1947-12-05-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
r & : . , ' ^ V81 cte ; jtoJMj ka S o l s S bola S S uAiSrf P » veikala udauJanu !LH*H tā, bakstīja grāmatu!- uč J a tu esi sievietei" i £3 atrtājusl-novārtā savus bJtnE « • ^ ? J ^ ® ™ I NEDZIBDKj tā,VlrdžlnIja. ViņSkSdumMiž. gas Izmaksas dienā paziņoja; X M t e H es hekā , neņemšu. PMijii 6et?as- nedējas esmu tikai' sllnl«Jli!'ļ • • TRĪS MILZU KATLUS t a M M litm.Jasmīna smaržas ekstraMaU ihUJonu maiku v M M nakti n*' montēja'im nozaga .^bomi"^ rikās: Nīcā. ,ĻABAK.,.,MEDNIS. : B . 0 U ,M zīle kakā, — domāja kads zaglis h-stekā un, kad viņam viena dzivoi. ieģūt^ • summa likās par nazii, piespieda' cietušo rita svlrkos-doll» pie kailmiņa un.nb tā aizņemties«3 SSOO nudcu. KrustvJrdu mikla tMenskl: 1. Garldznlelti »• ^ . i ^ a s a u l e s kara W E?<ireiz slavēto «>ort^ J H BSiJa. 12. Zivs. 13. Rott» Sj» ražīgais pavadonis. is-^^,ļl 7;-Mīlas, dievs. 19. Neapg^ 2. Puķe. 25. JVeWl» jukumi. 28. Peļķes. 29. Pien fešlnas piederums- ^ fišu .dievs. 3.Fran"rJg,rf. •ienkārfa maSma. 5. d aģentūra.'6. S ļ a v i n e J » ^^ L. 7. inde. 10. ŗfe V firta s a l s i wm^^„ raistti^!^ jkstnieks. 16. tviešu 5 s«Ķ } Verdi opera, i » - ^ e vi L Loceky. 23. edo'n^'»'" ariļ^. 26. Smeldz. a 9. Code. 10. Oga. 2 21. Egāla. 23 % V J Ecēt. 30. SpaU^ «ļe. EftJ-re. 84. Itin. 35. i n d ^ i y^ s. _ stateniskiig^a.- 5. • 3. Magone. ,Vgfg8.l8.2J jons. 7. AUSIS. 1 1 - » i«/jej >15 Aproce, l » - 0 4 pežl**^ : S rSio. Sit 3ns.,27. īstas. 2»- LATVUA Latvian News|p!iiper pabUsbed cwtce weekly. AOtborized by EUOOM BO. Civil Affaiira Divtsilcm i4-tb Jttly. IMl AO m 1 OEC-AGO. Editor: Kilnils Ba-bScs, Printer; .,Sctiwābi* sdie^ Vomsblatt** \ OOiiz. burrDonaa BOrgermelste? LafldmaoAplats 7; Popo* tatioo to b@ serve^djc LATVIAN NEWSPAPER 8811% wdtesis"@a put-dleaāft. I8dev§ļ33 WM& oedeviuaā Latvi^o p»to darbtnieta ^darblMs i». pa. AtbUdts&ts i^^alrtmt K. aabāM. vtsta. Au L f o^ rtdalctori: E. Birda, M. CaUtis, a Miiid€®^rf8, K Smies. Adrest: Oāas-burs'Doaaa, JUatvi^^ Win»Oii aps. ^ redL ^ «pl<^ 13. J^CmO nav ilotfcttas aģontdra, mēs nestrSdāJacu ar nolfikii sodlt l^r?ietotai i>ergoi«as, bet gan ar Aoltiku sniegt ziņas par vesela ģimeņn iliSm, Jo esam lellnteresēti veicināt nedalītu ģimeņu izce|o§anas p v o - '^msm^"* teica PC|?IRO amerikāņu joslas direktors Pauls Edvards pirmajā DP preses konferemc^Hetdelbergā* kur visplašāk pārrunātais Jautājums Jaunā DP reAistiuciJas akcija. Informācijas im preses daļas v a - fitljs Sederlends -Denllngers (Sut-herland -? Denllngeir) pastājrtija, ka a r i m O galvenam šļābam Zehēvā z i ņots par preses konferenci, un zio turienes speciāls kiirjērs atvedis atbildi' Baltijas tautvļ centrālai^ komit e j a iesniegtajai ii>etīci}ai. Baltiešu ^snieguma bijis teikts, ka notiek Jauna pārbaude ar nolūku izslēgt no aprōpes lielu daļu DP. ZenSvas atbildē nr^radits, ka šis uzskats aplams «»-n«iatiek pārbaudļe^ bet tikai pirmo r^2 izplānota vi(inofa DP re.