Bavarijas Latviesu vestnesis, September 19, 1947

              m'
Mm-h
I
li
sr
LATVUA, 1947. g. 19. septembri
Tfliaik, kad vei dzivoju Heidelb<»r-1 dzivi. Sie zemnieki savä zeme, pa§i
gä, lai v i ^ ä r tiktu pie istabas tm ar savu galvu riskedami, kur vien
pie sötäm pusdienam, maksaju gustek^iem, slepjot
cietto par Jumta Istabii^u 300 markulmaizi meza celii^iu maiäs, kur gus-menesi.
Gädljas, ka kadu ritu, pujs- tekiji ejot uz darbu un neliedzot ari
celu lldz darba vietainogaji^, atciBi- pavalgu, pasu mutem to atraudami.
rejqs, ka esmu aianirsis majas ko j GCbstekrtLs ,nob<?id2Ä stästu un iz-.
svarigu, Steidzos atpakaj, Cilveks,|käpa; Driz pic tam cits väcietis, jau-pats
savi istaba ieledams, pa laikamlnu sarunu m^kliMäms, jautäja lat-nmedz
pieklairv§t' Redzivoju, ka vietim: ,^Fo kupis puses jös esat?"
la&am bQtu labäk t«ner to darrt. „Es eamu latvlistis!"
Kad strauji atveru duivis^ ^stingu Bridi iesitäjäs nepatöcams klusums.
ar roku uis durvju roktu^, bet s^m- Tad väcietis jau1;äja:
nieks pie mana galda — ar sviest- „NU, un kä tad jums te pie mums
maizi rokä. — Ta bija mana majj^e, kläjas?"
sviests un siers. Situäcija, sapro- „Kad giibu milrci^u ogu nopirkt,
tams, nebija patikama, Saimnieks man atbHd: ärajmnieklem mes ne-attapäs
pirmals un, rakstämgalda pardodam!"
skapiti aizgrudis, izmetäs man ga- Nevlens väcietis nejMrotesteja. Vii?i
ram pa durviin. — lesakto sviest- zina, ka tas tiesa. Bet zinä§ana stä-maizi
vii?ä tomer nepameta. vokli n ^ m a . Grozit to var tikai
Saimnieks bija inteli|ents kungs. pacii?a ci|pare§U vai cena, kas de&-
Ne velti vin§. vei kapa laikä bija bi- mitkärt augötäka par to, ko par to
jis „I. G. Färbenindustrie*' nozares pa§u mantu samaksä väcietis.
tlrdznieclbas direktors. Vi]?S sannil- Un tiem, kas dzivo ärpus nomet-sumu,
parvareja im vakarä atvaino- nem, jau ,sen nav vairs ne cigaresu,
jäs. — Redzat, vipS teica, — biju iz- ne ari naiidas, lal maksätu desmit-sälcis.
Jas zinät, kä mums, nabaga kärtigas dmas. Latviefiu kara inva-vädeäiem,
tagad kläjas, bet jums, Udi Bavärljä, kasi nesen sai;iema Sar-
Irzemniekiem, nekä netrQkst.
turpretim, esam visu zaudejuSi. Ab­solut!
visu. —
Sanma notika II vädeäa divst^u
savrupmajiijiä ar riekstu koka kä(p3;iu
margSm, ar istäm segam un vecäm | Ja pirms 150 gadiem latviesiem
gleznäm visäs istabas, ar Meisenes, 1 bija tikai viens kalendärs — Latvie-
Nimfenburgas un Sevras porcelä- §u gada grämata, tad tagad pat trim-niem
stikla vitrinäs, ar mahagoni' dä varam lepotios ar kädiem 20 ka-istablietäm
un argaräfu, kura stä-1 lendäriemi Seviäy §ogad bija bagäts
veja automobilis. , Ikälendäru birums. Saprotams, trim-
— Mes egam visu zäudejuäi, vii;iä diniekam nav iespejams vii;ius visus
atkärtoja. •— Pat ar savu auto vairs iegädät, bet iztikt tikai ar vienu vai
nedrikstu braukt, läi aizkjutu pie diviem.arl nav iespejams. Piem.,
pazistamiem uz laukiem, kur varetu A. Baumaiia redil^etä Latvie§u ka-dabut
ko edamu. lendärä Lladzamä diena atzimeta 13.
