1947-10-07-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m km i >LATVUA. 1947. g. 7. oktobfl -;• -lv.!' 1 l^rcburgas latvieSu meistarsacfk-* sies . vioglatletikä iOO m uzvareja GartcUrvB I2fi sek., 200 m Garklävs %^ säi,, 4S0 m Garklavs 57,9 sek., ^vm Tapii^S 2:a,4 min^ 1500 m liapi^ 5:16,7 xnizL, 5 km soloSana y<rftaiis;28^ Gu-mssims 6,67 m;, diskä Pdtraks 41,54 m, IgdS Lipomanis 12,25 m, ä^epä PöiBurs 43,16 m m veseri Poltraks 11,62 m. Oarklävs, kas ddvoja &s^ ttopng, tagad startS no Vircburgas iMESÄs. Draudzibas sacikste £ut-tkdS Vircbuxgas YMCA uzvareja Aosbadsas YMCAs vienibu 9r-0 ^ 'A klases kvaliiökädjas tiir-sM te^etbolä Vircburgas YMCA ^este £sli22genas YMCAs izlasl 81—81 (19—17). Uzvaretajiem vlens I^JSöigs i 20 p. Jaunus pa-nikumus izcinija Vircburgas YMCAs 2. vieniba, Jaunie basketbölisti p§r- Jipgja Piäadiu 36-31 (12—11) un, j^aejöt velä vakarä brivdabas lau-kumapie mäksliga äpgaismojimia, uzvareja Valkas 2. vien. 45—17 (15—1). litrukstot L, Novickai-Rais-terel, Vircburgas YMCAs basketbölisti kvalifikacijas tumirä'tikai ar ©rötibäm veica Manheimas s^eletäjäs 19i--l^ (9—14). Galvenäs punktu gu-vUiö laukumä bija Alise Gailite (M.) Aai Ausma GrIviQa (V.). O. Grieze pasaqles un' Eiropas l a b i k d vidu Musu sportisti Eiropas 1947. g. sezonas izciläko vieglatletu vidu nav bijusi tikai statisti Sacensibäs trim-da im dzimtene latvieSu teicamakie atleti izpejnijuäicjs sava kontinenta vieglatletikas sfcatistiljLU uzmanibu. Eiropas Wase äogad izvirzijuMes 4 latvieSi — i J. Stendzenieks, M. Tim-ma, li. Galle \m lli. Aldzere, pie kam Stendzenieks ir viis jau visas pa-saules metogä. Pasaulesj 1947. g. 10 labäkie Sl^^a meteji: 1. Seimto (ASV) 77,01 m, 2. Petersoi^s (Zv.) 72,77 m, 3. Hauta-vara OSorn;) 72,29 m, 4 Hitiäinens • •,• • ^ . • • • • ... • 'ii ' • • • . • ; Aug jaunas diska metejas Vieglatle^tikas sacensibäs Her^ru-ka uzvareja Valli:asnometnes izlasi 80,5-^58,5 p. Sievieäu ikonk\u*ence vairäkäs dalibnie<::es pirmo reizi me- §inäja savas sp^ljas diska me§anä. lesäceja Edite Ljismane (H.) sasnie-dza 1947. g. treSo labako rezultatu trimdä — 125,22 m, bet V, Bebre (V.) 20,93 m, Henmane (H.) 20,55 m un A. Ka5pka (V;.) 20,20 m. VirieSu sacensibäs R NeHands (H.) gruda lodi 12,97 m- Tas bija sarikojuma labakais rezultäts,. A. L i r u m s > j Obekas YMCA» jauha txlmdas . mdstörvienlba volejbolä, mäjup ce- •}a «audSja: 2'spaes: pret Eslingenas .YMCAS izlasl lM5i ^15-11, 10-15 un Hersbrukas YMCAi (Baumanis, Neflands, Roga, Ozöls, Silii?