Bavarijas Latviesu vestnesis, December 5, 1947

              r & : . , ' ^ V81 cte ; jtoJMj
ka S o l s S
bola S S uAiSrf
P » veikala udauJanu !LH*H
tā, bakstīja grāmatu!- uč
J a tu esi sievietei" i £3
atrtājusl-novārtā savus bJtnE
« • ^ ? J ^ ® ™ I NEDZIBDKj
tā,VlrdžlnIja. ViņSkSdumMiž.
gas Izmaksas dienā paziņoja; X
M t e H es hekā , neņemšu. PMijii
6et?as- nedējas esmu tikai' sllnl«Jli!'ļ
• • TRĪS MILZU KATLUS t a M M
litm.Jasmīna smaržas ekstraMaU
ihUJonu maiku v M M nakti n*'
montēja'im nozaga .^bomi"^
rikās: Nīcā.
,ĻABAK.,.,MEDNIS. : B . 0 U ,M
zīle kakā, — domāja kads zaglis h-stekā
un, kad viņam viena dzivoi.
ieģūt^ • summa likās par nazii,
piespieda' cietušo rita svlrkos-doll»
pie kailmiņa un.nb tā aizņemties«3
SSOO nudcu.
KrustvJrdu mikla
tMenskl: 1. Garldznlelti »• ^
. i ^ a s a u l e s kara W
E?<ireiz slavēto «>ort^ J H
BSiJa. 12. Zivs. 13. Rott» Sj»
ražīgais pavadonis. is-^^,ļl
7;-Mīlas, dievs. 19. Neapg^
2. Puķe. 25. JVeWl» jukumi. 28. Peļķes. 29. Pien
fešlnas piederums- ^
fišu .dievs. 3.Fran"rJg,rf.
•ienkārfa maSma. 5.
d aģentūra.'6. S ļ a v i n e J » ^^
L. 7. inde. 10. ŗfe V
firta s a l s i wm^^„ raistti^!^
jkstnieks. 16. tviešu 5 s«Ķ
} Verdi opera, i » - ^ e vi
L Loceky. 23. edo'n^'»'"
ariļ^. 26. Smeldz.
a 9. Code. 10. Oga.
2 21. Egāla. 23 % V J
Ecēt. 30. SpaU^ «ļe. EftJ-re.
84. Itin. 35. i n d ^ i y^
s. _ stateniskiig^a.- 5.
• 3. Magone. ,Vgfg8.l8.2J
jons. 7. AUSIS. 1 1 - » i«/jej
>15 Aproce, l » - 0 4 pežl**^
: S rSio. Sit
3ns.,27. īstas. 2»-
LATVUA
Latvian News|p!iiper
pabUsbed cwtce weekly.
AOtborized by EUOOM BO.
Civil Affaiira Divtsilcm i4-tb
Jttly. IMl AO m 1 OEC-AGO.
Editor: Kilnils Ba-bScs,
Printer; .,Sctiwābi*
sdie^ Vomsblatt** \ OOiiz.
burrDonaa BOrgermelste?
LafldmaoAplats 7; Popo*
tatioo to b@ serve^djc
LATVIAN NEWSPAPER
8811% wdtesis"@a put-dleaāft.
I8dev§ļ33 WM&
oedeviuaā Latvi^o p»to
darbtnieta ^darblMs i».
pa. AtbUdts&ts i^^alrtmt
K. aabāM. vtsta. Au L f o^
rtdalctori: E. Birda, M.
CaUtis, a Miiid€®^rf8,
K Smies. Adrest: Oāas-burs'Doaaa,
JUatvi^^
Win»Oii aps. ^ redL ^
«pl<^ 13.
J^CmO nav ilotfcttas aģontdra, mēs nestrSdāJacu ar nolfikii sodlt
l^r?ietotai i>ergoi«as, bet gan ar Aoltiku sniegt ziņas par vesela ģimeņn
iliSm, Jo esam lellnteresēti veicināt nedalītu ģimeņu izce|o§anas p v o -
'^msm^"* teica PC|?IRO amerikāņu joslas direktors Pauls Edvards pirmajā
DP preses konferemc^Hetdelbergā* kur visplašāk pārrunātais Jautājums
Jaunā DP reAistiuciJas akcija.
