Bavarijas Latviesu vestnesis, April 22, 1947

              1=5
—^LATVUA, 1946. g, 22. aprffl
il
j0 i
ii
5S
1.^
N
•» 54
.-Sr
Nr. ^ (86) 1947. g. 22" aprill.
Ar autora virdu vai ihiciäUem pa-rakstltajos
rakstos izteiktäs domas
giav katri d^ä äri redakdjas domas.
Jau diyus gadus atkal un atkal ir iz^
teikti mudiriäjumi: pärskolojaties,
mici^es praktiskus arodus, mäcieties
valodas, IpaSi ahg
mums nav
u valodu! Piem2el,
dro§u dätu par to,
clk daudz tautieSu nometijiu apstäk-los
iemacIJuSies kadu arodu vai
lepäzinuSies fir SI aroda darba pa-ijemieniem
t5, ka var sevi uzskatit
zinämä m§r§ par kvalificStiem
strädniekiem, bet vispärejä aina ir
täda, ka ccturtä da}a hornett^ darba
sp§jIgo yirieSu ySl jopröjäm ir pi
nigi bez jebkädäm arodu zinä§anäni.
Ka ir ar siieviet§m — nav zinäms,
Jfidomä — y61 }a\mäk.
Ir tiesa >^ ne visäs nometnes bijis
iespijams noorg8uii2§t p^
näfijuiU k \Ä
b5juSi SIs zinäSanas legut, to var§-
ju51 viegll panäkt, bet ir viena no-zare
— tä pati ang}u valoda^ ko visi
butu vareju5i iemäcfties, ja vien ta
deSi butu gribejuSi. Pivi gadi ir
pietiekami ilgs laiks, lai ikdienas
sarunu vajadzibam kadu valodu
iemäcitos pat paSmäcIbas cetä, ne-maz
nerunäjot, ka kätra nometne
valodu kursi tomer darbojas.
Jänodreb, kad tagad lasäni to tau-tleSu
vestules, kas devuSies darba
ärpus Vädjas bez valodu zinäSanäm,
kad vini raksta, dk gruti dzivot
m e m a m. Bet arl §bs pedejos br!-
dinälumus mes laiSam pari galvai.
Un tieSäm tä ir: ja §ajä ziiiä negri-besim
laboties, tad eventualas izce-loSanas
gadijuma, un pat izkliSanas
gadljumä tepat Vädja, liela, loti
liela da Ja k|usim uz kadu laiku par
memiem. Nemaz nerunäjot, dk
smagi tädl apstäkU bus jau gari-gajä
zii:iä, neaizmirslsim ari, ka visa
pasaule ikviens darba devejs lab-pratäk
pieriems darbä nevis memus,
bet tädus strädniekiis, ar kuriem var
sarunäties. :
• I •
Daudz kas §aja ziriä jau nokavets,
jo Isti bezdarbigäs diehas nometnes
jau beigu§äs, mazäkais virie§u speku
gados, kas näv;kaut kädä darbä vai
pienäkumos iesa^istliuSies, nometnes
paliek aizvien mazäk. Tie nu aizbil-dinäsies
ar läika trukumu. Bet ci-tädi
ir ar sieviete,m. Sajä vietä
ir läiks atgädinät visiem izmest no
galvas täs dpmas, ka näkotne fei-menei
iztiku bus iesp§jams sagädät
vi ram vai tevam vlenam pa^jam ar
savi4 darbu. Ja arl tädi gadijumi
bus, täd to bus maz. Visam vairu-mam,
vienalga, vai mes atgriezisi-mies
dzimtene. rialiksim Vädjä vai
dosimies uz kadu dtu zeml, jäbut
skaidribä,: ka eksistence bus suri
Jälzclna un to/var§s tikai tad, ja
v i s i ^imenes piederlgie pulesies.
