Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1947

              m
9 -LATVIJA, 1947. g. 7, oktobri
. H^. 7S (82) 1&47. g. 1. oktobr!
^ A? itttori virdu vai inici&U^nm pa-lakgtttajos
rakstof Izteiktäs äomas
Mt Mitra doi arf redi^cijas domas.
Kamir pScka^a nokärto}umi Eiro-p
ä nav fcxrmuleti galigS veid§; dziva
ir da2u politiljiu ylzija par Eiropas
savienotäm valstim, Vei vairäk —
ASV Srlietu ministra MatSala pal^
I dzibas plans Elropai, k€ifl lieläko at">
saucibu radis täs rietumu dajS» ari
balstas uz cie§as Biropas valstu sa-
(terbibas, Kä zinämsj Austrumeiip-pä
ar PSBS priek^galä, Sis pläns, ta*
pat kä citas idejas Eiropas valstu
re^onäläm savienlbäm^* sastaples ar
izteiktu antipätiju, kädej ir verts
iepazities. ar aiistrumu viedokll, ku»
fU kOtmpetenti päu2 Maskavas ioni*
, veirsltätes v|stures prpfesors Alek-,
sandrs Galins ameHkäriu »Foreign
Alfairs" 1 g. 2. ceturkSi;ia izdöynmä.
. Rietumeiropas unijas ideias aii-tOTSr—
saka Gälins — bija generälis
Frankd, kas' 1944. g. beigäs, paredzot
savu patronu, Hitlera un Musolinl,
galu, rakstija vSstidi Cer?ilam, !pa-
Sfvitrojot nepiecieSamibu Eirc^pajs ,ap-vlenöäanai
pret PSBS. Tlk ilgi, ka-niSr
Ceröils bija pie varas, vi^§ at-tiirejäs
dot tieäu atbälstu Sai Id^jjai,
lal gah hebija noslepums, ka bi^itu
valdib.a, tapat kä leboristi, uz Eiro-
, pas federäcijas ideju räugäs labv§«-
itgi. ' I
Tagad CerCilam, §lj:iet, pienäcis is-täis
laiks publiski (zteikt id^ju, ko
• ,*täm ietefcis Pranko. 1946. g. 5. martä
'Pultohä viri^. nikni'.uzbruka Pädöm-jU-
SaviehlDai un jaunajäm demokra-tijSxn.
Sa3;i§mis stingru, atbildl no
Stajina, vTjfi me^äja riotuäSt ruhas
. ietekmi, paskaldrojot, ka ticis par-
- prasts. 1946. g. 19. sept. CerCils sa-clja
runu Cirighes universitäte, kisus
bija bagäta tik^asainiem izteicie-
/ftiem, kä;»Eiropas tra^Sdija",; „uz-varStäju
balsu Bäbele" un ,;izinisu-ma.
klusunis starp sakautajiem". Ka
gläbipu ^ii?§ ieteica radit Eiropas
''savienotäs valstis.
, Pec Gajina^ domäm, CerCila pläns,
t ä , vietä, lai apvienotu, istenlbä
sa5ij:eltu brivibu miloSäs tautas par
labu lagisma reälma balstitäju ap-vlenoSanai,
- '
Bet kam jääpvieno Eiropa un kä-dam
nolukam? ^ täläk jautä Ga-
Jins, iln atbild: Cercils uzskata, ka
niciativa biitu jäuzijiemas Francijai
un Väcijai. Kädai Väcijai? Acim r e -
• dzami tai Vacljas dalai,^ kas atrodas
britu, amerikäi;iu un franöu ökupä-cijas
speku kontrole. Bet ir zinäms,
ka Väcija vei ir tälu nö denacifikä-qijas,
ka min^täs joslas nebut Vei
nav demokratizetas, ka väcu*proble-ma
vei diskutejama sabiedroto vidu.
