dziesmu kräjum.u. pie Dzintara j i i -
ras sakopojis un izdevis .Ed. Alainis^
Kräjuma viena. dala ietiecas musu
pätriotiskajä dzejä,: otra — täda rak-.
s t u r ä kä ,.Es z i n u sie värdi tev n e -
n ä k no s.irds". Nav saprotams, kädi
motivi rosinäjusi < grärnatas apg?dä-täju
ar. tädu kräjumu puletiea
:-lli|lf
• . •- •• <fA:v,,