Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1947

              j^ATVUA. 1947. g. 23. malja
v i t a u t s K a l ve VGSTURISEAIS STÄSTS 5.
m
5K 192
sei
«aldnieku
Hl""""'
i i i i
•ms?
MÄiig^/j;, tip^s. J. Sanna uö A.
|«I^toneta savdabii^jä dz!y§ un vldes
tl
Varetu vei pieminet L Leimanes
jöinäna. fragmentu (Laik? 1946. YJ,
kura darbiba notiek liela Ziemeju
kara laikä, Toper, ja varam sprlest
nd fragmenta, sacerejunis nav pie-stästiem.
Sacer^
' Btajas noluks ir radit ipatneja tem-
^^peramenta cilveku vetrainos pärdzi-^
vojumus, vii;ia to dara är kapinaju-miem,
kas robeiojas ar fantastiku
un teiksmainibiL Vi4e>un laikmets
te var but tikai fons un dekoräclja
spilgtuma sakapinaäanai. Tä ka
§adi nereäli kapina jumi mums pa
JaUcam neliekäs ertl savierojami ar
lodienu, pastav tieksme tos päiti(^^
pagätne, kur ari neiespejamais lie-kas
iespejams, kä visu laiku pasakäs
ar »reiz'bija...** ^ Tädiem sace-rejumiem
ir sveäas vestures stäst-xöeka
pules un rupes, ym tie pieskai-tanrt,
zierhejzemes un Väcijä ienölo-tiem
teiksmu (sagu) romäniein. So
Bfomäna paveidu kopuSas
rakstniecibä Aida Niedrä, 1 L ^ a -
ne pati (VilkaCu mantiniece), jaunä-fca
iesaceja Kora^ un taäa ieVirze
bija ari I. liepsalas pirmajiem stäs-tlem.
ICöpigas paämes: vairak vai
xnazak fentastikas,. }oti briva rak-fturu
veidoSana, noskai^ä käpinätas,
bet bieSi vien neie^ejamas s i l ^ c i -
j ^ valrik vai ztiazak arduttzetä un
rltmizetavaloda. lerosinätäjs paraugs
teeitnju rakstnieclbä SIm rakstnie-cSm
lalkam, gan Zigrida XJhdsete;
» ; Toties mes varejäm ätzimet divus
iJÄI*?k§Wöcu^ pillas, ista vesturis-ka
stasta veidoSanä un ne bez sek-ihem.
Formäla' apdare vairäk iio-d^
bina O. Uepixiu uh J . Mieshidqi
^ P p i « ^ 8 ^ ' Bet yisi 4 paliek reälis-vestures
stästa. robeäas. Täs
p,^>5fecina. par §lem autoriem labu, tas
• varbfit yispar par musu
A i d a N i e d ra K n u t s Lesi^iS
Na Svabu zemi^ lejas sQtu tev,
Maf, sveidenu pie kiusaa Tirzas
malas,
Vid zila tale sveSu kalnu salas
Vien nakäu sapjus pa^emi lai sev..., ^ . ^ - j- u i
Nu prasl man: dk ilgi tumsas alas ^ turpinajums) dzivo radibu, kas bezgallgä kr§§^
Vei klejos gan tavs nemierigais gars? Nebeda gruti nopatas, nolukoda- f ^ ^ ^ cirtas pret kadu iieminsmu
gars? lAies ar skaudibu savä kungä. tad ^'''^^^Ä ^i^* Tvikst musu zeme ziedoSs lÄvasars pa^ira savu kausu un saka apstai- S** ne^t^S,
No naktim dienasbSgunmäiam gät pudeju rindas, attaisldams gan jf viji^ön pret liedagu S^es-dalas.
j vienu, gan otru no tam, kas vei bijai • v i . -A» tl^-^
Uem manu svdderfu, tu. bara mäf, palikuSas nebauditas tai cejä, koi kuka^utis ^dÄnkstedax^ ie-
I?ret kalnu ceJS veliet un nevar stat! veeais patsr nebija var§jis ITdz ga- skrejav^am ausi. vi^^ ^ ^ ^ ^ ^
lam nostaigät. Bet ne Elzasas gai- ^to^rstibas, piecelas un, galvai vQ
§ie, ne klareti, ne-tokajie§a zeltai- « ^
nais smagais medus, ne ItaHjas. ne ^iem^^DUei^^^^^^^
Spanijas. ne Portugäles celäkas dzi- ^^^s
V . . ... • ftastniecibas pagiiezienu j^una rea-lisma
virzienä.