^cistraci a visā pasaulē. Līd2ļ šim reģistrācija t»i]usi dažāda ne vl<|!n dažādās valstis, bet dažādās Joslās. Vienotība vajadzīga kaut vai statistikas nolūkos. 3i9 ,bŪ8 pirmais mēģinājums sakopot 2iņas par ģimenēm, lai varētu sākt atjaunot ģimenes ķā svarīgākās sociālās vienības. Z im agrāko nodarbo mas, lai informētu ņas par izglītību Sānos nex>lecieša-zemes, kur DP varētu emigrēt. NeH/ienam ^neatņems DP tiesības uz aptaujās snie^o ziņu pamata. Tikai talļs gadījumos, Ja atbildes radītu šauUa$ļ, var notikt sīkāka Iztaujāšana, ; bet arī tad DP itatusa izsvēi*šana ! notiks tikai pēc rflpī^as, apstākļu oSrbaudes. Visos gadījumos oaliek iJļlO statūtos paredzētās tiesības pārsūdzēt Sakopotās ziņas sniei?s v^ldībžILm, kas gatavojas uzņemt DP. „Tas i r traģisks fakts, ka divi un pus gadus pēc kara beigām vēFnav* drošu ziņu par caurmēra D P ģimeni,** teica direktors Edvards un piebilda: ^ ē s zinām, ka pagātnē notikušas lielas netaisnības. No nometnēm izraidīti daudzi, kurus nevajadzēja i z raidīt; Ģimenes dažkārt sašķeltas firl ģeogrāfisku aplēsumu dēļ." Direktors paskaidroja arī, ka visa reģistrācijas programma pārrunāta ar to valstu valdībām, kas piedalās IRO, Ziņas, ko savāks, var ietekme imigrācijas likumdošanu daudzās zemēs, Jo līdzšinējie dati bijuši juceklīgi, norādīja direktors, uzsvērdams, ka IRO vienīgais uzdevums ir kalpot DP. Līdzekļi samēra ar plašo uzdevumu ļoti ierobežoti. Amerikāņu Joslai uzstādītais budžets 150 mllj. dolāru apmērā bijis jāsamazina uz 35 mU}. A r ierobežotajām iespējām IHO grib sekot principam — iespējami labāko iespējami lielākajam cilvēku skaitam. Tāpēc, starp citu, bija Jāsamazina papilddevas strādātājiem. Uz tiešu Jautājumu atbildēdams, d i - i ^ o r s apliecināja, ka pašreizējās pārtikas devas līdz nākošā gada Jūli-^ Jam netiks vairs samazinātas. «Nometnes i r gai'a cietumi, Jo ne- * )d c^rībasl IRO uzdeviuns i r atrast DP citas mājvietas. Ir d i v i ceļi — i z ceļot vai repatriēties. Organizācija rūpējas, lai abi ceļi būtu brivi. Kas vēlas, var braukt mājā. Nevienu nepiespiedīs. Nekādā gadījumā IRO neatzīs citu, kfi tikai pašu DP brīvu izvēli," vairākkārt uzsvēra direktors un uz Jautājumu, vai nerēķinājās ar DP skaita samazināšanos, atbildēja, ka līdz Jūlijam, cerams, izceļos l(h-15.000. Aprūpes daļas vadītājs D. Orlgs par plānoto reģistrāciju vēl papildus paskaidroja, ka jautājumus, kas ietverti, aptauju lapās, prasīs visu valstu imigrācijas komisijas, tā ka katram, kas vispār veļas izceļot, tik im tā, agrāk vai vēlāk, vajadzēšot uz tiem atbildēt Reģistrācija neesot DP statusa tiesīguma pārbaude, kas principā noskaidrota jau iepriekšējās pārbaudēs. Ja