1947-05-23-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Aiitliorizea by — Uzeiis — izdoSanas at}aiija: . ICD^ OMBG :: AtbUdlgals r^Oak* tora — Bdltor In-Chief: Kärll» RabSes, vletnieks: Aleksandrs Uepo; redakd- Ja» sekretärs: BSabsis CuII-t! s; re^iktorl; AitdrSJg Biu dzis (Miiiclieiie)« Harljs Min* denbergs (EsUngenS). Ar-nölds Smlts (sports), Zignrds Barda 'technlskais tekärto- JnmS) ii IMYim NEWSPAI^ Nr. 38 (45) Piektdieo» m?, g. 23. mi^S iSBfik otralenSs on pleiudio* nSs :r Ise^vSJs: Bavärljaa ap labala latvleSa tcomitejas nzdevuing vLaivleSo pr«m darblniekQ sadarbibaa kopa:: Red8b€lja: GOosborg/D BQr* germ te? - Landmann Pl. t sit tl Mater by 8e&wib. Volksblaii» Qflnsbiirg/Dpii.. Bdrgerm. • Landmana^Pl t:: Mfttena • OlrtSQlatloQt <^ apstSk}u8 väcu p.V.' Niti nevar sastädit Italijas valdibu Par baltiesu strädniekiem Angliji atbildlga britti valdiba , ZE^OJUMI LÄTVIES1J CBNTBÄLAS KOMITESAS SSDE 17. un IB. malja Vircburgä notika j LGK vicepriek§sedis J. Cehns zbjoja Latvieäu Centrälas Konutejas ame- par päryietoäanos darbä uz ^AngUju, rikäijiu un ang^u joslu delegäciju ko- irteikdams (ieribu, ka vei Sovasar uz 1 Italijas valdlbas krlze turpinäs. pejä sede< LCK priek§sedis pröf. A. Angliju pärvedis visus angju josla Niti pec ilgäm äp^edem ar sodä- Sväbe bija kavets i^sties un sedi dzivojo§os latvie§us, ari bemus un listiem un kri$tigiem demokratiem vadlja vicepriekSsedis A: Reins im j darba riespejigos. Par eventuälam paskaidrojis, ka viijiam jäatsakäs no taja piedalijäs ari sekretärs J. emigracijas iesp:;äm no Anglljas irlmeönäjumiem radit jaunu valdibu. poruks. Pämmäs par tautkopibas vairäkas versijas. Nav noteifctl zi- Nav v-a zinäins, kam pec Niti ne-padomes darblbu sede piedalijäs jnäms, vai pärbrauceji uz AngHju ari 1 veiksmes n?**^**^ "••''^ tautkopibas padomes priek§sedis 1 tur paliks DP vai klus no §i värda 1 sastädiSanu. ' p ' c vairäk6 administrätivu un fi- 5aSa,'Lr^^^^ S^ u ^ ^ S a m ^ ^ V ^ ^ ^""^'^ ''^'ImJSf ASt-Ä^ nancialu .jautäjumu apsprie§anas, jau ar. iebraiikäanas dienu skaik v!7 hn« HpiKrif«nii5 nnH^rhinS HHn It^nSÄn^^^ ^ ^ LCK apstiprinäja latvieSu tirgotäju laiku, kadu nepiecleäams nodzivot ^ m i m ^ Samneram Vei- Käds bus Lielbntamja nodarbinä- Udu stavokUs Anglijä? hr.vLv,, lrr^r.oo cfafTiine r^-L A^JrJ.^T i^i ."IVx^^^ lai tas plcrada savus apgalvo- to baltieSu status un vai par ttem vui tr»c oft>sH5 «n i uzdos. valdlbas Akdja „Westward Ho", DP iesais- j vienlgl kopä ar ^meni. Kad ^me-tiäanai darbä Anglijä, turpinäs plSn- nes vares pärvest, nav §obrid vei vddigi un uz Angliju }au pärvesti 1 pasakäms. Cerams, ka tas notiks väiräM tukstoSi baltieSu strädnieku. j visa drlzumä, / varbQt nelielu daju Akcijas gaitä raduäies vairäki jau-[vares pärvest Jau p ^ i va^3 mene-täjumi, kuriem preses konfer^ice Sieni Tas ir atkarlgs ho a|^me§anäs X^emgo bija izäeviba saT^emt atbildes^^M^ kas rada lielasngrQtlbas. g|gaWiet,papildinäjui^ mmm^^^^^^^^:-^^uu^:mm^S ^f^Jf" ^ ^ ^ ^ nometnem, spiesti h^, norädija, ka/ll maija apSpriedeUST^^ ^ f f i S ^ ^ f i ^ ^^^i «l^^^ unnaudu Tapec no- prankfurt§ parAmätas i i eJriigräci. ^ me^nes izvfiidos §^s mantas apsaim- h^s un darbä izvietoäanäs problemas" ro-mt m käi^anas AngUjas krasti, vairs ne-«^^^^ . ^ tms .^ärvietotäs^ p ^ ^ bet gan EVW (European v d u n t a r y ™ ^^ workets) - Eiropas brlvprätlgii stridnlekl^un^tiemapi^^ tapat k ä a r Ikvleiiu Snemnieku, y l ! ^ va^l*^»»»* ^ a r ^ ^ «»- E W bus atbnd!gabritu valdiba. ,„^^^^i^^ D a r K ^ 3 l Smia ^6gSan^ , paredzeta U2 1 gadu. Käds bas stä- t f l^Äk?, ÄPI.SLÄK.^ sedim un delesäciias vaditälam ame-1 TT"*""* "rt"- . , ,Irakas valdiba degusl robeiu ar [voklis pSc 5i termillä IzbelgSanis? T^ t ^ i rLi^ImT ^ K J - ^ ' r" I'«^ DPtiesibu atpakal atgOSana. rtatas vertnm un tas lifiVi^^ i" Emigrädjas iespeja^ nellelai^ skai-l f. f «f 1, dz^lus pakapeni^i idtetojot pah- tam DP paäreiz ir vienigi uz Vene- N emieH iTakaS dzftainom^nesvdpali^uSa]iemve-Luelu. Bmiliju un da4n citäm' •"•l^CUUI^lJl U a n . ad caliem «n darba nespeji^jiem un oienvidamerikas valstim, bet §ie pie- ^aitem tautteSiem un skolu atbal- däväjumi, kä jau agräk ?tzlts, lat-stam. Tautkopibas padomelidz turp- ^ieäiem nav Woemwni; DP tiesibu makam bus pakartota LOC prlekä- ^^pakal atguSanas iespejas vei kär- Ascrbeidianä strädäari LCP prezidijs. B^nchene, kas säkuäles Aserbeidianä. Pec §rr brauc tikpl uz 1 gadu. Ja Ir legiitji, . „ «««.