Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1947

              mm
IHllniliJlllilftll^ I i "i"" 11 ||iT' ' " I ' " ' " i l I T i [L" 1
\
.S.
i i l i - • ^
LATVUA. 1947. g. 7. <^bi|.
Ja §0 stästu sSktu stästit k§cls vecs
jOmieks, es jums jpamirkäll^ihltu ar^
ad, iin jtis zinätu, ka tam Inevar
ticet. Esmu ^laisijles pa ostmaläm
Jau tik daudz gadu, ka vtrl zina
tnahi var(Jä, un es . pazistU' katru
krietnu Stästitaju no Bodlcinas, lidz
Baltimorai. Es pamirkSljiinätu Jums
ar acii un mes, apklusinätu stästf-
Bet Sis nav mednieku stasts no
bOru kufea laikiem. -Tas ndtika tik
neseh; ka jus viegli väretu pa§i sä-stapt
ostas virus, kas to ziiia, im
paSi pärbaudit Visu., Ja es mebutu
bijis tik skeptisks, tad stasts varbut
butu aizgäjis zudiba, bet man^^ ne-uzticiba.
lika mah pärbaudit tiin vel-reiz
pärbaudit katru mezglu ne
vienu, bet desmit reizes.
Säksim no gala .>.
. Kadu r!tu 1939. gada pavä^^i^ pii-s^
tas lietu redaktprs män pateica, ka
ostas policija ^interesejäs pair to, kas
päl^äris .]Kalj:i uz angju kuga i,Hartle-hayen",
lejä pie Pratstrita. Blja jau-ka
silta diena, un es devos turp. Re-dzeju,
ka liels, pelekl svitrots runcis
bija uzvilkts cilpä pie räjas/ Käds
ostas policists' to atraisija un par
piecu nonesa lejä. Ka]j:im uz gal-vas
bijä meins pusmSness. tieläs,
dzeltenas acis joprojam bija v$}ä,
Policistiem bija piezvanijusi i käda
sieviä:e; kas ieverojusi ka^, iedama
gar PratstrftUb Tas bija kapteii^iia ka-
1^; kapteinis visu nakti bija bijis
prom un nebija gaidäms a^akal
plrms pusdienam.
»lepriekS k a ^ parsista galva/'
teica policists. »Varetu dabut roka
vainlgo. Tam puisim vajadzetu but
pamatigi saskräpetanL Ar tik lielu
kaW nav joki,"
Ka]j:a hipnotiskäs acis dega dzel-teaä
gaismä, i^eizem uzzihsaidamas
un atgädinädamas liesmu muza me-1 „Hartlehaven" prom nö doka. Blekija
25, I Es nodrebinäjos. M tur nebija, bet Tonijs bija. Tonijs
PoKcists ar kay aizbrauca savä ziijoja, ka kufeis aizbrauc ar devi^u
automobili. Es uzgäju uz kulfa pa- stuiidu nokaveäanos täpec, ka kap-rauikit
ko dzeramu un saku runät teinis visu nakti bijis prom meklet
aör paväru. Vii?§ teica, ka kapteinis Blekija
nulejte kal^ un ka nu elle bös välä. „Tam kapteinim jäbut trakam,"
„]yiileja ka brali," pavärs teica. 1 teica, Tonijs* „Gäjis uz Blekija ma-
„Tariti velna kaljiim deva vislabäko, ju un sakurinäjispekli Blekija sie-kas
mums uz kuga bijä. Tas vien- vai un bemiem. Un stästa mums,
mer bija uz komandtilta, trinäs gar kliegdams komandtiltä, kä sasodits
veca'kajam. Vecais teica, tas ka^is muj^is, ka nositiSot Blekiju vai da-nes(^
vioam laimi." busot kadu, kas to izdaritu vina
Es prasiju, kä tad ir ar laimi. Pä- vietä."
värs paskaidroja, ka kapteinis gläs- Esiedomäjos uguni kal3:a acis un
tijis kalj[a spalvu katrreiz, kad tie drusku nodrebinäjos. Vai cilveks
ieski^juäi veträ, teikdams, ka nav tieSäm nogalinatu dtu cilveku ne­kö
baidities,kameruz kuga ir kal^isJjauka runCa dej?