Stästu makslas vertlba, protams,
nekad nav merojama ar vestures z i -
nääanäm^ bet vesturiskajä st|stä täs
r un paliek tomer priek§nosacijums.
TädgJ labs vesturisks stästs var ras-ties
tikai kä ilgu un rupigu studiju
auglis^ Vestures stasts ir järaksta
pec vestures avotiem. Iespejams pat,
ka epilpm vajadziga vei llelaka ie-dzijinääanäs
vestures avotos nekä
vestures petniekam, kas bieä apmie-rinäs
ar pagätnes galveno liniju tul-koäanu,
kamer vestures stästniekam
jänonäk arvien Jidz istai laikmeta
atdz!vinä§anai. Tas nozime, ka trim-das
apstäklos mOsu rakstniekiem bus^
jänodarbojas ar öveStautu vestures
vielu. LatvieSu vestures stästs var
rasties tikai tur, kur atrodas latvie-
§u vestures avotL
dijäs iegutäs vielas,
nieks pä^emis lidzi . ^ , '.v--»- *- -
metumu veidä, ilgakam läikam ne- j Mediam vakaros sapulceties vai 1 iztäl^ sirilkanot PQc§iäi~svwre Iz-1 v^Va pieiet klät, uzslst
Pietlks. nu pie direktora kunga, vai pie v i - dzisa, vina garu zumeSana kjuva ^ P^fca un teikt: «Ko nu sveidni!
V^sturiskais stästs. kä to atzimS- N ^ ^ ^ ^ ^ brandmajo- stipräka un tajä yipS saklauslja Es ta6u^e^^^^^ dzerij
jäm jau agräk, i r un paHek epil^a kunga, vai pie .skolas parai^a kadu skumju balsi dziedam: inm^io^ nparrpriPR
mg^äjumu mi vingrinäjumu lauks, Padläjam dämas un kalpus. Reibas tvikdams, nereibsi nenieka,
Tikai par vingrinääanos varam skai- p^^^^ parunajamies tapat Va|as Nejust dtu — nejust sava prieka.
tn dzejas nodarboSanos ar sveSu ^ana, visi esam sava Tavas släpeis äträk nerimsies, '
tautas dzlvl, kas savä dzijäkä bO- 1?*^.^^^»°^^^^' vajadzi- Kamer mOKb^s vina atdzersies.
tibä mums ir un paliks sveSa un ne- J)^ ^^r^T^iitf Tll ^ v l ^ ^ f ^ff' Skribu-skrabu, skribu-skrabu,
uzminama: — Tikai vinfirrinäÄanasJ «es. Un tas tlk vel trOka, ka ta-1 ^ ^ ^ j i gggraui Jaunu, labu.
ras nekä nenodarija^vina galvai, kas, ,
palika skaidra, un sirdij. kas.smeldzaU^ vert^ 1!??^ f?H^^^^^^^^^^
släpes pec aizmlrstibas, prieka u n ^ Prats,^^^^,T^^
reibuma. Un kad v i ^ pagriezäs, pa- U^vju^^i^ reti^
.manijis, ka taisäs izdzist svece, ko Jf^^^J^oJa un cela bepures pö ga-
Mums te, 8. barakä, i r tads mazs bija aizmirsis iedomäties, pär telpu viiju paSu ieraugot, Jo y i ^
vingrinäSanäs,
puisia, vai neatceries?'
Kmä ^viipS redz§ja jaunu aräju
arani, piegäja klat^ padeva dievpall»
gu un bilda: ,JKlausies, vai zini, k l *
del dlveks dzIvo pasaule?"
