Bavarijas Latviesu vestnesis, March 28, 1947

              Atttborlzed by ~ Lizeiu —
izdoSanag at}aajai ICD>
OMBO :: Atbildl^s redak.
tors - Edltor - in^-Cliief:
Kärii% Rabäcs, TieCnieks:
Aleksandrs Liepä, redakei*
Jas sekretirs: Maksis CuU-tis;
rei^tori: AndrSjs Rn*
dzif (MincbeuS)^* iHariJs Min*
denbergs (EfiUngenSK As*
nolds Smits (spofts), 2igiirds
BSrda 'technlskais lekirto*
JtUfiS)
Nn 24 on
Piektdi^ 1»47. g. 2& Dl
aSs !r M t T ^ i B&?SKtjs8
apfabala lälviei^Q kmll^^
darbtaieira satiarmas bmti
Eedal^elja: OOaabarg/0.. fftf-
^oMcsbiati, €Aasiacf/li#a^
BUrsena.LaadBiaiia-tt
Medeas - ^inm^tHmV m
•'•^"'.'«•iiii' ••iiiiiiiHii;iiYiiiiu,,,u,iwhii^^
KÄDS BVS AVSTRIJAS MIERA LIGUMS
Srlietn mfailstri Maskai^ pec apsprielu partraukuma uz divi die-
09m, nedelas vidii atsakuSi saiiinas. PaSlaik darba kSrtibi JaiitSjomus,
kS siki fallos at^sprtedes par Väcijas miera ligunia izsträdäSanu.
Sta^laöcS atscviS^^tfs priekSlikilmus iesnieguSi ASV uh Piincljas ärlietu
miiO^tri. Anglijas ärlieln minisirs Beviiis äpmeklejis lenerSlisimu Sta-
Itoi BlaskavS ieradusies Austrijas delegäicija, bet ärlietu ministru
vietnieki JoproJHra nivi dnas par atseviS^am klauzuiäm Austrijas miera
Ifimna.
o aisti*
MiH^ls iesnledzis ärlietu'ministru
fflieii sekteläriätam tris prasibas:
t^Äbiedtötö kohtrolpadomei ' ipaisi
: jäp&rbötida iespeja^ samazinät oku-pSciJ^
s karaspeku Eiropä un par re-
. «jjättätlem j9zii?o ne veläk ka 31. 3i>
läJB. Ta3 ^sot nepiecieäams, lai Vä-var^
ttf eksistet saimnieciski ne-
•atkarfea; 2. pirmo V§cijas veleSanu
>j«rauaz!bai järada ipaSa öetru vaiätu
komisija. Bez tam visiem väcieäierti-jSgarantg
fundamentäläs cilveku
. tl^sibas un demokratiska briviba;
j . Srlietu »ministru padornei jäpiln-
, varo-vietnieki. atrisinat. jautäjumu
. par ta amerikäi;iu ipaSumu kompen*
$§§änu, kas - aizvesti Väcijas reparä-
^ju vai käpa laupijuma veiaä.
. oFr^ncijas' delegäctja ierosinäjusi
tias^ukt ipa§u öetru lielvalstu kon-
>'|g|^nä..väcie§u izceloSanas jautäju-
,1^. Tai butu jänotiek jau §ovasar.
^ cltas valstis, kas interesejas par
yäcu i^scejotäjiem, butu aicinäma?
lai konferenc?, ko tranCi ierosinas
laö^ot Parlze.
. ©DNA; komentödama lIdz§inejo
fcpöferences ^aitu, izsakäs, ka paru-fiias
lidz nedelas sakuma pärtraukij-mäm
uzskatämas par Maskavas' ap-
$prieiu „pirmo gajienu". Tas pie-rldijis,
ka domstarpibas visai lielas
ne vien politiskos, bet arl saimnie-dskos
jautäjumos.
Maskavä tre§dien ieradas Austri-yaldibas;
delegacija ärlietu. mi-|
nät Atötrtjas mifefa Ifgumu!: Ärlietu
nöni^tru vietnieki vei pede.iäs^ ap-spriiBd
§s pär §0 ligumu. atduriiSies
vk gSitibäm, ko pa§i nav varejuSi
itrisinät un* täp^c npdevuSi xninis-tru
pädomei. Kä zii:io „New York
Herald . Tribune" speciälkorespon-dents,
stavoklis .ministm vietnieku
apspriedes vispIK biijis täds, ka
franöi y^las iespejami''bargu miera
ligumu drogibas labä, bet krievi
gfib' to paSuaiz antipatiläm pret ta-gadejo
Austrijas. valdibu, kamer
amerikäi;iu un ang^u veleSanäs ir
neuzskatit Austriju par ienaidnieka
zemi. Korespondej:its piebilst, kä
to, vai miera ligums bus bargs väl
saudzigs, izSyrs tikai „5etri lielie".
