Bavarijas Latviesu vestnesis, March 25, 1947

              \
m
I
ISIS
?1
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
-LATVIJA. 1947. g. 25.
Par kuliuräs fonda
Q I B T i SALKAIS. NOLÄDCnrAIS LlCIS. L. RUMAKA APGÄDS
BISBCFELDÄ, 1946.
Qirts Salnais i r platä ce}a gäjejs,
Jo IHevs vli?u izSprdigi apdavinäjis
ar mäkslinieka spejäm vairakos Vir-jdenös.
V i ^u interese ne vien rakst»
nieciba, bet ari skatuve, un aculie-cinieki
vienä bals stästa, ka Salnä
ak:tie|^ mäksla v§rtejama ar pavi-
M i m nopletnu merauklu. Rakstnie-
«ibä Salnais neparasti efektigi debl-teja
ar nmiänu Okers, pec tam ar
dix>§u iestu nometa publikas prlekää
da2as lugas, un nu tas pats sakäms
par vioa pirmo stästu grämatu No-,
ISdetaiö licis, kiifä jau sacerejumu
apmeri pamudinä s^cinät^ ka autors
nav un negrib buf nekäds nieko^
tajies. ParaduSi jaunos ispalvas bru^ir
niekus ieraudzit ar dzejoju kräjumi-
9iem vai nelieliem stastii^iem, no
Qirta Salnä pla§ä^ veriena J)aiie§§m
samulstam. Bet k a speju daudzpur
giba un intensitäte var but ari b i -
stama un da2u äfri pazudina, samul-sinot
ta, kä nepagäst laikä izSIpr-ties,
kura vlrzienädoties, vai pamu-dinot
jau pa§ä säkumä Izfaut visu
pulveri, par to musu mäkslas ves-ture
zinani daiu labu piemeru.
Sava galvenä darbibas läiika izve-liSanäis.
Salnäjam nav atliekama,
ipa&l tadel, k a vii;^ä nav vairs nemaz
tik jäuns. Un ja §ai gadljumä vis-pär
iespejams kä^u padomu dot, tad
liekas, ka kuplikie laiiri vii^am pa-cedzami
kä rakstniekam epi^as pla-iäkajäs
fonnäs romänä un gapä
itasta (interesanti jau tifigad piebilst,
ka §ai grämätä isäkais stästs — J a -
pä^u karabins — i r ari visVäjäkais).
VlluSies visi, kas p§c Okera do-maja
Salno redzgt kä butisku urba-nistu
An§lavd Egli$a garä. Nu savos
stästos vi^iS Kdz kaklam iebridls Lu-banäs
klänos, telodams tos ekspre-
Sivi romaiitiskä Izteiksme. Liekas,
ka Salno saista^^ieSi §i klänu ainavas
pirmatnlba; jo lidz ar aitoni ta ja
legrlmst öri vipa Malienes cllveku
teU, ta kä, lasot §os stästus, rodas
tada sajuta, Mt kä butu nokjuvu5i
käda pavisa^ reti apdzivotä apga*
Vlspirms liekäs savädi, ka Kultu-u
1- T V . dt - j x • m - j - k Gödalgas, ko Kulturas fonda valde
s ' n; „ ! ^ f H h , f ^'1^^^-^ biespriedus^ LCP sesijas laiki, ver- §1 novada cilyekiem, kas parasti ir r- j ^ " l^ r^r.rrs;,,»4 nr,A^ r^öirdn tioizeti sava riovada laiir^q 0.1^5 p«aa"^a,Jiiu inakslu,
VidieniBs un Rietumlatvijas laudim,' ar Interesi gaiöijuSi attiecigo le-uii
pat svetkos vai dzlres vii;u reti
kad savijas cieSäkä muskull. Ja, p i e - , . , . , - . ...
