Bavarijas Latviesu vestnesis, December 5, 1947

              } •
N
LATVUA, 1947. g. S. decembri
ffr: 92 (99) 1947. g. 5. decen^rl
^ autora parakstu vat iniciāļiem pa*
fa]istlt^jm!,;ra!^<9s tat^tfet^s domas nav
Liekas, k i vSl n^ad fik (sUtaidsi
nav bilis redzama, ka visā, pasaulē
nenotiek garf^^^-^ itin nekas tāds,
kasJSdā vai t Jā veidā neietekmētu
notikumus citās vletāa un citās ze-in&
i feaut 8«P! Ifs zemes atrastosjrte-ria
ho otras tik tālu prom, cik tālu
viena no otras ir Koreja un Buteā-riJ
®, vai art notikumi būtu ttk da-iSdl:
kā; piemēram, princeses Eliza-J
betes kāzas un bumbu sprāgšana Itā­lijas
pilsētās, jo pēc daudzu domām,
kā Elizabetes kāzas, tā bumbu sprāg­šana
Romā, Milānā un Neapolē vis-lielākā
mērā kalpo tautas uzmani-bagļ
novērfanai no citiem svarīgā-klelņ
notikumiem, kas Jau risinājās
vai vēl tiek gatavoti. ,
^47. gadai rudeni un ziemas iesā-ktfta
posmu kādreiz vēstures stun­dās
pieminēs kā laikii, kad IzcMja
un IzSķfra Rietumeiropas un līdz ar
to visas Eiropas un laikam ar! visas
pasaules likteni Visi politiskie vē-rotjljl
vienbalsīgi sauc, ka Rietum-iairdpā
sākusies krize. '
Te'nu der atcerēties, ko īsteni no-
^zM^l^firds križe.'Kļrize ir nevis
b(rlesn|as paSasfpar sevi, bet pār-vērtfta,
kas saistīta ar briesmām-
Krize slimībā nav pašas briesmas,
Jo, nomirt slimnieks var, ari nemaz
ii^lrdzlvcjdams krizl., Krize ir tikai
or^iilsma pārvērtība no viena stā­vokļa
otrā; tad, Ja Si pārvērtība sai-rtlta
ar briesmānt. Arī temperatūra,
kas salstitli ar slimību, nav slimības
"^(Soniā, b^ tikai sekas organisma
cīņai 1»?^ slimlbasHfstajlem cēloņiem
vai ierosinātājiem.
"Tipat art augstā politiskā tempe­ratūra,
kas k ( ^ vairāk nedēļām
sadzinusi Eiropas dzīvības termo­metru
līda; 40 grādu iedaļai vai p^t
pāri tai, Ir patiesībā tikai sekas tai
lielajai cīņai divu pasaules uzskatu
starpa, kas sasniegusi Jaunu kulmi-
*nlclju un'izraisījusi krizi Vecās pa­saules
organismā., Francijā vairāk
kfi Jebkur citur Jau skaļi pateikts,
ka vidus ceļa vairs nav — krize var
befgtles tikai ar ņosvērSanos vienā
vai otrā virzienā, bet ne ar aigrie-
. šanos pie tā paša, kas bijis.
.Bet Prahcija neapšaubāmi ir tikai
viens loceklis vispārējā notikumu
virknē, kais, stingri ņemot, jau ap­tver
visu pasauli no pola līdz polam
un no Atlantijas okeāna krasta ap­kārt
visai zemes lodei atpakaļ līdz
svtam pašam krastam. Sevišķi sptigta
SI kopsakarība ir Eiropā, kur.Jau la­bu
laiku pirms Londonas konleren-ceži
iesākšanās kāds žurnālists saska-ttla
vlenotti sarkanu pavedienu no
Ma^avas pāri- Itālijai un Francijai
tldl m krēma krāsas zāli Lenke-ateras
namā, ko Jau uzposa četru
lielvalstu iriietu iņinistru konferen­cei.
Ziņas par tiešām Itālijas un
Francijas komunistu va^tāju ap­spriedēm
96 kopsE^arlbu tikai vai­rāk
apstiprina,
. , Tikpat skaidni ir ari šo nemieru,
feomlnjterina'aktivitātes un Balkānii
valstu notikumu kopsakarība ar ASV
kongresa ārkārtējo sesljņ Vašlngto-
-na. i,New Yoik Times" kādā vēr­tējumā
izteikusi domas, ka Fran^i-
Jpis un Itālijas komunisti tieši tagacļ
rīko nemierus tāpēc, lai ASV kong­resa
locekļi Iedomātos, ka stāvoklis
RIbtumelropa jau tik chaotlsks, • ka
nav vfilirs vērts tērēt dārgos dolārus
palīdzībai, Jo tos izšķiestu Jau zau­dētai
un tāpēc veltīgai cīņai Noti­kumi,
ciktāl tie pašlaik pāMatāml,
tomēr liecina, 'ka šis pārliecināšanas
manevrs komunistiem, nezin, vai iz­dosies.