§, Spro* iis) 9^15, >-15! , ' Viegl&tietfttis sacensibäs Esiingena . Augiists Gulbfs leca augstumä 1,70 m. Latii^Las vietä bija virvlfe. ] AmerpsS^tt un, fran5u Joslas l»t-vieltt bt^ketbolistiem Hdz turpmä-kaiii: iEUzliegts sacensiies ar lietiivieSii vienibu >^'oV^, noteicis abu äo jos- • hi.latvieätt sporta.vaditajs Ä. Celms. Kovas ar pedejä mirkli nediscipli-hetu atteikäanos izjauca 4 vienibu bäsketbola tumiru 4. un 5; oktobri Esiingena. Ta ja vietä 4. "okt. eslin-^ genieäu vi^i ,bija Geislingenas igau- ' nJL Eslingenas YMCA uzvareju cier "mijCiU volejbolä X5-9, 7-^15, 15-11 ' m baselctbolä 36-26 X18-^13). V Latvielu basketbölisti Va^ H^idp^ litlei Anglija^ 1946. f. m^istarsacik-stes, paziajiojiisi. Anglijäs bäsketbola iavienlba. Latvju biedrtba Lielbri-tanijä täpec ieväc zii?as par bäsketbola vienibäm latvieäu mithes Ang- H. Matlsona piem!^ tuniirä Kiga pip 3. .kärtaslabäkäs sekmes guvuäi, Melngailis un Brakmania, katrs ar 2 uzvaräm ,un 1 neiz§lj:irtu vpartiju, Latvijas paäreizejais mei-r Stars, Solmanis jau zaudejis 2 sacen; ' sibas. ^Ari meistaram^ Koblencam , zaudejurhs pret Pakalnu. PSRS 1947. g. mei^arsaeikstes §a.-, dia uzvareja ^annis Panls Keress, - noiesp. U p. legustot 9,5 p., 2..Ko-tovs 9 p.,, 3. Lilientäls 8,5 p. Speci-gajä konkurence lielmeistari Plors un Bondareyskis ieguya tikai 8. un •^;'::)9:''^yiet^ Minch^iete Roza Sulce pärpel-l deja 16 km giap Kenigsze pie Berch-tesgädenas 9 st. 50 miniites, jauna; rekordlaikä. . ' . ' 28 Valstu sportisti pieteikti 1948J g. ziemas olimi>iskäm sp§i§m no 30j ianv. lidZ)8, tebr. St. Moriqä. ' , Francözis 2eni atkal peld pasaules rekordu: s^aciksteis Kasablankä 300 m kraulä yii?5 Wca 3:31,0 min., par 0,6 sek. labojot amerikäi:ia Medikas 1935. g. sasj^egto .ITdzäinejo rekordu. Pecolimpisko spe^u Wcensibas Vä-oija 1948. t tuAmi lugusi atlauju rikot väcieSi. ^Vri^i aicinäiSot startet amerikä^u, anglu, zviedru, 5veicie§u uc zeniju sportistus. ASV militäräs iestädes pakii?L0ju§as, ka täm pret äo nodomu nav iebildumu. Gilvekk, kas zaudejis atminii, mckle kadu, kasvinu pazitti > I Anglu kqnsulätä Bordo jau ilgu laiku] Ik dfenas» ienäk ga^a auguma, ap 40' gadii vecs v!rs, kas izskatäs pec angja un jautä: „Vai vS neviens no Ariglijas nav pieprasijis mani? Vai vei ne^;iens nav mani pazinis? Man Slfiq^, |?:a vai nu Anglijä vai Kanada kädarii vajadzetu mani pazit." Viiji§ ir bilveks, kas zaudejis at-mii; iu. Domä, ka viri§ ir bijis sabied-roto lidotäjs, kas riogäzts Väcijä. (Som.) 71,97ni, 6. Stendzenieks (Latv.) 70,25 m, 6. Aleksejevs (PSRS) 68,98 m, 7. Biless (ASV) 68,63 m, 8. Lodilums (Norv.) 67,30 m, 9, (Väa) un Blankere-Koena (Hoi.) veica vienu otru vienkärgu automa- oträ kuga raidvij^iem, bet pec 5,70 m, 3. Cudina (PSRS) 5,63 m, 4. tisku darbibu. Pec tam izgudrots vei uz pärvietojamo raidltäju. Parvio Latvijas rekords. B. C e 51 n s DAZOS VÄRDOS ma (Latv.) 5,54 m, 9. Grunemape istäki roboti, jo veic tukstoSkärt 1 lauka skrejce^iem bus jäizmanto (Väc.) 5,53 m, 10. PUa (Hoi.) 5,4T m. sarezgitäkas operäcijas. Laikraksti p^j. irdziffu sjisnieffumu «iv Eiropas äigada 10 labäkäs §?cepa me- valräkkart zij;iojusi par tä sauktajäm r.