^«t.. .u.,*.. ftegensburga, Stutgarte, , Darmätate Lemju noverotäju z^ un Kasele paäreiz darbojas armijas dJanS sacauäies ap 50^0^ komisijas, kas DIf tiesisko stävokli 1 nemiemieku. pärbauda tiem, kam vei lidz äimi _ , pärbaude nav bijusi. Piirms apme-l P^^omju^^S reaugs temknSun ^rt^o metn§m^^ u^^^^^ cetru nedSju veseljbas udabo-1 ^v.i^s^u- ^i»e.s^^ JJa„m. Ko. V, laCj SIt,o..«tr4s8 da- Pirmäs latvieSu akademlskäs die-hasVäcijä notika Vircbvirgä no 15. _ _ Ä Ji l^i^»f ^c ^ Ts xÄ?^t ^n ^^J'^' ^S!^^ h^I d^^i^b^^r «'rSt riaIsiäskai sva7jä't^o Ämin^isafi-ru'. ^lel^i löem bifa ieradies atur^ ^c äem vitsnie^^ dienu kodols_ W]a IV. LatiieSu stu- ^^^^^^ sarunas ari par latvieäu pär-. ar lyanas iadiu, ministru prezidentu noziml. k9 tur VW strtidät u^^ vöt tik ilgi, cik^ kitrs tö velas. Sa^ protams, darbs jSstrSdS tur. kur darba ministrija noradiä. Ministrlja f",^*"*^^ ^ ff^ Ä lillif^u ieii<i^ ^^.^i^pl^u^gcäi^ _ arrmjas.ve, iifliiikai^iii^ M " " ^ metafu no dentu kongreSs. Tajä piedalij^ rie- k^g legSlizKanu pie Bavärljas un kara ministru. Lai nospraustu idejiskäs vadlini- ^T-^TrV , » » — » « . u Jas, iSSc iespejas jäpirredz paSreize- LCKjoceklis Austnja E. Frelyalds jals stävoMis. So grilto problemu ri- i^teicäs par gaidämajiem parkarto- «inäja prof. smpS.referiti „Tagad- Mumiem Austrija, kuyurezultate^^^ ne» gara dzive": Eiropas kultQra r?<Jzamf s jabveligas pam^^^^ pirdzivo <j2lttt feizt, kas aptver visus "«^^e? latyieäi^ paäreiz grutajt» d«- DENA un un ...... M franCu rei2 tie var braukt käA:^enkSrtl s^dnieki. Kä Sis jau^ s i ^ väläk, to redz§3 pi^ ieraSahis Vai nav jains t^Uelinät stzidii* niöcu vecuma robeSu^ w, - , - j V - A , Pagaidäm vecuma robeia paMÄ 60 ,,.Y^.P®f Ir jäsaprot, kaf tas no vlendd uja bus lespejantö emigret?^^^^^^^^^^^^ t^^^ li^y^ j^a ptrmle uz A j ^ tt Xa radlsies emigrad^ jaunäkie uii sp&Iigäkle dl^ kati^^aam kaut .art^^^^^ kas sp§j labl unar ku*. ^V^:^^??^^'^^^^^^ ^ aptolfertoitt neSL- ^grldj^^^^^^^ var pav§rt celu ari vecödera darblnatiem bös tas paSas tleslbas, gäjumiem v kä yäcijä palikuäiem. - yai nav lesp^jams paplaäinö J>ie* äefinfclju, lej&aitot ari vöb&i joäasldäitam toig^ pijpmäs pakäpes radti ^|i^0lS|^:;t# ^un^ japmetne butu dap^^ mi > dztlu Knzi, Kas aptver visus r*^"^*? ' v- & r /Tsi i ^ ^^ tm^ }xn saiiriniedskas dzives lai^tis, - i*zb>as krize. Ie(?^gäti un bez ie^ irfJlL^^??i?f^ notelkumi. t^..,. Jps:.gt*u^ di\?i, lal m Tä ir modemä humänisma un sirds- ^^'^^^ i?^!?!^*^^^^ pärstavji un fÄ^Sml 1^!^ & vadibä paredzetas 2 flocekles. Graca, Zalcburga un Lmcä , jau 1^"^ amprikSmi un frah^u ioslaq när^ §ajä riedelä säks re^istret lebrauc^^ amerikai^u un Iraneu joslas par-jm uh, pretejl yäcijai, to daris ne vien" Austrijas anglu, bi^t ari ameri-^ käiju joslä. Tä kä da]ai Austrijas So jäutäjumu apspri^ Pagaidäm l l p l ^ zemnidcie^ i^iii^iiizi^y^^Je]^ i*lä3'ä':vii;iu grupas pa^^ä^s^Ä ÄiiiyiÄdä^>gri#K Ä ä ; Grupa deväs uz. pn*« ifiiip^dettm,^^^^^^ iiäii|{emi$i;ifö^ darbiga speka ir humänisraa pamati, ösi^ä pasaule un kristiänisms. Cil- V§ce saäljielta cir^i starp individuär Hsma un koUefctivisma idejäm. Bet kultöras vesture rada, ka tur, kur ir drupäs un krize, dzimst ari jaunas vSrtibas. — Par latvieäu tautas bio-lo^ sko stipnimu un pastäveäanu ru-nSja ppof. Buduls. Emigrädjas un darbä izvieto§anas Jautäjumus iztirzäia un uz jautäju-stavi leveleja T. Erdmani (Eslinge-na), bet otra pärstäve r^rezenteö angju jöslu. YWGAs organizäclja nieki. Ja akdja turpinäsies, tad vi- j Vai baltieäiem, kas nodarbinäti ^em bus ie^)^ams pieteikties. 