Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1948

              ļ
I
KOMONISMA 5
ilītikas kursa iftain»
I kas daļēji saistS^^*aw,
speķu reorgan«āci,-f^««e«
-.tasirproblēm^ļ^^n.».
interesi, levērojo ^'«fi
ķudz telpis velti PadU^'^Pārēj,,
N riņā jaunus S'"* Savi,
.• .:.!.••• • • y
fou pietrūkstot ap ^4
|jas tempa v a l a d z f f j ?»
-i
i
Līdz šiim r>aniU
^es tāndoes ,ļ ak^ursāami imleSt^
dijušas plānu iSat^^^^^^^
k M:satelītvalstīra gl^'.^
runāts par, iedzīvota iu,.
bmatibu Padomju SavS
kkus vispārējām bailēmļ^f
h no „tmžanām", slepenak it
[kbans nniem: Veēsjl utsr. īsP icrmitauis Jir^ Sī
ViMns. Kopš rubļa Pārvērti
^gabala, samazinājusies te
'/o. Tas sevišķi: skar zemiš
>juinu _ kategorijas. Rūgt»
salidanajumi ar valdības E
tos dirvlru Msa pilno dzit
ķņeniumos bieži dzird kma
novi]ebarini"-jaunajiemkm.
Bet tas režīmam tomēr nee»!
li, jo š i e neapmierinātie
ftaļinam sekošot līdz galaiļ
,ika pārliecināti par kapitā-
:as pasaules uzbrukuma
to.
Iii
(
I- _
?•
. 1
" I
I
L
klektuāļu aprindās ļāu|as asi-ļadījušas
sankcijas prlt, izii-h
padomju mūziķiem, rakstnie.
teātri.: Darbi,,kas. apžimogD;i
ļbužuāziskiem" un „redkcioīi3-
V krieviem tomēr ļoti patik, ii.^
īkās vadības iejaukšanās ša:
radīj'USi sarūgtinajuiiau: .Ja
p . nebūtu nākušas no pā
a, publika šiem rājiemem ne-k^
eltljusl sevišķi .lielu uzman:-
rešais • punkts ir vesela s'erip
ālu rūpniecībā' m lauksaiirr
ā.; Finanču miniistrs, kas a •
,uņ; „piekāra pie lielā zvana',
pus korrupeijas gadījumus, pē.'
pats nolikvidēts/^^^
neapmierihātībai. raksta .Re-bf
Wor.ld Affairs", esot t #
pkas. Viens no rezultātiem r
ļva ietekmes pieaugums pai:t'.
pntrālkomitejā. Viņu ari ii?'
par vienu no iespējamemSta-:
)ēcniekiem.. Otrkārt,, Padoni]':
lī^ā • pieaugot • antisemītisni>:
ko plašāk d^^^
ksts ,,Saniedi Soir^V A^^^''^^
^tbalstīšaria Palestīnas jauta>';
bt tikai' viena kārts visparei-ju
diplomātijas spēlē. MasKiv
sot nekā nopietna darījusi i
ētu pretžīdu manifestācija^
notikušas Urālos,Donecas^v
Elista, Gelabiinskā un cita;
Bez tam^žīdi- esot g^?J
izstumti no armijas, polij^:
Lgstskolām. Augstai^ ; V a d |
esot apmierināta, ka ta^i;^
i5.e: r- inTāātpībaat i e.sroatd ieizs^^ļ droim^rŗ
kampaņa , pret baznīcu,
^at ziņoja ārzemju presc- .