Ja käds hegrib tam ticet, lai netic,
bet lai paklausäs, ko, kur un kas
strädä no tiem mösu tautieSiem, kas
citäs zemes jau\pa§i ar savu darbu
sevi nodroSina un — atlidna vei
mums, Vädjä, pa sainitim. Tur ga-rldznieki
strädä pie vagonu izkrau-
Sanas, agronomi rok kudru, bet ^ i -
mei:iu mätes, kas hekad dtu neko
nav darijuSas, kä tikai vadijuSas
savu säimniecibu, ir strädnieces
fabrikäs, Tikai vienu piemeru kä
musu tautieäi strädä, piem., Zvied-rijä:
lai nopelnitu iztiku saviem di-viem
1—3 g. veciem berniem un sev
vlrs skolotäjs iträdä^^
darbps, bet sieva-juriste apgais-moäanas
l^erme^u firma gatävo
lamou aba^rus. Vai ari musu sie-vietem
nebutu nopietnäk nekä lidz
Sim jäapdomä, ka jau / vistuväkä
lj#vä viijäm bus jästäjas blakus sa-vfcm
viriem, teviem un bräUem un
jäpalldz nopelnit dieni§ko maizi.
Kaut vienas sveSvalodas klät piemä-ciäahäs,
kas vei tagad iesoejams,
vi riFim butu vertigäkais kapitäls. Un
katra nometne, - paldies Dievam, jau
ir arl gadijumi, kur tas iegaumks.
Atkal teiks -r. kad lal visu to pa-giistam?
Vispirms, tad, kad väja-dziba
klaudzinäs pie durvim, ne-viens
nejautas „jums laikani nebija
laika", bet gan „vai jus to varat".
QENERÄUS KLEJS PASKAIDRO, KA PEC 21. APR^JI NOMETNES
JAUNXJS DP NEUZIjTEMS
Kops kara beigäm pagäju5i divi
gadi, kas pärmaii^äm bagäti arl Ei-ropas
DP dzive. DP problemu par­runa
arvien biezäk un tä ievirzäs it
kä krustcelos. „New York Herald
Tribime"^^^^^ 1^
problemai veltijis ievadrakstu, kupä
noräda^ ka apstäkU patlaban no ASV
steidzigi prasa divas lie tas: gädät
IRQ vajadzigos lidzek-lus un ielaist
savä zeme piemerotu skaitu DP.
ASV patlaban projekte pla§u akdju
Turcijas un Grie^jas atbalsti^anai
pret autoritäriem spekiem. Lai pa-lidzetu
ari tiem simtiem tökstoSiem
Invalidu, kas no autoidtärisma be-guSi,
ASV vajadzetu ielaist samerigu
skaitu §0 cilveku. Tas iespejams, vai
nu izmantojot kaj-a laikä neizman-totäs
iece}o§anas kvotes, vai ari
kongresam ar pagaidu likumu ät-velot
noteiktäm periodäm noteiktäs
jaunas gada kvotes. Pretinieki butu
kä vienam, tä otram plänam, jo vei
stiprie izolädonisma speki pretosies
ikvienam me^inäjumam imigrädjas
likumu kaut kä mlkstiriät. Bet butu
gruti dtas nädjas pierunät darlt to,
ko ASV paSas nedaritu.
Rakstä vei norädits uz nepiecieäa-mibu
pasteidzinät IRO lldzekju no-dro
§inä§anu.. No 12 IRO statutu pa-rakstljuSäm
^alstlm -~ pavisam va-jadzigas
15 — tikai ASV un Jaun-zelände
lidz §im iemaksäju§as pa-redzetäs
summas oi-ganizäcijas bu-dzetam,
kas ir pavisam 151,000 dola-ru
un yno kura pec noteikumiem jä­but
garantetäm vismaz 75 proc., lai
orgänizädja varetu säkt darboties,
Senäts lemumu par ASV piedallSa-nos
IRO apstiprinäja 25. martä un
butu svarigi, lai to apstiprinätu ari
Nometnti
dzive
Franku noväda latyiesu nometnu
apvienibas pedejä sede noskaidrojäs,
ka tä sauktajä Nirnbergas bunkurä
vei joprojäm grutos- apstäklos un
neskaidrä tiesiskä situäcijä dziyo
pulcitis no nometnem, izslegtu tau-tieSu.