, CerCils tieäl täpec steidzas, ka Vä­cija
vei nav deniiokratizeta, tieäi tä­pec
vii?ä iesaka Francijas un Vä-cijas
blokam pän;iemt isavienotäs' E i ­ropas
vadibu un . . \. Ceröils iaivai-
. räs sacit, käda loma piekritl3 E r i -
* tanijai. Vii;^ letin to neieinteresetä
p^trona togä uh labprät redzetu mus
tlcam, ka tä nevadäs no citiem no-^
IQkleni, kä tikai no altruistna un hu-mänäs
labdarlbas ''gara.
Kädas zemes domäts apvienot Eiro­pas
savienotäs valstis? Lidz äim nav
istas skaidribas, bet, §lpet, ka domäts
apvienot Franciju,\ Italiju, Austriju,
Väciju, Späniju, Portugali, BeJ^Ju,
Däniju, Holandi, Sveici un Skandi-navijas
valstis. Briäna Paneiropäs
pläns apstäjäs ple PSBS 1931. g. ro-b
e ^ . ' Sodien no Eianopas savieno-tam
valstim izslegta ne tikai PSBS,
bet ari Somija, Polija, Rumänija,
Ungärija, Väcijas padomju josla^
Bulgärija, Dienvidslavija. Ceröils
tätad propone ap^denot pusi Eiropas
iedzivotaju, lai tos nostäditu preti
; otrai pusel.
lai gan Ceröils §is puseiropas va­dibu
uzticTrancijai un Väcijai, tas
tomir ir tikai simbolisks solis. Iste­nlbä
vh^^ domä, ka istais Eiropas
liktei^a noteicejs bus Britanija.
Käda ir Eiropas savienoto valstii
politiska un sainmieciskä program-ma?
Vai tä paredzeta kä politiska,
^ saimnieciska vai militäri-strat&^ska
vieniba? Visas tris. Ceröils velas
nöjaukt muitu ierobeiojumus, täde-jSdi
atvept zinämu skaitu valstis
brivai britu preöu* iepludinääanal
yit^ velas pusi Eiropas konservätivo
vadibä, lai vajaäzibas gadijumä ras-tu
lielgabalu baribu militäriem pasä-kumiem.
t ä kä Eiropa nav vei britu
koloni ja, vii?ä^ par to gan nekä ne-saka.
Vii^ia ideja ir vispirms radit
bloku jm tad runät par merlj:iem.
Ja nodoms butu patiesi atjaunot
izpostitos Eiropas apgabalus, veici-aot
Eiropas valstu saimniecisko at-tistibUtJa
Heta patiesi grozitos ap
niera uztureäanu, kapee tad no E i -
LOpas savienotäm valstim Izglegt
?SRS, kas darijusi vairäk kä B r i -
' tanija, lai sakautu Hitlera Väci-
VEEOJUMI ANCaHJ lOSLAS LATVIESU NOMETNES
I Kooperätoru saniksm§ Augsburgä
tä Sajos gados nav kluvusl bagätä-11* «n 2. oktobri pulcSjäsvai^
ka. Trukst pat lieläkäa da}as trim-1 tirdzniecibas savienlbas Turibä d i -
dä izhäkufiö grämatUi nerunajot ne-^|^^ri un padpmes locekj^^^
maa; par meneSrakstiem un laikrak-1 vleSu koöperSdJas a^vlenibais^^^ p^^^
stu komplektiem. Ime, svarigäko Jautäjumu izlemsanai
Vasaras nometnes bruni iedeguääs un turpmäkäs darbibas izveidoäanai
galdas paSreiz sev iekärto jaunu 1 un saska^oäanai. Turibas padomes
mitni. Vi^as an iiznemusäs apru- j loceky, kas ieveleti kbpp^^^^
pet Edmun^tales sanatonjä tos vese- j gädes köpu sanäksmes jau agräk,
Jojosos tautiesus, kam Väcijä navjpar padomes piiekSsedetäJu ievelej^^^^
piederigo. Vislieläkäs röpes sagädä j A. Pakalnu ho Vircbufgas. Sadar^
kurlnämä jautäjums. Malkas vairs jbibas izveidoSanai un nostlprinäSa-nav,
un nav ari cerlbas to sapemt 1 nai starp Turibu un apgädes köpäm,
S p ä k e n h e r g ä^ Sai kalnu p i i - padomes sedevienojäs par vadlM^
setä pie virSusfia, sarkanajäs ^e-1 jäm kopejo uzdevumii veikSähai.