radīsies šaubas un tās izrādīsies pamatotas, tad rezultātus paziņošot iespējami drīz. Jautājums, kāpēc atstāta dzimtene, vajadzīgs, iai sakopojot atbildes varētu pārliecināt tos valstsvīrus un likumdevējus, kas vēl arvien Jaubās par DP motīviem dzimteni atstājot Jautājums, kur atrodas, D P piederīgie un loties Eleonorai RuzvelteL ģimenes k)cekļi, domāts, lai noskaidrotu, cik i r tādu, kam būtu radi imigrācijas zemi^, kas varētu palīdzēt izceļotājiem uz turieni. Ja piederīgie atrodas tādās zemēs, iiz kurām DP nekādā gadījumā nevēlētos braukt, vai, šādus radus negribētu pieminēt citu Iemeslu dēļ, i r atļauts šos radus arī nepieminēt. «Vai karavīri, ko vācieši Baltijas valstis mobilizēja piespiedu kārtā, Ir tiesīgi būt DP?" jautāja žurnālisti. ^Piespiedu kārtā mobilizētie nav uzskatāmi par kolaborantlem un l i tiesīgi saņemt IRO aprūpi," atbUdēja IRO vadība. •Ir jau izstrādātas instrukcijas par attiecīgo tautību pašu DP pārstāvju pieaicināšanu pārbaudes komisijās. Nav iebildumu jui, Ja katrā nometnē nodibina pašu DP konsultācijas pa-dortid, kas palīdzētu tautiešiem ap^ taujās izpildīt To reģistrācijai, kas dzī\fo ārpus nometnēm, noteikts termiņš nav nolikfa, bet visiem, ka^ gribēs izceļot, būs iepriekš Jāreģis-trējas tādā pašā kārtā kā nometņu lemitnleklem. Apstāklis, ka viens ģimenes loceklis dzivo nometnē^ bet cits ārpus nometnes, varētu kavēt kopfgu izceļošanu tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja ārpus nometnes esošais apvainots kara no-ziegumc^ apprecējies ar vācieti vai «Baumas, ka izceļošanai nepieņem peri jonas ar augstāku Izglītību, nav pamatotas. Dažos gadījumos speciāli meldētas tikai personas^ ār augstāku izgUtrbu. Ja atsevišķu valstu komisijas izturas citādi, tad IRO nevar komisiju darbībā iejaukties. Jo ieceļotāju izvēle atkarīga no tās valsts, kas viņus uzņem," paskaidroja izvietošanas daļas vadītāja Trinble, kad Jautāja, kā izskaidrojamas dīvainās parādī1)as dažos gadījumos. Uz jautājumu, vai pastāv noteikta repatriācijas prroģrammā, K. D. Mok-lem atbildēja, ka nav tādas programmai^, kas 8alst;ītos ar noteiktiem datumiem, bet pēc statūtiem IRO uzdevums ir palīdzēt at^lezties mājās tiem, kas to vēlas. Ūz jautājumu, vai ir kādas grunas, kam nbtelkt^^^^^ jāriijpatriējas—- piemēram, vecie un slimie, repatrliācilas daļas vadītājs atbildēja, ka satūtos par piespiešanu ndi:as nav teikts, paredzēta tikai brīvprātīga rcipatriēšanāfi. Misti aicina armija uz streika gaita Parīze a Pēc gandris 70 stundu gafām apspriedēm* ar nelietim j^rtaukn-miem, Francijas nacionālā sapulce nakti U2 ceturtdiena ar 413 pret i H balsīm apstiprināja valdibcss pieprasītos tlknmprojektas atrdku un ne* mieru ierobežošanai» kā arf valdības spec^lās pilnvaras ^ likuma ItdaI* vināšanaL Pret komunistiem m pret streiku noskaņotā strādnieku daļa guvusi pārsvaru, un vispārējais streiku vilnis Francdji noplok. No dzelzceļniekiem streiko vēl tikai Parīzē Ielu satiksme ir gnndrli im« māla. NotikoSĪ vairāki nopleti^ daeli^la sabotāias akti^ i»»laŠot ^ $Ued^ i vflc^ņus; pie kam 11^ paisonaš m i i ^ v i l ^ on 40 Ievainotas. Valdība treSdii.