1948-09-30-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ko
••••'m;umm' ^. •
• « I i i : .:
•:/Sl;fil|
mmļi .
pa •'
, I"!'-'ī'li i i »
mam. •
dili,
s •( .
II.;.ļŗV '
wm
kmm •
, Nr. 82 (187j 1948/ g. 30. septembrī
Ar autora parakstu vai iniciāļiem parak-litltajo
» rakstos Izteiktās iļoia&s nav katrā
niņā redakcijas domas.
Vēstule Latvijai no Losandželosas
, Esam kļuvusi: gājputni. Jo, dienas
vairāk dodarnies: uz tālām, svešām
zi^mēm. Protams, ar! tagadējās ap-n^
tnes-—. kazarmas, barakas i r 3ver-i\\
s z€;mes mītnes, bet šeit to neizjū-tžim
tik asi, jo dzīvojam lielākās ko-ļjifis
ar savu pašvaldību un kultūras
d ļ t I v i . S i e apstākļi it kā: iemidzina
s>režatnes izjūtu. Tā pamodīiiies tad,
ķid b M m Austrālijas cukura plantācijās,
Kanādas možos vai : zelta
•.i^itkstuvēs';.';^:
Nupat lasu kādu jauna puiša vēstuli:
,>Esmu pavisam viens. Apkārt
sveši ļaudis, sveša un nesaprotama
vstloda. Ieaudis gan i r laipni, izpalīdzīgi
, tomēr jūtos k ā tuksnesī. Kaut
bffltu kāda granāta! Vai Vācijā vēl
vaiT ko dabūt?"
Citā vēstulē i r šādas rindas: „...Tāš
pāris grāmatas, kas niān ir somā,
lietoju kā slimnieks dārgas zāles.
Friča Bārdas Zemes dēlu lasu jau
sei>tIto reizi — ik vakaru pa- pāris
dzejoļiem. So grāmatu drīz zināšu
no galvas
Kanādas mežu cirtēji stāsta,, ka
- latviešu laikraksti' ejot no rokas rokā
tik ilgi, kamēr papīrs gluži sadilstot.
,.Mūsu neveiksme Eiropas pārvietoto,
personu problēmas atrisināšanā,
devusi krieviem spēcīgu. propagandas
ieroci. , Viņi jau vairākkārt ziņojuši
pasaulei pa radio, ka mēs esam pa-metu.
ši savus sabiedrotos, likdami
šiem bēgļiem nonīkt pārvietoto'personu
nometnēs." Ar lādiem vārdiem
DF* stāvokli Eiropā raksturo AŠV
kristiešu un žīdu apvienības prezidents
: Everets ^ Klinčijs (Everett. R.
Clinchy). Viņa ziņojumu noklausījās
Losandželosas pilsētas pašvaldības
locekli un Lsu atreferējumu sniedza
g..julrīz visi Dienvidkalifomijas
galvaspilsētas laikraksti.;
E. Klinčijs, kasjinīs dienās atgriezās
no brauciena uz Eiropu, izteicās,
ka Eiropā arvien vēl ir 850.000 pārvietoto
personu, kas reprezentē vai
visas pasaules konfesijas. Klinčijs arī
atgādināja, ka pārvietoto personu v i dū
Eiropā pāri par 150.000 i r bērni.
Viņš saka, ka Savienotām Valstīm,
steidzami jāuzņemas praktiska vadība
šīs problēmas i^trisiņāšanā, nekavējoties
uzņemot jaunā likumā paredzētos
200.000 imigrantus — DP. Tūlīt
pēc tam jāpanākot arī citu valstu
piekrišana uzņemt samērīgi lielu
pārvietoto personu skaitu. "Ķlinčijs
domā, ka daudziem žīdiem pārvietoto
personu vidū^ jāļauj" doties uz Izraēlu,
pie kam f i d u imigrācijai uz
viņu senču zemi jānotiekot Savierioto
yals(tu aizsardzībā. „Tām' pārvietotām
personām, kas pēc šīm akcijām
vēl.paliktu Eiropā," viņš saka, ,,jāiekļaujas
vācu saimniecībā, vai nu
tas pašiem vāciešiem tīk, vai netik."
Liela nozīme pārvietoto personu
problēmā ir patlaban ļoti enerģiski
uzsāktajai Savienoto Valstu prezidenta
priekšvēlēšanu kampaņai. Kā
demokrātu kandidāts, tagadējais
ASV prezidents Trumens, tā arī re-tomēr
viens fakts
pasaule bez iespējā
valstu robežas ir
metņ
teikta
- LATVIJA, 1948, g. 30. set^^ulb^l
No DP pa^ IP
Pirms pāris mēnešiem Minchcnf..
un tās apkārtnes DP radās ie. i v i.
pieteikties darbā IP (Industrie
lizei) vienībās. Šo iespēiu sov^^'k!
etņu. piesļpiedū darba un nepie- daudz pajumtes pašu cilvēkiem." 220 mēnesī un brīvām dienesta dr '
ikta kara pasaule." Žurnāls pa- Kāda cita labvēlīga balss no Ņujor- bēm — melni pārkrāsotu armijas '
svītro, ka ^alvjeņie grūtumi, ar k u - kas štata saka: .Jūsu žurnāls vērsis tērpu. Pēc divu nedēļu aomācībā^'
ļiem pāi:vietotam personām būtu jā- savus spēkus pret melkuļiem, kas Dachavā. jauriformēto vienību k?
saduras nokļūstot Savienotās Valstīs, piemļrsviši Amerikas dižo tradīciju — ietilpa 50 latviešu, nosūtīja sardžu
ir asimilēšanās grūtumi^ dzīvokļu huināni palīdzēt pasaules, apspiesta-\ darbā iN'Iindienes apkārtnē. • ' :;
tqs dokunieņ:
f . . .
trūkums un — amerikāņu bailes, ka jiem." Gits lasītais.'domā. ka Savie- Norīkojumi i r 24•. stundu 'gari •'ar
nerodas • pārāk liels skaits: ; darbā notās Valstis pa lielākai daļai jau i r attiecīgām atpūtas stundām, pec tam
roku. : I ; • ļkolōnizētas un apdzīvotas. .Savienoto 24 stundas pilnīgi brīvas. Kas vē«
• Par DP problēmas : atrisinājuma Valstu iespaidam un financiālam at- 1as, var dzīvot privātos dzīvokļos!
