Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1948

              1948. g, iq V
•ā .saprast.: Te ļ.
l^ r s pat bail
l^su dzīvot. ^ > \
ļ e s izturēšu '
C l i savu zirgu
'»všitādu k a u h u i , , . ..
-^visai draud^oi £
āat, lai mOsatjjrieiS
' ^ / r t būsim va
Srfka tas nevarā
līstas galva!» fe,
"Mes grēkojusi? K.
grēkojuši? Vvēl kāi^
"ner te muldēsi"
pi^zās un Sāka žnuk.
aimigs atmeta ar rl
'pate sevī
1 * *
If^^T^^^^ ezisi
ļlveks, valmgci?" onu
luļs.; : ^;
W, Mja pienākusi vē­ra
no; Ļaudāniem bU
^ttecējusi jau vakar
parunās galvu pašķieb
savilkdama lakatiņu
iuss.-^ :
^^ums," berzēja pieri lakādā sākuma, ne ģa*
saredzēt". •:: .
, tā jācieš
pnējaStebers, galvu
ļeš,nak Dievam par
bvainigi . . . Tadi iz<
bi> visi. Kad tik. pa-:
|u neko nerunā kā tik
ļmašīnām . . . Tik par
ļvien," rājās Saipiene
)ainajā mutē nomiiN
ļut ko nesaprotamu,
ļviņas sejā locījās kā
avarēja saprast, vai
itu, Vai arī paslcpām
lītUv
Labāk .ej, skaiti sar
nepļāpā!" viņai uz-:
Tā, tā, tā . . . Nc7J-tik
daudz zinātu.kā
ipstētu kā cāļi bez
idu lielu zini?'*
ķlēja galvu un
rītā es vionīJ^ā
tas, kas baznīcas
•zini?", ie.r^a vilci jās
Jllītl Mēs uz vietas^^t^^
\l\x bars. ; k?}
ļis aiždambējumu pie
in sakrita ap Saiv
ļt es nevaru. No me­le
grēks. Nevaru, ne­māts,
l^a
.-•neteiksi?" Nikns,.
. s a t v ē r a Saipiones:
3V taisnību stāstīt:;
— norunāts? Ar ko
>l Es nezinu.'
[Ko no trakas."
^iņa sadzirdējusi, ne
)ār citu. -
ia Saipienes elkoni.
I "neteiksi uz vietas,
• prāvesta Vasara un
it
ninēts prāvesta Va-
)iene .sarāvās un^vi--.
mirkšķināties • atn.
Iš teica . . ,
ļOrups vaicāja,
kneāi ctaū l.I;t rVOrup„s7u-r
^skanēja lld^l^^^
ŗuriāšu, tik nu.--^
ļja lakatiņu AinW
ļāstit.
i jums sekos)
šu tenors J . ^ ^ ^ :
iC^platēs Četras
f - ļ i t e ļ u tautas .d^^^^^
^ un 7132. aaijjj;
^ atskaustu
^ v . par . vīK-LATVIA
UtviaD Newspaper
Published under EUCOM Civil
Affairs Division Aulborisatioo
Namber UNDP 196, Publisher
md Editor: Kārli? Rabācs.
QP Camp Kleinkotz near
Gunrburg/D Prlnter: „Schwāb.
Volksbl." Gūnzburg/D., Bgiņ.-r
Undm.-Pt. 7. Circulation [4000.
Published (hree tim#s weekly.
Editorial office: Giinzburg/Do.
Dominikus-Zlrnmerina'in-Str. 2 LATVĪAN NEWSPAPER
Nr. 9i (196)
Ceturtdien, 1948. g. 21. bkt
Iznāk trīs reizes nedēļā.
lzdevē|8: B A LK ozdevtm
LatvieSo preses darbinieka sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K, Rabācs. vieta. A.
Liepa, redaktori: ^ Bārda.