»rVienreiz gandriz pazaudejäm vi- Kä jau teicu, tas viss notika 1939.
W" I pavärs zii:ioja. „Pedejä ^brau- gäda pavasari. Biezi biju ostmalä
cienä uz IjTujorku 5is pärkrit pär vei labu laiku pec t^^^
malu, un velkonis velk mus Istrive- neatgriezäs.Pec tam, kad säkä pie-rä,
kad vecais pämana, ka kaljiiSa näkt pirmäs zli^äs par kugu törpe-nav.
Vecais liek velkonim izmest deSanu kata, viens no pirmajiem
enkuru, pavel nolaist laivu, pats upiinem bija sis kapteinis. Vii?5^^ n
kapj nost no kuga. Velkonis taure, gäja dibenä ar ,,Hartlehaven".^I^^
draudigi tuvojas loöu laiva, krasta mäjos, ka man vajadzetu p
sard^e brec, ka mes aizblo^ejot upeszii^u Blekijam, ka vlijSvat^^^^^^^a^^
cejuj bet pec brE2a vecais atgrieXas ties B^timofä, ka kapteinis tiesäm
ar'kalp. Te virtuve vareju dzirdet, zaudgjis savu laimeska^ ....
kä vecais un locis uz komandtilta Mazpam^^^^
lamäja viens otru. kara. Ätgriezos pie läikraksta, tik-
Dodoties celä nö l^ujorkas, vej§ lldz biju atbrlvöts, un pagaidäm
puä stingri, mes metajamies kä kor- strädäju pie rakstu pärlabogarias.
Jjds. ; Vecais saka: nav ko uztrauk- Tad pirms meneSa, kadu dienumä^^
ties. kakitls }aus mums izkulties. mati saceläs stävu.
Tiesäm izkujamies, tm tiekam avi- ' Austrumu pölidjas distrikta repor-zes
— kugis, kas Izmetäts pa visu tieris pa tdefonu zii:ioja, ka miris
Atlantijas okeanu." Maikels Vojaniatiäijaks, 37/^^^^
„Kas nogallnäja kalp?" nopraslju vecs, ho Goiiga ielas. Trpses^ g^^^
skaidri tm galSi. apmeties vipäm ap kaklu IIÄ i i ^
„Tas nebija neviens no kuga lau- viijii bastä pie rä^^^
dim,; par to varat but pärliecinäts." ,,Es pazinugo puisi," teicii repo^
Vi^^ skaijäs uz malu. „K5ds no tierim, ,,kuF tas gadijäs?"
tiem tur," ,,Uz preöu kuga «Hartlehaven",
„Jtis domäjat — käds n^ ostas lejä pie Pratstrite^^
strädniekiem?" ,,Tii ipäldies," es teicu, ,
jfJä." I „Hartlehaven" ka^-ä nogremdeja."
„Ku|:^ tad?" 1 ,^cumirkli.. ."
»Vioä Sodien riav atnäcis." Vii?S- atgriez^ pie tälrupa. ,>N8,
„Kä jus to zinät?" (^augs,**yii^ teica, ,pölidsti^^^^^^^^k
»Tapec, ka tas ir vienigais virs pa- tur bija klät, joprojam ir tepat, un
saulp, kam bija reljdni ar §o kaljd." vii:ii saka, ka kugis saucas „Hartle-
„Bet kapee?" haven."
