Bavarijas Latviesu vestnesis, May 23, 1947

              WmfmiklMrfi\im^^^ riiiiii~i " i i i ii~iM'11
-*^'?."
reti var l e p o ^ ^ tik
i^^xi^;]föla}u ä^tttu, hSdslir
t sar&ojum^. Augslnirgaiajä
Viktoria** rxkotajäs
kss ievidliuma sacesislbas bija
^al^daa ämtl verotaju, to vidu vai-tmm
DP jatii^tnes* SacIkSu skais-
Botikutns /tzradljäs 3000 m
ftreilens. KJa 7 dalibnieki, bet ap-s
^ S t a j u ttzmanlbtt saistaja tikai
¥idtetfe B* Doling^r» un musu tau-
Meto E. Lfiäpenieks, kam jauna ja se-
^ z<Bi§ bljat pfrmais startö. lUsi-näjgs
^tnteresants skreji^s. Säkumä
vadlba pär^ema videtls, bet pec tahi
Laipenieks. Pedejos metros pärak^is
tcHoair teadljSs polingers, Has veica
dtetenct 9:22,0 min^ bet v i ^ 10 g.
vecSkais konkurents Laipenieks, kam
tegad 3 5 gadu, leguva 2, vietu (9:24,2
min.). Pec tili^o pärclestäs sllmlbas
savas para$täs spejas vei nevar§ja
paradit J. Bdcers., VipS leca tälumä
$ ^ m un skr^ja 400 m 58,3 sek.,
lajä skr^jienä legödams 2. vietu
Sadkäu labäko rezultatu realizSja
IM kg smagai^ Tallinas maiznieks
^ iplöteins, kas gruda lodi 14,64 m.
Disku VIQS 9klidinaja 38,09 m. J .
' Balcei^ un A. MalSteins jau tuväka*
}Ss dienSs izbrauks m Belöju, kur
jfeopä ar yalräkiem dtiem igaupu
i^i!tistiem pieteikuMes darbiem og^l-raktttvSs*
Sievieäu sacensfbas ne-starteja
latvieäu labakä vieglatlete
tm%r8ciJä,M* Timma. Vipa Augs-burgä
apmekl§ masu skolu un 18.
niaijg biJa aizijtenitta darbä. Timmas
' temSurente väciete A Kerne täll^-
r Sana JzcSnija L vietu. ar 4,82 ta re-zuttatu.
Latvie§ii Jaunä skrejeja
Sainia Jaimaema JOO m skr§jienä ie-rindoiäs
2/vietä (14,4 sek,), MQsu
^KMrtlsti ar savi^pm pirmajiem sasnie-gumlem
Jaunojl sezcmi ^apmierinäti.
1 RINOm^B^ilGA Onm LODI
' AustrieSu biedribas „Union" rlko-tajls
vieglatlStikas sacfkstes 10. mai­la
ZalcburgS mösu piecci^as rekor-dlste
guva Z uzvaraj. Vipa leca
augatumä l;S5^m un gr&da lodi 11,18
m. Lodi Ringenberga jau pirmaji
Sfgada lETtartä a^irtoja savu pagi]u*
. 9Ss sezonas labSko rezuHätu,
E i r o p a s iabäbca anna-t
i e r u b o k s e r u z e me
17. maijä Dublinä beidzäs Eiropas
meistai^cikstes boksa^^^^^^^^^^^^^^^a
Vislabäkas sekmes g ^
vienlba, kas izcimja 22 p.; atstäjot
aiz sevis angjus; (19 p.), uhgärus (11
W^ zviedrus (11 p), bejäus (10 p),
holandie§us (9 p.), skotxis (8 p.) un
^aijus (6 p.). Jauhie Eiropas^^
tan Ir: miiSas sv.