1 okupädjas speku dienestä vai xi^ia Väl tie; kas tagad rie^^ va- darbos un kas nav ppofeaionfili meia r& to izdarft v§l^^^^ ^ J strädnleki, ir jäturplna darbs Wdjä Jä. Vlspirms uz Angliju pärvedis Jeb ar! v ^ var reftstreties 6iebm latvieSu Mmenu niederiffie atrodas P^"^^^ Vädiä latvle§u oärstävii ieraduäies darba vienibäm un rupesies par Uträdnieku ilmenes locekji, bet trö- Ari viijius reöstre. Vl^tu pärV^§a« S^britulSKSa S^Sr^^^^^^^^ assi 1 1^ ^ >kas feastävigi '»ii. däöaä Sdäe^ ^ ^ i i ? V 8 y i | ö j i ^ ipiiiäffi;;p)d2^^^^^ Iplpl^ltak^i^ m:. tm SI m mm vai-nebutu iespejama §ädu gime^u apvienoianäs. Paskaidrots, ka ap-atbJld^ rLok ^vicepriSeii 1 vienD§anäs nebuäot vajadziga,vjo iz- Beins un Celras un LCK loceklis braukSanu darba uz Angliju^attiea- Niedra. Darba. roku triikums pa- ?fsot ^ Vadjas amenkai?u saulg liels un darba piedäväjumiH"^"-. . _^ LCK pienäk arvien vairäk. Prof. ^ Rreiyalds noradya, ka paäre z Starcs aizrädija, ka studijii iespejas Austnjas DP piedaya izcejoäanu m Vldjä izmanto amas cik vien var. Dieijyidamenkas valstim. Venecue- Pttrf. Buricevics zipoja, ka Virtem- Masj™gräcijas a|arti d ^ bergas kultus ministrija panäkts, ka P«teji cHam labpratjuqem jRo^^^^^^^b^^^ Latvijas univ. tedinlsko f akultääu ^5""^*?™" ^menes. Kad p l e t e ^ sagatavoäanas komisi ja beiguäos pielidzina Vädjas universi- P»! paris gimenes^kuru »ceky prot gi^j, npijj^gm pärveldoju^^^^^ iz-" tetes beigu§iem. SareliJitäk dabQt vaurakas sveäyalt^as, tas nav pie- piidkomiteju un pi^^ IRO «plieca» par himiinitäro gradu at- h>emtas. par atraidiSanas lemeslupa- gg^^^^^ sSlanu. ' Ucaidrojot valodu praäanu. Vislabak pg^^^t Par latvieäu stäju sveäumä dedzi- Venecudas parstavjl Pie^emot Jau- bgglu un gus väfdus kongresä meta LCK lo- ^is, kas nma tikai savu tevu valodu. ij^zekius un personälu, kä^^^ cdcUs Lobe, aicinäd&is sargät musU Lidzigs gaaijums bijis an agrjk, kad yaldibu^^^ b^^^ garigo kodölu. brai&äanai uz Brazibju pieteikuäies parakstijuääm valstim sa- . Kongresa darbs riteja se§äs komi- vairaki lietuvieäi: par velamlem _at; g^^y^^j^j^gg j^^^g^^^^^^^g^^ djäs. PilnsaiJulcg piepemtas rezo- pti takai tie kam bijxai yismazäka piedalijäs asto?^. Pärrunäts ari iQdjas - emigrädjas gadljumä tu- i/g^itiba^ Minetie fakti liecrna. ka ja^,täjunis par DienvidauStrumdrt- »§ties kopä ar tautu un lugt anglu äo vaMu Imlgracijas I » W J t a ^ ^ ^^^^^^^^^^^^ valdlbas iestädes pärcelt un novietot mums grutl izprotami un nepieqe-Lj^^,j^ ^pj^^j^g^^j^^^ un pakSpeniski, lai netiktu paSreizejais darba processr- ^ucSts mmm ilU>^ SÄKS AKTlVi; DARBU • .;J; pbgiik^lBält^ priekUleS ^23) "m limlfikseinplärie»^ koUektivi vairäk par 3J i Ä i i i * par v i e r ' -^ iridu Var toi »' ii^derigo m e k l e i^ germeister - Landm»»» V ' . ~ Baltijas universitätes studentus un ?aädbas spekus vienkopus. Kärtot lo lietu Anglijä jau ieradies Baltijas iniversitätes prezldents prot Gulbis. Par latvieäu studentu savienibas ^oriekssedi ieveleja E. ^todersonu no Vircburgas, par vicepriekSseäem: tmöu joslas pärstävl G. Äbolu un anglu joalas pärstävl V. KJavii:iu,\ par locekjiem prezidijS A Vatvaru ^ Vlrd>urgas un A Kalni^u no J. Krastii^ä mami motivL (Beigas 2. li^.) m. m. «MÄ' viem PNRRAs repatriädjas un emigrä-fftäas birojs izdarija aptauju par Es^ Ibgenas latvieSu kolonijas DP turp-, fiäkajiem nodomiem dzives vietas f^vele. No »kolonijas 5087 tautiesiem pasreiz dzimtene atgrieztie^ velas 1, be* ari palikt Vädjä tikai 1 tautie-tis, 5086 lafvieSi grib izcejot uz aiz- ©keana vai da^ädara dtam ISropas ?mem, Visvairäk, 1600 tautieSu, iz-teiku §i vele§anos doties uz ASV vai Kanädu, Ir ari'tädi, kas grib un cer nökjut Jaunzllande, Haiti uc i^alsti^, H, Iit pitvati ciga resu sutTjuimi no izteides pret iädu ierosinäjumu, „New York Herald Trlbune" zii^io, ka Baltais nams, ärlietu ministrija un tieslietu ministrija prlndpä esot piekrituSas tä sauktajam Stretona l i - kumprojektam par 400.000 Eiropas DP u2oem§anu ASV näfa^o öetru gadu laikä. Tautas pärstävju nama Amerikäi^u armijas vadiba pirm-1 tieslietu komisijas imigrädjas apak§- dien izdevusi rikojumu, kas aizliedz kocaisija nolemusl likumprojektu dävanu sainiäos priyätpersonäm Vä- säkt apspfiest' 4. junijä. Tapat sa-djä sutit dgaretes vai tabaku. Aiz- gaida, ka kongre® piekritis ASV liegums stäjas spekä 26. maijä. lldzdälibai IRC, atvelot paredzetos Käds ASV valdlbas pärstävis pec 73,5 miljonus dolaru §is örganizädjas DENAS zii^äm paskaidrojis, ka par- buclzetam. Ja kongress Stretonp 11- tikas siitijumi no ASV näko§os tris 1 kumprojektu piei^emtu un IJN ru-meneSos pat pärsniegSot paredzetas dens sesijä izdotos panäkt ari pie-i, 2 milj. tonnas, jo pärtikas pärsuti- kri§anu 100.000 zidu uzpemlanai Pahana veicoties aträk nekä cerets. 