meram. midzejs pe^^^^^^
priekänoteikuhilem kä Qirta Salnä f^fP^^'^^,'^ teatri kaut^gan paga-
Nolädetafä Hei aprakstitu Jänu va- .gads nav _nekads tukäais _ari
karu z i v u Ionina Kodola setä, täd f " ^ ^ . " ^ ^ gleznieciba. Mes ^zlnam,
gan bez kiSanäs nektiktu, bet Sai- P^^^^
najam pietiek ar asu va odu, un, f-^T^Jv^^J^P^if^ ^^^'t ^^r.A 4„„ v,si.su c-.i,.<,>.s« Janis Medins. Atceramies, ka dien-uzsuta
bargu perkona negaisu, kas „„^_^^
Latvijas v4zungju romantika, - tal^^^^^jj.^^^^^
varetu raksturot §0 Salnä stästu varbQt tur vainolama virtu pa§u
esenciälo pazimi, un jau §ai zirrä
vien autors ienäk latvie§u literäturä
ar kaut ko jaunu.
resp. attiecigo referentu pasivitäte.
Princiniäls lemesis turprfetim runat
par gödäl^äm literäturä, konkreti —
literäturas augsto Ilmeni. Bet tiem,
kas velas godalgot, no öetriem vai
vairäk vertigiem darbiem jäizvelas
viens vai — lieläkais divi v i s -
V e r 11 g äk i e , jp citädi taöu göd­algas
nav vairs gödalgas!
Nemaz citädi nevar but^ ka ari
§oreiz piespriestäs gödalgas zaudeju-
D o r i SS R i m e r s
(Doris Riehmer)'-
kara akciju
1
fa pazime,;kam Salnä stästos musu pa^äiuSä gada novelistikä.
neyaram paiet garäm, saistäs ar Kamer lirikä godal^ sanemis vien?
vilja iztepcsmi. Tä tiecas izlocities pats Andreis Eglltis, novelistikä tä-latviöSu
literäturä nepieredzeti garos das piesnriestas veseliem öetriem:
perlodos, kur reti käds substantivs An$l. EglTtim, Klidzejam, Knutam
palicis bez epiteta, un biezl ar to ap- Lesiham un Ol^ertam Blepiijam. L a i
balvoti ari verbi. Ir ari tä, ka Sai- nerastos pärpratumi, tulii;i piebildl-nais
nevar samierinäties ar vienu sim. k a §oreiz nav domäts' iztirzät
epltetu, bet virkne kopä yalräkus. jaufäjumuf kurS no §iem öetriem
Prptams, vipam vajadzlert ari salidzi- resp. trim (jo An§|avs Eglitis sane-näjumi
un metaforas. Viss tas i r ap- ma divreiz lieläku summu neka
zinigu stila studiju rezultäts, un katrs no trim päreiiem) patieSäm
Salnais viegli vares atsaukties uz godalgu pelniiis, kur§ ne. Mums ir
diaJu labu cittaötu autoni. Latviegu tradicijas §ädä virzienä godalsoSanas
lasitajam, kas nav pie tädai stila lemumus nekritizet. Bet izbrinu ,ra-pieradis,
Salnä telojuma uztverSana da fakts, ka v i e n ä literäturas no-prasa
jQtamu piepuU. Autoram ietei- zare piespriei ö e t r i a s gödalgas.
cams pärdomät, par cik vii;i§ savä Mes gan atceramies, ka ari Latvi-izteiksme
butisks un kas ir tikai Jas laikä tas pats Kulturas fonds un
oritinälitätes mekle§ana. Varbut, ka jo seviSy Kr. Barona plemiijas kor
rezultätsr nemaz nav vit;ia pa§a un niiteja daJkärti^ilela gödalgas sa-lasitäju
pQlina verts. Lai nu bötu skaldit, un tieSi täde| täs daudz zau-kä
budams, jäätzist, ka S o r e i z deja no sava nozimiguma, gan mate-izteiksme
labi pieskai?ota telojamam riälä, gan idejiskä ziiiä. Taöu tik
objektamklänu pirmatnigam pla- sikai skaldiSanai, kä tas noticis §0-
Sumara. reiz,, nav precedenta ne Latvijas ap-
I stäklos, pat ne visä pasaule.
