1948-11-16-06 |
Previous | 6 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mm
w .4
m
" i
Irmā
Mii
••:itļ
-I
• K
it
M ••• . .'Vi ^
: 1
.0
i' I 3
.^1
m
1
:'im m
mm
'•-•-(iii-mm
••'•.'1
m
'.li
iii: •I
•vi. •4
I
loSika
litoaksts „Washington Post''
veltījis šāda nosaukuma ievadrakstu
ASV tautas pārstāvju na-ļma
deputāta Goseta nostājai DP
jautājuma. Minētais Teksasas deputāts
pēc vairāku DP nometņu
apmeklēšanas un personīgām sarunām
ar pārvietotajam .personām
esot izteicies: ,,Daudži no
nometņu iedzīvotājiem man vaļsirdīgi
atzinās, ka viņi nometnēs
paliek tāpēc, ka tur dzīve ir
vieglāka nekā; tā būtu, atgriežoties
mājās."
Pret šādu secinājumu asi nostājas
„Wāshirigton Post", ' rakstot
:„Misters Gosets, kas ir
stingri pret to, lai ASV ielaistu
kaut dažus DP, liekas, ar Jo komentāru
grib likt saprast, ka DP
dod priekšroku vieglai dzīvei DP
nometnē, nevis dzīves iztikas
pelnīšanai tais zemēs, no kurām
tie nākuši. Faktiski šo kongresa
locekļa vārdu efekts mums šķiet
gluE poretējs. Šie ļaudis, galvenokārt
pretkomūnistiski noskaņoti
cilvēki no zemēm aiz dzelzs
aizkara, parāda teicamu izpratni.
Viņi labāk ar mieru dzīvot ierobežoto
DP dzīvi cerībā,' ka tiem
aus apmesties kādā pasaules da-ā,
kur viņi paši varēs sev nopelnīt
iztiku, nekā doties atpakaļ,
pretim gandrīz drošai nāvei. Būtu
jābrīnās, ja misters Gosets, būdams
viņu vietā, domātu citādi."
Rakstu no „Washington Post"
pārņēma arī „New York Herald
Tribune".
UN ģenerālsekretāra Lī un
prezidenta Iveta
Trumenam, Etlijam, Staļinam iinKejam
Kopš kāda laika atjaunotās privātās diskusijas par jauna atrisinājuma
meklēšanu Berlīnes krizei iegājušas oficiālā fazē pēc tam, kad UN
ģenerālsekretārs Lī un pašreizējās UN kopsapulces prezidents Austrālijas
ārlietu ministrs Ivets sestdien griezās ar īpašu uzaicinājumu pie četrām
lielvalstīm, lai tās nekavējoties ieva itu aktīvu rīcību Berlīnes krīzes likvidēšanai.
Abu UN amatpersonu aicinājums, kas adresēts tieši Trumenam,
Staļinam, Etlijam un Kejam, rietumu galvaspilsētās uzņemts diezgan
atturīgi un kritiski. V'^;:;:::!--: V;.'-:-
1948.S
. 16. no^
i d ar i a " " "
Lī un Ivets savu kopīgo vēstuli
nodeva ASV, Lielbritānijas, Padomju
Savienības un Francijas UN de-ām,
ar lūgumu to iespējami
ātri nodot tālāk minēto valstu valdību
galvām. Vēstulēs autori,; atsaucoties
uz kopsapulces pieņemto
Meksikas ierosinājumu, aicina četras
lielvalstis uz ātru un praktisku rīcību,
lai panāktu vienošanos starp
austrumiem un rietumiem, vispirmā
kārtā likvidējot Berlīnes krizi. Rakstā
uzsvērts, ka pašreizējā stāvokļa
paildzināšana nopietni var apdraudēt
pasaules mieru. j
Pēc Berlīnes problēmas atrisināšanas
lielvalstīm būtu jāsāk sarunas
par mierllgumu ar Vāciju un
Japānu. So jautājumu nokārtošana
un līdz ar to pasaules miera apdraudējuma
novēršana, norādīts
rakstā, ir četru lielvalstu varā, tikai
FRANCIJA IECEĻ īPASU „RiRAS VĒSTNIEKU**
\ Vakar Londonā turpinājās Anglijas,
Francijas, ASV un Beneluksa
valstu pārstāvju konference, kuras
uzdevums ir izstrādāt statūtus
starptautiskai Rūrās rūpniecības
lirodukcijas sadales kontroles organizācijai.
Franču valdības protestu
pret angļu un amerikāņu lēmumu
Rūras rūpniecības turpmākās pārvaldes
ūn galīgo īpašuma tiesību
jautājumā konferencei nodeva franču
delegāts Alfans. Franču galvenie
iebildumi vēršas pret to, ka galīgo
īpašuma tiesību izlemšanu paredzēts
atstāt nākamajai vācu valdībai.
Sevišķi spēcīga reakcija angļu-amerikāņu
lēmumam ir pašā Fran-cijā.>
Pēc Reutera informācijas, franču
valdība pat apsverot iespēju revidēt
savu nostāju pret Londonas
sešu valstu konferences ieteikumiem
Rietumvācijas lietā šī gada pavasari.
Sos ieteikumus franču nacionālā sapulce
jūnijā ratificēja tikai ar nelielu
balsu vairākumu. Valsts prezidents
driols izteicās, ka esot nepiedodami
nodot Rūras arsenālu vāciešu
rokās, kas ar to atkal varētu apdraudēt
mieru. Arī nacionālās sapulces
prezidents ErioLionā atgādinājis
neatkārtot 1918^ g. kļūdas.
