1948-10-07-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i;vWA. 1948. g, ^
•sr
I
nozares, kw nav hou
l taču tas paliek'tik!'»'^
Jautagad beļģu bļ,;'
[vairāki desmS fe^^
ķaa ogŗasu darbu -if-;'
Jušl, gadīsies vairāt If'
Jāšaubās p,w
Rdāt uzturu dažām ne*
Pūles prasīja 5 ^
pieinS
ķn§8 dienas'. Tāpat izte^
Mmļis uz Belģiiu n-./,
saslimst un
viņam-pienāktos pabaS
ķimm ir tieaiba šo S
h .ārsta, atanuma sūm
Strādnieki tafiu maksS
ļalgas ŗsociālai aptenā.
ļun vēl citi apstSkU radi-zejo
nenoteiktību. Nākotne '
ļkt, ka latviešu oģļraK cer
ules YMCA9 pārstāļa K;
Nesenais apmeklējuinj,. BeL
kg bez atbllss. Viņa vēro-
Sejienes darbu un mi
toojumam,' kam jāpanāk
ļma maiņa organizācijās un
kas cīnās par cilv&kutlesi-abklSjIbu.
,
eptembŗa beigās.:
^ valstis pievienojušās jau-es
kalendāra plānam; kas
visas līdzšinējās kalendāra
iroblēniSiS. Gads būtu leda-
! ceturkšņos, katrā pa 91
itrs ceturksnis 3 mēnešos,
1 pirnaajani būtu 31, pārē-ienas.-
Lieldienām un Va^
n būtu noteikts diitums,
imēv sāktos ar svētdionu.
'.. • .^OT,
peru laulātam pārim Kali-
ISV, ar lieliem jļrūtumjem
doptēt divus attālākus ra-ļ
desmitgadīgus bāreņua no
pet nupat Noltimeri dabū-nu
sūtīt bāreņus atpakaļ,
ir naci/* teicis Noltimera.
pņi bija šeit tikai trīs me-t
tas izlikās kā 50 |adu."
' : w.
āņglu flotes virsniefe tik
|ti*bistēļa savu sievu par to.:
Nepiecēlās, radiofonā atska-ļas
himnai, ka sieva; piepra-ibas
šķiršanu, un laulība
Jūs ar; savu; si^vu esat apar
savas;.zemūdenes .rnatro-iskalclroia
tiesnesis. (DT)
VEST UlEi
RED AK
I * 1
^-i-ffl^/fifļš'f;
ļe.Havensburgā
OSTĪBAS TIESĪBAS
Skaidrojumiem i IBO preses
!ē;kHivis zināms, ka_DF
Ierobežojumu .pamata i
biedroto .nolig*s. Mai.9
ļie ierobežojumi, kas Jopo-k'kaut
gan vāGieŠiem ya^«
[ atgādina damtsbusanu.
S laikā UN cilvēlui paraaj-
Ik pl^ēsca rkguāšraan akiu stiirb;a si_z bfr?ivdibļ.ti
Ķa t£ie ši tipLaimbuat tiieersoitbiāeiino.J *_^
Piai .par iemeslienv^mm ;ļ
&dzniecibās apkarošana. ^^^^
p^dzībām, satiksmes i t o
gošanauft. Visi šie ^ien«^';
pkritiku; Kas.vata«5;
ĶLiae, cībkaād, ivoā c. upa rtiarddi^a )i.eeSj ,:
milzīgi preču krajiim-^^
Urādā vairāk nozidjv^
zivotāji, to liecn^Ti 0
het satiksmes^^^ ļ^^^^^^^^^^^
būhiav.pāwlog°J^^'i j^i. būtu, vienas n^ciga^^i^,,^,
Uas izslēgžana no sau'^»',
Tneatslogotu. . _
es domālp,. ka DP ^ H
umi na- ņek s ^f^o lai
[sālciiMja.u ksatāsv oizktlei tk^a" ^W ļ eriā-teiskā
ziņā.
kkramento piketa,
l.reiģēja_uz:aur.oļ^
Ikrizes talaku paa|V ^ ,,.