PSRS • gatavošano^: » ^
:sts min šādus-skailus
. ražojot 35.000 tanku.^-
liegabalu gadā, unJ^^^^^-
saiLliecIba:pieslcaņ^.5^^^
^bām. • . Aviādjas^^ ^
I^odu(^t gada. ^ 0. ^
[nn uš, ogkaads veidotas ^^P^e^c^^ ^v,ā.c ::
:u konstrukcijai.
ms zemūdenes ;mocK^.^^^^^
palild ienirusi .^^^^
.par ko ļoti int^-^^
āņi.
interesantākaiien-^j;
fļuma faktiem 11-ija
[i" darbību ān:em..|,^,,,
līdztekus 4 rallJO:n^
esot t. s. 7.. armi}^
artizānu VieniD''^. .ļ.^,,,,;;-
as kontinenta^^ta^^,,3,:*
arons fon CrfJ «^^^^^^^^^^^^^
ēlnieks, sevis]?!
linā. Francija, .^n • ^i;*:; m esot .^ŗ^alli^i
B kara laika. ^ Kon^, ijc^v-.
7.ak-s. Viņam ff'^^^a;^
rīkošanai. ^.'"N'J.U *S s esot dienvidsl-»'^B09(A
Nagijs.
1
Latviao Newspaper
PubUshed mider ĒUGOM Givil
Aflairs DivisioD AulhorisatioD
Number UNDP 196. Publisher
and Editor;, Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkotz near
Giinzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gii:nzburg/D., Bgm.v
Landmi-Pl. 7. Girculatioņ.: 4000.
Published tv/ice weekly. Edi-tor
ial oīfice: Gunzhurg/Bo..
Dominilius-Zi^mmerinann-Str. 2. LATVIAN NEV^SPAPER
iNr. 55 (IGO)
Otrdien,, 1948. g. '^0. jūltjī
hnāk (»trdknā.< un piektdienās,
hdevejs: B.MK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kop,n. A.tbildīs;nis re­daktors:
K. Rabācs. vietu. A.
Liepa, redaktori:. Z Bārda.
iM. Culltis. H. Mindenborj»s,
A. Smits. Adrese.; Giiiu'burš-
Do.; red.: Dominikus-Z.iininer-maanstr.
2 (tālr. 50).—apg.:
Alarktpl. 25 (t. 84),; spiest:
Bgm.-Landraann.-Pl. 7 (t. 92)
ļu motorizēto vienību koncentrē­jumi
Tīringijā
tt e iciiu apmāca
likvidēšanai
nemieru
Kamēr^^L^^ trīs valstu apspriedes par atbildi uz pa­domju
notu, Berlīnē stāvokli pārrunā trīs militārgubernātori, bet Hāgā
Rietumeiropas ūnijas ārlietu ministru konference spriež par Berlīnes
krizi un aizsardzības jautājumiem, dažas pazīmes liecina par iespēja­mu
jaunu Maskavas rīcību .šīs krīzes saasināšanai. Padomju licencētā
Berlīnes prese norāda, ka esot „pienācis laiks radīt kārtību gaisa kori­doros
uz Berlīni". Pretējā puse paskaidrojusi,, ka jebkāda vienpusīga
kārtības grozīšana_gaisa satiksmē ar Berlīni iespējama „tikai ar milftā-rām
akcijām". Ķads krievu militārās valdības pārstāvis sarunā ar vā­cu
komunistu redaktoriem paskaidrojis, ka rietumvalstis 8 nedēļu laikā
būšot izspiestas no Berlīnes.
Par' izcilu: ,,sp.ēkā demonstrāciju" uzskata 60 amerikāņu .,lidojošo
supercietokšnu'';ierašanos Anglijā. Pēc vēl neapstiprinātām' ziņām, esot
iespējama to ierašanās arī Francijā. Pēc Reutera a.ģentūras ziņām, Pa­domju
Savienība gatavojoties atbildēt ar to pašu. Bez tam gaisa kori­doru
telpā pēdējā laikā vērojama pastipri^^^^^^ 'kus­t
ī b a ; a k l o lidojumu" un izpletņu lēcienu vingrinājumi un balonu lieto­šana;
Padomju licencēta „Tāgliche Rundsclīau" norādījusi, ka • „gaisa
koridoru "pārslogošaņti
vērst". : Rietumvalstu
provokācij.aš . iespēju
-radījusi neciešamu stāvokli, ko būtu laiks no­lidotajiem
pārmesta noteikumu ' pārkāpšana un
radīšana, kam varētu būt smagas sekas'\ •
Reutera korespondents Posts sesjt-dien
ziņoja no Berlīnes, ka arī Pa­domju
Savienība, atbildot uz ame­rikāņu
rīcību, nosūtīšot uz Vāciju
vienu; eskadriļu padomju ,,supercie-T
tokšmi'V. Par šo .jautajurnu sestdien
Karlshorstā esot. notikušas intensīvas
apspriedes, piedaloties padomju. štā-
.ba priekšniekam: ģenerālim Lukjan-čenko^
un gaisa spēku komandierim
Vācijā. ģenerālim Aļcksandrovam.