^eju ekäs, kä jau mierigi noskai^otu 1 Svarlga noziine koöperäcijäs darbä
iimenes cilvSku nometne; reti didrdj bus lemm^
jaunibai parasto skajumu. Qimenes valde darbosies vairumtirdzniecibäs
därzij^os, kuffem izmantots katrs koncesiju ipaänieki ko^ä ar veletiem
brivs. zemes stUrltis ap nometnes pärstävjiem, ik pa divi no amerikä-ekäm,
Soruden laba raza. Späken- j^u im britu josläs.t^
ber^eäos välda saimniecisks gars. ipaSniekt J. Vilci^S un J. Lez-
Kulturas dzive nozimigu darbu dipS Slezvigä, uh V. BerzipS Eslinge-veic
Äpvienota literärä un dräma-jnä Turibas valdä darbosies patstä-tiskä
kopa. Rakstniekaih Emilam vigi, bet kopu pärstävji ievelami
Skujeniekam tajä izdevies iesaistit pilnsapulces. Pagaidu valdes^^^^
lieläku skaitu darbigu, labas gribas Jus lidz kopsapulces sasaukSanai ie-entuziastu.
j velejä padome. Np amerikäi;iu Joslas
Mazajä L e s e s Varta dzive rit Turibas valde kä kopu pärstävji dar-vienmuU,
kaut iedzivotäju vairums 1 bosies J. Peläe uh J . VeidiSj^^^^^b^^
ir jauni cilveki. Savitoojumu radija britu Joslas >0.^^^^I^
komisija darbiem Austrälijä. Lig;i- ozols. Udzigä kärtä lidz h
agrä pavar&ari sSkSs We8tward
kcija, tautiesos bija liela pro-raukSanas
trauksme, un likäs,
vasaras vldö te vairs nebus heviena
latvielSu DP, Sabiedrlskie un kultQ-rälle
pasfikumi apsfka. Skolas arau-deja
palikt bez audzinätäjiem un or-ganiz^
gijas bez darbiniekiem. Tik-pat
straiiji, cik Si akcija iesäkäs, ta
ari apsika. Un daiidzl vei sodien,
nervo^Sdami ple gakravfitäm mantu
somäm^ nevar Izäljdlrties — turpinät
gaiditi vai säkt iekärtoties atkal vie-nas
ziemas pavadisanai vecajäs ba-rakfis.
Nelii{jlä O r b e k a s nometne Har-cu
,pakäje, tikai daSus desmit metrus
töburgas pakalna, i r spil^täkä
vlrieSu „paradize", jo r^izskatigäs
novietnes iemitnieki visi ir vieninie-ki.
Vii;^ vei nekur nav pärvietoti.
Tos n p var§Jis ieJQsminät ari ne-viens
pitk lalmes aicinäjums plaSaJä
p^auljiS.
Bez nervoza noskai;iojuma rit dzi­ve
Braunävelgä — Rozälijas
kazariiiju blokos. Sabiedriskäs dzi-ves
gsilvenie rosinätäji ir YMCAs,
YWCAs un atjaunotäs drämatiskäs
kopas darbiba. Sportistu vldö ieve-ribu
pelna galda tenislsts A. Kalnli;i§,
käs BraunSveigas väcu.sporta b-bas
MTV 100 g. jubilejas sacTkstes, uz-yaredams
18 dalTbniekus, ieguva 1.
vietu., Nometnes laudis ar informä-ciju
apkalpo zi^u'bi]etens Auseklis,
Sajäs dienäs paiet 2 gadi no nomet­nes
diblnäSanas. ^
Gestachtä — Saules nometne
p§fc lieläs veleSanu kamparias dzive
atkal k|uvusi normäla. SveSinleks pa-smejast
virs ediena izsniedzamä lo-dziija
vei vienmer ir Dinebergas mu-nicilas,
fabrikäs kädreiz nodarbinä-tiem
ä:|'zemju* strädniekiem domätais
sauklis: »Deutsche Erde — deutsches
Brot!" GestachtieSi to vero Jau treSo
gädu. Ritos sporta laukumä ieprie-cina
basketbolista M. Kazaka vese-ligi
no'augu§o audzeknu treni!:ii un
Akmen'Unas jauniesu virigrotäjtt pul-ciir^.
