Bavarijas Latviesu vestnesis, June 4, 1948

              ,1
I 'r^ ^ '
i
Mm
^4 •
J ir Iii
:1 V^Ui
1 •):.
r
L A T V I J A , 1948. g. i jū,^y^
Nr. 43 (148; 1948. g. 4. jūnijā
Ar «utora pārakst\i vai Iniciāļiem pfii-rakstlnajo
» rakatc» titelktās domas nav
t a t r i tiņfi redakcijai domas
PIEDAVIS
EIROPAS ŪNIJAS AKADĒlVnSKAS
JAUNATNES KONGRESS
Eiropas uniias akadēmiskas jau­natnes
pirmajā kongresā Kachemas
nlll, apmēram 50 km no Koblencas,
FrancfļaK: Holandes, Dānijas,: A u s t r i ­jas
un Vaciias rietumjoslu, ap:;
rtelofŗātu vidu bija ari latvieši un
T«?auni. Tie oiedalfJSs nevis kā DP
n'1 rstāV.li. bet Latvijas un Igaunijas
r*enublikaSj pilntiesīgi, reprezent^^^^^
M. Gulb *a: uri V: Smita vadībā lat-violus
pārstāvēja 8- akadēmiskās
saimes un Eiropas Qnljas latviešu
sekcijas drvrbinieki. Referenti blj^
vairāki Eiropas ūnijas vadītāji.
Gandrīz Visi runātāji kongresā; uz­svēra,
ķa apvienota Eiropa .iespēja­ma:
tikai - tad, ja v mūsu kontinenta
jaunajai: paavidzei izdosies p^^
govinismu; Rietumeiropas politiķi to
sākiiži: Izprast jau tagad. Maršalā
plāns kļuvis par vēsturisku nepie­ciešamību
, bet pārtikas līdzekli vien
vēl nespēj palīdzēt — vajadziga arī
koprtas ideja. Eiropas ļaunajaļ^^^^^f^^^^^
derācilai; jābūt bez: muitas vai ^
robežām, bet pasargātai, gan jā
tautu kivitūraflautonormjai. Austrie­šu
profesors TinoBucKers atzina, ka
eiropiešu 1 galvenie balsti i r k r i s t i e -
tiba. sočiāļisms unV mūžani Jaunais
antīkas gars.
Anglijas apakšnama .locekle I3žo-zefiļa
uzsvēra, ka apviēnota Eiropa
nav iespēdama bez iaunatnes līdz­dalības,
J^AmātāJa pieskārās ari Vā^
cilās nroblemai:• ja neatkarīgā Vā­cija
būs stipra — draudēs ķaŗš,: ja
tā būs vāja — sekos saimniecisks
sabrukums. Vācijai iekļaujoties E i ­ropas
fer'-^'-flcljā. tā var kļūt stipra
un var n*kt par labu visam konti-nentam-
j Firopas federācijas pamat
jāliekipilvēku tiesību charta. Fran-bu
p.r;^ '^\sors Manšārs teica, ka Eiro­pu
grū tl uzcelt, ^ e t vēl grūtāk Ir to
nedarīt Runāja arī latviešu pārstā­vis,
uzsverot, ka Eiropas vienības do­mai
vel i r pretinieki, kāpēc nepie­tiek
tikai ar humanitāti Pret šiem
•pretļnielciem jāvēršas aktvvf. Cilvē-
1\iem jānrot sasniegt: īstos ideālus
Nedrīkst ļaut valdīt jūtām, bet prā­tam.
Kongresa nobeigijņlā visu valstu
delegāciju pārstāvji parakstīja uz­saukumu
Eiropas jaunatnei. Tajā
prasīta eiropiskās nacionāUsma: ap­ziņas
radīšana. Vienotai Eiropai jā­aptver
ši kontinenta visas tautas
kāpēc jānoorganizē plaša korespon­dences
apmaiņa un 'starptautiskas
nometnes. Aisevlšļo); organizāciju
darba sakšanal nodIblnāja apvienību
Juventus, ar sekretariātu Parīzē
Juventus strādās ciešā saskaņā ar
Eiropas federālistu ūniju.