ieilgšanu ,,Liie" vaļsirdīgi vaino pa-, balstam jākombinējoties ar rūpīgu ļ bet mītnes ierādītas arī pie darKfi
ŠšUuSs aameerriikkāāņņuuss,. Ii IIeevvaaddrraakkssttss ssaakkaa:: ss--ttaarrppttaauuttiisskkuu ppllāānnooššaannuu,,,, llaaii ttaācd ējādi vietas, par kurām nav jāmaksā, m
,JstenJbā mums ir jānokaunas, jo kolonizētu plašās pasaules terŗitorl- 2—3 cilvēkiem vienā istabā. Pēc ve«
mēs paši, nevis totalitārie nacisti, jas, kas sauc pēc jauniem iedzīvotā- Iešanās. turpat darba vietā par 6()
esam vainojatni, ka pārvietoto per-- jiem, proti, Dienvidamerika. Kanādā, fen. var dabūt arī armijas pusdienas
sonu nometnes pastāv vēl 1948. gadā. ļ Austrālijā un Jaunzēlandē. ; , • - • ' vai attiecīgu daudzumu produktu
m
Cilvēki atrodas DP nometnēs tāpēc, Netrūkst arī pret DP vērstu asu un Tiem, kas nevēlas maksāt DM 70 mē^ I
ka viņus tur ļtuŗ šķļetami brīVo i i e - ļ nelabvēlīgu balsu. Kāds Ņujorkas ne.sl par TRO apgādi, dota iespēja ' i
tumu nāciju likumi, nevis tāpēc, ka štata iedzīvotājs vaicā: ,.Kāpēc šie saņemt arī vāciešu pārtikas kartītes *
iedarbojas kādi nepārvarami / taūt- DP, kas esot tīk lieli pretkomūnisti, bet tādā gadījumā jānodod DP karte
saimniecības, darba nespējas vai c i i - nepaliek Eiropā un necīnās pret ko- un tās vietā jāsaņoTn vācu personl*
vēku liela vecuma fakti." žurnāls mūnistiem?" Citam atbalsts DP ie- bas dokumenti; Kaut gan apgalvots
apgalvo: v.,Ja mūsdienās pastāvētu ceļošanai Amerikā liekas nevajadzīgs ka D P statusu tādā gadījurnā'nezau*
pārvietošanās brīvība, DP nometnes tāpēc, ka „mēs varam importēt Stra- dē, tomēr līdzšinējo piedzīvojumu
iztukšotos' dažos, mēnešos." Daudz vinska, Ravela, Ģelsvorsija un Sova ietekmē, kad ne katru reizi solītais
nometņu iemītnieku prastu izkļūt no darbus. Miuns nav jāļauj ieceļot šo arī piepildās, lielākā daļa labāk iz.
nometnēm pēc pašiļ ierosmes un pa- darbu radītājiem un jāmēģina tie šķīrusies maksāt D M 70 mēnesī, ne-m
II
i
attunS' J n s . otrā dio-
S«^||2.a"?'^'1uS, tiesības
?;;Stu konfliktu.
Berlīni;:rie- 'liētu t>«^Sf bet; tās _no
#ffSmiu: savienība; %^C^::' S;i Staļins ve-
«.*velot)es-:,.:ftyjj,2it visuVa-
' ^ r i t a .Berlīnes:
ja par vieni^jo
centra
un P
•Jsīā-note
„ Latvija
abonements ārzemēs
Sils vēstules pauž kopīgu domu:
piaļļduši esam, nopelnam labi, bet i l gāki
pēc latviešu rakstiem, laba drauga
un kaimiņa i r asākas nekā jebkad.
Tāda ir īstenība. To izjūt un
l2j\itls vēl daudzi.
r*ar spīti ieceļošanas ierobežoju-miom,
mēs .tomēr varam izvēlēties
tādus draugus, kam. ieceļošanas l i -
kural vīzu neprasa. Sai vietā gribas
īpa;>i pieminēt jaunatni, skolēnus.
Jādomā^ par ceļa maizi viņiem; Sve- ļ A S V . . l dolārs par/eks. mēn. Pārstāvis:
Šatņe pieaugušu cilvēku dienas aiz- H . T a u r i ņ š , 1 5 6 East 28(h Street Brooklyn
ņems rūpes, nevaļa. Bērnu un jau- 26. N . Y . .
nmiee^^liUu Odiiee^niaass nņCeDbnUqS tIiIkK ttrraaiuiki^<?s»mTiaaii - koAllNekGtlLvjI JvAa:i rā2k/^6 p aSrh 3m eēkns.. p3/a-r. eSkhs . mabēonn, ējpoat r
nas. Tie labprāt paņems no ceļa so- eks., abonējot imiividuāii līdz 3 eks, iesk;
>ma:^l pa grāmatai. Atsev. eks. cena 4 d. Pārstāvis: A. V e i n?
T r i j - , \ , - j . . , . - b e r g s, West-\Vratting R. A. F. Airfield
Kaut dārga šobrīd šķiet katra gra- hvratting Gommon, Suilolk Nr Cambridge.
mata, tomēr tā i r te. Aizjūras zemēs A U S T R A U J A : 3 / - sh par eks. mēnesi.
: tā rie-bCis. Vismaz pirmajā laikā nē. {ī'^V^^'^^i Strazdiņš River Street, Oaks
•n X . - , 3 - . 1 . j^ v EState, Oueanbevan N.S.W. Austraha.
P a r t o jadoma tagad, kaut ari dažs B E Ļ Ģ U A : 2 5 fr. par eks. mēri. Pā^^^^^
" "][U kilograms vai sviesta gabaliņš K. E r k e n s , 127, rue du Fleurus, Chatelet,
neiegūts BciĶiau^.
' DĀNIJA: 3. D k r . par eks. mēn Pārstālvis:
Lžlļ>U grāmatu izvēle šobrīd : nav | V . B e n d r u p s , Flygtningelejr Pfags
Boulevnrd, Kobehavn S., Danmark.
FRANCIJA: 80 !r. par eks. niōnesl. Pārstāvis
iņ-me E . Eiaurhanis, 56 Ru« Mchal
Foch, Lorient'France.
K.\NADA: 1 dolārs par eks. mēnesi.
jiunimmun , aorp. O2H0O0 ^Irp^r^p . rTp^a,j;.a-, Ubur,so 0211 lat- I j^P^ā^r Tst^ārvoinst:o , OJ.n t. BCaantardaa.k s , 3 ^ Hillcrest
Viesu autora jaunākie, vēl nepubli- Z V I E D R I J A : 2 Kr.. par «^ks. mēn, Pārstā
Cētie darbi. Apgāds Latvija Ginc- vis: N. S e g l e n l e k s , Ķlubbacken 39/11,
burgā devis iespēju iegūt Saulieša'^'°'^^"'"'*
neierobežota, tomēr tukšinieki neesam.
Tā jaunieši tuvākajās dienās
zem jaunatnes mēnešraksta Lāpa
vāka atradīs stāstu un pasaku krāšu
: spēkiem. Daudziem palīdzētu asimilēt Savienotās Valstīs."
labdarīgās organizācijas. Talkā nāk- Tuvākie mēneši šā vai tā dos gaitu
Ainerikaš kv.ēkeru organizācijas, dīto atrisinājumu. Amerikas vārti
Katoļiem palīdzētu katoļi. Žīdiem reiz vērsies. Un. jaunie ieceļotāji
palīdzētu žīdi. • • Cikāgaš amerikāņi, DP nebūs, nelūgti un neaicināti šajā
kas, cēlušies no poļiērņ. noteikti milzu zemē, kur- darba joprojām ir
steigtos palīgā saviem poļu brāļiem diezgan vtsiemiJaunatbraucējus at-
Vācijā. Klīvlondas čechi palīdzētu balstīs im jaunā dzīvē ievadīs jau
Čechiem, kas pēdējā laikā nokļuvuši tagad- rādāmās ,,t)P uzņemšanas, ko-
Bavārijā, utt. • ; ^ misijas" katrā štatā un atbalsts, ko
„Life" ievadraksts še radījis dzī- spēj daudzās, labdarības organizāci-vas
j)ārruna.s im atbalsis. Ne v i e n - ļ jas. Mēs gaidām Saviei^oto Valstu
mēr tās i r
rākai un pašu
bilstošai, pozitīvai'
pat („Life" 20. septembra numurā) ļ un iespējās" — tā šo rindu rakstī
kā atteikties no D P dokiimentiein,
J. IX
m
• ' i
.11
.'ifl
Pirms valūtas reformas realizēšanas
;Rietumvācijas saimniecības l i
aprindas bažījās,, ka reforma galīgi
liks sabnikt. tirdzniecībai ar: dažā- ^
dām luksa precēm. Isi,enībā noticis
,tu .ostmprRir.
Staļins minēja .par
un Parīzē v^^^
;:)tffS^4"5^tā'Iesniedza
^^fflrbllŽ^e.-atčeIša-
S a s " feoteikšanu par
.irptoriekš-tlemia
KS-;
S^la :atc|it tikai;tos
I Itumvāciif: W d a s ;.e-i
bez:taiļ,viŗ?s::.prasļļa
1."