1 lestinä, raksta „New York Herald Preses konference ärlietu nii- Tribune" korespond.ents Kellijs, Vä-nistrs Marsals izteides, ka pec djas amerikäiju un ang]u joslä dzi-vii? a ieskatiem ärlietu ministrijai yojo§o apmeram 1 miljona DP prob-butu jäpär^em no kapa ministrijas lema butu puscejä uz atrisinäjumu; ASV okupeto apgabalu pärvalde Vä- atlikuSos 500.000 DP tad varetu ar djä, Austrijä iin Japänä. Qenerälis j IRO gädibu novietot citas zemes, pie Meknamijs IJujorkä uteicies, ka ari jkam laba daja varetu rast vietu no-vii? § ieteiktu Väci a.~ annerikä^u jos- mierinätaiä Palestinä. las pärvi4l'i pärncUit ärlietu miisis-1 Stretona likumprojekts paredz 400.000 DP uzoem5anu Tio Väcljas, Austrijas un Italijas pastäyigai dzi-trijai. . ;mija vienmer esot par to. DENA, NYHT Kädä no Anglijäs sat^emtä ofidälä rakstä teikts, ka iekstlb^pnieclb^^ iesaista darbä vienigi slevletes vie« ninieces vecumä tio 20—30 gl Vai tas atbllst patiesibal? Ne» Ari plei;^eni visu katiggoriju^^^^^^^^^ tapat kä dtäslnozares. vei ASV, ielaiibt viijus kä ärpuskvo- j Vai Anglijä bus baJitleäu ^ i a § ua tes emigrantus. Cetros gados ik ga-1 berhudärzl? - x / du ielaistu pa 100.000 personu, pie Skolas organizes, tapat bernudär* kam Sieori DP biitu jäatbilst täm zus, bet vlsiem pöstlprinätl jämicäs prasibäm, kädas uzstäda uz pastävi- angju valoda, sevlS^ bemlem, lai gu dzivl leläizamiem iecejötäjiem — tie eventuäli varetu kjut par k r i ^ personigo ipaSibu un speju, veselibas 1 niem Anglijas pilsoplem. un sairniiiedsko speju 2i^ä.^^^^^^^V bus atbalsts ^imenes k)» ari butu jämaksä parasta 8 dodaioi cekju uztureSanai? Vai tas bfls pie- „galvasnauda^vun 10 dolam jpat'\i^uJ^^ varStu vlsal Jl-kä ari paäiem vai ar! ar sveSu atbal- menei ij^irkt pieäfclrtos api^rba ku* stu jäsedz pärveSanas izdevuml. ponus? Priekärdcu Stretona likumpröjekö So jautäjumu apsprlel Katrä zl* paredz ASV pavalstnieku radinie- p ä pabalsts bus pietlekams, lai va*. klem lidz efeturtai pakäpd. Tautas retu Ömenl uzturet. pärstävju nama tieslietu komiisijas 1 Bagäias daudzums, ko var pärvest priekSsedis Izteides, ka, pec yina do- uz Angliju, ir Joti lerobeSots. SeviSl^ mäm, esot maz Izrediu, ka Tautas lllelas grdtibas tas rada j;imenes cD-pärstävju nams uh senäts likumpro- vekiem. ^ Vai to nav IcspSjams pa-jektupieijiems. ^ Helinät, un vai Ir spekä priekSraksta^ Nespeja rast truksto5os strädnle"- ka DP personigä lidzoemamä manta kus daiäm rupnieclbas nozarem 1 emigrädjas gadljumä gimenel nevar Anglijä, seviSIji tekstilrupniecibä, pärsniegt RM 500.— j^ertibu? novediäot pie valdlbas politlkas mai- j Lidzoemamäs bag^s apmerua oas jautäjumä par ärzemju strädnie* 1 riosaka iespejamlbu rcWia.s. Qime-ku leve§anu, r^^^ i^emt lidz vairäk nekä Mriistrs M o n s ^ par RM 500.—- ba roku truliums tekstilrupniecibä vertibu ir neparelzas vn nepamato-var spiesl valdibu uz henoteiktu lai- tas; ku racionet ap^rbu sadali. Tädel, Vai Anglijä nodarbinätie sträd» preteji arodbiedrlbu iebildumiem, 1 nieki vares pärsutit daju algrs sa-vairäk nekä 200.000 DP strädniekul värri ^menem uz Väciju^ \ no Väcijas un Austrijas piedävä§ot Naudu nevares sutlt. vienigi sainl-darba llgumus Anglijä, apmerarn §us ar radonetäm pärtikä^ vleläm, treädajii no tiemnodarbinot tek.stil^ lietotus apj|5rba gabalui» uc, kä to nozare. Näkosos diyos meneSos paredz spekä eso.^ie nciteikumf. Anglijä steidzinäsot DP nometpu pii- Cik mums /.inams, Raltijas sutijl setii>u izbuvi. Tiir organizeSpt sarl- Londonä informeti, ka Anglijä no-kojufhus pa§u DP valodä, k^^^ kärtösot autobusu satiksrni «i* no-^ [ savä aprupc britu darba ininistiHJa motriom. Valdiba pa.^reiz apsvejrot 1 vai Britu Sark. Kr Vai tas athibt. domu par Austrumeiropas DP par- patieslbai un kädi prpktjRJd ROH fsi cel^anuuz Angliju veseläs. vlenlbäs, virziena jau sperti? i ar visäm ^menem, roJot piemerotu Qimenes Väcljä 'Orl turpmäk apgä-nodarbibu ari ^enes^^^b das UNRRA vai knda cita organiz^-* t m I \
