Bavarijas Latviesu vestnesis, July 8, 1947

              AotlioriE@d by lAzem
l^oisam atlaoja: ICD-OBfBO
Atbildlgais reOab-tori
Edlto? Ua-Chiels
l[iHt» BabScs, vi^e&s:
iUd^ndn Uepa. reda&ci-jes
eekrnän: Maksis Cnll-tfg;
re^a&tpri: ÄiidrS|s Biu
dsif c^dieiii), Hariji Enin*
fliiibsrgs (BsUngdiiSl, 4f«
nolds Smtts (spofts),, SSlgiir^
Nr. 49 (56)
Otrdi^ 1947. g. 8. JolUi
IBa&& oMlenSs plel(tme*
ula t: isäevS^ Ba¥SfUas
apgabala latvieiii ^omitejas
o B d d v u i i i LatvleiQ prem
«larbmiekQ saAartObas &opa:i
Redakelja: QllBBbiiitg/D.. BQr-genn
tar • Laadia&a&a • ^ 1,
t n u Mated by Sdiw§^
TOllteblatl. 0&tt^i?3/lim.
Bai^triB*- • LaiidfioianB*Pl* Vt:
Metieiis vimlatloa:
eass
5 —m— J»
VIsUeKMo p o i i ^ o sasp?tadzi]i&Ji8iiiu, kads Birobä i^n pieddvots,
fmlifii^ Fr&neijas tm Anglijas valdlbu kopigais aicinäjiuns visani Ei*
ropas valsHm» {z^emot Spanijv, piedalities saimnleefbas saska^oSanas
MoBfereice, kas nolikia Parize Jau 12, Julijä. Pirmo Ms dienu laika,
plo ofidSki ieiägiimo izsntfSanas» tikai diväm vaidibäm bijasi »drosnie*'
mekavejoties pazi^ol, ka tas kptiference piedallsies. Sfs valstis ir Italija
tm £ire> Be||i|a,,Holande, Porhifale, Griel^a un Turcija on Islande
Jan izlSmuSas, ka koaf^rence piedalisies» bet ofioiäli to vii nav pasi^o-jttSas.
Skasdinavljas vilstis un Svelee vl§l apsprlei Jautijiimu, bet taläk
m Eiropai anstnimim vei valda oeskaidriba. Cedio^ov^djas mlnis^
presideiits iia arlielii minlstrs izbraukuii nz Majava.
leliigumu uz konferexud Anglijas
un Francijas valdibas izsutljä pagä-juSäs
piektdlenas naktl Heize ar ie-»
IQgumiem nosutiti ari speciäli ves-tijuiiii
ASV un Padomju Savienlbas
v@?t3iiekiein Parize. Vestijuisä krie-vu
vestniekam Bogomolovam teikts,
ka Angli]a \m Francija jopröjäm
cer, ka Padomju Savieniba veläk
pievie! ^sies Eiropas saimnieciskai
eadarblbai. Maskava pagaidäm nav
ne §0 vestijiimu, ne ^ u par ielu-gumu
izsutlSanu 22 valstim komen-t
§)usi. leluguma tekstu, ku^ä ie-tverts
ari sadarbibas pläns, snie-dzam
atsevi§^.
Vl3ätrak m ielugumu reageja
Italija. Jau nakti, tulft pec ieluguma
sai^L^mSanas, ärlietu ministrs gräfs
Sfarca devas pie ministru prezidejita
Degasp^ un pusstundu v§lak ofi-däli
pazixioja, ka pats dosies uz Pa-rizi
pärstayet savu väisti. Ätriatbil-
^dejusi ari Eire& valdiba. Sinis die-n
§s Parize sagaida oficiälos lidzda-lihas
pieteikumus ari no veselas rin-das
dtu valstu, kas principä jau pie»
kriSanu izteikuSas. Griel^ijas minis­tru
prezidents Caldariss, kas pa§laik
uzturas IjTujorkä, nosauds Maräala
planu par ;Aieläko pakalpojxumu d l -
vicei". Käds Turdjas. Srlietu, mi-nistrijäs
pärstävld izteides, ka-Tur-dja
ies Hdz vistäläkai iesp§jai, lai
atbalstltu Eiropas sadarbibu» un pie-r
bildi^» ka „Molotovs vilcinäs, lai. ie-
. gOtu.laiku". Bez tuyäkiem komen-
.täriei(n piekriäanu sadarboties iztei-kuSa$
,Holandes» Bel^jas un Islan-des
valdibas.
