Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1948

              ASPLOSmEKt
ai^ zina, ko vina A
klusēja k?\i^'"'5X
^'P!,redz Viņām visām?''^
prece mani! - Kur , ^'^
var, nedrīkst, Tad vi:^''
?ne pie Sarkanā k f c^ ema^ ne pie DaCļ,.'''
lam katru vakaru būs ,§5^
vai desmit kilomr>t.^''°
tāpat kā JukuSmļ^;^
arī puikas, s*irs^i2"-:
kartupeļi Pār luft,'"?
>s ap galdu,'mēSišf*'"^^
^rotēm,lidz'beidza|S-nevaru!
- viņš runāfe ,V
-To.^u nevari no manis prasrt
lnriaik sbtir_i vnioblualu pīt manu 2™
_ pirmie plosti t'.ka alzvaHjH
Upei Vīri: pameta nonSj^
kātus turpat upes k r a s t t
todzas atpalcaļ U7. vecumnte
kDķvi5 pirms nebija ies^ā ies
s sausums, :
er,upes līmenis.jau tagad b i .
ies zemu, sausais sējas lalk5
a pļavas un laukus. Mež^^
i dzeguzes, ik rītus rasainais
pļavās mirgoja jaunā 2āi^^
arī pie Zīļu salas sēkļa plo^t-atkal
mocījās dienām 11^.
velna! Kas ir, ka' nekusf>"
kliedz: Tīļu; Nikolajs, gaidi,
kamēr svešie plostnieki atbri-eļu..
„Gik ilgi te kaltis sausā
trastā?"
Jukums noplāta rokas. Viņi
t brīnās par drauga'steigu '
i tad to šoreiz —•?" ./.:]
šoreiz ?' Mani tur vel
a Četri bērni!"
tie; četri puikas! >~ garais Ju-
: pēkšņi apklust un domā par
V govakar v i ņ am būs jaaiz-j
šovakar gan. Dievs vien zina,
ņi patlaban dara? Varbūt rā­majās
no lauka:ar kailam
, ar netīrām rokām, iegrūž de-piena
podā. ,un saiic:„Mem,
ūs vakariņās?"; — / J ā i e t , jalet,
Viena: netiks ar tādiem vllc5-
galā! Un gara.iam Jukuma
airs vaļas domāt par Nikolaju
Iļu salas ^ Elīnu. Viņš ^aiziet uz
izpētī, cik ilgi kaimiņiem pie-arba,
un tad aizslīd gar mez-pārsviediš:
pustukšo \ maizes
pār pleciein. : .
:olajs paliek viens. Protams
s īgni norūc Julaims aiziet
|?aļ neatskatījies, bet viņam;jā-
; tepat krastā taisni pretī: Zilii
. Vai tie guļšņāvas, mie^a viri
rēja ieķerties Briežu tiltā, vai
izt lāviņas vienu otrai blal^us
rstrauta atvarā, bet nē. viņiem
1 jāuzsēžas taisni šajā: vieta!
vai: gatves gala Elīna jau ne-ar
roku? Protams, protams,
)ūt vina nāks šurp un 6ukste.i
iama^'acis:- Nik, :tu; nu:esi
i diezgan mīlējis, būtu tā ka
>! Ja^.to viņa varētu pateiivt,
lazrunlgā Elīna. Citādi viua klu-:
tundām ilgi.un ļaujas glāstiem
līdz nesamaņai noreibuši .o^ta^
•ene.. Bet^ ja viņa- ko saka, taci
i plūst mierīgi un. pardomiH.
tad vina nebūt :vairs. nav
a Ja viņš neklausīs/viņa, pro-s,
neskrāpēs un. noklie^?^.^ vio^
i č u k s t ē s u n •skatīsies; vn^ŗ
padevīgi, ka v i ņ a m par ol^^^
ot vien kļūst nelabi. Kaut^^i
kkliegtu un lamātos 1^-
ir.radis, cīnīdamies ar seklie-^^
viltīgo upi.- :
(Turpinājums sekos)
Chron
merikāņu: joslas latvie|,rj
u dienu 5. decembri E ļ^
-iežu teātra zāļē_nto^^^^^^
ses b-baš amerilcaņu 105^^^^^^^^
: pat notiks arī kopas
: Rakstnieku d^en.
nisiiā piedalās redakton^.^.^^,
unJ/Rorietisunbledrlba^ .
s red; L^Švarcs. .. V
^iza Zebranska nzņemu»^^
kas latviešu ev. lutdi^l „ļ.
vadību. Līdz šim kon vadi)
S S š u dailamatm^^^
+1 ko 8252. latviebu aci
ons, 18; novembii
uheimā; n.niJivaJ '^''f-'
:akstu krājums Daug^,,^^ K'.^-
ācis,K.KrūklIšaT^-ķsļ,,;so>.
Aigara, Ed. "^^^^ķ.