nija). gaila sv. — BogaCs (Ungarija),
spalvas sy. Krlgers (Zvie<^
yiegla sy. -r Visers (Be|^|a), pusvi-dejä
sv. — Riäns (Anglija), videjä
sv. Esrodijs (Francila), pussmagä
sv. Kuehtlmelers (Hplande) un
smagä sv, — Kolmans (Irlla). Finä-lu
clijäs nebija nevienas knock-out
uzvaras, bet jaunie meistari pret sa-
Ftttbola totllisStorä AnglUä aberdi- 1 viem konkurentiem guva tikai punk^
nletis Kross ar yienkSrSu iem^su | tu päräkumu.
lafmeja 81*456 anglu märciDiu, kas ir
pasaoles rekords— augstäka summa, SVEICE ANGLUA 1-0
kada Jebkad laimeta futbola totalisMi- j Visskalstäko pärsteigumu saviem
tora. Uzpemumä: Londonas Pa- cienitäjiem 18. maijä Ciridie sagä-ladiuma
teatrf anglu filmu komiini däja Sveices valstsvienlbas futba-
Stens Laurejs un Ollvers Herdijs ap- listi, kas uzvareja AngHjas vienpad-sveic
lalmifo futbola draugu. J smitu 1--0. Vienigos vartus 27. itiin.
ieguva Fatons, k ^ pärspeja pasau-a
j i — tL^ I , les pa§reiz labako värtsargu Sviftu.
M u s u b O K s e r u U Z V a r a Anglu centra uzbrucejs Lavtons' gan
Latvie§u bokseru izlase, papildi- rezultätu izlidzinäja, bet
nita ar lietuvieti Severinu, 15. maija tiesnesis §o ieguvumu neatzina, jo
Manheimä amerikäi^u klubä apme- f^eicieSu hnijtiesnesis ar pacell^
ram 2000 skatftäju klätiene pieveica P^afwizii:iu vestija. ka Lavtons bijis
amerikäi^u armijas sastädito vienibu »^^mt^e . Angji par to }otl ne-
4-^2. Vairäki latvieäu pretinieki fPJ^.^^^^
bijaneäeri H. M. Zaudejumu piedzivoja an
Sk(Hijas reprezentanti. BeJ^ futbo-
LATVIESU FUtBOLISTI SPGLE | listi pleVeica skotus 2—1.
GUNDELFINGENA
Mazäs iväbu pilsetiijias Öundelfin-1 ®- Klasons, Rlgas sporta medi-genas
futbolisti vei pagajuSä gada cinas instituta bij. vaditajs, kas paS-pavasari
guva Joti väjus panäkumus. J^z^vo Berditesgadenä, sapemis
Stävoklis mainljäs, kad „Fa Gun- atlauju izceloSanai uz ASV.
delfingen« vienlbas tren§§anu uzijie- Muardte Freimanis, viens no lat-mäs
mQsu bij. valstsvienlbas spele- vieSu visizcilakajiem futbolistiem
tajs V. Berzii>ä. Gluii pärsteidzoäl ir emigräcija, kas dzivo3a Grevene, aiz-gundelfingenieäu
panäkumi fiogad. »rauds uz Angliju . » « ^
Savas grupa3 meistarlbä vii;d atrodasI LatvieSu Mases bokTOris.Z. Smits,
1. vietä' un neuzvareti paHkuSi ari 8 ^^i^P^^ ^\ amerikäi^^u dienesta
lidzäineläs kausa speles, .pleveicot Firtf» lau^ls labas rokas pirkstu un
vairakas augstäko ligu vienibas. So R R ^ ? la&u nevares piedalities sa-panäkumu
lidzveldotäji ir LatvijasM^"^f^f* ^ « . « , ^
bij. meistara Llepäjas ^ „01impijas« NatS Ua Retolece - Balode, musu
futbolisti H. LazdiT^§, Kriäjänovs un valstsv enibas bij. basketboliste, no
Janäevskis. kas tagad darbojas „FC. Joslas devusies cela uz Ang-
A M I Z P L E T N I . P I S T O L I U N AMMONÄLU
GvmdeUingen" sastivä.
aiz naves
MEDICINAS >MEGINÄJUm ATDZIVINÄT MIRUSUS
\
-, 23 gadus vecais krlevu karelvis
yateritins Cerapovs fr viens no äe-daudzajiem
cilvekiem; kas sava mu-iä
reiz;. Jau bijis miris un, pateico-tles
irstu mikslai, pSc apmeram d i -
vu/iundu ilgas näves atkal atmo-dinals
dtivei. Np näves Cerapovs
,atmbd3s bez re^es un atmi^as spe-
Jas, kuiras velik, jrievadot asinis v i -
IS^ smadzeDtu .ädnSm, tas atk^l at-guva.