S. B j e m m a n is
PĀRRUNAS PAR ATymGLOJUmEMDP IZCEĻ^^
: GALVENAJĀ ;M!TNĒ3 1
IRO sagatavošanas komisija uzdevusi ģeueralsekretaram V.
rūpēties, lai realizētos Apvienoto nāciju pilnsapulcē pieņemtais lē­mums,
iia ikviena naclJa uzņemta atbilstošu daļti Pārvietoto personu;
IRO publicēs jaunu uzsaukumu Visām nācijām, oiicinot tās uzņemt
emigrantus un pledalitiei ^eciālajā f<mdā transpoiik nokārtošanai^^^^^i
kumu, kādēļ kavējas ģimeņu piede-i
g o uzņemšana. Austrālija uzņem
Ikai dažus precētus pārus, un .ģime­nes,
reģistrējot piederīgos par brīv­prātīgiem
izceļptājiem.
Pārrunās par veselības pārbaudēm
A S V delegāts itoMnāļa neliegt r^
veselākajiem; ģimeņu locekļiem emi­grācijas
iespējas, ja pārējie piederī-
;ie viņus jauna jā mājvietā spētu at-
Dalstit. Atsevišķos gadījumos būtu
nepieciešami noteikumus iztulkot
abvēligāk.- K a Kanādas, tā arī Aus-rālijas
delegāti apliecināja, k a viņu
valdības mīkstinās veselības pārbau­des
noteikumus. Austrālijas delegāts
atzīmēja, ka novājināts organisms
nebūs par šķērsli emigrēt uz Austrā­l
i j u.
Gvatemalas delegāts nolasīja sa­vas
valdības telegrammu, kurā ap­liecināts;
k a Gvatemala vēlas atbals­tīt
IRO ierosinājumu par kolonistu
uzņemšanu, un i r gatava: pārrunāt
iespēju kceļot 50 000 D P ar viņu ģi­menēm,
IRO
Trīs • lielākie . šķēršļi, \ kas kavē
emigrāciju ir. —. kuģu trūkums, dzī­vokļu
trūkums emigrācijas zemēs un
stingrie veselības noteikumi visiem
ģimenes locekļiem. Bieži ģimene ne­var
emigrēt, ja viens viņas loceklis
r veselība vājāks un neiztur pār­baudi.
Šp /<watāiumu kārtošana ir
tuvākais. ģe/Jerālsekretāra uzdevums.
IRO vadibž/s un A S V Kanādas un
Austrālijai -pārstāvju, sarunās, A SV
delegāts G. Varens ieteica, l a i IRO
rūpējas par v i su nepieciešamo i n ­formāciju
transporta jautājumos —
kāds i r pašreizējais rīcībā iesošo k u ­ģu
skaits, kuģu tonnāža un ^ik daudz
Dūtu nepieciešams kuģu aizjūras
transportam. - ļ
Kanādas delegāts Vilgress ziņoja,
ka vīzas iebraukšanai Kanādā saņē­muši
3200 DP, bet viņi kuģu trūku­ma
dēļ spiesti vēl dzīvot nometnēs.
Kanādas valdība apspriežot ierosinā­jumu,
kas dotu iespēju emigrēt i z ­raudzīto
vīriešu piederīgiem arī tad,
a: vēl nav izkārtots vīnu dzlvx>klu
j autā jums Kanādā. Vilgress norādī­ja,
k a lielais dzīvokļu trūkums k a ­vējis
ģimeņu piederīgiem sekot sa­viem
apgādniekiem, kaut ari i r at>-
sollts, ka viņi to varēs, ja, sagādās
dzīvokļus. Kanādas valdība tagad
nodomājusi uzņemt arī ģimenes, tām
ierīkojot īpašas nometnes ģimenes
galvu darba vietu tuvumā. Tur v i ­ņas
mitinātos tik ilgi, līdz rastos
iespēja sagādāt pašiem sev dzīvok­ļus.