Inu tautai un c Īve 1 ŗ,5
Cemēs jāvieņojas^^^,.
bas pēa tam- l^^f ar
fc.blja;pae*u^i 2^^^^
fodot Berlmas ja
l Drošības paļ^ S ā J ' - ',
Otrdienas rītā gaisa koridorā uz
Berlīni, Neuenas tuvumā, ap 50 km
^ z\Qm^\riQ'^^'^^^ Berlīnes, sā-k
§s īsi pirms tam pieteiktie padomju
tpletnu lēcēju manevri. Pret šādu
taievu rīcību, kas apdraud satiksmes
drošību gaisa koridorāi ang}u iestā-des
nekavējoties iesniedza; protestu
oadomju militārajal valdībai, : ap-
^dzot to kopīgi p|eņemto noteikumu
Berlīnes demokrātiskajās; partijās;
ļļbrlņu radīji^ pilsētas lielv^cākā
vietnieka Dr:FrIdens^ paskaid-lējums,
ka novembri paredzētās pašvaldības
vēlēšanas būšot jāatliek, jo
padomju sektora iestādes kavējot
vīlēšanu sagatavošanu ^ un aizliegu-
^ spiestuvēm iespiest vēlēšanu; materiālus/
Soclāldemx!)kratu partijas
pirstāvis norādīja, pa padonaju m i -
litirS valdība, oficiāli vēl riav aizliegusi
vēlēšanas.; Tāpat par vēlēšanu
sarīkošanu paredzētajā termiņā
irteikušies kristīgo demokrātu uri
liberālderra*ratu partijas pārstāvji.
; No V
; tas ziņ^ifi par policljas spēku tālāku
pastiprInāšaiWv iesalstot tajā daudzus
bijušos vācu ķaŗa: gūstekņus un
J>aulusa armijas" locekļus, kas Padomju
Savienībā beiguši īpašu;poll-
.'tiflkās pārskološanas kursu. Šāda
veidā komplektējptles arī kāda 2000
wu liela; policijas pastiprinājuma
vienība, kas, pēc Londonā saņenŗtas
informācijas, drīzumā ;ieradlš^^^^^
sadales nometnē Fajkenzēā pie Ber-rllnes.
Kā paskaidro BBC,- tam; esot
sakars ar vispārējo krievu joslas po-
;HciJas iēorganizābijuv Pplleijas spē
ku pastiprināšanu uzskata par zīmi,
ka Padomju Savienība drīz atkal
varētu atkārtot priekšlikumu par
okupācijas karaspēku izvālcšanu no
•Vācijas..•••,/•:•;•
Padomju joslas iekšlietu, pārvaldes
vadītājs Fišers SED laikrakstā
„Neues Deut^chland" paskaidro, kal
„tirišanas" aui?trumu joslas policijā
esot pabeigtas. Rietumvalstis savās
okupācijas joslās esot pastiprinājušas
policijas spēkus un apgādājušas
tos pat tanlcemr arī k^ joslā
esot paredzēts -policiju V pas^^
labāk apmācīt un apgādāt ar visu
ieroču šķiru speciālistiem; Tā kā
vienu daļu Vācijas tagad nododot
pašu vāciešu pārvaldīšanai, tad pārvaldes
uzdevumu veikšanai padop^'y
joslā vajagot 4d0;000 policistii p i -
šera paskaidrojums nozīmē, ka ik už
45 padomju joslās; iedzīvotāji
sirmgalvjus; un zīdaiņus ieskaitot,
būtu nepieciešams pa policistam.
atlavusi
Maskava pagājušā nedēļa riotikusi
modes skate. Arzeniju preses p^^'
stāvji ar izbrīnu konstatējuši, ka dāmai
;pēcpusdlenas; un; vakara kleitas
kļuvušas ievērojami garākas; Sporta
un darba kleitas vēl joprojām ir
īsas un sniedzas tikai mazliet z^em
ceļiem. Izstādē demonstrēja 7500 modeļu.
Vakarēiropa modes skatēs parasti
nav vairāk kā 100 modeļu, tā
kā „stachanbvieši ai'ī šoreiz ievērojami
pārspējusi kapitalistiskās vai-stis".