Aräjs aptur§ja zirgu, pakaslja ais
auss, sarausia ^(xzas un^apmulsis pa»
k?liÄtS"aS^Ä IS!! Säpes lik«ne näk ar vienu meru,s|k..aVtlajiä.s kbsnaugslel , Atlazdm^l r-s ^ s—gvae«nS- l«n«-i^vekasi*m: .
pasaules skafijumu, ka tä gandrlzl Vienu vakaru. kad bljam sapul-|*^as.ir,sav^_mQ2m
mätet uzprasit, käde^l mani, t§du
mu^i, pasavil^ laiduSL Un nav ]au >
iäika tädas lieias izdomät Jrnns tis
vajas vairSk varbilt JQs^Kats.. .*•
„Kad nezlni — nezini, §e tev dSl-uzspieä
citädi ar Jölem mekSS?Ni"älcs pie namsalnmieka kundzes. I*a«dvs. ka pats ^ kjuvis Ueks.
t s. episko distand. - TreSä nozime direlrtora kungs izstästija anekdotu. Skribi^-^bu. ^ b u - ^ b u .
vgsturiskais stästs ir izmS^äjums, - ^l^ä teica, - tas hotika Ifirmji sag^aui launu. l a l ^.
kas ar savu prasibu - stiiSrl ture^ Pi™s kara. Parlze krievu emigrants Ja tik vien äal zem§ prieku mekle, ^^"f'
5 f s " e T o t u u5=5bär!!nS^a^^«^^^^^^ Sanmäjuäi iet uz Paäa krutis jutis mo^^ dl^ÄÄ G^ l a u k Ä ^ ^ ^^
stästSekam saiautlakarus ar k o X naktslokälu. Alzgäju5i. Kä iegäju- Melnais zärks pec balt^ miesas. sten. SXirdlS kS
rgto btenibu un tä tuvina reälia-h^ ^btuvS, krievu emigrapts ap- Mekle ceju. kas tev jäiet sen. |cot, vn>s dStlraeja, ka arajs <meaa)8.
mam. , Jauna realisma ievirze katrä st^^^st. Tad garderobeÄ dän»i pie skribu-skrabu, skribu-skrabu.
aiugstskölÄ t ^ ^
sliäieäz^^^R^^
15.ÖÖÖ:S
ziiQia oti deretii musu stästniecibas ^^^kas klät, säk buCot. Bu6o ro- }^\rmii sagraui launu, labu.
atsvalgpSanai un täläk virziSanai. ku un pats klanäs lidz zemei. Pe- Nebedu päkSi^ sagräba varenas
digi tomer ätraisijies, gäjls francu- kailes. Tupus, nipus vip5 samekläja
Lai tie mira, kam bi] va^ä,
Man nebija patapii^as:
Zlda ,plavas man nep)autas,
Zeltaf. kalni neec§ti.^^ .
Clk iigi vi^iivlsi tä dzIvos?l — Ne^
mm
OLAFA JUJSfA KONCEBTS f UGSBURGÄ
Tais laiJnlgajos gados, kad mums
§||:blja sava pajumte un ritdiena?. jau-
1
m.
m
#1
;SQ
^^^^^ ^ ^^.^pvairb^
, 'pär;musu
^^iil;igÄet^^
^löp^vl^ldlJbas
Imijp^öti^
äs iiozg^es
^^llSÄIv^^Zubäns^. ,
piiliÄpiriii^^
l ^ Ä l i Ä s M ^ ä Ä ..
Ä d a s nadelä ,minimälas_
.yec'
umä
ÄÄiiÄ?äip:ji§nf
ar 11
^^iillSilselibas:'^ag^^
|iiÄSiömet^d:=koö^
. ; « ^ i b a s padpme npdom^^^^
^^,„ Arv.Bo
i - N
mmmmmr^mi
ceSi
Berzil?»
'*'"1iliSpÖiöiiite''-(A;:,'0gu , ^.