Tomas, V. Mores,
ildres, PlūdoP
:Raistera, J.^^;-^:;;;ŗ': A. Da?-
iesnieka, V. pcii^'J^^^ljus, no,-
lina H Vītola uc.,Q". j. bw
,ks un zīmējumu^,J:ļ,.^V^^^^
,rūpes b-bas „DajV
,,2?āāddss LLaattvviijiaass v'aa lfļv,«3. i^-'^'-:
:ļ.adu atceres c^'^,,,-:
, veltīts varoņ^ai^::^,,.,
Jaunais teno.s-^^AaiifS.'.:
eteicies iiceļo-'"!^ ^
^ussimts latviešu
• v
ierodas Cīlē
VĒSTULE LATVIJAI NO
SANTIAGO
Cilē ieradies otrs bēgļu transports
«0 Eiropas. Atbraucēju vidu ir arī
;.9 latvieši, kas jau vis: izvietoti
darbos gan pilsētās, gan; laukos.
Jauno dzīvi sākot, dažam iet labāk,
dažam sliktāk, bet visi iztikusi un
oagaidām apmierināti. Tautieši bieži
aDciemo manas mājas. Ar vislielāko
interesi visi gaidām „Latviju" no tā­las
.Gincburgas un kāri.'lasām notir
kūmus, kaut laikralcstsiidz šejienei'
ceļo tieši '2, mēnešus. .20. novembrī i
y|si CII es ļat vieš i pul ces i es •; S an t i ago-mi
tad atcerēsimies bridi, kad pirms
30 i^adiem pasaulei proklāniēia neat­karīgo
Latviju. •
Pirms nedēļas mūsu dzīvi satrici-nfija
dabas katastrofa. Atdzīvojas jau
par' izd^^isusu domātais,• vulkāns V i -:
larika, apmērjim, 500 km dionvidos
no Sakiago.'iulkāna tuvumā i7:l;)ū-veti-
ciemi un greznas viesnīcas.; Kā­du
v'nakti vulka^^ -pēkšņi ' s a k a:
spraiislot. Izvirda uguns, kas atkau-
3§a sniegu, un lāva: kopā ar verdošu
.ildeni applūdināja;, ciemus. .Mazas-urdzlpas
pārvērtās par trakojošām
upēm .ūn; simtiem cilvēku aizgāja
l)o]i Izklausās dīvaini ibet^^^^^^d
. ailleSl par viņu māvi, patiesībā ,pār
vulkāna Izvirdumu, priecājās, Jo tā­dā
veidā it kiā uz ilgāku laiku aiz­taupīta
lielāka' nelaime ~ zemestrī­ce,
kas prasītu nesalīdzināmi vairāk
•upuru.,:-••-•' .:•'••''.•'-:'•
Liekas. savādi,, ka Eiropā: tuvojas
ziema, bet pie mums kļūst arvļ
karstāks. Kalnos kūst sniegSļ ienākas
rši un ēdam pirmās zemenesi:: ;
Santiāgo, novembrī. •;
Edg. L a i p e n i e,ks
-i. > JL m
J. Goldmaņa atmiņas pār Latvijas valsts dibināšanas pirmajiem
I mēnešiem
Pirmo vispārējo latviešu dziesmu
svētku 75 -g. atceri Vācijā- pēdējie
rīkoja ; franču joslas tautieši. Rot-vellā
6. un 7. novembrī pulcējās
Babenhauzenaš, Ēslingenas,
genas,; Rotvēilaš'ūh^ V
arv 150 dziedātājiem. Tos vadīja
virsdiriģenti J. .Dūmiņš,J./Austrums
un T. Ilstere, Ap 500 apmeklētāju
noklausījās 17, dziesmu.
; • Svētkus i e v a d ī j a a r dievkalpoju-:
niu, kuvā sprediķoja prof. -Ļ: Bēr­ziņš
un A.Piebalgs. Apvienotais, ko-^
ris^J. Palēna vadībā nodziedāja Dā­vida
19. dziesmu un J. Austrumā
diriģēto Dieva lūgumu, Dievkalnoju-raa
nobcigiīmā koris T/ Ilsteres va­dībā
dziedāja Es Dievu; 'lūgt : par:
tevi, tēvuzeme, mācījos. — Dziesmu
švetkir koncertu ,ar; uzrunu atklāja
apgabala komitejas priekšsēclīS; A.
Dzirhe. Tautieši bija ļoti; atsaucīgi,
beigas suminot d.'ī^iedātājus un
virsdiriģentus; Rīcības; komiteja (A.
