Bavarijas Latviesu vestnesis, February 27, 1948

              1948. g. ,^
vli^jujms rodas baii„
raugās lejā noaus^ff
Vai jūs IztrifctatleB , 11 zibens?^^
[ Vai esat; kādreiz ba{T^,8i
ļvm. kļūstat nervo^^
Ķi ātrā vilcienā? '
Vai jums kādreiz biii:^
is ņcwēro? "'^^«ajfits^
Vai jiina tr bailes ka f«
•pazaudēt naudu v^r"^ ļmentus? " ^ svaflļ.
Vai jūs ^vairāties ito^
a un burzmas aiz bo^ijf
mjētu nospiestr , - ^^^^^
TņaJiem' četriem tauļ5iu«,,
skaidro .Jcviža-Uuffi'S^
ar ballu aajūtām
lostipri^'ājulāsj^bSbJ^
ļzB_iv zoajuimi dle^ma ^ , bbēernt ibdāe vi,1ta.K *
to feslodzIŠaiiu tia^^^^^
fcuaot atklāti un S
Jautājumiem'ar i 8 ? . L*
t8mv*jāskalt^:,Sļ
arētu apmēram gūt n o j S
kerā atbildētājs ir brīvs
ām:vai^arr šo.sajūtu ^^^^^^
iŗeziMtats ir 10 negātivM Ja^jums iznāk ap'i''^3
evi,'|ag,ŗibat, uzskatīt
'.kādu; jautā umu grūti athS
g t p puspuaktam vieiļ
i
%•
I •
te; i
I
It
I
i:
i
I
i-m
i.
i
t
I
Jis, ka gribējis UZ
alsanu;p8laist „rniazu jofe".
|jas; kapsētāļs sāka pazust- koki m
zImes.:-;Bei<iz(H:pilsētas les^ |,
; kapsētās 'dēļus ar 'uzrakstieņ^ '
i iMTldināJa
Zagļi nbzsga arī šos uzrak»
lēļus,;:/-';-
i MĪKROBIĒI^ UN; B
Otas gleznas ' " "
i
w
i .
i -
ŗStu-māķslinle^u sabiedribasļ.
} Londonā. Eļivu šādu gta
rs bija penicffina atradējs i
^a prēmijas [laureāts proleao» |
jandrs Flemmings. i
TAUJi^ par io, kas vieglāk w
lāini zēni^ vai meitenes,: ain^
M-^'Gallupa institūta Iztauji
ļdēja šādi: 24 proč. atzina zentf
ļ vieglāk audzināmiem, 2T prctp
feņes, 29 prqc, atzina, ka nee^ip
jlbas, bet
VSGŪ MISIONĀRU joprojau
kojas- dažādās ā):valstīs. ^'ņ
I
proc, atturSjasii' m
iu misiones organizācijas.
i-
I
te'
m
Ipe.Itali3Ši^-8.ilesēdinat.ļļ^^
13. Laicīgu baudu ludžji.,
a. ^17.; fflements. ļ9. 1^^^
ļotallieta; 22, Pazīstams sa
L^^2l:Kāpii^ta i z t e i k ^^
Šķērēšanas pederunu^-jjiP
ļFrancijas novads. w- *^
^teva kārts. |3. Tai^^^^^^
riements.6. AtērMesuvagJ^t,;
•is; 16. PakāVet laiku^J^^^, P
. 20.'DP nometnes jļetffB
ļ2ra5.d ePreasg alustgs 4L avtfvoi^jaJ^.-'iof f
l i p k ā r t .
LATVIJA
Latvian Nevvspaper
publisiied twice weekly.
Authorized b.v E U G O i M H O .
C i V i» A f I a i r s D1VI s i 0 n 14 -1 h
1947 : AG '^83 ' 7 GEC'
Eciiior: Kārlis Fla-p.
rinīer: .,Schwābi-
Volksblait" Gūn?-
burg Donau Burg^^rmeister
- Laridmannplat2 ?. Popu
iktiori to be^served: 20.000
JU1.V
AGO
bācs
schev
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 16" (121)
Piektdien, 1948. g. 27» febr.
Iznāk oirdienās an piekt­dienās.
Izdevējs: BALK
uzdevumā Latviešu preses!