• •IIIIIIIIIILII"'"','^^, r^^
täj\ufni nerädi jas sareii^^täki par l a i -
ka paregojumiem meteorologiskä W^
letehä, Nac. pperji viesc>jäs dä& labs
slavens sveStautietis. Ja runäjam
pär.vljolniekiem, dk:daudz apbrihas
veltijam Hubermanim, Marto, P§i?^
diodam. Oidtradiamuct He tam §0
apbrinä bija ari drusku ikaudibäs.
Teicäm: jäi: mums ari ir konserväto^
rija,: opei^, kas p^lka. izmaksä ho-dokju
maksatajiem, bef, luk, tädu
viru nava! Un vai tad Sis iestädes
maz vajadzlgas? — isprieda skeptiljd,
;kuru bälsls saimnlecisku svärs^u
Iposmos skanejia diezgan 'jakäji. Kon*^
lervätorijas uzdevums nebija audzi-nät
brinumbemus, he starptautiskus
fVirtuozus (par to nedomä nevlena
nservätorija), bet iepludinät tautä
ietiekamu skaitu izglitotu muzikas
arbinieku, mäkslinieku un paidägo-gu,
kas celtu un'uzturetu musu mu-
!2ikas kultaras limeni vispär. Ja Ms
:&nenis ir augsts, tanlkä augligä
atslani uzaug laiku pa laikam
ari.dafe brmumzieds. Tä tas ir v i -
: tm bija ari pie mums. Mes tikai
ijäm drusku nepacietigi. Tonier
jia tälredzigi saimnieki, kas nedea^
ffla kokus vienai dienai. Savas pa-tes
mums vairs nava, musu be-un
sviests sen apesti. Nö Si
?Wedokla .4sam ^abagi, taCu ne tik
elä merä, kä to daibrid iedomäja-es.
Nav mums paäu operai, kur
ptä uzsQiemt sveStautieSu slaveni*
toti^ ir talanti, kas sveSäs mä-
|5s var v l i ^ dehigl aijistäl M i ^
|ri patik, kad tos apbrmo Idti.^^^^^^^^
Viena täda latvieSa yardam pa-
^gf^lfadlties kädä ndatvieSu avize, lai
M'::{gDfums it kä ar reizl paaugtu späM
pn rastos tikama kopibsö apzi^a.
Un bija ari laiks, kad katirä np-i
pat u z i ; ^ i g i dllete^
Ä zäles un kases. Tas ps^äj^ä^^
bi! pdavaa jädzveti. Bet nupat
p^SMien bija izdeviba verot,] ka
plais Ibd^ savä koncertä Augsbiff-l&
s operas zäle izskatljäs diezgän
|rtentulfi. Vai mes Jau bötu ökta;
a laba varetu but par daudz? Es
par dk 9ai reize vainojami
«erta xikotäji, par dk tie, kas
svetdignas ritä aizgäja katxt kur
,^^ir vai vienkärSl palika mäjäs.
^^rböt tas ir tikai neläga gadijums.
tas var vedinSt liz skeptiskäm
mäm: vai visi tie nadonäläs
turas jautäjumi, kvqrvö kcqil gadi-aos
lielvalstis izvirza propagandas
•riekSplänä un äri mes saväs tirim-
#nieku gaitäs pärdläjam, ir maic
Ä svai®? Vai tas nä^^ tautas terpsi
K uzvelkam d z i e t o Vai
: ^ e lm CÄ}U, ko re^ apgreznp
|^t.|äeju un mäkslas karogiem, k^^
ar to^^^y^^^^
f ;^ ^ W tad -~ vai istehibä nav vienalga^
gaismä latyiöi^
;|ai amerikäiji? Käds jau vienmer
i f S ¥ ^ ari ia musu JMbus. Varbut tas
fc^ nava, bet pto to padämät kädä
Jkiusä bridi katram butu ieteicams.