' ^ • : . [• ••-•V..VV^
Austrālijas delegāts Grinhalgs ari
atzina, ka viņa zeme izjūt kuģu trū-a
emigrācija
uti repatriāci
Par pēdējā laikā notlkušaJleni emi­grantu
transportiem uzf aizjūras ze­mēm
IRO sagatavošanas komisija i n -
form'ē: apm. 420 amerikāņu josias
DP 29. maijā atstāja Minchenes izce­ļošanas
nometni, lai dotos uz Kanā­du.
Sajā skaitā Ietilpa ^20 Kanādā
dzīvojt>šo ģimeņu pieder»Igie un K a ­nādas
pilsoņu izprasītie draugi,, 90
drēbnleķu ar piederīgiem un 68 mā i -
kalpotājas. Viņi pa d z e l i c e lu devās
uz Plpholcas :pometni angļu joslā
un 3. jūnijā atstāja Brēmenhaferti.
1. jū ni jā .izceļ ošanas nometni L u d -
vlgsbūfgā atstāja 240 mājkalpotājas
kas arī dodas uz Kanādu: 2^. mai.
no Ambergas izceļošanas nometnes
darbā uz A n g l i ju devās 500 DP. Ša­jā
grupā ietilpa 370 vīriešu:| ~ kaln­rači,
laukstrādnieki un rūpniecības
strādnieki un 150 sievietes, kas sai­stījušās
darbā tekstilfabrjkās va
mājsaimniecībā. Bez tam amerikāni
.oslā 1000 D P gaida transportu, la
dotos uz Angliju.
Pēdējā mēnesī no amerikāņu jos-i
a s uz savām dzimtenēm repatriēju­šies
pavfeam 125 dažādu tautību D P
' IRO
EPIDĒlVnjA NEIETmGA IET P L A S U T i l ^
N^aietingā plosās tīfa epidēmija.
9f sērga pilsētiņu piemeklē perio­diski,
jo upītē, kas plūst cauri N e l -
etingai, vienmēr atrodami tīfa baciļi,
bet bavārieši lieto šo ūdeni dažādām
mājturības vajadzībām, neievērojot
brīdinājuma plakātus, kas jau v a i ­rākus
gadus izlīmēti upītes tuvumā.
K a t r u dienu no pilsētas pļavu
mēslošanai ved mucās atejas mēslus.
Policija to felevēro. Art pilsētas
ūdensvadā atrasti tīfa bacili un. bija
paredzēts izbūvēt /jaunu ūdenspie-gādes
lerld, :/;.;••",,• •
Pilsētas . amatpersonām tagad
draud nepatikšanas, k^pēc jāmeklē
.^rēka āzis** un to arī atrada. Kā
parasti tādos gadījumos — DP. M i n -
clienes radiofons 1. jūnijā Bļivārijas
iekšlietu ministrijas vārdā paziņoja,
ka Neiettngā ar tīfu jau saslimuši
612 cilvēki un 9 miruši. Slimība i z ­platījusies
no Neietingas latviešu
nometnes, kurā bijuši vairāki
saslimšanas gadījumi, kas neesot
savlaicīgi paziņoti veselības pārval­dei.
Faktiski stāvoklis bija tāds, k a
pilsētā jau slimoja d.audzas personas-un
bija izlīmēti sarkani brīdināiuma
plakāti, kamēr latviCvšu nometnē ne­bija
neviena tīfa slimnieka.
Pēc epidējnijas sākuma vācu so­ciāldemokrātu
partijas Neictiņgena?
nodaļa publicēja laikrakstā ..Sūdost
K u r i e r " 26. maija numurā ļoti a su
rakstu, kurā pārniet-a^ pilsētas un - ap­riņķa
amatpersonām nolaidību tīfa
epddēņnijas apkarošanā. Par sērgas
avotu esot neapŠaiU^aini atzīts N e i -
VfiSTULS U L T V U A I N O VENECUĒLAS
O l v a d , kas ar D P transpiortiem ļ mata dēļ. Galvaspilsēta Kara
no Eiropas ieradušies Venecuēlā, ie- atrodas 900 m virs jūras un Jur
kārtojušies dažādi, bet visumā dzī- mats eiropiešiem panesams. Zie
vo it labi. Protams, katram bijusi bija pat auksti, bet/ļtagad
s
1.
sava laime, atkarībā no paša atjau- naktīs samērā silts.
pSrll:ii.