' Truclga ^ saulieäu biblioteka.
LatvieSu kooperäcijas apvitoTKa
par padomes priekäsedetäju ievel§ia
T. Kalnii^u no Latvijas piensainmi^
ku centräläs savienlbas. LKA idelis,
kals merlj:is i r vienot visu latvieäu
kooperäcijas saimi, ieskaitot ari tiM
nozares, kuyäm pagaidäm nav iesnl-ju
darboties. Prakstiskä laukä an.
vieniba pakäpeniski izveidos visu
kooperätivo pasäkumu uzraudzibu,
J . P ,
Latvie^u valodas
skolotäju sanäksnae
Skolotäju aprindäs jau agräk bija
izteiktas domas, ka butu nepieciela-mi
apspriesties ne vien tautdsolu
skolotäjiem, bet ari vidusskolu pai«
dagogiem un iztirzät skolu darbu,
kas tagad notiek dtädos äpstäk^os,
nekä tas bija dzimtene. Kä muna
Inf orme, L C K izglitibas nozares Va-diba,
sazii)ä ar Bavärijas lätvieSu
apgabala baltu filologu kopu, §ädu
sanäksmi visu joslu älmnaziju lat-vieSu
valodas skolotäjiem pareil-jusi
19. un 20. oktobri FiSbachä. W,
oktPbrI paredzeti prof. L. Berzii;ia^
prof. K. Kärkliijia, prof. E. Bleses,
Zinaidas Lazdas; E. Aistara, J . . Bi-*
ma piedävätäji, uzzinäjuäi, ka ie- pilnsapulcei padome ieveleja Turibas öoja, , Au. Kx a«lnni i;i1a *, uK -. Dj zilil.e j1a. uc w-mitnieki
bijuäi mobilizeti, aiz-^ revizijas komisiju, kura darbosies f rati, bet 20. oktobri daipbs gimnazl.
brauca bez parakstitiem ligumiem. Terauds, Silii^g, Zärds un Rävkalns. jas. visas Mases. Tiklab pec referä-
Katrä anglu Joslas nometne ir kaut Ari revizijas komisija sastädäs pa Jjem, kä pec darba gimnazijä — dd>
kas ipatnejs. Gaiditä pärmaii^a — diviem pärstävjiem no katras Joslas. "^^^3*
dzivot veseligäkos apstäkjos, navj . ' . . '. •' . 1; . j ... ... "j-v-
S l u d l n ä j u m s
I^etestibsMi kustib^ oifiji daOb^
ki» cim^Jtt Udzgf^^
Baltijas padome paredzejuM Don- Ipagätnes^^^h^
nav
piepildijusies, kaut ari ,,nokreJo§a-na"
vei vienmer turpinäs. Tas, ka
latvie^iem izsniedz väcu uztura nor-mas,
te vairs nevienu neuztrauc. SiS/|
devas sa^em Jau otru gadu. Ari Jau-nos
skriningus tautieSi gaida bez
Londonä atvers
latvie^u veikalu
A l b e r t s E g l l t is
J auni därzkopji
Figbäcbas nometne pec viena gada
darba un stingriem pärbaudijumiem
mä(5itu! därzkopju apliecibas saxjiema
19 pirmie prof. N. Maltas därzkopi-bas
skolas absolventi: därznieks^Ed-vins
Aräjs, inzenieris JQlijs Banga,
laul^aimniece Velta Biibene, lauk-saimniqks
Peteris Eiklons, skolniece
Biruta JDärzniece, lauksaimiiieks Jä­nis
Ga]iens, lauksaimnieks Jekabs
Grotens, skolniece Aina Lauci^a, ie-rednis
^ärlis LiepiijiS, lauksaimnieks
Kärlis ;Lote, ierednis Augusts Med-pis,
lauksaimnieks Jänis •Miglinieks,
skolnlecte lAnna Muceniece, lauk-saimniece
Beatrise Muizniece, lauk­saimnieks
Aridrejs Radziris, därznie-ce
Velta Sulte, skolotäja Alvine Svi-läne,
tii*gotäJs Harijs Vaivariijä un
memieks ^rnests Volräts.