- 3^
Laikrakstos esam lasIluSi cildlnä-
)umus par igoxaya vijolnieku Au-meri,
jusmigus salidzihäjumus ar
Paganini Deretu izvairities no tär
pazinisi. Bet nekas. ApseduSies bä-|svidu§o pieri.
rä, dzSruSi absintu. Pec briti^a näk
un bagätibas. Un tie, kaip bija ma-zäk
no visa tä, apskauda tos, kam
mljotaiam. Mes neesam Paganini beä dämai Kas tad tä atkal? — «^XJ««{J«^^ " » i » »«« iNebedam preti dzerot,.nQ kam vl-dzir^
ejua. Sai gadljumä p i e t i k Ja bSifflerfr^^ t^iv» „ „ ^„g. Uam pa§am netika nekäda prieka.
sakäm Olafe I l z i ^ . io täds mmn^ ir SSS ^ l ^ ^ f g ^ J l y ^ ^ ^ " « par spfU. ftur iznikum.
tikai vlen^, im ari
du näv duöiemy Vlpä Ir laaudzls H^SroiS.i^näKffla p^^ *"!*f "^T^ ^-^^.^.^.Ä H JoP^^äm vipu lOgtin Ifldza v l s^
maslacu pri^ä, ^ fä. luk. nemaz S ^ Ä a Ä Ä Ä J^^^ '''''''^ ^'"^ ^ul- L^dos lal redzetu ki/vip;<g d ^
niajtmKao isirs «nSf 4-00 «»««.a^^i I • -, Iuioams. 1 rienu kausus! vai tur/tiav kädas blS»
s e p t M s Ä käÄ S S S X n T S - ted n ^ Pii* ^i^a pagraba denitäji tel^. 1« spekiem mgrotiei, jo gldmä vipam
viTia oTrftlrtfSiö nrnf irLl-, ^ nakUmUS VeiCOX, eSOt laoaKaiS, Kas C ^ « < W , - , H » I ™ tH,.< H V a -n^a mnfM
Bet Nebeda nu k
bgS^vi?S^^^ ,Un tä^arl >ija, ar^ rltä^ kluva | ^^^^^^
2ieni gadiem T^^^^ " ~ "
operas orl^estri
dä radio
zii^tam bija
nis Kalnipä xeica: »tteoziet, . taoi | nines krievu emigrants
mums sed pie s(
tad vei nesed pie
pirmäs sedeja viijÄ skolotäjs prof. 1 yg^^^ ^jfäpoleo^^
A. Noritis. . ^ . . ^ . _ I SmSjämles yial par So patieSäm
Tagad Ilzii^ä paraudzis v i s p pui- i^bo krievu emigranta piezobojumu.
tim un aug joprojäm. To i vareja vicedirektora kungs teica:
konstatet tie, kas viijia speli trimda _ ja! Tie nabaga krievu
Ugäku laiku nebija dzirdejuSi, no- emigranti . . .
klausoties B a ( ^ öakonas atskapoju- Brandmajora kungs teica: , ^^^^
mu. Tas ir vuiStibas un lielas skaid- _ jä, jä! Tädas lietas patieSäm J^^^^^..^^^'
ribas celS, pa kupu vijolnieks säds yaj. gadities tikai krievu emigran- r!^^^^^™'
iet, izsverot katru tonjl un katru tei- «em, vai ne, muitas inspektora ' MH
kumu ar tädu precizitäti, kas atgä- hjungs? Däudzu cienljamu piisoijiu svei-dina
klavesina per}ainibu, protams, _ pats par sevi saprotams! — at- cienus Nebedam näcäs ati;iemt, kad
sayienotu ar stigu instrumenta Ueica muitas inspektora kungs. — vioS, melnos svärkos terpies, gardi-priekSrocibam
— smeldzi un dziju- Emigrantu psldiolo^ja vispär ir be- beni galvä un sudrabä kaltu spielji
^ rokä pastaigäjäs pa Rigas ieläm, un
atöUdes mijas tik jauka daiadibä un get namsaimnieka kundze nopu- dai^ laba jaunava uzmeta vii;iam
stingra kopliedejumä kä neai^anir- Uäs: — Labi gan, ka mes Äeesam Lmaidigu skatienu, par spiti un aiz-stms
griel^u pratniekud^ DP. Citädi arh^aitinäjumu citiemjauniem kun^
reizem griitsirdigs, taöu optimistisks, laiku ari par mums varetu sakt jo- kuriem tapat bija melni
gaiSu izskaw. Mendelsona koncerts, | ims stästit I svärki, gardibenes un pat zeltä kalti
uva varens virsi ^arenus raga k^usus a^ vljs^^
4^ Ti/r«^i,^,^»r.« «ft^ffn^e »m miestii)u, tEid dzera brandavinu un
niem budams, bija ?nco^vSeliSeljiiss ttee^si^a^- . . \rp{7f>rsi^ br^ale1nfl ^sa bnikÄ ^kr^-alä
S Ä S?s \":^rS! Nebedam par dävanu savuka-ioku.