Sed§ ari paskaidrots, ka
Valkäs nometne organizej as arod-skola
ar 9 mene§u ilgäm mäclbäm,
ar buvgäldnieku, mechanisko un
dailamatnieku nodalu. Tajä paSä no­metne
organizejas ari vairäkas
darbnicas, kapee nometne iespejams
novietoties amatniekiem äri no ci-turienes.
Bavärijas apgabala latvieSu komi-teja
stäjusies pie plasa informäcijas
materiäla saväksanas par sava ap-gabala
tautieäiem, kas- sniegtu vis-pusigas
statistiskas zinas par lat-vie
§u nometnem Bävärijä un to
iemitniekierri. ,
Slezvigas - Holäteinas un Hambur-gas
novada nometnes vairäkas vie-täs
radusies sarez^ijumi maizes pie-gäde.
Dazas dienas pilnas maizes
devu normas izsniegtas vienigi ber­niem.
Tuväkä laikä apsolitsätjau-not
agräko stävokli.
- Tirgptäju un rupnieku kopa, kas
nodibinäjusies Eslingenä (Urbanstr.
aitina pärtikasj Ijiimijas, farma-cijas,
tekstil, kokrupnieclbas, ädu un
apavu, ap^erbu, poligrafiskäs, me-tallrupnieclbas
un buvniecibas aro­du
prate^ius rupniecibas spedalis-tus
piesutit kopai rupniecibas vieni-bu
organizädjai kopeja darba turpi-nä
§anai eventualas izcelo^anas gadi­juma
ziiias par personälijäm, perso-nibas
dokumentiem, darba praksi,
agräko. amatu, ^imenes sastävu un
^imenes locekju nodarbosanos. ;
: Merbekas latviesu nometne noti-kusajä
informätlvajä registräei jä
brivprätigi doties darbä uz Angliiu
izteikusi velesanos 1357 täatinsi, to
vidu 254 tädi, kam nav piederi.s^o vai
kas ar mieru pärcelties uz Lielbritä-niju
pirms,saviem piederigaiiom. T i ­kai
95 no Merbekas latviesiom nav
izteikuäi gatavibu pärcelties uz Ang-
Otrkärt visi, kas Äelojas ar
trökumu, lal pajautä tai mätei, kas
Ir apkopusi savus. 2 bemus un täjä
pa§a laikä izmäcijusies angliski,
lemacijusies plegneäanu, masieres
arodu un tagad interesejas par dai-lamatniecibu.
Un §1 nav. vienigä
täda mäte, kaut ari viriu riav vai-räkums.
• - v - " '^
Butu ärkärtigi svarigi, ja blakus
vispärejiem . arodu kursicm izdotos
izveidot ari Ipasas apmäclbas, kur
tie§i sievietes varetu gut kädas
b 1 a k u s z i n ä § an a s, kaut vai
Sasanä, adiSanä, edienu gata\^§anä,
arl laulcsaimniecibä utt, kas Jautu
vii:i5m tä. sagatavoties, ka täm butu
ceriba, kad tas bus vajadzigs, savu
äime^u t)udzetus papildinät ar bla­kus
ienäkumiem no pieminetäm no-darbibäm.
Bet par visäm lietäm, sos
darbus sve§umä vinas dabus (klät
jau tie paSi nenäks!v\>ikai tad. ja
pratis attiecigas zemes valodu. Lai
ari mums nav drosu zliju, ka tälä-kas
emigräcijas gadijujnä mes no-näksim
tiesi angliski runäjosu tautu
vidu, tomer täda iespeja ir vislie-,
läkä. Un täpec, ja UNRRA, kas jau
gatavojas savus kantorus aiznaglot,
ko la.b u patiesi gribetu vei pasäkt
musu liktetiim, tad vii;ia varetu pie-praslt,
lai v i s i nometnu iemitnieki,
kas jau neapmekle skolas vai kur-sus,
säktu bez kayesanäs^ un siste-matiski
mäclties vai nu vienu arodu,
vai vismaz vienu svesvalodu, zie-dojot
§im pulem 2 stundas dienä.