^^. yr^n.< mV^tr^di^tv^' teja^: 1. Maju^aja (PSRS) 50,32 m, elektriskajäm smadzenem - nulzl- ^ ^ " l ^ ^ S'P! .Srii^T^ l t l f laika veikt matematisku^^ p^^^es piAnä tu^oma^ L t n ' « ^ y ? ^ ^ p Ä h ™ ^ ' ^ , ^ ^ alTismaäana hdz äim L^dio aparätu fabrika. Ari tä i r^ (Vac.) 44,60 m, 6. Oudiija (PSRS) viena cilveka muza pat nebija iespe- L^r^yg ^^^u^^^ ko kontrnl? 43,79 m, 7. Hildebrante (Väc.) 41.45 jama. Tädas rnaämas konstruetas J ^ / I ^ T^ dienöi (Ung.) 40,30 m, 10. Knabele camie procesi ir tik^ sarez&ti, ka J^^z maSitias iedarhlr^i (Väc) 40,15 m. Krievietes Kläudijas zinätnieki pat runä par §o maäinu JJ^g S a v o t r S ™ SS^^^^ Maju^jas rezultäts §l^epa mesanä Latmi];ias speju", tä it kä salidzinä- J^^b FSLS-^^ ir javns pasaules rekords, bet La- dami täs ar tiri . cilvecigu speju 4^ ^u. vecais inäeriieris vizes Aldzeres sasniegums - jauns | lezimem. ^^^^ ^^^ors D2ons Sergr^vs? Nupat pasauli pärsteidza Isa ziijia, fabriku säcis buvet jau pirms tris' ka Atlantijas okeanu pärlidojusi pus gadiem kädä laivu ä^ni Tei pirmä pilnigi automatiski vaditä salä pie Seportonas. Tagad fafci lidmaSina, cilveka rokai ne reizi visa kas izmäksäjusi 400.0ÖÖ dolanij lidojuma laikä nepieska|x>ties lidma-1 ar 50 tecbniljiem, inSeniepiem , Zelta zobenu ar därgakme^i^ 1 ^^^^ vadämieric&n. §0 modernäs sai^otäjiem velkt, tädu pat darl karaliene Vilhelmine pasniegs gene- h ® ^ ^ ^ vestures izcilo momentu daudzumu, kä normäla fabrlkk rälim Eizenhaiieram pateicibä par h ^ ^ ^ apraksta AP korespbndents. 2000 nodarbinätiem. Tildso bfis Holandes atbrivoSanu. No Stefensvillas lidlauka,' ]$Fu- ^^rsts izejvielu trukums,. Sert 1.782.000 väen begju un izraidTto faundlendä, 22. septemb^a ritä pace- »utomatiskä fabrika panes uz m atradäs Bavärijä augustä, bez tam las amerikä^u 6etrmotaru C 54 Sky- P^odukciju eksportam. Ja- mat^l 363.000 Srzemnieku un 287.000 eva- master lidma§ma un pec 3900 km Pietiks, fabrikapirmaja gadä ra kugto: Begju skaits kopl pagäjulä nolido5anas 10 stundäs un 15 mintt- Pa^^par 500.000 vienkarSu rae gada oktobra pieaudzis par 19.000, tes nosedäs Braize-Nortonä, Londo- aparätxL bet ärzemnieku skaits samazinäjies nas tuvumä. LidmaSinä gan bija 14 Ar fabriku iepazinies arl par 74.00a pasaiieru, no tiem 9 vTru rezerves Stafords Kripss, tirdznieclbas VaUkäns grib papla§inat savu ter- apkalpe neparedzetiemf gadijumiem, ras prezidents. Drizumä par? ritoriju un tädej lugs Italijas valdibu jbet lidojums notika ^pflnigi automa-j llgumus par miljona aparätu