Esot gaidāma dažu augstāku pa­domju
amatpersonu došanās uz Mas­kavu,
pārrunām ar aizsardzības mi-nii^
tru maršalu Bulganinu. Padom iu
-aprindās Berlīnē -sestdien esot norā­dīts,
ka āmerikāņu^bumbvežu eskad­riļu
ierašanās E^^^^^ nozīmējot
daudz vairāk; nekā jebkāds skaits
notu. Taš-esot vairāk nekā poli­tisks;
manevrs un liecinot, ka rietu­mu
sabiedrotie ,,roaģē negaidīti spe-
Abās ainerikāņū ,,lidojošo super-cietokšņu"
grupās, kas pf.ikāpcniski
ieradās Eiropā: sestdien un novieto­jās
trīs atbalsta .punktos Austrum-,
anglijā,. ietilpst; 1:0 eskadriļas jeb 60
lidmašīnu cir 1500 vīru personālu.
Lidojumu no pēdējās nosēšanās vie­tas
Ņufaundlendā tās. veica -9 stun-dās^,
„B: 29." maksimālais lidošanas
ātrums ir-gandrīz; 560 km stundā.
No .amerikāņu puses jau iepriekš
bija paskaidrots, .ka šo. lidmašīnu ie­rašanās
Eiropā .piederot pie ASV
aviācijas .normālās tāllido j urnu ap-
. mācības progranimaš,: kas pieņemta
jau' pirms, gada, .un^ tas uzturēšoties
Anglijā;apmēram 5 nedēļas, veicot;
tur pagaidu ^ apmācības dienestu.
Līdz pēdējam, laikam .amerikāņu lid­mašīnas
šādos apmācības tāllido ju­mos
palikušas ārzemēs 3—4 nedēļas,
bet pēdējā.laikā šis- laiks pagarināts
līdz 3 mēnešiem. ;Šis ir pirmais; su-percietokšņu
apmācības lidojums uz
Anglijļļ.. Pagājušā ^g viena ,,B;
-9-' grupa ieradās draudzības apcie­mojuma;
Amerikāņu gaisā spēku virspavēl­nieks.
Eiropā: ģenerālis Lemejs, kam
padotas Anglijā .ieradušās vienības,
sestdien paskaidroja, ka plānveida
apmācību ietvaros iespējama super-cietokšņu
ierašanās - ari ameril^āņu
lidlaukos Vācijā. Varētu notikt arī
gaisa uzbrukumu manevri, piedalo­ties
iznīcinātājiem. Vācijā- jau ag­rāk,
stacionēta viena ,,B 29" grupa,
tātad vismaz 30 lidmašīnu.
Lai gan oficiālajos paskaidrojumos
uzsvērts, ka lidojošo supercietokšņu
ierašanās Eiropā pieder pie kārtē­jās
apmācības,. prese un novēreiājl
šim .faktam piešķir . daudz' lielāku
nozīmi. Visa angļu svētdienas pre­se
tam veltīja daudz telpas ievados,
infoi-mācijas i •\. ilustratīvajā daļā,
pie kam laikrak.sti vai nu zīlēja ļšī
apciemojuma sakarību ar• Berlīnes'
krīzi, vai arī uzskatīja šo sakarību
par pārāk skaidru. Neatkarīgi libe­rālais
„Observer" izsacījās, ka 1 su­percietokšņu
atlidošana esot pierā­dījums,
ka rietumi apzinoties , paš;
reizējā stāvokļa briesmas. ' '
.,Daily Telegraph" rakstīja, ka
Berlīnes gaisa tilta pastiprināšana
un supercietokšņu : nosūtīšana uz
Eiropu, 'par jaunu pierādot rietum-.