^ nol^na ar karaspēku aimn^l vln^ svaHgik&s dzelzeeļd llriUas.Pgp debašu idsti rikoja obstrukcUu, trokiņoja^balsoja p ^ lesoleitleiB p H ^ * Ukonriem un pēc kādas sēdes llediSsatsmt^£^^ i t " m Vācijas jautājums nodcrts ārHetu^^ ininistm Molotovs ņem. atpakaļ Londonas konferenci padaritu illōzorisk^ C e i m ārlietu ministru apspriedes l^ondonā aii ^nedeļ nav d e ^ nekādus r^lns rezultātus, Jo nevienā no apsprļežamiem Jautājumiem galīga vienošanas nav panākta. Francijas ārlietu ministrs Bido, kas pirmdien bija uz laiku atgriezies Parizē, lai pled^Jītos valdības sēdē par iekšpolitisko litāvokli Francijā, otrdknas rita atkal atgiiei^s Londonā un trešdien vadUa ārlietu ministru sēclL Molotovs taja ieroslnai^ lai visas ēetras lielvalstis katra atsevišiķl 2 mlneSnUlkā izstrādātu savu priekšlikuma Vācijas mierlīguma Jautlijumā. Kadl pret šādu priekšliku-nro nostājas pārējie ārlietu ministri, kii^nference vienojās visu Vācijas Jautājumu kompleksa nodot sagatavošimai ārlietu mlnlstni vietniekiem. Ārlietu ministri nevarēja vienoties ari par viņu vietnieku izstradāĀcm priekSiikumleiia Austrijas Jautājumi. Nostājoties pret Molotova priekšlikumu par katras lielvalsts atsevišķa priekšlikuma izstrādāšanu visos Vācijas mierlīEŗuma sagatavošanas jautājumos, Bido norādīja, ka tādā gadījumā visa I/)ndonas konferences līdzšinējā darba gaita kļūtu iUūzo-rlska. Bevins norādīja, ka tādā ga-ļ dījumā nebūtu nozīmes šo konferenci vispār sasaukt. Viņa viedoklim pievienojās arī Maršals. Tad Molo-^ tovs savu priekšlikumu ņēma atpakaļ, un visi četri ārlietu ministri vienojās par lietas nodpSariu vietniekiem. Trešdien ārlietu ministri pirms konferences bija Anglijas ministru prezidenta Etllja viesi, bet vakarā bija ielūgti pie karaļa Džordža VI. Ārlietu ministrs Rilaršals bija ielūdzis Molptovu pirmdien uz viesībām amerikāņu vēstniecībā, bet Molotovs paziņoja, ka nevairot Ierasties. Austri^ Jas ārlietu ministram Grūberam, kas ari atrodas Londonā, bija saruna ar Bevinu, un Viņš Izteicies, ka domājot Austrijas lietā apspriesties ats<fļ Višķi arī pārējiem trim ārUetu ministriem. Ierosina noskaidrot,, kādas valstis v e l pastāv piespiedu darbu sistēma Lielā amerikāņu arodbiedrību savienība A F L l€,^sniegusi U N ģenerālsekretāram Lī ierosinājumu, lai UN noskaidrotu, kādās valstīs un kādos apmēros vēl pastāv piespiedu darbu sistēma. Cik savienībai esot zināms, tad esot zemes, kur šo si^emu izlietojot par soda veidu politiskiem pretiniekiem. Sō pašu jautājumu paredzēts apspriest arī