Informācijas im preses daļas v a -
fitljs Sederlends -Denllngers (Sut-herland
-? Denllngeir) pastājrtija, ka
a r i m O galvenam šļābam Zehēvā z i ­ņots
par preses konferenci, un zio
turienes speciāls kiirjērs atvedis at­bildi'
Baltijas tautvļ centrālai^ komi­t
e j a iesniegtajai ii>etīci}ai. Baltiešu
^snieguma bijis teikts, ka notiek
Jauna pārbaude ar nolūku izslēgt no
aprōpes lielu daļu DP. ZenSvas at­bildē
nr^radits, ka šis uzskats aplams
«»-n«iatiek pārbaudļe^ bet tikai pirmo
r^2 izplānota vi(inofa DP re.^cistraci a
visā pasaulē. Līd2ļ šim reģistrācija
t»i]usi dažāda ne vl<|!n dažādās valstis,
bet dažādās Joslās. Vienotība vaja­dzīga
kaut vai statistikas nolūkos.
3i9 ,bŪ8 pirmais mēģinājums sakopot
2iņas par ģimenēm, lai varētu sākt
atjaunot ģimenes ķā svarīgākās so­ciālās
vienības. Z
im agrāko nodarbo
mas, lai informētu
ņas par izglītību
Sānos nex>lecieša-zemes,
kur DP
varētu emigrēt. NeH/ienam ^neatņems
DP tiesības uz aptaujās snie^o ziņu
pamata. Tikai talļs gadījumos, Ja
atbildes radītu šauUa$ļ, var notikt sī­kāka
Iztaujāšana, ; bet arī tad DP
itatusa izsvēi*šana ! notiks tikai pēc
rflpī^as, apstākļu oSrbaudes. Visos
gadījumos oaliek iJļlO statūtos pare­dzētās
tiesības pārsūdzēt Sakopotās
ziņas sniei?s v^ldībžILm, kas gatavojas
uzņemt DP.
„Tas i r traģisks fakts, ka divi un
pus gadus pēc kara beigām vēFnav*
drošu ziņu par caurmēra D P ģimeni,**
teica direktors Edvards un piebilda:
^ ē s zinām, ka pagātnē notikušas
lielas netaisnības. No nometnēm iz­raidīti
daudzi, kurus nevajadzēja i z ­raidīt;
Ģimenes dažkārt sašķeltas
firl ģeogrāfisku aplēsumu dēļ."
Direktors paskaidroja arī, ka visa
reģistrācijas programma pārrunāta
ar to valstu valdībām, kas piedalās
IRO, Ziņas, ko savāks, var ietekme
imigrācijas likumdošanu daudzās ze­mēs,
Jo līdzšinējie dati bijuši jucek­līgi,
norādīja direktors, uzsvērdams,
ka IRO vienīgais uzdevums ir kalpot
DP. Līdzekļi samēra ar plašo uzde­vumu
ļoti ierobežoti. Amerikāņu Jos­lai
uzstādītais budžets 150 mllj. do­lāru
apmērā bijis jāsamazina uz 35
mU}. A r ierobežotajām iespējām IHO
grib sekot principam — iespējami
labāko iespējami lielākajam cilvēku
skaitam. Tāpēc, starp citu, bija Jā­samazina
papilddevas strādātājiem.
Uz tiešu Jautājumu atbildēdams, d i -
i ^ o r s apliecināja, ka pašreizējās
pārtikas devas līdz nākošā gada Jūli-^
Jam netiks vairs samazinātas.
«Nometnes i r gai'a cietumi, Jo ne-
* )d c^rībasl IRO uzdeviuns i r atrast
DP citas mājvietas. Ir d i v i ceļi — i z ­ceļot
vai repatriēties. Organizācija
rūpējas, lai abi ceļi būtu brivi. Kas
vēlas, var braukt mājā. Nevienu ne­piespiedīs.
