Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1948

              'ii-
Iri. ļ^^l'ļ.-L.
•i
h , . j . , 'it
mi-'I' im
^'^V. IS'Ži. V v . / ; , ••
'KiiMHHH :a^^'^?:•••
11
ii ••
" mm
w
ķ
m
III iii.-
i'iri' '•
!• • V ^
.ii!:
1 ^ • t '
:;(( li
Iii'
mm-.
m4 f ' i C ' i ' ' ' . ' i
liii 1 -I {
•i J
i i •l ) ••••
i 1
1
i - -
iii i
iilil
ļ:l; ^ 1
'ii- -• i
b.ļr !!'7.īi |;
••iii
Iii!'-;: i
:
•LA'mjA, 1948. g. 22.
Nr. 39 (144) 1948. g. 22. maijā
Ar autore parakstu vai Iniciāļiem pa-rakstītajos
raicatoj titeiktās domas nav
batrā ziņā redakcijas domas.
^Eiropas bēgļu problēmu nevar atrisināt t&pēa ka valdībai! n«^t.
baksta I^cenU^^
valsim P^^«tavji.Runā^kuras norakstus DP^^^^^^^^i^^^^^
konferencesJaikāBad-Klsingenā, ieherāisekretārs s t ^^
un ^neriņa iapec, ka pasaiile ^nevar atrast Mm piemešanas vietu. Lņe-īdams,;
lai DP un bēgļiem
atļauj piedalītiea-kā rieturņūtau
darbā, tā'; .atjaunošanas augļos,
PCIRO ģenerālsekretārs s,evišljd kri­tizēja
tagadējās, darba rekr^tēša-nas"
programmas, kiiŗās DP darba
spēku uzskata par; vienkāršu ,,pre-
Gi", to, ka^nem tikai darbam SDēiī-gos
bēgļu ģimeņu locekļus:, atstā iot
pārējos nometnēs, to, ka valstis, kas^
uzņēmušas darbam spējīgos, kavē­jas
sagādāt: viņu ģimenēm dzīvokļus
un -pārvietošanās iespējas, to, ka šo
valstu .valdības ņeGensās tiem bēg­ļiem,;
kas izrādās smagam: fiziskam
darlDam par vāju,: sagādāt citu dar­bu,
bet sTJta tos atpakaļ uz Vāciju,
un; dažu: valdību pašreizējo politiku
ļaut ieceļot:: kara gūstekņiem un
a grāko . ienaidnieka valstu' iedzīvo­tā
jiem; kamēr lielākā daļa DP bi­juši
to sabiedrotie.
.problēmu nevar atrisināt
(Turpinājuma no 1. Ipp.)
vietos līdzšinējo DIpholcasn
nes personālu, ko papildinās ar jau­niem
kadriem, un an tos DP, kas
līdz -šim gaidījuši Dlpholcā. Gro-nas
nometne varēs" uzņemt līdz
5000 aizceļotāju: reizē.
Arī bēdīgi slavenajā Funkķazer-nē
Minchenē pēdējos niēnešos veik­ti
daudzi darbi apstākļu uzlaboša­nai.
, Svarīgākais panākums bijis
ASV imigrantu pāh^ietošaiia uz ci­turieni,
pēc tam radusies iespēja ie­rādīt
telpas vairākām: ārvalstu: ko­misijām.