Nenoteikts ir tris Skandinavijas
§ot grupa, kas domäjot, ka piedali-
Sanäs konferenc^ varetu radit sma-gas
sekas tradidonalajai Sveices
neiträlitätes polltikai. Sveicei ari
neesot iespejams atbalstit Eiropas
s^idarbibu ar materiäliem lidzekliem,
Ir gan ari otra grupa, kas doma, ka
Sveicei butu japiedaläs.
Sareäfeits ir Austrijas stävoklis.
Kanclers Pigls izteicies, ka valdiba
gribetu sadarboties ar parejoEiropu
Mar§ala pläna garä, bet piebildis, ka
Austrija jopröjäm ir okupeta valsts,
un varot gadities, ka padomju oku-pädjas
iestades varot uzlikt ' savu
veto lemumam piedalities, täpec
Austrija nevareäot izäljirties, iel^äms
par 5o iespeju bus vienojuSas
pädjas varas, i
Par valstim täläk Eiropas austru-mos
säkumä §]$:ita, ka taa konferen-ce
nepiedalisies. LIdz §im tomer,
pec amerikäijiu im angju preses zi-i^
am, visäsäais valstis notiekot ap-spriedes
par to, vai piedalities, vai
ne. BBG svetdienas vakarä zipoja,
kaötomer esot'^iespejama Somijas
lldzdaliba. Rumänijas valdiba pazi-pojiisi
preses pärstävjiem, ka jebkä-da
viedokja iepiemäana vei esot par-agra.
Sagaida, ka Ungärijas valdiba
ielQgumu t^ieklijiga formä noraidls.
Cetrus noteikumus pasaules miera
lrr^tt^r^r^ic^. ^^^^.f,' , ^ 1 uztuTcSanai defineja ASV prezidents
nUnSga^rijna i vne^va^root Sp?iev^ie^no^ti^es ^t adu ^. vgäa ArloStVsv nileäa, tkapriiebsaksj irddiea--
S ^'^^'^ ?f 1 ^r^^. pienv)ds]a v1ij%a ^^^^^^S^ ^k^o^n.fej ^r^ nc^^^s n^e^v eik-
Sf^,.^^.«^Pj^.^i apsverot l e - L ^ ^^^^^ jaunuzbaves planiem ar
^jas sutit parstayi uz Parul Po- L^^^^^g^ \ ^ ^^^^^^^
^nn^m^Jst^o", ^k ^ pa^äIlfa^iku ^v^le^s oTja s ^P^ra-gl ^a .Lhgajgd^j u iejaukSanos ^d tu ntaikdpjua t iemkä--
paskaidrojuSi, ka Polijai joprojam L j g ^^.ädija Trumens, ka^eikal-esot
hela mterese par Mar§^a pla- L j ^ ^ atteikkanäs iestaties izdevigi
niL Jautejumu galigi izlem§ot mJ- Liikala ar otru kompa^onu tädel,
mstni kabineta sede, ko sasauks, ^3 nozimetu ari iejaukSanos vii?a
tOdidz vu^ bus atgnezuäies Var- povata dzlve. Pec diviem pasaules
-X X- j- 1 1. . - i kariem näcijäm butu jäizprot, cik
PagajuSas nedelas beigas prese j ad täds galejais nadonä-zipoja,
ka Cedio^ovakija nolemusi ^^^^^^ ^^dju ko-konference
piedalities Cediu a^^^^ saimniedsku sa^darblbu mier-tu
mmistnjas sekretanats tomer jniligai jaunuzbuvei.