Amerikāņu un angļu iestādes l i kušas
saprast, ka franču protestu
pieklājīgi, bet noteikti noraidīs, jo
Rūras rūpniecības pārvaldes nodošanas
atpakaļ vācu rokās esot labākais
līdzeklis produkcijas celšanai,
kas nāktu par labu arī pārējai Eiropai.
Pret vācu kara potenciāla at-jaimošanos.
esot pietiekami; daudz
VIŅŠ TOIMĒR MĒĢINSŠ^^
tām jādivkāršo savā piepūle. Pasaulei
esot tiesības to. sagaidīt no šim
valstīm. : Bez' tam' vēstulē izteikta
cerība, ka Asv, Lielbritānija, Pa-
Savienlba un Francija aktīvi
atbalstīs Drošības padomes\. pašrei-zējā
aizsardzības līdzekļu. Beļģijas ārlietu
ministrs Spāks paskaidroja, ka
Beļģijas nostāja esot tuvāka franču
nekā angļu un amerikāņu viedoklim,
turpretim Hāgas oficiālās aprindas
franču iebildumiem nepievienojoties.
Konservatīvais „Daily Mail"
angļu-amerikāņu lēmumu apzīmē
par„šitienu Francijas sejā, ko var
izmantot ka komunisti, tā degoUisti".
Francijas satraukums par Rūras
problēmas attīstību izpaudies arī
franču valdības lēmumā nosūtīt ar
speciālu misiju uz Vāciju vienu no
spējīgākajiem franču diplomātiem,
agrāko vēstnieku Berlīnē Andrē
Fransuā-Ponsē. Viņa misiju oficiāli
apzīmē par „polItisku un diplomātisku".
Pieņem, ka viņš veiks, līdzīgus
padomnieka uzdevumus franču
militārgubernātoram ģenerālim Ke-nigam
kā ģenerāļa Kleja politiskais
padomdevējs Merfijs. „Daily Mail"
Fransuā-Ponsē apzīmē par „Rūras
vēstnieku".'
Franču valdības aprindās Rūras
lēmumus uzskata par pagrieziena
punktu amerikāņu politikā. ASV, kā
redzams, esot atzinušas,. ka Rietimi-eiropas
jaunuzbūvē. Vācijai dodama
priekšroka līdz, tam laikam, kamēr
Francijā turpinās politiskā nestabilitāte.
„Dailyi.Māir' līdzstrādnieks
Kings ziņo, ka ģenerālis Klejs bez
tam aizstāvot domu par vācu kuģu
būvētavu atjaunošanu. Frančus visvairāk
pārsteigusi angļu pievienošanās
amerikāņu Rūras plāniem.
Argentīnas ārlietu
ministra' ļ Bŗamuļas • / starpniecības
centienus, •''^^''••"^^^
Pats Bramuļa sestdien paskaidroja,
ka viņš atteicies šo apellējumu
pie četru valstu galvām parakstīt, jo
atzīstot, ka tāds apellejums miera labā
gan atzīstams, • bet ar to vien
pašreizējos apstākļos nepietiekpt.
Britu ārlietu ministrijas;: pārstāvis
izteica pārsteigumu,, ka aicinājums
adresēts visām četrām lielvalstīm
un ne tikai Padomju Savienībai vienai,
jo tikai ^ s veto padarījis tālākās
sarunas Drošības padomes un
,UN ietvaros neiespējamas. /
' Britu valdība^joprojām u: tais pašos
ieskatos, ka jebkādas , tālākas
sarunas ar Padomju Savienību pirms
Berlīnes blokādes atcelšanās nav iespējamas.
LI un Iveta priekšlikumu
vakar paredzēja apspriest britu ministru
kabinets. Šai nolūkā London
no' Parīzes atgriezās arī ministrs
Meknils. Drīza britu valdības atbilde
tomēr neesot' gaidāma, jo jautājumu
iepriekš apspriedīšot ar amerikāņu
un franču valdībām, kā arī a
Dr. Bramuļu. Arī.i'ASV atbilde gaidāma
tikai pēc tālākām Tmmena un
Maršala apspriedēm un sazināšanās
ar angļu un franču valdībām.
(Beigas 7. Ipp.)
Profesors Pikārs ar savu asistentu
Maksi Kosēnu pēc neveiksmīga mēģinājuma
īpaši konstruētā zemūdens
gondolā „batiskafā" nolaisties vairāk
tūkstoš metru dziļi jūras dzelmē pie
Āfrikas krastiem atgriezdes Beļģijā.
Abu zinātnieku nodomi nav izdevušies
niršanas ierīces defekta dēļ. Ba-tiskafs
atstats Dakara pārlabošanai,
)ēc kam profesors savu plānu mēģinās
realizēt no jauna. Kad tas varēs
notikt^ vēl neesot nosakāms.
estu I
aiām cenām
• ā Piektdien vi-
.*aP...' bez star^.B
< «'I"';u pār""^"'^\pt AP strei-
KRIEVI ANEKTEJUŠI 420.000 KV.KM TERRITORIJAS UN APSPRIK
''^ ' ' ':V. 23:MILJ.---€IL^^
Pagājušās nedēļas
tiskajā komisijā, aspriežot Višinska |
priekšlikumu par bruņoto spēku samazināšanu
un atombumbu iznīcināšanu,
britu delegāts, ministrs Mek-nīls,
norādīja, '"^ nevar sākt
ņoties, iēkām i.. ...kāva nedod precīzas
ziņas par saviem bruņotajiem
UZ
lielajās
spēkiem: 1945. gadā Lielbritānijai
ā 5 miljoni viru zem ieročiem.
B A ŠĪ gada septembrī angļi jau bija
samazinājuši savu armiju uz 778.000.