,,Nedomā.tu: tomēr arī ta­gad,
ka Funkkāzeme būtu ideāls iz­vietošanas
centrs, .un mēs darīsim
visu, lai: turpinātu apstākļu uzlabo­šanu,"
piebilda Mr.: Korkerijs. •
jautājumu, vai tiesai: ka policija
Funkkazemē iekasē. :l0 RM no Iz-eeļotājiem
par viņu bagāžas pārbau­dīšanu,
daļas vadītājs atbildēja, ka
nekas tamlīdzīgs • nav zināms, bet
gadijumus pārbaudīs, ; Funkicazemē
turpmāk tos DP, kas dosies uz ār­valstu
komisiju pārbaudēm, neiz-
^aitls no..nometnēm, kur tie; līdz
tam dzīvojuši, bet uzskatīs tikai par _
atvaļinājumā aizbraukušiem. JSL ko-[tāpēc, ka daudzU;mantu miims ir
misijas viņus noraidītu, tie varēs h^^^^^ :Tāks, ,,par maz lai-atgrlezties
'„māiās", bet, : ja 'viņus r^^,' par maz naudas, par-niaž kuģu
ieskaitīs izceļotāju sarakstos, tie va- M^^ par visām lietām valstīm pā-rēs
„māiās" gaidīt paziņojumu, kad Tākniaz tuvāku mīlestības." ^
ceļā dodas transports. 'Līdzīgu. l^ār- Aizrādīdams, ka repatriācijas ceļa
tibu attiecinās arī uz visiem c i t i e m p r o b l ē m a nav atrisināma,: ģe-izcelošanas
centriem Vamerikāņu neralsekretārs jautājis^ mēs va-joslā.;
: ; kas ilgojas pēc ie-
; ,:Pēc jautājuma nar to; cik t=^]^ sākt; jaimu dzīvi? Apstākļu
Virzījušās iespējas konkretizēt IHO nārbaude; pierādītu, ka ; ļoti, lielai
isiadarbību ar vēlētiem ' D P tautību daļai no viņiem : jārēķlņājās ar iz-pSrstāvjiem,
tieslietu :daļas pārstā-ļvietošanos kā vieniniekiem, vai: kā
vis, 'latviešu jurists : Dr. I^enbers^s teenu galvām, kas atstāj ģimenes,
/atbildēja, ka noteiktu termiņu.-nav p^^^^ ko rekrūtē:kādai;darba
iesoējams minēt,: bet' iād-^mā, ka l Programmai,'caurmērā atstā
lietas atrisināšana sevišķi ilgi vairsļ viņa ;atkarīgas;: p(2rsonasv^^;te^^
' neilgs. Konferences vadītāja Seder- atbalsta un kas uz .nenoteiktu laiku
:iends-Denlin4(ers apsolīja drīzumāh^^^^ :izceļošanas iesnējām.
publicēt oficiālu paziņojumu šai Nav vajadzīgs daudz cilvēcīga ssi-jautājumā.
' • , nrāta, lai; aptvertu, kādas sekas Ir
: Pēc šiem: vispārī^jas dabās jautā- Nādai ģimeņu postīšanai;"-. :
jumiem sākās jautājumu- krusa par ^Ja nav pilnīgas drošības, :ka;ģi-to,
kādā veidā organizēta t)P inte- h^enes vēlāk varēs; pārvest, tad
lektuāļu pārstāvju izraudzīšana mums tas jāzina jau tagad. Neviļus
Gvatas konferencei. .rodas doma, ka ģimeņu uzņemšanu
Individuālās izceļošanas nozares arī noteiks atkal doties ceļā, lai pēc
vadītāja^ Hohermute .gan. 'jau pēc h^irmām; rūpniecības neveiksmes un
pirmajiem jautājumiem.paskaidroja, pazīmēm tos::atķal varētu
ka pārstāvju izraudzīšana, notiku^ atpakaļ. Uz kuriem? Uz Va-
&askanā ar instrukcijām no Zenevas ciju? Uz Austriju? Vai īRO nav ne-štāba,'
kurās biiis noteikts, ka ,,pār- pieciešamas taustāmākas^ garantijas
stāvjusiiedrīkst vēlēt, bet t
rauga IRO." Tāpēc arī amerikāņu Taks aizrādīja, ka Dienvidameri-joBlā
kandidātu izvēle uzdota 7 ap- p^as valstis centušās ģimeņu proble-gabsdu