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs. vietn. A. Liepa,
redaktori: Z. Bārda. M.i
Culftis. B. Mindenbergs,
A. Sralts. Adrese: G.iinz-burg
Donau. ..Latvija". —
Tālruņi! apg. 84. red. 50.
spiest. 92,
•1
t 0 -
:4f • ^1
s apdraiidēta, sa^
s atb alsis arī Lori d ā
BAŽAS PAR B E N E § A T ! J N M A S A R I K ^^
Pēc piecu dienu ilgām Ce^ Beneša, 'mi­nistru
prezidenta Gotvalda un atsevišķa politisko partiju apspriedēm un
vjētrainiem blakus notikumiem valsts prezidents beidzot trešdien pieņē­mis
12 valdības locekļu demļsiju un apstiprinājis koM Gotk^aida
iesniegto «jaunās nacionālās frontes'' valdības sarakstu. Valdībā ir 21 mi­nistri,
no'ļjem 12 komūriisii, ^ tam pārstāvētas līdzšinējās koalīcijas
partijas. ArzeJnjii komeņtātoŗi atzīst, ka komunisti uzvarējuši, un Ce-choslovakija
tikpat kā ziuidējusi patstāvību. Anglijas ārlietu ministrs
Bevins izteicis «dziļu nozēlu par diktatūras spēku pieaugšanu Austrum­eiropā,
bet Francijas ārlietu mļilstrsBido no jaunā stā­vokļa
Prāgā f'rancijas valdība jūtas apdraudēti.^
Jaunaj'a valdībā ir .trīs vri^inistru
; Prezidenta vietnieki sociāldemo­krātu
partijas- prieķšēdis Lāušmanš,
arodbiedrību ;savienības priekšsēdis
Sabotocl^is : un, slovaku komunists
Soroka.-;.-..:/.'
Valdībā paliek .arī divi līdzšinē]
bezpartejislde:.
Masariks; un. drošības minis^^^
• boda, tāpat visi^ līdzšinējie komu­nistu
ministri. Valdībā ieiet arī so­ciāldemokrātu'
kreisā spārna -vadī­tājs
:Fīrlin':5ērs. :, Arī visu: pā]'ējo'; ne--
koinūnistisko -partiju -ministri: .pār-
: stāv savu partiju kreisos novirzie­nus.^
Pēc Londonas raclix)fonainfor-
. mācījās, :dala jauno, ministru es-ot ne-pazīstarrias
personas. Par vienu ; no
' ministriem,V Slovakiļas- ķomiānistu
Neimani, pat šauboties, vai viņš ir
/ -čechu vai, slovaku nācijas joiederī-
.•.gaiS;' Par; rafcturīgu; t?ķiu minT^^a
'Ģotvalds.: jauno; .valdības:: sastāvu
Prāgas jaunās „al<:tīvista '^padomes"
sanāksmē vpazinojis jāu pirms pl. 12
; ēdienā,; kamēr; Beņešs viņu esot pie-nemisūn-
jauno kabineta. sastavii ar
parakstu apstiprihājis;tikai ap p k l^
BBC vakarrīt, ziņoja, ka. iekšlii3tu
ministrs': komīinists: Nosel?s.. izdevis
rīkojumu;,,par: godu jaunajai tautas
.republikai" trīs dienas ho.vietas ka­rogot
visus namus. Visās pilsētās un
darba vietās Ceehbslovakijā "nodibi­nājušās
„aktīvistu\ padomes", bet
: Prāgā::tpešdien, nodibināta- „aktīvistu
; centrālā l0mit^
;. j r arodbiedrību savienīb priekšsē-
:dis: un jaunais ; mi
vietnļeks Sabotpclds. Bratislavā jau
atkāpies līdzšinējais pilsētas, lielve-cākais,.
un/varu pārņēmusi aktīvistu
. : padome.- Alctīvistu; šūniņās rosīgi di-binās
visur, Varī stud un žurņā-
: listu aprindās,- un :visur. cītīgi izslēdz
. «reakcionāros elementus".; No : tā
: :;^auktās -pretestības "kustības ^apvie-
; nības; izslēgti visi:^;12 demišionēfuši^
ministri. Sociāldemokrātu- 'partijas
priekšsēdis Laušmans pēc iecGlšanās
par ministru prezidenta vietnieku no
partijas vadības atteicies.
