Bavarijas Latviesu vestnesis, March 25, 1947

              Attthorized by - Lizenz
IzdoSanas atlauja: ICD.
OMBG :: Atbildigais redak.
lors - Editot in-CWef:
Kärli Rabäcs, Vietnteks:
Aleksandrs Liepä, tedakci-jag
sekretäi^ Maksiis Ctili*
t i i i re''riktori: Andrejs B n -
4zl8 (Afinchene), i^arijs M i n^
äent^ergs (Eslingenä). Ar-
BOlds Siiiit9 (sports), Zlgurds
i i r d a 'techniskais lekärto;
Jiims) LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 23 (30) .
Otrdiiii, 1947. g. 2S. m.
iBB&ii otcoienSs on pltktdi«-
näs Iz^ev€Jss BaT&riJds
apgabala lat?leSa koiiiitejtt
nzdeviiiai LatvieSa pr9w
darblniekfi. satSarbtbas kopa::
Redakdja: Gfliubarg/D. BOt-farm'
te? -i I^n(|ioapii - PL 7,
t i& Prfsat^d by ScliwSb.
Volksblail. GQosbiirg/Döa,,
BOrgeraa.^ Landmann^PL 1::
M«tieii9 - Oircnlatioa:
iavarijas apgabala latvielu
padomes sede
/ Tircburgas centrälaja nometne piektdien un sestdien notika Bavärijas
tetvieSu padomes kärtejä sede, kufä apsprieda vairäkus miisa trimdas
dzfyes JautäjiÄnus. Pec padomes prieksseza J. Lavenieka , zi^ojmna,
BAI.K priekSsedis A. Reins pl^äkä parskatä räksturoja BÄLK datbu.
MOLOTOVS PUBLICE JALTAS SLEPENAS SLAU2ULAS
Ärlietu ministri Maskavä nobeiguSi vispärSjSs pärrimas par Väcijas CeröUam uz Krimu. Slepenajä rak
sainmieen>as jauitäjuniuem tm Sakusi apspriest Väcijas satversmL ASV
un Anglijas ministri izklästijuSi savusplänus Väcijas valstu savienibas
radisanai, Molotovs pieprasljis centrälizetas Väcijas radiSanu pec Vei-maras
republikas parauga. Saimni^cisko apsprieSn noslegumä Molotovs
publicejis slepenä Jaltas nolignma klauzulas par Väcijas^ reparäcijäm.
Viens no svarigäkiem jautäjumiem
paSreizejos apstäkjos i r darba prob-
Kmas. ' B A L K darba daja galveho
vSribu veltljipsi darba iespeju atr?-
Janai pie anpijas.. Mindieue noor-ganizgta
pirma buvgrupa, kas §1 ils
dienäs izbrauks uz darba vietu. No
tJKBRAs sanemti vei citi darba pie-dflyajumi.
Piedävätos darbos visvai-räk
pieprasa speciälistus, bet atsaur
ciba arodu apmäcibam tautieSos jo-projäm
nav Uela. Ofenbachä uz 300
brtväm vietam apmäGibäs pieteiku-g
§9 tikai 14 personas. *
Sunajot par skolu darbibu, A.
Heins norädija, ka pec saväktam
i)iaiö" gramatu nedejä apgabala sko-las
sai^emuSas 1100 grätnatu, 28 glez-Äas
uii RM 6000.—ziedöjumos.naudä.
• Vairäkaanometnes hav nöl^artoju-
!äs BALKT pääpalidzibas nodevas, i z -
Hetodämias täs dazädu pasäkurpu or-ganizftganai
un citam •" vajadzibäm
noiietnes. Tad^ stavoklis nav nor-inSJs.
AtseviS^o pasäkumu organi-zeSanai'
nepiecie§amo atbalstu no-
"metnes vat sai;iemt ho." C K budzeta
Häzekllem.
Bij\i§os ka^aviru^j kas atrodas
dimnicaiS, ierosinäts novietot Vien-köous
^ un^ to taläko aprupl hodot
LSK. TrukumI' nonäkuSiem tautie-fem
pabalstos izsniegts R M 15.684.—.