valstu apņēmību. Tā izteikta jau
vairākkāK, bet krievi, kā zināms,
vārdiem vien veltot maz uzmanības.:
AEP " ziņo, ka uz. Angliju .vairākās
četrmotoru lidmašīnās nosūtīts : aŗī
lielāks skaits speciālistu lielo bumb-vežu
uzraudzībai" un kopšanai. Bez
tam aģentūra atzīmē, ka arī tās
amerikāņu lidmašīnas, kas nometa
atombumbas uz Hirošimu un Naga-saki,
bijušas „B 29". Oficiālās iestā­des
pilnīgi klusējot, par iespēju, vai
uz Angliju varētu būt nosūtītas arī
atombumbas. „NeW: York Times"
svētdien, norādīja, ka supercietokšņu
ierašanās Eiropā neesot izaicināša­nas
'žests, bet tikai pilnīgi dibināta
akcija apgabalos, kur ASV uzņēmu­sies
loti lielu atbildību.
Lai gan visas trīs rietumu liel­valstis
allaž no jaima pasvītrojušas,
ka savu stingro nostāju paturēs par
visiem padomju, izspiešanas
mēģinaj u mi em, .. f ranc u •. . pre se;. • u n
atklātība daļēji no.^kaņota par kom-pro.
misu .un četru ^valstu saru­nu
uzsākšanu, nepastāvTīt katēi^n-riski
uz iepriekšēju Berlīnes blokā­des
atcelšana. Pēc INS ziņām, Pa­rīze
ieteikusi ASV" mēģināt panākt
blokādes izbeig.šanu ar ,,spiedienu
citās vietās';' Amerikāņu stratē­ģiskā
dienesta agrākais yadītājs ģe­nerālis
Donovans Berlīnē izteicies,
ka ja rietumnieki Berlīnē piekāptos,
tad Maskava mēģinātu atkārtot Ber­līnes.
ek.sperimentu arī Vīnē vai vēl
kur citur. AP atzīmē, ka pašreiz re-
(Beigas 3. Ipp.)
Karaļa Džordža un
prezidenta Trumc-na
nota Staļinam
9
Labi informētas politiskās ap­rindas
Vašingtonā izsakās,. ka:
jaunnedēļ Lielbritānija im ASV
iesniegšot jaimu notu Padomju
Savienībai^ par Berlīnes blokādes
atcelšanu. Notā : būšot - norādīts,
ka negatīvas atbildes' gadījumā
. pret Padomju Savienību vēi*sīs
saimnieciskas^ sankcijas. Vispinns
padomju kuģiem slēgs Panamas
un Suecas kanāli, bet -vēlāk arī
iDardaneļus. Visus sūtījumus ; uz
Padomju Savienību pāilrauks.
Angļu notu. parakstīšot - karalis
Džordžs VI. bet amerikāņu prezi­dents
Trumens un to adresēšot
.Staļinam. BB
• 0
par
>,idis€i'' vadī-u
Kominforiņa politiskās sekcijas
nesenajā .sēdē nolemts „pataisīt" Po-l.
Vias Ivomūništu pailiju par vadītāju
•Austrumeiropā, ziņo; BBG. Tas iz-
''i^t arī no ķominforma oficioza rak-
^^ieni, kas • polu komunistus dēvē par
--Paraiiga biediaem". Kopš Polijā ap-
'•'ionojušies sociālisti .: ar komūnis-'
-^•em'.;-<jauno partijās b skaits
divkāršojies.. Interesanti atzīmēt; ka
Aiistriimeiropas::valstīs pēdējā: laikā
^ •'-^ti izvairās lietot .vardu kollektivi-
-ucija. 'Maskotā, veidā' kolchozu ie­rīkošana
tomēr notiek; spiežot, pie-niēram,
Polijā zenmiekus iestāties
•kooperatīvās sauinniecībās".