Trešdien: Prāgā notika jauna pla^
ša studentu demonstrācija, kas gri­bēja,,
doties pie Beneša, bet policija
to ār varu izklīdināja, apcietinot ap
50 • demonstrantu. Brīvās preses Ce-choslbvakijā
praktiski vairs nav,
Prāgā ūn: provincē vairs neiznāk
katoļu tautas :partiias un Beneša
tautas sociālistu partijas laikraksti
ka-s varēšot atjaunot darbību tikai
pēc : jaunu redaktoru iecelšanas
Pirmdienās pēcpusdienā Beneša tau­tas
sociālistu • partijas, galven-o bi­roju.
Prā^ā: ieienca un izkratīja, pa­ņemot
līdzi dokumentus un arestē'ot
vairākus .partijas .darbiniekus. At­rastie
. dokumenti pierādot, 'ziņojis
iekšlietu ministrs, ka. partija gata­vojusi.
militāru apvērsumu. Tautas
sociālistu , pai^tijas vadība pēc tam
norādīja, ka dpkurnēriti acīm redzo
kratīšanas laikā ienesti partijas bi­rojā.
P;ēc; iekšlietu, ministrijas: ziņām
sazvērestībā esot; bijis iejaukt^ ar
bi j . rriinistru .prezidenta vietnieks
Ursini, kādēļ. /pavēlēts viņu apcie­tināt.:
Tai pašā dienā V iekšlietu mi­nistrija
izdevusi::aizliegumu atstā
Čechosiovakiju bez īpašas mi
nistrijās atļaujas; Arī ieceļotājiem
vairs neizsniedz vīzās.
Otrdien Visā valstī notika arod­biedrību
savienības izsludinātais
1 stundas protesta rģenerālstreiks,
kas Visumā noritēja: bez sadursnlīēm.;;
Visu nakti uz otrdienu notika par­tiju
un organizāciju apspriedei par.
jaunās nacionālas .irontes" dibina-,
sanu; >Pret rīta .'pusi Gotvaldam ļ arī
izdevās tādu: nodibināt. Jauna or-
.ganizācija stāvot par. tautas vienj-bas
saglabāšanu" u n draudzību ar
Pad.omiju Savienību, u n citām slavu
tautām. Drošības ministrija puļDlicē-jusi.
pasl^aidrpjuniu, apsi^dz
slovaku deņiokrātus, ka tie gatavo­jušies
- pievienoties -tautas sociālistu
darba
paraugi ASV
Agrākais IRO darbinieks Sa-tmucls
Snaips (Snipe), kas daudz
un sirsnīgi pūlējies ne- vien kā
amata persona, bet arī kā cilvēks
DP likteņa atvieglošanai; šobrīd,
uzturēdamies Vašingtonā, panā­cis
iespēju nosiītīt. uz Savienotām
Valstīm latviešu DP darbu pa­raugus,
lai ar šiem darbiem iepa­zīstinātu
ASV valstsvīrus. Aus­mas
latviešu nometne Kk^inkccā.
kuras .administrators Snaips biia,
'ar viņa paša un ..Latvijas" ma­teriālu
atbalstu jau savākusi un
nosūtījusi uz Vašingtonu latviešu
dail amatnieku 'darbu komplektu
|a,M.9 priekšmetiem. Darbu kom­plekts
noadresēts uz ASV senāta
un. kongresa locekļu mitni Va^
I šingtonā.
jautā Tafts, pārmezdams Ruz^i^eltam,
ka tas ^islaidis Krieviju Eij:opā"
Iespējamais republikāņu kandidāts nākošām ASV prezidenta velē v
šanām senators Tafts Detroitā kritizēja ASV koncesijas Krievijai kara
laikā un to, ka Ruzvelta valdība nav nodrošinājusi Amerikai kara la,ika
aizdevumu atgūšanu. Izklāstīdams savu ārpolītisko programmu, ko viņš
realizētu, ja pats tiktu ievēlēts par ASV prezidentu, Tafts apgalvoja,ļ ka
lielākā daļa no pēckara grūtībām izskaidrojama ar Ruzvelta kara lirika
politikas kļūdām.