„yiijam bija täds merka^rfs, tos Uzrak^iju zii:iu^^^^t^^^
sauc par marmosetiem, uri vakar uz ostu pie Pratstrita.
vii?ä;bija paijem^ to lidzi, un ka^is Tas bijä ,,Hartlehaven", tikpt ne-dabCija
to nagos. Redzeju pats sar kofits kä vienmgr. To pie^^
vam'acim. KaWs laiia35 lejä nö ko- U i tai pa§ä vietä, kw^
maridtilta uz malu tm noko2 to* Tas, kraTO toreiz^ septiijiieiri ga-kam
merkäljls piedereja, spep kaljim, diem.
bet kaljcis aizvelk merkalj:i zöbos. ,,PaMäu," saciju särgam^^^i^
LieWs virs uzskrien uz kläja, lädas, Ujäs^ j,es domäju,^^^^^k^^^^
drai|id tm^grib dabut ksifi rokfi. To- Uiögremdeja?"^ ;
mer neyar§ja to atrast. Vii?S droSi Sargs piegäja pie anglu jumieka
vien atnäcis atpakaj ilaktT, nogali- un tj^g paskai^
näjis kay tm pakäris mastä..." •
SPaliku gandriz lidz vieniem. Kad
kapteinis, virs ar sarkanu i seju, .ap
piecäesmitiem; uznäcauz kuga, vi^g
devgis ti2 savu kabini. Atradu kabi-nes
durvis vaJä, iegäju iekgä.
„käds velns jQs saucis?" vi^ä ie-svills.
'
»JJiTeviens," es atbildeju. „Esmu no
avizes. Gribu noskaidrot par to
käki..."
LEONtDA
OZOLIIJA
ZIMCJU]
' ,,Viiju nogremde ja ganij bet mSs
atkal izceläm viijtL"
rtVäi kj^teiiiijs neaizgäja bojä?"
, ^ g ä j ä . Uelä da^^^^^
ari. Bet kugi atkal^ izceläm."
• G«ju uz priekSejö^ fa^
Tonijs tm viijÄ dratigi bija saptik
jugies tur. VlijLtJS p^^ dzivxbas
apdroSinäganas biedribas pärstävis.
Visi stästija to paäu.. v Blekijs bija
strädäjls par signsd^ s^rp viru
pie vihöas un krävejiem malä. Jä,
troses tm virves tm bloki bija pirms
tam pärbaudjti. Tie, kas bija bijuäi
malä, teica, ka dzirdejugi trosi truk-stam
tm redzejuäi, kä gals pris Ble­kiju.
Trose bija l^ertisi vii;ia rikli im
pärsitusi lielo kakla idzislu, tad gäis
bija apmeties, pacelis vii^u tm uzrä-vis
piecdesmit p§du gaisä lidz rajai.
AMEAmÄ^
tam nokodis kaptei];)ta kallis.
Atombumbas izgudröSana un täs
. , „izredzes" (ar im bez pedii^äm!), kä-
„Jus redzesit velnu uz §i kuga!" das, pec atomzinätnieku lidzgine-vixiS'
teica, pielekdams stävu. jiem izteikumiem, cilvecei näkotne
Es atkäpos. „E3 tikai gribu pali- sola atompetniecibas taläkä attistiba,
dzet jums uzzinät, kas to izdarijis!" jau lerosinäjuSas rakstniekus vai-
„Es zinu, kas to izdarijis, pie de- räkiem satiriskiem darbiem. Pie-vloSm
nolädetäm 2urkäm! Es nosi- ^leram, pedejo Eslirigenä rikoto
tiäu viiju, un es nositiäu jus, ja ne- kakstnieku dienu klausitäji dzirdeja
lasisaties prom!" ' • . Angläva EgliSa noveles »Viesnica
VtoS näca man virsu. Es izskreju pie Jungfräujocha" fragmentu, kupä
no kabpies tm lejä pa käpnem. Daja attelots stäyoklis pec „atomiskä^* tre-no
äpkalpes spozäm acim bija sa- pasaules kara, kad nevien konti-pulcejugies
to lejas galä. nenti sägrauti drupäs, bet ari cilveku
Malä sästapu Töniju Imantnelo, rase zemes virsu gandriz pilnigi iz-
Lea Zamzeli tm Cjö HebviSu. Tie nicinäta. Dzivi palikuSi tikai da?i
teica, ka vienigais no bara, kas nav desmiti cilveku: viena grupa kädä
ieradies darbä, esot Blekijs Vojani- pret radioaktiviem izstarojumiem
auSijaks. Kad jautäju, tiem käpee^ drosä patvertne Sveices kalnos, bet
tie teica, ka nezinot, bet Blekijam bi- xyträ kaut kur Antarktikä, kur ledus
jis rnerkaljiltis, jm to dieriu pirms jkalni pagläbu§i no iznicibas kadu
pola ekspedidju.