Nekādā gadījumā IRO
neatzīs citu, kfi tikai pašu DP brīvu
izvēli," vairākkārt uzsvēra direktors
un uz Jautājumu, vai nerēķinājās ar
DP skaita samazināšanos, atbildēja,
ka līdz Jūlijam, cerams, izceļos
l(h-15.000.
Aprūpes daļas vadītājs D. Orlgs
par plānoto reģistrāciju vēl papildus
paskaidroja, ka jautājumus, kas ie­tverti,
aptauju lapās, prasīs visu val­stu
imigrācijas komisijas, tā ka kat­ram,
kas vispār veļas izceļot, tik im
tā, agrāk vai vēlāk, vajadzēšot uz
tiem atbildēt Reģistrācija neesot
DP statusa tiesīguma pārbaude, kas
principā noskaidrota jau iepriekšējās
pārbaudēs. Ja radīsies šaubas un tās
izrādīsies pamatotas, tad rezultātus
paziņošot iespējami drīz. Jautājums,
kāpēc atstāta dzimtene, vajadzīgs,
iai sakopojot atbildes varētu pārlie­cināt
tos valstsvīrus un likumdevē­jus,
kas vēl arvien Jaubās par DP
motīviem dzimteni atstājot Jautā­jums,
kur atrodas, D P piederīgie un loties Eleonorai RuzvelteL
ģimenes k)cekļi, domāts, lai noskaid­rotu,
cik i r tādu, kam būtu radi
imigrācijas zemi^, kas varētu palī­dzēt
izceļotājiem uz turieni. Ja pie­derīgie
atrodas tādās zemēs, iiz ku­rām
DP nekādā gadījumā nevēlētos
braukt, vai, šādus radus negribētu
pieminēt citu Iemeslu dēļ, i r atļauts
šos radus arī nepieminēt.
«Vai karavīri, ko vācieši Baltijas
valstis mobilizēja piespiedu kārtā, Ir
tiesīgi būt DP?" jautāja žurnālisti.
^Piespiedu kārtā mobilizētie nav uz­skatāmi
par kolaborantlem un l i tie­sīgi
saņemt IRO aprūpi," atbUdēja
IRO vadība.
•Ir jau izstrādātas instrukcijas par
attiecīgo tautību pašu DP pārstāvju
pieaicināšanu pārbaudes komisijās.
Nav iebildumu jui, Ja katrā nometnē
nodibina pašu DP konsultācijas pa-dortid,
kas palīdzētu tautiešiem ap^
taujās izpildīt To reģistrācijai, kas
dzī\fo ārpus nometnēm, noteikts ter­miņš
nav nolikfa, bet visiem, ka^
gribēs izceļot, būs iepriekš Jāreģis-trējas
tādā pašā kārtā kā nometņu
lemitnleklem. Apstāklis, ka viens
ģimenes loceklis dzivo nometnē^ bet
cits ārpus nometnes, varētu kavēt
kopfgu izceļošanu tikai izņēmuma
gadījumos, piemēram, ja ārpus no­metnes
esošais apvainots kara no-ziegumc^
apprecējies ar vācieti vai
«Baumas, ka izceļošanai nepieņem
peri jonas ar augstāku Izglītību, nav
pamatotas. Dažos gadījumos speciāli
meldētas tikai personas^ ār augstāku
izgUtrbu. Ja atsevišķu valstu komisi­jas
izturas citādi, tad IRO nevar ko­misiju
darbībā iejaukties. Jo ieceļo­tāju
izvēle atkarīga no tās valsts,
kas viņus uzņem," paskaidroja iz­vietošanas
daļas vadītāja Trinble,
kad Jautāja, kā izskaidrojamas dī­vainās
parādī1)as dažos gadījumos.