^ ČttlIHs. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adresēt Ganiburg-
Do.; red.: Domi&ika9-Zimme^
mannstr. 2 (tālr. 50), apg.:
MarktpL 25 (t 84), spiest:
Bgm.-LandmanD.-Pl. 1 <t 02)
Lāgums UN piespiest
Maskavu atbrīvot
Ltdi tem aiiīstames cbil^
valdības
Visu pagājušo nedēļu Parīzē noti­ka
eksilā esošo Austriuneiropas zem­nieku'
partiju vadītā ju apspriedes,
kas nodibinājuši tā saucamo „Zaļo
internacionāli". Pirmdien Apvieno­tajām
Nācijām iesniegts memorands,
ko parakstījis Dr. Cemijs un Hodža
no Cechoslovakijas, Mačeks un Gav-rilovs
no Dienvidslāvijai, Buzestl no
Ari Jaunzēlande domā par DP uzņemšanu
LNP prezidijs pieņēmis Latvijas proklamēšanas 30 gadu atceres svi- ļ Jaunzēlandes valdība pārrunājusi©
nību progranmiu, kns paredz, ka svinības Vācijā un Austrijā rīko no- J^^^^3umu par DP un bēgļu, to vidū
metņu komitejas visas latviešu nometnēs. Pārējās valstis par to inte- bāreņu uzņemšanu savā zemē, pa-resējas
Latvijas sūtņi un šo zemju sabiedriskl-politiskās organiza- skaidro ģenerālis Stiveņs, Jaunzē-cijas.
Svētkiem piešķirams cēls, svinīgs I raksturs, lai Stiprinātu tau-U^^^ pārstāvis pie IRO. Jaunzē-tiesu
nacionālo stāju, dzimtenes mīlestību un vienprātību, nepārver- ^^^^^^'P^^J^^^^^^^ tādus
šot pašus svētkus ne zudušo piemiņas svētkos, ne sevišķos gaviļu svēt- bēgļus, kam pēc pašreizējiem notei-ko8„
tomēr pieminot un godinot visus tos, kas cīnījušies par Latviju. | ^ ^ e m nav izredžu ieceļot dtās ze­mēs.
Iespējams, ka jau visdrīzākajā
Ruin&nijas, Mikolaičiks, no Polijas, ļ ^^v^^^^^^ novembrī, ļ staig^^^ Jaunzēlandes pārstāvji ieradl-
Dimitrovs "'^
^Memortnda ievadā sīki apgaismo-ļ P^^^^ļ^^s nacionālais karogs. Svētfc ļ m"^.' plceīsīmres'pārr^^^^^ ļj^^ļg-ļ ^^^^^A^^2:īves apstākļi Ja^^
ti pašreizējie politiskie un saim^^^ h)ēc iespējas ievadāmi ar svinīgunai tm, visam personīgajam, — tā dē ļoti labi. Tur teicami nōorgani-dskie
apstākļi Vidus- und Austrmn-.r^^^^^^P^|^^- ; Laieīgais svētku tālāk redzēsim, vairāk saskatīsim un zēta ari sociālā apgāde.
Airnna ko oaklāvusi sev Padorhiu ^^'^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^ sapratīsimies, lai, savstarpēji , ... S ī t ^ Reln^S^^ vokālā, un svinības vien^ un li stipri- sevišķi norūpējusies par izce-hetajas
valstīs notikusi varas^H saliedēta dfaudze cie- ļošanas iespējam DP ģimenēm, kā-iem
un pret iedzīvotāju gn Svinīgi atceres nlgitu^ ar lūgumu pie dažā-lozimē,
ka Padomju Saviem latviešu kas Dieva^ vārdā cīnās dām valstīm 'paplašināt ģimeņu uz­kāpusi
'Apvienoto Nāciju chartuv skolās,-^VMCA's, YWCAs,; skautu pār apspiesto tautu; tiesībām ^^^^^^^ ņemšanu. Ja pašreizējais stāvoklis
Simts, miljonu iedzīvotāju: vārdā, ^^^'^^^^^^^^^^ šajā ziņā neuzlabosies, tad līdz 1950.
kas dzīvo Vidus- un Austrumeiropā, 1^^^ Sai cīņā gūtā. uzvara bOs. ari mū- g, 30. jūnijam, kad paredzēta IRO
memoranda iesniedzēji apellē pie I ^^^^ ^^^^^^^ ; ļ^^ darbības izbeigšana, daudzām ģime-
UN un lūdz to . piesDlest M 18. rlovembri daži Vācijas raidi- 3is Uh nebūs veltīgs, -j ioproiām vaiadzēs palikt Vā-atvilkt
savu karaspēku agrākajās tāji un Vatikfm raidītājs veltīs pus-1^^ ...4= \^r^ L ^ : : . L^^^A i
robežās. Auf^stākais varas orgāns stimdu Latvijas 30 gadu atcerei.