Si^ fakti zli^ätniski konstdt€ti
protokoleti un par tiem stästa
Sveloea. laikraksts „Weltwoche*S
I3!äed20t arl kareivja Ce];apova pa-
} 9a: stäaiu» kas sniedzas no briäa, kad
' viQi^ , gtmStB$ äl^embas ievainots,
Jimii^aa l a iM mir^, Hdz brfdim,
ted iviQiU atdävinäja profeso^ Mi^
eamä^ GarS^ gan 8is stästs nav.
H^iStlsu viaäba atradis Vitebskas
^syumft/* iraksta Cerc^ovs. „Kad es
g, 3. marta 4r!ta kapu laukä no
mvsk arndgi automobi)a, dzird€Ju
^E^cS^ ^(irädzienu. I Tad zaud§ju
sämaiiu. Tikai pavisam tumSi at-e^
rc^ Ipi mani' nogadaja kadä sma-mii
maSlhi .Ok ilgi es gul^ju, to
tmf^ia atcer^ttes. Kad pamodos,
tDOKfötateju, ka nevaru redzet Kad?
imts mip^Sja mani nomierlnät par
to. Tad d2ird§ju balsl: Marisim
.aä^a pirlieSänu! Sajutu sapes ro-muakuUf
un caur manu l^^nne-
M izpKida kaut kas auksts. Es no-drebiju
un teicu, ka man salst. Ma-
14 iy;»sed2a un pirseja roku. Es päi
äizmirsu savu aklumu. Viss, ko es
g^ib^u» bUa: siltumsi Pagäja laiks.
I M Ptnmzfiim sSku sa^t. PekSigd
M mxr miglu leraiidziju aluminfja
kafott, ko ma& tur§ja acu priek§ä,
im tad mäsas is^u. Cdu tikai ne-daudss,
Nesajutu izsalkuma. Man
fadftrDa }9Unu zsixya p§rlieSanu. Dxvt
temstatSju, ka mana atml^a cietusi.
Plasmäm tä tomet xudaboj&s, un
^^»tembri Jutc^ tik vesels, ^ var§« tatvadlties no sähm dzlvibas gla^
a profesora Mgfx^'*
^ e f i m i t laikrateiia stseviS-
" * 5*— mineiä; pastfiiin^t
iAtteklifl vairak par 3 eksempla-
«1 BM meaed ek-m^^
m» Sludbajumu maksa:
S R 2 ^ 1 ^ irtehsleilgu iespied-
^ tai atbilstc^a telpu;
tttakl^nas slndfnijuinl
t ifiidim RM garaki
p r 4 lindim p ^ parasta tarif^
Mimsmmta pleteikumi, sludi-n
^ u i i ^ smudas parvedumi mi
bkmfsmämc^ adräsSlama «Lat-yim%
(13b) Ofimibtiri/DM B i r -
- Landmann-Plats 7.
Uju.
Veit» Bebre, latvieSu izcila^^^ M
bola värtsarga dzives btedre, sävai-ttojusi
p j u un
basketbolistem emigräcijas meistar-sacikstSs
väjadzes spelet bez viinas
piedal!§an§3.
T, Oiaolcelms saistvjies par franCu
Savä eksperimentä profesors Mi-1 l^aravfru peld§t§ju treneri Foralber-gorskis^
bija balstijies uz mi^äju-Jga, Austrfjä^;^ . .
miem, kadus Maskavas zinätnieki Nikolajs Stöls (biJ. US) ar labiem
iepriek§ bija izdariju^^ ar dzivnie- Panäkumiem spele futboju väcu klu-kiem.