KrūmSi inž: J. Dāvis un -A, Bērziņš)
lielo sarīkojumu, Icas izvērtās- par
izcilu; notikumu franču joslas ;lat-:
viešu: dzīvē, izkārtoja teica rņi.Rot-veilas
tautieši koristiem ziedoja pār­tiku
unagronorņeiE. Strēlei,:kas rū­pējās
par dziedātāju ēdināšanu, ko­ris
nodziedāja Te ir iāba saimi-niece/-
•
: Reizē ar dziesmu; dienu Rotveilā
notika rakstnieku vakars. Tajā pie­dalījās!
prof. L. Bērziņšv V: JCalve,
K. Zāle im H. Pūriņš. ; Rakstnieku
stundas, nobeigumā sekoja Ev. Grā-niatniecēs
3 cēlienu komēdijas Jaun­saimnieka
līgava izrāde. ; V
' • •• . •:A...-Kriš.k-ān.sv
1919. gada 1. janvāris. Latvijas Pa­gaidu
valdības pēdējā sēde Rīgā.
pirms pārceišanās uz Liepāju. ' ig
komunistu spēki jau tik tuvu pienā­kuši
galvalpilsētai, ka valdība to
2. .janvārī atstāj. Vispirms, tā ap­metas
Jelgavā, bet jau 4. janvārī
nolemj ar. studentu rotu : doties uz
L i e p ā j u . L i e p ā j ā 'Pagaidu^valdība-ierodas
6.. janvārī' un jau 8. janvāra
sēdē nolemj, ka īpašai' dele,?āciiai
jādodas uz ārzemēm meklēt militāruļ
un; saimriiecisku."palīdzību.:-.N
ka jābrauc; ministru •prezidentam
K., Ulmanim,: zemkopības ministram
J. ;Goldmanim'ūn finanču' ministran|
•K;; Pūriņam.: '':.:'.••.;••' v.^^ ^'v. .;•-ļ'
; Kā nokļūt ārzemēs?. No. vācu mi­litārās
valdības pusēs; nāk negaidīti
laipns piedāvājums:--- ;pārvest dele­gāciju:
vautomobilī' uz ; Berlīni; :Sī
1 aipnIba: 1 iekas-. aizdomīga,., uri,. vla
gan visi ir::pārliecināti, ka tālāk^^^^^^
:Rueavas mežieni jau netiksim^ un tur
arī. uz visiem laikiem paliksim, nļēs
piedāvājumu 'nenoraidām,: bet tajā
pašā :laikā slepeni noorganizējam^^^
braukšanu arī āŗ dāņu kabelkuģiti.
Ar šo 'kuģīti '.tad^^^^^^a^^^^ at­stājam
l i ; janvārī, lai dotos uz Dā-
:niiu.';-;
: Kopenhāgenā mūs sa.eaidīja rakst­nieks
M. ..L/epa un sniedza vajadzīgo
informāciju. Jau nākamajā vdienā
meklējārn saķaru.s;:un iespēias, dabūt
militāru:, palīdzību.. :Ieradās>^
pulkvedis ;ar vairākiem virsniekiem
un:;kopēji; sastadliām/Sarakstus,' icik
karavīru un no kādām' Ieroču šķirām
tie.;būtu vajadzīgi;:^ Norunājām, ka
atkal •tiksimies ::pēc pāris .dien,ām',
ķ a d t i e būs savus api^ēķinus,sakārto-:
:juši.-; V: -: '"•v''-^^-':r :-^-
. : Starpl a ikā te 1 ef^raf i ski :; ..sazi np j ā-mies.
ar . Meicrovicu Londonā - un
(baksti ' Francijā., Informētām. •
dāņu presi par stāvokli Latvijā,
Noliktajā dienā . dānu.- vir.4hieki
mums nodeva veselu žūksni- papīru
ar aprēķiniem, cik sanāk al^rns:ka­ravīriem,
: cik pabalstu ::krUuso^l^
menēm, cik :invalidu pensijām utt.
Bei,gās pateica, 1 ai' iemaksājot 'par
4, mēne.^iem tik:un tik daiīdz' ķronu,
ūn tad šie - -sākšot karaspēka nosūtī­šanu.;::;.^-•.-•.'•
-••;•-••;
.Prasība pēcrienriekšēiās. iemaksas-šatriecā.