Turpinäjas vei neatbrivoto karayiru
Jautaiuma kärto§ana, kupi. atrodas
E^ptg, Angliia un Francijä. Tos
, varptu pärvietot uz Väciju, ja §eif
Vinierii aträstgs L pakäpes radinieki.
Pec BALK revizijas^ komisijas
priek§se2a E. Paldes ^iiojuma, pa-v
äöme apsprieda emlgräcijas jautaju-
- tfiUy\j;ii$ käm dzskähejä ieskati^ 'ka
, Sis jautäjums jäkarto praktiski un
nav pieiaujama pa§plösme. Par pie-merptäfcäni
izce1.o§anas vietam ataJ-na
kanäduiin Angliju. Pirmais i z -
cejotäiu transDorts uz Kanädu jäu
^ sastadits un, §kiet, tas atstäs Eiropu
aDnli. Sini tränsnbrtä i r 50 latvie§u
feimeneö, kam Känädä radinieki.
Tam sekös jau T)ieteiktä profesionalo
darbinieku akeija. Cik T)la§a tä i z -
vSrtisies, '~vel nav zinäms. Musu
centrälas parstävlbas kor)ä str i^aunu
tin lietuvie§u centralam koTniteiam
• centTsies to paplaänät. . Sa^ä jauta-jumä
padbme izteica ie^katus, 'ka
butu Tespekte1an>J Kanädas latvie§u
norädijumi par musu pärstajribu
grieSanos tieäi pie Kanädas valdibas
;ar lesniepumiem.
• ApsprieM emigräcijas .jautäji^mu,
padome atzina par nepi^ciesamu ak-tivizet
tautiesu lauksaimniecisko z i -
^ • näSanu .par»la§inä§anu, kur daudzäs
yietäs' gauzam väji panäkumi. Turp-
-rn^kari) skolu j a u n ^ ieBazistina-tna
ar lauku darV^^^m. Aktivizeia-was
ari mäcibas citos praktiskos aro-darba
rikiem un materiäliem urt
saistot par mäcTbu spekiem krletnus
arodu lietpratejus.
: Pec UNRRAs darbibas izbeig§anäs
butu jäpanäk, lai apruoes darba pec
iespejas varetu iesaistities pa§i DF.
Tas ieverojami .samazinatu DP uz-ture
§anas izdevumus.. Ka . zinäms,
ari. armija pläno pärkärtot lidz§ine.1o
DP bezmaksas uztureSanu. Pgc .,The
Stars and Stripes" zinäm, ar pirmo
aprili domäts DP. iesaistit armiias
darbos, ipaksäjot atalgojumu pecdo-laru
paritates un apsverot plänus
par uztura samaksu no izpejpas.
Vairäkäs nometnes radies stavok­lis,
ka skolotäjus vairs neatal?o lidz-
§inejä kärtiba un tie spiesti stradat
vai nu pilnigi b,ez atalgojuma, vai ari
par Joti niecigu atalgojumu. Pado­me
atzina, ka skolotäli algoiami pec
sekoiogänl likmem: bemu därzu va-dltäjäm
ne mazäk par R]\4 120.—
m§nesi, tautskölu skölötäjiem ne ma­zäk
par R M 180.^ un ' Aimhaziju
skolotäjiem ne mazäk par R M 200.-
menesi, pie piina stundu komnlekta.
Skolotäju atakoganai lidzekli pe-mami
no komitelu lidzekiieiti un
nxacibasnaudas, kas nedrikst pär-snie^
bernu. därzos R M ;5.—, taut-skoläs.