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-05-23 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470523 |
Description
Title | 1947-05-23-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Aiitliorizea by — Uzeiis — izdoSanas at}aiija: . ICD^ OMBG :: AtbUdlgals r^Oak* tora — Bdltor In-Chief: Kärll» RabSes, vletnieks: Aleksandrs Uepo; redakd- Ja» sekretärs: BSabsis CuII-t! s; re^iktorl; AitdrSJg Biu dzis (Miiiclieiie)« Harljs Min* denbergs (EsUngenS). Ar-nölds Smlts (sports), Zignrds Barda 'technlskais tekärto- JnmS) ii IMYim NEWSPAI^ Nr. 38 (45) Piektdieo» m?, g. 23. mi^S iSBfik otralenSs on pleiudio* nSs :r Ise^vSJs: Bavärljaa ap labala latvleSa tcomitejas nzdevuing vLaivleSo pr«m darblniekQ sadarbibaa kopa:: Red8b€lja: GOosborg/D BQr* germ te? - Landmann Pl. t sit tl Mater by 8e&wib. Volksblaii» Qflnsbiirg/Dpii.. Bdrgerm. • Landmana^Pl t:: Mfttena • OlrtSQlatloQt <^ apstSk}u8 väcu p.V.' Niti nevar sastädit Italijas valdibu Par baltiesu strädniekiem Angliji atbildlga britti valdiba , ZE^OJUMI LÄTVIES1J CBNTBÄLAS KOMITESAS SSDE 17. un IB. malja Vircburgä notika j LGK vicepriek§sedis J. Cehns zbjoja Latvieäu Centrälas Konutejas ame- par päryietoäanos darbä uz ^AngUju, rikäijiu un ang^u joslu delegäciju ko- irteikdams (ieribu, ka vei Sovasar uz 1 Italijas valdlbas krlze turpinäs. pejä sede< LCK priek§sedis pröf. A. Angliju pärvedis visus angju josla Niti pec ilgäm äp^edem ar sodä- Sväbe bija kavets i^sties un sedi dzivojo§os latvie§us, ari bemus un listiem un kri$tigiem demokratiem vadlja vicepriekSsedis A: Reins im j darba riespejigos. Par eventuälam paskaidrojis, ka viijiam jäatsakäs no taja piedalijäs ari sekretärs J. emigracijas iesp:;äm no Anglljas irlmeönäjumiem radit jaunu valdibu. poruks. Pämmäs par tautkopibas vairäkas versijas. Nav noteifctl zi- Nav v-a zinäins, kam pec Niti ne-padomes darblbu sede piedalijäs jnäms, vai pärbrauceji uz AngHju ari 1 veiksmes n?**^**^ "••''^ tautkopibas padomes priek§sedis 1 tur paliks DP vai klus no §i värda 1 sastädiSanu. ' p ' c vairäk6 administrätivu un fi- 5aSa,'Lr^^^^ S^ u ^ ^ S a m ^ ^ V ^ ^ ^""^'^ ''^'ImJSf ASt-Ä^ nancialu .jautäjumu apsprie§anas, jau ar. iebraiikäanas dienu skaik v!7 hn« HpiKrif«nii5 nnH^rhinS HHn It^nSÄn^^^ ^ ^ LCK apstiprinäja latvieSu tirgotäju laiku, kadu nepiecleäams nodzivot ^ m i m ^ Samneram Vei- Käds bus Lielbntamja nodarbinä- Udu stavokUs Anglijä? hr.vLv,, lrr^r.oo cfafTiine r^-L A^JrJ.^T i^i ."IVx^^^ lai tas plcrada savus apgalvo- to baltieSu status un vai par ttem vui tr»c oft>sH5 «n i uzdos. valdlbas Akdja „Westward Ho", DP iesais- j vienlgl kopä ar ^meni. Kad ^me-tiäanai darbä Anglijä, turpinäs plSn- nes vares pärvest, nav §obrid vei vddigi un uz Angliju }au pärvesti 1 pasakäms. Cerams, ka tas notiks väiräM tukstoSi baltieSu strädnieku. j visa drlzumä, / varbQt nelielu daju Akcijas gaitä raduäies vairäki jau-[vares pärvest Jau p ^ i va^3 mene-täjumi, kuriem preses konfer^ice Sieni Tas ir atkarlgs ho a|^me§anäs X^emgo bija izäeviba saT^emt atbildes^^M^ kas rada lielasngrQtlbas. g|gaWiet,papildinäjui^ mmm^^^^^^^^:-^^uu^:mm^S ^f^Jf" ^ ^ ^ ^ nometnem, spiesti h^, norädija, ka/ll maija apSpriedeUST^^ ^ f f i S ^ ^ f i ^ ^^^i «l^^^ unnaudu Tapec no- prankfurt§ parAmätas i i eJriigräci. ^ me^nes izvfiidos §^s mantas apsaim- h^s un darbä izvietoäanäs problemas" ro-mt m käi^anas AngUjas krasti, vairs ne-«^^^^ . ^ tms .