štābiem. Poļu^ žurnālisti: gri- \m atrisināt,, bet. imigrantu ;skaitļi
bēja zināt, kā izskaidrojams tas, ka ļ:?ais zemSs: pārāk niecīgi,
konferencē pat poļu pārstāvjiem
. gurējušas 5 personas, bet faktiski
: polis' bijifl tikai vieris. Hohermute
atbildēja, ka tuvāk šo§ cilvēkus ne­pazīstot,
bet pieņemot; ka tie visi
Viņš, .runājis maija s^umā —
taisni tad, kad pagāja trīs gadi:kooS
kara beigām-. Sai laikā Vācijā naids
pret DP nav vis mazinājies, bet gan
arvien pieaudzis, lai gan skaitļi rā­da,
ka DP paklausa Vācijas liku-miem
labāk nekā paši vācieši. Un
tai pašā laikā sāk no jauna pieņem­ties
bēgļu plūdi no austrumiem un
IŖO; aprūpes problēmas ar to draud
atkal; kļūt smagākas. r
,JCultūre. ir smaga lieta," teica ļ kļuvusi pai' tradīciju, un aicinādam*
kāds jauns cilvēks un nolika lielu izmantot kultūras salūkojušus^
piebāztu portfeli uz:LIbekas latviešu spēka avotu mūsu garam. Slezvi?-
otras kultūras nedēļas organizācijas Holsteinas-Hamburgas apgat)ala tf*
komiteja»! priek^ēža Jāņa Rudzīša viešu pārstāvis S. Jaundzeni-i b i '^
gultas. Rudzitis zinīgi smīnēja un nāja tautiešus, ka Šis, Varbūt, ļ/ ;
noskatījās, kā lieli? saiņi . ar biļetēm dējais lielākais kopējais latvie^
un progranamām kultūras nedēļas kultūras • sarīkoj-vuns, kura almin^%
sarīkojumiem ieraudzīja dienas dažam labam, tālāk pasaulē ai^f ž
gaismu. Es bijīgi paņēmu rok^ kul- dušām, būs vēl ilgi jārod spek
turas nedēļas prospektu un driz; vien Akta beigās R. Zuikas koris dziedas 1
pārliecinājos, ka šajā lapiņā patiesi Latvijas :himnu. {Pēc tam seko\a '
.guļ-.liels;-^8vars;; To, bekas, bija-'sa-lkpncerts.:' }.':mr.':'.:^ "•;:'•• •
jutuši ari paši libekieSl un daudzi. Vācu mūziķu atskaņotais jg^
tuvi un tāli viesi, cenzdamies iegūt Kalniņa stīgu, kvartets gis ^ uioiļi
ieejas kartes daudzajiem kultūras kas bija šī koncerta centrā, kļir&
sarīkojumiem, kas tika ' ievadīti jau par visai iezīmīgu- notikumu^ iaU'ieli-
Vasarsvētku sestdiena ar dievkalpo- mūzikas dzīve. J. Kalniņa jaundar-jumu
Sy. Ģertrūdes baznicā. . ba pirmatskaņojimis/publikā atrada
.: Lībekieši ir laipni cilvēki un bija iejūtīgus. ^un pateicīgus' k l a u r . v a '
pratuši sarūpēt ari skaistu lĒii
kop''' ^'"l
r:
t —
VBSTULE LATVIJAI NO AŪSTEĀLIJAS
Melburnas ' ostā 27. aprīlī ieradās
trešais DP transports no Vācijas,
atvedot 860 pasažierus, to vidū 330
latviešus. Ceļā pavadītas 38 dienas,
pārvarot' Vētras im Jaukus , brīžus.
Jau atvadoties no Panamas, braucēji,
ar lielu interesi gaidīja ekvatoru, ko
pēc nedaudzu dienu ceļojuma pa­vēstīja
; • ar kuģa svilpi. Neiztrūka
ūdens kristības un citas jautrības.
"Bija patīkami silts, bet ne karsts..
Brauciena laikā rosīgi darbojās at­sevišķu
tautību. Pašdarbības .pulciņi.
Nodibinājās 3 baltiešu tautību kori,
sarīkojot dziesmu; vakarus. Tran­sporta
vadība gādāja, lai baltieši va­rētu
izdot: arī rakstu krājumus. J.