R M 10.— un feimnazijäs
R M 25.— menesi. \
Lielas grutibas i r to tautieSu aP-ruoe,
kas izraiditi no nometnem. Ir
ari nometnes, kas nezina pat., k u r v i -
nu i z r a i d i ^ tautieSi paljkuSi un kä-das
i r vinu Valadzibas. -'^Padome uz-deva
B A L K darit.visu §o tautieSu
tiesiskä stävokja noskaidroSanai, bet
nometnem §ie tautieäi/notieiktl iäap-,
Äiiia un jäizsnledz tiem materi^ls at-balsts
un kulturälä aoruoe. Par bir.
karaviru stävokli nolSma lu<^t L CK
atkärtoti izskaidrot • attieci!*äs iestä-des
äpstäkjus, kädos. latvieSus mobi-lizejä,
lai beidzDt nodroäinatu viijde^is
DP tiesibas. | .
Pärrunälot jautäjumu pjar nomet-hu
kulturalo aprupi, padome konsta-teja,
ka reti notiek populäri zinätnis-ku
lekciju cikli, un atzina, ka no^
metn§m vairäk veribas jäveltii gari-gäs
rosibas uzttreSanai.
Jautäjumä par L C P un L C K sa-darbibu
ar citämorganizäcijäm, at­zina
§ädu sadarbibu par velamu.
Tapat, lai: koordinetu kopejos visu
triju Baltijas tautu jautäjumus, pa­dome
ieteica B A L K apsvert ierosi-näjumu
^ar Baltijas tautu komitejas
radläanu amerikänu joslä. Uzdeva
B A L K izstradät priekslikumu, L C K ,
lai emi^äcijä esoSie La^yiias mäci-bas
iestäzu absolventi varetu' iegut
apliecinäjumus par ieguto izglitlbu.
Sedes beigäs pärrunäja- jautäjumu
par -UNRRAs pärbaudem, DP doku-mentäcijii,
begju dzlves ardiivu orga-dos
un rikojami kursi daXädasamatunizesanu un citus jautäjumus.
ttozares, apgädäjot §os kursus ar^ ^ A, R u d z i s
leyadot sarunas par Väcijas sa*
tversmi, MarSals iepazistinäja kon-ferences
dalibniekus är savu plänu,
paredzot Väcijai satversmi, kas lldzi-ga
ASV satversmei, ar ierobezotu
valstu savienibas valdibas varu.
Plänä paredzets, ka ne atsevi§lj:o
valstu, he savienibas valdibai nav
tiesibas raditmilitäras organizäcijas.
Visa vara atstäjama tautai, kas to
iztfeic biezäs veleSanäs, ku]:äs ar 11-
dzigärh tiesibäm piedaläs visas poli-tiskäs
partijas. .. Partijäm järodas
brivprätigä ce}ä; nevienai no täm
nav dödamas priekgroclbas* Satver­smei
jägarante visu pilsopu vienli-dziba,
dn>§iba pret nepamatotu ap-cietinääanu,
pärmekleSanu uh ipa-
§um\i atpemSanu. Bevina pläns ir
Joti iidzigs amerikäpu priekäliku-mam.
Molotovs asi versäs pret rietum-valstu
t^l^noto „federälistlsko" valsts
iekärtu uh ierosinäja radit jaunu
Väcijas satversmi pec Veimafas re-publikas
parauga. Molotova plänam
tulit oponeja franöu un angju minis-tri.
Tad Molotovs pazipoja, ka P a -
domju' Savieniba varetu piekrist
tam, ka par valsts iekärtu }auj i z -
§lj:irties paäiem vacieäiem.;
Molotovs, kas, kä^ zinäms, pieprasTr
jis Padomju Savienrbai 10 miljardu^
dolarureparäcijäs, publicejis lidz
§im glepenä Jaltas noliguma pro-tokolu
par reparäciju jautäjumu, uz
kupu §0 praslbu dibina. Pec A P z i -
päm, protokola teksts skan §ädi:
1. Väcijai. jäatlldzina mantiskie
zaudejumi, ko tä pati vai täs sabied-rotie
kafäyj^ä :hod^
valstirri:; 'RepMcilf
täm dpdaraas tädäm valstihi, kas i z -
nesuääs uz C saviem' pleciem cinas
smagumu vai organizätöriski sagata-vojusas
uzvaru. 2.. Reparäcijas no
Väcijas pieprasämas §ädos t r i v e i -
dos: a) divu gadu läikä pö: IDI-tuläcijas
vai pec organizetas i.;;:/i:es-tibas
izbeigäanäs demontejami väeu
valsts ipa§umi pasä Väcijä- un ärpus
täs (m^sinas, darbariki, ku^i, ripo-josais
materiäls, väcu noguldijumi
ärvalstis, rupniecTbas dalu ipa§umi.
dala no ruphieclbas, transporta un
ku^ecibas uzpemumiem Väcijä).