:•••/•;.•-••••;,;. ••;••^ ;••••••••••.•••;/.;
Laikrakstu korespondenti koristatē,
ka boļševiku partija laikam beidzot
TOdomju sievietēm „atļāvusi nēsālj
garākas kleitas". Vēl nesen padomju
okupācijas iestādes noliedza savām
darbiniecēm pagarināt svārkus,
jo „tā esot ķēmošanās pakaļ burzu-
.jiem". ^ •• - ^ -St
jautāpīTis
0
(Turpinājums no 1. Ipp.) ;;
metodes un ' dot ierosinājumus
sauszemes, jūras un gaisa spēku sa^
darbības tālākai ui*labošanai.
P§c atgriešanās no' Portugāles senators
Geŗnejš otrdienas vakarā Vašingtonā
paskaidroja, ka nākošajā
kongresa sesijā pieprasīšot militāru
palīdzību Eiropai jauna ^aizdošanas
«It nomas līguma" ietvaros, jo militārs
atbalsts; Rietumeiropai esot la-
^5kais nodrošinājums pašām ASV.
§al nolūkā amerikāņu bruņošanās
rūpniecības kapacitāte esot jāk'āpina
līdz pēdējai Iespējai. Tālāk Gemcis
Izteicās, ka atbalstīšot Spānijas iekļaušanu
Maršala palīdzības plānos.
;,,Spāņlja Jau kopš 1936. g. cīnījusies
prot komūnismiu," teica Gemejs,„uK
vkatra valsts, kas cīnās pret komunismu,
ir mūsu draugs," ; ;
: Pēc ,,Daily; Mali" specl^
poņdenta ziņām,. ģenerālis Franko
esot izteicis; šādas trīs pretprasības
par gatavību sadarboties ar rietumvalstīm
pastāvošo starptautisko organizāciju
ietvaros: Spānijas uzņemšanu'
UN. tās iekļaušanu Mar-'
;šak;palīdzības plānā|un pilnrs^u dip-,
lomātisko attieksmju atjaunošanu ar
••Spānija.'- :;:•;:
Portugāles; ģenerālštābi prlekšnie-ifa
Rodŗigueza gaidāmais apciemojums
Londonā, kā -ziņo Reutera dip-;
iomātiskais korespondents, devis vielu
min ējun^ pGlItiškās aprindās,
l^a iespējama Portugāles iesaistīšana
Riptumu;ūnijā. Pēc ; Bādenbādenes
^raidītāja informācijas, šajā sakarībā:
jņļnot arī Dāniju.-;/
_'Ari Argentīnas senāts pieņēmis
likumprojektu par; seivišķām .pilnvarām
valdībai kara vai; „nācijas izņēmuma
stāvokļa" gadījumā. •
;Spāņu politiskās aprindas: ļoti ap-niierinātas
pār ārzerņju;atbalsi ;pēc
aŗerikāņu senatora Gerneja un
amerikāņu virsnieku apcieņiojuma
^ tikšanās ar ģenerāli Franko. Sa-
^as apstiprinot faktu, ka rietumvalstu
un Spānijas attieksmes atkarīgas
no Vašingtonas un Maskavas
a t t i e k s m ēm
Rakstā Spāni ja pasaules intere-f^
s centrā" ārlietu ministrijai tuvais
2^^u laikraksts „Ya" apgalvo, ka;
^ V . :un^ Anglijas! / lietpratēji ; ar
^^ontgomeriju esot par^pānijas uzņemšanu
'rietumu- blokā, ievērojot
Piŗeneju ;aizsardzības līnijas nozīmi
^ļrop^s aizstāvēšanas plānos. Ame-ruāņu
delegācija esot interesējusies
SpānijasVmiMro potenciālu un
eventuālām vajadzībām, un Ger-^
; ļj«js esot izteicies, ka ASV senāta
oruņoto spēku; komisija : esat par
;^nnālu ^ attieksmju atjaunošanu
^ P ; Vašingtonu un Madridi. Sai
^?ribā; spā^^ citē ari ģe-ļ
^ ļ a de G pre-
^^ancijai vajagotatjaunot
ļ^Piomatiskas un draudzīgas at-
^^^^smes ar Spāniju.
,.^5;.^i^as aprindas Vašingtonā gan
JOK! • ^^^^^ Eiropas atkarā-.