Raituma redakcijā pirmais iznāca
latviešu izdevums. Red. A. Bundže
izdeva kuģa dienas biļetenu vācu un
angļu valodā. Ar darbu un labu stā­ju
visu tautību emigranti rādīja sa­vus
labākos sniegumus, kās guva
kuģa vadības atzinību. Latviešu la­ba
jsii slavai godu gan nedarīja '4
jaunavu piedauzīgā rīcība.. ;;•
Tuvojoties Austrālijas krastiem,
uzturēšanās uz kuģa klāja pat sau­lainās
'dienās bez siltāka apģērba
nebija: iespējama. Kuģis peldēja uz
Austrālijas atvasaru, kas sevišķi
skaisti atmirdzēja Melburnas ostas
grīvā. Pēc viļņos pavadītiem 24.000
kilometriem te valdīja saulains
miers. Notālēm Melburna ar debes-skrāpjiem
un mazajām mājiņām iz-skatīlās
kā ilgi neredzēts jaukums,
jo Vācijā acis bija pieradušas skatīt
tikai sagrautus namus. Atbraucējus
yām kultūras; dienām. Tāpēc kultu- kas priecīgi čivināja saulē uz ia^
ras; nedēļas atklāšanas rīts izvērtās viešu tefitŗa zāles jumta, .domāla,
īpaši gaišs. Aktu ievadīja orgāni- ka viņiem tikpat daudz tiesību m'u^v
zācijas komitejas : priekšsēdis J. zicēt kā Kundrāta;:;stīgu .kvarteta' • '
Rudzitls, savā uzrunā aizrādīdams, mūziķiem. Tālāk R. Zuikas viru ko.
ka latviešu kultūras nedēļa Libekā ris, klausīdams sava diriģenta slaļ*
;.;;.;;;'-•;.' • do roku izteiksmīgajiem ,un elogan-ļ
tajiem mājieniem, dziedāja V Bati­ka
dziesmu ,.Latvijai" ar Andr. Eg.
1 īša tekstu un ; vecmeistara .Vītola
pēdējo dziesmu Kalējs" ar Sk^l)^
tekstu.
Pēcpusdienā silts vējS, klaiņod
pa, pilsētas ielām, savS ceļā sasiapa
daudzus mākslas mīļotājus, i kas
steidzās uz latviešu mākslas līsts-sagaidīt
bija ieradies ari Austrālijas ^es atklāšanu LTbekas rStsnamfi^
emigrācijas ministrs Kalvels. Viņš ^ur divās telpās bija skatāms un
uzsvēra, ka Austrālija vēl gaida apbrīnojams visai daudz, un par
daudz ieceļotājus. Obligāts darbs j-eto izdevību redzēt vienkopus vai-vienu
gadu paredzēts cukurniedru no- rāk nekā 10 ievērojamu latvleJu
vākšanā, kur izpeļņa esot laba. Mi- gleznotāju darbus priecājās ne vien
nistrs Ikvienam novēlēja panākumus latvieši paši, bet ari: angļu un vācu
jaunajā kontinentā. ; :; viesi. Tur bija Ābele, Dajevsklt'
Otrā dienā Jau agri jāceļas, lai Grunde, Jē<?ers, Kazaks. Kovaļevska,
dotos tieši no kuģa uz vilcienu. Jā- KuncTte-Baltgalve, Milts. RozentSķ
brauc uz 320 km attālo Bonegillas Solkans, Svēics un prof. V. Tone,
nometni. Tur līdz šim bijuši novie- ^ufš šoreiz piedalījies ar neparasti
toti ari iepriekšējo divu transportu daudz darbiem — 13! Interese visos
dalībnieki. Redzamas rudenīgas ai- skatītājos bija liela. - Plkv. Sedelvs
nas. Zāle kļuvusi pelēka, reti vairs izteica vēlēšanos iegūt - Jei?era Ut-redz
zaļumus. Pie viegli celtajām vijas ainavu, kāda cita angļu viešņa
mājām zied daudzkrāsainās dālijas savu .sajūsmu par:Kovaļevskas dar-un
citas puķes, tikai nekur nevar biem izpauda, skaļi IzsaukdaiMs:
saskatīt sakņu dārzus. Sur tur reti ;,oh. how sweet!" — bet kāds vācu
augļu koki ar . skaistiem augļiem, skolotājs solījās otrā dienā vest ui
nekad P
5*»"'*' Krfvības To
riaci
DOT
oiezna.s
20
ar
to P
s SvSbe,
^ pūrs dod
L^^nima un Platma. gi
Lielos aplokos ganās govis, zirgi un izstādi; visy.. savu; klasi. Pašu lat-
.simtiem aitu. Velti skatīt pēc bērzu vie.šu prieks^ nebūtu lieki jāpiemin. /
zaļuma,.: to vietā aug vītolam līdzīgi Pēc tam, "kad sarīkojumu ap- ; /
lieli ēnaini koki, kas plati izlaiduši meklētāji bija klausījāmies un skati- '
zaru kuplumu, lai karstajās tveicēs juši mākslu vaigu vaigā, vakarā,bija .