ņām
raina
A F l
ņ e sT
projiii
ju Sa;
'.īdZ:
sloval'
lansē
na UJ
darba"
Tdomjuļ
no l
sas pāļ
votāja - atvaļināta karavīra E. ,.C!.urch Workl Service, Inc." v.v. f^^^^''^^ ^^«P^'^'"-. bņljantiera,
Jan^a gardus:; i N ^ v i e n . ' ^ -''^
neiebildīs pret jusu ievadraksta hu- gcles" pārstāvji. Abas šis prganiza-māniem
nolūkiem. DP nelaimei; jā- ci jas kopš 1946. gada palīdzējušas
atbalsoj.as ikviena godīgi domātāja nokļūt/Savienotās Valstīs un. uzsākt
cilvēka sirdī. Jūs, man liekas, tomēr jaunu dzīvi vairākiem' •.'. tūkstošiem
esat piemirsuši patlabanējā stāvokļa bijušo DP, to vidū arī pāris simtiem
praktiskos apstākļos. Kā atvaļināts latviešu,
kapavīrs, es, pēc paša piedzīvojiuniem, Losandžēlosā, 1948. ģ.
varu runāt par neciešamiem dzīvok-- .: 21. .^ptembrī.
ļu apstākļiem' Savienotās Valstīs. | • ' V i k t o r s B a 1 t k ā j i s
jaizstradci
zelta un sudraba ] izstrādājumiem un
galda piederumiem. •
precu ra žptā j 1,; zeltkaļ i un fab-rikanti,
strādā pilnā sparā, bet sūdzas
par materiālu • trūkumu. Se«
Višķi, trūkstot īstu dārgakmeņu,, jo
no aizjūras zemēm tos '
ved; tādēļ cenas. • siiņri
šafe, sevišķ
tirgū mak
gramu. Arī dabisko un
pērļu, pieprasījumi tik• lieli
importa ierobežojumu dēļ nav iespē-iams
apmierināt ^V . ; ;;. / •; :'S^
Lietpratēji gan. paredz, ka sī luksa
tirdzniecības augstā :konjul:\- ; '.i: būs
nielcrizdaiiļii 25. augus
ļq#^qm:terixii$ām: blokā
.valūtai, pārkārtoša-:
drīzai-arhetu-ministm^
Bet vēl 1.7, augustā
ri^:pastāvēja . uz to, ka.. ;,03t-ēs.
tikai krie-.|
sauna vīlusies smmas ar Mo-.
u u: 7:1^^: «:-He'tnieid' lūdza jaunu sarunu:
išlaM^^ un :.23;: augustā Staļins:.
aksalOmarku un.vairākipar^:«r'-^^^^
. •māk<?lī?o vm^^^
leU, Ka tos. .:>:ii',7,,,,,, W. T r n l n 4 n V^n+i^oo :,yko!ilro ei-. par .v
I4TVIJAS KOKI AIZIET ra DONBASA OGĻRAKTUVĒM
labājco darbu izlasi (Aiz sniega un
tumsas, Purvā,'Nelaime, Soda diena,|
Veļu tiesa uc). Tas pats apgāds vis-tuvālcajā
laikā sola ilgi gaidītos brāļu
Kaudzīšu Mērnieku laikus. J. A l k -
mmmmm •,
• i i i y|
SLUDINĀJUMU :MAKSA:
par vārdu
ASV un Kanādā - 5 centi, bet ne mazāk kā
I dolāru par slud. Anglijā un Austrālijā —
2d., bet ne mazāk kā 3/sh par slud. Beļģijā
, _ , . „ . , , — 1 fr., bet ne mazāk kā 25 !r. par
āņa apgāds Altgarge sola Valža Sta- slud. Francijā - lO f r . par vārdu, bet ne
buraļ?a bērnus. Par latviešu tautas ^^^^^^ kā 250 fr. par sludinājumu. Zviedrijā
pasaltu izlasi i r jau parūpējies J . K a - Sārlilr' " ' i V 'w rlY^ H
M - T T 1 _ JJaniļa — 15 eras, bet.nc niazjik ka 3 kr. par
dila .apgāds Eslingena. Un kur tad slud. ^ :, ;
vēl agrāk izdotie darbi, kuru vidū Lai neceltos traucējumi laikraksta kārtīgā
īipaši jāpiemin Raina, Brigadcres, piegādē, lūdzam maksātājus ārzemēs atjamiot
S k a l f e , Jaunsudrabiija,, Uzd^^^
1
-'•8
mmi-i
mm''
mm.-
mm-
Sil mm-
Alekmndra Grīna, Andreja Eglīša un. . ,
Gitu liarbt Jācer, ka šie darbi ne-palīkļ5
nometņu baraku kaktos, bet publikānu kandidāts Tomass Djuijs
ceļos trimdiniekiem līdzi. : ir labvēlīgi lielāka skaita Eiropas
Ne mazāk vajadzīgas būs ari lat- pārvietoto personu drīzai uzņemša-
" 1 slcolas grāmatas. Nav domā- nai ASV. Atšķirība viņu nostājās
, ka mums drīzumā varētu ASV, tā, ka T. Djuijs jau priekš pāris
Anglijā, Austrālijā vai Kanādā pa- mēnešiem asi kritizēja vasarā pievērties
latviešu skolu durviS: Bērni ņemto DP uzņemšanas likumu. Jau-
/ leplūdlTs turienes skolās, kur mācī- nais likums, kā zināms, ierobežo DP
M s būs svešā valodā. Latviešu va- ielaišanu Savienotās Valstīs divi nā-lodu,
tēvzemes ģeogrāfiju un vēsturi kamos gados uz 205.000 personu.. Sa-vajad'/-
ēs mācīt pašiem vecāldem, ģi- vienoto Valstu republikāņu partijas
mencs^ locekļiem. Labākā gadījumā uztverē šis likums vēršoties pret žī-talkā
varēs nākt vienīgi svētdienās diem un poļiem --katoļiem, kas
skola un ceļotāji skolotāji. Un tad ieradušies Vācijas un Austi-ijas rie-
: latvieiiu skolas l a m a t a i būs daudz- tumu • joslās par vēlu, lai ari uz v i -
kārt lielāka vērtība nekā. to domā- ņiem, attiektos jaunā likuma no-
V jam tagad. Nebūs pārsteidzīgi, ja spraustais DP tiesību atti.ecināšanas
jaunieša ceļa somā jau tagad, ielik- termiņš. A r i demokrātu kandidāts
sim pžiris nākamo mācības gadu gi'S- H. Triunens deklarējis, ka viņš vēlē-matas
latviešu valodai, ģeogrāfijai-, tos jaunā DP likuma „liberālizēša-vesturei.
\:::m\---'-:'y-^'-- . \ ^^'- Tas viss liecina, ka paredzētos
V ' l i r ā latviešu valoda pamazām aiz-ļ ielaišanas noteikumos Ir iespē-mirstas,';
Tas notiek šobrīd, tas nā- jamas jaunas pārgrozības, neatkaii-
' kārnajās • svcšniecības gaitās nebūs no tā, kas novembrī kļūs par A SV
citādi. Tāpēc nebūs lieki pieminēt, Prezidentu. Ja ticētu vismaz trim
• ka ceļa somā vajadzētu atrasties ari ceturtdaļām amerikāņu "preses, tad
Latviešu pareizralvstības vārdnīcai. Djuija ievēlēšana par prezidentu
un Ed,. Ozoliņa sastādītai im prof. J . esot vairāk kā di'oša. Tamlīdz būtu
Endzelina rediģētai Svešvārdu vārd- neizbēgama jaunā DP likuma grozīja
n i s S t a l k a i šana republikāņu partijas rfesp. to
atbalstītāju aprindu un organizāciju
ieteiktajā garā. Tas viss tomēr nemaina
rūgto patiesību: pārvietotās
personas turpina nīkt rietumu Vācijas
un: Austrijas nometnēs.' Jaunās
balsis amerikāņu sabiedribā tāpēc
aicina: „Dariet kaut ko noteiktu tagad!