,Vlens no komunistu neveiksmes
Iemesliem varētu būt Amerikā jo
plaši paxistais uzskats, ka komunisti
nav vienīgie vainīgie Eiropas krizē^
kaut ari viņi ir tiešie iln apzinīgie
nemieru Izraisītāji. „New Vork He­rald
Trlbune" kādā Ievadrakstā at­zīme,
ka vienā ziņā stāvoklis Fran-
~ djā jau izslīdējis ne vien no pašas
Francijas valdības, bet arī no komu­nistu
kontroles Iespējām. Nemieri no­tiek
ari tāpēc, ka' patiesi trūkst
mantu, kas- nepieciešamas strādnie­ka
dzīvības uzturēšainai. Streiki ti­kai
pavairo postu, bet ir neiespēja­mi
ieskaidrot trūkuma satracināta­jām
Un āģitStoru ; samulsinātajam
fraīiēu vai itāļu strādniekam, ka viņš
cināš ar vējdzirnavām. Pēc laikrak­sta
domām, ne komunistu, ne komu­nistu
pretinieku argumentiem nevar
vairs būt tāda pārliecinātāja spē­ka,
kā tā vārdiem, kas nāktu ar pār­tikas
groziņu rokā. Sls uzskats lie­kas,
tas, kura dēļ ASV kongresa vai­rākums
tomēr Izšķirsies par palīdzē­šanu
pretkomūnistlskal Rietumeiro­pai
par spīti nemieriem un jukām,
kas paviršā skatījumā tik lieli, ka
palīdzība varētu izlikties bezcerīga
un tāpēc l i ^ a .
Tai pašā sakarībā ir interesants
ari vēl otrs Jautājums — kāp^ ko­munisti
^tkuši vislielākos tračus tie­ši
tagad un ne agrāk? Jau minētā
,JJev8'Yoric Times" kādā ievadrakstā
konstatē, ka t l ^ i tādus pašus ne-darbā
uz Zviedriju un Šveici
- ^ c|.« ^ ^ ^ , P ē c IRO sagatav^anas komisijas lat¥iesu iceiošanu Kaiiadar^^^.iili.^^^^ ''''J^J^^
^w «««« & m . » ā i & € * I uji Zviedriju devušies 78 DP. No
Dm ViSTULSS NO SilMAOAS
Kāds Memingenas nometnes tau­tietis,
kas 3. augustā atstāja no­metni,
lai dotoa darbos uz Kanādu,
beidzot 15. novembri tur ieradies.
Aizbraucējs raksta: :
tam, kad gandrīz 3 mēnešus
nodzīvojām izceļošanas centrā Min-chenē,
mums, dažiem Memingenas
nometnes latviešiem izdevās nokļūt
DIpholcfi. No turienes 6. novembra
ritā sākās 858 DP ceļojums uz Ka­nādu.
Pl. 9 ešalons, kurā bija 558
Vīrieši — mežinieki, 171 sieviete-mājkalpotaja
un 129 tie, kam pie­derīgie
no Kanādas atsūtījuši galvo­jumus;
devās celā. Aizbraucēju vidū
bija .tikai 8p latviešu 30 vīrieši,
48 *$leWetes un 2, kas brauca pie
t\iv!ni<5kiem. Bremenshāfēnas ostā
notika pēdējā kontrole, pēc kam
mūs Jau gaidīja kuģis „Greneral Ste-ward".
Tas agrāk^ biJls parastais
tirdzniecības kuģis, "kas tasrad pie^
lāgots pasažieru pārvadāšanai un
spē} uzņemt 1500 cilvēku. Pasažieru
novietcjšanās kuģi ilga tikai pus­stundu.
Kuģis tikko bija uzsācis
gaitu, kad skaļruni jau aUdnāJa va­kariņās,
vispirms sievietes un bēr­nus.
Ēdienu zālē visiem bija pār­steigums.
Katrs saņēma spožu 6 no-dalllumos
sadalītu paplāti, pilnu tā­du
ēdienu, kādus DP pat fantazilā
nevarēja iedomāties. Ēdienu iz­sniedza
8 reizes dienā, kopā 3600
kaloriju.