svStdien §0 zii^u atsaucis un toties p^j. pastaviga miera nosadjumiem
pazii;i03is, ka _ ministru prezidents Trumens mineja» sekojoSos: plrmä
Gotv^Jds im arli^^ visur jSreälize princips. ka
riks 4. ]uli)§ izbraukuäi uz Maska- valdibas savu varu atvasina no ;savu
^\.^®?^"^ ^^}^ apspriedisies pärvaldämo piekriSanas; otrkärt, ne-ar
Molotovu vai pat ar ^eneralisimu piecieSams visu respekts pret dlve-
StaUnu lai noskaidrotu jautajumus, pamattieslbäm, jo daudzäs zemes,
kas radu§ies padomju lioraidoSas sta- leskaitot paSas ASV, §ai rii:fca Vei va-jas
del. ^.'.^ . rot daudz ko veleties; treSkart, ne-
„New York Herald Tnbune" zu^o, piedeSama briva un pilniga zinäSa-k^
Parizes un Ix)ndonas valdibu ap- L^u^ i^eju un informäcijas apmaii^a
nndas uzskata ielugumu par par- ^adju starpä un maksimälä briviba
baudesakmeni Eiropas valstu stajai. starptautiskä satiksme un sakaru
Sai gadijumä vairs nevarot but vidus
cela. Atbilde noteikSot valsts no-stäju
Eiropas polltikä. Tai pa§ä lai­ka
tomer anglu un franöu valstsviri
norädijuSi, .ka saprot, cik gruti da-
2äm valstim izSljiirties, un ka val­dibas
nevar darit to nesazinäju&äs
ar likumdeveju iestadem. Tä ka at­bilde
nosaka valsts nostäSanos aus-trumu
vai rietumu puse, Slpetami 1 A S V kongresa lemumu apstipx^inät
ärpolitiskais lemunis daudzos gadi-j^^A^ piedaliSanos IRO ar savu pa-jutnos
iespaido§ot ari valstu iekSejo I rakstu a»nkcion§jis ari prezidents
dienestS; ceturtkart, vSs^ niäjim
sava saimnieciskä un linanCu poU-tika
javelt! vairak pasaules saimnie-ciba^,
nek§ atseviSljai nadon§lo-^
saimniecibu atbalstiäanal
Neminot nevienu väisti v§rda,
Trumens izteicäs, ka daias valstis
atrodas aiz pa§u radltäm barjeräm
un pasniedz saviem pilsoijiem rQpIgi
izmekletu un sagrozltu zii^u izlasl
par dtäm zemem, mäca un izplata
neuzticibu un nicin§§anu pret sa-viem
kaimiijiem. Sada ridba un or-gimizeta
neuzticlba ved tautas JMTO-jäm
no miera un vienpratibas. „Mii-su
mieram jabut nevis mieram mösu
laikos, bet mieram uz visiem lai-kiem,"
teica prezidents, .
Trumens neiztelcfis tuvak par i e -
spejamo ASV ricibu, Padomju Sa­vienlbas
atrau§anäs gadijumä fio
Eiropas palldzlbas pläna sarunäm,
bel izteica parllecibu, ka ASV apzi-näsies
sayu atbUdibu miera saim-niecisko
priekSnoteikumu radiSanai.
Bcft nepietiekot, ja to dara tikal/ V i e ­na
näcija, — nepiedeäama visvivna-^
ciju sadarbiba, lai §0 uzdevuma
veiktu. Miera uztureSana lielä me-rä
atkaräSoties no tä, dk tälu «^t-sevi
§lj:äm näcijäm un UN sekmäsles
%ilveka tiesibu aizsardziba.
NYHT
EMIGRÄCUAS UN REPATRlSaJAS MISUU SACENSlBA
AUSTRUÄ
politiku. NYHT, BBC NZ
I I ''f t I
ieluguma tdcsts, ko Anglijas un
välstu un Sveices stävoklis. Par Dä- p^ancijas valdibas piesutljuSas 22
niju gan äljiet maz Saubu, ka tä kon- j Eiropas valstim, ietve^ sevi ari visu
ference piedallsies, bet Zviedrijas j angjii un frantu plänu Eiropas saim-ministru
prezidents tomer paziijiojls, j xijeciskajai sadarbibai. lelugums
ka nevar par Jautäjumu täyäk iz- {sjcaia §ädi:
teikties, iekäms^ tas bu^ pärrunäts
parlamentä ärlietu komisijä, kas sa-pulcesies
8. julijä. Norve^jas mi-niirtru
prezidents ari atteides ielugu^
mu h;omentet. PolItiljLU aprlndäs Os­lo
domä, ka Norve|ijas v a l d i b a v i s -
Francijas un Anglijas valdibas, iz-studejuSas
ierosinäjumus ASV ärlie­tu
ministra runä, ko vii>§ teids Har-vardas
universitäte 5. junijä, vien-prätigi
atzist, ka Eiropai paSai jäpär-
— ©0
pirms grib nogaidlt. kä izSipisiesP^^^.^iciätlva^
Dänija un Zviedriia veikSanai un tapec nepiecieäams vls-
^ . . j ^ - I isäkä laikä izsträdät progratranu,
leverojamas domstarplba^ aptvertu Eiropas vele§anäs un
l m : Pi^aalities^ konl^rence, p§c vajadzibas. Abas valdibas domä, ka
UP zi^äm, raduSas Sveices valsts kutu radäma organizädja Sadas
padome. Liekoties, ka pärsvaru ga-j pj^grammas sastädiäanai. Visas Ei­ropas
valstis, jktskaitot vienigi Spä-niju,
aicinätas brivi sadarboties §ädä
organizäcijä. Organizädjai vajadze-tu
sastävet no ,,kooperädia^
sijas", kas koordinetu apak§komisiju
darbibu ats^viSlj^ produkeijas vai
saimnieciskas darbibas nozares, Koo-peräcijäs
komisi ja i ^ Anglijas,
Frandjas uri vÖ kadu Ei^pas valstu
pärstävjL Komisija, sa^a^ä ar är-
Anglijas ärlietu ministrs Bevlns 1 lietu ministra Maräala norädlju-bridinäjis.