Stästu/tiegajälä^^^^ atseviS^u s i - Nav nekas sevi§kS, ja viena gada
tuaci]u izveidojuma, tapat personu laikä rodas veseH iSetri vai pat v a i -
raksturojutnä unvrlcibas motiväcijä räki vertigi romani, noveju vai dze-
Soreiz^ Salnais neka^ jauna nav va- joju gramatäs. Tas tikai liecina par
rens dot Var pat teikt, ka So stästu
si2;ets diezgan parasts, da2ä mo-mentä
pat §ablohisks, un autors tad
nu to cenSas padarit interesantäku
ar deku elementu piejaukumu* Ko-.
päjais veidojums tomer nav het pa-virSibäm,
päväji vai p^^
motivetam vietäm.
memiel baffäiuSa reize zinodams I No gramatas trim stästiem intere-1 Vesturi^ajam stästanv ari musu
lalku laikiem,. bu§U <i^^sc^ izkopts divi
Ceru, ka, man §0 pärsteidzibu pä
räk }aunä nei>ems, jo maldities jau,
kä saka, i r . d i p i s k i . Vai es esmu
vienigais, kas priekä iebrecies, do-mädams,
ka nupat mednis rokä,
Amerikä atklätä, lieläs politikas jau-täjumi
atrisinäti, politi^u un apru-petaju
grupas sapratuSäs, p P status
beidzot noskaidrots? Tas jau atgia-äijies
ari citiem. Tikai tie negrib
tik labprätigi atzities.
Nodomu . k|at par izgudrotäju
esmu; spiests atmest aiz vairäkiem
iemeslietn. Pirmkärt: noskaidrojies,
ka-ttfe latvieäi, kas brauksiuz Ang-liju,
tur tapat dzivos barakäs un
tatad^ pec maniem patehtetiem
trokSijiem un slapjumiem neilgosies.
Otrkärt: - t i d u könstrukciju iz-gudrot
izrädijies feti gruti. Gandriz
tikpat gruti kä atfbt L C K mitekli.
Un ta nu es, mi}ie lasitäji, esmu
atkal bez istas nodarboäanäs un
varu tikai no sirds priecäties lidz ar
daudziem bedubrä}iem, ka profe-sor$
Markuss }oti aizi;iemts ap DP
universitätes lietäm Mindiene, jo,
iedomäjatiös paäi, dk nepatikamis
butu stävoklis; ]ä L C K darba no-zare
pati sadomätu säkt darbu un
prasitu ari no citiem, lai tie säk
darbu, un nevis tikai reiSstretos no-metnes
par stradätäjiem, Pec pe-dejiem
pieredz§jumiem esmu at-ziziis,
ka pareizäkais darbs, ko darba
nozare vai: darit, i r nedarit nekS, jo
prässit no mtims, trimdiniekiem, l a i
mis patiesi pärskolojamies kädam
arodam, Isteni butu greka darbs. Ja
mes neprasäm no kurpniekiem, lai
tie pärskolojas par drebniekiem, ar
kädam Uesibäm tad varam praslt,
lal pagasta rakstvedis pärskolojas
parkaleju?
N l . Pa äim ned§}äm, kop§ esmu
atgriezies no Dienvidpola, beidzot
esmu atzinis, ka musu näkotne ir
organizätoriskä kabineta darbä. Ne-juzdamles
pietiekami spejigs, lai
ietu taika sameklet L C K paliekamu
pagaidu mitekli, esmu izSkiries iet
taika profesoram Starcam fät tos,
kas nodarbojas ar sportu* Ja no-ineti;
iu fiziskäs. audzinäSanas un
sporta ihstruktori var skaitities ne
vien sabiedriski' darbinieki, bet ari
strädätäji, kas saziem cigaretes, tad
kapeö rpusu nometne'nevar radit vei
irienu strädätäja posteni — sporta
apkapoäahas instruktoru?