cilvēka tiesību komitejas saniiksmē Zenēva, pieda-lepriekSējo dienu apspriedēs galvenie jautājujini bija Vācijas centrālās valdības dibināšana un tās varbūtēja pielaišana mierlīgumaapr spirlešanā, kā ari Maršala priekšlikums par mazo valstu piedalīšanos miera konferencē ar Vāciju. Maršals uzsvēra, ka mazās valstis daudz darījušas uzvaras labā un tādēļ būtu pidalžamas. BAolptovs palika pie viedokļa, ka mierlfģums ar Vāciju i z - sti'ādājams četrām lielvalstīm un ti-^ kal atsevlSķoii gadījumos kā padonv-devēja vai siavu prasību uzturētāja piiilaiiama kiSda mazāka valsts, kas karojusi sabiedroto pusē. Rietumvalstu ārlietu ministri ieteica paredzēt klauzuhi Vācijas nākošajā ^ tversmē, ka Vācija ir spiesta turētiem pie micrrlīgurria noteikumiem. Molotovs to apzīmēja par rietumvalstu mēģinājumu padarit Vāciju par koloniju un pakļaut uzvarētāju pat- .vaJaL Izstrādājot mlerlīgumus ar Vllcijas satelītiem, Sadas klauzulas n^!«sot paredzētas. Pret Molotcmi eriierģiski vērsās Bldo, norādīdams, kā ja Visu vienprātīgas domas Ir, ka Vikija būtu vēl Ugāku laiku paturama zem kontroles, tad ieteiktā klau-ztiiia nevarētu būt vairāk pazemojoša nekā pati kontrole. Molotovam atbildēja ari Maršals un Bevtns. Londonā ieradies ari padomju ār-llijtu ministnt vietnieks VlŠinskis, l a i piedalītos konferences tālākais gaftā uji ziņotu Molotovam par U N ķop-sfipulces gaitu. : Vācijas so<:iālistiskā vienības partija (SED) ierosinājusi 6. un 7. de^ c<jmbrī sasaiukt Vācu tautas kon-gire^ vienībi»! un taisnīgam mieram", kura izveidcitu vācu delegāciju ārlietu ministru konferencei. Visas anglu joslas politiskās partijas, izņemot komunistus, "tāpat Dieņvid-vācijas zem ju vadītāji polītiķi šo ie-njslnāmmu noraidījuši Jo uzskata 1o par SED partijas politikas pasākumu ar aģitātori^u nolūku, i p ^ i ipp4^^^^^^^^^^^^^^^^^ : Naktī uztt^šdi pulcē vispirms ar 404 pret IB3 balsīm pieņēma valdības' likumprojekta ,4arba aizsardzībai** pirmo daļu, pēc tam ar 412 nret 183 balsīm arī otru daļu. Pieņēma ari komunistu ierosināto pat)ildiņājumu. ka ar So likumu netiek skartas Francijas satversmē garantētās streika tiesifbas. Kad deputāti, pēc vēl vienas nogurdināmas nakts sēdes, trešdienas rītā bija kļuvuši mierīgāki, ļaunu satraukumu sacēla fltvanču^^^^m^ Maiera paziņojums, ka viens no daudzallemi sabotāžas aktiem uz dzelzceliem pirmo reizi prasījis unu-rus. Komunisti vēttainl proteiiitēja pret apsūdzību, ka vīni Ir s^bdllāžas aktu orflranizētājt .^ūs pali sleT>kavas!