visas::mūsu cerības, jo.nau­das
mums bifa tikai: tik, ka varam,
vēl aizbraukt: iīdz:stokboimai un aļ:-^
Pakar -uz :Liepāiu. Dažas •dienas-: vē­lāk:
nie:delc.fiāciias ieradās, -arŗ^^^^
muižnieku, pārsjāvji, no^^^^^ Ž
un .-arī ;-p]e:dāvnja palīdzību.. - ļLai
brauĢot- tikai:':šiem^: Hdz; uz .Berlīni
un dabūšot, naudu,: cik' vaiaga. V\\
kācii; tad;:būtu: noteikumi?..\Tie;-:esot,
pav'-'im viegli' lai pagaidu: valdība
ie)''!āīpt. tiem: u?:' 10::;r^adiem Latvlīas
•valsts;mežus, lai ša;iā'laika nodo(ļiot
viņu rīcībā Latvijā ražotos: linus un
a^ļrār jautājumā ,vini. apņemoties
3':gadu laikā.'pārdot'np.c tirf^ūs cenm
visa s' 1 a uk sa imn i e c i sīvi- i zm n nt Ō i a rh ā s
muižu zcrnes, ;kā$ pārsniedz^SOOhel^-'
tarus..:.:' • : - • ] ' : i ' v:;-.;::
ļJz to: mēs strup,i ūn .diezgan asi
pateicāna — ņē. Nerun ā jot.j au-neņiaz
par mežu un linu nodošanu agrārais
jautājums, :tā teicām, vien .ir t.āds^
ka godīgāki būtu - atklāti patdikt:
iūs.; lat\^iešu va 1 dība, pa 11dziet mums
ķolonizēt• .jūsu zemi. -Ja. muižnieks
varēs brīvi, pārdot zemi; pēc J;irgus
cenām, tad - ar : vācu kolonizacijas
fondiem to iegūs vācieši un nevie­nam
latviešu bezzemniekam nekad
zemi savā īpašumā: neredzēt. Ar to
a rl sa runas izbeidzās. |:: /
Pa šīm dienām, kamēr bijām Ko­penhāgenā,
notika sarunas arī ar
11 Laikraksta
abonements ārzemēs
.ASV: l dolārs par eks. mēn, PSrstāvis:
H. T a u r i ņ 156. Eaat 28th Strtet Brooklyn
26. N . ...Y.-: ^, -
. ANGLIJA: 2/6 Sh mēn. par eks. abonējot
Nlektlvi vairāk par 3 e k s . : 3 / - Sh mēn. par
«Jis-v abonējot indivlduSn līdz 3 eks. iesk.
AUev. ek8. cena 4 d. Pārstāvis: A. V e i n -
je r r s , We9t.WratHnf? R. A. F. Airlield
Wrflttin? Commoa, Suffolk Nr Caīnbridge.
^AUSTRĀLIJA: 3 / - sh par eks. mēnesi.
P5rs(5v|srA. Strazdiņš, ' River Street,: Oaks
^state,; Queanbeyan N.S.W. Australia'
Ang
Die
1 T Q C sūtni Dānijā, par - ieroču
un ar Amerikas sūtni par
pārtikas piegādi. Izredzes rādījās
labvēlīgas.
Aļzbraucām uz Stokholmu. Meie-rovics
ar Nacionālās padomes piln­varām
kabatā, braukdams uz Ang­liju,
biia. noorganizējis infomiāciias
birdju, kurā darbojās rakstnieks Tē­viņš
un Antona jkdze. Tas sevišķi
svartgi bija tādēļ, ka še atradās arī
Baltija? muižnieku centrs, kas visas
lietas centā5; aps?aismot no sava vie­dokļa,
un jāteic, ne bez panāku­miem.
,
Stcļkholmā tajā pašā viesnīcā, kur
mēs, dzīvoja arī Lietuvas finanču
rninistrs Jčass, ar kuru 5 gadus biju
darbojies kopā ceturtajā Krievijas
•Wlsts domē. No Jčasa dabūju zināt,
ka .lietuviešiem ir labākas attiek­sme.?
ar vāciešiem nekā mums un
ka Lietuvas valdība saņēmusi nat
lielāku financiālu atbalstu no Vāci­jas.
Vēlāk, kad par to informēju K.
Ulmani un K. Purinu, radās doma,
kal vajadzētu runāt ar Jčasu, vai ne­būtu
ics'-^.ējam? no viņa dabūt kādu
'daļu atbalsta arī mūsu kavaspōka
vajadzībām. • No.mū.su puses par sa­runu
vedēju izraudzliām Ulmani un
viņš devās pie Jčasa. Pēc kādas stun­das
i Ulmanis atgriezās un stāstīja,
ka sarunas gan bijušas loti laipnas
un, draudzīgas,: bet vēlamie rezultāti
nav gūti. Norunājām, ka nākamaiā
dienā es vēl aiziešu pie Jčasa un ar
.savām ilggadīgām attieksmēm lūkošu
noskaidrot, l'as ir nar kavēkli,
:^ kad iegāju pie Jčasa, tad ar pir­mā
ji e m v ār d i em v i ņš -1 o. a rī - pat e i ca..
Viņ am esot šaubas, ka: šāds darījums
varētu nonākt vācu ausīs un tad
viņi. lietuvieši, nesaņemtu aizdevu­ma
licl^'.ko: dalu, kas tiem vēl jāsa­ņem
no vāciešiem. Citādi virŠ ar
sirds dedz'bu gribētu mums palīdzēt,
jo galu galā mērķi kopēji. Jūs: es
'pazīstu,*' viņš teica, ..dodat ?oda vār-^
du. ap.solaties, ka neviens par to.ne-
\ad nezinās."'