— Hm! es teicu, izäljLedams no bik- I martä. Bitites kalendärä ta ir 26.
sem sprauJamo adatu, kas män, ar februäri un Qimenes diena 4. maija
veiosipedu braucot, atvietoja knaib- un Kadija redi^iätä latvieäu apgädu
les. —Hm!— gada grämatäx Ludzamä diena 26.
—Jums ir citädi, turpinäja saim- februäri, bet Qimenes diena 11. mai-nieks.
— Jums sievä suta no nomet- jä. Tätadj lai dafeutu skaidribUj ne-nes
saini§us, amerikäjjl ari darbä pietiek pat ar trim kalendäriem.
Jums äo to iedod. Ärzemniekiem jau Ne tikai datumos dazädiba, bet
tagad pie mums laba d z l v e . • dazädiba ir ari lio dienu nosauku-
Ta bija viena no täiii sarunäm, mos. Piem., 14. junijs, Ed. Alaii?a
kuru laika cUveks nezina, vai smie- Tevijas kalendärä, saukta par tautas
ties vai raudat. Ja vien var — ai- seru diemi, citur tä atzimeta par aiz-laz
ir labak smieties. Un §o ^anmu vesto pieminas dienu. 23. junijs —
nemaz nebutu verts pieminet, ja tä vienä devets par Ligo svetkiem, Z i -
butu vienreiziga. Bet pajautäjiet naidas Lazdas redi^etä Latviskä lai-jebk^
ram no tiem vismaz 50.000 är- ka grämatä — par Zä^u dienu. Ir
zemniekiem, kas dzivo ärpus DP no- kalendäri, kupos atzimetas tikai da-metnem
amerikä^u joslä, vai viijiiem gas svinamäs vai atceres dienas, bet
§ada vai tada veidä nav näcies saru- citas^ nemaz, daisos kalendäros atzi-naties
ar vaciesiem par „bagätajiem metas par svinämäm tris Lieldienu,
arzemniekiem un nabaga väcieäiem, Vasaras iin Ziemsvetku dienas. Da-kas
visu zaudejuSi"? Visdivainäkais ^ädiba ir ari menesu latviskos no-ir
tas,^ka ari inteli^entais väcietis Uaukumos', piem,., decembris - zie-patieSam
doma, ka, ja vipä denacifi- mas menesis, citur vilku menesis,
kacijas kameras sprieduma dej di- janväris - jaungada merfesis, citur
vus gadus nevar strädät savu Hdz- ziemas menesis utt. Kalendäru sastä-smejo
arodu, vii?ä zaudejis, vairäk, ditäji laikam nav vei pat iepazinu-neka
tas, kas atrodas sveää zeme ar Mes ar J,.Raii:ia dzejoli bernieni
vienu krek u un vienäm biksem, Divpadsmit mene§i.
we2i zaudejis ^meni, daSreiz ari
kana Krusta uzvalku dränas no
Sveices, Joti daudz gadljumos vai nu
pärdeva dränu, vai iemainij a to pret
vecäkiem, valkätiem uzvalkiem,
jo — nav vairs naudaSjko samaksät
väcu drebniekiem par uzvalka §u-sanu.
Nav precizi zinäms, cik daudz ir
to latvieäu, kas dzivo ärpi^ Pa^ saimnieciskäs dzives baro-nem
Nevar an pateikt, kad,^ ir ^\raetm biezi var izveleties kadu sva-p^
ati dzivo]o§o^ caurmei^^ dziA^
Imenis, 30^110 ^vien^
otrai ir loti talu, Ir protams, daja, vislabäk noder celtnieciba, Amerikas
veiklibu i^cartojusies ^^1^^^
caurmera; väc^^^^
dzivo pat,4abi,bet^^
sti^m sa^itTt^_C^^^
dzivo nekunnatas pazobeles, nokve- piaäajä, reti apdzivotä zeme dzlve
pusam sieöam, ik parvakarus sed pa bez auto vispär vairs nav iedomä-dm
vai tns ciema krodzinä un cen- jania
§as noisinm laiku ar stä^iem par 1941. gadä, kad ASV iestäjäs kara,
veciem k t o em un sap^iem par jau- uz 32 mUjoniem amerikäi^u ^ejpi
mem laikiem, kas gan ar katru va- h^ya 29.800.000 auto, jeb apmeram uz
karu §kiet aizvirzämies täläkä un katru Mmeni viens. 1946 gada sä-pfiiglamakä
nakotne, jo täisni §iem kuma bija atlicis vairs tikai 22 mii-izraiditajiem
arvien vairäk säk lik- joni, tätad kopdaudzums samazinä-ties,
ka v i s i— ari paäi latviesi laba- jies par vienu ceturto da}u. Pie tam
kos apstäkjos — vi^us aizmirst. ari no äi atlikuma, puse automobUu
Saka, nabadzibas del nevar lepnu- bija vecaki par desmit gadiem.