Spānijas iesaistīšana saimnieciskā
un militārā sadarbībā, jp
ASV -turoties pie UN lēmuma, ka^
ieteica UN valstu valdībām atsauict
savus ;dipiomātisk6s; pārstāvjus no'
Madrides; Neesot tomēr noliedzams^
ka notikumu attīstība un stratē,ģiski
apsvērumi varētu padarīt Spāniju
par nozīmīgu faktoru Rietumeiropas
aizstāvēšanās; plānos. Bauniām par
amerikāņu aviāciias bažu gaidāmo
ierīkošanu Spānijā par pamatu varētu
būt arī kāds nolīgums, kas parakstīts
1945. g., pēc sabiedroto uzvaras/
un: saskaņā ar/kuru' ASV ;sa^
kārtoja dažus lidlaukus;Spānija
Efūdamas pretim at1 auju izmantot tos
amerikāņu karavīru, transportam
atpakaļ uz dzimteni. ;'Sis līgun-is izbeidzoties
1949. g. sākumā.
Amerikāņu senatoram Gernejam
pēc beigtām sarunām Spānijā biju-
Ms sarunas arī Lisabonā ar Portugāle
g valstsvīriem.
' "Trešdien Klusajā okeānā «akās
lielākie ASV flotes manevri kopš
kara beigām. Uz manevriem no
Sāndfēgo Izbrauca 80 kara kuģu un
citu flotes vienību. Manevros lietos
kaujas munīciju, un notiks arī kādas
salas, stu.rmēšana ar desanta vienībām.
,
BBC, DM, AZ, NZ
! • I
85 rol^elas
(Turpinājums no L Ipp,) .
publlkāņu kandidāts prezidenta
amatam un Ņujorkas štata gubernators
Djtdjs kādā vti^lēšanupropaģaņ-das
runā militārās t^avienlbag paktu
ieteica parakstīt vlsc^m/; 16 valstīm,
kas piedalās Maršala plānā. Tādā
kārtā starp Savienotajām Valstīm
un Padomju Savienību būtu radīts
ļoti,ievērojams spēku faktors, kura
dēl neviena valsts neuzdro.^inātc^ uzsākt
karu.
Par aizsardzību pēdējā Liikā nopietni
sākusi domāt arī Lielbritānija.
Pii-mdien Londonā sākta brīVi^.^ātīgd
vervēšana, ko ievadīja aizsant^-ības
ministrs sērs Aleksandera. ;RU'na5
teica -arī konservatīvo pan'iias
priekšsēdis Vinstons. Cerčlls uri
rākais ārlietu ministrs Idens. „Āzijas
robežas tagad atrodas pie Elbas,/'
ideklarēja bijušais britu < premjers.
„Būtu tāpēc ārkārtīgi muļķīgi,' ja
Lielbritānija aizmirstu rūpēties par
savu un Eiropas drošību." >Sie ievērojamā
angļu valstsvīra vārdi ir
ārkārtīgi zīmīgi. Bāldvins kādreiz,
teica, ka britu impērijas robežas at-'
rodas pie Reinas. ar to pasvītrodams,
cik svarīga Londonai ir Francijas
neatkarība. Tagad stāvoklis kļuvis
daudz bīstamāks, ja CerGilam jāatzīst,
ka Āzi ja. jau atrodas pie Elbas.
Piecu Rietumeiropas valstu aizsardzības^
ministru apspriedes Londonā
turpinājās arī otrdien. Sēdes vadīja
britu ' "gaisa • spēku virspavēlnieki^
lords Teders. Feldmaršals Montgo-merljs
tajās nepiedalījās. Kā BBC
ziņo; līdzīgas apspriedes uz priekšu
notiks regulāri. BBC
DAŽOS VĀRDOS
Staļina lelle pakārta un padomju
karogs sadriskāts 24.000 ņujorkiešu
demonstrācij ā 3. oktobrī, piedaloties
250.000 skatītājiem- Demonsti^āciju
rīkoja Ņujorkas poļu jaunatnes • ap-,
vienība amerikāņu pilsoņu karā
kritušā - brigādes ģenerāļa Piilaska
200. dzimumdienas' atcerei.. ^
Ar dtires triecienu kāds lietuvietis
apgāza padomju šacha meistara
Bronšteina š^dna galdiņu, kad viņš
pasaules šacha meistai^saclkiu pusfinālā
Stokholmā; patlaban sacentās
pēc pirmās vietas ar ungāru meistaru
Šabo. Tā.vērsis uz sevi starptautiskās;
auditorijas ] uzmanību,. uztrauktais
lietuvietis; kliedza, ka ko-mūni$
ti deportējuši un noslepkavojuši
viņa māsu. ";•,;;/;.,
600.000 DP līdz 1950. %. 1. jūlijam
plānojot; izvie'tGt; IRO." no Ženēvas
zino UP. • Drīz Dēc ši termu;ia izvie-toiot
vēllOO.OOd.