Amerikas •vārti pārvietotām
personām jāatver tūlīt!"
: Visspēcigāk pašā pēdējā laikā to
izteica amerikāņa visvairāk lasītais
nedēļās žurnāls Life", v 30. augusta
ievadrakstā ,;Pārvietošanāsbri>^ba
tas sakar ..Pat. tad. ja visi saimniecī-
;bas un: sociālie • argumenti, i r pret
H i ^ ā d j u (uz Savienotām Valstim),
Šikas ziņas par Austrālijas dabu,
<larba im dzīves apstākļiem
lasānias A. Ceichncra bix)sūrā
Pieprasiet' ndonetņiu grāmatnīcās,
^ma DM 1,50.
ārviMlot mums naudu pa pastu,
Izmirstiet uz pārveduma talona
>i.rā pusē atzīmēt, par ko Jus
maksSJ&i.
Talsu apriņķi iznāko.šais komūnis-;
tu laikraksts ^Padomju Karogs", ne-'
sen rakstīja: • .:•"-•"••..:'
— „Kollektivo darbu nav iespējams
labi veikt bez .stingras kontroles
un uzskaites; .tā,dēļ katru vakaru
posrnmieki reģistrē padarīto darbu.
Ta vienmēr ir:, skaidrs pārskats par
darīto darlDU, to iespējams novērtēt
un vakarā,vai' dot uzdevumus
nākošai dienai. Biedra Kalnozola
brigādē 'visi brigādes locekļi mēnesi
izstrādā. 40 -60 darba dienas."
A r i no vairākiem „Cīņas" rakstiem
spriežams, ka tas 'darbs, ko tagad
prasa Latvijā, nav mērojams ne ar
kādām normām. Kadā „Cīņas" rakstā
par rīkojumiem, kādi tagad izdoti,
burtiski t e i k t s ! „ N o k a v ē t a i s jāpanāk.
Jāsaceļ kājās visi, kas godīgi
grib cīnīties - par biedram Staļinam
dotā solījuma' izpildīšanu,; jāmobilizē
visi spēki' 'un līdzekļI, lai katru,
dienu uz labības ' pieņemšanas vietām,
virzītos karogoto vezumu, rindas,
lai d i e n u im n a k t i strādātu
kuļammašīnas, lai plašas masas tiktu
iekļautas. šai cīņā • un uzskatītu \ uzdevuma
pildīšanu par -savu -svētāko
pienākumu, goda un slavas lietu."
Kas notiek Latvijas m.ežsaimriiecī-bās,
uz to atbild tā pati....Cīņa'',
stot: '':m[y:::y.:-m^
— „Augusta ; sākumā PSRS ogļu
rūpniecības ministrija un PSRS mežrūpniecības
ministrija griezās ar a i -
cināj urnu pie,.T^atvijas PSR. mežrūpniecības
ministrijas 'mr. Latvijas
dzelzceļa pārvaldes izpildīt līdz ,29.
augustam šachtu im raktuvju celtniecības
materiālu nosūtīsahas trešā
ceturkšņa plānu par 70 proc. Latvijas
PSR .mežrūpniecības \ ministrija
im Latvijas dzelzceļu pārvalde apņēmās
plānu izpildīt par 75 proc. Līdz
26. augustam uzdevums bija izpildīts.
Meža kombinātu un dzelzceļu kollek-tīvi
apņēmās līdz' 29. augustam nosūtīt
vēl visrrraz 10 ešelonus ^r:Stut-malku.
Veikts arī šis uzdevums,: bet Latvijas
mežu rūpniecības un dzelzceļa
darba ļaudis nosūtīs ogļračiem vēl
papildus • vairākus simtus vagonu ar
šachtu 'Jdi raktuvju' celtniecības materiāliem."
• ' 1/ •
• Latvijas mežu izciršanai noorganizēta
pat sociālistiskā sacensība. ..Cīņā"
lasām: — ,,Mangaļu,;stacijas: k o l -
lektīvs;nosūtīji5 ogļračiem .80. vagonus
stutmalkas^-virs? plāna. Vēl. nosūtīs'
40 . vagonus. .R^ļgas nodaļas •dispečeri
• neatlaidīgi cīnās par to. lai-, pasteidzinātu
•stutmalk.aši'.;ešelonu-•' no-
"=^ūtīšānu:uz, Donb|isu un citiem 02!•
rūpniecības rajoiiiem. Virs • plāna
nosūtīti 70 vagoni Jelgavas i"Kxia 1as
iiēlāk:.visļi, četrti
g;vienojās. par militā
j^iiiodaiTiāminstriļkci
;:jri?āl{ais^mo#^
am^ kad vienu
ūtu.
valstu.:.-
'gube.mH-runas
se-nedeiu
il^as
vum u V e i kusas. par 112 proc. , Līdz
mēneša beigām nodaļa apņēmusies
nosūtīt virs plānā vēl 50 vagonus. L a i
paātrinātu stutmālkas; nosūtīšanu,
Jelgavas nodaļa sūta to ar ešelonu,
kas bez pārkraušanas virzās paātri-nātā,
tempā lidz gala punktiem:
Latvijas dzelzceļš jau nosūtījis par
130 vagoniēni stutmālkas vairāk nekā
paredzēts. . Vēl papildus nosūtīs
300 vagonus."
ome
dzīve
r krā-
•Dw :::-|W
•••• •• ••• : • - .':>IS
pārejošas: d a b a T ā y;arī -p 11.-zīmē-;, -pļ
'"^ iedzīvotāju neuzticību jaunajai v - - , - - - . - - - ; . - ^ v -
. , „ , . , , ...atai,bet:.:VdkalriieixU-.un-speķu- ^aT^Berllne^:atto^^^
Ventspils Stendes ;.Uii;Kand
cijas stutmālkas iekraušanas ujde-h.^^ ^ ^ ^ ^ v . ^ ^ , pēc valūtas reformas S ļ
metot tirgu ilgi sleptos
jumus. •::••:-•:'':^--^:-.- :
un galļ
pufiktž
teicās
rietumi
•sardzīl
riīhi
t j a
•un.niēj
beidza
pašu ri
i#;;iiqstaju.;C:;li,
s:aii3ā rietumnieki
mGiiam ne-
. septembra
^ Sta-
' BĒRNDĀRZNIEēU kursos Gab- |§
lingenā, kas atrodas Ghurch, World . |i
Service aizgādībā, 18. oktobrī sāk-sies
jauns, jau piektais kurss. Pie- \ģ
teikšanās l?dz 15.. okt: (Post Gcrstho- M
fen b. Augsburg,, Kindergartnerinnen
Institut, Mugplatz). Kursu 4. izlal- ||
Ii i Molotōvii vēlreiz' komentēt
ām Sokolovskitii. ^Tad nāca
āilpais paskaidrojtmis, ka ne-jolovskis,.
bet gan rietuņival-iieturas
pie
novērotāji
^aši padomju viedokļa mai-
'ļļļ^ pēc tam,: kadļ politbirojā
ekāpīģākās,
Ti esc
|-kāi:tē
dfeminis
bineta
•pietns. ,
vprezidei
parnāt(«.