** kUedza komūni^^^^^ putāti. Transporta ministrs Pino apiiedhāla, ka par sabotāžas vainu notikuSaiās katastrofās nevarot šaubīties. Tad komunisti pārmeta de GoUa Diekritējiem, ka tie esot šo aktu rīkotāļi. Pēc valdības rīkojuma pie parlamenta ēkas norīko 1a ap 4000 vīru apsardzību. Apsargāja arī Buloņas oili, valsts prezidenta un, ^^v ēku. Polici 1a konfiscēja komūifvistt» iznlatītas skrejlapas. Jau seslidien Policija pēc valdības rīkojiuma ielenca kotnūnisti^ko laikrsikstu ..L'Humanit^" un „Ce Solr*' spiestuves uh konfiscēla laikrakstu sp^ciāl-izdevumus, kuTDs bi^a ievietotu asi pret valdību vērsti raksti. Vald^a nolēmusi iesaukt arll vēl dalu 1943. ^ada iesaukuma rezervistu. Fieņemts līkums, saskaņā ar kuru no 1 Janvāra zemākā valsts ierēdņa al^a noteikta 10.000 franku. Ziemeļfrancijas og] rūpniecības ;rajonos, kur vēl nopietviIkl nemlerli noteikta militarizēta pārvalde; N^ ros šauts arī uz pollcilu. Citur nemieri pakāpeniski likvidēti 'Pēc 1 mēneša streika darbus "atjaunojuši dzirnavnieki Saskaņā ar Jauno oretstreiku likumu, sabotāža, kūdīšana uz streikiem un strādāt ģrlbē^ tāju aizkav^ana sodāma. No Tulo-nas tomēr vēl ziņo par streiku piipla-iihāšanos. Ari viesnīcnieki lēmuši par streika uzsākšanu. Turpi*etim ogļrači un tērauda rūpniecības strādnieki trešdien daļēji atjaunc^a darbus. Plrindlen komunistu dejm-t t o ttzsaukmnĀ aiiejnāja streikam pievienoties ari armiju uh n e f ^ l a u - sīt valdības rīkojumiem. Komunistu eputāti paziņoja, ka ziedo mēnešalgu streikotāju atbalstīšanai Bet kādā Parīzes tiesā ar 1 mēnesi cietuma sodīti 14 streikotāju par citu ilrādnieku aizkavēšanu darbā. Sevišķi Parizē stāvoklis kopŠ otr^ dienas Jūtamt uzlabojies. Streikotā) lem atbrīvojot spēkstacHu.' Izde» vās atjaunot pazemes dzelzceļa satiksmi Izrādes atjaunoja kino un teātri, ari pasts un telegrāfs atsāka darbu. Tāpat l i e l i mērā atjaunota vilcienu ĶaŅķsme ņo Psir!^^ Otrdien kāds katoļu deputāts leroslnlļa izteikt neuzticību nacionālās sapulces prezidentam Erio, jo viņš e«ot pārkāpis sapulces kārtības rulli. Vakarā ^^lņam ar 404 pret 183 balsīm izteica uzticību. Erio otrdien deva rīkojumu ar varu izvest no zāles komunistu deputātus, kas, nevērojot piedraudējumu viņus is^lērt. visu nakti palika tauta;* narstavju nama sēžu zālē un atteicis to atstāt Komunistu partija^ Ģenerālsekretārs Dlkld bijā izteici^ draudus, ka mēģinājums streikojošos" deputātus padzīt no runātāju pults varot radīt vispārēju komunistu sacelšanos un cīņas Francijā^ Dlklo ari bija viens no tiem 180 komunistu, kas pirmdienas vakarā steidzās aizsargāt komunistu depu-t l tu kalasu, kas sacēla satraukumu nacionālajā sapulcē ar savu uzsau- , kumu armijai sadumpoties;I Personīgto sadursbies notika s o ^ ciuiištuuh komunistu deputātu star^ pā republikas padomē, debatējot par nacionāiās sapulces pieņemto likumu, kas pilnvaro valdību 80.000 rezervistu iesaukšanai Debašu 1 ^ komunisti apvainoja mlnlstnt^^l^^ zidentu Sumānu, ka viņš 1911L gadā bijis vācu virsnieks. Beidzot izcēla» sadursme sociālistu deputāta Daso un komunista Gi jo starpā. Iejaucās jiri citi padomes locekļi un pagāja vairākas minūtes, Hdz policija