Padomju . Savienībā, • politbirojs,
viesu taut^ to saoratusi visos lai- l^^^^'V^^^ kadāžādc^ val^
k o sW spoži pierādījusi pirms tris-^ ^^^^
desi!nit gadiem^ ko liecina mūsu tāu- l^isti^ ķ^s^^^^
tas svētnīcas — Brāļu kapi un varo- ļ meklējuši Vācijas DP nometnes, sa­nu
atdusas vietas visos Latvijas no- vās zemēs propagandēs bēgļu iiz-vados.
Šodien tas jāapliecina ari ļ u^gjtišanu,
..Latvieši! Latvijas valsts prokla-j'fJ^M'^ļji^ti^ Tev jābūt dzīvai gekoiat fenerāla Klela ielūeu-ēšanas
trīsdesmitaiā atceres diena ^ esi savas tautas cienīgs, s-eKOjot ģenerāļa js.ieja leiugu
d^arētsm^orandā.^tjaunot,^^
viba^ineai^ibu-Vidus. i^A^^^^
teikts tālāk memorandā, nodarbojas
ar konspirāciju visā pasaulē un: mē­ģina
radīt saimniecības chaosu,; lai
iedzīvinātu savus pasaules revolū­cijas
plānuš/^^^^^^.^^, ^ ^/^^ •
„Mes lūdzam Apvienotās Nācijas,"
18. novembra atceres gadījumā
LNP publicējusi aicinājumu,
kurā teikts:
tn.imeiropā. Mēs lūdzam sarīkot tur I i ^ ' - g i ^ i s ^ ; vidū Kanādas,
(temdcratiskas vēlēšanas unte^ Amālijas Jaun^andes, Dienvid-
- 1 ^ ^ ^ ceļu ^ ^ , S f ' ^tTt^^ .īvināt, tikmēr anel-nf^riS^^ lonas pārstāvlL Viesi, starp citu,
^ )-tlS,^|iJ^^^^ nometm pie
nās, tad to Ir sargājis viņās pašas ^^"^^ dar- P^orcheimas.
mer to varēs
laciias;iesnied7ēņ lūdz atzīt un
darboties eksilām valdībām.
•:;/BBC, AB
UZ
du tūkstošu pārbaudījumos un cv-
I V d i U l t:
vitālais- SDēks : un latvisko tikumu bi(^ Am ^ c i ņ ^ vie
vairogs. Krietns darbs i r a^
tautas labkiājfbaJs • pamata, • prāta ļ -
gaišumā un; dvēseles bagātībā, joI Dievs,; s v ē ļ i L a t v i j u!
kupls pielocīts viņas nacionālās kul­tūras
|)ūrs,: \m dziļa tēvzemes mī-ļ
le.stība to stiprinājusi sīksta izturl-
Stokholmā jau kopš laba laika.sa- bā un pašaizliedzīgā varonībā visu
i:\emta informācija par;padbnlju mi- grūtu^^^ uzveikšanai,
litaru gatavošanos. Pēc ED ziņām, ^. . V -
pēdējie krievu gaisa un flotes ma- J^f.^^^^—
. nmi Baltijas 1^^^^ dienvidu daļā
notikuši 480 knv garā piekrastes jos- miteties.sava plūduma; un rimt ti-:
\l starp Stetīni un Karalaučiem jeb
tagadējo Kaļiņingradu; piedaloties'
wl stlp^rām poļu vienībām. ;
: Taja pašā laikā no Kopenhāgenas
%% ka piecas; padomju zemūdenes,
Hdmašmueskandriļais pavadībā caur
lielo Beltu aizvirzījušās uz nezinā­mu
mērķi rietumu virzienā. Stok­holmā
lielu uztraukumu sacēlusi
% par piekrastes nocietinājumiem
Baltijas valstīs. No Ļeņingradas līdz
pat Meklenburgai - izbūvējot milzīgu
Baltijas jūras aizsardzības valni.
Piespiedu kārtā savervētais darba
speks koncentrēts gar visu piekrasti
ā ierīkotās kazarmās. 1
kal reizē ar latviešu valodas ska­ņām
un latviešu siržu pukstēšanu.