Dail no meginäjumiem fik- bä „SC. Befditesgaden", kas savas
seti filmu lente un demonstf§ti gnipas meistaribä paSreiz ir 1. vietä.
tFNESCO satlkojumps. SeviSljd sris- Vleglatletlkas pärbaudes sacikstes
tijis eksperimentä ar ganu suni, Vl^c^argä labäko rezultätu sasnie-kam
galigi noläida asinis, lldz ie- h^a E- Poltraks. kas lidinäja disku
stäjäs näyjB. Pec töfa sui?a dzisläsn^^^ m.
atkal iesukneja atpaka} vii?a pa§a Eslingenas YMCAs sarikojumä
-asinis, tas atguVa dzivibu un, asti "»aija beigäs saksies vasaras kursi
luncinädams. noleca no operäcljas Pauko§anä ar zobenu, bet junijä
galda, IpaukoSanas stiliru tiesneSu kursi.
No Londonas nesen zii?oiarpar j feaunls Heino Lips sasniedzis jau-
Anglljä "pazistama chirurga profe- nu PSRS rekordu lodes ^ru§anä —
sora' Beilija panäkumu. Vii:i§ i kä- 16*55 m.
dam pec operädfas miruäam pacien-1 ^ttlians Darui, Eiropas kontinenta
tam, p^Kjas iedvesmas mudinäts, 1 ^ Francljas valstsvienlbas värtsargs
ap nazi atvera krutis un daias mi-1 futbola nodomäjis atstät savu dzim-nutes
ilgi ar rol^u maseja apstäjuäos teni un tupmäk spelet Anglijä.
sirdi, Driz sirds atkal saka pukstet 1 Maksis Smelings atgriezies rlngä.
un pacienta dzivibu izgläba. Vii;^§ p^^ionstrejuma sacensibäs Kasele
bija divpadsmit 'minQtes „miris**. un Heidelbergä tomer pierädljäs, ka
Sodien vipa sirds diarbojas atkal 1 yio^ ir tälu no sava kädreizejä snie-gllifi
normäU. guma. Smelinga „come-badc" väcu
Neatlaidigos petijumos un ekspe- taese verte kä vilSanos, jö no käd-rimentos
zinätnieki pulas noskaid- reizejä pasaules meistara gaidits
rot ari pärmaiijtas , cilveka fIziolo- «iaudz vairäk.
^ a j ä uzbave, kädas noverojamas Jekabs Kucenko (PSRS) sacikstes
pedejo j paaudi^ gaitä. Vispirms Mäskavä sasniedza jaunu pasaules
konstatÄs, ka Äevien kara Jetekme, rekordu svara celäanä smagä svarä
bet modemä laikmeta nervozä dzi- abrocigä gruäanä — 175 kg. Abro-ve
pati par sevi ar p^stiprinäto ju- cigä rau§anä v i ^ reälizeja * jaunu
teklu kairinäSanu paitrinajusi cil- PSRS rekordu — 133,6 kg.
v3ni augSanas un nobrieSanas pro-1 PSRS futbola meistarsacikstes va-cesu,,
Pat zobl zidaiijdem tagad bieii dibS ir Maskavas „Dinamo", kös pie-
Vlen parädäs vairäkus meneäus ät-1 veica iepriekSejä gada meistaru Sar-rak,
-'nekä tas bija iepriekäejä pa- kanäs armijas centrälä kluba vienibu
audzi, Jaunie§u augäana un seksu- 3—1. Saclkst§ Maskavä bija 80,
älä nobrieSana paätrinäjusies. | skatftäju.
Pranklurtes profesors Dr. de Rud-ders
min, ka §ajos laikos gadu vecs
bems caurmerä par trim centimet-riem
garäks nekä tada pat vecuma
bems pirxns trisdesmit gadiem, se§^
gadigs pär Jd^airak neka pi^em, bet
18 gadu vecs jaunietis cauhnerä pat
par vesdiem septb^em oentimet-riem.