;nelātiii
sagād].
zējis
.'it
m.
i-j,
|«teas .par hep
'•'"^ realizēšanu/ '
dums notiks_5.' oktobri. : >^Ō^
PIEKTAJĀ audzēkņu: izlaidumā^il^
rietumu sa-
^ Īgi paskaidroja, ka iēga
•;j*pināsanai vai: būt
;frlmeŗblokādi,p
A.cibeiņ/vārdi^n;! abso-^
cietumnieki nezaudētu saskari
ar ikdienas dzīves problēmām.
un vinuatgrie.šanās sabiedrībā būtu - i
vieglāka, Anglijas pariamen^ .lo-Alterfrades lauksaimniecības, skolu 74»ļ ^ ^ ^
cekle Ksenija Fīlde kons trim ga- beidza 12 dārzkopji un 12 .sīklopu au- 'im,™^'^^^ Ūdens un
diem pasākusi:.-akdjuv kurā • angļu
cietumu iemītniekus priekšlasījumu ši 625 audzēkņi. Izlaiduma gadījumā
veidā iepazīstina ar valsts .svarigā- skolā notika- skolas un pirmo angļu^|ļ|
kaiiem jautājumiem. Tā, piemēram, joslas .mazpulku darbu skate. ...-Se--:g|
Betonviias cietumā ieslodzītajiem š a - v i š ķ u interesi radīja skolas sudrab- | |
ļās dienās bija: gods kā savu viesi lap.su. farmas: eksponāti. li
aosveikt sēru Strefordu Kripsu, kas MASIERU KURSUS -beiguši 12 ,,|
erēja par. Anglijas finan- Memingenas latviešu nometnes^ ie- :|||
(DT) ļniltnieki. Kursi notika ļoti nelabvē- :ļ||
' "cļos, kursanti: brauca inā-. '^^^
viņiem
ciālo stāvokli.
ortā. Tikai.tad
i at-u
sa-
^;^mbva,rtā Maskavai
Hedviga Rurta-Malere, kas tagad A^^,^^^^^^ ^^^^-^^
71 g. V., 40 gados sarakstījusi 192 romānus.
• kuru kopējais metiens bijis
30 milj. eksemplāru. . Viņas meita
Frī'da sarakstījusi 72 romānus, . no
kuriem izdoti 65 ar 75.000 eks. kopējo
metienu, bet otra meita Marģare-ta
— 35 romānus, tātad visa ģimeiie
kopā sarakstījusi 230 romānus. ; ;
nacionālparku uzraudzības
iestādes atteicās dot atļauju kādam
Sītlas klubam — uzcelt Reini
ēra kalna virsotnē, Vašingtonas
štatā. 24. pēdu augstu klinšu. grēdu,
lai padarītu to par otru augstāko
virsotni-n^^rm: 48; Savienoto valstu
.štatos; : (N)
: jauns; Turīnas ārsts no-cībrus
co'ā.
:i/'':£::57-:«-i:::ff^-^'"*
radiofons,
vajadzīgu:
REDAK
.sim so
?*so:k «Preadeats"
dibinājis institūtu laulības kurs^
Viņš apgalvo, ka viena kurša ar. 40
lekcijām pietiktu, lai, no laulības
dzīves izskaustu greizsirdību, nelāga
garastāvokļi, neiecietību, saimniecības
grūtumus un vienaldzību. • • •
; Mannheimā k ādai sievietei dzī -
voklī uzbruka laupītājs, kas., aizeiot.
lai aplaupītā nevarētu'kliegt, :iebāza
Viņai mutē savīstītu . d.Vi;el::./'Sieviete:
zaude:ja' samaņu; un bija jau.. tuvu.
• nosmaksa!i.^i, kad i:?tabā' esošais. kaķis
hr-jv':^. ..v'nai::;dvieli no .mutes- un
tā izglļība savu- saimnieci ho' nāves.'..
•:^.^:;::-.-'--': ^ '
neno
E. M i e s n i e k s , Neištatē .
NEPAREIZA SŪDZĪBA
Nesen^.;: kādā::-ņelatviē.šu^
laikrakstā lasīju apcerējumu-par DP ':
stāvokli vācu slimnīcās: Bija pie- ļ
minēta . a r ī Neištates (Hōlšteinā) • -
plaušu klīnika un tās. šefārsts -^o, ^,
Fichtels,-it kā tas ;būtu nelabvēlīgs >^l^:^|3^stei2 esot
pret Pacientiem' ārzemniekiem. .• lau pirm.
: Neištates-slinmīcā -kopš'^^^^ ^^Svv^^^^^^
gām;:ārštējušies::-.daudzi :DP,::^m
rindiņu autors jau vairāk kā gadu ir j^'^h% ^^^^^^^^s no-
Dr..Fichtela pacients.. Taču līdz šai ^ ^ T ^ i s . r e^
dienai^ neesmu dzirdējis'n^^^^^^^ -t^i'-i?^^ias-rfe,^,- .
nedz no citiem, ka Dr. Fichtels būtu Xm,^'
ārzemnieku ^ nīdējs. Tieši .otrādi. |i«^|tā^^
7ins:nav taujājis pēc-slimnieka.na-.-:||^ - ?^paļt:ļ dedzī-nonālitātes,.
bet-veicis- savu ciziedr |^^;^ttjen^^''..^^^ holān-sesam
ito^.^:; tieši:
fesM .piec-:
jis
ir
IS
:. :kā
cion
nieka darbu. tā; kā to prasa
ar^ds.....V: \- :''^^'^--^^^ .... ..'-l.ai.Si
Ja vācu presē.-un sabiedrībā pa- ;^
s! Parasta
lieta. uzbrukt .... ... .
nemeklējot,, vainīgs vai nē, .vtad /
mums., ārzemniekiem, ņeva;
šo. netikumu atkārtot, runā
ārzemmiekiem /Jļ^uļ^^^^anaiiļ'' M,.
.. nar . :m
iiera vāciešiem, kuriem .c
,iēisan^' ftevaŗrpārf
ārzemnieku
apgabala
raso
iās
V
u:
No M
ja, ka.:p
tajiem n
juši^s :ar
Profesor
galvot, k
pārak
vas. saiir
pamāca,
jis,. pa
^ieru:
vie
listiem. ;:
„Pravcl
ju Savie-:
Ram^ uzd(
]arņā.,kāri
rikaņu co"
sani.: aizm
.vienībai L
sociāiištisl^
:^a$ ir vic
informāeij
mākslas': al
pēkšņi :at
uzgle
1 - '
•etu
ļmieks.Til'
lihs esot jj
25 GA]
, ; Noi
otrdien
voja 16 ga(
:strantu Ho]
tiesāts uz
vēlāk sodu i
nosacītiļ
i'oJa.,.ka;..pj
Parl-sa]l
ņ:^ pret
dzīl^a neesoj
'klaušināti V
tiesātā liec^ļ
PiGspriests-\ļ
Ŗamāta. - L
^tsi: atradumi
PS'i^ejie.alzsi
I ••• • 1
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-09-30 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480930 |
Description
| Title | 1948-09-30-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
ko
••••'m;umm' ^. •
• « I i i : .:
•:/Sl;fil|
mmļi .
pa •'
, I"!'-'ī'li i i »
mam. •
dili,
s •( .
II.;.ļŗV '
wm
kmm •
, Nr. 82 (187j 1948/ g. 30. septembrī
Ar autora parakstu vai iniciāļiem parak-litltajo
» rakstos Izteiktās iļoia&s nav katrā
niņā redakcijas domas.