mu zaudet. Labi. Bet tä tomer ir pirms kara itoierikä katru auto,
iluzijas radiilana. Kad iluzijas pa--^^l]^ muis pärsniedza septij;ius ga-gaist,
tad paliek Tsteniba-un — pa- d^g^ medza saukt par vecu kasti,
äiras. Palirana ieilgstot, var zust ari Protams, tagad vairs tik stingri he-pedejais
— ceribas. medz spriest, sevi§lji täpec, ka kara
tä, diemiel, ir mu s u dzive. jiaikä benzina ierobezo jiimu de} auto
AI e k s a n d rs L i e p ä j daudz mazäk nobraukti. Tadu viss
tas maz spej grozit apstäkli, ka puse
tagad ASV vei ripojoäo auto raugäs
preti savam mu2a galam. Täpec jo
äktuäls kiust jautäjums par jaunu
, . , , , V , , auto produkcijit Lidz §im vislieläkä
Icur vairakos^;kal^da]^
tumos ua^ernti. vairaki v ^ kad ra^ja öetri ar pus miljonu auto,
pa§r vardi, 1;^
katra zi^a ir ,,parka^^^
da^os gadijumos tas nav
jams, tad w ^ säkumä butu
vardu galotnes bus grozitas ar a uz ^j^smit mii Joni lielais auto
e, jeb otradi. ^ ; ^ ^ , / iztrukuinSi kas radies kara gädos,
^Sis brivas^l)ann^to§aim-se^
tas, ka ap 170 kristamvardi palikuäi L ^ ^ ^ Patiesiba nolietoto auto
bez noteil^s d ^
Daja no tiem a^^ tad butu nepiecie§ämi
i m t o p a t & t ^ ^ ^
ricibu kalendäros veltigi tiek aiz- Tagädejo stävokli ASV auto tirgu"
^emti ap 20^^^^^^
rigiemicrist?imvar<h^ ?fz .<ia- aiito rupniecibas lieläkajä centrä
zos kalendäros m; ;yairakas
Ja pirms kara tris ceturtdajas nt
pirkimiiem bija ne pirmsiegädes, bel
vecäku y ä ^ ^aizstäsanai ar jaunieir
modeliem, tad §odien stävoklis ir pa-visam
cits. Produkcijas iespejas t(
mer ir lielas, im täs vei strauji pit
aug. 1920. g. ASV bija kädas 12C
1941. g. vairs likäi desmit ^ a fabri^
kas, bet praktiski gandriz visu pi
dukciju {9d proa) yeica „tris lielie'
Fords, General Motor un Chryslf
Visi tie savas rupniecibas pa§]
stipri paplaäinä. Tä Fords viens pai
1946. gada pävJisari razoja 2800 aut
dienä. Tris ,Jielajiem** pievienojäi
vei ceturtais —- pa2ästsimais kara ls3
ka seriju kugu producetäjs Kaiz(
Tas paredzejis laist tirgu 1500 ai
mäs un svetlcu dienäs nav uz^emts
neviens kristämvärds. Ir kalendäri,
kur atrodämas £^ 10 iädas tukSas
bezvärdu dienas.
LatvieSu valoda nav tik nabaga ar
kristämvärdiem, ka kalendäros vai-räki
datumi butu jäatstäj pilnigi bez
värdiem jeb vieni un tie pasi värdi
jäatkärto divos datUmos, vai ari j§-
patur daudzi svesi,, gruti izrunäjami,
gad var pärdot visu, kas tikai ripo."