Tad tik jus,. bumbas spärditäji,
tr(ik?tatiesl
D i p i t i s L . .
Sparta apkafoianas instmktors
§as savu morälo svaru, un to
kä sabiedriba, tä ari pa§i godalgotie
autorL Notikums, kam vajadzeja iz-versties^
par musu raditaja gara spo-zas
manifestäcijas anliecinäjumu ari
vis^täkajos äpstäkjos, tä sakot
izöäkstefis par maznbzimigu kance-lejisku
aktu.
Nav nekädä sevi§ka efekta ari ma-teriälä
pläksne, jo 500 reichsmärkas,
ko saiiem tris noyelisti, ir; tikai
krietns honorärs par kadu videja ga-ruma
atsevisljiu noveli, ,,Katram pa
edamkaroteii** tä asprätigi notiku§o
godalgoäanu raksturojis käds no
godalgotajiem . Pavisam citädi
rikojuSies lietuvji, kä to lasijäm
j,Latvijas" 28. febr. numurä: godalgu
pie§kir§ana gan vipiem nav centrä-lizeta
Viena ii^stituta zitjä, bet toties
gödalgas tieSäm ir sava värda cie-nigas>-
R M 5000.— Un R M 3000.--.
Protams, ari R M 500.— un RM
lOÖO.— i r nauda, un tä i r syetigs
p a bä 1 s t s rakstniekam. Varam
tikai priecäties, ka §ädu pabalstu
KuUuras fonds ple§lj:iris öetriem no-velistiem.
Butum vei priecigäki, ja
bez §iem ari citi tädu gäpemtu. Bet
sts nav godalga un oträdi* V a r -
autäjums vislabveligäk atrisinä-tos,
ja Kulturas fonds pie§l^irtu
rakstniekiem i r pabalstu, ir gödal­gas,
§l^iröjot stingrl pabalstämos no
godalgojamiem.
Sä vai tä — ioreiz notikusl k}udi-
§anäs, kp vairs nevar labbt u n k u -
tas dzi]akos celopus neme^näsim
meklet un iztirzat, kaut gan daias
nojautas butu, (Jalvenais — ja mu­su
trimdas laikä Kulturas fondam
butu velreiz Jauts pie§lj:irt gödalgas,
tad nekädi motivi nedrikst §is god-diskreditet.
J ä n i s R u d z i IS
pasaules kapä väcu armijä, velk ta noslepumainä burviba, tas
ä samilejies.uti apprec^is lat- ipatnejais skumjais saldums, kas ar
jaunayu, bet kapa nörise laiku pärkläjas visäm mu§u atmi-nokjust
sievas vecäku mäjäs. A r i tä- hjiäm. Romantilpm vesture ir le-läk
stästä vairäkas tikai paticamas ^enda, pasaka, teiksma. Vesturis*
vietas, pat personu välodä. Pieme- kais /stästs §ädä izveidojumä bija
ram, käds apak§virshieks väcu va- ] romantikas laikmeta lieläkais at-lodä
saka: „Vii;iä liek sveicinät jös klajums. Istenibä gan pagätnes
un Sigismundas . /• — apakävirs- tveräana arvieh no jauna pärsträ-nieks
mirkli padomäja, Jaunkundzi däjamäs, täläk nododamäs legendäs
utt."* Te nu autors piemirsis, k a vä- ir visu laiku papemiens. Ari vidus-ciski
Sigismundas jaunkundzes vietä laikos stästija le^endas un rakstija
bötu Fräulein Sigismunda, tätad teiksmainus romänus par Aleksand-p
e c Sigismundas värda Soreiz Trojas kani. Ari
nekäda pauze nevar rasties. Mirdza 1 griel^ taöu visas savas labäkäs drä-'