Cigaretes brauciena sākumā iz­sniedza
tikai^ virtuves strādniekiem
un koplietojamo telpu tīrītājiem —
katram 5 paciņas. Apsolītas tās gan
bija visiem, bet tikai tajā gadījumā,
1a telpas būs kārtībā mi tīrībā. Ku­ģa
kapteinis noteicis, ka aptīrīšanā
Jāstrādā nākamiem mežiniekiem.
11. nov. kuģa vienība un pasa­žieri
svinīgi atcerējās pirmā pasau­les
Icaŗa pamiera dienu. Tieši pl. 11
iegaudojās sirēna. Ku^s apstājās.
Kapteinis ieadīja svinīgo bridi ar
īsu uzrunu, un par godu kritušajiem
clnītāliem iemeta jūrā pušķi sarka­nu
rožu. Tad sekoja 2 minūtes ilgs
Musuma brīdis. Nākamajā vakarā
pasažieri jūrā vēroja zvaigznēm
līdzīgas spožas bumbiņas, kas it kā
neldēja viļņos gar našu kuģa malu.
Pēc pl. 23,, kad kuģī izdzēš daudzas
ugunis un tias slīd pustumsā, sarī­kojām
medības, lietojot virvē pie­sietu
spaini. V Medniekus pārsteidza;
sardzes matrozis. Nācās zaudēt me­dību
rllkus — spaiņus un virves, bet
jūras dzīvnieciņi šoreiz bija glābti
un savos fosfora apvalkos turpināja
rotaļu.
18. novembri atkal pulksteņus
nagriezām atpakaļ, un tie nu rādīja
laiku, kas ir 5 stundas vēlāks nekā
Vācijā. Līdz ar pulksteņu nagrie-
Sanu biia vēlreiz jāievēro dažādi l i ­ekumi.'
T^riešiem lleets letet sievie­šu
kabīnēs vai izturēšanās vietās
un otrādi. Satikties var tikai kuģa
klajā dienas laikā. Beidzamais
nerakstītais likums ir ŗ- aizliegts
brīnoties ar valēlu muti. So likumu
sevišķi grūti ievēttrt, ja nākas saru­nāties
tādā valodā, kādu noprot.
Aizmirstot noteikumus, mutē iekļūst
ūdens šalts, kas ļoti dedzina. Pēc 10
malku šāda' ūdens norīšanas, ku^a
ambulancē jāmaina kuņģa sula,, lai
nebojātu nieres.
14. novembrī, kad tuvojāmies Ka­nādas
krastiem, sākās kuģa spodri­nāšanas
darbi. Sajā dienā nodibi­nājās
ari radio sakari ar Kanādas
krastu. Ŗadlogramma vēstīja: „50
cilvēku zelta rakšanai, 70 — dzelz-ceļa
būveL" Zelt© rakšanai pietei­cās
5 latvieši blj. Landsbergas no­metnes
iemītnieka Steinberga vadī­bā.
Kāda firma pieprasīja 25 cilvē­kus
meža darbiem — tur pieteicās
visi pārējie latvieši. Darbs būs kaut
kur Kvēbekas vai Ontarto provinci.
15. novembri, apmēram pusdienas
laikā apvāršņa malā' ieraudzījām
klinšainu m mežiem apaugušu
krastu. Kuģis lēnā gaitā Ieslīdēja
līcī un piestāja blakus okeāna mil­zenim
Aeiuitania, kas ari pārvadā
DP no Eiropas uz Kanādiu Krast­malā
gara auguma virs māja mums
ar platmali. Tas šķita ^ariss Vētra.
Ceļu, ko uzsākām Memingenā
3. augusta ritā pl. 7, imgaidām
beidzām Halifaksā 15. hcwmbrī".
Otru vēstuli no Kanādas raksta
tautietis P. Ekšteins:
„Kanādā esmu Jau vairākus mēne-
1us. Iebraucējiem, pat vēlāk pēc lī­gumā
paredzētā darba beigšanas,
mazas izredzes apmesties kādā lie­lākā
pilsētā, bet arī nomalēs dzīve
nav slikta. > Ļoti labi atalgots un
daudz pieprasīts darba, spēks te rir
namdari un galdnieki, ;ari auto me-dianiķi
un raktuvju strādnieki. Mēs,
daži latvieši, nākamā gadi ceram
noorganizēt savu būyuzņēmumu.