Izlaiduma aktu ievadija mäc. Fr.
Klr^ami^S. Piedalijäs vijolnieks A.
Mätisons arfas pavadijumä. Skolas
direktorö agr. R. Ozoliijä raksturo-
Ja grutibas, ar kädäm bijis jäcinäs
darba säkumä. Taöu tagad, pec ga­da,
apkiusuäi visi neticigie. Paäreiz
skola a^c gandriz 100 audzekijiem,
kas näku§i^no daudzäm amerikänu
30s],as nometnem, pilnigi nostabili-zejusies
ari materiälä ziijiä. No ap-rila
meneäa, kad darbu säkä därz-saimnieciba,
kas ir skolas materiä-
S m SSmo^^^^^^^^ Seizejo ^^^^ atvert baltieäu veikalu, k ^ tieSi un tautietes!
SanoiSTgk^^^^ viädLiläk izsaka P^^^^^^ l^tviel^M, lietuvieSu un igau^u Posta un cieäanu gados, kas ple»
SS? dieX* Sve?as-H^ dailamatniecibas izsträdäjumus, iz- mekleJuSi mOsu tautu un tevzeipi,
ät^ilcieS^^^^ audumus, glezrias un grä- Jus, Jusu tevi, deli, bräU un m^sas
S a v^^^^^^^^ ^^^^s- T^^^ ^^1^ ^^S^^^* tuvinieki. aktivl vai pasiyirat-
M s u ffribi " i S t ticet" materiälu atbalstu raiojumu izsträ- Idäti vai slepeni, organizeti Vai In-musu
gnoa ciesx, izxurex, xicei. Idätäjiem un iepazistinät anglus ar dividuäU, bet vienoti domäs/ un ar
baltiesu mäkslu, daijamatniecibu un^^ k ^
grämatniecibu. tibu pkupäcijas yaräm mui^u d z^
Turpmäk pärorganlzäs äri Latvju Itene. Sadas patricrtiskas ^ ^ j a l
biedribas Lielbritianijä darbibu. del daudzus no Jums vai JmKtuvl-
Biedribai tagad nav ne algotu darbi- j nieku vidus lieslodzija cietimios vai
nieku, ne telpu. Lai L B L ,darba un koncenträdjas nometnes, daudziem
laispamats,ie^emtas 65.000 markas, 1 aprupes iespejas izverstos plaSäkas, bija jäpanes vajääanas un apidzinä*
no täm mäclbas speku algäm izdots iekärtojot tautieSiem piemerotas §anas, jädzey rOgtais moku un cie-
18.600, par dazädiem materiäliem j kluba telpas un vietas pämakS^o- §anu kauss. Un daudziem, pääiem
5.600, sekläm un destiem 13.5|)0 mar-! Sanai, visi latvieäi Anglijä IQgti zie-krietnäkiem, bija jädzef Sis k^usa
kas. Audzek^i sa2;iem visas nodarbi-^ dot vienreiziejuiemaksu, sakot ar 10 j lidz galam, "jäziedo savas dzivibaSi
nato priekSrocIbas. 1 §ilii?iem. Pie L B L dibinäs lau Daudzi no Jums bijät liecinläU
Jaimos absolventus -apsveica Fi§- jiiiecibas^s^^ pVojekte izdot savu CIIJÄS biedru, tuvinlekii,, fe^-
badias nometnes vecäkais J . Poruks,,|ari iurnälu. LBL pirmä noda^a np^ tieSu deSanäm un moku ptlnajal
administrätors E. Äbele, LCK kan-lorganizeta, Fulstonas strädnieku mit-jnäveL
celejas prieksnieks agr. J^ Venners, ne. Par täs valdes priekSsedi ieve-1 Lai laika tecejumä no Jiisu atml*
Valkas nometnes administrätors E. lets L. Ansons, sekretäru J. Boäs un h3ias ndigaistu tra^sko un liktenlgo
Broze, Bulduru därzkopibas vid^is- kasieri V. Silii?5. Nodajä paäreiz jau notikumu norise, Latyiesu pretesÖ-skolas
bij. direktors agr. E. Robi3;ig | vairäk nekä 20 biedru.