Sis demontä^as' galvenäm kartäm
veicamas, lai iznicinätu väcu kara
potericiälu; b) uz laiku,'kas tuväk
nosakäms pec kara, ik gadu nema-irias
reparäcijas ho tekosäs produkci-jas;
c) reparäcijäm iesaistäms väcu
darba speks. 3.'Noteiktä pläna i z -
strädäsanai par Väcijas reparäciju
maksäjumiem iecejama sabiedroto
reparäciju komisija, Maskavä, kas.sa-städäma
no ASV, PSRS un Lielbri-tänijas
pärstävjiem. 4. Attieciba uz
reparäciju yertibas nöteikSanu un
to sadalisanu starp atsevi%äm v a l -
stim, kas cietusas väcu agresijas de)
padomju tm angju delegäcijas vieno-uSäs
§ddi: Maskavas reparäciju ko-misijai
sakotjapspriedes, par sarunii
>azi jäuzskata Padomju Savienibas
valdibas uzskats, ka reparäcija kop-summai
vajadzetu biit 20 miljardiem
dolaru' un ka puse no §im reparäci-äm
pienakas PSRS. Anglu delegä-cija
bija tais domäs, ka lidz jautä-uma
noskaidro§anai Maskavas re­paräciju
komisijä reparäcija apmerf
nav noteikti nosakämi. MinSto pa­domju
priekälikumu hodos reparaci-u
komisijai Maskavä.
Protokoju* parakstijis Ceröils, Ruz-velts
• Stalins.
Bevins pec tam publicejis slepepu
rakstu, kö Anglijas valdibä savä lai7
cä hosQtijusi toreizejam premjerani
Väcijas ariglu joslas virspavelnieks
öviaeijäs marsals sers Duglass pa-skaidrojis,
ka kop§ kara beigäm pec
Drivas gribas dzimtene atgriezusies
gandriz 90 proc. no visiem 2 milj.
DP,.kas atradäs angju joslä. Turvel
atrodoties. 234.000 D P uh 33.000 A p -
vienotajäm Näcijäm piederigu agrä-
KO kara gustekpu. Angju komisija
tagad pärbaudisot, kädä merä atli-
-Kusos DP vares izmantot par darba
speku. ^ Anglija un citas valstis pa-mazäm
sakot atzit, cik izdevigi ir
noverst darba roku trukumu, ielai-zöt
§ädu papildu darba speku. A ri
Norve^ija izteikusi gatavibu uzpemt
-600 Belzenes zidu, bet 360 zidu sa-gatavojoties
izcejosanai uz Palestinu.
Pec citäm Reutera zipäm, ari Aus-tralijä
ieradusies 700 zMu izcejotäji
no Eiropas. Pec UNRRAs zipäm,
anglu, joslä darba spejigo D P esot
147 000. Vairäk neka '84:000 jau. esot
nodarbinäti, no tiem^ ap 73.000 pasu
nometnes; Vairums D P esot. no Po-lijas,
Latvijas, Igaunijas un Lietu-vas.
Väcijas lietu ministrs Hainds
apaksnamä paskaidrojis, ka Bejgija
^las dot iecelosanas at^auju 15.000
jagju joslas DP, kufus paredzets no-ööPbinät
galvenokart og}raktuves. Uz
angju joslu jau nosutiti bej^u valdi­bas
pärstävji sarunäm är ang}u ie-städem.
Konkretu priekslikumu pa-gaidäm
vei nay, .