uņ kāriībās ierēdņi atjaunoja mieru. NYHT, BBC m •.IS" M l SĀCIES ARĀBU ĢE3«naAL8TREi;KS^^^^ UN kops^ttlcesiēroamt par Pale^^ fidu nn arābi valstī, kā to Jau Iepriekš paziņoji ar abi izraisijifl vislielāko intitetUba arābu valstis on paāa ļPalestfiiā, Pa IcstInS notiek ^pSimdariiāsr v e ^ u laupīšanas, dedzināšanas; Sāciies^ daļēji pievienojušies arābi ari citās arāba valstis» Arābi prasa «vit® kafu pret žldi«n,im stāvoklis Palei^^^^ ārkSHi-gl MispUēts^ Arābu ilga f an laoiipda terroru, bet solās lk>flMiiirBN ko-misijas lēmumtis, kaut ari tāji lebratikāanal Palcsfina nepret^ct. Pie trešdienas ziņām; likās Iespējama D sasauk^na Palestīnas Jautājama ap «prielanal par ko b l ^ la^des^ ģenerālsekretāra L I bet cctaritdleņl[^ šāda ārkaricfe sēde nenoHķs. ••iii- Arābu ģenerālštreika' pirmajā dienā, otrdien, ;Palestinā piedi^iījāš apmēram l,250.a(>0 Vrābu. Jeruzaleme ir nemieru mirtiUī. Ielas pild^^ demonstranti, no degdiārn ēkām pa - ceļas dūmu mutuļi Nernlerus centās apspiest policija un karaspēks ar tankiem.' Pēcpusdienā žīdi aizdiedzi-' nāja pilsētas lielāko arābu kfn^^^ tam, kad arābi bija aizdedzinājuši i i d a veikalus; Uguņs^^^ veikalu. Ugunsgrēku dzē^anl palīdzēja angļu karaspēks. Satiksme starp Jeruiialemi, Teiavivo un Jafu 600 arābu studentu pirmdien • soļoja pa Jeruzalemi ar saucieniem: ,,Nošt ar UN! Nost ar ASV!" un prasīja amerikāņu naftas koncesiju a^ullēšanu Šaudi Arabijā. Beirutā, Libanonā, notikušas arābu studentu demonstrācijas, akmeņiem apmētāts ASV Informād jaii birojs un liančuvēs^^ Zīdu kvartālus Beirutā, ķā ari ārzemju pārHtāvhiecības apsargā iandar-^ mērija. Daias Libanonas pilsētSsl Pirmdien izsludināts protesta streiki. : (Beigas S.1W>) ļ0 • i i i - M m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 5, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-12-05 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471205 |
Description
Title | 1947-12-05-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
r & : . , ' ^ V81 cte ; jtoJMj
ka S o l s S
bola S S uAiSrf
P » veikala udauJanu !LH*H
tā, bakstīja grāmatu!- uč
J a tu esi sievietei" i £3
atrtājusl-novārtā savus bJtnE
« • ^ ? J ^ ® ™ I NEDZIBDKj
tā,VlrdžlnIja. ViņSkSdumMiž.
gas Izmaksas dienā paziņoja; X
M t e H es hekā , neņemšu. PMijii
6et?as- nedējas esmu tikai' sllnl«Jli!'ļ
• • TRĪS MILZU KATLUS t a M M
litm.Jasmīna smaržas ekstraMaU
ihUJonu maiku v M M nakti n*'
montēja'im nozaga .^bomi"^
rikās: Nīcā.
,ĻABAK.,.,MEDNIS. : B . 0 U ,M
zīle kakā, — domāja kads zaglis h-stekā
un, kad viņam viena dzivoi.
ieģūt^ • summa likās par nazii,
piespieda' cietušo rita svlrkos-doll»
pie kailmiņa un.nb tā aizņemties«3
SSOO nudcu.
KrustvJrdu mikla
tMenskl: 1. Garldznlelti »• ^
. i ^ a s a u l e s kara W
E? |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-12-05-01