Uz jautājumu, vai pastāv noteikta
repatriācijas prroģrammā, K. D. Mok-lem
atbildēja, ka nav tādas program­mai^,
kas 8alst;ītos ar noteiktiem da­tumiem,
bet pēc statūtiem IRO uz­devums
ir palīdzēt at^lezties mājās
tiem, kas to vēlas. Ūz jautājumu,
vai ir kādas grunas, kam nbtelkt^^^^^
jāriijpatriējas—- piemēram, vecie un
slimie, repatrliācilas daļas vadītājs
atbildēja, ka satūtos par piespiešanu
ndi:as nav teikts, paredzēta tikai
brīvprātīga rcipatriēšanāfi.
Misti aicina armija uz
streika gaita Parīze a
Pēc gandris 70 stundu gafām apspriedēm* ar nelietim j^rtaukn-miem,
Francijas nacionālā sapulce nakti U2 ceturtdiena ar 413 pret i H
balsīm apstiprināja valdibcss pieprasītos tlknmprojektas atrdku un ne*
mieru ierobežošanai» kā arf valdības spec^lās pilnvaras ^ likuma ItdaI*
vināšanaL Pret komunistiem m pret streiku noskaņotā strādnieku daļa
guvusi pārsvaru, un vispārējais streiku vilnis Francdji noplok. No
dzelzceļniekiem streiko vēl tikai Parīzē Ielu satiksme ir gnndrli im«
māla. NotikoSĪ vairāki nopleti^ daeli^la sabotāias akti^ i»»laŠot ^
$Ued^ i vflc^ņus; pie kam 11^ paisonaš m i i ^ v i l ^ on
40 Ievainotas. Valdība treSdii.^ nol^na ar karaspēku aimn^l vln^
svaHgik&s dzelzeeļd llriUas.Pgp debašu
idsti rikoja obstrukcUu, trokiņoja^balsoja p ^ lesoleitleiB p H ^ *
Ukonriem un pēc kādas sēdes llediSsatsmt^£^^
i t "
m
Vācijas jautājums nodcrts ārHetu^^
ininistm
Molotovs ņem. atpakaļ
Londonas konferenci padaritu illōzorisk^
C e i m ārlietu ministru apspriedes l^ondonā aii ^nedeļ nav d e ^
nekādus r^lns rezultātus, Jo nevienā no apsprļežamiem Jautājumiem
galīga vienošanas nav panākta. Francijas ārlietu ministrs Bido, kas
pirmdien bija uz laiku atgriezies Parizē, lai pled^Jītos valdības sēdē par
iekšpolitisko litāvokli Francijā, otrdknas rita atkal atgiiei^s Londonā
un trešdien vadUa ārlietu ministru sēclL Molotovs taja ieroslnai^ lai
visas ēetras lielvalstis katra atsevišiķl 2 mlneSnUlkā izstrādātu savu
priekšlikuma Vācijas mierlīguma Jautlijumā. Kadl pret šādu priekšliku-nro
nostājas pārējie ārlietu ministri, kii^nference vienojās visu Vācijas
Jautājumu kompleksa nodot sagatavošimai ārlietu mlnlstni vietniekiem.
Ārlietu ministri nevarēja vienoties ari par viņu vietnieku izstradāĀcm
priekSiikumleiia Austrijas Jautājumi.
Nostājoties pret Molotova priekš­likumu
par katras lielvalsts atseviš­ķa
priekšlikuma izstrādāšanu visos
Vācijas mierlīEŗuma sagatavošanas
jautājumos, Bido norādīja, ka tādā
gadījumā visa I/)ndonas konferences
līdzšinējā darba gaita kļūtu iUūzo-rlska.
Bevins norādīja, ka tādā ga-ļ
dījumā nebūtu nozīmes šo konfe­renci
vispār sasaukt. Viņa viedoklim
pievienojās arī Maršals. Tad Molo-^
tovs savu priekšlikumu ņēma atpa­kaļ,
un visi četri ārlietu ministri vie­nojās
par lietas nodpSariu vietnie­kiem.
Trešdien ārlietu ministri pirms
konferences bija Anglijas ministru
prezidenta Etllja viesi, bet vakarā
bija ielūgti pie karaļa Džordža VI.