Padomju Savienibu: „Ne- miem, mekletu ASV draudzigo at-provocejiet
musi*' So bridinäjumu balstu programmas reälizeSanai. Bu-vi^
§ izteicis galda runä ASV neatka-j tu radämas öetras apakSkoniisijas,
ribas sVetku dienä 4. julijä. ' Ikas izsträdätu detalas Sädäs noza-
Runä, ko noklausljies ari ASV res: 1. pärtikas apgäde un lauksaim-v
§stnieks Anglijä, Bevins atbild^ pieclbä, 2. enerfiijas sagäd§, 3. dzelzs
jis Molotova pedejai runai Parize, un terauda rupniecibä, 4. transporta
kui^ä krieyu ärlietu ministrs pärme- jautäjumos. ApakSkomisijas butu
tis ängliem un franöiem, ka tie gri-1 veidojamas no to Eiropas valstu pär-bot
dallt Eiropu divi daläs. Bevlns stävjiem, kas attiecigä jautäjumä
atbildejis, ka vipam nekad täda no- visvairäk ieinteresetas.
doma neesot bijis, un teids: „Man p^andias iin A n e l i l a s valdibas ie-
S^et, ka daudzi musu diaugi P§r- • J j ^ ^ ^ , ^ ^ ^
prot mus. Vii:d laikam iedomäjas, ka ^ ^ ^ - ^ ^ ^ ^ 2 ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^
musu karsta veleSanäs.yeidot pasauli £^!ekritls SLbS^^
bez pastävisiem kara draudiem tr ^ a ^ » pieimtis saaaroioai, ^a*^
k a u t S , Z dod £ izvddot 4cooperäcyas kpmi^ju
Pinät X&Z Kdejo divu karu S a k l Ä f S i ^ 3 ^ ^ pieredze räda, ka tädä veidä var ari apakSKomisiju majokns bUtu Parize
aiziet päräk tälu T l u d z u tos, kas^^J^^^^^
iedomäläi? ka var rntAlatiM ar m i e m Kooperadjas komisijas zu:iojums ja-i
r T i f f i tädejädi, lai visveläkais lidz miletajam tautam parak llgi, lai V i ^ . «pntembrim varetu iesniefft to
stude §0 mieru mUetäju tautu psl- iesniegt to
chololiju un attiecigi pärkärto savuj^^*
politiku. iHenäks bridis, kad §iJ5 le-j par organizädjas radiSanu zi^os
t a r ^ ä s -|- äl^etami letar^iskäs — |uN Eiropas saimnieclbas komisijai.
tautas teiks: »Mums tagad pietlek!" j ja^nä organizädja ari uztures kon-
Un es saku saviem draugiem, k^ irltaktu ar UN un pastävo§ära starp-dtäs
domäs: „Neprovocejiet mus!*' [tautiskian.saimmecjskäm organizä-
Bevins slavejis Mar§ala plänu; un, j ^\Qm
pieskardamies ASV neatkaribas die- '
nai un neatkaribas ka^am (ko ame-1 Pärliecibä, ka Mar§ala ierosina-rikäijd,
ka zinäms, izcinija pret Ang- jumi saskan ar visas Eiropas intere-liju),
teica: ,^ekasmQs tomer ne- sem» ka Eiropas jaunuzbuves darbu
%irs, M kas ari neDoti^s;tu." ieverojamä merä sekmetu amerika-
NYHT 1131U p a l l d z l b a , ka §1 p a l i d z i b a a t k a r i -
Trumens. ASV pärstävis UN Oötins
pagäjuSä nedelä» klät esot Rim^elta
kundzei un XJN iieneräsekretäram
Li, parakstljis IRO dibinäSanas aiktu.