•:.•'••••:;•.-.••'••::-;BBC:-;:-
,;Nedrikst kavēties nevienu dienu'
SOUS TUVĀK RIETUMEIROPAS UN ASV KOPĪGAI AIZSARDZĪB/U
Vakar pusdienā Hāgā sākās Rietumeiropas ūpijas piecu ārlietu mi­nistru
vai t.s. konsultatīvās padomes konference, kurā apspriež Rietum­eiropas
kopīgas aizsardzības un varbūtējas ASV militāras palīdzības, kā
arī Berlīnes problēmu. Hāgas konferencei, kurā par novērotāju piedalās
ari ASV pārstāvis, politiskās ai^rindās veltī vislielāko ievērību un to
saista ar Vašingtonā 6. jūlijā sāktajām ūnijas valstu vēstnieku un
ASV un Kanādas pārstāvju apspri'edēm par Amerikas militāro palīdzī­bu
Rietiuneiropai. Daļa rietumu pŗ-eses ļoti steidzina drīzu „Ziejneļat-lantijas
pakta" parakstīšanu, piedaloties ūnijas valstīm, ASV un Kanā­dai.
Pēc Reutera informācijas, šādu paktu varētu gaidīt drīz, bet ne
pirms jaunu ASV. Anglijas un Francijas notu iesniegšanas Maskavai
Berlīnes jautājumā. Berlīnes jautājumā ārlietu ministram Bevinam bi­ja
sarunas ar franču koUēgu Bido jau Parīzē, ceļā uz Hāgu, kā arī
vakar, pirms konferences sākuma.
Bido vakar Hāgā izteicās, ka
cerot uz konferences labvēlīgiem re­zultātiem.
Kā domājams, panākšot
saspīlētā ; stāvokļa atslābina jumu.
Holandes senators Kerstens kon-^
f e rencei iesnie g s sv ētdien Parī z^
pieņemtu Eiropas ūnijas kustības
vadības rezolūciju, kurā prasīts di­bināt
starptautisku parlamentu, Itā­lijas
ārlietu ministrs Sforca sv^ēt-dien
izteicies, ka arī Itālija apsvefot
iespēju par pievienošanos Rietumei­ropas
ūnijai^ 1
Konferencē piedalīsies , ari. iinijas
militārās komisijas pārstāvis im: tur^
apspriedīs viņa ziņojumu : par. lielā.'
slepenībā, turēto Rietumeiropas ūni­jas
aīizsardzibas plānu,- kas būs jā­saskaņo
ar Vašingtonas un Otavas
viedokli. ,.Daily Mail" ziiioja, ka
Hāgā runāšot. ai'ī par ūnijas aiz­sardzības:
sistēmas attieksmēm pret
jebkuru citu. piemēram. Skandinā­vijas
reģionālās aiz^^ardzlbas sistē­mu.
Pēc UP uniformācijas, ASV pa­matnoteikumi
militārai palīdzībai
esot līdzīgi kā Maiiala P_lāna pa­līdzībai
— iepriekšēja vispārēja pa­šu
spēku mobilizēšana im pašpa­līdzība.
Tanī pašā stundā aizpagājušo otr­dienu,
kad ārlietu ministrs Maršbis
savā kabinetā ārlietu ministrijā;,Va­šingtonā
pasniedza padomju, vēstniep
Piielaizama privāti dzīvojošo atgriešanās
nometnes
DĒKAINS BRAUCIENS UZ IRO PRESES KONFERENCI
BAD KISiNGENA
Dārgās D-markas zīme noritēja IRO preses konference, kas bija ba­gāta
interesantiem jautājumiem un atbildēm. D-markas zīmē noritēja
arī žurnālistu sabraukšana un aizbraukšana no visas amerikuiņi joslas
uz nomaļo un tālo Bad Kisingenu. Tā bija mazāk interesanta, bet totž'cs
jo dēkaina.