Ārlietu ministrs Rilaršals bija ielūdzis
Molptovu pirmdien uz viesībām ame­rikāņu
vēstniecībā, bet Molotovs pa­ziņoja,
ka nevairot Ierasties. Austri^
Jas ārlietu ministram Grūberam, kas
ari atrodas Londonā, bija saruna ar
Bevinu, un Viņš Izteicies, ka domā­jot
Austrijas lietā apspriesties ats<fļ
Višķi arī pārējiem trim ārUetu mi­nistriem.
Ierosina noskaidrot,,
kādas valstis v e l
pastāv piespiedu
darbu sistēma
Lielā amerikāņu arodbiedrību sa­vienība
A F L l€,^sniegusi U N ģenerāl­sekretāram
Lī ierosinājumu, lai UN
noskaidrotu, kādās valstīs un kādos
apmēros vēl pastāv piespiedu darbu
sistēma. Cik savienībai esot zināms,
tad esot zemes, kur šo si^emu izlie­tojot
par soda veidu politiskiem pre­tiniekiem.
Sō pašu jautājumu pa­redzēts
apspriest arī cilvēka tiesību
komitejas saniiksmē Zenēva, pieda-lepriekSējo
dienu apspriedēs gal­venie
jautājujini bija Vācijas centrā­lās
valdības dibināšana un tās var­būtēja
pielaišana mierlīgumaapr
spirlešanā, kā ari Maršala priekšli­kums
par mazo valstu piedalīšanos
miera konferencē ar Vāciju. Maršals
uzsvēra, ka mazās valstis daudz da­rījušas
uzvaras labā un tādēļ būtu
pidalžamas. BAolptovs palika pie vie­dokļa,
ka mierlfģums ar Vāciju i z -
sti'ādājams četrām lielvalstīm un ti-^
kal atsevlSķoii gadījumos kā padonv-devēja
vai siavu prasību uzturētāja
piiilaiiama kiSda mazāka valsts, kas
karojusi sabiedroto pusē. Rietum­valstu
ārlietu ministri ieteica pare­dzēt
klauzuhi Vācijas nākošajā ^
tversmē, ka Vācija ir spiesta turē­tiem
pie micrrlīgurria noteikumiem.
Molotovs to apzīmēja par rietumval­stu
mēģinājumu padarit Vāciju par
koloniju un pakļaut uzvarētāju pat-
.vaJaL Izstrādājot mlerlīgumus ar
Vllcijas satelītiem, Sadas klauzulas
n^!«sot paredzētas. Pret Molotcmi
eriierģiski vērsās Bldo, norādīdams,
kā ja Visu vienprātīgas domas Ir, ka
Vikija būtu vēl Ugāku laiku patura­ma
zem kontroles, tad ieteiktā klau-ztiiia
nevarētu būt vairāk pazemojo­ša
nekā pati kontrole. Molotovam
atbildēja ari Maršals un Bevtns.
Londonā ieradies ari padomju ār-llijtu
ministnt vietnieks VlŠinskis, l a i
piedalītos konferences tālākais gaftā
uji ziņotu Molotovam par U N ķop-sfipulces
gaitu. :
Vācijas so<:iālistiskā vienības par­tija
(SED) ierosinājusi 6. un 7. de^
c<jmbrī sasaiukt Vācu tautas kon-gire^
vienībi»! un taisnīgam mieram",
kura izveidcitu vācu delegāciju ār­lietu
ministru konferencei. Visas
anglu joslas politiskās partijas, iz­ņemot
komunistus, "tāpat Dieņvid-vācijas
zem ju vadītāji polītiķi šo ie-njslnāmmu
noraidījuši Jo uzskata 1o
par SED partijas politikas pasākumu
ar aģitātori^u nolūku,
i p ^ i ipp4^^^^^^^^^^^^^^^^^ :
Naktī uztt^šdi
pulcē vispirms ar 404 pret IB3 bal­sīm
pieņēma valdības' likumprojek­ta
,4arba aizsardzībai** pirmo daļu,
pēc tam ar 412 nret 183 balsīm arī
otru daļu. Pieņēma ari komunistu
ierosināto pat)ildiņājumu. ka ar So
likumu netiek skartas Francijas sa­tversmē
garantētās streika tiesifbas.