^ärvietotäs^ p ^ ^ bet gan EVW (European v d u n t a r y ™ ^^ workets) - Eiropas brlvprätlgii stridnlekl^un^tiemapi^^ tapat k ä a r Ikvleiiu Snemnieku, y l ! ^ va^l*^»»»* ^ a r ^ ^ «»- E W bus atbnd!gabritu valdiba. ,„^^^^i^^ D a r K ^ 3 l Smia ^6gSan^ , paredzeta U2 1 gadu. Käds bas stä- t f l^Äk?, ÄPI.SLÄK.^ sedim un delesäciias vaditälam ame-1 TT"*""* "rt"- . , ,Irakas valdiba degusl robeiu ar [voklis pSc 5i termillä IzbelgSanis? T^ t ^ i rLi^ImT ^ K J - ^ ' r" I'«^ DPtiesibu atpakal atgOSana. rtatas vertnm un tas lifiVi^^ i" Emigrädjas iespeja^ nellelai^ skai-l f. f «f 1, dz^lus pakapeni^i idtetojot pah- tam DP paäreiz ir vienigi uz Vene- N emieH iTakaS dzftainom^nesvdpali^uSa]iemve-Luelu. Bmiliju un da4n citäm' •"•l^CUUI^lJl U a n . ad caliem «n darba nespeji^jiem un oienvidamerikas valstim, bet §ie pie- ^aitem tautteSiem un skolu atbal- däväjumi, kä jau agräk ?tzlts, lat-stam. Tautkopibas padomelidz turp- ^ieäiem nav Woemwni; DP tiesibu makam bus pakartota LOC prlekä- ^^pakal atguSanas iespejas vei kär- Ascrbeidianä strädäari LCP prezidijs. B^nchene, kas säkuäles Aserbeidianä. Pec §rr brauc tikpl uz 1 gadu. Ja Ir legiitji, . „ «««.^«t.. .u.,*.. ftegensburga, Stutgarte, , Darmätate Lemju noverotäju z^ un Kasele paäreiz darbojas armijas dJanS sacauäies ap 50^0^ komisijas, kas DIf tiesisko stävokli 1 nemiemieku. pärbauda tiem, kam vei lidz äimi _ , pärbaude nav bijusi. Piirms apme-l P^^omju^^S reaugs temknSun ^rt^o metn§m^^ u^^^^^ cetru nedSju veseljbas udabo-1 ^v.i^s^u- ^i»e.s^^ JJa„m. Ko. V, laCj SIt,o..«tr4s8 da- Pirmäs latvieSu akademlskäs die-hasVäcijä notika Vircbvirgä no 15. _ _ Ä Ji l^i^»f ^c ^ Ts xÄ?^t ^n ^^J'^' ^S!^^ h^I d^^i^b^^r «'rSt riaIsiäskai sva7jä't^o Ämin^isafi-ru'. ^lel^i löem bifa ieradies atur^ ^c äem vitsnie^^ dienu kodols_ W]a IV. LatiieSu stu- ^^^^^^ sarunas ari par latvieäu pär-. ar lyanas iadiu, ministru prezidentu noziml. k9 tur VW strtidät u^^ vöt tik ilgi, cik^ kitrs tö velas. Sa^ protams, darbs jSstrSdS tur. kur darba ministrija noradiä. Ministrlja f",^*"*^^ ^ ff^ Ä lillif^u ieiiie* äefinfclju, lej&aitot ari vöb&i joäasldäitam toig^ pijpmäs pakäpes radti ^|i^0lS|^:;t# ^un^ japmetne butu dap^^ mi > dztlu Knzi, Kas aptver visus r*^"^*? ' v- & r /Tsi i ^ ^^ tm^ }xn saiiriniedskas dzives lai^tis, - i*zb>as krize. Ie(?^gäti un bez ie^ irfJlL^^??i?f^ notelkumi. t^..,. Jps:.gt*u^ di\?i, lal m Tä ir modemä humänisma un sirds- ^^'^^^ i?^!?!^*^^^^ pärstavji un fÄ^Sml 1^!^ & vadibä paredzetas 2 flocekles. Graca, Zalcburga un Lmcä , jau 1^"^ amprikSmi un frah^u ioslaq när^ §ajä riedelä säks re^istret lebrauc^^ amerikai^u un Iraneu joslas par-jm uh, pretejl yäcijai, to daris ne vien" Austrijas anglu, bi^t ari ameri-^ käiju joslä. Tä kä da]ai Austrijas So jäutäjumu apspri^ Pagaidäm l l p l ^ zemnidcie^ i^iii^iiizi^y^^Je]^ i*lä3'ä':vii;iu grupas pa^^ä^s^Ä ÄiiiyiÄdä^>gri#K Ä ä ; Grupa deväs uz. pn*« ifiiip^dettm,^^^^^^ iiäii|{emi$i;ifö^ darbiga speka ir humänisraa pamati, ösi^ä pasaule un kristiänisms. Cil- V§ce saäljielta cir^i starp individuär Hsma un koUefctivisma idejäm. Bet kultöras vesture rada, ka tur, kur ir drupäs un krize, dzimst ari jaunas vSrtibas. — Par latvieäu tautas bio-lo^ sko stipnimu un pastäveäanu ru-nSja ppof. Buduls. Emigrädjas un darbä izvieto§anas Jautäjumus iztirzäia un uz jautäju-stavi leveleja T. Erdmani (Eslinge-na), bet otra pärstäve r^rezenteö angju jöslu. YWGAs organizäclja nieki. Ja akdja turpinäsies, tad vi- j Vai baltieäiem, kas nodarbinäti ^em bus ie^)^ams pieteikties. 1 okupädjas speku dienestä vai xi^ia Väl tie; kas tagad rie^^ va- darbos un kas nav ppofeaionfili meia r& to izdarft v§l^^^^ ^ J strädnleki, ir jäturplna darbs Wdjä Jä. Vlspirms uz Angliju pärvedis Jeb ar! v ^ var reftstreties 6iebm latvieSu Mmenu niederiffie atrodas P^"^^^ Vädiä latvle§u oärstävii ieraduäies darba vienibäm un rupesies par Uträdnieku ilmenes locekji, bet trö- Ari viijius reöstre. Vl^tu pärV^§a« S^britulSKSa S^Sr^^^^^^^^ assi 1 1^ ^ >kas feastävigi '»ii. däöaä Sdäe^ ^ ^ i i ? V 8 y i | ö j i ^ ipiiiäffi;;p)d2^^^^^ Iplpl^ltak^i^ m:. tm SI m mm vai-nebutu iespejama §ädu gime^u apvienoianäs. Paskaidrots, ka ap-atbJld^ rLok ^vicepriSeii 1 vienD§anäs nebuäot vajadziga,vjo iz- Beins un Celras un LCK loceklis braukSanu darba uz Angliju^attiea- Niedra. Darba. roku triikums pa- ?fsot ^ Vadjas amenkai?u saulg liels un darba piedäväjumiH"^"-. . _^ LCK pienäk arvien vairäk. Prof. ^ Rreiyalds noradya, ka paäre z Starcs aizrädija, ka studijii iespejas Austnjas DP piedaya izcejoäanu m Vldjä izmanto amas cik vien var. Dieijyidamenkas valstim. Venecue- Pttrf. Buricevics zipoja, ka Virtem- Masj™gräcijas a|arti d ^ bergas kultus ministrija panäkts, ka P«teji cHam labpratjuqem jRo^^^^^^^b^^^ Latvijas univ. tedinlsko f akultääu ^5""^*?