Ap 40 viru visu laiku sttrādājām
ceļu būvēs. Vēlāk 13 no mūsu vidus
pārcēla pie tiltu būvēm. Dzīvojam
mežā pašu būvētās teltīs. Pašreiz
sākta noriietnes celšana., 4 latviešus,
to vidū arī mani. Izraudzīja par
namdariem Ēku būve te ļoti vien­kārša.
Kanādiešu vadība Jir mums
apmierināta. Amatnl^lcl dienā sa­ņem
7.50 dol., bet strādnieki 6,50 doL
Darba laiks ir 8 stundas. Es esmu
jau uzbūvējis biroja ēku un nolik­tavu.
Tagad gatavoju biroja mēbe­les.
Darbs nav smags, bet neesmu
jau nekāds speciālists. Nav arī ne­viena,
kam palūgt padoma. Ar visu
nepieciešamo pagaidām tomēr izde­vies
tikt galā It labi. Mani pat uz­slavēja.
Vairāki mūsu tautieši, kas dzīvo
Edmantonā, sevišķi C. Dc^bels un sir­mais
latvietis Džons Džoness, daudz
pūlas par to, lai rastu iespēju Ka­nādā
Iebraukt lielākam i^kaitam lat­viešu.
' Zināmas izredzes ir Albertas
provincē. Kanādā jau Sfgrāk dzīvo­jošie
latvieši tādēļ vāc Vācijas DP
nometņu iemītnieku sarakstus, lai
vajadzības brīdī visi materiāli būtu
kārtībā. Dažu tautību ^ pārstāvjiem
šādi saraksti jau sen pagatavoti.
Viegla lieta nav piederīgo Ieve­šana
Kanādā. Imigrācijas iestādes
tomēr izrāda zināmu atsaucību. Ir
ceribas, ka varēs atbraukt raūsu tu­vākie
piederīgie — sieva (arī tiem,
kas aizbraucot uz Kanādu bija aiz­mirsuši
pateikt, ka ir precēļušies),
līgava (pēc iebraukšanas Kanādā-
4 nedēļu laikā jāapprecas), vecāki,
māsas un brāļi. Katram šeit strādā­jošam
braukt gan varēs tikai 1 pie^
derīgais. Tad pat vēl jāmeklē gal­votājs."
Aicinājums skautiem
Latviešu skautu priekšnieks - prof.
E. Dunsdorfs aicina skautus iemā­cīties
vismaz vienu svešvalodu, par
mācīšanās līdzekli, starp citu, ietel*^
cot sarakstīšanos ar svešu zemju
skautiem. —- Par skautu informāci­jas
un propagandas pārzini apstipri­nāts
R. Caks.
cesbez ģimenēm. Mācītām slimo k<
Pējām vecuma cenzs ir starp 25 i
35 ga<^em, un to^ i ^^
riria nesen nodibinātajai IRO pā;
baiudes komlslji^ SUmnIcu dar^
nieces, kaš pašreiz mācās, var bt
veciunā no 22 līdz 32 gadiem. ŠVel
cē n2ajemiajām daiblriiecēm^ p^
redzēts 8 mēnešu izmlģin^^
laiks,>mācītām darbiniecēm saņemc
120 franku, bet pārējām IfiOfrankļ
mēnesī, ar brīvu uzturu un dzivol
Kvalificētas slimnieku māsas L
tam dabū pierhēroftudarbu^^^^^^d^^^
par normālu atalgojumu, Pārējai
darbiniecēm pēc izmēģlnāāanas laiL
Ambergas, Minchenes, stutgartes! paredzēta 3 gadu ilga briva apmi
uji i^uAadias IRO. apgabalā tuvā- ciba. P^c 6 gadiem ieceļotājas '
tiem 35 Izraudzījusi Starptairtiskā
gliābšanas un palīdzības komiteja,
kļEis ar Zviedrijas valdību noslēgusi
Ilgumu par 500 DP uzņemšanu. Pā­rējos
ieceļotājus aprūpē IRO im d-^
tJis palīdzības organizācijas. Pēc mi­nētās
komitejas plāna, ieceļojušās
DP ģim^es Zviedrijā paliks kopā
uji iekļausies zviedru pašvaldībās.