Kad deputāti, pēc vēl vienas nogur­dināmas
nakts sēdes, trešdienas rītā
bija kļuvuši mierīgāki, ļaunu satrau­kumu
sacēla fltvanču^^^^m^
Maiera paziņojums, ka viens no
daudzallemi sabotāžas aktiem uz
dzelzceliem pirmo reizi prasījis unu-rus.
Komunisti vēttainl proteiiitēja
pret apsūdzību, ka vīni Ir s^bdllāžas
aktu orflranizētājt .^ūs pali
sleT>kavas!** kUedza komūni^^^^^
putāti. Transporta ministrs Pino
apiiedhāla, ka par sabotāžas vainu
notikuSaiās katastrofās nevarot šau­bīties.
Tad komunisti pārmeta de
GoUa Diekritējiem, ka tie esot šo
aktu rīkotāļi.
Pēc valdības rīkojuma pie par­lamenta
ēkas norīko 1a ap 4000 vīru
apsardzību. Apsargāja arī Buloņas
oili, valsts prezidenta un, ^^v
ēku. Polici 1a konfiscēja komūifvistt»
iznlatītas skrejlapas. Jau seslidien
Policija pēc valdības rīkojiuma
ielenca kotnūnisti^ko laikrsikstu
..L'Humanit^" un „Ce Solr*' spiestu­ves
uh konfiscēla laikrakstu sp^ciāl-izdevumus,
kuTDs bi^a ievietotu asi
pret valdību vērsti raksti.
Vald^a nolēmusi iesaukt arll vēl
dalu 1943. ^ada iesaukuma rezervis­tu.
Fieņemts līkums, saskaņā ar
kuru no 1 Janvāra zemākā valsts
ierēdņa al^a noteikta 10.000 franku.
Ziemeļfrancijas og] rūpniecības ;rajo­nos,
kur vēl nopietviIkl nemlerli no­teikta
militarizēta pārvalde; N^
ros šauts arī uz pollcilu. Citur ne­mieri
pakāpeniski likvidēti 'Pēc
1 mēneša streika darbus "atjaunojuši
dzirnavnieki Saskaņā ar Jauno
oretstreiku likumu, sabotāža, kūdī­šana
uz streikiem un strādāt ģrlbē^
tāju aizkav^ana sodāma. No Tulo-nas
tomēr vēl ziņo par streiku piipla-iihāšanos.
Ari viesnīcnieki lēmuši
par streika uzsākšanu. Turpi*etim
ogļrači un tērauda rūpniecības
strādnieki trešdien daļēji atjaunc^a
darbus. Plrindlen komunistu dejm-t
t o ttzsaukmnĀ aiiejnāja streikam
pievienoties ari armiju uh n e f ^ l a u -
sīt valdības rīkojumiem. Komunistu
eputāti paziņoja, ka ziedo mēnešal­gu
streikotāju atbalstīšanai Bet
kādā Parīzes tiesā ar 1 mēnesi cie­tuma
sodīti 14 streikotāju par citu
ilrādnieku aizkavēšanu darbā.