Gratl paredz§t, kä mtsiema cU-veka
attistibas paätrinääanäs ietek-m^
viQa mu^ ilgumu. Daii ame-rikäx^
u zinätnieki paredz, ka, §ädai
attistibal turpinoties, näkotnes d l -
veks buSot tik stipri pärverties, ka
tagadejä laikmeta cilveks to tikko
spejot ieiJomaties. Sagaida, ka ju-tamu
ietekmi atstäs atomu skaldi-
Sanas specxgie kairinäjumi dlveka
nervu sistemä, jo, sakot plaSäk lie-tot
atomu skaldlsanu ener^jas iegu^
ianai, daudzi dlveki bus paklauti
gammas staru iedarbibai. Rentge-na
jeb ikssferu 'im gammas staru
ekspetimenti jau izdariti ar kadu
muäu sugu, pie kam noverots, ka
apstaroto musu pechäceju organis-ma
uzbuve notikusas straujas pär<-
mai^aa^ M. IX
Mmm
ti I
11,'?
KA SABIEDROTO «OPERÄTlVÄS GRUPAS** GRÄVA lENAIDNlEKA
AIZMUGURI
(2. turpinajums) 1 nepatik. Mums vajadzetu vairäk lai.
ka — daudz vah-äk laika. Un vai-
Vajadzeja desmit dienu, lidz gru- ^äk viru! Bet iestästiet jus to tiem
pa paveica vairäk nekä 300 kilo-U^J• aj.pys^i«
metru no desanta vietas.lidz piano- Tie§äm Rodiers^ to nevareia zl«
tas operäcijas rajonam. Tad kadu L^ät, ka aiz ätäba strupä, rlkojuma
yakaru leja parädijäs saule mirdzo- ^iepäs «aut kas ]oti svarigs un no- .
sais Kormte^ hcis. Nebeidzamos h- Liepumains. Jo slepenie raiditäji §ä-kumosgar
klm§u kraujam aizvijas^^s paveles noraidija simtiem dtu
divas llkumotas lentes ~ dzelzcel§ un Labotieru un partizänu grupu Eiro-
Soseja Tas bija vu;m merj^is, kura _ ,,Hitiera cietoksnl". Un §Is
de} vipi bija payadijuSi meneSus paveles bija: .^äkimo triju dienu
ipa5a tremi;ia. Vai tas bus bijis pie- haikä izdariet triecienu ar visiem ja-tiekams,
lai uzdevumu paveiktu? ^iclbä eso^iem spekiem!"
Spridzinä5anai bija izraudzitas^di^^ Le^^ ^^^^ stundas lidz tumsai,
vas svarlgas vietas §im d^ykarSaja k^^d Rodzerss ar Dionsu vareja do-vacu
dzivibasnei^ä. Galyenajam ties izlukot operäcijas merlj:i. Me-uzbrukumam
bija janotiek vieta, kur ^jg^ j^^^^^ 1,^^ i^nojis. kä
Soseja un dzelzceU bija izcirsts cauri i^elo uzdevumu paveikt.
klmtij. kas stavus pace as^ ä^ij^ ^^1, ^
Otra vieta bija diyi neheli tilti par ^alniem lejup uz ceju, paris simtu
upiti, ap pusotra kilometra no pir- L^etru aiz ceja llkuma. Otra noeja
mas vietas. no cela täläk lejä uz juru bija tädu
Ar kapteini Dionsu Rodierss sa-lpat gabalu otrpus cela llkuma. Tas
stapäs kädä mazä partizänu sleptu- istenibä llebija nekädas tekas, bet
ve kallnos. Tas bija paskarbs anglis tädas klajäkas, lidzenäkas vietas, pa
novalkätä virsnieka formas terpä. kufäm vareja pärvietoties muU un
Vii?§ bija pavadijis §eit seSus mSne- cilveki. Visu laiku uzmanidamies,
Sus.un riskejis ar savu dzivibu, lai vai kur neparädäs väcu patrulaö^ abi
sagatavotu operäciju. Neveiksmes virsnieki saöukstedamies izplänoja
un vnSanäs vii;iu bija vaJajuSas uz akdjas gaitu: kä ar spridzekju kra-katra
soJa. Vii;ia pirmais spridzekju vu apkrautos majus pa divi reize no-kräjxmis
bija kritis ienaidnieka ro- vest pa nogäzi leja uz äosejas, tad
kas piecpad^it minates pec izme- visäträkä tempä pa §oseju lidz otral
äanas no lidmaäinas. Vairäki no vi- noejai un beidzot lejä lidt spridzi-ija
labäkajiem grieljru partizäniem näSanas vietai.