- Amerikäjjiu autors Pets Franks uz^
rakstijis satirisku romänu „Misters
Adams", kam ari pamatä aiomenergi-jas
problemas un kas pieder pie Sa-vieriötäs
Valstis visvairäk lasltäm
grämatäm. Zinätnieki atkläjusi, ^ca
alfas tm Öetas stari, kas rodas, ät-raisoties
atomiskajai energijai,
spej iznicinät viriegu spejas radit
pecnäcejus. Uz to uzbuveta visa ro-mäna
darbiba. Eksplodejot milzTgai
atomenergijas rupnicai Misisipi gta-tä,
bistamie stari ar gaismas ätrumu
aplido visu pasauli tm'visas pasaules
viriesiem laupa i^eju jebkad k^ut
par teviem. Käds amerikä^u repor-ti^
ris pirmais atkläj gausmigö pa-tiesibu,
ka pec gada pasaule bus bez
zldai^iem.
Bet, paejot Sim gadam, tas pats re-portieris
uzzina, ka kädä IjTujörkas
gimene piedzimis berns. Ta tevs
pagläbies no staru postigaj am sekäm
tädel, kä eksplozij as laikä atradies
dzili zeme, kädä svina raktuve.
ar to autora fantäzija, radijusi vie-nlgo
virieti pasaule, kas spej sagla-bät
dzivu cilveci.
Bet, pirms atkläts misters Adams,
visu pasauli aDlido baigä vests, ka
Bukoju atrast Blekiju viijia mäjäs
Gouga ielä, bet vii;ia sievä teica, ka
viijg pämäcis no kautiria, sasaiijiojis
savas drebes un aizgäjis. •
„No kauti^a?" es jautäju.
„Jä," vh;ia teica. „Man gan likäs,
ka to butu pasträdäjusi sieviete. Vii;i§
bija saskräpets no vienas auss lidz
otrai, Am Viija drebes bija saplestas
un asinis. Viijg drosi vien bija to
pelnijis, nelietis Blekijs; nelietigäka
vira nekad neesmu redzejusi."
Piezvaniju avizei, juzdamies ats-vieglots,
ka esmu stästu izpetijis lid?.
galam. Pilsetas lietu redaktors pär-trauca
mani ar „bus jau labi, lai pa-liek".
Stästs varot izpalikt, jo ne­viens
neesot pat apcietinäts. Tikai
pienemumi un draudi. Ari ,es nomie-rin£
ijo3,
Kapteini redzeju näkosä pecpus-dienä
uz komandtilta, kad locis vedp
cilvecei negläbjami draud bojä eja.
Ziija sabango visu kontinentu pöli-tiljius,
sociologus, zinätniekus. Käds
lijträkonservätivs Jatmanglijas baz-nlcas
pärstävis visu äo lietu nosauc
par bezdieyigu kräpäanas aferu. Pa-rize
notiek nemieri. Anglijas karalis
radioruna apliecina,, ka Vii?a, Majes-tates
valdlba „spers solus" lini lie­tä.
Savienoto Valstu preziderits uz-saukumä
amerikäiju näcijai aicina
saglabät^ mieru. Maskava pilnigi
Tur yii^oi atrada asii^^äli^
käjäm. ' ^•
VinSas virs Alfonss litmans
a yel vienu sQamiu.