UNRRAs galvenä mitne Parize pa-zipojusi,
ka sini pavasari säksies
pia§a poju un dienvidslavu DP re-patriäcijas
akeija, kuras mer^is bus
repatriet ap 370.000 abu tautibu DP
jeb apmeram pusi no visäm Väcijas,
Austrijas, Italijas un Videjo austru-mu
nometnes atliku§ajäm poju un
dienvidslavu pärvietotajlim perso-nam.
Visu mineto ^aogabalu rietumu
okupäcijas joslu UNRRAs dir^toru
sanäksme, kur par so jautäjumu
lemts, piedalijuSies ari direktori no
Polijas un Dienvidslavijas. Akeija
dibinäs uz diviem galvenajlem ap-stäkjiem:
pavasaris izdevigs repat-riäcijai
laika zipä, bez tam UNRRA
velas iespejami lielu daju visu tran-sportu
paveikt' vei pirms UNRRAs
darbibas izbeig§anäs junija beigäs.
Sakot akciju, visäs polu up dienvid­slavu
DP nometnes izpIätlSot „iespe-jami
pilnlgäko informäciju par Po-liju
un Dienvidslaviju", ko piegädäs
abu valstu valdibas. Väcijas rietu­mu
joslas v§l dzivo ap 284.000 po}u
un pari par 9000 dienvidslavu, Aus-trijä
gandriz 13.000 po^u un ^6000
dienvidslavu, Italijä — 14.000 un
12,000, Videjos- austrumos — 31.000
un
Tuväkajäs nedejäs uz Argentinu
izcelos 200 viru liela agräkas Ander-sa
poju armijas virsnieku un kareiv-ju
grupa, zipo Reuters. Polijas val­dibas
pärstävis VarSavä preses kon-ference
ceiis apsudzibu pret Väcijas
?«nerikäpu joslas iestädem, ka täs
kavejot polu kalnra^u repatriäciju
no Francijas. Kadu dzelzce}a tran-sportu
ar apmeram' 700^ ogjraciem
amerikänu iestädeshosutija§asatpa^
kaj uz Franciju, jo repatrianti at-teikuSies
maksat katrs 100 dolaru
par transitu cauri ameri
Di v i transporti aiztureti A vairäkas
dienas, bet tad i^laisti cauri
Polija patlaban cehSäs repatriet no
Francijas ap 10.000 poju strädnieku
lai tos nodarbinätu Polijas rietumu
apgabala oglraktuves. Polijas ärlife-tu
mihistrijas pärstävis izteicis i z -
brlnu, ka Anglijas valdiba atlävus
Loridpnäizdot jaunu poju avizi „Slo-vo
Pblskie". Laikraksts esot gene-räla
Andersa ietekme. Angju val­diba
ari nostäjoties nedraudzigi pre
tiem polu laikrakstiem, kas esot
draiidzigiVar§ävas valdibai.
, NYHT, DM, DENA
stä teikts, ka Anglija nekädä gadiju-mä
nevarot piekriä krievu prasibal
hoteikt Väcijas reparäcijas uz 20
miljardiem dolaru. Norädlts,^ ka 20
miljardi atbilst Väcijas priek§kara
laika Viena gada eksporta vSrtlbai.
Esot ap§atibäms, vai kaja / sapostltä
Väcija vispär tik daudz spetu raSot,
un pat, ja to varetu, tad nepaliktu
nekas importa seg§anai.
MarSals, kas jau agräk bija nora-dljis,
ka Jaltas nollgums pa dajal
grozits Potsdamas nollgumä, pazipo-jis,
ka gatavojas publicet Jaltas un
Potsdamas noligumu tekstus vfsä
pilriiba. Deb^ates par palldzibu Grie-.