pi( revidet pastävoäo lateräna noligu-1 tiski un to vadija iepriekS nostädits, visam pasaules daläm. Sei^g öiu. , Beglii del Vatikäna iedzivotäju j pa§kontrolets medianisms. Lidma- aparätu cenas paSreiz vei nei?päL skaits pedejos gados strauji pieau- iinu cejä, ari nepavadija ku§is. bet tie vare§ot but letäki par iplq dzis.. I I „MedianiskSs smadzenes** ne vien riem dtiem täda pa5a tipa apaittl 50.000 dzelzce}u remontasträdiiie-| vadija Hdmaäinu, bet automatiski visä pasaulS, ieskaitot ASV. ku triSkst apvienotai angju un ame- registreja ari visus lidojuma, datus. pabrikas automats ir visäm rikä^u joslai Väcljä, jo strädniekus Pagaidäm esot konstru§ts tikai viens ^^ani^ikamm ^adzenem ievietotä^ vair^^ pievelkot. darbi lauksaim- säds „mechanisko smadzei^u" apa- «i-.-i^-«„s- T.-«^^„ ^^^^ 1 gayä tvertne. Aparäta vienä gi Kad doklu biroja vaditaja Cang-Su-Pinga | ^ a paräts parei^zi liostädits .s^ta.r^- laii iek§^ä pla^sUgigs^k^a^s^ m ^a^^sa^^s apj rlÄTiii^ '^^^^^^^ ^ vesela briniäkiga maSinerija, kas snultim un padödtäläk. Ja si p ! r > « « T « «s^^^ « « ^ o ; Pati aprel^a lido3umam\Vajadzigo striäklas sprausla ^aizsere, -mai hT^SSn XtJTq?^^^^ lidoSanas atrumu, automatiski apstajas un, ieded^i S Ä n i i s Ä ; ^ ^ ^ tmnomctajä laikä liek lidmasinai uzsmidzina gljddru metaUa,koizkal Ä J S ^ n f ^ ^ Ä pie meri^a. Viens no pie- se gäzes liesmäs. Ari täs aizdedz| ^ Dmielm^ssÄ B^e^m^s^^ agr. ASV^ arhetu L.^^^^^a^m^ e..r^M^,; LU u^n.^ a^n^^g^^^u militäriem un regsualbe ojaäujtaosm, atatidsk ai,p uarnä,t uja vmi? -1. - - • • — —11—1nödod rezerves iericei, kas tadiefli dijis Dienvidslavijas 1 — „ v x . u ucu.u .......bojas^päti. Vajadzigäs vietäs izo? nieka ielugun Dienvidslaviju ^^¥^nr«m^J<«fe^^^^^ oi.«.«T I lidmaS-^na izbidija lidojuma laikä 1 da2ädas pärbaudes gan atseviälj: b^^^SSlS hn^ Äf. TP^; i^vilktäs skrietules, " iedarbinäja dajäm,. gan visam aparäta sleg at^Ä 7^.^^^^^^^ ^tei?u bremzes un ne- mam, pie kam bojätäs dajas autoil atduries uz päräk lielu pretestibu ladmaginai dodoties ce|ä no TlJTu-landtägä. faundlendas, Atlantijas okeanä atra- B^ves sodu visiem vai daziem vä- <iäs divi ku^, kas noraidija radio CU „Askania-Werke" fabrikas direk- VL^US, bet treSais pärvadäjamais toriem pieprasiSot amerikäi^U pro- faiditäjs automobili atradäs mer\ca kurätura. Tie apsudzeti par kapa li^aukä, Sie radiovili;u tomer ne-materiälu razoäanu kädai ärvalstij.Uontroleja un nevadija lidmaäinas „Mums jästrädä, it kä miers butu ierices, bet vienigl bija zitiäma veida ma^igs, bet jägatavojas, it kä kap51 cöla zimes .^ecbaniskajam smadze-varetu izcelties rit," paskaidrojis Vii?