. • i
loas un uzņēmības, jo te ilrvienam Venecuēla ir bagātā^Min
jāstājas cīņā par savu ^šistenci. valsts. Zemes galvenā^'^^^šlS^t
Vlilabāk i r arnatniklerft,^ ķ
tojusi ari jau darbnīcas. Jau daudz niā krāsainie. V a l ^ imigrācijas
retfik gadījies, k a savšsspeciāUtātēsļn
strādā ^rchitekti un mž^nlē^^^
mērā ^ vieglie dabūt vienkat^udarbiJ.^^^^^u^ saimnieciskas dnvesņofe
Grūtāk gan sievietēm, kaut par lOOj^^^t^ Venecuēlas pirmiec:zIvot|ju |
līz 200 bolivāriemtnēneslļoti meklēkecteči j ^
virtuves strādnieces Un^:^^m^^
t % s . Gadās jau arī,^^:k
iespējarrļš' dabūt, darbuvpat sievietei k i ^ u r u 2 ^ s un neiedōm^
ar bērnu. Jaunām s l e v l e t t e te jā- bu. Neviens no šieiti ļaudīm
būt loti I uzmanīgām, lai nepazustu ļ p
vieglās. dzīvēs juceklī. Nav niazuņisļ rnācības iestādēs -~ ņe -ta
Gne(^i(^la
uts
v i r u ar
niem. I
viena si
2-~5 sievām im • 20^30iļbēr- ne: art; a i ^ ^),av^^ļ^
.ikiimiga- protamSi^^: i^^^ izsnļe& arī bezfc^
!va. :sas ^pusdienas.:^^
daudz,
paša ief
'0
idis
Latviešu ģitiiĢņu Veiiecuēll m priekšrocības:toņnēr _neizmai^toi p
Katrs veido savu dzīvi pē^ dažas, stundas mena >45aRti|dā
kātiem. Nenārkāpjot pastā- naudu nodzer.^ ^^^^^^^^^:^^^^ļ^^^^
vT>šos likumus, cilvēku gaitas urt iz-^^^^^^^^^^^-Ō^^^^
daribās I neviens neierobežo: Vene* patīkama. ;Visas preces ^im w t
cūēlas valdībai ir plaša imigrācijas A S V un E l r o m s Sevišķi duidiļ;
orogramma. Visvairāk iebraucēju žādu mantu tē lonludmajuļi an
ierodas,no Itālijas un tJ'randlas. V a i - kāņl. jo Ven^uēlas rūnnirclba
dība arī ieinteresēta atbraucējus i z - loti vāja. Vienkāršais strādhie^
vietot uz laukiem. Par l a u ku dživi nelna 8-10, bet amatnieks \ļ
latvieši izsakās dažādi - gan l a b i . bollvāru dienā. Par istabu, ķa^
gan slikti. Protams, k a labāk tiem. grūtāk sameklējama Karalļ:asā
kas strādā augstienēs, bet ieleiās maksā 50—150 bollvaru-mēnesi,
nav iespējams dzīvot neierastā kll-pi^7.lnājuma dēl Jāpasaka,.ka v r
kurpes maksā 30-f50, bet-T_slov
mm
rļ- liimi ar
m
IS
bžl
Uz Kanādu ar lidmaš
IRO LIDMAŠĪNU TRANSPORTS GADS PĀRVEDĪS 11500 DP
•1?;^ biedrību, m
•t^decembrl
IRO Informē, ka D P pārvešanai
uz Kanādu iekārtots lidmašīnu trans­ports.
Mēnesī naredzams ar lidmašī-iaām
pārvest 1400 personu. Konā n i r -
majā gadā pārvedis 17 500 DP. Pie-^
ņem, ka šī akcija būs lielākā, kāda
jebkad sākta civilpersonu pārve­šanai.