Vēstule Latvijai no Losandželosas
, Esam kļuvusi: gājputni. Jo, dienas
vairāk dodarnies: uz tālām, svešām
zi^mēm. Protams, ar! tagadējās ap-n^
tnes-—. kazarmas, barakas i r 3ver-i\\
s z€;mes mītnes, bet šeit to neizjū-tžim
tik asi, jo dzīvojam lielākās ko-ļjifis
ar savu pašvaldību un kultūras
d ļ t I v i . S i e apstākļi it kā: iemidzina
s>režatnes izjūtu. Tā pamodīiiies tad,
ķid b M m Austrālijas cukura plantācijās,
Kanādas možos vai : zelta
•.i^itkstuvēs';.';^:
Nupat lasu kādu jauna puiša vēstuli:
,>Esmu pavisam viens. Apkārt
sveši ļaudis, sveša un nesaprotama
vstloda. Ieaudis gan i r laipni, izpalīdzīgi
, tomēr jūtos k ā tuksnesī. Kaut
bffltu kāda granāta! Vai Vācijā vēl
vaiT ko dabūt?"
Citā vēstulē i r šādas rindas: „...Tāš
pāris grāmatas, kas niān ir somā,
lietoju kā slimnieks dārgas zāles.
Friča Bārdas Zemes dēlu lasu jau
sei>tIto reizi — ik vakaru pa- pāris
dzejoļiem. So grāmatu drīz zināšu
no galvas
Kanādas mežu cirtēji stāsta,, ka
- latviešu laikraksti' ejot no rokas rokā
tik ilgi, kamēr papīrs gluži sadilstot.
,.Mūsu neveiksme Eiropas pārvietoto,
personu problēmas atrisināšanā,
devusi krieviem spēcīgu. propagandas
ieroci. , Viņi jau vairākkārt ziņojuši
pasaulei pa radio, ka mēs esam pa-metu.
ši savus sabiedrotos, likdami
šiem bēgļiem nonīkt pārvietoto'personu
nometnēs." Ar lādiem vārdiem
DF* stāvokli Eiropā raksturo AŠV
kristiešu un žīdu apvienības prezidents
: Everets ^ Klinčijs (Everett. R.
Clinchy). Viņa ziņojumu noklausījās
Losandželosas pilsētas pašvaldības
locekli un Lsu atreferējumu sniedza
g..julrīz visi Dienvidkalifomijas
galvaspilsētas laikraksti.;
E. Klinčijs, kasjinīs dienās atgriezās
no brauciena uz Eiropu, izteicās,
ka Eiropā arvien vēl ir 850.000 pārvietoto
personu, kas reprezentē vai
visas pasaules konfesijas. Klinčijs arī
atgādināja, ka pārvietoto personu v i dū
Eiropā pāri par 150.000 i r bērni.
Viņš saka, ka Savienotām Valstīm,
steidzami jāuzņemas praktiska vadība
šīs problēmas i^trisiņāšanā, nekavējoties
uzņemot jaunā likumā paredzētos
200.000 imigrantus — DP. Tūlīt
pēc tam jāpanākot arī citu valstu
piekrišana uzņemt samērīgi lielu
pārvietoto personu skaitu. "Ķlinčijs
domā, ka daudziem žīdiem pārvietoto
personu vidū^ jāļauj" doties uz Izraēlu,
pie kam f i d u imigrācijai uz
viņu senču zemi jānotiekot Savierioto
yals(tu aizsardzībā. „Tām' pārvietotām
personām, kas pēc šīm akcijām
vēl.paliktu Eiropā," viņš saka, ,,jāiekļaujas
vācu saimniecībā, vai nu
tas pašiem vāciešiem tīk, vai netik."
Liela nozīme pārvietoto personu
problēmā ir patlaban ļoti enerģiski
uzsāktajai Savienoto Valstu prezidenta
priekšvēlēšanu kampaņai. Kā
demokrātu kandidāts, tagadējais
ASV prezidents Trumens, tā arī re-tomēr
viens fakts
pasaule bez iespējā
valstu robežas ir
metņ
teikta
- LATVIJA, 1948, g. 30. set^^ulb^l
No DP pa^ IP
Pirms pāris mēnešiem Minchcnf..
un tās apkārtnes DP radās ie. i v i.
pieteikties darbā IP (Industrie
lizei) vienībās. Šo iespēiu sov^^'k!
etņu. piesļpiedū darba un nepie- daudz pajumtes pašu cilvēkiem." 220 mēnesī un brīvām dienesta dr '
ikta kara pasaule." Žurnāls pa- Kāda cita labvēlīga balss no Ņujor- bēm — melni pārkrāsotu armijas '
svītro, ka ^alvjeņie grūtumi, ar k u - kas štata saka: .Jūsu žurnāls vērsis tērpu. Pēc divu nedēļu aomācībā^'
ļiem pāi:vietotam personām būtu jā- savus spēkus pret melkuļiem, kas Dachavā. jauriformēto vienību k?
saduras nokļūstot Savienotās Valstīs, piemļrsviši Amerikas dižo tradīciju — ietilpa 50 latviešu, nosūtīja sardžu
ir asimilēšanās grūtumi^ dzīvokļu huināni palīdzēt pasaules, apspiesta-\ darbā iN'Iindienes apkārtnē. • ' :;
tqs dokunieņ:
f . . .
trūkums un — amerikāņu bailes, ka jiem." Gits lasītais.'domā. ka Savie- Norīkojumi i r 24•. stundu 'gari •'ar
nerodas • pārāk liels skaits: ; darbā notās Valstis pa lielākai daļai jau i r attiecīgām atpūtas stundām, pec tam
roku. : I ; • ļkolōnizētas un apdzīvotas. .Savienoto 24 stundas pilnīgi brīvas. Kas vē«
• Par DP problēmas : atrisinājuma Valstu iespaidam un financiālam at- 1as, var dzīvot privātos dzīvokļos!
ieilgšanu ,,Liie" vaļsirdīgi vaino pa-, balstam jākombinējoties ar rūpīgu ļ bet mītnes ierādītas arī pie darKfi
ŠšUuSs aameerriikkāāņņuuss,. Ii IIeevvaaddrraakkssttss ssaakkaa:: ss--ttaarrppttaauuttiisskkuu ppllāānnooššaannuu,,,, llaaii ttaācd ējādi vietas, par kurām nav jāmaksā, m
,JstenJbā mums ir jānokaunas, jo kolonizētu plašās pasaules terŗitorl- 2—3 cilvēkiem vienā istabā. Pēc ve«
mēs paši, nevis totalitārie nacisti, jas, kas sauc pēc jauniem iedzīvotā- Iešanās. turpat darba vietā par 6()
esam vainojatni, ka pārvietoto per-- jiem, proti, Dienvidamerika. Kanādā, fen. var dabūt arī armijas pusdienas
sonu nometnes pastāv vēl 1948. gadā. ļ Austrālijā un Jaunzēlandē. ; , • - • ' vai attiecīgu daudzumu produktu
m
Cilvēki atrodas DP nometnēs tāpēc, Netrūkst arī pret DP vērstu asu un Tiem, kas nevēlas maksāt DM 70 mē^ I
ka viņus tur ļtuŗ šķļetami brīVo i i e - ļ nelabvēlīgu balsu. Kāds Ņujorkas ne.sl par TRO apgādi, dota iespēja ' i
tumu nāciju likumi, nevis tāpēc, ka štata iedzīvotājs vaicā: ,.Kāpēc šie saņemt arī vāciešu pārtikas kartītes *
iedarbojas kādi nepārvarami / taūt- DP, kas esot tīk lieli pretkomūnisti, bet tādā gadījumā jānodod DP karte
saimniecības, darba nespējas vai c i i - nepaliek Eiropā un necīnās pret ko- un tās vietā jāsaņoTn vācu personl*
vēku liela vecuma fakti." žurnāls mūnistiem?" Citam atbalsts DP ie- bas dokumenti; Kaut gan apgalvots
apgalvo: v.,Ja mūsdienās pastāvētu ceļošanai Amerikā liekas nevajadzīgs ka D P statusu tādā gadījurnā'nezau*
pārvietošanās brīvība, DP nometnes tāpēc, ka „mēs varam importēt Stra- dē, tomēr līdzšinējo piedzīvojumu
iztukšotos' dažos, mēnešos." Daudz vinska, Ravela, Ģelsvorsija un Sova ietekmē, kad ne katru reizi solītais
nometņu iemītnieku prastu izkļūt no darbus. Miuns nav jāļauj ieceļot šo arī piepildās, lielākā daļa labāk iz.
nometnēm pēc pašiļ ierosmes un pa- darbu radītājiem un jāmēģina tie šķīrusies maksāt D M 70 mēnesī, ne-m
II
i
attunS' J n s . otrā dio-
S«^||2.a"?'^'1uS, tiesības
?;;Stu konfliktu.