Pec kompeteutu amerikä^u
juma, ASV saimnieciskä dzive ie
stätos sabrukuins, ja auto kopskait
noslidetu zem 18 mUjoniem. Bet
otra^ puses--• ja
piecieäamo daudzumu uzskata
miljonus auto» tad gadskärtejä
diluma Izlidzinääanai nepieci^eäs
räiot tris lidz fietri mlljoni Tä vis
na vienigä ikdienas paterina pri(
meta raäoäanai ai^iet loti ieverojj
daja no kopejä tautas veiktä darl
daudzuma. Bez 1 ^ paterejas
benzins, jäböve gäräias un
Amerikäjcii izdariju§i interesani
salidzinäjumus starp kara parädie
un kärtejiem izdevumiem par ai
- ^ V valst$ pärädi ir 273 miljj
kas uz katru ledzivotäju iztaisist
2.100 dolaru. Reynot, ka uz
riem öetriem iedzivotäjiem jäbi
yienam auto, kas ik par sept^e
lidz desmit gadiem jäatjauno,
pieskaitot eki^luatädjas izdevum\
kopa iznSk uz katru dlvSku tä
'summa.--^'
Kias varetu pateikt, käds
sies Amerikas auto tirgus p5c
gadu produkfajä^^^^^ roba ii
lidzinääanäs, tas reize butu ari lal
poravietis visaan näkotnes saimnic
bas stävoklim Amerikä. K. J^i
Ari sausajä vasara, tapat kä vien-kä
ari dazi latviski nedaijskanigi 1 mer mums atsprukiiSi lieläkie sapali,
vardi. Jau Latvijä atzina, ka ne visi [esam priecäju5ies par forelem, kas
kristämvärdi,resp. kalendärs, ir pie-jrotätas saviem karminsarkanajiem
^em.
Savä zij^iä, laikam, vainigi esam
meroti un nodibinäja pat ipa§u ko- Iskäistumplankuiriiem un näcies
misiju kristämvärdu lietä. Tagad varenas cii;ias ar lldakäm, taöu traöi
irimdä kalendärus sakroplo vei vai- ar zuäiem allaz bijuSi vislieläkie.
täk, nemaz nerunäjot par rupjäm Udens klaidonis zutis ir ists vasar-kiudäm,
nieks. Vin§ mil pastaigas tad, kad
Ja iznäk käda dailliteräturas grä- udens siKs, MakS^emieks to zina un
mata, tad laikrakstos un zumälos pa- hnjisus gaididams ne vienu viainakti
rädäs recenzijas, bet par kalendä- upmalä tomer salis un domäjis,—
riem tädu recenziju nav. Kalendäru cik zel, ka meness dod tikai spozu-i
literärös pielikumus gan prese ap- mu, ne siltumu. Maksl^eru parcila-
Vislieläkä dazädiba trimdas kalen-' skata, bet pa§us kalendärijus piemin. §ana nekad nav bez sava satrauku-ma.
Uri mans draugs rita kresla
Klät ir atkal tas laiks, kad jä^
gatavo kalendäri jaunam gadam. Tä- h?d v^ ma^iet japavelk^^^
pec tad nu jäsaka, ka mums nemaz I tie§am viens bus roka. Bet gaidita
ä STtiS; k^"^ "'^'^ kri^ämvärdu resp. labi ja garämeiot.
x>^^ta»i^^,7^^oiJ^^^•• '^^'^^M kristibvärdu atzimeäanä. Piemeram,
paaat tautieäus, kas §is kalonjas sa- Tev^emes gada grämatä - Raitis at-zimets
14. janväri, Täle 28. aprili
fmesc apasSi . ä>Bäi^ja irjaSu Sia iSks S1 ^ foSM i - l^"k^ *S' K^^^^ ^-^ ^'^^ "^g^^1^ä m2a7.t ära prUi, rpjinigi'kafendäri; musii vaj vädjSl,T^^^^,r!!!L„S|bet LSK Piezimju grämatbjä - ka- ^^r apmlerinät ari tikai dazi, tomer h^kodies makäljernieka ksts
lendärä Me värdi nav ne vienä, ne ] la^i sastaditi. NÖtädiem kalendä- ™ei?grauzis, to i^^^^ - ^'l
oträ datumä. Un ari daudzi citi tur; varetu veleties, lai: 1. tajos pec I "«^""a^ ^^Ijeries un nabaga zuäa