I RO ģenerālsekretārs Taks norā­da,
ka pašreizējās lidošanas iespējas
i r t i k a i tiem DP, k u r i em izdevumus
sedz Kanādas pilsoņi ^ tuvi piede­rīgie
vai darba devēji. IRO rīcībā
atradīsies 5 ēetrmotorigas pasažieru
lidmašīnas ar 58 sēdvietām katrā.
Pirmais lidojums no Hamburgas uz
Dorvalu, Kanādā, Montreālas tuvu­mā,
notika nedēļā maija nedēļā. A p ­mēram
4*^00 jūdžu garo ceļu izman­toja
Kanādas radu izsauktie DP. P a ­redzams,
k a pēc 6 nedēļām satiksmē
Iesaistīsies 5 lidmašīnas, kas veiks 25
lidojumus mēnesi.
t^edmaksa Ir 200 Kanādas' dolāru
par personu - ļ apm. 10'*/o augstāka
nekā brauciens'^' ar kuģi, ieskaitot arī
sauszemes transportu un uzturu.
Līdz šim IRO xr pār\'adājusi ar l i d -
2Q-T-35 bpļ. ļ!^§anai(> da vlļšl
paši dārzeņi, kādiis lietojim
vljā. Te zlēd ari d a u d z ^ ŗ^
zlstamu puķu. Ieskaitot?Tllo:riļ^^^
puķīti. Paēduši;visi esam. knut.Eiro
nū un sevišķi Latviju nekad fidvar
mašīnām mazākas bēgļu grupas. N o ļ aizmirst.
Frankfurtes uz Venecuēlu aizvesti Karakasā, maijā
524 DP; par katru maksājot 298 do­lārus.
Tas pats ceļš ar kuģi būtu
maksājis 250 dolārus. Ii?0 īrētns l i d ­mašīnas
ir ar :visu iesnējamo dro.^ī-bu.
Ik lidmašmā ir 10 ankalpos l o ­cekli.
, kanteinis. 2 virsnieki, n i l o ij
navigatori. 2 inženieri, radiooperā-torl
\m 3 ^''n>SThn nnVn.b^-^tn'* T-';^"
jaīs lidmašīnu iekārtojums i r vien­kāršs,
līdzinās militāro tran.sport-mašīnu
iokārtoiumam.. īk vienu na-
, I r mki;S:^p^^^^^^^^
Zv jas 117 K
Nelielā zvejas laivā angļu
verā ieradu.«^ios latviešu bčjgļu
pa no: Zviedrijas, ziņo Roui
ji izteiluišies, ka draudošās
ci jas. -dēļ uz Padom/jli Savienību
šažierii apdrošina Vismaz par 2000
mārcināin. Katr^^ i^-^-'^-^tais lidmašī­nā
drīkst *^omt l'd?, 50 mārc. nriviltō
bagāžu. Pārējo bagāžu pārved ār
osi
ers.
u
Do-di^
rorta
a.<?.
nādā.
juši spiesti bēgt no Zviedri
u vidū bijušas ar/sioviote:
ni. Viens no bēgļiem paj^kait
ka Zviedrija piekrltusi_j(^)^'padamia
prasībām — repatriēt bēgļus nd Bal-bl-tei:
ro is,
esot
Ka-
NdP
^^lP^^aVtli aub an Vrr-a ctl ai ,- AA usit.^n"i- a un ITt4a.« - iI,t ij1as. vra7l s^t.ī m vai„ Pado„ mju„t v Sa.v'i cni
lijā i r '3200 DP. kas cnrēmiiši a t l a u i . ^^J^'^ ZTĀZ ieceļot, Kanādā, bet vīniem ku^u I ^ociamaju.! meklēt apme.s-,^no.s
trūkunaa dēļ nav braukšanas icsnē-ju.
Pusei i r Kanādas pilsoņu pioo^^'^-
sijumi, bet a r i viņi Ir sniesti rŗaidīt.
Apmēram 30 000 D P i r Kanādā tuvi
piederīgie un darba devēji, un ik
mēnesi ienāk apm. 1200 jaunu i z ­braukšanas
pieprasījumu.