Pec tam, kad Francijas ärlietu
ministrs Bido atsevi§^i apspriedies
ar j^eneralisimu Sta}inu, pirmdienas
vakarä velu kremli audience bijis
ari Bevins. Abu valstsviru satik§ar
näs, kas oficiäli riodeveta par pie-kläjibas
viziti, Ilotikusi p§c Eevinä
pieprasijuma. Kä DENA ziriö, do-mäjams,
ka galvenais sarunu temäts
esot bijis Anglijas un Padomju Sa-vienibäs
pakta stiprinä§ana un pa^
pla§ina§ana. Bevinä veloties paga-rinät
paktu: uz piecdesmit< gadiem.
Stalins bez tam esot velejies, lai Be­vins
defing Lielbritänijas polTtiku
pret Padomju Savienibu sakara air
preziderita Trumena runu, lai Be­vins
noteikti define nesen noslegtä
ang]u-franöu pakta npzimi, kä ari
jautäjumusj kas skar noslegtä miera
liguma pärrunas Maskavas konfe-rence.
- -„New York Herald. Tribune" rak-sta,
ka taga^. Maräals ir yienigais
no ärvalstu;; ministtieriä RjÄäkaVS^
'kaSi,-6ik zinäms,. vei i^v, ludzi^ äu-^
diencf pie Starina; Bet sagaidöt, ka
viQ§ tomer- darläot te) pirms atgrie-
§anäs uz ASV, tiklidz beigSoties te-ko
§äs ministru padomes apspriedes.
DENA, NYHT, BBC
EEPATRIETIES GATAVOJOTIBS 200.000 POfifJ DP
Grie^ja, Islande un Luksemburga,
savi laikä nob^soju§as par ]BRO
statutiem, \m tagad täm biituSie sta-tuti
jäparaksta un järatificjl, Täs
valstis, kas nobalsoSana par IRO ät-turejäs,
Lijs aidnäjis vei, i^iz p5^^
baudit savu viedokli, tapat i«pi <Äs
valstis, kas balso:
UNRRAs un po
uSas pfreti.
u xepatriädjas fe*»
städes Var§avä pubUcejuSas p S r s^
tu, no kura ledzamsj ka • ap^ ^.000
polu, DP^ esot nolemuäi atgriezlifes
dzimtene, ieverojot Polijas valftibas
izsliidinäto >politisko anmestiju
stävokla täläku stabilizjeSanos Polijä.
Polijas mirdstru prezidents Cirank*
jeviSs s\^etdien visu poju raidäinsta-ciju
pärraiditä runä fticinäja visus
är;zemes dzivojoSos po}us atgriezties
Polijä. Pec amerikäiju armijas $t|l-ba
zi^äm, ari lieläks skaits no Vä­cijas
-amerikäi^u joslä v§I atlikuSa^
jiem 114,657 poju DP, säkQtie$'sil-täkam
laikam, do§öties uz dziHitent
ärlietu minisfrija
ASV ärlietu ministrija pirmdien
publicejusi slepeno apspriezu pro-tokolua
par Teheranas, Jaltas un
Potsdamas konferencem.
Kä DENA^ zii:io, pilnlgais Potsda­mas
vieno§anäs protokols, ko pa-l^
stijis Stalins, Trumens un Etlijs,
iatur principiälu vienojahos par
vacu kap un tirdznieclbas flotes sa*
dali§anu starp Padomju Savienibu,
ASV un lielbritänlju, Bez tam tur
itrodanU vei Sädi lidz §im nepubli-ÄtJ
noHgumi: l . vienoäanäs, ka
Atfirtiijal nav jämaksä reparäcijas,
| i ylenoäjanäs Dardanelii Jautäjumä,
«.par starptautisko joslu Tanierä,
4; sabjedroto sp§ku atsauk§anu no
«anas, 5. säbiedroto kontrolkoriii-Äjas
darba, procesa revizija Vlne,
VngIrijS uh fiulgärijfi.