Trumena paraksts reize nozime 73,5
milj. dolaru nodoSanu IRO pirmä
gada budietam. Piektdieh pazii>ots,
k a Lielbritanija piedallsies IRO ar
1.425.000 märdijiäm jeb 5,7 milj. do-larvL
Divdesmitä valsts, kas pievie-gd
no tä, cik sekmigi sadarbosies un nojusies IRO. tr Brazllija. Holandes
sapratlsies Eiropas valstis paSas, parlamentä ari aug§nams ratilicejis
Frandjas un Anglijas valdibas pagp- lemumu par Holandes piedallSanos.
dinäs ielögt * . . valdibu piedalities Komentaros par UNRRAs darbibas
organizädjas diblnäSanä, ko atzist i2beig§anu amerikä^u laikraksti no-par
velamu. Saskapä a r to abas v^- räda, ka UNRRAs palldzlbas vietä
dibas loti velitos zinät, Ja iespejams, jästäjas ga^a terminä jaunuzbilves
pirms 10. jiilija, vai. ^ .valdiba do-1 pläniem. Pärvietotas personas yairs
mä piekrist §im aicinäjumam. |nebQtu turam.as nometnes, noräda
LIdz ar §0 ielQgumu Francijas un hp^^imore Sun", ^6et riometinämas
Anglijas valdibas piesQtljuSas visäm darbam un jaunai dzivei daiadas ze-
22 Eiropas valstim, izi^emot Spä^^^^^
ari projektetäs organizädjas statutu M^igracijas^Ji^^ Tek-uzmetunxu.
sasas deputatu Gasetu, kas velas, lai
DP nometnes Eiropä degtu, lai tie.
maksata jiem. Nobeidzot rakstu,
„Baltimore Sun" atzist, ka katrä zii;iä
labäk dot iespeju pa5iem sevi uztu-ret,
nekä turpinät tos uzturSt aizja-ras
nometnäs därgä un neproduktivä
veidä.
Par drizu DP imigrantu ielaiSanu
ASV nostäjas ari „New York Ti­mes",
tapat par to izteicies agräka\s
UNRRAs ieneräldirektors Herberti<^_
Lemans. »Pittsburgh Post" izsakäs,. ^
ka tik ilgl, kam§r nebus pärvareti
aizsprledumi pret DP un viijiem ras­tas
jaunas dzives vietas, tikmer IRO
bus jätur Eiropas begU nometnes.
„New York Herald Trlbune" ko-respondents
Fredins no Austrijas zi- ,
po, ka DP turkluvuSi par Eiropä un ^
Latlpu Amerlkä dzlvi pleprasitu ^
darba speka grupu. .Vislabäk^s sek-raes
DP strädnieku veryeäanä Ausr
trijä bijugas Brazilijai un Venecue-lal.
Austrijas anglu joslä loti rosigi^
darbojäs kä emigräcijas, tä repatria-cijas
iestades, sacenzdamäs savä
starpä, lal ar lenibu, sleptiem drau­diem
vai zelta näkotnes solljumiem .
pievilinätu iespejami lleläku dalu no
kas var, dotös mäjäs, bet pärejie ru- turienes 50.000 DR Sai aktivitätel
petos paSi par sevi, jo DP esot llgi uzmanigi sekojot sabiedrotie^ Aus-diezgah
amerikäi;ius apgriitinäjuSi. 1 trijas valdiba.
Gasets aizmirstot, — saka lakralcsts Poju repatriäcljas mlsija savus
rr ka §ie laudis tr polltiski begli, kas repatriantus pärbaudot rupigi un at-
&_ andja^ ^ , .dibinäti baidäs atgrieztles mäjäs un sakoties piei^emt tädus, ko varetu
pret 247 balsim piektdi^ i:rtei<ia uz- ^^y^ vienkär§i tapec, k a nav krievu, tä dienvidslavu repatriäd-ticibu
Ramadjg valdIbai.^^Piepmsot citas vietas, kur tos novietot. Sie jas misiju nostaja pret DP tomer
uztcHjas votumu, Ramadje faktiskl U^ y ^ j ^ ^ik y g i ture§oties pie sayas esot alzdomu piina: apstäklls, ka
p^ija p a r l ^^
jaimo saimi^ecibM politiku. So Jau- rietumvalstis atkal tos padarls par §ies, radot pret vii:iiem aizdömäs.