Agrāko 62% vietā Lielbritānija savu
bruņoto spēku vajadzībām tagad
budžetā paredzējusi tikai lOVo. Padomju
Savienībai, teica tālāk britu
delegāts, 1945. gadā bija 7 miljonu
vīru liels karaspēks. Tagad tai arvien
v ē l i r 4 miljoni vīru zem ieročiem.
,,Kā Višinska kungs domā savu
priekšlikumu realizēt?" izsaucās
Meknīls. —: „Ja : mēs to pieņemtu,
tad Anglijai būtu tikai 500.000 cilvēku
armijā, bet Padomju Savienībai
2,7 miljoni. Mazrticams, ka "Maskavai
tik liela armija vajadzīga, lai uzturētu
kārtību pašas mājās."
Pēc Meknīla runāja amerikāņu delegāts
Osborns. Visas pasaule's taur
tas varēs atbruņoties tikai tad, kad
"Maskava izbeigs savu agresīvo politiku.
„Padomju Savienība anektējusi
daudzas valstis," teica tālāk ameri-
; Maršala Vasiļevska vietā par
jauno Padomju Savienības, ģenerālštāba
priekšnieku iecelts ģenerālis
Štemenko, ziņoj a sestdien
Maskavas radio. Oficiālajā paskaidrojumā
teikts, ka . maršals
Vasiļevskis atbrīvots '„darbu pār-sļoģbjuma"
dēĻ Viņš arī uz
priekšu palikšot aizsardzības ministra
biedrs. Jaunieceltais ģenerālštāba
priekšnieks iŗ pilnīgi
nepazīstams padomju ģenerālis.
. Ķīlē W a
no
dar-arodbiedrību
ka slēdM an tos
ŠlW'?'i«s''no rite vēl biļ^^
jenas .
tu
st
P
sa
tā
pe
ru
ci
di
vi
m
M
ka
ori
no es, Par vienīgo
4S?a«)ct izrādi.
rasti, noraidot visus apvainojumus. • i % arcbiedribu savienības ver |^
„Ēs jums nedošu nekādus skaitļus /iiwias ramne ^ ...
paT: Padomju Savienības, armiju, jo :$
tie jums nepienākas," sauca Maska-' | |
vas delegāts un runas .turpinājumā ļļļ
no jauna apgalvoja, ka vienīgi rle^ :t
tumu sabiedroto dēļ izjukusi „jau
panāktā vienošanās" . Berlines jau-
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ _ .v..>.c* «.^v... ļ „Jūs gatavojat otru Perhi
kams, „un sagrāvusi tur demokra- YT' , .
tisko iekārtu." Krievi UN jau 28 rei-
Harboru Padomju Savienībai," ap-
. r X . V. . . . T,-. .galvoja Višinskis, pagriezies pret
zes izlietojusi, y^
neprāts ^pgalvot, ka am^erikaņu tau- 1^^^^^ Maskavas delegāta do-ta^
gatavo karu pret Padomju Savie- ^ - ^ ^^^^ atombumba, ko Padomju
ņibu," piezmieja Osborns un. citeja ^^^-^^^^^ vēloties iznīcināt, bet rie-izvilkumus
no padomju valstsvīru
• i i
ii ir' 300,000 t t
ne
Toties
un 25.000
pārējos ražoju-dienu
pirms streika
.rMsOglŅktuves: sasniedza
* S r a - r l c »
Dr. Beklers iz-rVvienas
dienas darpa par-
' s bijis tikai pirmais solis,
cļrp^nāBu arodb^
runām un Maskavas preses, kas pierāda
Kremļa uzskatus par pasaules
revolūciju. • Runas beigās Osborns
norādīja, ka Padomju Savienības
bruņotie spēki vēl tagaid ir piecreiz
tumi ne..
Pēc debatēm Politiskā komisija
noraidīja Višinska • priekšlikumu samazināt
visus bruņotos spēkus par
vienu trešdaļu un iznīcināt- atomlielāM^
par: p^^^^ ieročus, starptautisko kontroles ko-kopa.
.%smska: ierosinājums par a t - ļ j ^^
BBC, St, NZ, AZ
P^
k(
ir;
mi
mļ
Pl|
ir
Zl
ĻORļCS BEIDZOT
ārijā un pat aiiz tās
rincese
zēnam
bruņošfcdS: nāktu par labu vienīgi
Maskavai.. • : ^ Va:istu ārlietu ministrs Maršals. Viņš IimK'pulempizdevies apcieti^
Višinskis Meknīlam un Osbornam I bndināja pasauli no Padomju Sa- ||bēguļojošo agrāko Bavanjas de-vienības
miera propagandas,: kuŗaš ' /liikādjas ministru, landtāga _de-vienīgais
mērķis ir vājināt pārējo laiu, saimniecības jaunuzbuves
valstu aizsardzības spēkus. Šādai ^^ipas zinātāju, agrāko un taga-propagandai
pieder arī Maskavas ;f| tās priekšsēdi Alfrēdu Loricu.
palaistā ziņa par eventuālu Trume- aiv»ip+in5ic-~l.1 novembrī Min-,
na un Staļina satikšanos. Kāds žūr-nālists
jautāja Maršalam, vai taisni-, -^gincsievietots Štāctelļieimas^ cletu-ba,
ka viņš janvārī nodomājis demi- ^M&^ipiaļa, un 29. no-sionēt.
ASV ārlietu ministrs uz to .•aii viņam būs /jāstājas tiesas
— r - , ^ . r ^ ^4.uiTA7^ : T^vōvv, trinS np- Agrākajar' apsūdzībai par
ar benzīnu un pavedi-uz
nepatiesu zvērestu tagad
l^rlenojas vēl jauna—• par bēgša-apcietin'ājuma.