, Priecīf^s varēju doties pie Ulmaņa
iiņ Purina, un kad abi ar Ulmani
noc tam ierrājām Jčasa iF^tabā, tad
vin.^ jau bija izgatavoiis čeku par
5 n|iiljoniem marku kā aizdevumu,
ka.š saņemams Kaunā,
ļNorunājām. ka .UlmaniS: tieši no
Stokholmas brauks uz Kaunu, bet
mēs ar Pūriņu uz Liepāju. Uz kuģa,
ar kuru abi ar: Purinu braucām, uz
Liepāju devās arī.kādi trīs muižnio-.
ku pārstāvji. Pa visu'brauciena \y-ku'to
i/t-i.~>,nās bija bravurīga, tā­da,
it kā tie būiu tā īstā valdība,
kas Licnājā .^-"iks valdonīi^i darboties;
Kad kurjs pienāca Ijicpājas o^tā un
visi jau- ar kofo^-iem rokās drū.zmē-ās
nio kui^ra m;ala.'^. nirmais uz ki:ga
uznāca m;uitas priekšnieks Kaimiņš
un,paziņoja, ka neviens nedrīkst
ņokuj^a noiet bez viņa .atļaujas, iz­ņemot
abus ministrus. Goldmani un
Pļuriņu. r,lu'žn:cki palika vairām
jnutr:n un ne bez nār.-tciguma no­skatījās,
kā pie kuģa noejas, kad
mēs' ar Purinu nokānām. mūs sveica
-Latvijas karavīru sardze.
Ar šo braucienu tiešā sakarā ir
arī Vidzemes landmarš.ala fon Strī-kai
inozīedzīgie nolūki. . Strīks bija
atvedis no Zviedrijas sazvērestības
Diānu gāzt Latvijas pagaidu .vŗ;ildību.
Pučs notika 16. aprīlī. Visu tās die­nas
priekšpusdienu ministrijas dar­bojās
kā parasts, .bet, kad pēc pus­dienas
pārtraukuma devāmies katrs
uz savu ministriju, tad ielās redzē­jām
neparastu vācu karavīru kus­tību.
Mums gadījās iet grupā: Ulma^
nim, Pūriņam, zemkopības ministra
biedram Augustam Kalniņam un
nan. Norunājām neiet ministri^.ās,
bet noskatīties, kas īsti notiks. Kad
sāka jau novietot ložmetējus pret
valdības namiem * un. nostādīt sar­dzes
tad ::vair.9 nebija Šaubu par
šādas rīcības nolūkiem. Tuvumā bija
angļu militārās misijas majora Ke-nāna
mājoklis. Ulmanis .teica, ka ie­iešot
tur ar majoru aprunāties, lai
mēs pagaidot. Drīz vien ieradās vā­cu
sardze un pilnīi?! ielenca šo. na­mu,
tā ka \'airs nebija ko domāt ne
par iznākšanurne ieiešanu namā. Tā
arī Ulmanis palika tur.
Kalniņš teicās aiziej pie kāda pa­ziņas,
mēs ar Pūriņu devāmies uz
advokāta Sīmaņa namu, kur bijām
apmetušies. Naktī vācu karavīri iz­darīja
pagaidu valdības locekļu ap­cietināšanas.
Tie bija dabūjuši jau
rokā iekšlietu ministru Dr. Valteru,
atnākuši ari uz Sīmaņa namu un
aizveduši līdz Kalniņu, bet kā par
brīnumu dzīvoklī: nebija gājuši līdz
pēdējai istabai, kur atradāmies mes
ar Pūriņu. Bija noticis tāds kuriozs,
ka, meklēdami pēc mums, tie bija
egājuši Šī paša nama otrajā stāvā
pučistu valdības finanču ministra
Šeskova dzīvoklī un. nelūkojoties
uz tā protestiem, sākuši to vilkt sev
līdz, uzstādamies, ka viņš ir viens no
tiem, kas viņiem jāmeklē. Pēc tam
ar Pūriņu pārvietojāmies uz kāda
sirsnīga baptista pusbūvē esošu
māju.
Pēc pālis dienām pie mums iera­dās
Kārlis Sklbe un apņēmās aizvest
līdz angļu kara ku.ģim, kas piestā^
jies pie paša pilsētas krasta un kur
jau daži no mūsējiem esot novieto­jušies.
Galvenais esot tikt garām
vācu kareivjiem, kas atrodoties tur-:
pat aiz iežogoiuma tauvas kas at­dalīja
zinpinu laukumu pie angļu
kuģa. Tuvojoties .^ai vietai,'gandrīz;
vai pusatmueuriski. virzījāmies uz
priekšu: it kā vērotu laiviņā vācu
kareivjus, k'as ķēra ūdeni iekritušos:
airus P'om ",i ar strauju pagriczie-.
nu nāilēcām tauvai un bijām.-.pie.
an^^Ju ku<>a. No laužu nūla. kas at-rcid:
l> aiz šī^ tauvas pilsētas rmisē,
atskanēja .skali anlausi un zobgalīgi
saucieni vāciešiem.
Pēc tam, tiklab Ulmanis kā mēs
citi, ar tvaikonīti pārbraucām kaļ'.a
ostā uz kuģav,Saratow", kas atradās
sabiedroto eskadras ansardzībā. Sai­tes
ar cietzemi gan bija apgrūtinātas,
bet .frandrīz nekad pilnīgi nepār­trūka.