Ieceļotāju vidū ir mācīti tekstll-strādni^
l, galdnieki, drēbnieki un
metaUstrādnieki.
kajās dienis Izraudzīs 100 mācītas
V2ii pašreiz apmācāmas slimnīcu dar­binieces
ieceļošanai Šveicē. Priekš­roka
baltietēm; galvenās prasības:
labs veselības stāvoklis un vienlnle-lūgt
Šveices pavalstniecību. Sveic
Saricanā krusta komiteja slimhlt
personāla sagatsivošanai aprūpēs l(
darbinieces no Vācijas ameriki
un tikpat daudz no fiftmču j o s ^
TrimdS^ 111.000 latviešu
Latviešu centrālā kartotēka Ha-nsivā
katru mēnesi sakop^statistis-ku
pārjātu par Vācijā un citās ze­mēs
emigrācijā esošajiem latviešiem,
kiiiŗā sniegts ari sadalījums pēc ve­cuma
grupām, agrākajām dzīves
vietām, profesijām, izglītības utt.
Jaunākais pārskats rāda, ka 1. nov.
Vādjā bijuši 95.043 latvieši, no tiem
52.287 vīrieši un 42.756 sievietes.
Visvairāk latviešu ir amerikāņu oku­pācijas
Joslā-49.585 (24.239vir., 25.346
siev.), angļu joslā — 42.929 (26.714
vli% 16.215 slev.) un franču J(wlā —
2529 (1334 vlr., 1195 slev.). Pēc agrāf.
50—60 g. 3592 vlr., 4312 slev.
g. 7110 vlr., 7263 slev., 3(Mo
1L6?6 vlr., 8153 elev, JauniēSl
16-r20 g, vecumi ir 2940 vir, i
2402 slev., bet bērnu līdz 16 gadli
— 8991 z&is un 8628 meitenes.
Austrijā tajfi pašā laikt bija
latvieši (980 vlr., 1172 siev.), DāiUl
jā 1770 (884 vlr^ 886 siev.), Andijf
6626 (4698 vlr., 1928 slev.), Belļilļ
352 (289 vlr., 63 slev.», Dienvida
rikā 127 (73 vīr., M slev.), Kan|(
137 (118 vlr;, 19 slev.j, ASV 218 ^
vlr., 131 siev.) un Zviedrijā
(2952 vlr., 1851 slev.). Bez tam
kājām dzīves vietām vairāk nekā ij^ē 1. nov. vēl dzīvoja 267 latvl<
trešā dala — 36,600 Ir ridzinleku, uz
pusi mazāk vidzemnieku, apmēram
vienādā skaitā, ap 11.000, kurzem­nieku
un zemgaliešu, bet vismazāk,
nepilni 8000, Ir. Latgales Iedzīvotāju;
Tec vecuma grupām visvairāk ir
jaiJinieSu no 20—30 g. — 15.808 vl-rieSi
un 7875 sievietes. Vecāki paŗ
71 gadu ir 523 vīrieši un 1248 sLe^
vietes, 60—70 g. 1676 vīr., 2466 slev.'.
mlerus komunisti būtu varējuši iz­raisīt
jebkurā laikā pēc otra pasaules
kara beigām. Pie tam pirms gada
vai divi gadiem komunistu poROulārl-.
tāte Rietumeiropā bija nesalīdzinā­mi
lielāka. Kāpēc viņi nerīkoja ju­kas
toreiz?
Iemesli pēc „New York Times" do­mām
esot ^aidri. Pirmkārt komu­nisti
esot pārliecinājušies, ka nevar
uzvarēt ar demokrātiskām metodēm.
Viņi pārliecinājušies, ka bez spai­diem
nevar novaldīt Austrumeiro­pas
tautas^ un rietumos viņu vienī­gā
cerība vispār tikt pie varas ir
varmācība. Otrs iemesls ir tas, ka
komunisti redz, ķā Maršala plāna
ideja sāk īstenoties. Tai pašā laikā
viņi redz,,ka ari Rietumeiropas jaun-uzbūve
arlz varētu sākt īstenoties.
Viņi atzinuši, ka laiks vairs nav vi­ņu,
bet ^an viņu pretinieku sabied­rotais,
un nolēmuši steigties.
Ja mlnļētajam laikrakstam būtu
taisnība, itad tas nozīmētu to, ka ko­munisti
tjūtas vājāki. Vienmēr stei­dzas
vāj?ikais. Un liekas, ka šādās
domās irļ ne tikai Ņujorkas laikrak­sta
levadnleks, bet arī daudzi rietu­mu
politiķi. ^
Londonfeis ārlietu ministru konfe­rences
gaitā jau, iķiet, pierādījusi,
ka rietumu valstis gan ioorolām bū­tu
ar mieru maksāt zināmu cenu
par .piekāpību, bet vairs nav ar mie­ru
maksļāt cenu, iepriekš nezināda­mas,
par ko viņas maksā. ASV ār^
lietu ministrs Maršals pateicis, ka
nevēlas vairs runāt„par ēnām", bet
tikai par ,4ietu būtību". Bido pa­teicis,
ka nevēlas runāt par Vācijas
valdību, kamēr nezina, kas ir Vāci­ja;
Bevlns paziņojis, ka vārds „de-mokratiska
valdība" ir pārāk stai­pāms
jēdziens, lai vienojoties pietik­tu
ar to vien.