Sevišķi Parizē stāvoklis kopŠ otr^
dienas Jūtamt uzlabojies. Streiko­tā)
lem atbrīvojot spēkstacHu.' Izde»
vās atjaunot pazemes dzelzceļa sa­tiksmi
Izrādes atjaunoja kino un
teātri, ari pasts un telegrāfs atsāka
darbu. Tāpat l i e l i mērā atjaunota
vilcienu ĶaŅķsme ņo Psir!^^
Otrdien kāds katoļu
deputāts leroslnlļa izteikt neuzticī­bu
nacionālās sapulces prezidentam
Erio, jo viņš e«ot pārkāpis sapulces
kārtības rulli. Vakarā ^^lņam ar 404
pret 183 balsīm izteica uzticību. Erio
otrdien deva rīkojumu ar varu iz­vest
no zāles komunistu deputātus,
kas, nevērojot piedraudējumu viņus
is^lērt. visu nakti palika tauta;*
narstavju nama sēžu zālē un attei­cis
to atstāt Komunistu partija^
Ģenerālsekretārs Dlkld bijā izteici^
draudus, ka mēģinājums streikojo­šos"
deputātus padzīt no runātāju
pults varot radīt vispārēju komu­nistu
sacelšanos un cīņas Francijā^
Dlklo ari bija viens no tiem 180 ko­munistu,
kas pirmdienas vakarā
steidzās aizsargāt komunistu depu-t
l tu kalasu, kas sacēla satraukumu
nacionālajā sapulcē ar savu uzsau- ,
kumu armijai sadumpoties;I
Personīgto sadursbies notika s o ^
ciuiištuuh komunistu deputātu star^
pā republikas padomē, debatējot par
nacionāiās sapulces pieņemto liku­mu,
kas pilnvaro valdību 80.000 re­zervistu
iesaukšanai Debašu 1 ^
komunisti apvainoja mlnlstnt^^l^^
zidentu Sumānu, ka viņš 1911L gadā
bijis vācu virsnieks. Beidzot izcēla»
sadursme sociālistu deputāta Daso
un komunista Gi jo starpā. Iejaucās
jiri citi padomes locekļi un pagāja
vairākas minūtes, Hdz policija uņ
kāriībās ierēdņi atjaunoja mieru.
NYHT, BBC
m
•.IS"
M l
SĀCIES ARĀBU ĢE3«naAL8TREi;KS^^^^
UN kops^ttlcesiēroamt par Pale^^ fidu nn arābi
valstī, kā to Jau Iepriekš paziņoji ar abi izraisijifl vislielāko intitetUba
arābu valstis on paāa ļPalestfiiā, Pa IcstInS notiek ^pSimdariiāsr v e ^ u
laupīšanas, dedzināšanas; Sāciies^
daļēji pievienojušies arābi ari citās arāba valstis» Arābi prasa «vit®
kafu pret žldi«n,im stāvoklis Palei^^^^ ārkSHi-gl
MispUēts^ Arābu ilga f an laoiipda terroru, bet solās lk>flMiiirBN ko-misijas
lēmumtis, kaut ari tāji lebratikāanal Palcsfina nepret^ct. Pie
trešdienas ziņām; likās Iespējama D
sasauk^na Palestīnas Jautājama ap «prielanal par ko b l ^ la^des^
ģenerālsekretāra L I bet cctaritdleņl[^
šāda ārkaricfe sēde nenoHķs.
••iii-
Arābu ģenerālštreika' pirmajā
dienā, otrdien, ;Palestinā piedi^iījāš
apmēram l,250.a(>0 Vrābu. Jeruzale­me
ir nemieru mirtiUī. Ielas pild^^
demonstranti, no degdiārn ēkām pa -
ceļas dūmu mutuļi Nernlerus centās
apspiest policija un karaspēks ar
tankiem.' Pēcpusdienā žīdi aizdiedzi-'
nāja pilsētas lielāko arābu kfn^^^
tam, kad arābi bija aizdedzinājuši
i i d a veikalus; Uguņs^^^
veikalu. Ugunsgrēku dzē^anl pa­līdzēja
angļu karaspēks. Satiksme
starp Jeruiialemi, Teiavivo un Jafu
600 arābu studentu
pirmdien • soļoja pa Jeruzalemi ar
saucieniem: ,,Nošt ar UN! Nost ar
ASV!" un prasīja amerikāņu naftas
koncesiju a^ullēšanu Šaudi Arabijā.
Beirutā, Libanonā, notikušas arā­bu
studentu demonstrācijas, akme­ņiem
apmētāts ASV Informād jaii
birojs un liančuvēs^^ Zīdu
kvartālus Beirutā, ķā ari ārzemju
pārHtāvhiecības apsargā iandar-^
mērija. Daias Libanonas pilsētSsl
Pirmdien izsludināts protesta streiki.
: (Beigas S.1W>)
ļ0
• i i i -
M m