Jau 9. februārī uz ,.Saratow" bija;
nogādātas 5000 angļu šautenes ar:
vajadzīgo munīciju, un Ulmaņa
smaidošā seja liecināja, ka arī vi-n'am
Kaunā labi veicies. Kad viņš
tīši vilcinādamies stāiās pie kofera
atvēršanas, tad redzējām tajā naudas
naketes sarkrautas kā ķieģeļus. „Nu
būs ka^^avīriem^ zābaciņi," : viņš
Driecājās..Jā, tai dienā mēs visi bi-
^ām. prieka-, pilni par pirmo,: reālo:
atbalstu .mūsu cīņai. Protams, uz
ārieni neviens ,:nezināja", no- kurie­nes
tas nācis. TaEfad, pēc 30 gadu
klusēšanas, es nejūtos vairs saistīt
ar doto solījumu neizpaust šo lie­tuviešu
palīdzību.
Laikmets,' kuru Pagaidu valdība
pavadīja uz ..Saratow", visu laiku
cenzdamās diplomātiski - politiska
ceļā panākt valdības: tiesību restau­rēšanu,
kam kā. spēcīgs atbalsts, pie­nāca
klāt vācu spēku sakaušana pie
Cēsīm — noveda pie tā, ka Pagaidu
valdība 1919. g. 8. jūlijā atgriezās
Rīgā ar .šo pašu vienos karogos plī­vojošo
„Saratow", tautas gaviļu sa­gaidīta.
J. G 0 1 d m a n i s
Latvietis iekārtojis
saldumu fabriku
Pēc Vācijas kapitulācijas no kon­centrācijas
nometnes atbrīvoja ^Vik-^
toru Krečmani. Viņš., pēc taiļ<Vei-senburgā"
savā rīcībā ieguva/sagru­vušu
noliktavu korpusu Jau pirms:
valūtas reformas Krečmanis bija^^ pa-^
spējis izremontēt sagrautos mūrus,
bet pēc valūtas- pārkārtojumiem da­būja
kredītu vācu markās, jo izlabo­tās
noliktavas izrādījās labs nodro­šinājums,
. .
Par jauno valūtu Krečmanis iegā­dājās
nepieciešamās mašīnas un, bū-.
dams saldumu rūpniecības sncciā-lists,
atvēra saldumu un biskvītu
fabriku. Tā tagad darbojas jau 6
nedēļas un nespēj paveikt visus pasū-tinājumus.^
Fabrikas ierīces novērtē­tas
uz 34.000 DM, bet tās ražošanas
kapacitāte ir 50.000 DM mēnesī. Uz­ņēmumā
strādā 60 cilvēku, to vidū
arī DP. Pašreiz turpinās ari fabri­kas
paplašināšana.. I. R.
GRŪTĀKAIS J A U ^ KAS JĀATRISINA TRUMENAM
VAI VELĒŠANU SOLĪJIļMI KAVĒS PREZIDENTU RIETUMEIROPAS ATBALSTĪŠANA?
^BEĻĢIJA: 25 fr. oar eks. mēn. Pārstāvis;
^- E r k e n s , 127;. rue du Fleurus, Chatelet,
^ D A N I J A : 3. D kr. par eks. men Pārstāvis:
ļ' B e n dT u p s , Flygtnlngeleļr Prags
Bouļevard, Kobehāvn S., Danraark.
PRANCIJA: 80 fr. par eks. mēnesī. Pār-
Iļav^s m-me. E. BauraaniSj 56 Ru« Mchal
';'ļjyLo.rient-Franee::^
KANĀDA: 1 dolārs par eks, mēnesī.
Pārstāvis: ļ . B a t r a k s^; 287 Palmerstori
%*,Joronto, Ont. Canada.
iVIEDKljA: 2 Kr. par eks. mēn. Pārstā.
!»V^- S e g 1 e n i e k s , Klubbacken 39/11,
SLUDINĀJUMU
::.;,:-';.". •.Ypar :vSrda--.:'
, ^5V un Kanādā . 5 centi, bet ne mazāk kā
Mplaru: par slud. Anglijā un Austrālijā -
% Bet ne mazāk k§ 3/sh par slud. Beļģijā
. ~ i fr.i bet ne mazāic kā 25 fr. par
Franci) fr. par vārdu, bet ne
/ļ'zak;^kā 250 fr. par sludinājumu. Zviedrijā
j : 'Operas, bet ne mazāk, kā' 2 kr.: par siud.;
slud^'*^ °® mazāk kā 3 kr. par
.L^^heceltps traucējumi laikraksta^k
•.*Rad§, lūdzam maksātājus ārzemēs atjaunot
;j«nenicntu8 savlaicīgi ne vēlāK kā Udz
Mtūmam par aākoSo oēntsL
Katras uzvaras svinības beidzas
ar zināmām paģirām, raksta ,,Ne\v
York Times" un uzskaita dažādos
grūtumus un problēmas, .. kās tagad
jāatrisina ASV prezidentam Trume-nām.