1
. Viņš pārmeta. Ruzveltam turēša­nos
pie „beznotoikumu kapitulāci­jas",
polītikas, kas sagrāvusi Vāciju.
Tā. Eiropā palicis vākums, kurā sek­mīgi
ievirzījusies Krievija. Morgen-tava
plāna dēļ Vācijā esot' nokļu­vusi
tādā stāvoklī, ka ASV tagad ik
gadu jāizdod 800 milj. dolāru tās uz­turēšanai.
Kritizēdams nostāju pret Krieviju
kara laikā, senators Tafts teica, ka
ar to „ASV pilnīgi saplosīja Atlan­tijas
chartu un visus tos ideālus,
kuru dēļ šo kai'u izcīnīja." Senators
teica: „Mēs nekad nepieminqļam
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas brī­vību.
Mēs iespaidīgā
UN Drošības padome izšķirība lēmuma
švakam^^^^^^^
VISUS ŽĪDU DP IZVIETOS LĪDZ 1949. G. BEIGĀM
priek
Ap 75.000 jaunu un spēcīgu žļdu šogad dosies no Eiropas DP
nomctrtpm uz Palestīnu^ paskaidrojis padomdevējs žīdu lietās pie ameri­kāņu
štāba Frankfurtē. No amerikāņu joslas, kur izceļotāju izmeklēšana
sāksies šinīs dienās, paredzams izbrauks ap 30.000. No 26.000 žīdiem, kas
tagad dzīvo Austrijā, uz Palestīnu dosies ap 5000, bet pārējos pārvedīs
uz nometnēm angļu joslā, Itālijā un Kipras salā.
D - • V vienKarsa as ar sarez&i^ sekām
VĒSTULE LATVIJAI; NO- ANGLIJAS
. . _ L A T V I J A S L ! D Z S T R : \ D N I E K S ANGLIJA" ANDBĒJŠ GRAUDS ŠA-
.JA R A K S T Ā IZSKAID?tO, K:-^PEG: DAUDZI.•IZCEĻOTĀJI J A U ! ^ A J AS
. M ' E B A V I E T Ā S M O C Ā S AR DEFEESIJTI^ KA SVAr
RĪGS; DEPļlESIJAS- C Ē L O N I S : • Ī E . NEZIN-AŠ.iNA:--'FĀR_MAZO CILVĒKU
' ^ .:• ..DZlVr • • P Ē C K A R A L I E L A J Ā . . T Ā S . A U L E ; : : - . • Z:- " :'::^
w
I
"^"^^^^
Fad. 9. Rauna. Ifl. L^^^^
12. Tiso. 14. I J N E ^ ^i
.19. Lirika. 21._W
Bezmaz. 26. (Svīta, ^'gļjte.
pi3.: 29-:Spre..— ,4,P*«
leardēzti.s .2 . K5. nļuAtdsa^i.ņfi^-.',.e.
epo. 13. Iri-m
•
^ Ēstuvi
18: Oke^ā;^^* V .22. Asit?- 23. Agave. m
i
/ ./Tālam ceļam ir-savas dīvainības,
'Laikraksti ņo: Vācijas:, ūn: Zviedrijas
^an pienāk nevis tieši tajā •;palvāpe-kā
izsūtīti, bet gan 'pa -:tŗīs.: vai
cctri numuri reizē/Tas ir tāds na-
/tikums,, kuram nav žēl,;ziedot; .pat
pāris :mie>a/stundas,/kaut;;
^^āķarņā rītā'.;jau/.pl.'.5 jābūt jaunas
.darba • dieņas'., gatav"bā,.;' '/Band,roieš
•noplēsis, esŗ ātri/pārškatu.^virsrak-s^
tļis un tad, pirmo ziņkāres joni tā-
; ^eļā apmierinājis; keros .pie ..vēs-
:;tuiēm'V-.Arvienii-^jauni-. 0o-gra;:Liski-nosaukumi,
pat; Venecuēla. -un;; 0ue;,
: ^?^^a?^;''-j^au •nerunājot^.^p^
••\^^nV' kūrvietām.kā: An-glija;^;vai^Ka-'
'-nada,.; Jā. tiķ/tālu ta
^ i l • Bet vienalga, lai no kādas
tās
ele-pasaules
malas nāktu vēstules,
/sevī /ietver dažus nemainīgus
meņtūs, :; ,;/'/3;•'•
,.Eli^opas. izceļotāj.u svešā zemē vis-p,;
r.ms,; pārņem /, sajūsmas vilnis, jo
zemes, uz kurieni; mēs braucam, ir