dotu kustoņiem patvērumu un pa- dota iespēja nometnes kino ~- teātri'
sargātu ūdens ātru izžūšanu; Paš- noskatīties latviešu filmas izriidr
reiz gan zemei mitruma pietiekami, .,Kas mēs esam im ko mēs .e:ribām?" ;
pat sīkākas urdziņas burbuļo. Nedaudzās minūtēs gar acim ai/ill- '
Ceļā pusdienas laikā vilciens; ap- dēja mūsu dzīves, mūsu darba iin
stājās Simoras.staciiā. un visus lūdz mākslas, sniegumu ainas. Mājup do- ;;
pusdienās,; kas garšo lieliski. Bo- doties, skatītājiem bija da.udz ko
ņegillā mūs sagaida autobusi, lai runāt par redzēto un d7ird(H^^
pārvestu tieši uz nometni, kur priek- ļ Grāmatu izstādes atklāšana notika.
šā agrāko tranijportu dalībnieki.
Visus sadala pa barakām, 20 cilvēku
lai vijju mācījusi kritiski
S f k l un viņu darbus.
y lai gan dzejnieks. H
„..;in5fni.ka1ā darbā arvien
lUijSt. propagandu ,no
no otras. puseSi^tS sal
;vS.zytni3kajā • ' • I ,oK>.n^,i; .nn - natiei
i . a H
njjauil uuciw f ^ i V A - ^ , i P?j
r.a.tnes ainu dažu svarīgu vēsļ
wotii. atspīdumā. Un turklāt, i
/ dan\s lielus^ darbus, viņš sagla
iavieni :r|k^tiem^^y
V ,pifi pazemības;ka• visi, kas ņj
>sana
ir eir
versāla, V ņa interešu, loks attīsļ
. gntiietvēris ne tikai, humānitļ
C
, ., V. ^ „ 1 , Latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu,
bijušr ^ „no ^ Pohjas"., Talak v i ņ a ^ ^ ^ - ^ ^ ^ baltkrievu pārstāvji pie
paskaidroja, ka nav bijis nodoma ai- Ženevā šajās dienās iesniedza . - ^ . , .
cīnāt DP preses pārstāvi, bet gan. j^g^^^^^ prezidentam — Franci- jektu novērtēšanas komisijā darbo-žumālistu
pārstāvi viapār. .Kādos pārstāvim Anri Ponso, uzlabot sies IRO sagatavošanas komitejas
bet, kā IRO ziņo, pirmā godalga ne­būs
mazāka' par 100 ASV dolaru,
otra-ne ļmazāka par 50 dolāru. Pro-priekšsēdis
Henri Ponso, pilnvaro­tais
sekretārs Viljems Taks un kāda
trešā, ārpus organizācijas esoša, per­sona.
Iesūtītos projektus vērtēs vai­rāk
pēc to īstās vērtības kā pēc iz-
DP vrai ar! ne DP laikrakstos stra_da ^ ^ ^ ^ gtāvokli DP nometnēs Vāci-
Greblēra lcung8,_ ķ^ jā un Austrijā,
stāvēt DP žurnālistus?" tad ^gribeja iesniegumā, ko no latviešu puses
anāt avlžnieki.^^^^^ ī^^^ .^.t^il^e^a^M parakstīja sūtnis J. Feldmanis, no-nobija
informēta, bet pielaida 4pmu, k.^^^^^^ DP jāsaņem 1900 kalorl-ka
taitad Greblers ^ gan ar z j ^ f - h ^ ^ praktiski tomēr iznāk > pildījuma. Projektam Jābūt vien-
Hstlku nenodarbojoties, jō esot IRO k p 20 proc mazāk jo produktu pie- kāršam, reprezentablam un organi-
Mindienes apgabala štāba izvietoša- j^eonšanā nav pietiekama kontrole,
nas daļas ierēdnis, ' ^ • - . • > -L ^ • •
Pēc kem un vēl daudriem citiem . Iesnieguma lūgts izraudzīt komisi-ļautājumietn
prfeses konferences va- J^-.^f apmeklētu nometnes, noskaid-katrā.