.Jaltas un Potsdamas līguma anulēšanu,
Vācijas austrumu apgabalu
un Sudetijas atdošanu, Bavārijas
valdības atkāpšanos un landtāga atlaišanu
un vēl; citas lietas prasīja
3av§rijas / vācu bēgļu' delegātu sapulce
Dadiavā. . / ;
; Šveice ar! turpmāk atteiksies no
plejd.alīšanās jebkādā militārā savienībā,
otrdien paskaidroja Šveices ārlietu
ministrs, pēc tam, kad nacionālā
pādorne apstiorināja-Šveices piedalīšanos
Maršala plānā, • kas ir saimnieciskas
dabas.. . ./ .
: Atļauju 3 dienas izlaupīt GerlJcu
solīja dot pilsētas padomju komandants,
ja nacionalizētās ' vagonu
fabrikas strādnieki neizbeigs streiku,
ar ko tie protestēja pret nepietiekamu
pārtikas piegādi.
Helgolandi arī turpmāk izmantos
p$r mērķi bumbu mešanās vingrinājumos,
jb Vācijā cita - ; piemērota
mērķa nevarot atrast, paskaidroja
angļu militārā; valdība. . Vācijas
saimniecībai tas zaudējumus nesagā-dājot.
• / ; / ; ' ^ . •
Jauna atlfdzfbas kārtība/ pēc sta-chānoviešu;
sistēmas,- nodibināta Vācijas
padomju joslā./Strādnieki, kas
pārsniedz ,.grafiku", saņems speciālu
papildus atlīdzību, toties tiem, kas
plānu neizpildīs, tā būs ļoti zema.
Staļina darbi aizliegti lasīšanai
katoļlem; paskaidroja Vatikāna laikraksts
.,L Osservatore Romano". ;;
IHeidēlbergas ciklotromi amerikāņu
militārā valdība atļāvusi atkal
lietot .vācu atompētniecības vajadzībām.
Ciklotroni \ ir aparāti līdz
.2 .milj. voltu ' sprieguma radīšanai
atomu skaldīšanai.. . Heidelbcrgas
ciklotrons ir vienīgais Vācijā,; /
; Par 10 dieņāiif ceļu
saīsinās Ziemelan??lijā tikko uzbūvētais
31.000 t tvaikonis „Himalaya".
Tas būs lielākais šogad ūdenī nolaistais
kuģis.
Bumbu virs Brēmeņes ārpilsētas,
kā tagad noskaidrojies, kļūmes dēļ
nometusi kāda čētrmotorīga- britu
lidmašīna.;: / • ••
/Uceļotajiem ao Vācijas ar rietumu
varu rīkojumu atļauts izvest
;vlenīgi 40 D. marku. ; ••;;;';
Krusta karš Eiropā smicas Jaunā
ģenerāļa Eiz/nhaucra gramata; kas
visa drīzumā parādīsies atklātībā.
To izdos reizē . ASV, Lielbritānijā,
Zviedrija un Šveice.