NEIZDEVIES ĢENERĀLSTREIKS
PARĪZE:
Pamiera pajrakstīšanas 30 gadu atceres
gadījumā Parīzē, Elizejas laukos
notika parāde un demonstrācijas,
kurās komunisti mēģināja sarīkot
nekārtības. Ap 200 jauniešu uzbruka
policijai akmeņiem un citiem
metamiem priekšmetiem.' Kad pārbaudīja
apcietināto dokumentus, izrādījās,
ka viņu vidū atrodas arī
divi .komunistu frakcijas deputāti,
kas musināja demonstrantus uz nekārtībām.
Protestējot pret notikušajām
apcietināšanām, komunistu
kontrolētā arodbiedrību . apvienība
(CGT) sestdien izsludināja Parīzē
ģenerālstreiku, vēršoties pret policijas
brutālajām metodēm". Tas izdevās
tikai, pa daļai: daudzi strādnieki
tomēr ieradās darbā,:; veikali
bija atvērti,- un citādi lielpilsētas
dzīve ritēja normāli. Karaspēks bija
nosprostojis visas ielas, kas veda uz
valdības iestādēm un ministrijām.
Dažās priekšpilsētās notika uzbrukumi
policijai. Apm. 40 personas ievainotas.
' X:::'':.:'''
Svētdien Parīzē notika katoļu
tautas partijas padomes sanāksme,
lai apspriestu stāvokli, kāds radies
pēc republikas padomes vēlēšanām.
Bido Šumāns iestājās par palik-ša.
nu valdībā arī turpmāk. Pēc ilgākām
debatēm sanāksme šo ierosinājumu
akceptēja; Līdzīgu lēmumu
svētdienas vakarā pieņēma' arī sociālistu
nacionālā padome. BBC, NZ
nevēlējās atbildēt, lekām viņš ne
esot saticies ar prezidentu Trumenu,
tikmēr nekādus izšķīrējus lēmumus
nepieņemšot. . • :;
" Asus vārduS: pret Padomju
: nlbu kāda runa atvaļināto virsnieku Mcu apcietināja Bavārijas pie-apvienībā
padem^^ »tu™nā<te^^
M yvileennoqtot bV_aVlstaul ^seun^āstea nā^rl_ieāt|ue kt uor^ai|s^i - , M^^M^rA, .n;^ l , . ; ! ^ , ^ ^ .
jas priekšsēdis senators vanaen- vs^..^
bergs. Viņš brīdināj ā padomju polī-mmm
tiķus nepārrēķināties. Prezidenta ^velēšanas
pierādījušas, ka 41. miljons
amerikāņu stāv aiz valdības un tikai
^viens miljons Vollesa piekritēju iz-teicies
pret līdzšinējo:: aārro olītiku. :-'$0
Amerikāņu tauta nevēlas karu, teica :}||
Vandenbergs,. bet tā nekad nebaidi-;
sies aizstāvēt.savas tiesības. Tad se- jgf
nāta ārlietu komisijas priekšsēdis at-.-^ ;p
bildējaot. uz: Molotova oktobra revolūcijas
svētkos teikto runu, noraidot
viņa apvainojumus, ka ASV gatavojas
agresijai. „Tās nav Savienotās
Valstis," teica Vandenbergs, ..kas
ane
Laimīgie vecāki: kroņprincese Elizabete ar vīru princi Filipu,
.Svētdienas vakarā ^ BBC pēkšņi
pārtrauca kartējo programmu un np-lāsīja
sekojošu . paziņojurnu :no Be-kinghemas
pils: . ,'Edinburgas hercogiene,
princese Elizabete šovakar pl..
21,14 pēc Vakar.eiropas laika (pl. 22,14
pēc Vācijas , laika) dāvājusi dzīvību
princim. Viņas karaliskās augstības
un prinča, veselības stāvoklis labs."
Šis īsais paziņojums izraisīja prieku
un gaviles visā britu impērijā.;
Vairāk nekā 6000 londoniešu Jau
kopš svētdienas pievakares bija sapulcējušies
pils; priekšā, un pacietīgi
gaidīja priecīgo notikumu. Kad ^ radiofons
pavēstīja karaliskās ģimenes
pienueum^i-- jaunas ' cilvēku strau-ines:\!':
G;-.' .•/aukti^ plūda uz Beking-lai
sveiktu, laimīgo tēvu,
princi Filipu. Pirmo telegrammu ar
jauno vēsti viņš nosūtīja lordam
Mauņtbetenam uz Maltas salu. Pēc
prinča piedzimšanas, to nekavējoties
telefoniski; paziņoja arī ministru kabineta
locekļiem .un Londonas iielve-cakajam.
Karaliskais zēns tūdaļ pēc
.princeses Elizabetes būs otrs. tiešs
Lielbritānijas troņa; mantinieks. ^
' _ Pirmdien jau agrās rīta stundās vi- •
sās baznīcās atskanēja zvani. Aizvien
lielākas cilvēku masas sapulcējās Be-kingliemas
pils priekšā; Priekšpusdienā
Haidkarkā un. Taueras cietoksnī
atskanēja 41: lielgabalu salūts
• Priecīgajam notikumam Bekinghe-,
mas pilī gatavojās jau kopšv vairā-;
ām. Lai gan pati prince-
(Beigas 7. Ipp.) - ;
ušas 420.000 kv. ?km • sveša*
territorijas. Un tie nav amerikāņi,
kas apspiež 23 miljoni cilvēku. ASV ., -.
bija:pirmās, kas'-sā "^^CJi ^ '.;
vū armiju, un tā; droši vieii,- bija | | |
kļūda." ' -'^.--^^^
••"/t-^ BBC, AB
un kādu dāmu. Abi pēdējie
„. itikšanās vietu gan ievēro-t
kā tiem sekotu trīs pāri, bet
^ aniiglā; viņi tiem neveltījuši
^ f e Kad pēc norunātā pava-sviļpiena
tuvojies arī Lorics,
.^lestrīs:,,pārīši", kas izrādi-
^ par kriminālpolicijas ierēd- ^S^-T ^^^^^^^^
TOdnieķs -atzīmē, ka Lo-a
Ma.'<laikā labi atpūties.