Bet ja varas nāk un aiziet, despoti
ceļas un krīt, tad tautas ir un pa-lir)'
: kamēr vien dzīvs ir viņu na­cionālais
'gars, .viņu pastāvēsanas;
' griba un ticība savai nākotnei. Mēs
esam, mēs būsim un paliksim, un
līdzi mum5 ari Latvijas valsts!
Tāda ir mūsu ticība un griba, jo
mūžam dzīvs ir tautas vitālais spēks
un modri latviskie tikumi.
Tādēļ ikviens palieciet stipri līdz
galam. Neliecieties un nelūttiet sve­šos
vējos, bet celiet galvas stingrā
komunistu raidītājs „Jaunā
Ķīna^ Aņo, ka ieņemta Mandžū-rijās
galvaspilsēta Čankčimga.
Līdz ar to apdraudēts' arī otras
svarīgākās pilsētas Mukdenas lik-aišeks
ne-ātviskā
stājā. Lai, šodienas ceļus
^ IZREDŽU UZ DRĪZU BERLĪNES BLOKĀDES IZBEIGSANU
tenis. I Maršals
dqļas laikā trīsreiz lidojis už
Mukdenu, lai apspriestos ar sa­vieno
armiju komandieriem. Pēc
Maskavas •. radiofona ^ informāci-jas,
Ķīnas valdības karaspēks pē­dējās
ļCiņās zaudējis 100.000 vīru.
Vašingtonā, Baltajā namā, paš­reiz
notiek apspriedes par stei­dzamu
palīdzību : Ķīnai. Tā do­māta
vairāku miljonu dolāra ap­mērā.
Valdība i tuvu stāvoša j ās
aprindās izsakās, diez, vai šī pa­līdzība
nenāks par vēlu, Savic-.
notās Valstis vienu laiku vēlējās,
lai.; ģenerālis Mekarturs nodod
ķīnieš|em daļu savu ieroču^ bet
ģenerālis atteicās to darīt, pazi­ņodams,
ka ieroči viņam pašam
vajadzīgi.
BBC, AB
DfoŽības padomes otrdienas sēde, kurā atkal darba kārtība bijaļV
Minēs problēma, vēl arvien nekādu atrisinājumu, ne jaunu pagrie-
^ena nedeva, bet izšķiršanos sagaida nākošajā sēdē, kas nolikta uz rīt-
^enu. Otrdien ASV, Lielbritānijas un Francijas pārstāvis sniedza at­bildes
paskaidrojumus uz priekšsēža Bramuļaš iepriekšēja sēdē Izteik­tiem
jautājumiem par Beriines krizes attīstību un satiksmes stāvokli
četru sektoru pilsēta. Bez tam britu un amerikāņu delegāts nosodīja
npīisjo. krievu noteiktos satiksmes ierobežojumus starp padomju joslu
iespējama
_ otrdienas priekšpusdienā ASV ār-
^ BerlTiii^''n^Sllsu a
M u delegāts Višinskis un Ukrainas pārstāvis Manuiļskis sēdē pieda- g^a_p^ivata audience sava vasaras
"ias, bet vārdu debatēs nelūdza. Pirms sēdes pārējie delegāti saņē- ^ ^ ^ ^ Kastei Gandolfo pieņēma pa-
^ padomju memorandu ar Maskavas viedokļa attēlojumu. vests Pijs XII. ArHetu ministni
pavadīja viņa kundze, ASV vēst-
Ari amerikāņu delegāts Džesups nieks Romā Dans un amerikāņu
asi kritizēja jauno krievu ; rīcību pārstāvis ;pie ^ Svētā Krēsla Govens.
Berlīnē, nosaucot to par tipiski krie- Pēc Vatikāna informācijas, audien-visku
atbildi uz Drošības padomes ces laikā' pārrunātas problēmas, ka.s
Izceļot ^ ]u. -un viņu mantu pārveša­nai,
IRO savā rīcībā ieguvusi 10 bij.
ASV armij as transporta vilcienus.
Katram vilcienam ir 10 paš. • vagoni
ar 60 vietām katrā un 2 preču vagoni.
Garo ceļu no Minchenes līdz Brēme-nei
šie vilcieni veiks 12 stundās.