uz savam viram dävätäs fotografijas rnas rakstija par talas pagätnes
uzrastijusi: ,',Mänam mijajam T r i g - vesturiskajiem notikumiem. Bet v i -
AAe m H e r s a m"; uzvärds te gan 1 siem' §iem agräkajiem laikmetiem
bQs #ljis vajadzigs tikai täd§l, lai 1 — klasiskai senatnei ne mazäk kä
autors varetu plerädit, ,ka fotogra- viduslaikiem — truka istäs laika
fiias ipaähieks tie§äm i r pulkvedis atstarpes izjutas, pagätni tie dzivoja
Hersa reize tagadne, tie bija savä izjutä
Nolädetajä licr:^r^^^
v^cais un jaunaisGapgis. Stästä par
japäou kyabinu jau T a s vien n e t i - f e ta smato
rc^annm^ i, vk^a^ pf oieffrronnrtiefsL j4bUsc,liä5 ,zesn.u. , s.Qntfao^ ^I^ s^mx^e^l dziga sa^jut^a p4ar . laik.a neatg-rui e-bistamä
celä pec noglabätas Saute- ttT^^"^ P^^?^/^^ neatsaucamibu,
nes. Stästa beigas Andris ar Ingu vesturiskajam. stastam
tikpat neticami,-nepärceldamiesr^-^^^^^^^^
maz uz citu vietu, mierigi aiziet I ^ i g i jauns ieguvums jaunlaiku
zvejöt, teiut gan §0 vietu taöu rakstniecibä i r reälistiskais vestures
ienaidniekä bus ieverojis. — Sikäkä! stästs. [Tas. grib pärcelties pagätnes
analize ' (Jirta Salnä stästos butd istenibä pa§ä, grib to rädit tie§u un
iespejäms uzrädit vei dazU väji mö- ^ ^ ^ i ^ ^ ^ mums
tivetu situäciju vai notikumu norisi. P^i^^^^ 'it kä izgriezumu no paäiem
• ^ V •• ^ , , avotiem, skata pagätni ar vipas pa-
Grarriatä diezgan daudz iesple- §as acim. Si reälistiskä vestures
^^!^f ^^li^^ '.P^^f tamjpajlaik stästa labäkos paraug^s var verot,
gmti cimties^^^^
klumes stila un gramatikas likumos, romänos. •
as vamojams ^ats autors. Savädi
liekas, ja kädä vietä lasäm par„ru- Bet jau mineto rakstnieku darbos
dens m i e r a s v e l m i - (?). Nev^rl!^,J^"^?* ''^'^^^^ «^^^-J^^s jo
ttikt: .. auglu nabagos= (^aoungaluienmm 1s pilgti izpauzas velak, «k^a««ud., pva---
nabagos) ziemas menefos". libäk g ^ * , . ^omaxM^ . un, reahsma
tomer bu& nevis Jiesmlgs", bet P^^^^'^'"' jaum virzieni
..Uestnains- nemiers. Nevis ..mei-ll'*™ "^^"»»"^ d°t.tik noteik-teni-
bet ,,meiterie buta jäapcietS^^ uunn ^ rreeaa-.
Rupjas Mudas ; verbu fonnäs: „ne- ^^stiska vestures stastaguvurni krus-ilnaii^
iiieptt"" , :• «np5är,rrvSer5r?§ri»eft« " tu,+vt>m,i l. tojas. Realisma tieksme likt ru-
Jänis R u d z i t i s
nät laikmetam pasam ar savu xriuti
par vei nepieredzetii kaislibu
eju I
dienäs apspriedäs
latvieSu ev. l u t pareizticigo im k a -
to|u draudzu dämu komitejas, gaidu
organizä^ijas un YMCAs pärstäves.
Nolema turpmäk darbu ;^eikt cic§ä-
;cä sadarbibä un atbalst.t jaundibi-näto
Baltijas tautu sievieäu padomi.