™" ^menes. Kad p l e t e ^ sagatavoäanas komisi ja beiguäos pielidzina Vädjas universi- P»! paris gimenes^kuru »ceky prot gi^j, npijj^gm pärveldoju^^^^^ iz-" tetes beigu§iem. SareliJitäk dabQt vaurakas sveäyalt^as, tas nav pie- piidkomiteju un pi^^ IRO «plieca» par himiinitäro gradu at- h>emtas. par atraidiSanas lemeslupa- gg^^^^^ sSlanu. ' Ucaidrojot valodu praäanu. Vislabak pg^^^t Par latvieäu stäju sveäumä dedzi- Venecudas parstavjl Pie^emot Jau- bgglu un gus väfdus kongresä meta LCK lo- ^is, kas nma tikai savu tevu valodu. ij^zekius un personälu, kä^^^ cdcUs Lobe, aicinäd&is sargät musU Lidzigs gaaijums bijis an agrjk, kad yaldibu^^^ b^^^ garigo kodölu. brai&äanai uz Brazibju pieteikuäies parakstijuääm valstim sa- . Kongresa darbs riteja se§äs komi- vairaki lietuvieäi: par velamlem _at; g^^y^^j^j^gg j^^^g^^^^^^^g^^ djäs. PilnsaiJulcg piepemtas rezo- pti takai tie kam bijxai yismazäka piedalijäs asto?^. Pärrunäts ari iQdjas - emigrädjas gadljumä tu- i/g^itiba^ Minetie fakti liecrna. ka ja^,täjunis par DienvidauStrumdrt- »§ties kopä ar tautu un lugt anglu äo vaMu Imlgracijas I » W J t a ^ ^ ^^^^^^^^^^^^ valdlbas iestädes pärcelt un novietot mums grutl izprotami un nepieqe-Lj^^,j^ ^pj^^j^g^^j^^^ un pakSpeniski, lai netiktu paSreizejais darba processr- ^ucSts mmm ilU>^ SÄKS AKTlVi; DARBU • .;J; pbgiik^lBält^ priekUleS ^23) "m limlfikseinplärie»^ koUektivi vairäk par 3J i Ä i i i * par v i e r ' -^ iridu Var toi »' ii^derigo m e k l e i^ germeister - Landm»»» V ' . ~ Baltijas universitätes studentus un ?aädbas spekus vienkopus. Kärtot lo lietu Anglijä jau ieradies Baltijas iniversitätes prezldents prot Gulbis. Par latvieäu studentu savienibas ^oriekssedi ieveleja E. ^todersonu no Vircburgas, par vicepriekSseäem: tmöu joslas pärstävl G. Äbolu un anglu joalas pärstävl V. KJavii:iu,\ par locekjiem prezidijS A Vatvaru ^ Vlrd>urgas un A Kalni^u no J. Krastii^ä mami motivL (Beigas 2. li^.) m. m. «MÄ' viem PNRRAs repatriädjas un emigrä-fftäas birojs izdarija aptauju par Es^ Ibgenas latvieSu kolonijas DP turp-, fiäkajiem nodomiem dzives vietas f^vele. No »kolonijas 5087 tautiesiem pasreiz dzimtene atgrieztie^ velas 1, be* ari palikt Vädjä tikai 1 tautie-tis, 5086 lafvieSi grib izcejot uz aiz- ©keana vai da^ädara dtam ISropas ?mem, Visvairäk, 1600 tautieSu, iz-teiku §i vele§anos doties uz ASV vai Kanädu, Ir ari'tädi, kas grib un cer nökjut Jaunzllande, Haiti uc i^alsti^, H, Iit pitvati ciga resu sutTjuimi no izteides pret iädu ierosinäjumu, „New York Herald Trlbune" zii^io, ka Baltais nams, ärlietu ministrija un tieslietu ministrija prlndpä esot piekrituSas tä sauktajam Stretona l i - kumprojektam par 400.000 Eiropas DP u2oem§anu ASV näfa^o öetru gadu laikä. Tautas pärstävju nama Amerikäi^u armijas vadiba pirm-1 tieslietu komisijas imigrädjas apak§- dien izdevusi rikojumu, kas aizliedz kocaisija nolemusl likumprojektu dävanu sainiäos priyätpersonäm Vä- säkt apspfiest' 4. junijä. Tapat sa-djä sutit dgaretes vai tabaku. Aiz- gaida, ka kongre® piekritis ASV liegums stäjas spekä 26. maijä. lldzdälibai IRC, atvelot paredzetos Käds ASV valdlbas pärstävis pec 73,5 miljonus dolaru §is örganizädjas DENAS zii^äm paskaidrojis, ka par- buclzetam. Ja kongress Stretonp 11- tikas siitijumi no ASV näko§os tris 1 kumprojektu piei^emtu un IJN ru-meneSos pat pärsniegSot paredzetas dens sesijä izdotos panäkt ari pie-i, 2 milj. tonnas, jo pärtikas pärsuti- kri§anu 100.000 zidu uzpemlanai Pahana veicoties aträk nekä cerets. 