Ja tas tä butu nöticis jau pirms divi
gadiem, tad mes varetu daudz dro-iäkäm
acim raudzities näkctne. To
izdarrt bija musu spekos un, ja tas
nav notids. tad tä ir musu' pasu
kjuda.
•-.'^ K.. Ra hae s ^
kongress, jo ASV piedallsanäs orga-nizäcijas
eksistencei ir ärkärtigi no-zimiga
—täs vienas sedz 45 proc. no
visa bud^eta. Ja ASV pledaläs IRO,
tad. jäpiei^em, ka §ai näcijai ir inte-rese
begju problemas atrisinäSanä,
kas nbzime eventuäli nometinät jau-nai
dzivei lieläko daju nometnes at-likuso
850.000 begJu. Tikai 20 proc,
no tiem ir zidi, kas, kaut ari bezce-rlgi,
raugäs uz Palestinu, bet pärejie
ir baltiesi, poji, dienvldslavi un uk-raiQi,
kas nevelas vai baidäs atgriez-ties
dzimtene, kamer tur valda pa§-
reizejie reiimi. Ja §le DP neatradis
palikSanu citäs zemes, ASV bus jä-turpina
to ätbalstiSana okupäcijas
josläs. TädeJ ir svarigi, ka ASV uz-
^emas yadibu nödro§tnät §iem cil-vekiem
mäjas un \dzives iespejas.
Amerikäi^iu nacija jau pagätne lepo-jusies
ar to, ka devusi patverumu
nokliduMem un viajatiem,—- piezime
laikraksts.
Ari Amerikäi;iu veteränu komite-jas
priekssedis Carzs Bolts, aicinot
pasteidzinät likumdoSanu par 400.000
DP uzijemäanu ASV, vestule kongre­sam
noradija, ka Amerikas humäni-tärais
uzdevums ir uzijiemties savu
da|u atbildibas par §iem ,,aizsprie-dumu
upuriem" un to ielaiSana vie­nigi
izlidzinätu kafa laikä raduäos
imigrädjas iztrökumus.
Papildus agräkiem paskaidrpjur
miem par DP repatriäcijii un Väcijä
palicej u täläko likteni, ^enerälis
Klejs preses konference paziijioja
jaunu amerikäijLU josläs DP politikas
pärmaii?LU; Pec 21. aprila joslas no­metnes
jaunusDP vairs neuzi;iems,
jo tiem bijis divi gadi läika iz§l^ir-ties,
vai viiji velas dzivot nometnes
vai väcu saimniedbä. Bez täm vi-i:
iiem pastävigl dota izdeviba atgriez-ties
dzimtene. Tälak jaunajam plä­nam
bij a j äliek pamatä ari IRO dar­ba
spejas. Täs pirmä gada budzets
dibinäts uz vertejuma, ka visa pa­saule
ir 800.000 begJu, kamer pa§-
reiz aprupe 1 miljonu. Ärpus no­metnem
eso§o 166.000 joslas DP tie-sibas
jaunais pläns neietekmes; Iz-tjemuma
gadijuinos, piemeram, pie-rädot
pärciestas vajäsanas, atsevisl^as
personas ari vares vei uzi^emt no­metnes.
•;• ••' ' v ; ' - •
Täläk ienerälis Klejs paskaidroja,
ka §ädä kärtä militärä valdlba velas
stabilizet DP problemu savä josli
Tä kä ari turpmäk nebus iespejams
joslu robezas noslegt hermetiski, jä-rekinäs.
ar jaunpienacejiem begliem,
par kufiem arl turpmäk pienäkums
gädät väcu iestädem. Kpp§ kara bei­gäm
amerikänu joslä ienäkusi ap
150.000 ärzemju begJu. Uz käda ame-rikäiiu
preses koresponderita jautä-j
umu, vai jaunpienäceju vidu esot ari
sve.su valstu alenti, ^enerälis pa-skaidrojumus
nedeva, josi jautäjuma
atbildeSana nozimetu atklät veidus,
kä sädus a^entus amerikänu joslä
izseko.