Svarīgākie jautājmni un atbildes preses konferencē centrējās ap
vām pašreiz aktuālākāni problēmām: ka palīdzēt DP. kas valutus rb-formas
dēļ nokļuvuši bezcerīgā stāvoklī, un kā izkārtosies izceļošana lii
ASV. •
kam Pa.ņuskinam ASV protesta notu
pret. Berlīnes blo.kādi, viņa vietnieks
Lovets citā. ministrijas telpā apsprie­dās
ar Rietumeiropas ūnijas valstu
vēstniekiem par ASV militāro pa­līdzību
ūnijai. Gniju nodibināja 17.
martā, kad Anglijas, Francijas, Beļ­ģijas,
. Holandes un . Luksemburgas
pārstāvji parakstīja militārās alian­ses
im sociāl ās:. un sai mn iecisk ā s sa -
darbības paktu uz 50 gadiem. Savu
īsto uzdevumu — kalpot par drošī­bas
līdzekli pret Padomju Savienību
— šis pakts var sekmīgi veikt tikai
ar ASV militāru atbalstu.
Konser\'ātIvā .,Sundy • Times" par
Hāgas sanāksmi rakstīja, ka viens
no: galvenajiem tās uzdevumiem bū­šot
. pārliecināt: Padomju Savienību,
ka rietumvalstis paliks pie savas
stingrās nostājas, pat ja notikumi
attīstītos par .kara vai miera .jautā­jumu,
^iaskava pielai.MU lielāko
kļūdu, domādama, ka .ASV prezi­denta
vēlēšanas. Anglijas saimnie­ciskie
un Francijas iekšpolitiskie
grūtumi varē^a''sekn-lēt padomju iz­spiešanas
politiku. ..Observer'* atgā­dina,
ka ASV un Rietumeiropas ūni-ja's
militāra - vienošanās neesot tālā­kas,
bet vistuvākās nākotnes jautā­jums,
un šinī ziņā nedrīkstētu kavēt
nevienu dienu •
I; • BBC. NYT. BB. ST
,,Vai sevišķu grūtumu gadījumos
varētu uzņemt atpakaļ nometnēs tos
DP,. kas. līdz šim dzīvojuši privāti,
un kāds vispār ir DP stāvoklis pēc
valūtas reformas?" jautāja žurnā­listi.
Aprūpes daļas šefs Danns iesāka
ar piezīmi, ka grūti atbildēt uz vi^
sām problēmām, ko izraisījusi valū­tas
reforma. ^Kā nometnēs, tā ārpus
nometnēm tā radījusi satricināju­mus,
kas var ieilgt, jo pirmajos .mē­nešos.
Vācijā vispār nebūs pietieka­mi
daudz. naudas, lai ieeļļotu saim^
niecības mašinēriju tā, ka tā varētu
normāli ritēt. Saprotams, ka tagad
visi cenšas pēc darba un vācieši
cenšas no darba vietām izspiest DP.
Arī IRO saistīta ar reformu un jau­tājumiem,
k o t ā ijiraišījusL
Viens no nopietnajiem ~ jautāju­miem,
pēc Danna informācijas, ir tā
saukto „birģermeistaru algu" izkār­tošana.
Pašlaik IRO štābam ameri­kāņu
joslā jāizlemj, cik daudz nau­das
.vajadzēs šiem algu sarakstiem
par visu gadu un ir izteikta vēlēša­nās,
lai tās nospiestu uz leju. IRO
ti)mēr cer panākt, lai alga^ nesama­zinātu,
bet tai pašā laikā ir arī
skaidrs, ka nekādā gadījumā šīs al­gas
nevarēs paaugstināt. IRO cer
paturēt ,.ļDirģermeistaru sarakstos"
tikpat daudz darbinieku, cik līdz
šim.
Par ārpus nometnēm dzīvojošo at­pakaļ,
uzņemšanu nometnēs Danns
paskaidroja, ka joprojām pa.stāv ve­cie
noteikumi,. ka nometnēs drīkst
u/^ņemt personas, kas tiesīgas uz
II^O aprūpi un ieradušās amerikā­ņu
joslā ne vēlāk-kā 1947. g. 21. ap­rīlī.