IRO
Nodokli
spiez
ko^oziem
etļngas ijdensvads. Jaun:. 'ūdenwads
neesot izbūvēts cementa trūļcuma
deļ, bet i a n i pašā laikā apkārtnē kr
sēnes augot jaunas mājas, kuru bū­vei
cementa; netrūkstot. i
StāVolUis pašreiz tāds, ka latvicš
vairs nevar parādīties ārpus nor
metnes, viņus lamā un apvaino p a
deviņu cilvēku slonkavām Neietin­gas
latviešu nomelno līdz šim i r 13
tīfa saslimšanas ^advjurni. .Nometnes
vadītājs .par Minchenes radiofona
nepareizo.informācilu ziņojis ^am^ri-kāņui
militārai valdībai' un' IRO.
lūdzot gādību, lai vācu iestādes at­sauktu:
pret: latvic:šiem vērsto nepa­reizo
apgalvo] um\i.
Neietingas. pil^"ētiņa un aļrī latvic.su
nometne" kopš "28. maija .stingri i 7 0 -
lēta. Uz visiem cehiem rtāv policiias
sardze. Vilcieni Neietingas s'tacijā
nepietur. i
uzturs esot
apmierino^^
DP uzturs i r apmieri'no.^? k v i l i -
tātīvi..,:kvantitatīvi un "arī' IkaTariju
.•^astā va zi ņ ā, k on ? t a t ē j'a amor i ā ņ u
inspekcijas komisija MeminĒ(enap
lidlauka nometnē. Apmierinot arī
DP initekli, at-skaitot to, k a kādā
istabā;: kurā varētu dzīvot 8 perso­na?,
mitinās tikai 3 vīr:e^^i — vie­ninieki.
vBiia iesniegtas ' sūdzība-par,
maizes.'.sliktu kvaliiāiti Par .to
paziņots:: ; . ^ I i l t u5 pārbaudīja uņ' at­rada:
par labiem." : I I
Nometņu
dzīve
A U S T R I J A S latvieši dziesmu
svētku 75' g. atceri rīkos 10. un 11.
jūlijā. Piedalīsies Glāzenbadias un
Rīdas latviešu kofi.
L i B E K A S latviešu kultūras nedē­ļā
no 16.—23. maijam bija 6300 ap­meklētāju.
Vislielāko ievērību izpel­nījās
IVIērbekas teātfla viesizrādes.
Tajās ieradās 1700 cilvēku.
T IE D P , kas nedzīvo nometnēs un
neveselības dēļ atraidīti no emigrā­cijas'
nometnēm, var ārstēties I RO
slimnīcās, ziņo; I RO galvenā mītne
amerikāņu joslā, Katrā a':sevišķā
gadījumā nepieciešama, attiecīgā IRO
apgabala veselības ierēdņa apliecība.
UZ CTLī maija bolcās no A u s t r i ­jas
ai;',brauGa 4: latviešu ģimenes,
kopā 13 cilvēku.
' FI.^BACHAS latviešu komitejas
k^cokli -pēdc:ā sēdē vairāk nekā 2
stundas tiebatčja par to, k am nomet­nes
.sarīkoju.mos pienākas brīvbiļe­tes.
Bija dažādi priekšlikumi No-
'oma. ka bezmaksas biļetes principā
likvidējam.aš. atstājot tās t i k a i .sarī­kojumu
tcchniskajam vadītājam, sa­biedriskās
nozares vadītājam., dežū­rējošam
p'iicistam. -dcžūrējc>^!ai mā-
^•al. 6 i n v a l i d i e m , un ne vairāk par
6 darbiniecēm, kas aprūpē māksli­niekus.
Brīvbiļetes turpmāk vairs
nesaņems nometnes administrators,
komitejas un padomes priek.?sēdis.
P F R S O N A M . kas emigrē nrivātā
ceļā. maz izredžu saņemt IRO at­b
a l s tu ceļa izde\rumu segšanai. V i r c -
burgas Centrālās nometnes informā­cijas
sanulcē paskaidroja IRO V i r c -
burs^ns apq. dircktrise K. Hulma.