;Steidzarņ ātri novietoties, lai
pēc vakariņām dotos pie miera. Kat­ram
sagādātas 5 jaunas vilnas segas;
veļa uh tīra gulta. Vakarā kļūst
vesi, tādēļ visas segas ļoti noderīgas,
No rīta pat krietni j ākustas, la i ne­būtu
jādrebinās. Jauna diena atnāk
ar jauniem notikumiem, un arī tre­šajam
transportam jāiet taa pats
ceļš, kas iepriekšējiem — angļu Va­lodas
kursos im pēc dažām nedēļām
sekos Izvietošana. Sarodas arī ag­rāk
atbraukušie tautieši, ar kuriem
notiek draudzīgas sarunas par prie­kiem
un nedienām Austrālijā.
Bonegillā, maijā. A. Srt.
ditājs Sederlends^Denlingers no sa- r^jot pašreizējos apstākļus, un _la
vas puses piebilda, ka visai šai iie- komisijas ziņojums butu sagatavots
tai piegriezta pārāk maza vērība, h^^jj^^ nākamajai sedei, Ja-bet
tagad atliek tikai k&^^^^^ ^^1^
organizācija nožēlojamā kārtā nav ^.^^^ .^"-T'^fnnn ^,^^,^^1?^^^^^^^/^^
tāda, kāda ta būtu varēju^ a S S ^ S o f t ī Sm^ u Ž ^'
būt, lai neradītu pārpratumus, uA fj^^^^^.^ pavairojot ari bērnu uzturu
lūdza šīs neuzmanības dēl nezaudētļJaP^vairo_IRO fnatoriju_un_bernu
zācijas principiem un mērķiem at­bilstošam,
pie tam izpildītam ne vai­rāk
kā divās krāsās.
uzticību pret IRO. „Es personīgi," atpūtas namu skaits, noorganizējot
nozīmes projektam
dējivGreblera vārdu pirlW^^^^^ ^^^n a^^'f 1^ in.^ Wpf^^^^
ienāca protesti, un es no sirds vēlē- japleaicma DP liet-tos,
kaut man nekad nebūtu nācies« P^^^J^-
šo vārdu dzirdēt." -
Uz jautājumu,- vai ir domāts tu- ļ Q o r»i>n ciKQ TT? O
vākā lailcā" no jaima rHcot līdzīgas I • OdLi^Il^lUcl lk\\J
konferences,; individuālās izceļošanas
daļas vadītāja atbildēja,; ka ir do­māts
par šāda veida konferenču rī­košanu
atsevišķu joslu apjomā, ļ^et ļ IRO galvenai mītnei Zenevā stei-plāni
vēl nav konkrēti. dzami vajadzīga oficiāla organizāci-
Viena no Gvatas konferences da- Nas nozīme ar trim ini-iāļiem (IRO),
Hbniecēm, ukraiņu ģeoloģe Stra-petošanai uz oficiāliem dokumen-žinska
noslēgumā pastāstīja savus tiem, rakstiem, karogiem, birojiem,
iespaidus un uzsvēra, ka pretēji automašīnām un publikācijām. Sis
augstāko darbinieku paustajam pe- nozīmes projekta izstrādāšanai IRU
dmismam, viņai radies iespaids, ka galvenā mītne pārvietotam personām
tomēr ir daudz cilvēku, kas interesē- izsludina konkursu ar šādiem notei-jas
par DP intelektuāļu likteni un Jumiem:
gribētu tiem palīdzēt. Par tādiem Nozīmes projektu var iesniegt visi
viņa pirmām kārtām minēja Gvatas DP un bēgļi, kam ir IRO statuss,
konferences iniciatori Verveju-Jon- Projekti jāsūta tās joslas IRO gal-keri,
PCIRO padomes prezidentu vēnai mītnei, kurā autors dzīvo, ar
Panso im ģenerālsekretāru Viljemu tādu aprēķinu, lai tos saņemtu līdz
" • . : ^ š. g. 2. jūnijam. Godalgas labāka-
Lp, ļ jiem projektiem vēl nav noteiktas,
Aiigsburgas emigrā­cijas^
centrs sāks
darboties L jūnijā
Kaut gan Augsburgas jaunajā
emigrācijas centrā iekārtotas telpas
izceļoiāju nometināšanai, ārstniecī­bas;
kabineti komisiju darbībai uc,
līdz šim . te kārtoja vienīgi indivi­duālo
izceļotāju dokumentus. Pirmā
schēmā, ko centrs patstāvīgi veic, ir
izceļotāji uz brāļu draudzi Paragva-jā.