Ari UNRRÄs amerikänu: joslas
direktors Edyardss bridinäjis, ka nav
iespejams apsolit vai paredzet neko
periodam pec 1. julija. Tä kä ie­nerä]
a , Kleja jaunais repatriäcijas
aidnäjums ättiecas uz visiem DP un
ari zldiem, f,New York Herald Tri-bune"
korespondents Hartrichs at-zime,
ka si ir pirmä reize^ kad sä­dus
mudinäjumus izsaka ari no Po-lijas
iepluduSajiem zidiem, kurus
lidz §im uzskatija par Ipasu katego-riju,
rekinoties ar to varbuteju iz-celosanu
uz Palestinu. Polijä ätgrie-zusies
tikai nieciga da]ä no pagäjuS
gada lielä skaitä iefiltreju§amies zl­diem,
un vinu pärstävis paskaidrojis,
ka neviens zlds nevelas doties atpä-kal
uz Poliju. Iespejams gan, ka to
skaits vei pieaug par kädiem 10.000.
„Die Neue Zeitung", ieyadraksta
apcerot jaunos pärkärtojumus, pär-tikas
premijas piedäväjumu apzime
par plasa veriena palidzibas zestu,
kam jäpalidz tikt päri pirmajäm gru-tibäm,
sakot jaunu dzivi pec atgrie-sanäs
dzimtene. Sädä kärtä ienerä-lis
Klejs par jaunu me^na atrisinät
uzdevumu, ko generälis Meknarnij s
aizejot apzime ja par vienu no gru-täk^
jiem, kädi okupäcijas iestädem
vispär ir. Esot gruti pärbäudlt, dk
dibinäta kuro reizi ir liegSariäs repa-trietlGs,
un militärä valdlba ari prin-cipä
atteikusies kadu uz to spiest un
centusies sarunäs ar vairäkäm val-stim
rast bez dzimtenes paliku-sajiem
jaunas eksistences iespejas.
Bet no; amerikäi^u nodokju maksa-täjiem
vairs ilgäk nevar prasit ik
menesi miljonus §im ätbalstiSanas
darbam, un drizä laikä DP bus
jäizskiras, kur vii;ii velas pasi sev
pelnit iztiku. Ja tie, velreiz nopietni
apsverot, izskirtos neatgriezties dzim­tene,
nobeidz laikraksts, vini Vä­cijä
un citäs uzi^emejäs zemes
sastapsies ar sava stävokja izpratni,
bet dibinäti no viniem. prasis, lai tie
kä brivprätigi Seit esosi ärzemnieki
pak]autos. uziiemejas . zemes liki
mient un piemerotos täs dzives ap-iiniiiioimii
Angju joslä säkusies iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
Ifgumu slegsana darbam Anglijä
PAGAIDÄM UGUBfUS VAR SLEGT TIKAI NODARBINÄMIE. JpiE,
MIE TRANSPORTI UZ ANGLIJIJ GAIDÄMI PEC 2-^ NEDEt^ÄM
PSc tam, kad Libekä sakomplek-tets
darbinieku §tats transitnometnei
Londonä, kas uz Angliju dosies Sinis
dienäs, pag. nedejä Libekä ieradäs
britu pärstävji — Kontrolkomisijas
iered^i un säkä re^stret tps DP, kas
velas doties darbä uz Angliju. Tä
sauktä priekSre^sträcija, kurai ir ti­kai
informätiys raksturs, notikusi
jau ne jnen Libekä, bet ari daudzäs
citäs DP nometnSs angJu joslä, un
tajä darbam Anglijä parasti refeistre-jas
75—99 proc. musu tautie§u. Li­bekä
Artilerijas kazarmju nometne
pag. nedelä säkä sl6gt jau ari llgu-mus,
kas paredz 1 gada brivprätiga
darbä säistibas Anglijä.