..jaunuzbuves). partijas
lon X , ^iķai tādēļ,
4 i h M ^ ' :^icii:čii) vairs nē- irŗil īpažu Lorlca'i?.
i|it^S,^^^vpjies;:.arIzurnā
s rokās. Pret per-toricam
k
t i i
se
bēl
,ta^
stiļ
va
be
paļ
atl
pi(
as
BijuMis A5V arlid
aizstāvei berļiniete
, izmeklēšana ; :
^•^^^'^\»piedalījās\k.
•tu
Pagājušās nedēļas beigās Berlīne
salaulāja 23 g. v.' sekretāriv Urzulu v^^,.;--^;^^
sniedza iritervi-
^iiVS? ^^^^
o a i a u ī a j c t 5. V. ocxYi>uax.. s?!1 m<^t}.r.. J^^^ Minchenē,
Baueri un amerikāņu' seržantu Ak- ; ^m^i^ -^^r^^^^^rē^ ^1
seli Dngstedu. Jauņajalkundzei pu^^
ir. 18,75 miljoni dolāru, ko tā mantoja ^iM^]^^^^bibu, nodevās polīti-no
savas •vecmāmiņas Savien. Vai- ^iļ^aijjg -s. .nodibināja savu nav""
dāma nomira jau
gadā, bet pagāja ilgs laiks, kamēr . : v » ļ . r ' ' ^ a s tiesā'^^
no 26:000 mānlniekiematrādaīsto;-.^.:.!^^
Urzulu Baueri. Tad Izcēlās karš, un
Urzula savus miljonus nevarēja sa-ņeM,
Jaunajai ;iriiljonārei neklaj^^^^^^
labāk arī :pēc;A^ācijaš kapitulāc«asr,;;|^^ ar 13 cit^j^^^f. S-
* !.; -«Priekš nfJ^Mf/ . ^ ^ r i -
pec ASV likumiem .mantojurnu v
jadzēja^ apķīlāt; kā vācu īpašumu,
Vienīgā izeja bija apprecēties ar kādu
amerikāni. . To Urzula pagājuša
nedēļā ari izdarīja. Tomēr arī tagad
vēl lielās naudas summas saņemšana
nav nemaz tik droša. Lai mader-najai
pasaciņai būtu ..tiešām laimīgas .
beigas, jaunais pāris savas lietas aiz- ^''|>,',
stāvēšanu •uzticēja bijušajam
hoto Valstu ārlietu ministram: Bern-sam,
kas pēc demisijas' strādā .
Ear advokātu.
sines' :-'r^p?^alīdamies
Igl atcēla pa.
^^sS^^^ t i f e rēķinoties
mm
UZ
rej
pej
m(
ni5
lall
ses
Idj
rīl
mi
kli
26(
he.{
m
P
sai
at
ar
P"
da
ko
dā'J
pa
dz
na
pi
ārsļ
kol
vie
stā
ros
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-11-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481116 |
Description
| Title | 1948-11-16-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
mm
w .4
m
" i
Irmā
Mii
••:itļ
-I
• K
it
M ••• . .'Vi ^
: 1
.0
i' I 3
.^1
m
1
:'im m
mm
'•-•-(iii-mm
••'•.'1
m
'.li
iii: •I
•vi. •4
I
loSika
litoaksts „Washington Post''
veltījis šāda nosaukuma ievadrakstu
ASV tautas pārstāvju na-ļma
deputāta Goseta nostājai DP
jautājuma. Minētais Teksasas deputāts
pēc vairāku DP nometņu
apmeklēšanas un personīgām sarunām
ar pārvietotajam .personām
esot izteicies: ,,Daudži no
nometņu iedzīvotājiem man vaļsirdīgi
atzinās, ka viņi nometnēs
paliek tāpēc, ka tur dzīve ir
vieglāka nekā; tā būtu, atgriežoties
mājās."
Pret šādu secinājumu asi nostājas
„Wāshirigton Post", ' rakstot
:„Misters Gosets, kas ir
stingri pret to, lai ASV ielaistu
kaut dažus DP, liekas, ar Jo komentāru
grib likt saprast, ka DP
dod priekšroku vieglai dzīvei DP
nometnē, nevis dzīves iztikas
pelnīšanai tais zemēs, no kurām
tie nākuši. Faktiski šo kongresa
locekļa vārdu efekts mums šķiet
gluE poretējs. Šie ļaudis, galvenokārt
pretkomūnistiski noskaņoti
cilvēki no zemēm aiz dzelzs
aizkara, parāda teicamu izpratni.
Viņi labāk ar mieru dzīvot ierobežoto
DP dzīvi cerībā,' ka tiem
aus apmesties kādā pasaules da-ā,
kur viņi paši varēs sev nopelnīt
iztiku, nekā doties atpakaļ,
pretim gandrīz drošai nāvei. Būtu
jābrīnās, ja misters Gosets, būdams
viņu vietā, domātu citādi."
Rakstu no „Washington Post"
pārņēma arī „New York Herald
Tribune".