Jiattas konferences protckolos le-
^ r t a vienoSanäs par Ukrainas un
Baltkrievijas pielaiäanu par patstä-vTgäm
valstiiji Apvienoto Nficiju
oi^anizäcljä, protokols par väcu re-parjdjäm,
ko Molotovs jäu nesen
public§jis, un Vienoäanäs par Fran­cijas
piedaliäahos Väcijas okupeäa^
|iä, kä ari vienoSanäs par piecu
lielvalstu ap^riedem pirms Apvie-öoto
Näciju organizädjas apsprie-dSm.
VienoSanäs. par väcu floti pa-redz,
ka väcu kaj-a flotes virsudens
kuö, atsk^itot tos, kas ieguti kä
Isara laupijums, jäsadala lidzigi
starp Padomju Savienibu, Lielbri-täniju
un ASV; Lieläkä daja väcu
2emudei;iu jänogremde, atstäjot^ ne
vairäk kä 30 zemudenes, kas atkal
sadalämas lidzigäs dä]äs trim vai»
stirn tedmiskiem petijumiem. Tä-?
pat lidzigi trIs dajäs starp sabiedro-tiem
sadaläma Väcijas tirdznieclbas
xlQte. ASV un lielbritänija appe-öias
no sayas §o kugu dajas aizdot
ku^us tädiem sabiedrotiem, kas kapa
laikä zaudejuäas kugus, bet Pa­domju
Savieniba, tädä pat veidä ap-
?emas palldzet IRbUjai.
.No Teheranas konferences proto-kpliem,
ko.parakstljis Ruzvelts, Sta-
Uns un Cerdls, redzäms, ka invä-zija
Francijä bijusi paredzäta nevis
1944. g., junijä, bet jaii maijä. Bez
tam Teheranä panäkta viehoäanäs,
ka no militärä viedok]a butu ve-lams,
lai ari Turdja pirms gada
belgäm iestäjas ka^ä pret Vädju.
Stajins paziijiojis, ka Padomju Sa-vieniba
nekav§sies pieteikt karu
Bulgärijat, ja, Turcijas kajra pietei-kuma
gadijumä Väcijai, Bulgjirija
pieteiktu kapu Turcijai. D EN A
Pec^etersena domäm to skaits
svärstitos no 10--40 un vii)u svarigä-kais
uzdevums butu skaidrot grie^
armijas materiäläs vajadzibas, bet
tikai otra plänä' palldzet armijas ap-mäcibäs.
Flotes ministrs Forestals
paskaidrolis, ka gri^l^u flotel visvai-
• Kanädas liberäju deputäts Moriss
Harts pagäju^ä nedejä Montreälä
1^ ^ ^„ , . «paskaidrojis, ka tuväkajä laikä mir
FranMurtes. radio zi^o, ka 28.U^ru prezidents. Mekenzijs ^ Kings
martä tur sanaks Vädjas>triju rie- publiceäot plänus parM^plaSäko le-mmu
Joslu^pärstayji, lai lemtu par ceJoSanas pöKtiku, käda j ^
DP izvietojanu Eiropä un par tai jekteta. Projekts pec publiceSanas
vajadlzigo transportu. visus p^rsteigSot, un seviSljd pateici-
' Päivietptö ^ personu problema at- giem buSot jäbut iidiem. Viena die-kal
pärrunäta ari daJädäs Maskavas j nä ar Harta paskaidrojumu Kanä-konferences
apspiied§s. Lietpraiejuj das ieceJoSanas" pärvaldes darbinie-komisijä
Padomjii Savienlbas pär-] ki ^zteikuSies, ka nekäda lemuma
stävis prasjjapusgada; laikä pec 1 par kadu DP masii iece}o§anu no
mierllguma paraksti§anas ar Äustri-j Eiropas vei neesot. PaSreizejä 2000
1u izvakt no turienes yisus DP. Pia-1 DP pärbaude iecejoäanai Kanädä
§as- debates notika koordinäcijas j ska^ot vienigi- tädas personas, kam
apakäkomisijä. • . ' Kanädä tuvi radi uh uz kufäm at-
Koordinädläs - apakSkbmisijä pa- tiecas pa§reiz§jie Kanädas imigrä-domiu
delegäts Vi§lhskis, pärrunäjot c^l^t,^^^ ' !,
jautäjumu par fa^Sistiskas propagan- ieneralsekretars Lijs nosutijis
das izbeigSahu rietumu joslu DP no- ^^^^^^^mu uzaicihäjumu täm 43 UN
metrfes, ieteica nekavejoties likvidet valstim, kas vei nepieder IRO, pie-visas
naciohnläs kdmitelas, kas esot yj^^^^^f^^.^^^ organizacijai. 18 no
faSisma perekti.- Ar §ädu rlc!bu|^™ valstim, to vidu Be}^ja, Dänija,
anglu - amerikänii okupäcijas valdi-bas
vienigi izpildiSÖt savu pienäkur
mu pret päre jiem" sabiedrotajiem.