Darba ligumu kärtotäji ieredpi pä-skaidro,
ka vi^u uzdevums ir sl§gt
ligumus tikai ar tädäm personäm,
kas velas iesaistities darbä Anglijä,
spej pa§as sev nopelnit iztiku un do-das
turp bez saviem apgädajamiem
gimenes locekliem. Tädä karta li­gumus
var parakstit tikai vieninieki
un bezbernu päri, kas abi ar mieru
Anglijä stäties darbä. Apgädäjamäs
personas (^menes locekjus, kas dar­bä
saistities nevar) re^^sträcija vei
neskar. Qiniei;iu apgädniekiem, kas
•TT
u
apmeklejis biskaps J. Rancäns, no-dodot
latyieSu katoju mäcitäju un
draudiu sveicienus vii;ia 15 gadu
amata jubilejä. Zviedrijas latvieäu
dräudSu mäcitäju värdä apsveikumu
piesutijis mäcitäju vecäkais A. Su-dars
un no Dänijas latvieSiem prä-vests
A. Grosbachs.
Ömehes loceklus pagaidäm ar mieru
atstät Väcijä, paskaidrots, ka vinu
tuviniekus pärvedis uz Angliju '5--6
mene§u laikä. PieteikSanäs attied-nätauz
18-^50 gadu vecumu. Ref,
lektantiem —^ ligumu sledzejiem
pirms tam paskaidro, ka vii;iiem jä-zina,
ka tie saistäs darbä Anglijj
saskaxiä ar noteikumiem, kas publi-ceti
darba instrukcijä, bez priekSno-sacijumiera
no sayas puses ui^ ka tos
var novietot tädä darbä, kädam tos
atzis par piemerotiem angJu ieredijd.
lerädito darbu vares atstät vai mai«
nit tikai ar Aiiglijas darba ministri«
jas atlauju. •
Parakstot ligURiu, reflektantu ^
izvaicä par vi^a arodu un valodu zi?
näSanäm, kad ieradies y:äcijä, ko §e
strädäjis utt. I>oti sika ir valodu zi«
näSanu kvalifikacija, pie kam atzi-me
pat to faktu, ja reflektants prot
tikai dazus värdus angliski. Pec iz-taujas
reflektanta DP indeksa karte
iespiei zimogu „Derigs darbam Ang«
lijä", pec kam pärbauda veselibas
stävokli.
Pirmajäs ligumu slegsanas dienäs
Libekä katru dienu ligumus parjäc-stija
ap 100 baltieäu, to vida ap 30
lidz 40 latvieäu.
Tajä pa§ä laikä vairäkas Libekas
nometn§s säkusies refeisträdja arl
väcu darba pärvaldei. ^^'^~^\^
Bez tam angJu joslä piiblicets ofl-ciäls
pazi^ojums par DP stävokli
pec UNRRAs likvidädjas. Pazi^o^
jumä teikts, ka DP piespledu repat-riäcija
nenotiks uii ka nav pamata
arl domäm, ka pec UNRRAs likvida-cijas
DP aprQpi pär^ems to zemju
iestädes, kuräs DP raduäi patveru­mu.
Istenibä tädä gadijuma, teikta
paziijojumä, DP aizsardzibu un ap-rupipär^
erns okupäcijas iestädes.;
; FranSu laikraksts „UEpoque",. ap-irakstot
Francijas „mirsto§o" zämi,
noräda, ka iedzivotäju pamestos ap-gabälos
aieinämi DP, it sevi%i bal-tiesi.