Tas nozīmē, ka principā atj^i-kaļ
uzņemšana nometnēs . ir. atļauta.
.,Vai IRO nebūtu ar mieru tagad
vācu darbinieku vietā pieņemt savos
darbos DP?"
Izceļošanas daļas vadītājs FuUers,
kas vēl nesen vadīja darba ' daļu,
paskaidroja, ka IRO cenšas' samazi­nāt
vācu darbinieku skaitu uz mi­nimumu,
bet tochniskos arodos daž­kārt
bez vāciešiem nevar iztikt. Ja
ir DP, kas' spēj šīs vietas ieņemt-tad
viņiem ir priekšroka. Jārēķinās
gan ar to, ka izceļošanas dēļ pakā­peniski
atkal pavairosies vācu dar­binieku
štats. Ja kāds DP grib dar­bu
mi domā, ka atbilst IRŌ prasī­bām,
viņš var tūlīt • griezties pie at­tiecīgā
apgabala darba daļas vadī­tāja
(emplovement officer).
..Kādi ir tie arodi, kur DP nespēj
vāciešus aizstāt?"
Arodu kategorijas, kur IRO lidz
šim bijuši lielākie grūtumi atrast
piemērotus darbiniekus no DP vi­dus,
ir šādas: pinnšķirīgi mechani-ķu
mei.stari, augsti kvalificēts pār­valdes
personāls resp. darbinieki,
kas runā angliski, raksta uz maši-ierīs^
u
1-
nas un, stcnoer.afē, apicujvs
un dažādu mašīnu darbinātnji. D
žās vietās ir grūt\nni ar mcdicinis
personāla resp. slimo koļM'ju un ār­stu-
dabūšanu no. DP vidus.
Smieklu un .starpsaucienu šnl
kas sekoja šim paziņojumam, nesa­mulsina
ja IRO vadības parstavi; bet,
tikai mazliet balsi' pacēlis, viņ.^ tur­pināja:
,,Es redzu, ka negribat tiei'l. In't
patiesi ir tā, ka veselības daļai bi­juši
grūtumi dabūt DP ārstus, 'ja
tiem ^jāstrādā slimnīcās. k;is atrodn^r^
citu tautību nometnēs. ]\lfs \(arē,iu
tikai apsveikt darba piepi-āsījūmus
no DP ārstiem. Mums pastāvīiu [ir
grūtumi atrast arī kvalificotu DP
darba spēku vāciešu atvietošanui.
Gandrīz vēl lielāki grūtumi ir da­būt
DP darbiniekus pavisam jiekv'a-
Uficētiem darbiem, piem.. grīdu
mazgāšanai un taml." •
Kāds žurnālists teicās dzirduliis
baumas par algu pazemināšanu UJV
gribēja zināt, cik tur patiesības.
„Neviens nezina, kā vēlāk būs br
algām," atbildēja aprūpes daļas vļa-ditājs
Danns. .,Es domāju, i>-^i^e-forma
neiespaidos alRas."
„Vai IRO varētu atbalstīt (DP pie­ņemšanu
armijas darbos?" '
„Armija jau nodarbina daudziis
DP un ari turpmāk dos j)rick,šrc)J|Ui .
DP visur, kiu Uis būs iesļ)ēiami;." .
atbildēja "aprūpes daļas vadītājs, brt
Mr. Fullers-papildināja ar ])askaid-rojumu,
ka 1 īdz^ .šim 1 ielālvie šķēitš-i
plašak;ū DP iesai.stišanai armijlas .
darbos bijuši: novietošana darba
vietas tuvumā. transļ-)orts uz dar.ia
vietu, piemērot,s atal.iiojums. P; .š-laik
darba daļa izstrādā plašu prn- ..