IRO
Stāvoklis Francijā
t ikpat nopietns
kā kāra laikā
Francijas ogļraču streika attistibā
iestājusies jaiina faze. Pēc tam, kad
komunistu kontrolētās arodbiedrības
uzaicināja drošības komandas at­stāt
ogļraktuves, valdība deva rīko­jumu
tās okupēt policijai un kaj^-
spēkam, kas tagad rūpēsies, lai Šach-tas
nepārplūstu. Vairākās vietās^
notika sadursmes, Sant Etjēnā po-^
licija bija spiesta lietot asaru gāzi,
lai izklīdinātu demonstrantus. Kad
tur ieradās ' karaspēka vienības,
strādnieki iedarbināja trauksmes
sirēnas un okupēja ogļraktuves, sa­ceļot
steigā barikādes. Sadursmēs
abās pusēs ir ap 20 ievainotu. Pa­rīzē
saņemta -informācija, ka strād­nieki
ierīkojuši barikādes ari citās
Ziemeļfrancijas ogļraktuves. Dien­vidos
stāvoklis^ ir daudz mierīgāks.
Lotringijā ap 40®/o ogļraču Sitkal uzr
sākuši darbus.
Iekšlietu ministrs Zila Moks otr­dien
vairākas stundas apspriedies
ar augstiem policijas virsniekiem.
Pēc šis apspriedes viņš paskaidroja,
ka Stāvoklis pašreiz Francijā ir tik­pat
nopietns kā kara laikā. Vēsturē
tas ir pirmais gadījums, ka polici­jai
un karaspēkam oāokupē raktu-'
ves. Ministrs vēlreiz deklarēja, ka
pašreizējā streika rīkotājs ir komin-.
forms, kas vēlas sagraut Francijas
saimniecību. , ' . '
Pēdējās telegrammas vesti, ka
stāvoklis Ziemeļirancljā ievērojami
saasinājies. * Darbus tur pa daļai
pārtraukuši ari vals?ts publisko iestā­žu
darbinield. Daudzās pilsētās nav
elektrības un gāzes. Liela daļa maiz­nīcu
kurināmā trūkuma dēļ slēgtas.
BBC, BB
Jauns padomju spiediens Berlīnē
RIETUMNIEKUS APSŪDZ „PADOMJU JtfSLAS IZLAUPISANS**
Laikā, kad Drošības padome mēģina rast atrMnājumu Berlīnes kr&«
zel, padomju iestādes šo krizi vēl paasinājušas, izdodot Jaunus satik­smes
noteikumus, kas vēl vairāk ierobežo padomju joslas sakarus m
Berlīnes rietumu sektoriem. Turpmāk vtlsiem satiksmes līdzekļiem ie­braukšana
rietumu sektoros atļauta vienīgi caur krievu selctom, kur
radīta pastiprināta kontrole. Tāpat kontrole pastiprināta padomju joslā
tais apgabalos, kur berlīnieši līdz šim mēdza sagaidāt sev papildus iiār-tiku.
Jaunos ierobežojumus krievi motivē ar to, esot Jāpasargā
padomju josla no izlaupīš^as".
. i«itu delegāts Kedogens, atbildot
cramuļas jautājumiem, sniedza vēl-vļ^
ļ^eju Berlīnes krizes attīstības
.ļ,^ksturojumu un no jauna konsta-ka
četru valstu sarunas par
^^^n iespējamas vienīgi pēc Ber-
•f; blokādes atcelšanas. Ja tas
izbeigtos iejaukšanās rie-
^uvaistu tiesībās im pienākumos
apellēsana pie Drošības pa-
^^rne.s k]r,h, imVn un .zustu miera
; ŗ^^^ejums. Jaunos satiksmes ie-u^^^^
i^^us Kedogens apzīmēja par
jļ^prātīgu mēģinājumu aizkavēt
.^Sf^v^stis no viņu pienākumu
' ^ 2 ^ Berlīnē.
lūgumu pēc informācijas par sa-ļskaŗ pasaules mieru un cilvēcību,
tīksmes stāvokli Berlīnē. Sādā Pēc tam Maršals devās uz Ančilo
veidā krievi vēlas blokādes sekas, kapsētu, kur apbedīts viņa znots,
kas vēršas pret civiliedzīvotājiem, Ifes kritis: 1944. gadā. Iepriekš ej ā
vēl pastiprināt. Skaidri redzams, ka dienā Maršals apspriedās ar Itālijas
krievi grib panākt, lai visi berlī- valsts •prezidentu Enaudi, ministru,
nieši" pieņemtu ne vien padomju prezidentu de Gasperi un ārlietu mi-pārtiku
un padomju ogles,- bet par nistru' grāfu Sforcu. Pēc informāci-visu
vairāk arī padomju politiku, jas i no V^ingtonas, iespējams, ka
Sava britu un amerikāņu kollē- Maršals apmeklēs arī Rietumvāciju
gas viedokli atbalstīja arī franču de- ļ un Berlīni.