.-.-.-.•• ;. -^:p
Pēc laikraksta domām, stāvoklis
Eiropā pa. vēlēšanu kampaņas laiku
pasliktinājies daudz nopietnāk, ne­kā
ASV valstsvīri gribot to atzīt. Par:
spīti zināmiem saimniecības ieguvu-
. miem Rietumvācijā,. esot jāatzīst, ka
apstākli. Berlīnē draudīgi un ; ASV
loti neizdevīgi,.' Tai laikā arī
Ķīnā nacionālistu stāvoklis . kļuvis
tik kritisks; ka bez :a:merikāņu: pali--
dzības Cangkaišeka vara varot sa­brukt
dažu mēneša laikā.. Bet at­balsts
Ķīnai; varot mazināt ASV spē­jas
atbalstīt Eiropu, ko jōprojā'm .uz­skatot
pār. svarīgāko- kaujas lauku
pret komunismu. • • ; : . : ; - : /;
• Vašiņgtonā visi esot vienis prātis,-
ka Eiropas atjaunošanas program­ma
jāpastiprina ar pastiprinātu Rie­tumeiropas
apbruņošanu un ASV
apņemšanos tieši piedalīties^ cīņā
pret katru uzbrucēju., kas aizkārtu
šīs valstis.. Šādu pienākumu^ uzņem­šanās
tomēr saistīta ne vien ar po-'
lītiskiem grūtumiem un ar . lieli.bm
budžetiem. bet, lai: to reālizētu-. būtu•
nepieciešama arī svarīgu .izejvielu
pakļaušana valdības kontrolei -I
Nelaimīgā kārtā solījumi, ko Tru-mens
pirms vēlēšanām devis ASV
iekšpolitikas veidošanai-, runā pretim
šādiem plāniem. lekšpolītika svarī-
• gākie Trumena solījumi esot: pār­veidot
daudzināto Hartleja-Tafta
darba likumu, kas nepatīk strādnie­kiem,
pazemināt' cenas, pastiprināt
sociālo likumdošanu, atbalstīt lauk­saimniekus
ar piemaksām un lauku
apgE^balu elektrifi'cēšanu, pastiprināt
lacionālo aizsardzību.
Lielāko daļu šo solījumu varēšot
rofļli'Tt t'kai tad. ja valstij bū.^ot lī­dzekļi.
Pēc ..Ne\v York Times" zi­nām,
sņ':-c:rilisti tomēr sākot šaubī­ties.-
vai valdība spēšot līdzekļus sa­dabūt,^..
'•-./•-:• •--^-V"-• '• .
Tālāk laikraksts norāda uz iesnē-jam.
ām. pārmaiņām ASV valdības
sastāvā un to. ka Trumena mi­nistri
nav prezidentu vēlēšanu' kam­paņā
atbalstījuši. Taczad tas ievē-iT)
iami stiprinot Trumena poziciias,
jb viņam neesot nekādu saistību
.,aiz pateicības*'.
Trum.enu stiprināšot ari jaunā
kongresa sastāvs. Pēc ,,Nev/ York
Times'' informācijas, kongresā esot
200 deputātu, kas visumā uzskatāmi
par liberāli noskaņotiem^, to vidū
esot 180. demokrātu un 20 republikā­ņu.
Par visumā konservatīviem esot
uzskatāmi 175 deputāti — to vidū
Kapec Grafs Berna-dots
1944. ^. netika
VIZ Maskavu
Savā pēdējā grāmatā „Ieroču vie­tā"
nelaiķis grāfs Bernadots, starp
citu, apraksta, gadījumu, kā viņš'
1944. g. pūlējies iegūt v[zu iebrauk­šanai
Padomju: Savienībā, lai tur kā
Starptautiskā Sarkanā Krusta pār­stāvis
iepazītos ar kara_ gūstekņu
stāvokli ūn tiem, ja iespējams, pa­līdzētu.
Viņa lūgums atdūries uz pa­domju'
iestāžu parasto izvairīšanās
un-vilcināšanās taktiku.
..Kā zināms, prāvam skaitam bal­tiešu
kara laikā izdevās aizbēgt uz
Zviedriju," tālāk raksta grafs-Ber­nadots
savā grāmatā. ,.Sis fakts, lie- ,
kas, padomju valdību visaugstākā
mērā uztrauca, un tā izteica vēlēša- :
nos. lai baltiešu.'^ no.sūtītu atpakaļ. '
Man norādīja, ka gadījumā, ja es
kaut ka varētu veicināt šī jautāju-,
ma nokārt(^.^anu Maskavai vēlamā
veidā, ši.s fakts varētu labvēlī?! ie­tekmēt-
manu lūgumu pēc vīzas." ...
Bnrnadots uz tik netīru veilvalu,
protams, neielaidās. Viņš atbildēja,
ka, pirmkārt, baltiešu jautājums ne­attiecas
uz Sarkano Krastu un par
to lems- zviedru valdība, un, otrkārt,
viņš dažādu citu iemeslu dēj nevēlo­ties
šo jautājumu di.skutē^. Rezultātā
grāfs Bernadots, protams, vīzu neda­būja..