velti
väcieSiem, un kad ärpus nometnera
cteSvaja tikai tie, kas paäi to velejäs
un gädu vai tädu iemeslu del vareja
a*lauties. Starp to laiku un tagädejo 1 Yf/J
fr^intogi", kas 47 Bavärijas no- f^^j^^
pat IMO^latvSiSn ^'^Rpr+n^Ljvfr kristämvärdi, bet jaunvärdi gandriz; '^^^^ uznemtu jaunvärdös ari dzim-1 f s ^i^sa . „„5is tjahric
^ S S S f - u n cS SP '^"^i „pärvietoti" pec sakärto- ^J^s vietu jaukos nosaukumus;^^ r
^^S^i^f^ltäju ieskatiem. Ja ari ir gadljum, ; ^ „ , , , 3 , .^rdu atkätt^^
UZ Donavu. Tad es kritu yeikläk
teica: „100 markas nav nauda!" (ari
tad, ja kabatä bija 100 markas un atstät nevienu datumu bez värdiem;
d^mit feniciu!) väcieäi nxxecvv^axr- «aIizZ--, n rh n r ~ ^ 4. sakärtot samerlgi
mirst. Pat amerikä^u lalkraksti vei Pa DP DrCSCS SlCjam ' ^ ....^^
nesen iespieda käda jau Rigä dzir-*
viesu kristämvärdus, lai katrä dienä S . S -
vismaz viens virie§u un viens IP^^^
zutis
d^ta anekdota pärfrazejumu, kas ta­gad
j^an. §ädi:
„Parpilditä Mindienes tramvaja
vagonä väcietis pazaude desmit f eni-
3>u un, visus päre jos braucejus gruz-sieviesu
värds; 5. lidzigus viriesu un
Divains putns ir täds zutis — tas
Zelta mekletäji varbut nemaz ne
ha, ka ari zivis satur zeltu. Juras
vis uzijiem sev! metallus. 1 kg kali
tas zivs satur pusgrama smagmel
lu, visvairäk dzelzi, bet ari 11
gramii sudraba, Zelta gan pa^
maz, jo 1 kubikmeträ juras Udensl
tikai 4 tukstoSdaJas miligrama zel|
Bet makäkernieks jau ari zeltu
mekle. Vii;ia zelts ir ko§s vi
rits un varens zutis. Mans kt
gan saka, ka visus gardumus
saule pärspejot sviestä ceptie Sä^
has ezera ^i§i, bet pec tam ni
Aliiksnes ezera slavenie repM.
vijä nol^ertais repäu rekordists bi
tikai 26 cm gaf§. Tas ir pundurij
ja yi^u salidzina ar 80 kg
samu, kas nomedits Daugava
Staburagä.' Tädam zveram gaja
cukas speljis.
Visiem svetkiem pienäk gals.
maksljiernieka vasaras priekiem.
säkäs salnäs, zu§l po§as iet
zivju dienas paliek aiz muguras
Jänis Jaunsudrabiijtä §ajä bridi si
„Upe klust vesa. Dziviba vairs
nekusä ne gaisä, ne zeme, ne Qdi
Tuvojas ziemas miers. Zivis vi
käri hel^er ieliktä kumosa; t5j
mak§lj:erniekam laiks ar pateir'
atvadities. ; ^
Dievs zina, kä un kur b13s jäi
vada cita v a s a r a . . A ,
lietuvieSu laikraksts ,,Teviäkas
Garäas": Trimdä eso§o lietuvieSu
rakstnieku apvieniba dele^ejusi savu
dams un lädedamies, ilgi pulas to at- Pärstävi P. Andriusi uzijiemt sakarus
rast. DP amerikä^u sardzu vienibu pärejo tautibu rakstnieku orga-ta?
pä, to redzedams, izvelk no kaba- nizäcijäm. Lietuvieäu rakstnieku
tas simts marku zinri, aizdedzina sanäksme izraudzita komisija, kas
banknoti un, tädejädi gaismu rädi- sagatavos ipasu uzsaukumu pasaules
dams, palldz väcietim sameklet pa- demokratisko valstu rakstniekiem.
zuduäo faiiijiu gabalu" 4, un 5. oktobri Augsburgä notiks
Varbat,.patiesäm esam mazdiiascinpl^,^^^/}^^^^^^
v ^ i g i , j ^ toreiz pa§i radljäm mal- konspektivu Baltijas
d-^o iespaidu, ka DP ir jaimäs Väci- ^ ^ ^ ^ pastmarku katalogu.