,,Tildc6 pirins t#i," viijtä^t^
uemu signälu celt. PagrQdu eylrii
Redzeju, ka Blekijs noliecas, pa
' jtin met ar tö lieläni^^^l^^
ka]]lm. Kad trose satruka, es nolie*
cos tm täläk nekä neredzeju,^
„Kas par kal0?" es Jautajii,
,,Tas tur," viijig atbUdeja, radid
tiz vidus kläjti;
Paskatljos. Man pärskreja t
Paraudzijos uz Toniju tm päre
liels, pel§ki svitröts kaljds ar irieln
pusm§nesi uz pieres stäveja tm
za uz mums degogäm dzeltenäm a
„Tas pats kalj;is," teica Tonijs.
NegribSju ticet. Ätri gäju ia
mandtiltu. .V:^>;;
,,Kaptein," es teicu, „kur jtts
mat savu kal^?**
„Man nav kal^a,** viijiS atbildeja,
„Bet to, kas tiz kuga?" nepä
teicu. '• -v^;''::
„ U z mana kuga kalj:ii nav,"
atteica. '
Lödzu, lai vii;iä näk lidzi paskatl
ties, bet kad nonäcäm tur, kai
no vidus kläja pazudis Pärmdde
jäm kugi. Jautäjäm apkali)ei. Ti'
nekad nebija bijis kal^u. apgalvoja^
visi viri. . / |
Tonijs, vip-a viri tm es vei neä§^
Jäm gaidijäm, vai neredzesim kaljd^
bet nekad to vairs neredzejan, pai
lidzigs vairs neparädijäs. ""^^ F
kluse, bet Madride domä, ka aiz visa
slepjas käda liela sazverestiba.
Kad atkläts vienigais dlveks pa­saule,
kas spej radit pecnäcejus, pa­saule
säkas otra vetra. Savas prasl-bas
pieteic amerikäijiu armija un
flote, tapat zinätnieki. Valdiba grib
padarit misteru Ädamu pär „sabied-rlbas
ipaStimu Nr. 1", bet ärmija to
pieprasa sev kä militäru nöslepuniu.
Kara ministrija Ädamti vismiläk no*
sleptu Noksa forta pazemes kamba-ros,
pie ASV zelta krajuniiem, bet
priBt to iebildumtis ceV armijas aug-stäkais
ärsts. Pats misters Ädäms
yisyäiräk gribetu, lal vi2;iu liktu pil­nigi
^miera. Vu?g savä iztele jäti
skata pasauli, kura visi bSrril Izska-tä
lid2igivii:iam; Adams ir gar§,.tieys
un sarkanmatains.
Mllitärä nozime misters Adams ir
tikpat vertigs kä atambumba. Ka-mer
ap viijiu vei cinäs ASV.kon-gress,
fizi^i tÄi ärsti, käda ietekmiga
politfl^u grupa pieprasa viisti nodot
Apviepiotajäm Nädjäm kä stai^ptau^
tiskti Ipaäumu. Beidzot vii;iu kflodas
pieväkt kädai ärstu grupai^ No
Maskavas vei joprojam nav nekädu
oficiälu komentäru. Bet „Pravda"
raksta: „Amerikä katastrofu vei var
rioverst. Savienotäs Valstis vei nav
sai lietä griezugäs tiegi pie Padomju
Sävienibas." Visu valstu laikrjteti
aizgutnem cengas ,viens otru pärspet,
deklarejot U Q pamatojot savu näcijti
tiesibastiz misteru Adamu. Parizes
avizes 'uzsver franöu tautas nozimi
lidzginejä kulturas attistibä. Väciegl
saka, ka pasaulei esot jäsaglabä vii^u
izciläs tedmiskäs tm rupnieku ^e-jas.
Japäi^u laikraksti argumentäm
izmanto japäi^u sporta sasniegtunus.