uc. Par novelejumiem im mäcibas
speku paSaizliedzibu pateicäs absol-ventu
^pärstävis, Pec akta absolventi
ar viesiem pakavejäs launagä, kur
vecäkais skolotäjs sirmais därz-nieks
Sulcs atqerejäs im noskandinä-ja
dziesmu »Käds därznieks vienreiz
bija."
Nometijii
dzive
bas kustib^s dalibnieku apviena)as
(LPKDA) bojä gäjuäo nozare v|c da-tus,
aprakstus, liecibas par tautie-äiem,
kas gäjuäi bojä resp.. pazuduäl
bez vests väcu detumos, koncenträ*
cijas nometnes vai citädi latvju tau-taidraudigäs
Gestapo darbibas re-zultätä.
'
Neaizmirstiet, ka d^udzas m|tes
iin tevi, sievas, viri, bräji, mäsas un
Paredzams, ka vei äoruden no anr
. IX ^- 1 , ,glu joslas uz Austrällju izbrauks 1500
Prof P. Maltas därzkopibas sko- baitieäu viriesu, tikai vieninieki., . . . . . . ,^ . ^ . .
las nakamais izlaidums notiks 1948. Lusträlijas akdjas atjaunosana do- "f^^I^t^^^I^ t^™'^
gada säkumä, bet lai därznieka aro- U ^ t a 1948. g. janvärl. Tad vareSot Hi^. ^? ^f. ^
du var^tu lemacities pec iespejas i^teikties ari ^menes ar 1 bernu ^^^^
vairak tautieSu, ari vd goruden uz- ^ bijusie karaviri, kas nav mobiU- moraliskais pienakums ir at-i;
iems Jaunus audzeki^us^^ Skola var ^^^i äträk par 1943. g. oktobri. Aus- ^'If.^*' , , , ,
lestaties amerika^u joslas abu dzi- trälieäu ^pärstävji paskaidn>ju§i, ka Y ^ ^ coT'
mumu tautie§i vismaz ar pamatsko- UimpnPR'PAIVA t^Uhv^uk^i nirmak lai r^^^*^ ^ pieredzejuäi savu biedru
las izglltibu, iesniedzot lidz 15. okt. £ d?rbu Ai^^^^ ka ^^^^^^^ ^ ^^J^ eju, tapat visus^ci-uzi^
emSanas lugumu direktoram: | ^pg^dät airueni Apsolits, ka I ^^^^u ricibä ir zi^as par savt
m)F^^J± b. Niimberg, I-tvian f^^^^^^^^^^
DP Camp. —oi
Ju? — jautä padomju profesors: K a ­pee
no Si bloka izslegtas tädas val­stis,
kä Polija un Dienvidslavi:a,
kas vairäk par citäm cietuSas nö^
naci uzbrukuma? Acim redzot istais
nodoms M ir radit pretpadomju blo­ku
— bloku, kas verstos pret val­stim,
kas visvairäk detuSas ka^rä.
Bet vai tas ir tikai pretpadomju
bloks? Protams, ne. Ceröils glaimo
un sola ASV aizbildnibu par Eiro­pas
savienotäm valstiim. Bet isteni-bä
bloks verstos ari pret ASV. Viens
no tä nolukiem ir atdalit daju Eäro-pas
no ASV politiskäs un saimnie-ciskäs
ietekmes, lai raditu vislabve^
ligäkos apstäklus britu politiskai un
saimnieciskai vadibai Sai Eiropas
da^ä.