Sos pamestos apgabalus laik­raksts
telo §adi: „Bezgaligos Laraie,
Briö, de la Bps6 un de Lesne klaju-mos
franSu zeme mirst . . . Tur, vai
tas butu Ovemä, vai ari Pireneju
departamentä, vai tas butu vistuvä-käs
sädzäs, kä Odä, Arlie^a, vai cie-matos
ar skanigiem hosaukumiem
Meriala, Mäzibi, Zuku, LafaXola,
Föntanö, vai ari celojöt pa apgaba-liem
Sveto kalnu tuvumä, dro§t var
teikt,, ka tas laiks vairs nav tälu,
kad dadXaini krumi, jauno meXu
svaigais zajums pän;iems visus lau-kus,
da2us tik mazii^us kä lakati-i;
ius. ApgäzuSäs, sadrupu§as akmei;iu
setas, celii;iU akmepi saplaisäjuSi:
cik gruti te kädreiz strädäts! Tälä-kie
lauki jau nozuduSi zem kazenäju
asajiem staipekliem un nezälem;
ciemus atstäj cilveki, un ^likuSie
velk savu nabadzigo dzivibii^u; tälu
no visa un visiem kalnu baigäklu-sumä.
•••/• V-'• •
— -Musu rekriiäi, pec nokalpotiem
gadiem, vairs neatgriezas. ViijLi uz-mekle
viegläku, noteiktu darbu un
tur äri viiyJem pieejämas izpriecas.
Seit ziema ir gara un jaunatne gar-laikojas
bez kino, bez izpriecäm.
Bez tam lauki ätrodas tälu. Da^reiz
jäapsträdä neaugligi apgabali —
lauki, kurus mes saucam par ,,äza
muguru". Tur' vajaga piesieties
virve, lai to noplautu, tur vajadzigs
daudzreiz uzkäpt, lai nopjauto no-nestu
uz savas muguras. Tas bija
tad, kad mums vei truka zemes un
izmantoja kätru störiti. Tagad §ie
apgabali ir atstäti novärtä. Mes ap-strädäjam
tikai augllgu, labu zemi,
^ tä stästa §0 ciemu paliku§ie
iemitnieki.
Jo mazäk sädzä iedzivotäju, jo
mazäk govju darbam. Tur nav ka-leju,
galdnieku, mumieku. Ärsts
dzivo lotl tälu, veterinärs vei täläk;
garldznieki kalnos ir reti, jauniem
skolotäjiem nepatik skolas ar pus-sabrukusiem
muriem. Un vienmer tä
ir zeme, kas mirst, kas mirst visur
aiz darba roku trukuma. Tie, kas
LCK britu josks
dele^acijas
locekju dzives vietä tagad ir August-dorfä
pie Detmoldas - Augustdorf b.
Detmold, DP Gamp, Latvian Group
(21a) -, bet delegäcijas un Baltijasko-mitejas
latvieSu pärstävnieclbas kan-celeja
atrodas Detmoldä, Wittjestr. 4.
Augustdorfas nometne atrodas 12
km no Detmoldas, tuväkä dzelzceja
stacija Detmolda. Satiksmes lldzekji
no Detmoldas: 8. tramvajs no staci-jas
laukuma lidz gala piestätnei
(brauc katru stundu), no kurienes 3
km käjäm vai autobuss no stacijas
laukuma lidz nometnei —2 reizes
dienä. Uz Augustdorfu pärcelies ari
katolu draudzu dekäns angju joslai
mons. J Velkme.
^^^«'.rLaikam^^^l
^ttpte vidu. -
1^0 äaubu. Virt
Ctäiuni Tadel, .d
B^likämies-esar,
p v i r s ^ m a n p ^
BBitras vien;brik§??
mums vei uzticas Odä un Arlieiä, ir
pärliecinäti: ja mums atvedis cilve- ,
kus, ja mums dös iespeju nodibinät"
lauku saimnieclbas no 10—15 hek-tariem,
tad täs, kärtigl apsträdäjot,
dotu ipaSniekiem iespeju labi' dzivot
Vajadzigi atvieglojumi, kreditl, lal
iepirktu mäteriälus un lopus. SI
problema viegli atrisinäma kä poll-tiski,
täpraktiski: kolonizesana un
daudzo zemes gabalu sadalläana.