Mjai un Turcijai republikäpu depu-täts
Lodis deklarejis, ka, pec yi^a
ieskatiem, Jaltas, Teheranas uh ft)ts-damas
hollgumi väirs neesot tik sais-to
§i ka kara laik|i. .VipS jautäjis
ärlietu ministra vietnlekam Ei^esp-nam,
vai §is apgalvojums esot pa*
reizs, un Eöesons atbildejis: „Es do*
mäju, ka tas ir pareizs," NZ;
ASV NORAIDA LABIBAS ÄIZDEVU^
nato palidzibäs akciju Grie^ijai un TurcijaL Abu palätu äriletn komisijas
priekslikumu pie^emusäs. un ierosinäjuSas likumu par palidzibas^^f^^
kara posta piemekletäm zemem.
Ne vien pa§ä Amerikä un tie§i ie-interesetajäs
valstis, bet ari visa pa­reja
pasaule Trumena ierosinäjuma
atbalsis joprojäm nerimstas un.,po-lltiskie
verbtäji daudzos gadljumoä
uzskata apspriedes par palidzlbu
jGi^fe^jm^^^^
täkäm nekä Maskavas konferences
paSreizejäs krietnipagausäs sarunas.
Zlmigi bijuSi-^ASV ärlietu ministra
vietnieka Dina Eöesona paskaidror
jumi kohgresa ärlietu komisijai. Vin§
centies izkliedet bazäs, ka palldziba
pret komunisma paliem Grie^ijai un
Turcijai varetu iejaukt ASV kara.
Kad käds demokratu deputäts iztei­cis
§Is bazas skaidriem värdiem, Eöe-sops,
kä zihOv.;„Daily MJail" speciäl-korespondents,
rupigi apsyeris v5r-dus
tm tikai pec b r l i a leni atbildejis:
„Es gribetu teikt, ka nav nekädu ie­speju,
ka prezidenta priekslikums
varetu novest mus karä." Pec b r i -
tina vinS- vei piebildis: „Es nedo-mäju,
ka tas varetu izraisit karu.
Demokratijasuri brivibas speku pa-stiPrinä
§äna lielä merä mäzinäs ber-zeSanos
lielvalstu starpä.** Käds
cits komisijas loceklis jautäjis, vai
pec Eöesona domäm ASV dro§Iba
butu apdraudeta täi gadijumä, ja
Griekija un Turcija sabruktu un
Padomju Savieniba k^utu Vidusju-ras
valsts. Bet ärlietu ministra viet-nieks
§ädäs diskusijäs nav ielaidies
un atbildejis,' ka labäk veletos uz §o
jautäjumu neätbildet, Vipä savä z i -
nojuma apskatijis GrieTpjas gruto
stävokli un uzsveris, ka gadijumä,
ja tai lidzekju trökuma del butu jä-izbeidz
imports, „tas drosi vien no-zlmetu
Griel^ijas, brivibas un neat-karibas
galu," Täläk Eöesons bri-;
dinäjis, ka, „ja Griel^ijas neatkarl-ba
un neaizkaramiba zustu vai par
to slegtu kompromisus, iespaids uz
Turciju biätu penover§ams . . . . M an
nav jums Ipäsi jäsaka, k i d s iespaids
butu . Videjos \ austrumos un plaSos
apgabalos no Dardaneliem lidz iCI-nas
jurai, ja Griekija un Turcija
sabruktu un tur radltu totälitarus
rezlmus/^
„baily Mail" ' spectälkorespondents
täläk zipo, ka Ecesons nav minejis
Krieviju värdä, bet >uzsveris, ka tad,
ja Griekijas un Turcijas jautäjumu
nodotu UN, tas varetu atdurties uz
veto. Vip§ tomer paskaidrojis, ka
ASV nopietni apsvers iespejas velä
nodot jautäjumu U N izlem§anai. A t -
bildedams kädam jautäjumam, E5e-sons
teicis:... „Ja jus butu turks, t^
jus drosi vien ieverotu, ka U N nav
savas armijas un labprät neuzticetu
savu likteni täm."