Lai rastu lidzekjus padomes darbam
apriH Eslingenas latviesu sieviesu
organizäcijas un komitejas kopig
rHcos garigu koncertu. Lidzigi sari-kojumi
paredzeti ari pä3;'ejäs latvie­su,
igau^u un lietuviesu nometnes. '
I H. M.
uztyert sveäus, pagäj u§us dziyes do-mäSanas
un ju§anas «stilus un pa-zust
tajos.v §i jaunäkö laiku bez-^
cerigä beg§ana ho sevis jau i r atkal
l u i i romantiska. But visam, tikai
nebut tam,- kas esi; slepties tukstots
maskäs, telot daudzas Idhias laiku
skatuve, iejustles visä,/ bet kaune-ties
pa§am sevis — luk, käda nö ta-adnes
cilveka dyeseles butiskajäni
Latvie§u vesturiskä stästa augstä-kie
sasniegumi parädijuäies taisni
izvirzijumä. Romantiska vestu­res
stästa pirmos un labäkos parau-
?us mums devis jau Poruks. Reä-listisko
vestures stästu izkopa K
Zarii?5, © bet tas nelikäs iesakijioja-mies.
Tikai A. Grins, pagätnes stilu
uztverejs, atdarinätäjs, bet ari iz-jutejs,
pacej vestures stästu yai
par valdoSa — Tiesa, A. Griha no-
IQks gan nebija begsana no taga^d-nes.
Viijä, %iet; gribeja r^dit musu
pagätnes le^endu, teiksmu kä ta-gadnes
rosinätäjii. Bet vii^ä to nay
devis. Vii^ia sniegums. bija päräk
mäkslinieciski dekorätivs, tam
truka le^endas yienkärsä, pazemigä
tautiskuma. levirzes jega^ atkläjas
spilgtäk citos, kaut vai, piem., da^os
E. Adamsona me^häjumos (Lielais
spitnieks.) ; • •
Kas apvieno yisas vesturiskä
stästa levirzes, atäljii]: to no visas
parejäs stästniecibas, tas i r tas, ka
vesturiskä stästa saceretäjs arvien
dod mäksliniecisku pärkausejumu,
ieveidojumu nevis dzivai, bet jau
reiz formetai, vöidotai vielai. K a ­mer
citu stästu saöeretäjiem vifen-mer
vielä ir pa§^ pärdziyojums vai
iejuta citu cilvekii pärdzivojumä,
vesturiskä stästa saceretäjs mäksli­nieciski
atdzivina jau' agräk kädäs
gärigäs formäs ietvertu dzivi (§is
formas — atmii^u telöjumi, riDtiku-mu
apraksti, dazädi vestitäji vestu­res
avoti vai vesturnieku darbi, vai
— beidzot — agräkie vestures
stästu saceretäju darbi). Tä kä ves-turiskais
stästs pärforme to, ko cil­veka
gars j au reiz formejis, tad tas
ir arvien it^ kä. otrreiz^ja, sekun-dara
rakstnieciba. Tade] vesturiskä
stästa mäkslinieciskä veidoSana uz-skatäma
par viegläk veicamu un
tädel vestures stästs • medz but v a i -
rumam rakstnieku *ikai vingrinä-
§anäs darbs. Ir maz stästnieku, kas
strädäjusi tikai §ajä nozare uh tie
visi ari pazistami ar lielu daudzra-.
zibu, kas kjust i vienmu]a, i rada
saubäs par si stästniecibas paveida
absoluto vertibu. Bet tajä pasä laikä
vestures stästs jäatzIst par labäko
vingrinäsanäs veidu kä rakstniekam
iegut Isty epika stäju. Epikas nervs
ir notikums. un vesture — ari da-zädajos
garigajos pärf orme jumos —
ir tikai notikumi un vairäk nekas.
V i t a u t s K a l ve
Nesen ^atiku vecu paziiju, b i r ^
mäkleri Alfredu Hoferu. Vi^ä ip
yiens no tiem lau(Jim, kas allai pär*
steidz citus ar kaut ko jaunu. „Man
pa^reiz i r darbaTcäda liela lietä, ua
tu, raksthieks budams, varesi man
palidzet," vii?§ teica un aizvilka
mani uz ylna krodzi^u, kad bijäm ^
stiprinäjuäies, viij§ man nolika
priekSä plaäu prospektu. Jaunäs ak-cijas,
par kupäm bija runa prospek»
tä, kote§ot visas pasaules birzas.