Berlīni;:rie- 'liētu t>«^Sf bet; tās _no
#ffSmiu: savienība; %^C^::' S;i Staļins ve-
«.*velot)es-:,.:ftyjj,2it visuVa-
' ^ r i t a .Berlīnes:
ja par vieni^jo
centra
un P
•Jsīā-note
„ Latvija
abonements ārzemēs
Sils vēstules pauž kopīgu domu:
piaļļduši esam, nopelnam labi, bet i l gāki
pēc latviešu rakstiem, laba drauga
un kaimiņa i r asākas nekā jebkad.
Tāda ir īstenība. To izjūt un
l2j\itls vēl daudzi.
r*ar spīti ieceļošanas ierobežoju-miom,
mēs .tomēr varam izvēlēties
tādus draugus, kam. ieceļošanas l i -
kural vīzu neprasa. Sai vietā gribas
īpa;>i pieminēt jaunatni, skolēnus.
Jādomā^ par ceļa maizi viņiem; Sve- ļ A S V . . l dolārs par/eks. mēn. Pārstāvis:
Šatņe pieaugušu cilvēku dienas aiz- H . T a u r i ņ š , 1 5 6 East 28(h Street Brooklyn
ņems rūpes, nevaļa. Bērnu un jau- 26. N . Y . .
nmiee^^liUu Odiiee^niaass nņCeDbnUqS tIiIkK ttrraaiuiki^ma:^l pa grāmatai. Atsev. eks. cena 4 d. Pārstāvis: A. V e i n?
T r i j - , \ , - j . . , . - b e r g s, West-\Vratting R. A. F. Airfield
Kaut dārga šobrīd šķiet katra gra- hvratting Gommon, Suilolk Nr Cambridge.
mata, tomēr tā i r te. Aizjūras zemēs A U S T R A U J A : 3 / - sh par eks. mēnesi.
: tā rie-bCis. Vismaz pirmajā laikā nē. {ī'^V^^'^^i Strazdiņš River Street, Oaks
•n X . - , 3 - . 1 . j^ v EState, Oueanbevan N.S.W. Austraha.
P a r t o jadoma tagad, kaut ari dažs B E Ļ Ģ U A : 2 5 fr. par eks. mēri. Pā^^^^^
" "][U kilograms vai sviesta gabaliņš K. E r k e n s , 127, rue du Fleurus, Chatelet,
neiegūts BciĶiau^.
' DĀNIJA: 3. D k r . par eks. mēn Pārstālvis:
Lžlļ>U grāmatu izvēle šobrīd : nav | V . B e n d r u p s , Flygtningelejr Pfags
Boulevnrd, Kobehavn S., Danmark.
FRANCIJA: 80 !r. par eks. niōnesl. Pārstāvis
iņ-me E . Eiaurhanis, 56 Ru« Mchal
Foch, Lorient'France.
K.\NADA: 1 dolārs par eks. mēnesi.
jiunimmun , aorp. O2H0O0 ^Irp^r^p . rTp^a,j;.a-, Ubur,so 0211 lat- I j^P^ā^r Tst^ārvoinst:o , OJ.n t. BCaantardaa.k s , 3 ^ Hillcrest
Viesu autora jaunākie, vēl nepubli- Z V I E D R I J A : 2 Kr.. par «^ks. mēn, Pārstā
Cētie darbi. Apgāds Latvija Ginc- vis: N. S e g l e n l e k s , Ķlubbacken 39/11,
burgā devis iespēju iegūt Saulieša'^'°'^^"'"'*
neierobežota, tomēr tukšinieki neesam.
Tā jaunieši tuvākajās dienās
zem jaunatnes mēnešraksta Lāpa
vāka atradīs stāstu un pasaku krāšu
: spēkiem. Daudziem palīdzētu asimilēt Savienotās Valstīs."
labdarīgās organizācijas. Talkā nāk- Tuvākie mēneši šā vai tā dos gaitu
Ainerikaš kv.ēkeru organizācijas, dīto atrisinājumu. Amerikas vārti
Katoļiem palīdzētu katoļi. Žīdiem reiz vērsies. Un. jaunie ieceļotāji
palīdzētu žīdi. • • Cikāgaš amerikāņi, DP nebūs, nelūgti un neaicināti šajā
kas, cēlušies no poļiērņ. noteikti milzu zemē, kur- darba joprojām ir
steigtos palīgā saviem poļu brāļiem diezgan vtsiemiJaunatbraucējus at-
Vācijā. Klīvlondas čechi palīdzētu balstīs im jaunā dzīvē ievadīs jau
Čechiem, kas pēdējā laikā nokļuvuši tagad- rādāmās ,,t)P uzņemšanas, ko-
Bavārijā, utt. • ; ^ misijas" katrā štatā un atbalsts, ko
„Life" ievadraksts še radījis dzī- spēj daudzās, labdarības organizāci-vas
j)ārruna.s im atbalsis. Ne v i e n - ļ jas. Mēs gaidām Saviei^oto Valstu
mēr tās i r
rākai un pašu
bilstošai, pozitīvai'
pat („Life" 20. septembra numurā) ļ un iespējās" — tā šo rindu rakstī
kā atteikties no D P dokiimentiein,
J. IX
m
• ' i
.11
.'ifl
Pirms valūtas reformas realizēšanas
;Rietumvācijas saimniecības l i
aprindas bažījās,, ka reforma galīgi
liks sabnikt. tirdzniecībai ar: dažā- ^
dām luksa precēm. Isi,enībā noticis
,tu .ostmprRir.
Staļins minēja .par
un Parīzē v^^^
;:)tffS^4"5^tā'Iesniedza
^^fflrbllŽ^e.-atčeIša-
S a s " feoteikšanu par
.irptoriekš-tlemia
KS-;
S^la :atc|it tikai;tos
I Itumvāciif: W d a s ;.e-i
bez:taiļ,viŗ?s::.prasļļa
1."
ņām
raina
A F l
ņ e sT
projiii
ju Sa;
'.īdZ:
sloval'
lansē
na UJ
darba"
Tdomjuļ
no l
sas pāļ
votāja - atvaļināta karavīra E. ,.C!.urch Workl Service, Inc." v.v. f^^^^''^^ ^^«P^'^'"-. bņljantiera,
Jan^a gardus:; i N ^ v i e n . ' ^ -''^
neiebildīs pret jusu ievadraksta hu- gcles" pārstāvji. Abas šis prganiza-māniem
nolūkiem. DP nelaimei; jā- ci jas kopš 1946. gada palīdzējušas
atbalsoj.as ikviena godīgi domātāja nokļūt/Savienotās Valstīs un. uzsākt
cilvēka sirdī. Jūs, man liekas, tomēr jaunu dzīvi vairākiem' •.'. tūkstošiem
esat piemirsuši patlabanējā stāvokļa bijušo DP, to vidū arī pāris simtiem
praktiskos apstākļos. Kā atvaļināts latviešu,
kapavīrs, es, pēc paša piedzīvojiuniem, Losandžēlosā, 1948. ģ.
varu runāt par neciešamiem dzīvok-- .: 21. .^ptembrī.