Un, ja vēl nesen runāja par kom­promisu
kā par veļamāko stāvokļa
atrisinājumu, tad tagad jau loti dau-.
dzl izteikuši šaubas par to, vai kom­promisam
būtu reāla vērtība, un vai
Vācijas problēmas atrisinaju:tnam tā­da
kompromisa ceļā, kas pilnīgi ne­apmierinātu
ne vienu, ne otru pusi,
būtu kāda paliekama vērtība pasau­les
mērogā.
Tāpēc, lūk, var ar pilnām tiesī­bām
runāt par krizl pasaules poli­tikā.
Bet, ja ir lalze, tad var arī
gaidīt krīzes atrisinājumu, ļo krīzes
nekad nav bezgalīgas.
Daži raugās uz šo atrisinājumu
diezgan pesimistiski. Tā viens no
slavenākajiem an^ļu žurnālistiem
Aleksandrs Klifords uzsver, ka ko­munisti
jūt saya labā laika beigša­nos
*un atkal nolēmuši atgriezties pie
savām pirmatnējām, tīri revolūeio-nāraj
ām metodēm. Atsevišķiem cil­vēkiem
un tautām jāizšķiras par vie­nu
vai par otru pusi. ,JDiemokratija,
līdzšinējā nozīmē, tā demokrātija,
kas veidojās no samērā iecietīgu
partiju pretešķību līdzsvarošanas,
tiek no vēstures izdzēsta, rodas ko­munistu
un pretkomūnistu apvienī­bas,
kas ir daudz jūtīgākas, varmā­cīgākas
un neiecietīgākas piar līdz­šinējām
politiskām partijām," saka
Klifords un piebilst: „Bīstamākais
ir tas, ka vienalga, kura puse uz­varēs
— rezultāts nevarētu būt ne­kas
cits, kā tikai totalitārisms."
' Aleksandrs Liepa
Nometņu
dzīve
Ingolštates un Augsburgas latvieši
ar apciemojumiem im mazām'veltēm
laiicu pa laikam aceras 23 slimos
tautiešus Neibiu*gas IRO tbc slim^
nīGā. Tāda' priecīgā diena bija ari
nupat, kad pie slimajiem ieradās
Augsburgas gaidas un skauti, atvez-dami
ciema kukuli, Tbc slimniekus
Ambergas sanatorijā apciemoja
Vircburgas Centrālās nometnes tau­tietes,
viru koris un māksllnield.
Di€>zgah daudz latviešu ārstējas thc
sanatorijā Gautlngā pie Mlndienes.
Ari viņi būtu visai priecīgi sagaidīt
pie sevis viesus no tuvākajām no­metnēm.
BCP Lejassaksijas apgabala pār­stāvis
saņēmis uzaicinājumu no ang­ļu
civilās pārvaldes galvenā štāba
pajrfiņot to sieviešu vārdus, kas vēlē­tos
iesaistīties darbā Anglijā par
mājkalpotājām. Daudzas gadījumos
vienā mājturībā varētu nodarbināt
arī ģimenes locekļus — vīru, māti,
meitu vai māsaSj bet vīrieši strādā­tu
par dārznldriem vai šoferiem.
Anglijas darba ministrijas pārstā­vis
BCP latviešu pārstāvniecībai
par>kaldro, ka uz Anglija darbā aiz­braukušo
piederīgo grupu vidējais
lielums nedēļā būs ap 100 pieaugušo
un bērnu.
Flšbachas latviešu nometnes pa­domē
Ievēlēti — priekšsēdis K.
Bimbaums, priekšsēža vletn. J. Pu-dāns,
sekr. K, Blrzulls. Fišbadias
nometnē jau nodibināta ari Jaunat-ne.
s« audzināšanas padome. '
Lejassaksijas latviešu nometnēm
piesūtīti IRO paziņojumi, ka visiem
DP, kas domā Izceļot uz citām ze­mēm,
vienmēr rlctbā Jābūt 4 foto at­tēliem.