ko Ilzii:iiS atskai^LOja täläkajä prog-rsunnjÄs
gaitä, istenibä nav virtuo-zu
koncerts^ nebudäms päräk dets
rieksis tedmiskä^ ne garigä satvarä,
ir ari,, varetu teikt, diezgan „nospe-lets".
Ja neskaita Joti strätlja tem-pä
speleto pedejo däju, Ilziijia tulko-jums
turejäs tradidju robeiäs, taÖu
ar tädu plastiku tm toi;ia suligumu^
D i p h i . s L., Ispieljii, bet garl,. izstidzejuSi kakli
stud. rer, homo sapiensls |un tievas käjas. Neb§da staigäja un
atsmaidija visiem, bet sirds vipam
smeldza: Ak, kaut nu mani tevs,
mäte redzetu, kädä esmu godäl Bet
t§V8, mäte guleja smilSu kalnipä, un
Nebedam bija iel visu to labo vär-ar
xaau Diasuini un lona suiiEumu r
llkaaara2i kxTialsasattuuee^mns_iip j aimmam^aäaikeKkssusu i lmti unkecinaies pcliociiar^^m aoaa sttssrukkeiiaiagzinu^io om(ljauuui- , - |v^^ä^at^u l^öa i^ibDh aAeulrrezobtia^na cedmnisakat ao slnnu oo,2 ook5rruf gfaraauanmd izzzp§ieekijuuncss eiris Q . ppDigBarnisi - - htPepaiMtceiisaK stui .n p ukaranps l,K us aada.vl nä«s aiel^ea ill"kaaoabi ^ieep avv^laäikridma^l unuenn-berbachas
väcu sabiedribä interese vii^i no ziemas vaiarn atbnvojuSos
par skolas darbu liela. MäksUnieceUpi, viijSj .Hka iejögt divjugu. un
kopäar tautas teStradejotäju levu bfaiica vietas.
Bidiuu sarikojusi ari vairäkus ba- Bet tur, l^ur vi^S doraajas tas esam,
ma noslepumsi)
i Programmas otraja da^ Kreislera
aranne jumi un Sarazates fantazija
par Karmenas motivi^n. Tärcas,
sdcstas, akordu sekvences, fla2öleti, bija tik daudz apzäJojuSu pauguru,
diromatismi — viss tas burvju arse- „^ ^ . 1 kam krusU sen bija satrudejuSl, ka
näl^, ped kä käro vijolspele sensäeiju - A z ^
mUotäji, te nobira kä daudzkräsainu ^eta^f ^kholmä izdevis ^Z^^^ Uu vii:i§ nevareja uzcelt tai vietä
spridzeklu Uetus. reizemlg^^
omuligä tempä, nekä nezaudejot rija. un tik vien jaudäja pieglaust asa-akaidribä
un, Hekas, nebut neizsme- A. Stkenm^ Vi- Uaino valgu apzälojuSäi zemei, velti
J(A vijolnieka technikas iespejas. V i - Ja Lesiija dzejojiimu t«genda, Ar- taujädams:
Izlaslju smilSu kalnu
Pa vienam graudi^am.