ļu apstākļiem' Savienotās Valstīs. | • ' V i k t o r s B a 1 t k ā j i s
jaizstradci
zelta un sudraba ] izstrādājumiem un
galda piederumiem. •
precu ra žptā j 1,; zeltkaļ i un fab-rikanti,
strādā pilnā sparā, bet sūdzas
par materiālu • trūkumu. Se«
Višķi, trūkstot īstu dārgakmeņu,, jo
no aizjūras zemēm tos '
ved; tādēļ cenas. • siiņri
šafe, sevišķ
tirgū mak
gramu. Arī dabisko un
pērļu, pieprasījumi tik• lieli
importa ierobežojumu dēļ nav iespē-iams
apmierināt ^V . ; ;;. / •; :'S^
Lietpratēji gan. paredz, ka sī luksa
tirdzniecības augstā :konjul:\- ; '.i: būs
nielcrizdaiiļii 25. augus
ļq#^qm:terixii$ām: blokā
.valūtai, pārkārtoša-:
drīzai-arhetu-ministm^
Bet vēl 1.7, augustā
ri^:pastāvēja . uz to, ka.. ;,03t-ēs.
tikai krie-.|
sauna vīlusies smmas ar Mo-.
u u: 7:1^^: «:-He'tnieid' lūdza jaunu sarunu:
išlaM^^ un :.23;: augustā Staļins:.
aksalOmarku un.vairākipar^:«r'-^^^^
. •māk:ii',7,,,,,, W. T r n l n 4 n V^n+i^oo :,yko!ilro ei-. par .v
I4TVIJAS KOKI AIZIET ra DONBASA OGĻRAKTUVĒM
labājco darbu izlasi (Aiz sniega un
tumsas, Purvā,'Nelaime, Soda diena,|
Veļu tiesa uc). Tas pats apgāds vis-tuvālcajā
laikā sola ilgi gaidītos brāļu
Kaudzīšu Mērnieku laikus. J. A l k -
mmmmm •,
• i i i y|
SLUDINĀJUMU :MAKSA:
par vārdu
ASV un Kanādā - 5 centi, bet ne mazāk kā
I dolāru par slud. Anglijā un Austrālijā —
2d., bet ne mazāk kā 3/sh par slud. Beļģijā
, _ , . „ . , , — 1 fr., bet ne mazāk kā 25 !r. par
āņa apgāds Altgarge sola Valža Sta- slud. Francijā - lO f r . par vārdu, bet ne
buraļ?a bērnus. Par latviešu tautas ^^^^^^ kā 250 fr. par sludinājumu. Zviedrijā
pasaltu izlasi i r jau parūpējies J . K a - Sārlilr' " ' i V 'w rlY^ H
M - T T 1 _ JJaniļa — 15 eras, bet.nc niazjik ka 3 kr. par
dila .apgāds Eslingena. Un kur tad slud. ^ :, ;
vēl agrāk izdotie darbi, kuru vidū Lai neceltos traucējumi laikraksta kārtīgā
īipaši jāpiemin Raina, Brigadcres, piegādē, lūdzam maksātājus ārzemēs atjamiot
S k a l f e , Jaunsudrabiija,, Uzd^^^
1
-'•8
mmi-i
mm''
mm.-
mm-
Sil mm-
Alekmndra Grīna, Andreja Eglīša un. . ,
Gitu liarbt Jācer, ka šie darbi ne-palīkļ5
nometņu baraku kaktos, bet publikānu kandidāts Tomass Djuijs
ceļos trimdiniekiem līdzi. : ir labvēlīgi lielāka skaita Eiropas
Ne mazāk vajadzīgas būs ari lat- pārvietoto personu drīzai uzņemša-
" 1 slcolas grāmatas. Nav domā- nai ASV. Atšķirība viņu nostājās
, ka mums drīzumā varētu ASV, tā, ka T. Djuijs jau priekš pāris
Anglijā, Austrālijā vai Kanādā pa- mēnešiem asi kritizēja vasarā pievērties
latviešu skolu durviS: Bērni ņemto DP uzņemšanas likumu. Jau-
/ leplūdlTs turienes skolās, kur mācī- nais likums, kā zināms, ierobežo DP
M s būs svešā valodā. Latviešu va- ielaišanu Savienotās Valstīs divi nā-lodu,
tēvzemes ģeogrāfiju un vēsturi kamos gados uz 205.000 personu.. Sa-vajad'/-
ēs mācīt pašiem vecāldem, ģi- vienoto Valstu republikāņu partijas
mencs^ locekļiem. Labākā gadījumā uztverē šis likums vēršoties pret žī-talkā
varēs nākt vienīgi svētdienās diem un poļiem --katoļiem, kas
skola un ceļotāji skolotāji. Un tad ieradušies Vācijas un Austi-ijas rie-
: latvieiiu skolas l a m a t a i būs daudz- tumu • joslās par vēlu, lai ari uz v i -
kārt lielāka vērtība nekā. to domā- ņiem, attiektos jaunā likuma no-
V jam tagad. Nebūs pārsteidzīgi, ja spraustais DP tiesību atti.ecināšanas
jaunieša ceļa somā jau tagad, ielik- termiņš. A r i demokrātu kandidāts
sim pžiris nākamo mācības gadu gi'S- H. Triunens deklarējis, ka viņš vēlē-matas
latviešu valodai, ģeogrāfijai-, tos jaunā DP likuma „liberālizēša-vesturei.
\:::m\---'-:'y-^'-- . \ ^^'- Tas viss liecina, ka paredzētos
V ' l i r ā latviešu valoda pamazām aiz-ļ ielaišanas noteikumos Ir iespē-mirstas,';
Tas notiek šobrīd, tas nā- jamas jaunas pārgrozības, neatkaii-
' kārnajās • svcšniecības gaitās nebūs no tā, kas novembrī kļūs par A SV
citādi. Tāpēc nebūs lieki pieminēt, Prezidentu. Ja ticētu vismaz trim
• ka ceļa somā vajadzētu atrasties ari ceturtdaļām amerikāņu "preses, tad
Latviešu pareizralvstības vārdnīcai. Djuija ievēlēšana par prezidentu
un Ed,. Ozoliņa sastādītai im prof. J . esot vairāk kā di'oša. Tamlīdz būtu
Endzelina rediģētai Svešvārdu vārd- neizbēgama jaunā DP likuma grozīja
n i s S t a l k a i šana republikāņu partijas rfesp. to
atbalstītāju aprindu un organizāciju
ieteiktajā garā. Tas viss tomēr nemaina
rūgto patiesību: pārvietotās
personas turpina nīkt rietumu Vācijas
un: Austrijas nometnēs.' Jaunās
balsis amerikāņu sabiedribā tāpēc
aicina: „Dariet kaut ko noteiktu tagad!
Amerikas •vārti pārvietotām
personām jāatver tūlīt!"
: Visspēcigāk pašā pēdējā laikā to
izteica amerikāņa visvairāk lasītais
nedēļās žurnāls Life", v 30. augusta
ievadrakstā ,;Pārvietošanāsbri>^ba
tas sakar ..Pat. tad. ja visi saimniecī-
;bas un: sociālie • argumenti, i r pret
H i ^ ā d j u (uz Savienotām Valstim),
Šikas ziņas par Austrālijas dabu,
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-30-02