grammu. jo pēc naudas iTfonnas iz­redzes
uz panākumiem lielākas." j
„Ko lai dara ārpus nomclnēn:) diļļiv
vojošie, kas gribētu iokļauljor, .-^iai
dalība sagādes programmā'.'",'
.,Viņi var griezties pie armijas un •
atsaukties uz pašas armijas izdotiem
noteikumiem, kā DP dodama ]^ri(^kš-rokš
darba sagādē. Ja šns liRumlis
neievērotu, var līigt pali.i^a apivab'a-lu
IRO štābu, darba daļu vadītajos, ;
Bez tam apgabalu darlia daļu vadī­tāji
paši turpmāk rūpēsies par ck.u"-
ba sagādi arī tiem, ka.s dzīvo ārļru^'
nometnēm un dos tiem ies!)''ian')
atbalstu. Instrukcija, j kas parcilz
priekšrocības pret vacm^šicm. saucjs :
.,Civilian personai eļireulalion l.V'
It:
Vienkāršākais cel.š āj-pus noirK-lm 1")
dzīvojošiem, kas ^rib dar])u pie aļ]--
mijas, ir doties pie Militarv Post C i -
vilian Labor Office'. Tur l a h i k o ])\*''
kļūt amerikāņu virsnicki<'in.' „
..Kā veidosies izcclošatia uz V\.Svp
Informācijas daļas šffs ',-:;f(ic;r-lends
- Denlingers paskaidi'nj'a. ļ-a
drīzumā nu '/.cncvas gaida sVvciala
(Beigas, 2. Ipp.)
Prāga sak nodrošināties pret gaisa
uzbrukumiem
Cechoslovākijas valdība paijājuša­jā
nedēļā apstiprinājusi, ka tā uzsā­kusi
priekšdarbus Prāgas nodrosinā
šanai pret varbūtējiem gaisa uz­brukumiem
naVitls. sestdien ziņoja
„New York Herald Tribunc" Prāga.^
koresjx»ndents. lestādē.m. 'Skolām un
slimnīcām pieprasītas ziņas par va­jadzīgo
materiālu daudzumu .savu
ēku aptumšošanai.
. Valdība paskaidrojiLsi. ka tā e.sot
normāla rīcība, ko miera laikā prak­tizējot
vi.sas valstis, bet neatbildī^^as
baumas daudzus iedzīvotājus pave­dinājušas
uz domām, ka šī .sagata­vošanās
nozīmētu drīzu karu. Pa­skaidrojums
sekoja neoilnas 24 stun­das
pēc tam. kad informācijas mi­nistriju
"šinī jautā''umā bija nemitīgi
izvaicājuši reportieri Viņi bija re­dzējuši
. uzņēmumiem pirms divām
nedēļām izsniegta apkārtraksta, pa­vairotas
kopijas. Apkārt)-ak>ta h^ja
pieprasīts zinot, cik ku]-am i ; .i)'''in!i-mam-
vajadzi;*:-; ai^tum^n.'.a.Ma; p-'i''-
ra. zilo spuldžu un fo^'f'^ri/ž'ta,^- i: ] ' a -
sa.-. Aptuīn.šošanas ]i'r]<:' • u./dois
sag.ādāt vi.sām darba va'-ru. ka-darbs
turpinātos ari - i ? a , a 'rajk-smos
vai uzbrukuma ^'adi.aaia. ]':>'--
prasībās ziņas bi]a • jai^\^av.r-a/ ir)::ŗ^
vējot ;';s.
Valdība nosodījusi ..rci^a . h i . a '
oānika- taisītā;u.s". ka. 'n v ; i ' ^ : ; -
ncību rzmanto;o| kara p al,
dī.^-anai. Konrūnisui •jaana^'M.'
raksts ".MlaHa Fronta-' av."1. !:a ''
da 'sagatavošanas e\-)t ia/oai:-'; lur.
r a aiz.sarga-a.nas idv/--''"- O.-r t
siem tiem. kas prib' ta iaa
bet oficiālai'-- komarr-* J
gans ..Rude Pr^r.'o • di caai a.-
sijām, pret ..tiša,.'-'m ka^a -•;';:ā-jiem".-
XYiiT
.:,VT-
--arii.
;• oT-