Vienigi Bukarestas prese neceV trok-sni
tm tikai konstate: ja Ungärijas
labä nekas netiek dai^its, tad ar to
beidzot tomer butu atrisinäts Septii
kalnes jautäjums. -Käds amerikäi^u
senätors iergsina, lal ,,tevig^igu pa-lidzibu"
pieskirtii tikai täm nädjäm,
kas paraksta solijumus par savu
turpmäko ärpolitiku un eventuäläm
territoriäläm prasibäm. ^ *
Tad käds amerikäi^u radio komen-tätors
atkläj, ka ari kädä Mongoli-jas
svina raktuve diviviriesi paglä-busies
nö atomisko izstarojumi se­käm.
SekojoSa trakä sajukuma vidö
näk yel viens pärsteigums: käds zi-nätnieks
izgudro vienkärsu preparä-tu,
ar ko iespejams iikvidet atomis­ko
izstarojumu postigäs sekas. Pa­saule
atkal var atguties no drausmi-gä
nobila — berni pasaule dzims ari
turpmäk, un cilvece atkal glabta...
^«J^aizgaiugo
los
[nai
m kops ta IM
Ipyietmdcs^^iM
g: Daftohs-tm
öiifiistelöipsu
äme pär pagri
m
i to, kaSirivös zt^}
äiij;ip!dilsfsam^
CETRU AMERIKÄI^
.f
Krustvärdu mTkla
L 2~ T- 4 mmm f •J •
in] l6
m r •_ rm VmT mii' lö 197 MEj •mS : m
ISffYort Herald Tribune".
bi^ iorespondenti, kas inf(
Sas''nöltä-apcelojusi 5öi
iCediolsovakiju, Austriju,
I .Humaniju, Bulgäriju
^pubHcejuäi sai
Wm koplgä rakstu se^ijä „i
mAm\ kuras pirmie
. Ji fa^esöondenti- ai
•JTOä aina valmis ^aiz w
fMj^vä&g^ Pamatie^
™pas dalä ir komui
yara. PilnM
öl«'Runänijä, Bui
MMdslavijä. otra rakt,
^^^i^^.^.kontrbli
ÄStem\4 izveidos?
K f t f P u s Maröaia
m ^tskaitot Austriju.
Limeniskir 1^ Muhameda dzimtäi
pilseta. 3.,Latviegu rakstniete. B.J
Putni. 10. Vienalga. il. Noslegtäi
oväla likne. 13. LÄtvieSu^^dzejniece.j
14. Pilseta Latvijä. 16., Pazistams,
valstsvirs. 18. Homera eps. 22. Viet-j
nieka värds. 23. lerices gaisa filtre-j
äanai. 24. Trimdä miris laivie§u^
gleznotäjs. 25. Jaimsudrabi^a va­rone.
Stateaiski: 1, Apgabals Väcija. l i
^ermeijia sastävda^a. 4. Neapmifti-;
nats, dusmigs. 5.''Daugavas pieteka.,
6. Vienu tm to pagu burtu vai, zUb-;
ju atkärtoSanäs/ 7. Donavas pieteka^
9. Nepatikama sajuta. 12. Sac^reju-mi.
15. Raudas. 17. Stadi. 19. Stai-^
gät. 20. Stacija Rigas jarmalä. 21-
Francu zinätniece. ^
lEFHIEKSEJÄS KRUSTVÄRDU
MIKLAS ATRISINÄJUMS
Luneniski: 1. Sabiedrotie. 7.Värdfj
9. Sargi. 11. Diadema. 13. StopUS.
Eil 16. Tä. 17. Ligurija. 18. Oslo. 20.
As (arsens). 21. Amberga. 24. OpusLj
25. Orto (-grafija, -doksija, -pedijaN
26. Rod, 29. Elektn)lits. — Statenistoj
L Sevastopole. 2. Bordo. 3. fimsa. M
Rase. 5; Tora. 6. Epidiaskops. 8. Dip-j
löms. 10. Amerigo (Vespuöi). 12. Dag-ne.
14. Tas. 15. Eja. 19. Laube. 22.;
Birt. 23. Ardi. 27. Or. (Oregona). 28.
Do.
\
^ ^ ^ ^
Jl^enti ,,-?r^^as Va^