UN ģenerālsekretāra Lī un
prezidenta Iveta
Trumenam, Etlijam, Staļinam iinKejam
Kopš kāda laika atjaunotās privātās diskusijas par jauna atrisinājuma
meklēšanu Berlīnes krizei iegājušas oficiālā fazē pēc tam, kad UN
ģenerālsekretārs Lī un pašreizējās UN kopsapulces prezidents Austrālijas
ārlietu ministrs Ivets sestdien griezās ar īpašu uzaicinājumu pie četrām
lielvalstīm, lai tās nekavējoties ieva itu aktīvu rīcību Berlīnes krīzes likvidēšanai.
Abu UN amatpersonu aicinājums, kas adresēts tieši Trumenam,
Staļinam, Etlijam un Kejam, rietumu galvaspilsētās uzņemts diezgan
atturīgi un kritiski. V'^;:;:::!--: V;.'-:-
1948.S
. 16. no^
i d ar i a " " "
Lī un Ivets savu kopīgo vēstuli
nodeva ASV, Lielbritānijas, Padomju
Savienības un Francijas UN de-ām,
ar lūgumu to iespējami
ātri nodot tālāk minēto valstu valdību
galvām. Vēstulēs autori,; atsaucoties
uz kopsapulces pieņemto
Meksikas ierosinājumu, aicina četras
lielvalstis uz ātru un praktisku rīcību,
lai panāktu vienošanos starp
austrumiem un rietumiem, vispirmā
kārtā likvidējot Berlīnes krizi. Rakstā
uzsvērts, ka pašreizējā stāvokļa
paildzināšana nopietni var apdraudēt
pasaules mieru. j
Pēc Berlīnes problēmas atrisināšanas
lielvalstīm būtu jāsāk sarunas
par mierllgumu ar Vāciju un
Japānu. So jautājumu nokārtošana
un līdz ar to pasaules miera apdraudējuma
novēršana, norādīts
rakstā, ir četru lielvalstu varā, tikai
FRANCIJA IECEĻ īPASU „RiRAS VĒSTNIEKU**
\ Vakar Londonā turpinājās Anglijas,
Francijas, ASV un Beneluksa
valstu pārstāvju konference, kuras
uzdevums ir izstrādāt statūtus
starptautiskai Rūrās rūpniecības
lirodukcijas sadales kontroles organizācijai.
Franču valdības protestu
pret angļu un amerikāņu lēmumu
Rūras rūpniecības turpmākās pārvaldes
ūn galīgo īpašuma tiesību
jautājumā konferencei nodeva franču
delegāts Alfans. Franču galvenie
iebildumi vēršas pret to, ka galīgo
īpašuma tiesību izlemšanu paredzēts
atstāt nākamajai vācu valdībai.
Sevišķi spēcīga reakcija angļu-amerikāņu
lēmumam ir pašā Fran-cijā.>
Pēc Reutera informācijas, franču
valdība pat apsverot iespēju revidēt
savu nostāju pret Londonas
sešu valstu konferences ieteikumiem
Rietumvācijas lietā šī gada pavasari.
Sos ieteikumus franču nacionālā sapulce
jūnijā ratificēja tikai ar nelielu
balsu vairākumu. Valsts prezidents
driols izteicās, ka esot nepiedodami
nodot Rūras arsenālu vāciešu
rokās, kas ar to atkal varētu apdraudēt
mieru. Arī nacionālās sapulces
prezidents ErioLionā atgādinājis
neatkārtot 1918^ g. kļūdas.
Amerikāņu un angļu iestādes l i kušas
saprast, ka franču protestu
pieklājīgi, bet noteikti noraidīs, jo
Rūras rūpniecības pārvaldes nodošanas
atpakaļ vācu rokās esot labākais
līdzeklis produkcijas celšanai,
kas nāktu par labu arī pārējai Eiropai.
Pret vācu kara potenciāla at-jaimošanos.
esot pietiekami; daudz
VIŅŠ TOIMĒR MĒĢINSŠ^^
tām jādivkāršo savā piepūle. Pasaulei
esot tiesības to. sagaidīt no šim
valstīm. : Bez' tam' vēstulē izteikta
cerība, ka Asv, Lielbritānija, Pa-
Savienlba un Francija aktīvi
atbalstīs Drošības padomes\. pašrei-zējā
aizsardzības līdzekļu. Beļģijas ārlietu
ministrs Spāks paskaidroja, ka
Beļģijas nostāja esot tuvāka franču
nekā angļu un amerikāņu viedoklim,
turpretim Hāgas oficiālās aprindas
franču iebildumiem nepievienojoties.
Konservatīvais „Daily Mail"
angļu-amerikāņu lēmumu apzīmē
par„šitienu Francijas sejā, ko var
izmantot ka komunisti, tā degoUisti".
Francijas satraukums par Rūras
problēmas attīstību izpaudies arī
franču valdības lēmumā nosūtīt ar
speciālu misiju uz Vāciju vienu no
spējīgākajiem franču diplomātiem,
agrāko vēstnieku Berlīnē Andrē
Fransuā-Ponsē. Viņa misiju oficiāli
apzīmē par „polItisku un diplomātisku".
Pieņem, ka viņš veiks, līdzīgus
padomnieka uzdevumus franču
militārgubernātoram ģenerālim Ke-nigam
kā ģenerāļa Kleja politiskais
padomdevējs Merfijs. „Daily Mail"
Fransuā-Ponsē apzīmē par „Rūras
vēstnieku".'
Franču valdības aprindās Rūras
lēmumus uzskata par pagrieziena
punktu amerikāņu politikā. ASV, kā
redzams, esot atzinušas,. ka Rietimi-eiropas
jaunuzbūvē. Vācijai dodama
priekšroka līdz, tam laikam, kamēr
Francijā turpinās politiskā nestabilitāte.