Ja Ceröils butu pateicis to, ko do­mä,
vilja Ciridies runa skanetu ap-meram
Sädi: „Britanijä ir saimnie-dski
un politi^jki noväjinäta. Musii
sabiedrotie — ASV un PSBS tagad
ir specigäki par mums. Musu kolo-nijas,
un it seviil^a Indija — Britäni-jas
varas pamats, ir bistamä pärvei-doäjmas
stadijä. Mums jääpvieno tik
liels Eiropas valstu skaits, qk lespe-jams
tä, lai izsargätos no PSfRS un
aizkavetu ASV no iespieSanäs Eiro­pas
kontinentä. Butu mu}lj:igi atkläti
deklaret, ka pies velamies dibinät
bloku pret PSRS un ASV. Täpec,
lai dibinäm bloku pret komunismu,
pret austrumu totälitärismu. Tas laus
reälizet ari so\m pret amerikäijLiem
un nodibinät britu imperiälisma he-gemoniju
Eiropä."
Ceröila pläns saskaldis ne tikai
Eiropu, bet tikpat labi ari dtas ze-.
mes, pinna kärtä Ameriku. Ideja
par Eiropas uniju Ceröila garä pa- Latvijas universitätes 28. gada die- r^^) ^^^^ «^^^^ dzimSanas <^tus
modinäja Dzona Fostera Dallesa at-1 nas atcerd Pinnebergas studiju cent- F^^^P* J ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^
balsi. DaUess,,kas nekad nepalaiX rä ievadija dievkalpojums un svi-^^'J5^^\f^ ^l^f
gapäm izdevibu atbalstit reakdonä- nigs akts, ko atkläja latvieSu rektorsfej^^^J^^^^^
ru ideju, pats par sevi saprotams, prof. E. Dunsdori^s. Akademisko F^^^^
pretojas »Potsdamas diktätam" un runu par senlatvieäu pilim teicaP^. ^ / , ^ .
atbalsta »Eiropas saimniedsko vie- prof. P. Kundzii?S. Studiju central ^^^^^..^^^^^"^^
nibu", un kamer vi3?ä pai-efeo, ka prezidenta vietnieks prof. V. Stanka, Sf^^JJ^^^) ^^^^ ^ HodifeKl,
Sada unija veicinäs 200 milj. Eiro- igaui;iu rektprs prof. Opiks un lietu- * öauerniemasir. ^5—4.
pas iedzivotäju labkläjibu, vii?§ ir vieSu rektors prof. Manelis uzsvera
iepriecinäts par Etlija frazi »Eiropai visu baltieSu tautas akademiskäs sai-jävienoj^
s federäcijä jeb tai jäcieS". mes sadarbibas nepiecieSamibu.
Vii:iS deklare, ka »mums (ASV — Latvijas universitätes dibinääanas
ref. )vairäk kä citäm tautäm ir pie- atcerei franöu Joslas latvieSu gara
redze izmantojot federädjas formu- darbinieki rikoja kulturas dienu
lu un täs milzigäs iespejamibas". It Rävensburgä. Sarikojumu atkläja 1
kä lietä grozitos ap formuläm. Svä- apgabala komitejas priekSsedis A . » ^ ^
rigäk ir, kadu politisku un saimnie- Dzime. Glezmi skate ,t)iedalijäs val­eisku
saturu dod federätiväm for- räki franöu joslä dzivojoSie mäksli-n?^
äm. Inieki. Vertigi bija referäti: prof.
LPKDA b o j ä gäjuäo
n o z a r e
VESIULE5
REDAKCIJA!
- ^1
^ § t . : , 4ticpektörs
S«tu ' Ä e a t s t ä J sa
^%si J'!KnVk§dai ne
I
no sava bai-'
«da- jäU
slintgalvainö
ä
i^^^lL nomet avizi ar.
izte&t daluj
•jjdz!bas,«n
^ ' <n«ii redz ära, ai*.
Jflffvai kcensibu,J
.jTavmuJSsadatepa.
inspektors
Iriirna jmnas
uzdevumä Nora
S e v ä divi Alberta Jeruma
oriänaitäte savas '^P§da5^
kloKälajä Urikä,'un karut
IzpMJuma prjsibas
gandriz:nepiepildämas,;
nittzlkal daibrid ir lasci-i
biirviguins. Var§tu likties, kaj
vfea ipatäs valodas d ^ • ir
ipriekSä,savam laikam, taöu
1 ist Debisi un Skf äbihs
W.„vecl", ääds Sytumälk
KeapSaubämi skai^aia^
pimgan eniditu izpratni uxi!
pakÄos, jo täs virtibas;
ttai pamazäm; soli; pa so-^
Ha ja daä muzika saistitäjs
itspazud-ar mirkli, kad' to
^W lidz galäm. tad
II Ä - Ska^daris iemHe^?