ASV. delegäts ien/ Klejs un anglu
pärstävis ien; Robertsons izteicäs
pret padomju ^riek§likumu, aizra-dot,
ka demokratiskäs valstis ari
mazäkumäm esQt tiesibö izteikties.
ASV gädäjot par to, lai DP neno- j , Prezidents Trumens 22. marta izdevis rikojumu visam ASV valdibaa
darbotos ar poljtiku, un.gads aizlier . iestädem izdarit darbinieku vidu„tirisanas" akciju, kas versta pret
^urrts esot an rezoludjas projekta. nelojälu personu iefiltreSanos valsts lestädes. Sädu personii atraSanäs
DP gan esot yi^gli parmest nelojalu valsts dienestä apdraudot ASV demokratiskos iekärtojumus, päslcaid*
darbibu, bet gruti to pierädlt. Vi- rojia Trumens.
Siiiskis rezolucijas projektu riosauca 1 ^
par naivu uh prastja, vai delegätiem \ p^c jaunä rikojurpa visi valdibas | notik§ot Italijä, Spänijä, Portugale,
esot zinäms, kädi' ir §o DP komiteju ieredi^ii bus pädoti politiskäm pär- tapat Francijas kolonijäs Äfrikä uh
mery un viiiiu r i p ä . PaMstisks ho- baudem, kädas kara laikä izdarija Vidusjuras telpä. „Un franCu kolo-skaijojums
nevarot but kaveklis tikai kara un flotes ministrijas ie- nijas äaipus Atlantijas okeana,*^ tei-repatriäcijai.
• Tad, kä täläk zii:ioja städes. Prezidenta rikojums izdots, ca Bullitsi „tad butu pavertas |ran»
Maskavas radiGfohs,yi^
skaitijis köpkretus gadijumus; no- hzdaritäm izmekle§anäm un;täs 40 lidmaäinas ar franSu pazISanas zi-saucot
ari värdus. Latvie§u värdu' lappu^u gap zipöjumu, uh pamäto- mem. Täs atrastos snieguma attälu-to
Starpa nebija. • Baltijas komiteju. joties uz tä säukto Heöa aktu — mä lidz Pahamas kanälim un Sv.
vadot fäSists, bet ukraiiiu Vidfl esot likumu ,Mitigas politiskas aktlvi-1 Labrenöa upei." . - '
ta saulctie vlasovieSi, Apzinäta dat- t^tes aizkave§anai". Pirms prezi- f BuÖits täläk, horädijai ka AS^
bmä- pl^; S^^ likUmugro-l.stavoklis pafreiz lielä inerä atgädi-esot
nekäda m a ^ ä^
Berlihes liguma neieySttiSähä. laist. no ämata persbhas,' fe^
Qöh. Klejs pazinoja, Ica ASV ne-1 ut^te ir „dibinäti. apsäubäma". '„Lo- :flote, specigaka armija un jupas
vienu DP neaizturot, bet Jaujot| jäutätes komisijas" 'zii^ojumä starp flote, bet tonler Hitlers uzdröäinäjäs
braukt ikvienam, kas to velas, . V i - citu norädits, ka nesen atkläta spie- säkt ekspansiju un ies6]oja Reinze-
§inskis nolasija dazas vestules, kuräs goganas afera kanädä, daiu valsts me. ASV* pasreiz' esot stipräkä
bijis räkstits, ka Hanavä cilvekusJ ier^d^u organizäciju locekju un va- valsts pasaule, bet läiks stradäjot
biedejot no atgrieSanäs dizimtene, häitSju polltiskä^^^^^a^^^^
da^uyiet hotiekot pat fiziska. ietek- partijä, kä an pedejie atkläjumi par gaisa spekus, vei turpinot razot kara
meSäna un repatriädjas lugumu iz- nelojäliem ieredijiem visiem objek- yajadzibäm un nostiprinot savu stä-nlcinä
§ana komitejäs. Qen. Klejs tivi domäjo§iem pietiel^ami skaidri vokli tagad okupetajäs temes.