CBeigas 5. Ij^.) : ' :;'-V:.--vv BBC
Pēc BBC ziņām, 40 Brandenburgas
provinces stacij ās, kur rēgi^ārii ie­radās
berlīnieši, lai apkārtnē iepirk­tu
pārtiku, sevišķi papildināta po­licijas
kontrole. Turpmāk katrs ie­dzīvotājs
drīkstēšot iegādāties un
vest līdzi uz Berlīni ne v airāk par
10 mārciņām pārtikas līdzekļu. Kont­rolēs
jau aizturēti vairāk desmit
automobiļu, kuros atrastas pārtikas
preces.
Krievu . sektora policijas šefs
Markgrafs paskaidrojis, ka rietum­valstu
gaisa tilts nespējot sagādāt
Berlīnei pietiekamus pārtikas dau­dzumus,
tādēļ notiekot sistemātiska
,,padomju joslas izlaupīšana". Tai
beidzot reiz esot jādara gals.
Kā norāda BBC speciālkorespon­dents,
šādi apgalvojumi neiztur ne-'
kādu kritiku, jo ar 1. novembri ber­līnieši
rVeiumsektoros saņems lielā­kas
pārtikas devas, nekā jebkad pēc
kara saņēmuši. Pa gaisa tiltu Ber­līnei
kopš blokādes sākuma piegā­dāts
pāri par 328.000 t patēriņa pre­ču,
pēdējā nedēļā vien 25.000 t. Ap­vienotās
piegādes operāciju vadības
rīcībā ir ap.400 transporta lidmašī­nu,
bet amerikāņiem vien Vācijā pa­visam
ir ap 420. bez tam neminēts
skaits transportlidmašīnu Anglijā.
Patiesībā krieviem bažas rada pie­augošie
rietumu markas apgrozījumi
padomju joslā un Berlīnes krievu
sektorā, jo berlīnieši, iepērkoties
provincē, maksā ar rietumu valūtu,
tā samazinot austrumu markas vēr­tību.
Jau tagad tā ir tikai ceturtā
daļa no rietumu markas, vērtības.
Zenmieki samaksu par pārtiku pie­ņem
tikai rietumvācu valūtā.
TASS aģentūra atsaukusi infor­māciju,
ka Vācijā no Padomju Sa­vienības
būtu Ieradies bijušais 3;fācu
ģenerālis un „Brivā^ Vācijas** komi­tejas
Ildzdibinātājš Zeidlics, lai uz­ņemtos
padomju joslas apvienoto
policijas spēku reorganizāciju lai
vadību. Ari Zeidlica sieva, ko ap­meklējis
Hamburgas raidītāja Ber­līnes
kore.spondents, svētdien aplie­cinājusi,
ka nekā nezinot par vira
ierašanos Vācijā im šai ziņai neti­cot,
jo regulāri saņemot vira pasta
sūtījumus no Padomju Savienības.
Pēc BBC informācijas, Vācijā no
Padomju Savienības ieradušies vā
trīs agrākie vācu; ģenerāļi: La'lanans,
Lenskis un Millers. ,,Times" kore­spondents
atzīmē raksturīgo apstāk­li,
ka padomju joslas policijā „iz-vieto"
arvien lielāku skaitu augstu
dienesta pakāpju vācu virsnieku:
Berlīnes laikraksts „Telegraf"
ņo par pastiprinātām bēgšanām no
padomju joslas uz rietumiem. Pēc'
„Die Neue Zeitung" ziņām, noMek-^
lenburgas aizbēgušais Sverinas pasta
direkcijas prez. Svertfēgers paskaid­rojis,
ka pēdējā laikā aizbēgusi pavi­sam
14 Meklenburgas, valdības un
policijas; augstākas amatpersonas,
„Die Abendzeitung" ziņo, ka pa­domju
iestādes apcietinājušas TI-;
ringijas policijas prezidentu Raušu
un virsprokuroru Volfenu, kas mē-
(Beigas 5. Ij^.)
i
V/A'