•fi!/'^.\'i^^' T?""^^^ ""l^ Tad Dionss atkläja vei vienu lie-
Ukko izbedzis dzivs. ^Otrreh spri- tu. kas Rodiersam likäs pirmä ie-dzekU
bija laimigi nogadati s^^^^ ^^sts Hdz §im, ItaU, kas
bet, nodeveju vadita, pekS^a trie- ^jj^ bQveJuSi abas satiksmes llnijas
dena ieradas väcu patruja, un ^^ius gadus pirms pa§u inväzijas, ar <
Dionss ar paligiem atkal tikko iz-lgudru zli^u bija dziji lejä zem 5o-
Isejas un dzelzceja linijas iekaluM
Ti:e§o reizi apgädes tvertnes bija klinti dzijus spridzinämos. tune}us —
nomestas tikko daias dienas pirms jtieSl §im vietä, ko sabiedrotle bija
Rodiersa ieraSanäs. Kad kapteinis izvelejuäies. demole§anai. Bet tas
mier^gä ^ balsi skaidroja Rodiersam, reize nozIme}a,ka ari väde§i §o v i ­ka
vii?§ spridzeklus. noglabäjis vai- sadi svarlgo vietu uzmana divkärt
rakas judzes attälu no Istäs vietas, 1 vairäk.
lai sajauktu väcieSiem pedas, ja tiem \ Abi viri no savas sleptuves kru-atkal
laimetos uziet sleptuvi, Ro- rnos veroja situäciju lejä.
dzerss nevareja neapbrlnot §o viru,! ^^^=4^4. ^^i,. kas ar tädu padetibu un neatlaidibu L ^^T^''^ ^.^^^^^^^^^^ ^^^^
00, «tlLnrnTnm ^ dzclzccla stigu Icgazt jura?" vul*
bija piekeries sayam uzdevumam. n^nncQ *^
Tas bija no tiem viriem, kas vieni- ^^^^ '-»zonss.
gie speja saglabät iekarotajä griel}:u «Cik jums ir ammonäla?»
tautä ceribu, viens 410 tiem viriem, 1 „Trisdesmit tris tukstoäi mardiju,
kädi vajadzigi, lai uzvaretu. ilg|J — ja Jums vajaga."
i^aj-ä. ^ tetitl Ar to mantu es apöe-
Anglu kapteinis vei pastästlja, ka 1 mos . sagäzt visu Zelta Vartu tiltu
väcie§i terrorizeja apkärtejos ledzi* 1 Sanfrancisko lici. Ja man vajaga~?
votäjus. Laikam Juzdami, ka kaut j Protams, man vajagal Dieva värds,
kas gatavojas?- viijd vei pirms diväm mes oemsim visu! Mes vii:iiem pa-dienäm
bija sagräbuSi kadu vecäku rädisim pa IstamI"
viru un sievieti, lai iegutu no tiem esat. ists virs, nudien!" teica
informäciju. Kad abi vecie nekä ne- anglis. „Un tad vei viena lietä —"
zinäja teilct, väcie§i viipius smagi pie- Bet Dionss apräväs pusvärdä, jo no
käva un pameta niäjä, ko aizdedzi- Q,Bla atskaneja balsis. Patrula! lere-näja.