tajlimu tomer otra vietä nobidija ko- briviem dlvekiem. Un pat ja ne\ne- Dienvidslavu misijai esot seyöl^l vä-munistu
parstavja Diklo parmetums 2^^^^ ^os neuzpemtu, nometnes jas sekmes. NYHT, DENA
yaldibai par nepärprotamu novirzi- tomär neslegäot, kä to veletos Ga- '
Sanos pa labi. Francija pieska^ojo-1 ^ Anglija un ASV vienigi palle- ' -
ties^AngHjas viedoklim MarSala plä- Unätu savas grutibas, saistot ap Gilv^lrit « 1 7 W 5 Ä T 1 a Q
na Ueta,atsve§inäjoties no Padomju 9oo,öOO^^^^D
Savienlbas un par ASV saimnledsko jcui^a skartäs Eiropas. V A »'^^^
palldzibu upurejot savu suverinitäti. ij. skaidrs, ka DP jägädä paäiem ; ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Ramad je atbilde norädl ja, ka sa- par sevi, bet viss, ko tie Velas, i r - . v,^v • r ,^ t7 ,
glabät parlamentäru demokratiju ne^ lai tiem sagädätu zemi, kur vii^t tof^ Au^rij^
nozimejot novirzities pa labi. Atbil- varetu darit. Stretona likumprojdctu niers 4. jaiija paskaldrpjls parlamen-dot
>tie§i Molotova bridinäjumam, par DP ielaiSanu ASV atbalsta ari ta k a padomju okupad as ^ iestades
k ä MarSala projekts var apdrau^^
EiiDpas valstu neatkarlbu W zlnä- BP ir kvalificeti strädnieki un arod- talak^ ai^rleSu^ valdibas iestadem
mos^apstäklos^^:^
madjg Nadkälai sapuled^^^^^
roja, ka Frandja piei^em sadarblbu labäkäs izredzes, ka tie klust par la- dejas nedelas padomju^ ^^^rmas
ar ASV, lai saglabätu mieru, kam biem ASV pilsopiem un nodoklu te^^^
* * I 'votaju, bet 8ie skaitli vel/esot ne-pilnlgi:
Austrijas valdib^i lldz Slm
vei neesot izdevies. noska^idrot p a ­domju
iestades So personu ^aizveSa-nas
iemeslus. Sie notikumi radijuSi
J uztraukumu Austrijas iedzivotäjos.
Ä d ^ l ^ t i ^ ^ ^ t e ^
I^madje vald^äs
kontroleWr^^ Tautas nobalsoSana Spam^ a par sabiedrotouniform^^
L T S i S d i Pranko izsträdäto monarchijas atjauJ Austiijas kanders Figls INS ko-zapi
naacmauzaojas jauiajuma ^oSanas un valdibas secibas likum- respondentam paskaidrojis, ka ap-
Parize turpinäs izmekleSana atklä- projektu svätdien pec pirmajäm z i - | l a m i esot padomju apgalvojumi, it
täs sazverestibas lietä. No amäta jijiäm piedalljuSies 85 proc. veletaju. j kä ASV rrie^nätu ar ,4olaru diplo-atcelts
Francijais koloniju kapaspeka 1 70 proc/ nobalsojuSi par likumpro- [mätiju" uzlikt Austrijai kädas poli-
^eneralinspektbrs generälis ,Larm$ns| jektu. .,Galigo rezultatu vei trukst. rtiskias saistibas. Austrija piina me-it
k% esot vadijis aizliegto makijul likUmprojekts nosaka/ k a Spänijas 1 rä piekritot MarSala jaunuzbuves
organizäciju. Fakti^ki gan vi^am ar j valsts iekärta ir monarchija, l^etjpläiiam. Pec UP zii?äm, padomju
sazverestibu neesot-nekädu sakaru, I valsts^ galva paliek Franko, kura nä-i iestades pedejos 12 meneSos nombn-bet
makiji vi^u izmantojuSi par aiz- j ves gadijumä Ipsia padome izraaga 1 tejuSas Austrija 25 ruphlcu ietaises
segu. / vii^a p^cted. 1 vairak nekä 1 miljona dolaiu vSr-
NYHT BBC tibä.
jäbut visas pasaules mieram. ,,New
York Herald TribuneVkoresponden^
noräda, ka balsu skaits uztlcibas no-balsoSanä
isti neraksturojot franöu
parlamentä nosta ju pret MarSala
jo preti balsojuSi ari labä