Jas ^agateieks**. Cilvekam, kas pa- Lietuvieäu laikraksts „Mintis"
tiesi visu v§rtigo zaudejis', patik, publicejis Lietuvas atbrivosanas ko-
^ u t ar m&:iiem izllkties bagatam. mitejas oträs konferences komunike.
on ir viegli notelot bagätnieku täda Tajä, starp citu, izteikti velejumi ak-priek
§a, kas izsalcis. Täda tivizet informäciju par Lietuvu un
«ivika acis tas ir bagätnieks, kzis iet Uetuviesiem visäs zemes. Konf eren-
Pa lelu ar baltmaizes. kukuli paduse, ce atbalsta iniciätivu labprätigi
pat tad, ja elkonis, kas kukuli tur, maksat nodokli par labu ipasam
iT saläpits. I fondam tautu brivibäm un nodarbi-
Diemaei, par so ilOzorisko palie- h^ai.
ISanos tagad jäsamaksä dauMem Krievu laikraksts „Ecbo" sniedz
tukstoiiem. Vispirms visiem tiem, vestuli par dzivi Äfrika — Kasa-kas
^iekjauti väcu saimniecibä*«. blankä, uz kurieni izbrauku^i krievi
Käds kollega, nesen vilcienä W^ Mindienes. Lidz turpmäkam izce-teaukdams,
piedzivoja §ädu gadiju- j lotäji mitinäs barakäs, bet esot iz-nm.
V&cu gusteknis, kas tildt;o at- j redzes iegut dzivoklus. Vtrieäi iz-griezies
no austrumietn, stastija pie- pelnot ap 250—400 franku dienä, ar
dziyojumus un visi aizrautigi klau- ko varot iztikt.
sijäs stasta, Stasta svarigäk:ais sa- Krievu nometne Midielsdorfä sä-t^)
ps bija, ka daudziem väcu gustek- kusi darbu krievu drämas studijai,
piem jäpateicas latvieäu un igau^u kas sagatavo dallbniekus trimdas
zemhiekton par to, ka tie vispär vei | reprezentäeijas teätrim.
yisäm kalendgr^ zii>äm jäbut parei-zäm.
So v^amibu apspriesanai varbut
kalendämiekiem deretu apspriesties.
Varbut iniciätivu varetu uz^emties
preses biedriba.
' J u r i s K o n t e rs
sievie^uvärduspeciespejas^a^^^^^^
v i e n o s ^ ^ ^ ^
ta, lai k a t r a ^ a ^^
mi vardi; 7. katra datuma imjemtieml ^ zagt. Gudri viri stästa, ka zutis
yärdiem_3abu^^^^^
nasecnbaK^^
pareiza rakstiba; 9. pec lespe as iz- ^usiem - no Daugavas, Donavas
v^irities_uz^em^^kris^^ un citäm upfe^i^ u|tem, reizimu-zmama
forma; 10.^ienyeidib^^^^
atceres un ^vmamamdienamu^ Zu§i pie mums mäjo tikai Kdz savam
nesu latviskiednosaukumiem; IL g^^^
okeana ce^bjttmu. Pec tam jaunie
zuteni^ t. s. stikla zu§i,kc*ä ar ve-ciSiem
cejo atpakaj. Päris gados sis
^menes atkal sasniedz Eirc^as kras-tus
un musu upes. Käpec viss tas tä
notiek, to nezinäja ne mans dabas
zlnlbas. skolotäjs^ ne ari tie gudrie
profesoru kungi, kas zivis izpetiju§i
iio „galvas lldz käjäm".
Ir gan zinämas tädas raibas lietas
ka karpa un lidaka dzivo pat pari
par 100 gadu, bet foreles muzs ilgst
Iznäkusi grämatä skoläm — J. P o- pusgadsimta. Izpetits ari, ka barbas
r u k a Roinas atjäunotiji u^^ ikri indigi, täpec neieteic tos est.
dränas. Cena RM 8,50. Tuväkä laikä Gargabalu peMeäanas rekordists nav
iznäks ari J. P o r u k a Sirdssljästi vis zutis, bet gan Daugavas barba,
}attdis, Afiaräs u^ kas dazkärt dienä hopeld 300 km!
s i s u J e k a b a He imgaste ti
Svesos {audis un prof. Dr. B. J i r -
g en SO n ä plaäaisunsaistoäaisdarbs
Mod^n^s zinäth^ problei]ia&
Grämatu izplatitäjus ludzam driz
pieteikt v§lamo eksempläru skaitu.