„Dailyi.Māir' līdzstrādnieks
Kings ziņo, ka ģenerālis Klejs bez
tam aizstāvot domu par vācu kuģu
būvētavu atjaunošanu. Frančus visvairāk
pārsteigusi angļu pievienošanās
amerikāņu Rūras plāniem.
Argentīnas ārlietu
ministra' ļ Bŗamuļas • / starpniecības
centienus, •''^^''••"^^^
Pats Bramuļa sestdien paskaidroja,
ka viņš atteicies šo apellējumu
pie četru valstu galvām parakstīt, jo
atzīstot, ka tāds apellejums miera labā
gan atzīstams, • bet ar to vien
pašreizējos apstākļos nepietiekpt.
Britu ārlietu ministrijas;: pārstāvis
izteica pārsteigumu,, ka aicinājums
adresēts visām četrām lielvalstīm
un ne tikai Padomju Savienībai vienai,
jo tikai ^ s veto padarījis tālākās
sarunas Drošības padomes un
,UN ietvaros neiespējamas. /
' Britu valdība^joprojām u: tais pašos
ieskatos, ka jebkādas , tālākas
sarunas ar Padomju Savienību pirms
Berlīnes blokādes atcelšanās nav iespējamas.
LI un Iveta priekšlikumu
vakar paredzēja apspriest britu ministru
kabinets. Šai nolūkā London
no' Parīzes atgriezās arī ministrs
Meknils. Drīza britu valdības atbilde
tomēr neesot' gaidāma, jo jautājumu
iepriekš apspriedīšot ar amerikāņu
un franču valdībām, kā arī a
Dr. Bramuļu. Arī.i'ASV atbilde gaidāma
tikai pēc tālākām Tmmena un
Maršala apspriedēm un sazināšanās
ar angļu un franču valdībām.
(Beigas 7. Ipp.)
Profesors Pikārs ar savu asistentu
Maksi Kosēnu pēc neveiksmīga mēģinājuma
īpaši konstruētā zemūdens
gondolā „batiskafā" nolaisties vairāk
tūkstoš metru dziļi jūras dzelmē pie
Āfrikas krastiem atgriezdes Beļģijā.
Abu zinātnieku nodomi nav izdevušies
niršanas ierīces defekta dēļ. Ba-tiskafs
atstats Dakara pārlabošanai,
)ēc kam profesors savu plānu mēģinās
realizēt no jauna. Kad tas varēs
notikt^ vēl neesot nosakāms.
estu I
aiām cenām
• ā Piektdien vi-
.*aP...' bez star^.B
< «'I"';u pār""^"'^\pt AP strei-
KRIEVI ANEKTEJUŠI 420.000 KV.KM TERRITORIJAS UN APSPRIK
''^ ' ' ':V. 23:MILJ.---€IL^^
Pagājušās nedēļas
tiskajā komisijā, aspriežot Višinska |
priekšlikumu par bruņoto spēku samazināšanu
un atombumbu iznīcināšanu,
britu delegāts, ministrs Mek-nīls,
norādīja, '"^ nevar sākt
ņoties, iēkām i.. ...kāva nedod precīzas
ziņas par saviem bruņotajiem
UZ
lielajās
spēkiem: 1945. gadā Lielbritānijai
ā 5 miljoni viru zem ieročiem.
B A ŠĪ gada septembrī angļi jau bija
samazinājuši savu armiju uz 778.000.
Agrāko 62% vietā Lielbritānija savu
bruņoto spēku vajadzībām tagad
budžetā paredzējusi tikai lOVo. Padomju
Savienībai, teica tālāk britu
delegāts, 1945. gadā bija 7 miljonu
vīru liels karaspēks. Tagad tai arvien
v ē l i r 4 miljoni vīru zem ieročiem.
,,Kā Višinska kungs domā savu
priekšlikumu realizēt?" izsaucās
Meknīls. —: „Ja : mēs to pieņemtu,
tad Anglijai būtu tikai 500.000 cilvēku
armijā, bet Padomju Savienībai
2,7 miljoni. Mazrticams, ka "Maskavai
tik liela armija vajadzīga, lai uzturētu
kārtību pašas mājās."
Pēc Meknīla runāja amerikāņu delegāts
Osborns. Visas pasaule's taur
tas varēs atbruņoties tikai tad, kad
"Maskava izbeigs savu agresīvo politiku.
„Padomju Savienība anektējusi
daudzas valstis," teica tālāk ameri-
; Maršala Vasiļevska vietā par
jauno Padomju Savienības, ģenerālštāba
priekšnieku iecelts ģenerālis
Štemenko, ziņoj a sestdien
Maskavas radio. Oficiālajā paskaidrojumā
teikts, ka . maršals
Vasiļevskis atbrīvots '„darbu pār-sļoģbjuma"
dēĻ Viņš arī uz
priekšu palikšot aizsardzības ministra
biedrs. Jaunieceltais ģenerālštāba
priekšnieks iŗ pilnīgi
nepazīstams padomju ģenerālis.