Bijušais Ungārijas pjivaldonis admirālis
Hortljs, kas' pašreiz uzturas
Vācijā, tuvāka nākotnē izbrauks uz
Argentīnu, kur.par viņa rūpēsies
kāds argentīniešu diplomāts, . -
' 5().(^^^^^ vecs cilvēka ģindenis
atrasts Kalimnos salā, Dodekaneses
archipelāgā Vidusjūrā. Turpat uziets
arī kāds milzu dzīvnieka skelets. /
;;' JMUrlēnei ; Dllrichal. vislīdzīgākā
mincheniete īpašā sacensībā izrādl-ā3
24 g^ V.; B.abara • Zamulovska, kas
ieguva i^ažādas godalgas. : \
Kā angļu kreisais depulāts domā
^.aizsist krieviem elpu''
,,Ik vienu berlīnieti, kas grib pārnākt
uz Rietumvāciju un palīdzēt to
uzcelt kā daļu no mūsu Rietumu
ūnijas, vajadzētu lidmašīnā nogādāt
uz rietumiem." ieteic angļu strādnieku
partijas kreisā spārna deputāts
Krosmens . laikrakstā ..Sundav
Pictorial". Lidmašīnās ik dienu varētu
pāi'vest 20.000 personu, . Pēc
Krcsmcna. ierosinājuma. : 2.5 ;mil,io-niem
bloķēto;rietumu sektoru berll-.
niešu Vajadzētu lidz noteiktam datumam
likt izšķirties,; vai viņi izvēlas
brīvību vai savu mantu. ..Mēs
pārāk sīksti pieķeramies dažiem
vvadrātkilometriem Berlīnes drupu
.padomju joslas vidū.** domā deputāts,
pēc kura domām. Šāds Berlīnes
evakuācijas plāns krieviem; ..aizsistu
elpu" un ..stiprinātu rietumu stāvokli".
TuiTiinot blokādi, krievi
beidzot atrastos uz ..nedzīvā B^jrlī-nes
ķermeņa";
Kā ievadrakstā norāda ,.Die Ņeue
Zeitung", Krosmens jau nedēļām ilgi
cenšoties rietumvalstīs iestāstīt, ka
būtu labi un pareizi atteikties no
Berlīnes, reizēm pat sniedzot m a l dināta
ju attēl6}un>u par berliniešu
nostāju, padomju spēku stinrumu
vai krievu •rīcības; tiesīgumu; ;Kros-meņa
priekšlikums gan varot „aiz-
' ' ' - ' ' ' iir"; N i i m r
sist elpu" katram, kas atceras diktatūru
un kara' radītās baigās tautu
staigāšanas., Tagad Krosmens vēlas, •
lai vēl 2.5 miljoni cilvēku pamestu
dzimteni un mantu, apmainot to pret
problemātisko bēgļa brīvību pārpildītajā
Rictumvācijā. Realizējot šo
prick'šlikumu, rietumi no ^erlīnes
aizstāvjicm. pārvērstos par tās iz- ;
nīcinātajiem. • v.,;.;..;, . :;;;;• ••.; •
Kā zināms, angļu un amerikāņu
iestādes, vēl ; nesen atsauca visas;,
baumas par. Berlīnes iedzīvotāju ,
evakuējanu. Padomju licencēta Berlīnes
presē/ kas ar dažādām ziņām ;•
cenšas uztraukt berlīniešus, Krcsmcna
priol:šlikumu pasniedz kā oficiālu .
angļu • plānu, kā :ar/;iedzīvotāJu eva-kuēšanu
no Berlīnes nodrošināt- rie-; ;
tumniekiem • lielāku rīcības ;brlvību. ,
Cits lēboristu kreisā spārna deputāts
ZiliakUs ierosinājis Berlīnes
zes' izbeigšanai atmest ..Rietum-vācijas
politiku'/ un vienoties par ,
sociālfzētu, viengabalainu Vāciju
četru valstu, pārvaldē; tālāk Zillakus ..
ieteic Rūras, visas vācu ogļu un
tērauda . rūpniecības, - dzelzceļu un.
ūdens ceļu tīkla starotautislcu kontroli,
piedaloties Padomju Savienībai..
; NZ, AZ
(Turpinājums no 1. Ipp)
- Višinska argumentāciju eneri^ski
noraidīja ASV delegācijas loceklis
Dr. Džesops Aplams; esot Padomju
Savienības" apgalvojums, ka iepriek-Šējo
tiešo sarunu izjukšanā vainojamas
rietumvalstis; Berlīnes blokāde
faktiski pastāv, un kamēr tas tā
ir, ari miers ir apdraudēts, ievērojot
Maskavas līdzšinējo no.stāju. rietumu
sabiedrotajiem bija atlikuša.9 t^'kai
trīs iespējas: padoties, uz varu atbildēt
ar varu i vai arī, grie?ties pie
Apvienotajām nācijām; ASV,/Lielbritānija
un Francija izvelēiās nedejo.