up Robertsons atzina, ka DP jautä- pierädot briesmas. Beidzot Bullits ietdca ' nevis aiz-jums
kärtpjams nevis Maskavä, bet yirsprokuroram Klerkati uzdote
IRO. ; ^ . izgatavot «un pastävlgi .papildinät paäreiz projekte darit, bet gan at-
Koordinäcijas komisijä izteiktäs „totälitän), fa§istisko, kömunistisko velet Federälajämizmekle§ariaS bi-domas
tikai protokpleja,^ bet vienpSa- vai revolucionäro" grupu sarakstu. rojam (Ffel) . vairäk .lidzekju' ciiiai
nos hepanäca. yiginskis vei ieteica Kädas personas piedäliäan^is par pret komunistu piektäskolorinas lo-izbeigt
ar 1&47. g. 1. janväri beglu biedru kaut vienä §ädä grupä vai cekjieni, kas esot „tik syacigi vii;iii
un DP bezftiäköas uzture§anu uz ari tikai „simpätizejosa biedrosanäs" instruetäjiem, ka tiem vispär nav
sabiedrotoreyna.Pärejie komitejäs ar §ädu grupu bus pietiekama, lai atjauts atklät savu: piederibu pie
löcekU sev rezerveja tiesibas atbildet atzitu so personu par nelojälu. komunistu partijäs".
priekSlikumam. \ Agräkais ASV vestnieks. Bullits? ASV komunistu partijas vaditaji
Väcijas lidu DP nosutijuM Mäs- „pretamerikäi>u aktMtätes j auta ju- visiem lidzekliem cen§as aizkavet ie- ^
kävas konferencei telegr^mmu ar mu komitejä" 24. martä izf(äcies, ka rosinäjumu par pärtijas aizliegSanu,
lugumu pasteidzinät izce^oganas tie- gadijumä^ ja Padomju Savienibai Partijas centräle instrukdjäs saviem
sibu nokärtoSahu un atlaut visiem bjit\ils^atx)mbumba, tä butu to nome- funkciönäriem §tatos noräda. Ha dar-izcejot
uz Palestmu, sa^erhot ari tusi uz ASV. Bullits kömitej ai pa^ ba ministra Syelenbacha sevi§i^i "aiz-atlidzibu
par nodaritiem zaudeju- skaidroja, ka komunistu partija esot 1 stävetä akcija par komunistu parti-miem.
Mindienes raiditäjs zi^oja, tas organs,' Icam uzdevums väjinät jas slegSanu esot pret satversmi. Ko*
ka meniorainds ieshiegts 120 nomet- ASV pret padomju spiedienu, käds munistiskais „ D a i l y Wbrker" zipo,
nes dzl^jqäu 123.000 iidu DP värdä. esot pädomä. Ja Francijä nonäksot ka radits 250.000 dolaru'fondstuva*
BBC I komunisma vara, tas pats ätri vien | ka jä laikä rikojamäs komunistu pro-pagandas
akqijas financeSanai.
Kongresa ärpolltiskäs kömisijas
loceklis Kolmers 23.'martä pieprasi-ja
noteiktäku ASV politikU pret
„kpmimistiski pärvalditäm valdl-
, . . , ,bäm" un teicäs iesniegt, oliciälu pie»
apakSkpmiaju Griefea, kas varetu prasljumu, lai aizkävötu j^bkädus
noskaidrot eventualu jaunu sa- amerikänu aizdevumus vai citu pa-dursraiu
apstäkjus. PriekSlikumam hj^j^Ifcu äädäm z e m e Ä lesniegumä
pievienojies arl amerikäi?u pärstä- prasisot, lai kongr,^s neatbalsta
yis, bet padomju un poju^^p
tam kategoriski.pret03U§ies,^ 30 tada gvitrt^anu gadijumos, kad iepriekä
riciba, pic vii;iu domam, butu komi- izpiidlti visi liguma noteikumi.