Apgäds SAUKSME:
(13b) Ee8sa9teB, SU^ii|g^. 4^ ABgsiL
s
, PULSS
Divi mene§l agräk kä pi
Ze^evä sasaukta treää gadski
UN pärtikas un lauksaimniecibasj
ganizäcijas (FAO) konference,
apvieno 49 valötis. > Konference
tris nedejas. — No britu joslas 11
g. pirmajä puse eksportetas pr*
15 milj. märc. kopvertibä, to sl
ogies par 11,3 un buvkoki par
milj. märc. — Starp Norve^jtt
apvienotäm rietumjosläm nosll
pre^u apmai^as ligums.^ Norvej
sai^ems ki^^^^ias, masinas, guj
jas un terauda preces, tekstilijas,,^
elektriskäs ierices, bet dos zivis;"'
to izsträdäjumus, valzivju eUu,
lulozi uc preces. — Si gada pi:
puse ASV eksportejusi pärtiku
1,2, bet importejusi par 0,8 milj
diem dolaru. Kvieäu miltu eksj
pieaudzis par 84 °/o, pärsniedzot.^|
milj. t. Maisa eksportets 6, bet '
mes riekstu 4 reizes vairäk kä ^
g., pirmajä pusgadä. — Jullja m ^
si väcu rupniecibas produkcija
rikäi^u joslä pirmskara Ilmeni
par 53<>/o. — Forda un General-l
tors fabrikas razo 80Vo vieglo
70^/o smago automobiju no pasai
auto produkcijas. — Krievu jo
pärvalde noslegusi tirdzniecibas
gumu uz vienu gadu ar Ungäriju
Bulgäriju.
OKUP
^^^^ Ciji
88-
tenl
HhTid P'»»'^ vsciläs Jc8piw,- ;j
aÄii-8ri>W8B josta-
! & ^ ^ • World": Vllje^'
• äo maistu mSr-m
^ÄtrolSao.Berl^es. Pa-
*5„iSotfera vicIeSiem, bez
^ÄLnlecIbM IpaJumu f
mt
v(
tai
Sl^psdomju varas. SwÖW tS «j!
i^irailekiem, Jtas naiv ielnte- ^
m p8st5v§julä8 IpaSuraa \f
Is, beV gan-7äcy6 valsts^*
atjaunoäaaä, Propagandaa
5|; Atriebibas: Jaiks. Jr pagäjls! «f»'
(Bpiasldania atlHzIbu par nadstu
BtfSem zaudejuinifem, - PadomjU L M
)a tao v5ou Jtulpras un ^,at- ^
ftiinSlanaB IJraugu un pat-R^'
.ÄBjlljas m^r^s: ievllkt visu • YS-I
bet ja^ tas ntizdotos, vismaz 1 ia„,
IMcllu sav5 orbitäi . lai pa- ^
i[tiirletiimu isoclSUstu solidSrItäti(nev
aiilpnieclskuyatbalstu; Ar ISboris*-1
i;plas starpniecibu' Anglija cig'
Jiivlsplrjns pieTelpiarafi VScijas f gai
pallelcänGun bez • vadlbas ^g*
Bi5p?Idoiiein karaviriem un cl- yag
HtomeklS mSrenas refprmasLe
mm Metodesi Intenslva vä- tks^
JÄtao|a?'atu partijas Izbidl- gavJ
h v Ä p a t t S d o ^ apgabalos, SS
«IrmMSkumfi; centleni- tuvi-
*^^draudz§^^g}u.un:väcu or- VTL
'p3olsltriktat opt8oc; 'latSbvvleSlikgaigsa kooktuo-- pS
.^tasparatigiem^.atturgSanSs
^ Prfpagandas saukU: Vi-IS«
itel^«^.>^Sll3a. S'
JW8t ysc^as muttiro gpiku, esöl
S FrSrT^Pn^scibai ap: vBc,
Mgriefas slov
ä.u2 ""^ ari nav nftta,!,.
«««.«sinzemes separätis- gfizt
* Mut'»; v^y' aekädu kap
'«'» 2m wn sa- Hl
S^LP^uP^täJiem ^ PK
atklita dSls,
^!NrKS?5« lF«anto- VN
a
Klei
tai
a
«^jCÄPf tenl
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
^ ^ ^ ^ ^
^ ^ ^ ^