/skaistas/bagātas,"kara p-osta tieši ne-:
skartas vai ska.ŗtas mazā mērā. Sī
sajūsma •balstās: vienīgi uz ārē/icļm
.novēroJumiem/un tānēc, maigus vāŗ-
:dus.; lietoiot, ir. ni.āžliet pāragra. Un
ir ' saDr6ta;mi. :-ka.; nonākot:: tie šā- sa-
;,skaiē:.ar dzīvi/un darbu, to b:(?ži |nb-
•māina'depresi/a.Bet ;vai tam tā obli-
^^^^t• iāb,ūr?.;.Mam ka še daudz
'Izceļotājus uz Palestīnu izraudzīs
„Jewisli Agency".. kas šim nolūkam,
esot saņēmusi 9 milj. dolāru .no
amerikāņu Dalīdz"bas kom.itcjas un
2 milj. no IRO. Līdz 1949. g. bei­gām
uz jaunām mājvietām būšot
izivietoti visi žīdi, kas tagad atrodas
DP nometnēs Vācijā; .,,New York
Herald Tribune", kas sniedz šo ziņu,
piebilst, ka izceļošanai uz Palestīnu
na<?aidām ņemšot tikai jaunus un
spēcīgus .vīriešus, jo pašiem žīdiem
sliaidrs, ka jau dažās dienas pēc
ierašanās svētajā zemē tiem, varot
pavēlēt doties cīņā aiz barikādēm.
UN Drošības padome sākusi
apspriedes par Palestīnas dalīšanas
plānu nodrošināšanu ar reālu mili­tāru
spēku. Tomēr lielvalstis savus
viedokļus vēl nav deklarējušas. .
AP tomēr ziņo, ka Anglija savu
lēmumu izvākt karaspēku no Pales-tīnas
nedomājot grozīt. Šinīs dienās
jau- sāk aizbraukt .sievietes, bērni
un tādi ierēdņi,. kas nav tieši ne­pieciešami.
Jeruzalemes žīdi; starp­laikā
apvainoiuši. angļus, ka viņi
vainīgi pie lielā snrādziena,/ par ko
ziņojām iepriekšējā numurā, un
pieprasījuši, lai angļu karavīri vairs
nesper kāju Jeruzalemes vecpilsētā.
Naktīs vīni sargājot šo pilsētas dalu
ar elektriskām mīnām, uz : kurām
iau uzsprāguši gaisā četri angļu.mi­litārie
auto.
,,New York Tim.es" vairākos pla-;
šos' rakstos . par apspriedēm, kurās
Drošības padomei jāizšķiras par
militāra spēka norīkošanu Palestīnas
dalīšanai, uzsver, .ka šīs anspriedes
neizšķir tikai pašas Palestmas lik­teni.
ļDet lielā mērā arī UN likteni.
Ja, anspricžu rezultāti pierādīšot, ka
Droš'bas padome nav snēiīcra reali­zēt
UN lēmumu — pie tam tādu lē­mumu,
kam Diekritušas ir ASV, ir
Padomju Savienība — tad a r t o nie-rādīšot.
ka UN vispār nav spējīga
reāli darboties.
Arī ..Ne\v York Herald Tribune":
'evadrākstā atzīst, ka Drošības pa-
'doMoii ta'?ad ^ā^vlencm viens no sva­rīgāka
ūem. lēmumiem visā nadom:;;
nastāvGŠEin'^s laikā. Ja Dr^^^'bas na-
^ome. apr'inādamās. ka Palo-tmas
dal'šana ar militāru varu b"itu ne
vien ffrūts. bet arī dār^s nasākums
n-^'^arīt nek^. tnd nilsonu
Pālestīnā sasniesšot tādus ap-.
mē;u5. ka apdraudēšot visas pasau-
- C i i
.;kas būtu. pielāpāms,; pie tam ar
::3u-pašu-^svārkos.-. ;:/..-*'
mu-viens
no eksplozīvākajiem: nesaska­nu
iemesliem Trumena valdībā. Par
Spīti oficiāliem atsaukumiem,' ASV
valdība esot šai jautājumā saskaldī­jusies
divās pretēju uzskatu grupās.