Tädas lietas te notikäs bieii. jjjg gu^s. Abi sastinga. Pamazära
Un tikai pa§äs beigäs izkaltuäaisUpi^iusa balsis, sui?a rejas attälinä-kapteinis
pateica to, kas Rod2ers(am j jjig StT^rJ*^r^=^,^^^Ä^J!^™f^,&P^5a^ir. \^^Ä^^^ opTer iäkc ltiäa^liu ^av piskasl bubsuai jt ail tku ärutzlbspär. i(OMtnraäi.
jjMBU* Skaists bija ff
S a l f aiznikiä naktif Rodierts 8™P"- ^itjiem bija jätuvojas tiltiem ,
gBaTnnddrnizz Dpaailiikkaa bbeezz yvaSiodaaass . ^^^^^ ^^l"' ^^«^apierteol^ isnpur, idzllaniä mtilee
Tas ir neiespejami, kaptemlUprigtu daias minutes pec galvenä
Mums tad atUks tikai dazas stundas, gprädziena, un tad jädodas uz no-lai
sagatavotos. Bez tam mani Viri runäto satikäanäs vietu.
no desmit dienu pärgäjiena pavi- • „ . , ^ stävedams savu v i -
sam noguruäi un ari pec operäcijas „,"^f^la^^S'^!» tSa= «
vii?iem diezcik ilgi vei bus jäbut ^ P f ! f ? r t f .m Ä t l v H
uzkäjäm un vislieläkä modrM/To J »^/J^^^/Pli^t^^^^^
ari prasix. mo darbu. Vipu uzdevums bija no-
„Veco z§n, es labi saprotu jusuUroäinät.spridzinätäju komandai aiz-uztraukumu.
Bet ta nu t ^ Hetas Ljjuguri, novietojoties visgapäm klin-paireiz
ir. Jäbut sasoditi ^bam ie- t\s gar ceja likumu ta, lai vii^ bötu
meslam, käd§} vii^ grib to netu stei- gpejigi ar savu ieroöu uguni vismaz
dzinät. Varbut vipi pläno specigu Uaias minOtes ilgi aizkavet jebkä-uzbrukumu
no ^ s a piegades ko- traucejumus no Jenaidnieka pu-lonnu
sastregumiem, kas pec ceju g^s un l a l spridzinätäji varetu pa-uzsprid2ma
§anas neglabjami rasies. veikt savu uzdevumu un izbegt. V i -
Ta^ starp citu, nemaz nebutu slikts l ^ i ^ ^^^^^ ^ ^^^y^^ ^ienigi at-kenens!"
käpties kalnos zem ienaidnieka
„Nu, labi, ja vii^ katra zii;i§ tä uguns.
grib, darisim to, bet man tS lietä | (Turpmäk beigas)
Mdsa mQä
. HBLENA SVÄNB£RGA
dzim, Dave ^
mirusi 1947. gada 15. malja
un apglabäta Har^Trukas ka^
pos.
Dziläs serib
virs, dels mi p i e i ^ i f k .
Si dzive sapnis vien,
Paldies, Tev draiigs, par
sapnl SO.
«LÄTVIJAS BALETA"
jaunä adrese ir:
(14a) NörtliigenA7ttrttembg.. Katha-rinenstr.
14—11, »Latvijas Baleta**
vadltäjs baletmeistars Osvaids Le-
1S6
Bij. gaisasp. izp. BBM Freijii no
Ledurgas, pM. z. no GraefenwÖrtas,
mekle J . ToSa: (13a) Bad-BrUckenau,
Hermannsheim, Unterfiranken. 104
J im SauGti no Birzaunes vai k a ­du,
kas par vimi zinätu, mekle EU'*
böiis: a3b) Kleinkötz b. Gönzburg,
Bayera Ir d^as par piederlgiem
Latvijl 191
Podniekmdstars Karlls Ga^iersons
no Rlgas mekle radus im pazis-tamus:
(13a) Jerkendorf 21 a. Staf-fenstein,
Bayera 193
^ Par Vairu Grauzi no Annenieku
feilngigariem ludzu zii?ot Herbertam
Sili^am: Esslingen, Beceleare Ka-seme,
B. 3—29. 187
L Daugavpils valsts irimnazijas
1942, g. absolventus- es, sakara ar
izlaiduma 5, gada dienu 22. junijä,
IQdzam pazipot adreses M. Sneber-gai
vai V. Muktepavelei: (13b) Augs-burg/
Bay., Latvian DP Camp Hoch-
Ja käds kaut ko zinätu par Emi^
lljti Ivane&ko, dz. 10. 9. 1931.g^ un
Antomi Ivanenko» dz. 15. 2. 1915. g.