(100 vīr., 167 slev.). Visi mlnJ
skaitļi attiecas tikai par tiem latvim
šiem, kas dzimteni atstāja 1944. ģsģ
dā, bet neietver latviešus, kas vleņf
vai otrā zemē dzivo Jau agrāk, fī
kartotēkas ziņām pavisam emlgrādi
jā ir 111.495 latvieši. 62.468 vīrieši
49.027 sievietes. Domā, ka 8—6 pro»c|
Vācijā esošo, bet vēl vairāk uz dl
valstīm darbā izbraukuSo latvi(
kartotēkā nav reģlstrējuši<^
Arv. B.
VESlUIBS
REDAKCIJAI
A l f r . Ābers, Neietļngi
Nezin, vai mūsu vidū būs dau<
tādu, kam patlkjs Latvijas 25. nov|
n-ra Ievadraksts par valodu un
du mācīšanos. Dažam šie v(
droši vien, pārlīs pāri kā ūdens gul*
blm.
Lai nu vēl valodas, tās ģaŗa laikaj
dēļ var pamācīties, bet kā sastāv
kādn praktisku arodu un fiziski
darbu? Mums, kam dažam labi
kabatā^augstskolas diploms, Latvljl
pallcl^4ibrektora vai augstāka terēd^
ņa postenis, tas tiešām ir. sāpīgs Jau­tājums,
; Taēu visi gribam XM laukā un|
projām no Vācijas. Tikai nav, kasi
mūs tādus, kādi esam, pieprasītu ui^
ņemtu pretī. Dibināti uztraucami^
ka mūs nokrejo^ bet tajā pat IdMI
pārāk maz pūlamies, lai tiktu ķi|
tauki virs Ūdenei.
IRO vairākās vietās noorganiz&rl
Jusi lietpratīgi iekārtotus arodul
kursus. Pateikts ari, ka šo kurstt|
uzdevums Ir sagatavot no DP vidi
tālākai Izvietošanai derigus ļaudis mļ
kursus beiguSaJieni būs zini ^
priekšrocības. Pārsteidz tomēr, ka|
kursos visās nozarēs vēl vienmēr ^
brīvas vietas. Vai te madiet m
pelnāmies pārmetumus?
Suns Jābaro, kamēr-jrilks nav ba-'
rā. Ir pēdējais laiks ari mums tc^
atzīt un darit Vai vart)m mēs do-|
mājam, ka kāds mūs aicinās ple klāg
tiem galdlemt Es visam tam t i a ||
veidā neticu. Bet J | kāds domt|
optimistiskāk, tad, tldet droši, etj
būšu no sirds laimīgs, ka taisnība^
izrādīsies viņam, ne mml
Latvijas apgāda Iznākušas
A. Bumbēra
FIZIĶA I d .
Ievads. Ķermeņu īpašības.
Medianikas pamatjēdzieni.
? Siltums, Skaņa.
Cena RM 15.—
M. Sostes red.
MATEMĀTIKA
TAUMKOLĀM
6. kl. kurss
Cena RM 10.—
Izplatīšanai nupat saņemts
Archibīskapa T. Grlnberga
BITĪTES KALENDĀRS 1948. g.
Cena RM 3.—
R Saule
m§k-ar
. ,-7''
^idodirll^as, to va-luftUņa
t(kBB un viņa
pasaule spoži lemirdze-dots
Osvaldam Lē-
&Slara, tagad ir 13 de-ģiiazīnMķu^
SadlJuma
-«auļķa mala pieminekļu
Pasaules plašums Jau ple-iiinusu
baleta māksUnle^
taanl MV aizvilinājis
biaucpar DP, im.So-lz*
i i aplausi nu aizstās tos
js ļin ļaurusi kb Osvalds
nptu Woa 25 gadu ska-
AI ļadoš, ja vien latviešu^
Itlkltela un skatītāji tik
īSaļrSk. Bet viss sarucis
IklOulllvera saujā, tikai
mgīiSas vienmēr Jaunas kā
;Wļl8galva8K '
Po" aukstajā zālē^
jaunieši }od2ā svlngta,
bde&ui^ un Lēma*
pļnia, dioreograts, dejo*»
Maletstundu un iestudē
programmu latviešu
lUUvaflidMns savu pulku
autoritāti. Un*pelē-as
vienmuļībā maš
redzu^dižo dianu Gl-a
(ļadiiiisarajks strūkl-laa
cēlienā viņš tikai pār->
|ffatttvi un zāle Nošalca
H ved drau^ noviz ne-
% rinda. Barils (Don-m
(Lakstīgala un
58 Dezire (Apburtā prin-
• (Sedierezade) m tiem
Wtos skaitāmi rak-
Hmlds l&nanls licis
tojtvisļ Cilvēka lielisku-
%m krāšņumā, un
^m^s Dar pa-
Rodams latviešiem 7
« e s piesātinātus
Wua, savus desmit
Par^ pussimtu
«baleta režisors, kSs
u ^ ^ ^ «Mīlas uzva.