VinS ludza manu atbalstu jaunäs
idejas . propaganda, täpec vispirms
sniedzu prospekta saturu:
,,Loti daudziem cilvekiem, it apa§i
izciläm saimtiiecibas aprindäm, kä
redzams, ir neatvairäma dzi^a pec
karieni. Nepatikami. i r tas, ka ja*
cieä a r i tiem, kas par kapem hevelas
neko zinät, un pilsetas, rupnicas un
stacijas pärver§ drupu kaudzes. Lai _
§0 lietu radikäli grozitu, pie tam ne- ^
kaitejot starptautiskajiem veikallem,
käs saistiti ar: käriem, nodibiriäta
,;Saharas kara akciju sabiedriba." .
Sabiedriba iegust IpaSumä pasau­les
slavenäko tuksnesi Sahani, ko
izsludina par „permanento ka^a
lauku**. Akciju kapitälu sazime vi­sas
pasaules valstis,* atkaribä no
iedzivotäju skaita. Ar Saharas ka^a
äkc.' sab. nodibinääanos, kupai vie-nigai
pieder karo§anas tiesibas, vai-stim
rodas iespeja svitrot savus mi-litäros
budietus, atskaitot vienigi
nelielus! izdevumus policijas uzture- >
§ahai. jTä vietä valstis maksa kär-tejas
iemaksas sabiedribai, propor-cionäli
sayai akciju kapitäla dalai.
Sabiedriba par to pär^em visas <^
kapa akademi jas, ^enerälStabus un ^
kara plänoSanas pärvaldes im tur-pina
to darbibu savä territorija.
Visu zemju ieroöu rupniekiem un
kara materiälu piegädätajiem atjauts
iegädäties jaunäs sabiedribas priekS-ropibu
akcijas, kas dod tiesibas no-slegt
ar Saharas kapa akc sab. pie-gädes
ligumus,.
Saharas kapa akc. sab. nodibina
diyas grupas, „zalos" un .,zilos". Pec'
akciju ^abieäri{)as konstitugSanäs,'
ligumu noslegSanas ar attiecigajäm.
valstim un alcciju pielai§anas biril
starp abäm partijäm tudal iestä jas .
kaj^ stävoklis. No tä briia sabiedri­bas
territorija notiek nepärtraukts
kara stävoklis.
Ja ar Saharu vien nepietiktu, sa­biedribai
ir tiesibas dibirrät palig-v
sabiedribas, ^^plemeram', „Gobi tuk-
^ sab.*' L a i atbilstu ari ^
varbutejai vajadzibai pec jupas'
kara, paredzets iepirkt dazas salas
antarktikä, • lai lielrederejäm unV-kara
leinteresetiem jurniekiem dotu
iespeju jo pamatigai karoSanäi. Ja
kädä no sabiedribas dalibmecem
valstim päräk pieaugtubezdarDs, tai
ir tiesibas pieprasjt, lai sjabiedriba
karosanu paplaSinätu, tä palielinot
kara materiälu un militäro personu
paterii:iu.
Akciju sabiedribai savukärt at-
]auts dibinät savas satiksmes un ce^
jojumu sabiedribas, kuräm yieni-.
gäm i r tiesiba rikot apskates un iz-priecu
braucienus uz karalaukiein.'
Sädä kärtä ikyienam i r izdeviba par
piemerotu, merenu maksu apskati-ties
kafu; leejas maksa ir daXada^ at­karibä
no dzivibas apdraudejuma pa-käpes.
Reportäzas värdos, skatos un
skai;ias par permanentä kara aktuä-lajiem
notikumiem monopolize Sa­haras
kara akc. sab. Laikraksti var
kärteji abonet kara zi^ojumus pec
rindu skaita. Nodajas visäs zem§9
un pilsetas piehem deribu iemaksas
U2 „zalajiem'* vai „zilajiem".'