To vieti^u mekledams,
Kur gu} mana mämulite.
Bet; kad vii?S tä guleja, klausida-sam
tam klät ari vajadzigais tempe- vida Soduma ilusträtivä ieterpä;
ramenta eleksirs, ta6u bez pozes un Grämatu Drauga apgäds (H. Ru-salkanibas
—• glu2i viöikärSi, täde} dzitis) izdevis Fr. ZäliSa sastädito \m
iik neticami viegli! Ne päräk kupla j E. Nagobada pärsträdäto un >apildi-klausitäjti
draudze toties bija jo de- nato Latvijas vesturi skoläm un pa§-
Säka un vienprätigäka aplausos un mäcibai un to päSu autoru Vidus-| mies koku ^alkSanä un biSu zume-piedevu
izviiinäsanä. Pie klavierem haiku vesturi skoläm un paSmäcibai. §anä zäle, zemes vesums, zä}u un
savu atbildigo uzdevumu ar, diezgan Apgäda Tautas Bibliotekas serijä iz- pu^u smaria, ko vii?S ieelpoja, viesa
krietnu rutmu un precizitäti veica näds Ilonas Leimanes romäna Vilk- Uelu mieru vii?a krutis, un viijiam
Nadezda Ilziija, taöu
nevienädi, tä kä muzikälä sadarbibä Pävila Kläna noveles Salgales Ma-1 Uelu un skäistu^ kas padara mirkli
(TurpinäJuzns-seko#
Kas un kur?
Hdzsvara trukums starp nodomiem dönna Emas Geistautes grafiskä ie-un
vareSanu vietumis nepagäja ne- kärtojumä izdevis Vija Stäla apgäds
maniti Knuts L e s i u S iRemptene.
par muzibu un muzibu par mirklL
Tä gu}ot, vii;iS saprata kokus, zäli
un putnus, bites un sienäius. visu
Väcijas anglu jo^ä ir tjUkai viem
teätris, kas pats spej sevt/uzturet
Minsteres pilsetas teäöi
Bemards SQVS ipaSä manifesti
prasijis vienkärSot ang^u rakstlbui
jo ar to ikviens, kam pfiötäyi^ Jä­raksta
ang|u valodä, gadi ietaupltu
divus meiieSusdarbä laika. ^^^^^^S^
ieteicis par starptautlsko vaiodu iz*
veidot ta i f i ^ ^ >j?idiittU**^ anglu
valodas vi^ltdcärSotu ia^gotii^ ko te
]}:inieSi un daiädas ieiteitttto tautas
satiksme ar eiropieSiem. Stddzigi
esot jäpäriet uz värdu rakstibas' un
i^runas saska^oSanu, kas ari v i »*
kärSotu skolas mäclbäs.
„Valkira" Ir pirmä Vagnera (^pera,
kas kopS kara belgäm uzvesta Mln«
chene. Pec premjeras pie Vag^era
»piemineklrf' atrada noliktu vatnagu,
kura lente bija uzraksts: ,^irsnfgf
apsveikums denacifikädjas g^iju*^
mä! Pateici^ minctenleSL** V^^^
ners paSreiz pieder pie ASV visvai-räk
iedenitiem kompoidstlem. No
IjTujorkas Metiroi^^ 29
pec kara uzvesta jäm operäm vai-rums
bija Vagnera darbi. Vagnera
darbi ari Vädjä nebija aizll^tL_
Pie Jenas universitätes nodibi-näta
bibUoteku un grämatniedbas
mäcibas iestäde, kura pec trisgadi-gäm
studijäm un pärbaudijumiem
var iegut diplometa bibliotekära
gradu, Tas ir akademisks grads.
Nujorkas ,,Dräma8 kritil^u grupa**
par pagäjuSäs ziemas sezonas labäko
ärzemju lugu atzinusi Zana Pola
Sartra darbu „Izeja • aizliegta";>kura
darbiba norit elle. Par labäkö ame-rikäijLU
darbu atzita Artura Millera
luga .,Visi mani deli".
^ ^ ^ ^ ^