Lietas nodošana Drošlbas; na-domei.;
ir pilnīgi;;dibināta,; .jo UN
chartas 107. pants, uz ko atsaucis
Višinskis, gan nosaka, ka uzvarētā-iu
valstu tiešās sarunās kārtojami
j autā jum i, kas skar; uzvarētās .valstis,
bet ne tādi. kās attiecas uz pasu
sabiedroto savstarpējām, attieksmēm,
kā' tas ir Berlīnes gadījumā. Džesapa
P retiebīldumi em pievieno jās ari an g-
'u.delegāts;kMogens.;;, .;•/•
Tai pašā (Jie^ā: ASV senāta ārlietu
komisijas priekšsēdis senators Van-denbērgs;
radio runā ;deklarēja, ka',
pēc republikāņu i^artijafi 'uzskatiem,
stāvoklis Berlīnē tiešām, aodŗaud pasaules
mieru. Partija .tādēļ neatzīstot
pakļaušanos padomju draudiem
un pilnā; mērā atbalstot pašrei/.ēļo
ASV ārpolitiku. •; -
Pirmdienas ievadrakstā; /..Times"
izteicās, ka prātīgākais ieteikums,
kādu ..Drošības padome varētu dot
Berlīnes jautājumā, būtu uzaicinājums
Padomju Savienībai atceU. blo- '..
kad i. lai tad varētu salnākt 'ārlietu ^
ministru konference. Bet ar 1/ tad •
vienošanos nevarētu panākt uz līdz-šineiiem
četru valstu kontroles .orin-cmiem,.
• ,Ja vispār kācJa; vit?tinsanās ;
būtu panākamā, tad., pēc .;Tim;e;^. .
domām, ta 1 būtu jādibinās uz paka-peniī^
ku Vāci ias- okunācijas izbeigšanu
uņ; neatkarīgas' vācu valdības ; ;
dibināšanu. Jā arī šī konference
būtu neveiksmī.ca, rietumu sabierlr.n-:; ;
tie vismaz iegūtu galīgu sknidrību. ..
; • Vašingtonā otrdienas vakarā pazi-ņ
0 j a, k a nrez i d e ]i t s T) M.j m e n s t'^ 1 e r • • i - ;
fisķv steidzami izsaucis uz Va./ingto-',.
nu ārlietu ministru Maršalu st a>'pt?u-stisl^
stāvokļa ;anspfrieša^
UN sesijas debašu dēl Mar.š:-l^>.v'^-"v
icras1^(:s\Vašingtonā... tikai sēst i ; •
,prezia^ntā. snociōllidmnšīnā.;.: T.''"-
rnehsvēlās; "sīku/Maršalā; . ;
ziņo i urnu nar visu UN; a.^r^v-'^žvt
gaitu. Slieme.'^ladēi prezidents s a īsina
iis arī savu v.ēļčŠanu propn.'^a.n- ;;
das brāudenu. . ^ . ' ;/;^^7 ;.
;; Arī Reviņs vakar devās už L o ^ ; ļ
Vx\y\. kur/ sniegs ziņojumu m:u\!"t''u
prezidentam: •Etlijarn;;;nēc;.kām;:1a"^
laikam došoties atnakal U7 Pnrh!,.' •
lai "piedalītos svārīgā^':a:jās UN debatēs.
Ar Maršalu ntrdien divaš stri;i-das
apsnribdāfi; Dānijas' ^ar]i,etii ministrs
Rasmusens, kam; pirms; tam-;.
bija saruna, arī • ar BevJnu. Pare-r
d^.ams, ka • arī pārējo Skandināvijas ;:
valstu, ārlietu •ministri UN sesijas ...
laikā vēi sastapsies ar īMaršalu un / ^
Revinu. ;. . BBC, AB
rekbrdists^^^ d
• I'- anGiia;iau
Francijas ogļi^ačiem otrdien uz 24
stundām pievienojās Parīzes ūdens-icjžtāžu^
uh; dzirnavu strādnieki -un
pilsēta diennalvti praktiski bijā bez
ud^^. Trešdien.^ streikot sāka arī
Francijas ^ galvaspilsētas taksametru
šoferi un spiestuvju strādnieki; Ogļraču
streiks pagaidām norit mierīgi.