§ 1943. gadä peksi;ii piebiedrojäs izbeguSiem; fran^u gustekijiem Ham-burgas. tuvumä . Parasti vii;i§ runä tikai franciski, bet hlpnoze runä te-ko §i angluun väcu valodä. Vi^a attels vai^räkkärt' ievietots ang]u, fran5u un toerikäi^u laikrakstosf, bete vei näy, pieteicies neviens, kas vii>u pazitu. Vii:ia präts citädi ir p^lnigi normäls, bet vii;i§ neatceras neko, kas noticisipipns tä hri2a 1943: gadä, kad viijtä pievienojäs francu giistek- KLiemu Vii;iam liekas, ka viijiä käd^ reiz btjis radiotechni^^s, jo yii;^§ prot labot radip aparätus, bet viijiä neatceras, ko darijis pirms nok|\j§anas gustek^u nometne pie Hamburgas. Lidz §im laöcam viQg dzivojis topä är vienu no biju§ajiem franiu gäs-tek^ iem,- käs viijiu iemilejis un loti ciena. DM < Iznäkusi A. Vpesiieka pasaku grä-mata ar zin^ejumiein ^ ..LABSIRDIGAIS PROFESORS". ^ Cena ÄM 4,50. Atkalpärdevejieii^ 15 proc atlaide.: J. Me2i9§: (16) Fulda, Konstantin Kaseme, Ludzu atsauldies Rärli un Einmu Bzet^us ar ben^iem Maiju un Juri np Madlienas. Kas ko zinätu par visiem, ludzu rakstit P. Upeniekam; (20a) ^olterdingen/SoItau, Balt; ÖP Camp. Kas ko zinätu par Gustavu Ras-mani, dzim. 1926. g. 28. dec, zii;iot mätei Annal Rasmanei: (13a) Eiian*^ gen, Ob. Drausnidkstr. .1., DP Camp. Kas ko izinätu par Arvidu Me^, Osvaldu Galn un Vili Krozi no Ventspils im Tatjänu Gustavu no Jelgavas, ludzu zi^ot Karlim Lid-maninr. (13a) Weiden/Obpf., Latvian Camp „Fi(3ikitenbiibl"» nederigas da^as, visa masitia a jas im dod signälii. Gatavajiem aparätiem cilyeku kas vienigi iestiprina radio spul un pievieno ska^runi un aparajt iesaiijLO. Pagaidäm automatiska rika raio tikai vienkär§us mode?}; bet tä piemgrojama ari sareä^t aparätu bQveL Ja käds ko zinätu par Veroniku Golubovu dz. Mankevicu, dzim, 1902. g. (dämu fdziere) im 'delu Anatoliju (FranciJ Goiubovu. dz, 1944. g. RT^, ludzu zii;iot Nikolajam Golubovam: Korbadi/VTaldeck, Hagenstr. 5, PC IRO. mar§als Tito partizänu kongresä Belgrade. Kops Grie^as atbrivosaaas 1944. g. oktobri partizänu cujiäs nonäveti 45.214 civilisti, 316 virsnieki un 2750 policistu. 2idu begji, kas pec pärve§anas no Prancijas nometinäti Libekas tuvumä, kop§ tresdienas sa^em tikai väcu partikas devas — 1550 kaloriju uz personu dienä. Dzivcs Grickijas ziei Kapo§as drupas Kosmosas un Ka-valöu ciemos un neniitigä beg^u straume, kas ar ver§u' aizjugiem traucas uz Komotoni, lieciha^ ka pii- Kärli Käpostii^iu ar gimeni mekle mäsä Luciia Balode: France, Paris VI, 31 rue de Seine. 328 Musu milais filistrs , Dr. med. Felikss^ Celmln^, dz. 1897. g. 31. maijä Simltene, miris 1947. g. 30. augustä Treusä, VäcijS. ' Vii^u milä piemijja patures Lettonia's saime Musu milais filistrs Dr. Janis Teodors Vankins, dz. 1873. | . 