^;teju täs smalkäfcajäs
tejnieces aistetiskajai iz»
' i ir köfileniälä ari Je^
..Tä^ariMiniaturasmu-
Jtaspatsasketiskais tematis-pm,
kas §ajä dzejoli: tikai
«•taatiski motiyi, pirmais
öffaislejup, beftajos.ir tlri
S S speks im . ndzterejama
irS?'^,^P* iedves vi^
fci^^^e^^^Hekas L f e * ^ ^ kjuvusi jau
MÄrkä agräk, tä S
S&Ä^ J t - ^Jerumu^
J?? ^^ors ir ie-jSe
iSf J\l^äejäs
»«L n & tedmi-
'»n*S\' Natura val-i^^
ar teiÄT'^®^ par-
- "^^«jadiradottipi^,
v a n oy s, Frandjä
Fraricijä gustdajiU nometnes y ä ;^
, ^ . . , joprojäm ati'odas zinäms skaits bal- : W
Henrijs Volless,, kufu, pec Gajina Dr. phil. J . Jureviös. — Kristiga k u l - tieSu. Sejienes iestädes gan mutiski, |||
domäm, nevarot tik viegli apmuJljLot tura un ihasdienu krize, makslinieka kä rakstiski devuSas solijumus tos
skaistäm runäm par Eiropas s a v i e - j . Kalmites — MQsu mäkslinieku beid&t atbrivot, bet jopröjäm tas
noto valstu priekSrocibäm, liikojas uzdevumi un cand; phil. E. Zirni- nav noticis, solijumi nav izpilditi.
uz Ceröila plänu gluzi citädi. VoUess |§a-^^ | Tagad Francijagatavojas Väcijä ^
domju programmai". Anglu torijiem
vajagot, lai Francija un Väcija ap-vienotos,
lai täs turpinatu eksistet
kä buferis pret Krieviju.
Sava apcerejuma turpinäjumä Ga-jins
apskata täläko Eiropas savienoto
valstu attistibu. Taöu vli^a pärstä-vetais
viedoklis skäidri saredzams
jau no dtetäs apcerejuma dajas. Tas
lieku reizi rada, cik preteji ir ieskati
starp Eiropas rietumiem un austru-miem
par ricibu, kas riodrosinätu
musu kontihenta ätvese].oSaiios un
mieru. V. B.
ijä. Daudz izjautä iemeslus, kä un lldzet saviem göstä esosiem tautie-käpec
tautiesl nokluvuSi Väcijä. ^ S i e m Francija vii^^ pec brivi-
BraunSveigä notiek drebnieku re- bas. Ja franöu strädnieku verveSa-äistreSäha
darbiem Kanada. VareSot^n^ komisijäm reflektanti noräditu» |
braukt drebhieki ,lidz 55 g. v^ är^^^^^^^^ ka fi^anöi hav vei nov§rsuSi netais-menem.
— IRO pärstäyis Seitlers nibu, kas jäcieS baltieSiem Franc]-
Braunsveigas nometne informejis, jas gustekriu nometnes, tad verve-ka
likvides apkärtnes mazäs nomet- sänas komisijas locelcji par to biitu
nes un to iemitniektis izvietos lielä- spiesti zinot savai valdibai. Domäju,
kajäs nometnes. > v ka tas pamudinätu Francijas valdibu
Veisenburgas nometne ari treSo beidzot musu neväinigajiem tautie-reizi
latvieSu komitejas veleSanas ne- siem, kas tapat ir väcu nacionälso-devapanäkumus,
jo atkal nebija pi6- ciälisma varas upuri, atdot viijiu
tiekami kandidätu. Ibrivo cilveku tieslbas.
li
1J
vj
a
P
n
P
kj
Pi
ml
Sd
lld