. Ķīlē W a
no
dar-arodbiedrību
ka slēdM an tos
ŠlW'?'i«s''no rite vēl biļ^^
jenas .
tu
st
P
sa
tā
pe
ru
ci
di
vi
m
M
ka
ori
no es, Par vienīgo
4S?a«)ct izrādi.
rasti, noraidot visus apvainojumus. • i % arcbiedribu savienības ver |^
„Ēs jums nedošu nekādus skaitļus /iiwias ramne ^ ...
paT: Padomju Savienības, armiju, jo :$
tie jums nepienākas," sauca Maska-' | |
vas delegāts un runas .turpinājumā ļļļ
no jauna apgalvoja, ka vienīgi rle^ :t
tumu sabiedroto dēļ izjukusi „jau
panāktā vienošanās" . Berlines jau-
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ _ .v..>.c* «.^v... ļ „Jūs gatavojat otru Perhi
kams, „un sagrāvusi tur demokra- YT' , .
tisko iekārtu." Krievi UN jau 28 rei-
Harboru Padomju Savienībai," ap-
. r X . V. . . . T,-. .galvoja Višinskis, pagriezies pret
zes izlietojusi, y^
neprāts ^pgalvot, ka am^erikaņu tau- 1^^^^^ Maskavas delegāta do-ta^
gatavo karu pret Padomju Savie- ^ - ^ ^^^^ atombumba, ko Padomju
ņibu," piezmieja Osborns un. citeja ^^^-^^^^^ vēloties iznīcināt, bet rie-izvilkumus
no padomju valstsvīru
• i i
ii ir' 300,000 t t
ne
Toties
un 25.000
pārējos ražoju-dienu
pirms streika
.rMsOglŅktuves: sasniedza
* S r a - r l c »
Dr. Beklers iz-rVvienas
dienas darpa par-
' s bijis tikai pirmais solis,
cļrp^nāBu arodb^
runām un Maskavas preses, kas pierāda
Kremļa uzskatus par pasaules
revolūciju. • Runas beigās Osborns
norādīja, ka Padomju Savienības
bruņotie spēki vēl tagaid ir piecreiz
tumi ne..
Pēc debatēm Politiskā komisija
noraidīja Višinska • priekšlikumu samazināt
visus bruņotos spēkus par
vienu trešdaļu un iznīcināt- atomlielāM^
par: p^^^^ ieročus, starptautisko kontroles ko-kopa.
.%smska: ierosinājums par a t - ļ j ^^
BBC, St, NZ, AZ
P^
k(
ir;
mi
mļ
Pl|
ir
Zl
ĻORļCS BEIDZOT
ārijā un pat aiiz tās
rincese
zēnam
bruņošfcdS: nāktu par labu vienīgi
Maskavai.. • : ^ Va:istu ārlietu ministrs Maršals. Viņš IimK'pulempizdevies apcieti^
Višinskis Meknīlam un Osbornam I bndināja pasauli no Padomju Sa- ||bēguļojošo agrāko Bavanjas de-vienības
miera propagandas,: kuŗaš ' /liikādjas ministru, landtāga _de-vienīgais
mērķis ir vājināt pārējo laiu, saimniecības jaunuzbuves
valstu aizsardzības spēkus. Šādai ^^ipas zinātāju, agrāko un taga-propagandai
pieder arī Maskavas ;f| tās priekšsēdi Alfrēdu Loricu.
palaistā ziņa par eventuālu Trume- aiv»ip+in5ic-~l.1 novembrī Min-,
na un Staļina satikšanos. Kāds žūr-nālists
jautāja Maršalam, vai taisni-, -^gincsievietots Štāctelļieimas^ cletu-ba,
ka viņš janvārī nodomājis demi- ^M&^ipiaļa, un 29. no-sionēt.
ASV ārlietu ministrs uz to .•aii viņam būs /jāstājas tiesas
— r - , ^ . r ^ ^4.uiTA7^ : T^vōvv, trinS np- Agrākajar' apsūdzībai par
ar benzīnu un pavedi-uz
nepatiesu zvērestu tagad
l^rlenojas vēl jauna—• par bēgša-apcietin'ājuma.
NEIZDEVIES ĢENERĀLSTREIKS
PARĪZE:
Pamiera pajrakstīšanas 30 gadu atceres
gadījumā Parīzē, Elizejas laukos
notika parāde un demonstrācijas,
kurās komunisti mēģināja sarīkot
nekārtības. Ap 200 jauniešu uzbruka
policijai akmeņiem un citiem
metamiem priekšmetiem.' Kad pārbaudīja
apcietināto dokumentus, izrādījās,
ka viņu vidū atrodas arī
divi .komunistu frakcijas deputāti,
kas musināja demonstrantus uz nekārtībām.
Protestējot pret notikušajām
apcietināšanām, komunistu
kontrolētā arodbiedrību . apvienība
(CGT) sestdien izsludināja Parīzē
ģenerālstreiku, vēršoties pret policijas
brutālajām metodēm". Tas izdevās
tikai, pa daļai: daudzi strādnieki
tomēr ieradās darbā,:; veikali
bija atvērti,- un citādi lielpilsētas
dzīve ritēja normāli. Karaspēks bija
nosprostojis visas ielas, kas veda uz
valdības iestādēm un ministrijām.
Dažās priekšpilsētās notika uzbrukumi
policijai. Apm. 40 personas ievainotas.
' X:::'':.:'''
Svētdien Parīzē notika katoļu
tautas partijas padomes sanāksme,
lai apspriestu stāvokli, kāds radies
pēc republikas padomes vēlēšanām.
Bido Šumāns iestājās par palik-ša.
nu valdībā arī turpmāk. Pēc ilgākām
debatēm sanāksme šo ierosinājumu
akceptēja; Līdzīgu lēmumu
svētdienas vakarā pieņēma' arī sociālistu
nacionālā padome. BBC, NZ
nevēlējās atbildēt, lekām viņš ne
esot saticies ar prezidentu Trumenu,
tikmēr nekādus izšķīrējus lēmumus
nepieņemšot. . • :;
" Asus vārduS: pret Padomju
: nlbu kāda runa atvaļināto virsnieku Mcu apcietināja Bavārijas pie-apvienībā
padem^^ »tu™nā |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-16-06