?Sr. Venēcijā,^ Bue-
TuļlŗJfi^*W ap baslkvaottau vēamr.
im
, kas
^^rivoSa
sauli. Vbjam
Sam lorda pu
parketu un y
jBet ko var
nav bijis citu
tīm un gaisa,
mantot nezfld
nam no spožā
ras baleta so
Kā tik tra
vat Iemājot
ments, ko t
ledvesmē U
daba, kas p
pigāk nekfi
mums nezin
Sibelitisu b
Lēmani — to
piestrāvotā, it
gotā baletā, Ir
Aja galveno 1
gadu skatuves
^ „Tas bija ^
rubilejā dej<
gu," skumji'
lingenos Īlei
Šalcot alzlog^
Tagad viņi
valierL Bet
teni nebēdSj
Saule veido
mies par Ro
pi^fiSanos
diem Ska
Kardlnfilam
das mHētāJamļ
un vēl daudzi
bijis pie latvif
ta ir vai V
Rūdolfs Saul^
dejoja baleti
toreiz kļūdām
res Feodo
Un ja apd
blēdību. Jā
niece, redzej
puiku Olava
mies Doku J
viņu uz Baiņaļ
timajā teātri
Lemani guva
glītibu. Tikai
sāka mācīties
kas, īrēdams
atlīdzības vi
niekus piemest
choreL šī p;
nlga kā da
pēc.
Vienā
^Lēmani
nesīgais atāvs
sabiedrībā,
dāmas, kaut g
dljumos, kad
nekādas saules
šas viņu litv
r l ^ e talanti
vleitt baleta
Saule vienmēr
-^nas Cīņās,
mērīšana
•^cŽS?^ māk.
Vēl krājumā:
Luža Bērziņa pasaka bērniem Laimīgais Ansis . . . RM 2.50
Rūtas Skujiņas- dzejoļi Putni, illustrējis A. Slldegs . . RM 4.—
Dr. A. Dārgevica Rokas grāmata veselības kopšanai . • RM 6.—
K. Skalbes Stāsti un tēlojumi, Skaras izdev RM 3.80
Latvijas skati un dzejas, Skaras izdev RM 8.80
D. Rops un St. Cīruļa Ābece, illustr. A. Sildegs . . . . RM 6.—
Grāmatas vairumā pasutināmasiVerlag .,LatvlJa", (13W Gfinz-burg/
Do., Būrgermeister-Landmann-Platz 7. ^
Mazumā pieprasīt visu nometņu grāmatnīcā^ un pie kolpor*
tieŗiem.
5 ^
m l l n ^ ^ reiz vii- X " t^^^
^ & ?!l^maldii
Ar fanfarana,!
un runām,
8 stundām^ no(
latviešu trim<
vaļu, kiiŗā pi<
šās organizācijs
visdažādākiem
Trupas Jau
darbus, nebaldļ
par kostīmiem,
karšu iespi(
— latvietis
dēļ nav lepni
zināt, cflc. dau<
tāju komisijas
ātra un deju
Visvairāk
siem pazistamd
Pas Jau izškīi
biem. Latv'ie?^i|
zācijas iestudē
gonls"; tāš ģimļ
līdzi saviem ari
--„Sapnis!
kanāls krustS'
n^Jft vienoji
,Xiela^ brēka,
informācijas di
mēdiju", bet b
di — Šekspīra
LCK nolēmi
lugu vien,
^edīs Ridiarda
(Pilsēta Valkas
red.) meistare
koris pirms oi
pazīstamo dzlei
pa tumsu,** Ti<
Jjav ievēlēti yt
bijis kvoruma,
lai Iestudētu A
puma tiesu,"
BCP InscenL,
rako lugu „Div|
vienotās darba I
niģo baletu v i l
Viru kori
ezers rān
latvieSatt
w„«x speciālu d
$uržu greznībai
i Komandantu
/ 00 tt^j^ mūs-a
/
Pfr,„llalņa bēri
kopīgiem spd
klasisko, drāmu^
nas pžeoovā"