' '
No dažādajiem projektiem par
Augsburgas emigrācijas centru (In-fantērijas
kazarmās, netālu no Hoch-feldas
I nometnes), tagad izlemts, ka
tas no 1. jūnija ar pilnu jaudu at­klās
darbu, kārtojot visas schēmas,
izņemot vienīgi. Kanādas pilsoņu (ne
pēdējā laika immigrantu) tuvinieku
un izceļotāj,u uz ASV lietas, kas jo­projām'
paliek Minclīenes Fimkka-zarmju
nom.etnei.. Austrālijas komi­sija
Augsburgā ieradīsies jūnija, v i ­dū.
Turpmāk kā uz Minchenes, tā
Augsburgas nometnēm izceļotājus.ar
mant'ām izsauks tikai tad, ja būs
skaidrs, ka kandidāts varēs tuvākā
laikā aizbraukt. Kamēr tas vēl ne­būs
zināms, pēc darīšanu nokārto­šanas
varēs atgriezties atpakaļ pa-matnonietnē.
pr—
onietņu
dzīve
otrā kultūras nedēļas dienā. Tur ska­tam
bija pavērti ; dažādie trimdas
izdevumi, ; .gan grāmatas, gan
laikraksti un žurnāli. Īpaši intere-
LCK izteikusi pateicību ASV lat­viešu
baptistu mācītājam K. Pur-gailim
un Dienvidu baptistu sabie­drības
palīdzības komitejas priekšn.
Dr. Sadleram, kas, pašaizliedzīgi
strādājot, sagādājuši prāvus līdzek­ļus
Care sainīšu un drēbju nosūtī­šanai
latviešiem Vācijā un Austrijā.
ĢENERAI^ GOPERA piemiņas
fondā par priekšsēdi izraudzīts V.
Klētnieks, sekr. A. Ķiploks, valdes
loc. — Vera Gopera un R. Liepiņš.,
Fonda valde nolēmusi piešķirt prē­mijas
literatūrā, mūzikā un tēlotājā
mākslā par darbiem, kas veicina
jaunatnes^ audzināšanu skautisma
garā. Ik prēmija būs 4000 RM. God­algošanai
domātie darbi līdz 1. jū­lijam
jāiesūta J. Dombrovskim: (14a)
Esslingen/N.,' Pfaffstr. 3—6. Gleznas
tikai Jāpies.aka. Izdos arī rakstu
krājumu par ģen. V. Goperu. Tau­tieši
• savas atmiņas un foto attēlus
lūgti nosūtīt V. Klētniekam: (13a)
Hersbruck, Latvian DP Camp.
SLEZVIGAS-HOLSTEINAS lat­viešu
dziesmu svētki notiks 26. jū­nijā
Gēstachtā, Spakenbergas spor­ta
haDē, kurā ērti var novietoties
2000 klausītāju. Līdz šim pieteikts
Gēstachtas apvienotais, Icehojas, Ķi-les,
Lībekas un R. Zuikas vīru ko­ris,
kopā ar 160 dziedātājiem. Vēl
sagaida jaunus pieteikumus. Svēt­ku
• virsdiriģents E. Ramats. Kon­certā
ar dziesmām piedalīsies arī
lietuviešu un igauņu jaukti kori.
santi kā retāk redzētie bija Zviedri-,
jas, Anglijas un Amerikas izdevumi.