5. märtä Berzaune,imris 1947. g. 2Q. septembri Frank-forte pije Mainas. [ Vi^u milä piemii;iä patures LettoQia's saime Padomju Savieniba kavejot mier- h ^ ^ ^ kayä Ziemelgriel^jä ^av tik^al miligu stävokla atrisinäjumu Spä- ^^^rija, raksta „New York Times* nijä, izteicies späi;iu sociälistu vadi- korespondents. täjs trimdä Prieto, jo komunisti esot Partizani uzbrukuSi Kc^iosai un ieintereseti pilsoi^u kara Spänijä. Pec ^^Y^^^^^ ^au tris reizes viena nede- Prieto domäm, vienotä fronte pret 1». Tns reizes tie uzbrukuäi an §iap- Franko sodälisti varetu sadarboties Sabala galvagpilsetai Komotoni, Un äri ar kato^em, monarchistiem un visä aprii?^:! läikam nav neviena cie-arodbiedribäm, bet ne ar komunis- *as soyasar nebutu izjutis par-tiem, tizäira darbibas pastiprinäsanos. Tie Jauktu grieJ^u-turku generälstabu 1 Rodopi kalniem im no sle-amerikänu vadlbä cengoties nodibi- Penäm 1>azem Bulgärijä. Uzbruceji nät Grieidjä, zino DENA, kä ari pa- Pi^prasa visäda veida apgädi un at-pildinät grieku armiju ar amerikä^u riebjas tiem, kurus uzskata par no-virsniekiem. Sädä sakaribä ari iz- pievejiem. Lozmetgju tarkä^eäana, skaidrojot amerikäi>u slepenä die- P^"^^ sprädzieni un valdibas ka|^- nesta vadltäja apciemojumus Atenäs | speka 25 cm lielgabalu dunoi?a k}u-vusi parasta un ierasta skaij^a 35.000 pastäyigajiem iedzivotäjiem un 2000 beg^iem Komotoni Kad ierados 5eit, stästija, ka Tra- Ipjas partizäni, kurus vadä Terbe-ruolis Das Kalos, paSlaik riko vele- §anas attaläkajos kalnu ciemos gar Bulgärijas robezu, Sie apgabali iir gandriz pastävigi partizänu pärval-de, jo armijas dalas tur ielauzas tikai retos uzbruicumos. Komotoni ieksiene likäs, ka priejcspilsetä no-tiek smaga kauja, bet izrädijäs, ka tikai 50. partizänu arsmagiem väcu lozmetejiem, un rokas granäiäm uz-bruka zandarmerijas postenim pie lopkautuves pilsetas niomale. Izrädi-iäs pat, ka nav neviena kritusä; Tai pasä laikä ap 45 viru Hela banda ielavTjäs KavaJöos, kas ii* ap 10 km no pilsetas, Vi^u noluks bija nodedzinät desmit tädu viru m ä jas, un Ankara. ..LATVIJAS" ABONEMENTS. pasHtinot laikrakstu pa atsevis- Iciem eksempläriem (lidz 3 eks. iesk.), maksa RM 7.— menesi; pa-sutinot kollektivi vairäk par 3 eksempläriem -r-RM 6.— menesi par eks. Sludinajumu maksa: EM 3.— par vienslejigu lespiedrindu vai tai atbilstosu telpu; piederigo meklesanas sludinäjumi par pas-cenu, bet ne mazäk kä ^W 6.-- par sludinajumu. Abonementu pieteikumi» sludi-aäjumi, naudas pärvedumi un ko-respondenee adresejama „Latvi-jai" v(13b) Gunzburg/Do.» Burger-meister- f Androann-Platz r amas lelu ciemos kam vii;)! pärmeta dezerteSanit tizäni tomer paspeja nodedzinät divus namus, vienu,^ kas pieder ci( vecäkajöm, un otru, kas pieder dam, ko nemiemieki uzskata ^ nodeveju. Tad viijius ^padzina, atsteigu5äs armijas vienibas. •, Nopietnäks