Saharas kara akd. sab. tädä kärtä
var kjut par pirmo visu tautu pa­tiesi
kopigo pasäkumuj Tas apvie-nojas
Idejä par kara perinanenci, ua
sabiedriba pasargä zemes no posti-jumlem
un citäm 'modemä kara
laundabigäm sekäm. Jaunä sabie­driba
sagädä maizi daudziem mii*
niem strädnieku. Bez tam tä vis|em
tiem, kam §au§ana, si§ana un d ^ -
§ana sagädä prieku, dod nepar
träuktu iespeju katot; pie labJ
algas. Pärejai cilv§cei i r ; vispla-,
§akä izdeviba apmierinät savu sen-säciju
kärL"
Tie ir prospekta svaiigäkie punkit
Saprotams, ka idejäm bagäti cllveki,
kä mans draugs, birias mäkleris A l -
freds Hofers, pasäkumu izveidos vei
täläk.
>,Pra^^
A P ziho, ka „Pravda** izteikusl ba-ias,
ka: Francija varetu kjut par
„piekarekli" Ariglijai un ASV. Rak-sta
autors S. Ivanovs Izteicies, ka
franöu atteiksanäs no ieyedmuitäm
amerikäi;iu precem, kä ari neierobe-zota
eksporta un importa un
banku atjaunoSana „draud . ^
valsts kontroli nenozimTgu, niinet
Iranöu sikrupniecibu un ievcrojamu
daju franöu , lauksaimniecibas.
Franöu demokratiskär sabiedriba un
strädnieku prese uzskatot, ka- pi^
§iem apstäkliem vainigas .200 ^me­nes,"
kam joprojäm pieder lieläkä
vara un iespaids Francijas valsts
dzive.
^^tJi^. Pii
Ms: i ^ K W l s . Savienot
4 iTanbrijs
a tj)ildiba-
SS*«^^lr Musu „pra^^
B P ^ * ^ , M vei nepilni!
«fe"! Väiajlem ir «aza
Tr m kontroletu
5l pasaules ceribas.
ftMSttdomu lidzigä veidä
J & e n , f S s ' ' S«
S^Petersens, Seneralis M
£,^iens vairakos g
Äveiisobli^ä1X)k^radien
Kdevis,sevi§I?P>^^^^
t V ^ o m i s i j a i ya^ad^n
S a bez nuiitas ievest no
Skaramateriälus. MarSals
S]5 preses konferenc^^^^^
^ k e t u ministä amata izteic
KivIspar§)o militärc apmäcibu I
.S to, ka ASV ärlietu politikaj]
ar pozitiyu militäru speV*
fm vispärejäs atbruijioSanäs' ej
iartfstarptautiskä miera nodi
iiani • M kapa ministrs Petel
ilteicis:f,,Ja
^npK, kamer cltas aizju}^äs*4i|
^^äviÄi ;ui treSo pasaules ksljSi
1^akpllvurot^pstäkli, ka-päärej
! organizäcija .nes
1. Mes ^dzivojam p?
yel arvien runä varas :'v(
i l ' Täs .pä§as riipus par väls
fkontinenta droSibu izskaneji
' öinodauclzu citu aiperikäi;ni valstj
iröora Gerharta^ kas- ierosinaj|
tttsarunas par visu to Klus
; m AMjas okeana salu atpirk§8
laiiocltirti.valstim, kas -svarigs
JS?, Panaihas-kanala jos^^^ un P i
"aizsardzibai, vai.ari no säus
^ taandiera ^neräjl
kas vairakkärt^^
Whonmi'ÄSV^
saläs.^enerälL
» a r a n g i i s e n ^ H u b e^
»zieinelui^mperäturäs..^
ameiikäiju.uzdevu-u
* ^ l u s jau kop^
f par savu darba laukii
u
an
_ärvalstu pär
"das köpigö iz.
Hudzona
' ^ t a i hL^^^^^s im ASvI
• r ^ pec-fö„,
7 n o s v e f a s \ a r v i en
vai Vgi
w