Sēnalu literatūras stūrītī, kas bija
patīkami mazs, dižojās St. Raznas
un A. Upeņieka vārdi. ;;; ; ;
Vakarā Tatjanas :Vestencs im Bi-žena
Ļe.ščevska baleta vakars latvie­šu,
teātra '.zālē bija pulcinājis, lielu
Skatītāju pulku, to starpā. _ari
daudzas, mazās- galviņas; ar lielam,
ziņkārlgāni acīm. Par kultūras ;ml-lestību
pašā jaunākajā paaudzē lie-'
cināja tas, ka daži piecgadīgi biļa-ieradušies
sarīkojumā pat bc7. vecā­ku
pavadītļas. Baktvakara program­ma
bija samērā plaša un intere^^anta,
un baletdejotāji kā ari piani.'^te^ B.
Rindinova-Peina izpelnījās publik^
atsaucību. Vakara daudzie .skatītāji
šķīrās, lai otrā dienā sastaptos V^-'/"
kas latviešu teātra izrādē. Latvie;fti
kultūras gars bija sācis viļņot ^
plūst, lai nepamestu novārtā n^-^
vienu, kam tā slāpst.
- I l z e Šķipsna
REDAKCIJAI
O. A p r i ķ i s, -Dinkelsbīlō
M E R I N A J U M S
Latvijas 36. .numurā K.
aizrāda žurnālistiem, ka tie m^)^
par DP izvietošanas plāniem,
tomēr praksē nav piepildijU5:es. -
Man šķiet, ka" žurnāli-sti šmī nŗ
nav vainojami, jo viņi lasītajiem ii
kai paziņo to, kas aug.stās ii:-sta>^
runāts un spriests. Viņi nevar
ņemties atbildību, kā tas dzīve ,
lizēsies. Bet ja ari būtu roal.ij'-^;.^^.^
praksē DP izvietošana tā. ka tas P
nots, vai tad" lidz ar to pusauie Duu
nodibināts jau īsts miers?
Kas attiecas uz nometnes ^nooai^
bināto' izkārtojiu-nu. pi^ti, '-^^
'iespējas no-katras lielākas ^'-^^7;;;
būtu viens nodarbinātais, ^ad ai^'^_y
žurnālisti neko nevar grozīt, ^os^/;^
vadītājas mēs p?ii c:^am
Ikvienam cilvēkam, kas ju. ^r; M
mierinātību, derētu aiziet uz ^^ŗ".,.^
cu: tur-viņš dzirdēs, ka v:cru.^^_/
un taisnība meklējamai tikai o^e^"^
t.' L, tur, valda Kristus.
; bet pa daļai arī; eksaktās zināļ
; Ncsizmirsisim, ka savā
• ' c e ļ ā sagatavojās t
^ un dabas zinātnēs
«bosiais priekšmetos ieguva s
llajatiesib^ (1907./O^. gO. Š\^āb.
;; ir cr lielu sajūsmu strādājis
«soļotāju, aļzraujot savus ' '
ir pieķa.; garu; dabas zinā.
Sava autoiiografijā viņš raksta
-K:;niācļ;isd^ba8 zinātnes pēc iGr
: ;N,ināiiļirvlaM^^^^
priecīgi par mikrosk
Plrkiļ par savu algu." Viņš
. :a studijas dabas zinātnēs
wmruniversitātē Maskavā U
•l-ptujļpat arī pārgāja uz vēl
^Jpat^audz laika un pūļu ?
aŗ^ložiias un psīdioloģ
S/^f'.^^J^ Skābes
h 4 S f ^^^^"^^ ienākumu,
^otanenļ par rakstiem un le.
f grāmatāsļ' riskēdļ
^•'^1 s i r ' i f nevarēju
^ ^ ^ ^ ^ ^ P i i
a hirtoīcu ikatidzā
legulc
•^^lari:ti
•H sik
4zive")
; > ā t n £ T'^* iau vina
^^'lU ia f p a r ā d i
f^-iās. ļ^ŗ""^^ pasakās'
vel
^'V^'ME ^^^^^ v S I