Viena grupa, ko vadot ārlietu mi­nistrs
Maršals, esot, par to, lai da­līšanas
plānu, realizē visiem līdzek­ļiem,
otra grupa, ko vadot aizsar­dzības
ministrs.Forestals, atzīstot, ka
ASV drošības dēļ esot jāsaprotas ar
arābu valstīm un jāuztur brīvi ceļ:
uz Vidējo austrumu naftas laukiem
ASV valsts"drošības padome paš­laik
pētot amerikāņu militārā^ in­tereses
Vidējos austrumos un ^ p ē ­tījumu
rezultātā esot iespējama ASV
polītikas modificēšana.
Pēc ,,Newsweek" ziņām uz Da­masku
aizbraucis speciāls amerikār
ņu emisārs ar ārlietu 'ministrijas
pilnvarām mēģināt pārliecināt arā­bu
militāristus, ka nevajadzētu sāk
kara operācijas pret Palestīnu, ka­mēr
viss jautājums nebūšot nokār­tots.
Tas pats v laikraksts ziņo arī, ka
jau izstrādāti plāni naftas produkci-:
jas kāpināšanai! Šaudi Arābi jā vēl
šai vasarā, bet līdz rudenim turie­nes
: naftas produkciju divkāršot.
Pasākumu atbalstītu privātas ame­rikāņu
naftas firmas. Šaudi Arabi-ias
karalis Ibn Sauds esot noraidī­jis
Anglijas priekšlikumu slēgt ali-.
ansl. Viņš paziņojis angļiem, ka
apsveic viņu: draudzību, bet tālāk
nevarot iet.
Irākas valdība ar notu Anglijas
valdībai paziņojusi, ka nevar, pie­krist
arī Angli ras prasībai pēc jau^;
nās alianses lī'f?uma noraidīšanas,
uzskatīt par spēkā esošu .1930. g.
Anglijas un Irākas līgumu. Irākas,
valdība gan esot ar mieru .sākt sa-mnas
par jauna līguma slēgšanu
vai 1930. g. .līguma revidēšanu, bet
katrā gadījumā :tā varot vienoties
ar^ Angliju; tikai, -ja ievērošot irākie­šu
nacionālās prasības.
.,Newsweek" sakās zinām, ka starp
-'okumentiem un pierādījumiem, ko
an?H atraduši pie nelegāliem ž^du
izceiotānem no Rumānijas uz Palos-tīnu,
esot bijuši: :1. komunistu- ro-nesarga,
iam
kārtā Polijas brīvību. Mēs včrsā-mies;
pret- Somiju, kūŗasj-,vienīļgāls
noziegums bija tas,, ka v'iņa nolpma\
nepakļauties padomju tii^annijai,"
Hunādams' par prezidciita' Trume-na
ārpolitiku, Tafts , an.^al^ja. ļ ka
visvairāk tikai republikāņu senato­ra
Vandenbcrsa ietekmes dēļ starp- ļ
autiskās konferencēs ASV beidzot /
,atteikusies no : politikas kukiiļot v
^ricvus".
Tafts gan atbalstījis Maršala plā-;
nu, bet paskaidrojis, ka galu ;galā .
Tiiropas atzelšana atkarīga ' no_]ia-šām
Eiropas valstīm. Bez u.am viņš i
paskaidrojis, ka palīdzība Ķīnai/
svarīgāka nekā palīdzība Eiropai, |
un asi kritizējis . ārlļotu:^ •ministru
VLaršalu, kam „vieņkārši nepatīk
|:īnieši un, kuļ'š neinteresējas] par
viņu problēmām." /
„New York Times" plašākā rak­stā
par vēlēšanu kampaņu, kas ta-.
gad ASV iedegusies 'jau pilnā sparā,
.zsakās. ka Tafts un Ņujorkas guf
bernātors Djuvijs, kas, abi cer kļūt
republikāņu- kandidāti, varbūt Itil^
lielā mērā viens otru aizēnošot, kai
republikāņi izšķiršoties. par 'kādu,
trešo ka.ndi'dātu. Vislielākās izredzes;
tādā gadījumā: būšot senatoram Van-denbcrgam,
kas kHivis ļoti populārs
ar savu aktīvo darbību ārpblītikā.