bija uzbrukums^ mosai, kas atrodas vei 5 km uz dii^ vidiem, Tur partizäni pirms divJ dienäm nodedzinäja 25 namus^J gandriz visi piedereja labä sf^' milicijas MAY locekjiem. DiVus loceklus no§äva, un nogalinäja kadu bezpartejisko. Kad nakti vt dlbas kapaspeks rikoja pretuzbi mu, Kosmosas ciemä ieläva 12 gäs minas. Nogalinäja gan vienu ezeli. Pats saväm acim rec ju kadu partizänu granätas beli, uz kuras bija rakstits: „Bt garskaja Dargave". Tä bijusi ^graij ta no Bulgärijas armijas muiilc'" kräjumiem. , ^ Pedejäs^ dienäs iai apkärtni tu§i vei divi ciemi. Tamnä, 7 km, ziemejrietumiem no sejienes, partii ni Paveleja 300 iedzivotäjiem ma" 15 milj. dradimas un nodot 2000 kviesu desmife dienu laikä, piedraj dedami, ka citädi ciemu nod< Ciema iedzivotäji ir pärak lal to samaksätu, un pats dem^ päräk nomal5; lai varetu cerSt3 valdibas karaspeka aizsardzlbu*^ täpec iedzivotäji säkuäl b§gt motoni. ati partlzäiii pavelSjs lajas cieiaa tedziwtäjiem ^«>dot daudzumu kviesu mUtu, aaaka un clgareSu divu dienu laikä Ai^ dema iedzivotäji aizbl^ga. im l i f mm - . » A A ^ Kailtllagad gule]a pdöem, kam gi4ot ies ki klinlerilö» vai ar ce|iem gandm »gidejatiz raiigu-viM neto , .daudz neredzama ro-gultä/ seduis. !j|i'7i?a:n^eja • nemaz icassastinga apa-itkapie dzetee^ mefiias po* jtuffläsbez^bensnere-i^ e, dräudeda-pazuifinat vei at- '^^a. fi^l Glabjlet! iiltD s&deSäaa istabu, B plenaglots ,pie"giidas. t appie2as/un, tapat ka liSja-atkalUä.. • ' jitt^kamer Säjums ,^ leti^ giiis^as apspt* tas, lä-I^räa k Savids lake; i]j^<U- 'ip8izlijfr|ia"visu Viij^ bddzot bijä ioslöpmbai3-aici- Vajadzeja aiztutet, ne- ¥ viiam ta'jOziet Bet Ipkakls^Katrihai bija tä h%n^ja par K - ne i^aar" B«ia sev pietot neje-tas noteikti viesi ^Bet vai vilja bija «tt parsteiguinu paredzet Se^l^.pecvakar- , uz vilkas pa- ^/enaldzibu un at- ' Wi M lidz siin drebju p« rim allaS ve dv( dains; gaisa mi Katrinai iedomSji gam Sönj Bet Sili nesapraS^] palika pa^ neredzetu: staveja tikt? -Vail i!sldali^ ällSyas' pSleldaaVejI strauji Katrina betdroSi las: gan laikai > Uzrunäi sega: tapat nevarejät unbfi§u „Gulejät| modinät. tädiem maa — nepazinu. sies, ka tabä . . neesmu uzl Säjums gos smiekli bet. Vilja sam tralia! äzirdejis, labam, '"Cli ,. ^ ^.J
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471007 |
Description
Title | 1947-10-07-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m
km
i
>LATVUA. 1947. g. 7. oktobfl
-;• -lv.!'
1
l^rcburgas latvieSu meistarsacfk-*
sies . vioglatletikä iOO m uzvareja
GartcUrvB I2fi sek., 200 m Garklävs
%^ säi,, 4S0 m Garklavs 57,9 sek.,
^vm Tapii^S 2:a,4 min^ 1500 m
liapi^ 5:16,7 xnizL, 5 km soloSana
y |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-07-04