Kas attiecas uz kolonizäciju, tad
jau esam izrädljuäi musu sirsnigo
veleäanos —- atjaut pärvietotäm per­sonäm
iebraukt Fräncijä. Sie na-^
baga DP garlaikojas väcu nometnes,
bet, tädä veidä palidzot visiem, arl
mums celtos labums. It seviäki biitu
jäuzaicina kolonizet musu 'kalnus
tiem 300.000 baltieSiem, kas,\izme-
^näjuSi padomju saldiimus, nevelas
atgriezties savä dzimtene, Sagrupeti
kolonijäs, kur as sastävetu no amat­niekiem,
lauksträdniekiem, < ganiem
un lopu audzetäjiem, sie nelaimigle '
cilveki, pieraduäi pie ziemelu asä
klimata, bQtu derigi atjaunot dzlvl
musu kalnos. Tapat 200.000 ukrai/
nie§u ir derigi, jo 6ÖVo no viriiem ir
lauksträdnieki. t
— Lai atjaunotu musu kalnu cie­mus,
lai atkal plauktu miisu zeme,"^^
lai näköSäs dienäs ped§jä maja Ra-bätä
galigi neaizslegtu savas durvis,
vajadzigs, lai musu tauta' mekletu
stipräs rokas tur, kur täs atrodas.
Vai vina to gribes? Vai itiarksis-tiskä
ideolo^ija runäs ska]äk un
pärkliegs - musu vecäs zemes mir-stoso
balsi, vai ari aizbäzis ausis, lai
nedzirdetii §o kliedzienu aiz iemesla,
ka visi. DP nav uzticamie lielinieku
reli^ijas piekriteji?"
«Jivlenbutu-npH
j^ljuffliem nesäktos-i
aplaiskiikuruzas laukg
^BOgriezts.; Kukun
IririetoireÄ päryli
E Kadtas pec nogrij
b]s(,tadtoibanavliel|
ki)aladU:SkrietU:basa|
nJplabuzoladulvTädaj
tetiiaievfro
Bi bailu prieksrocll:
EBenMte-kad b^^^
Varbut msin i
6.V Kaii pJ
^,*vu2ejti, ka vi
.-ttk p.pärfesidtj
i,jm:ar pirkstu :di
"'iatpaka]. Es atsel
iitadarisajutu, kj
• • • am . . V V II I Mipectam noä^^^^^
|>iiiIi(irtalai]kumos,-barji
"*as! Ne/mijie, d
no
«Dodarbibas veidiem il
l^täzas pagrabal
^*sttaäiliktvecäi
gräaatt
i%^g, par SI
t r ™tas 125 gri
„Hunnu briesmas"
Memingena
Bavärija ir liela, un tajä dzivo
daudz bavärieäu. Sobavärieäuprä-tus
nodarbina un uztrauc daudz un
dazädas lietas, bet tos, kas dzivo
Memingenas, pilsetä un aprii;ikiv P^*
galam hobaidljusi käda • pavisam/"
„traka lietä". Lai pärbijusos memin-/
genieSu uztrauktos prätus nomieri-nätu,
turienes militärä,valdlba atra-dusi
par vajadzigu oficiälajä bijetenä
„Amtsblatt fur Stadt und Landkreis--_
Memminpen" 12. aprila numurä
ievietot §ädu paskaidrojumu:
„Kop^ käda laika cirkule baumas,
ka . zinämi ärzemnieki esot Iugu§i
militärai väldlbar atjauju izlaupit
Momingenu. ^
Sim baumäm trukst jebkäda pa­mata.
TädeJ Memingenas iedzivotäji, iz- '
vairoties no smagas sodI§anas, ar So
tiek nopietni bridinäti neizplatit tä­läk
§ädas mujkigas un nedibinätas
baumas. ,
Memingena, 1947. g. 10. aprlll."
Luk, kädel krietnie memingenieSi
biju§i tik loti nobaldijusies! Drusku
bavärizejot veco teicienu, te atliek
vienigi piezimet: Zepl, put stabuliti,
pratis, näe mäjäs'
^5 k^^p-vieti
M2y
iariitiiircLi'
ssEs:
'H