DM, NYT •
Argentīna pērk lidma­šīnas
Angli jālin Itālijā,
bet Anglija pārkārto
• : : . - - ' " : v ' . ' , : - ' - - : • • • • : : : • • ' • ' • : : : \ • • : '
gaisa floti
Lielbritānija pēdējo 9 mēnešu
laikā - pārdevusi Argentīnai lidiŗna-
•šīnas par 20 milj. mārciņu: sjerljņu,
ziņo :„Daily Mail". Šai laikā no Ang­lijas
uz Argentīnu esot aizsūtīti 12
četrmotoru bumbvedēji un lOO ļur-bīnlidmašīnsffe.
—. Iznīcinātāji. Viisas:
lidmašīnas esot aizveduši argentīnie­šu
lidotāji, kas pirms tam apmācīti
angļu lidlaukos. Argentīna ^gatavo­joties
pirkt' vēl vairāk angļu lidma­šīnu,
jo gribot radīt gaisa floti, ar
1000; lidmašīnām (un kļūt par spē­cīgāko
aviācijas' valsti Dienvid­amerikā.
AP ziņo no Romas, ka, pēc aug­stāku
Itālijas armijas pārstāvju/zi­ņām,
Argentīna noslēgusi līgumu ar.
izŠ-'iršoties
karš
/mieru;
Ka izšķiršanās tomēr nevar - būt
viegla, to rāda daud7as citas ziņas.
..Xe\vsv/eGk" pagājušā nedēlā rak­stīja,'
ka Palestīnas jautājums .: ir
1, :as grāmatas ar Marksa un Ļeņina
teoriiām. 2. padomju dinlorni par
piedalīšanos kaujās Budapeštā,» 3,
.sarkanās ^armijas al-^as grāmatiņas.
4. Rumānijas ,.Aizsari-^^bas un aviā­cijas
konstruktoru biedrības" biedr-i
kartes. 5. MVD (padomju sleoenā
^DlicĪTas): atlaujas uzturēties aizsar­dzības
rajonos. ,
NYHT, DM, BBC, Newsweek
6 ATBILDES
par jauktām laulībām sniedzam
lasītājiem šīsdienas numura 3.
lappusē aptaujā par dzīvā spēka
problēmu. So jautājumu apsprie­dusi
arī LGK un visu Baltijas
tautu CK priekšsēži, vienodamies
atzinumā, ka jauktas laulības
nav vēlamas; Fakts, ka trimdā
ptrodas G2.0(H) vīriešu un tiiM
49.000 sieviešu, tomēr nāda, ka
jautājums ļoti smags.
rifi
i
:;::i:--^^;^i
:/:iii
..•V? , •'f'<)-^. _
/i-rE;-'::il
mm
;/ti:il
I i i
>?1
1;//^/
I
•://
: i-: i.
•/i:'4'Hī
' <I
>./ļ:?ŗf«
: ••• '':iiy'-A
^-^::-i)v;i
,.Fiat" fabriku Turiņā'"par-^65 ļkaŗa;
un 5 transporta lidmašīnu safrem-'
;šanu.--'--'-:' -•'":• •:::/!//./'.-••/.•• ^ , \ .
Anglijas aviācjjas Vljnistrs . flen-ļ
dcrsons, komentēdams "faTīnos ! vai-i
dības nlrlnus ka>\a aviār-ijas veido-'
•šanai 1948. un 49. gadā. pa.skaid-,
rojis, ka angļu aviāciju pārkārto-;
šoļ;, lai tā atbilstu , . R L o m l a i k m e t aļ
nrasibām". Snc-ciālu vērību veltī­šot
bumbvedēju lidotāju aprnācī-'
bām. jo angi) apziņoti^'-, ka .sppcīga'
trieciena a v i ā c i ' a c-^t labākais no-i
drošinakims orei -'i'-.•(• Viju. Avirļcijas
ministrija t u r r i n ' ; ' i7iiK'''Vnr; ^ymus
un strādājot ar ..tik li-jlu --kubu k ā
jebkad kopš kara beigām-'
I i i