F..M';t ^':-!a b ' " ; : - i gadī^urni. ka TRO at­maksājas:
50''''o izdevumu, bet j ā r ē ­ķinās,
ka cola izdevumus vajadzēs
mn'-?nt pa-iem aizbraucējiem.
K A S F L E S latviešu nom.etnē vaja­dzēja
ievēlēt pārstāvi Balti .-as tautu
sievio.^a padomei. To n<^varOia izda­rīt,
jo sanāksm.ē ieradās t i k a i 2 i n -
torncīnrļtnc; „ Ar 28 maiju iznākša­nu
p:li1rauci3 ..Kaseles .Latviešu
Vēstnesis".'
V I R C B U R G A nodibināta b!.iujOļ chnslian Science Monifc.r ,
mazpulku dalībnieku kopa. P a g n i d u L jj,, -^^-^ ^ -
valde.iovelo.|a V Petersonu, L. T r e - L f ^ ^ g j ^ ^ 11,^^1^-^
ziņu, I. Karkliņu, A. - Peldmani un | ļi^,.^^.. Latvijā, Lietuvā un I,f
jā, k u r nesen pieņemti gaņdrii
DTPHOLCAS transitnometni 10. Iriādi nodokļu likumi, kuru mžrlds
iūnija paredzēts pārvietot UZ Gronu „p,atnudināt l a u l m l m n l c k u i Icst itics
pie Brēmenes. | kolhozos". Tāpēc kolhozi esot 'd^^-
bri-cra,
llk-
;In-
)udz
Ple-
, bināti no ienākuma nodokļa par
A U G S B U R G A S Haunžtetenes lat- vā tirgil pārdotiem kaftupb
viešu'nometnē nodibināta YWCAs oigm un sviestu. Citas no<Jolclii
nodala, par pagaidu valdes priekSsē- ^eš t i em ari esot pazemii'iātak
dl l7.rfeugnt Zuzannu Mund. dlviduālsalmnlcclbām nodokļi
H A R C A kalnos no 22. jūlija līdz " ' l ' ^ ' ^ l " ^ , ^ ° ^ " f P^^,^'"^^ . ^
2. augustam notiks skautu starptau- f « " " ^ laikraksts min kadu Aļcr •
tiska :nometne. Bez Vācijā dzīvojo-h^.^ pavalsbiiecl, kas pirms kara at-šlem
D P skautiem piedalīsies ariN"tfusie«, J-^^^t"^^ " " ^ ' . ' . " ' " i l , r
amerikāņi, angļi, franč. dāņi, nor- '^^i'.as
vēži, luksemburftieši un beļģi - Vā- "^^ P^'^.?'?'" tlrLšanas ^^ļ^-
cilā cso.?o karavīru, un c l v i l d a r b l n l e - ?• ame^ikan ete apcietlnatacPoņfļcH,
ku dēli ' nebijusi nodevusi 215 toņnaJ
0 te m
l i - U viņš ar ] ^
!-g:isi!)otiesa.ri:
.ji^'-ļutcrāiiu dri
0. Saral^stījiļ
:^.!ŗjā(iiis'rioj
ļrŗj^ latviešu M
ļ^ai5 Vēstnesi"
ifj Tibias māci
> ' • '. ' • • . •
ļv^l^latviešu'; ļ
d i:;;i;a un Kļij
^ #!tol3i]a.;:aļ
Lsirijas repuj
%%m ver-pi
tM ir'Zibergi
pi^airsnedarb
•UT^IESU OR'
IZAUGS
Eisaj piemēra:
^ lielās -D
ICVIC-piir
pa-auni---
vic-uivij
biedrību;
p t o i ' j biedri
fe latviešu .