Silajanu pag., lltdzu rakstit lurim
Ivanenko: (24) Geesthadit-Elbe, Spa-kenberg
3. BL 35—36. ^ 190
Par stud. medi. Ivam Baltaboiu*
dz. 3a L 1919. g., bija 19. diviz., bet
1945. g. febr. Dancigä iedalits kädä
trauksmes rotä un izsutits nezinämä
vlrziena^ ziuas ludz L. Baliabola:
(13b) Ingolstadt, Auf der Sdianz 5,
Latvian Camp. 198
Par Jänl Plikgalvi, dz. 12. 2. 1910.
g,. Rigä, ped. z. no Stetines 28. 3. 45.
g., un Vaidemaru Jekabsonu, dz.
11.4. 25. g. Marupe, iesaukts 44./ g.
apr. mgä, -bijis Väcijä, zii^as ludz
ntäte Matilda Plikgalve: Berlin •
ZehlendcHl, Tettowerdamm 87—91.
^ _ J02
UIdis Leimanls no Rigas un Edu-ards
Apofs no Priekules Veldzem
mekle paziij^as: (23) Ohrbeck b. Os-nabriu^
Balt Camp 267/b. 181
. n l r - ari^tenori m.-ba
K ^ ^ . ^ J ^ n Ä S . baltos linu kret
S^Svsf "Teilora/sveöcu. at
»!f?A^..tM)Ut>eK^'"ggs goda virpdmf^ö
l'.ö.i^»«^,.eJa^aÄs rPa»swte»s_,.^ Jmääi; ssätäkjtäus. atlöcil
daudz draudigie m.ak<^,
;as„.JÄ«ahBeB«i - mam nolM saidd
?Ä5vie§uVg.aciönäläs ;muiain .dziwt_,Ls
r'ÄiaeamiÄai;iu- taatut öaiu:ieverot:PQfc
karajfflijiu.^: Esdt;^a-; leinumiuö^-bet' i«
valdihas kigjuj
S"
\M visaugsrakam ' valdmas ^g^uamenKa^,
J|k2|tt*Ätitu pa^ im eteporta atjau
sÄirr^pkr:iietenl im*cttr Huvers i^rasa n»^
Wda m nesapra§änäs tezul^Mitäräi viddibai i
& Mmm -ieteipa Setru ^oslu provizönskd
j p ^ u ; kufä prasarlai kohtaa ari evöitft
JÄ(«iis#^'^pa2if^^ paräto mieru, %\
plaiacglop, otrkäft, "lai tas stu ^konference "bi
pttffliillniparSo'cel(^ • ' ^ • . - T :
ptoliauers .prösa. .modrin
M Mra i K g l -.
pÄun;.visbeid20t, vfeagi.
Nt8yiUt^bii(a;8tävä I pt^jÄi neradigoties
uz«
te^^^-izteides
SM'?rUeta ministra;
Pj?'»to.,Miers.esot^no-
ISS^^-^äa^ ägresivu.
ite'^,?^'^JMWd2,
^JiMadime- vai.iecelt;koÄ
jeveiksiö^: vus
^Ci'™™aveletbskar?-. .;saa^u^lä,-
^iaS^ ^ par •iiBo- 7'^?roäibas pa<fe
KS^J^KödSm va ^ ^^^^ to par mie
5 >^^^}i na\
' ari ioer» *
Vestil leteikumus. \
! W ' a ö ^ ? ^ «etu-- -.^ pärstävju
la!w>tak?^ «a JaSs;?-: *Hedonijä, un "
i u * . - neesot vai
Pee piecu .
iesni^rusäi Bro^»
Krievijas \uii Po]
p a r a ^ t U u^
vsdnojama par''
garija uzskat^-
l^ira iemeslii
"N-