1945. g, pavasarī;viņam pa-,
ziņoja, ka viņa novietošaļia Maskavā
radījusi nepārvaramus glītumus, jp,
padomju galvaspilsētā neesot^lespē-jams
atrast viņam telpas.
„Newsletter"
25 demokrāti un 150 republikāņi.
I'^sot diezgan skaidrs, ka kongresa
vairākums piekritīšot Trumena pra­sībai
grozīt Hartleja-Tafta darba
likumu un.pakļaut zināmai kontrolei
pārtikas cenas. Neesot zināms, kā
kongress nostāšoties' līdzekļu pie-
.^ķiršanas jautājumā. Vēl .šī gada sā­kumā
Trumens pats esot.teicis, ka
ASV bruņošanās' izdevumi nedrīk­stētu
pārsniegf 15 miljardus dolāru
nākošā finanču^ gadā, bet tagad lie­koties,
ka viņš pieprasīšot vismaz
18 miljardus.
Ļoti liela loma ASV likumdošanā
ir kongresa pastāvīgo komisiju
priekšsēžiem, kas tagad mainīšoties.
Ārlietu komisijā Vandenberga vietā
nāks Konolijs. bet tas krasas pār­maiņas,
neradīšot, jo Konolijs, tāpat
kā "Vandenbergs, arvien esot bijis
par abu partiju uzklausīšanu ārpo­litikā.
Līdzekļu piešķiršanas komi­sijā
nākšot Mak Kelars. kas visnār
pazīstams kā ..grūtību radīt''';js", ka­mēr
vina vietnieks Kanons esot visai
,.labvēlīgs" valdības projektiem. No­dokļu
komisiļā abi jaunie vadītāu
tāpat esot neatkarīgi, un konserva­tīvi,
bruņoto spēku komisijā jaunie
vadītāji tāpat esot neatkarīgi, ab:
kādreiz bijuši flotes komisiju locokM
un abi atbalstot stingrākas saisa
flotes izveidošanu. NYT
Nometņu
dzīve
NACIONĀLO Latvijas atvaļināto
karavīru biedrības centrālās valdes
prezidijs uzaicina visus Latvijas brī­vības"
cīnītājus cieši apvienoties, lai
iekļautos Cīnītāju apvienībā. Aicinā­jumā
.uzsvērts, ka gados/vecie cīnī­tāji
negrib palikt Vācijā, bet meklēt
tālākās izceļošanas iespē.as kopā ar
gados jaunākajiem cīnītājiem, lai ,
kopēji turpinātu rūpēties par Latvi-'
jas neatkarības atgūšanu. Apvieno­šanās
realizēšanai lūgts nometnēs di­bināt
NLAB kopas, tuvākus pa­skaidrojumus
izprasot biedrības cent­rālās
valdes sekretariātam: (21a)
Detnīold, Heiligenkirchen 172.
ROKDARBU, mājturības un daiļ­amatniecības
skatē Vervikas-Hetonas
slimnīcā, Anglijā, pirmās godalgas
piešķirtas latvietēm Elzai Vītoliņai
uni Sniķerei. Godalgoti arī M. Kla­bēs,
Z. Birnes un L Birnes darbi.
VAIRĀKI lietuviešu ārsti, to vidū
3 no Tibingenas, ar IRO starpniecī­bu
dodas uz Palcstīnu ārstēt arābus,
kas kara apstākļu dēļ atsijājuši savas'
dzīves vietas. Līgums pagaidām pa'-
rak.stāms uz 3 mēnešiem, pca^kam
ārsti, ja vēlas,_var atgriezties Vācijā.
Atalgojums būs 250 dolāru mēnesī.
Ārstus uz Palestīnu pārvedīs ar lid­mašīnu
no Marseļas.
VĒSTULĒS
REDAKCIJAI
O. A k m e t l . ņ š , Ķīlē
VELĒTĀJI UN IEVELĒTIE
Nupat savā nometnē non)āksājam '
IvCP i,galvas naudu". Ar to vairums
trimdinieku iedomājas, ka viņi visus-"
pienākumus pret mūsu vēlēto pār-
F t ā v ī b u paveikuši. Varbūt, arī pār-
Māvības domā, ka tās visu paveiku­šas
pret vēlētājiem nom.etnē.
Mūsu nometnes ļaudis gan gluži tā
nedoma. Nometnē gada laikā nav ie­radies
neviens LCP vai LCK locek­lis,
kas būtu informējis tautiešus.
I^Aūsu nometnē nav ne vēleta.s komi­tejas,:
ne revīzijas komisijas, .ne sa­biedriskas
tiesas, vāja kultūras un
rosme. ?'e iestādījumi
paredzēti LCK nometņu no-to^
kumos. Bet nav neviena, kas rū­pētos,
lai tas, kas rakstīts uz papīra,
tiktu arī iedzīvināts*
sabiedriskā
tb.mēr