' " ^ ^ i Amerikai
^< Miīi i r '
1
b'ljusl
l'ābtu
labības tāpēc, ka visa rsla
V I R C B U R G A S latviešu ģimnāziju I t i k a i 300 kilogrami. Lai pa
šogad beidza O. E. Bluma, L V. māti, vainu uzp^musles nļiciti kas
Borštelna, V. Eizengrauda, V. G r a u - arī bijusi A S V pilsone. Māte b c p t
da, M. A. Kūlmane, G. Kaškēvics, saņēmusi atjauju at^rieztlc^s Amcrl-
U. Krūmiņš, K. M . L. Kondrāte, L 0 . kā, bet meita pazudusi bez pmm
Lizlova, R, ī. Meijere-Asare, V. M i e - Padomju iestādes ļp*astāv§jiļSasļiJļz to,
• zīte-Dzene, L Z. Marvc, D. L . Paegle, ka meita apprecot!^ ieguvusi t
R. Preisbergs, V. E. Stērstiņa/ L vas pavalstniecību lin^ 19^0. )E;.
Trumpn^ne, J . Trops, E. M . Zālīte, gūstā, kad L i e t u v a „uzņemta'ļ
5 m laiki
^•fc?t:es ari
^ w . m
^^l 18%.
\^ 'm izveido-
, f - ^ i s draudzil
-"^ -''«'diin un
f ioprojā'
f ' ^ n e teica
^^^š. Baltim
f":*-'devās
a
?;r^^adarbb^
::'^'^Uludini
etu-ļau-'
Pa-paitoju
ka sāku-
L G. IAkmeņkalns, G.ICēmani .A. E . domju Savienībā, kļuvusi
Lēmani5,i A! Olte. Z. T. Tuktēns, A. pilsone.
R, Vaivars, V. Vējiņš, L. Zīverts unļ Laikraksts tālāk norāda,
A. Zvirbulis. ļmā padomju administrācljii
- . valstīs atļāvusi zināmu pilivato|:uz-^.
F I S B A C H A S latviešu Kārla Skal- ņcmību. Bet kopš pagājužilis vafrafl
bes ģimnāziju beiguši: Lalmons Abe- boļžcvizācijas process paistlprip*^
le, Aina Auzlņa, Boļeslavs Botņa,
\ •
Tamāra Bļinova, Ilga Brauere, Re­gīna
Grabc, Talieta Jaunzema, Aina
Kažoka, Anna KlungF^te, Ligita K u p ­lo.
Elga Jurgene. Valdis Muižnieks,
Līvija Norgello, Vija Ose, Ruta P o -
korinja, Ojārs Pūriņš Gunārs Rē-plņš.
Kārlis Rīžekēvics. Dzidra Ro­biņa,
Edmunds Sternbcrgs, Velta-
Vasiļevska, A r v i l s Ziemelis, Glorija
Adamsone, Arvīds Avotiņš, .Antons
Freibergg, Ronalds Kakliņa, Gunārs
Klipsoas,' Elmārs Radziņ,?, Edmijmds
Pezauskis. Andrejs Si!liņ.^, Bruno'
Svinis un Herberts Sķerbele.
L A T V I J A S sarkanais krusts.:pfl?,ino, ka pēc
Starpiautiskā sarkanā krusta informācijas no
S;vc:ces, 1045. g."9. ?ept. Frant;,ā ar tbc mi­ris
Nikolaiebf? Jāzeps (Nikolajus Joseps). ^t.
1912. i g. 1. janv. Tukuma apriņķi.: Apglabāt?
lanval Dieppe kapsētā. Kapa numurs ir 383
(Ivarrc E) un atrodai E rindā.
REDAK
V. Z a r i ņ š , Anglijā
P A I ^ L D I N A J U M S
. „Latvijas" 1. rnaija numurā 'ākstā
..Daugavas Vanagu fondsTAnglijS
ir mazs izlaidums: minēts, k^
Kioras nometnes izsūtītas lietotas
drēbes,, kas saņemtas kā ,'ziodbum5
no kādas angļu organizācijas, tzlais-.
tās organizācijas apzīmējums ir ..'^^
H " . Tā ir internacionāla organi;7.ļ5c:ja
draudzības veicināšanai I dažādu
sl-'iru, pārliecību un ni>!]ionfjlļtā^''J'
vidū. A r šo organizāciju jDai^avafi-
Vanagiem iasvekiojafi ilistoSi sai:an.
3
^ ^ " ' i i b .
•ii
Vii
tai