sijas korapetenSu parkapsana. ly.^ lai izbeigtu jebkadu palldzibu
Padomju laikraksts angju valodä zemem, kas nepilda savas saistlbaa
„New >Times" ar jaunu asu rakstu | pret ASV. NYHT, DENA,. NZ
v5r§as pret Trumena priekSliku-
ASV kara ministrs Petersens senäta irlietu komisijai paskaidroiis,\
ka Grie^JJäs atbalstiSänai turp Jäsiita kara fhatermii; ies^^
nas^ kas vajadzigas partizanu apkaroiänai. äös kara^^^m
dot no paireizejim kara ministrijas ki^
sons atkSrtotl nzsvemli, ka nav domäts siitit uz Grie]|j:ijii un^^^^^ t
raierikaigia armijas vienibas, bet tikai nedaudzlietpratSiu.
ASV täda pienäkuma heesot. Ari
Lielbritänija un Padomj\]i Savieniba
shiegusi palldzibu daiädam valstim,
nezipodaitnas par to UN. Citam jau-täjiunam
athildödäms, E&
des, ka, ja Grieidjä un Turcijä ne-izdodas
saglabät demoksatiskas ie-räk
vajadzigi amfibiju kufei, tanku j kärtas, teid notikumi varot, skart se-desantlaivas,
desantlaivas un dtas kojoäas valstis: Indiju, Birmu, Ifi-mazäkas
vienibas, ari minu laivas
esot nepiecie§amas. Forestals pie-bildis,
ka lielbritänija pagäjuSä ga-dä
nodevusi grielj:u flotes riclbä da-zädus
materiälus 8 milj, dolaru ver-tibä.
Ärlietu viceministrs Kleitons
paskaidrojis, ka no 300 milj. dolaru,
ko paredzeferaizdot Grie|0jai, puse
baäot jäizmanto bru^oto spSku ap-gädäSanaiv
nu, Afganistanu, Saudi^Arabiju, Pa-lestlnu,
Iraku un Iränu. 1
UN Bälkänu komisija nobeigusi
savu darbu Grie^jä, kas ildzis gan-driz
divus mäne§us. Tä izbraukusi
uz Bulgäriju, bet täläk dosies uz
Dienvidslaviju. Pirms ' komisijas
darba noslägSanas atgriezu§ies ari
padomju un,poju pärstäyj|i, kas bijä
pälikuäi kalhos, lai satiktu partizä-
Paskaidrots, ka ASV neesot nekädu nu generäli Markosu. Tie< paskaid-noligumu
ar Ahgliju par palldzibu rojuSl, ka vii;iiem tie§äm izdevies
Griel^jai. Uz senätora Vandenberga äeneräU satikt Saruna ilgusi 13
jautäjumu, kapee valdiba kavejas stuhdas. • ,
zi^ot par palldzibas akdju Apvieno- i Pirms IzbraukSanäs uz Spfiju ahg-täm
l^ädjSm. E^sons atbildejis, ka }u pärstävis ierosinäjis atstät nelielu
miem.ASV meklejot strategiskas po-zicijas,
kam jäklust par priek§tilta
nocietinäjumiem dolaru diplomätiem
un naftas monopolistiem. Griel}:ija
un Turcija esot tikai starppakäpes
§ai attlstibä. Trumens esot pacelis
antikpmunisma kärogu uzbrukumam zi^o, ka ASV vestnieks/Var-
Padomju Sayienlbai un citäm demo- §avä Bliss Lens atkäpies. ViijÄ pa-:
kratiskäm valstim * Austrumeiropä. skaidrojis, ka dara to, lai var§tu
Bet padomju tautai neesot väji heryi hjriVi un atkläti runät par tra^ediju,
un to -nevarot tik viegli nobiedet. j^^s norisinoties PoHjä.. Ar to vM
„Kurss pats par sevi nav Jauns. Kop§ domäjot labäk pakalpot savai valstij
kara beigäm un Ruzvelta näves sis 1 tautaL
kurss arvien skaidräk un skaidräkj Prezidents Trumens Vestniekä at-parädäs
ASV politikas virspuse. h^äpianos piepemis, pateicies Lenäm
Jauns ir tikai tas, ka §0 ekspansijas p^j. p^jg^^ panäkt lai Polijas pagal-un
varas polItiku pirmo reiz atkläti bjyygicliba izpildltu savus piehäku-un
skaU deklarejusi ofidäla per-^^
sona.
DENA, NYHT
nav devuSas ceretos pänScumus.