1 lestinä, raksta „New York Herald Preses konference ärlietu nii- Tribune" korespond.ents Kellijs, Vä-nistrs Marsals izteides, ka pec djas amerikäiju un ang]u joslä dzi-vii? a ieskatiem ärlietu ministrijai yojo§o apmeram 1 miljona DP prob-butu jäpär^em no kapa ministrijas lema butu puscejä uz atrisinäjumu; ASV okupeto apgabalu pärvalde Vä- atlikuSos 500.000 DP tad varetu ar djä, Austrijä iin Japänä. Qenerälis j IRO gädibu novietot citas zemes, pie Meknamijs IJujorkä uteicies, ka ari jkam laba daja varetu rast vietu no-vii? § ieteiktu Väci a.~ annerikä^u jos- mierinätaiä Palestinä. las pärvi4l'i pärncUit ärlietu miisis-1 Stretona likumprojekts paredz 400.000 DP uzoem5anu Tio Väcljas, Austrijas un Italijas pastäyigai dzi-trijai. . ;mija vienmer esot par to. DENA, NYHT Kädä no Anglijäs sat^emtä ofidälä rakstä teikts, ka iekstlb^pnieclb^^ iesaista darbä vienigi slevletes vie« ninieces vecumä tio 20—30 gl Vai tas atbllst patiesibal? Ne» Ari plei;^eni visu katiggoriju^^^^^^^^^ tapat kä dtäslnozares. vei ASV, ielaiibt viijus kä ärpuskvo- j Vai Anglijä bus baJitleäu ^ i a § ua tes emigrantus. Cetros gados ik ga-1 berhudärzl? - x / du ielaistu pa 100.000 personu, pie Skolas organizes, tapat bernudär* kam Sieori DP biitu jäatbilst täm zus, bet vlsiem pöstlprinätl jämicäs prasibäm, kädas uzstäda uz pastävi- angju valoda, sevlS^ bemlem, lai gu dzivl leläizamiem iecejötäjiem — tie eventuäli varetu kjut par k r i ^ personigo ipaSibu un speju, veselibas 1 niem Anglijas pilsoplem. un sairniiiedsko speju 2i^ä.^^^^^^^V bus atbalsts ^imenes k)» ari butu jämaksä parasta 8 dodaioi cekju uztureSanai? Vai tas bfls pie- „galvasnauda^vun 10 dolam jpat'\i^uJ^^ varStu vlsal Jl-kä ari paäiem vai ar! ar sveSu atbal- menei ij^irkt pieäfclrtos api^rba ku* stu jäsedz pärveSanas izdevuml. ponus? Priekärdcu Stretona likumpröjekö So jautäjumu apsprlel Katrä zl* paredz ASV pavalstnieku radinie- p ä pabalsts bus pietlekams, lai va*. klem lidz efeturtai pakäpd. Tautas retu Ömenl uzturet. pärstävju nama tieslietu komiisijas 1 Bagäias daudzums, ko var pärvest priekSsedis Izteides, ka, pec yina do- uz Angliju, ir Joti lerobeSots. SeviSl^ mäm, esot maz Izrediu, ka Tautas lllelas grdtibas tas rada j;imenes cD-pärstävju nams uh senäts likumpro- vekiem. ^ Vai to nav IcspSjams pa-jektupieijiems. ^ Helinät, un vai Ir spekä priekSraksta^ Nespeja rast truksto5os strädnle"- ka DP personigä lidzoemamä manta kus daiäm rupnieclbas nozarem 1 emigrädjas gadljumä gimenel nevar Anglijä, seviSIji tekstilrupniecibä, pärsniegt RM 500.— j^ertibu? novediäot pie valdlbas politlkas mai- j Lidzoemamäs bag^s apmerua oas jautäjumä par ärzemju strädnie* 1 riosaka iespejamlbu rcWia.s. Qime-ku leve§anu, r^^^ i^emt lidz vairäk nekä Mriistrs M o n s ^ par RM 500.—- ba roku truliums tekstilrupniecibä vertibu ir neparelzas vn nepamato-var spiesl valdibu uz henoteiktu lai- tas; ku racionet ap^rbu sadali. Tädel, Vai Anglijä nodarbinätie sträd» preteji arodbiedrlbu iebildumiem, 1 nieki vares pärsutit daju algrs sa-vairäk nekä 200.000 DP strädniekul värri ^menem uz Väciju^ \ no Väcijas un Austrijas piedävä§ot Naudu nevares sutlt. vienigi sainl-darba llgumus Anglijä, apmerarn §us ar radonetäm pärtikä^ vleläm, treädajii no tiemnodarbinot tek.stil^ lietotus apj|5rba gabalui» uc, kä to nozare. Näkosos diyos meneSos paredz spekä eso.^ie nciteikumf. Anglijä steidzinäsot DP nometpu pii- Cik mums /.inams, Raltijas sutijl setii>u izbuvi. Tiir organizeSpt sarl- Londonä informeti, ka Anglijä no-kojufhus pa§u DP valodä, k^^^ kärtösot autobusu satiksrni «i* no-^ [ savä aprupc britu darba ininistiHJa motriom. Valdiba pa.^reiz apsvejrot 1 vai Britu Sark. Kr Vai tas athibt. domu par Austrumeiropas DP par- patieslbai un kädi prpktjRJd ROH fsi cel^anuuz Angliju veseläs. vlenlbäs, virziena jau sperti? i ar visäm ^menem, roJot piemerotu Qimenes Väcljä 'Orl turpmäk apgä-nodarbibu ari ^enes^^^b das UNRRA vai knda cita organiz^-* t m I \ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-05-23-01