Savos paskaidrojumos Eöesons Mr
teica da2as svarlgas pamatpraabas:
1. zinämi lidzekli bus nepieciegami,
lai uzturetu ASV pa§reizejo stävokli
Koreja, 2. valdibai nav nodöma ie-
.rosinät jaunas veleäanas Griekija,
3. ASV nedomä iet Lidbritanljas
pedäs, 4. palldzibas plänä Grie^jai
nav paredzeti amerikäpu . karavlii
partizän^ apkaro§^hai. •
Pec tam, kad ärlietu komisija pie-pemusi
Trumena prlek§likumU3, ko­misijas
priekSsedetäjs Itpns ieroslnä-jis
kongresä likumprojektu, kas p a -
redz piiezidehtam Sadas tiesibas:-
piegyrt dazädö yeidä finattcialu pa-lldzdälibu,
norlkot ASV ieredpus
palldziba^ snieg§anai; Griel^jai un
Turcijai, 3. norlkot ierobezotu äcai-tu
militära personäla padomdeveju
uzdevumiem, 4., palldzet ar apgädi
un materiäliem, un apmäclt grit^u
un turkii personälu.' No , G r i e ^ as
un Turdjas par to 'savukärt prasä*
mas garantijas, ka ASV bus pilnas
tiesibas kontrolet lldzeklu,, izmanto-
§anu,kä amerikäpu iurhälistiem bus
pilnlga brivlba zipot par §iem jau­täjumiem,
kä abu valstu .valdibas
nenodos sapemtos lldzeklus kädam
citäm yaldlbäm. t > ^
AP zipe no Istsmibulas,; k a Turcija
ärkärtlgu sajusniu izraisljusi dpa
par amerikäpu flotes yienibu vieso-
§anos Dardanelos, Lai gan oficiali
paskaidrots, ka vizite bus k&rtejäs
apmäcibu programmas dala, pa§ä
Turcija §o viesöSanos saistot ar T r u ­mena
priekglikumiem. Flotes viehi-bä,
kas näko§ä menesi viesosies
Turdjas, Grielpjas, Egiptes un citäs
Vidusjuras ostäs, pec täs paäas a^en-turas
zipäm, ietilps lidhiaSInu bäzes
ku^is J.eyte", 3 vieglie kreiseri un
6 iznlcinätäji. /
Grie^jas valdibas karaspeks pa-gäju
§ä nedela uzsäcis ofensivu pret
leneräla Markosa partizäniem.
Pirms tam U N Bälkänu jautäjuiha
izmekle§anas komisija bija pieprasl-jusi,
lai dienvidslavu, bulgäru un a l -
bapu sakani virisnieki, ka%; kä z i -
pots, bija paliku§i kalnos gaidit M a r -
kosu, nekavejoties pievienojas päre-jai
komisijai Salohikos, lai noverstu
jebkädus pärpratumus, Griel^ijas
valdiba deklarejusi; ka nevar ilgäk
uznemties atbildlbii par padomju un
polu delegätiem, kas palikuäi parti-
^änu apgabalos. Pec griel^u valdibas
pärstävja paskaidrojumiem, partizäni
grtbot Izmantot §0 delegätu kläti^ni
savä labä. '; : ' .
DENA ari zipo, ka ASV lietvedis
Belgrade apmeklejis Dienvidslavijas
ärlietu ministra vietnieku uh pazipö-jis
tam, k a A S V valdiba noraidljusi
Dienvidslavijas valdibas im UNRRAs
lugumu pieS^irt 100.000 ,t kvieSu aiz-devumu
lidz näkosai rajai, läi nö-verstu
bada briesmas Diehvidslavijä,
Lugums noiaidits täpSc, ka ASV
kviesu kräjumi jau päräk Izdallti tm
bez tam ASV valdiba neesot pärlie-dnäta,
ka* Dienvidslavijai tie§äm
draudetu bads. DENA piebilst, ka
tai pa§ä laikä ASV valdiba devusi
diviem kufeiem ar kartupeliem, kas
biju§i domätt Dienvidslavijai, rlko-jumu
mainit kursu un braukt uz Vä-eiju.
Kugos esot 16.000 t kartupelu.
DENA, DM