Ziemeļfrancijā valdība stacionējusi
lielākas karaspēka. vienības, lai, novērstu
eventuālas .nekārtībās, .• Pret
to protestējuši strādnieki, piedraudot
,10 ;ogļraktuvēm> atsaukt glābšanas
k-.'miandas. ; Komunisti uzaicinājuši
str>?fkot arī Ziemelfrancijāš ; dzelz--
ceļņiekus. -Darbus jau. pārtraukuši
Meco^^-, Nantes un citu lielāku pilsētu
dzelzc^elnieki; Francijas rūpniecība
pagaidām nav apdraudēta.;jo tai ir
ogļu r j E z e r v e s .6 nedēļām.: .Ziemeļu
apgabalc^ vairākas vietās tomēr izsludināti
gāzes un elektriskās strāvas
ierobežoJL'/t.ii. ;
ļ Komūmstu kontrolētās ārodbiedrī-.
bu apvienības pārstāvji otrdienas
Vakarā apspi iedus ies a r tirdzn ie čības
ministru par .s^treiku izbeigšanu. Pēc
apstpriedēm koiTumisti paziņojuši, ka
ogļrači darbus neatjaunos,
BBC, BB
2. un 3. okt. Hanavas YMCAs/
YWCAs sarīkojumā notika trimdas
1948. g. meistarsacīkstēs desmitcīņā
vīriešiem un pieccīņā sievietēm.
;Pesrhitcīņā 5 dalībnieku konkurencē
uzvarēja ^ Jānis Plīsīs (Hanava). ar
5592 punktiem sasniedzot jaunu
trimdas rekordu. 2. v, izcīnna Pēteris
Nellands (Hersbruka): 4559 p.. 3.
V. ar 4488 p. hanavietis Ilmārs Mo-Žaraups.
Pieccīņā .sievietēm uzvarēja
St. Spruženiece (Hanava). 2. v. atstājot
I. Viļumu (Han.) un 3.. v. K.
Lasmani; (Hersbr.). Bez tam kļdivi-
Gunārs Nordāls,, Zviedrijas futholn v.aUts-yi_
enTbas izcilais uzbinicō-s, pārgājis profesio-
; uaios uir turpmāl; spēlēs Paiūzes; vienībā •
Stade .Frsngais. ;Nordāls ir pirmais' profesionālais
zviL'dru futbolists. ",
; Vācu bokseru ran?a ;<araksfii saslād-rii'-i •
divi; BcrlTn;Gs;snor{a /.urnrilisti. Šmegu)ā sva-;.
ra; ro'^ viiTu.; vērteiurnn,/pirrnn!3 ir tcn H'^fs,
2,; («.•arpe, 3. Neiz els .un tikai septītais Siiic-
V.//;-..
; Jaunais lieliskais J2pāf?u peldētājs koiio-
^jn.? ; Puruhnši; ļia^^ajttSavo5nrā;;s^
i.n;j;;us pasaules rekordus, bet,/īb? oficiāli; ne-;/
varŗ.'s atzrit, jo; Japāna tāpatl kā. Vācija ; ry-;;
jļiii'daūi ir;iz:sltigta ;no\.S.tarptaiĶ \>^'^fl^^^' .;
^anns; savienības. : :•:]•.''..• ;.•,• .'^o^''; : , ' - ; ' ; •;
: Uī Anstrāliju tuvākajās dienās ņd; AUPŠ-burga.
š' izcc]cit&i,u Dometnes aizbrauks • basket-;
tKjļisrs R. Berziņ.š un L;l.čpotaj.s H. 1.aiirs. • ;duālāssāc(msībās;reālizēti/-vairāk
labi rezultāti kurus sniegsim nālca- dot" sporta laikrakstu.;
maja numurā.. A. L.
T r ī s latvieSi iTcTnīia PSRS meistarnosau-kurnu
vieglatlētikā: -20 km solo.^nnā Zeltiņa
(1:43:52.0 ^ st.), 50 krn solo-^anā; Krūklirt^l
:(4;40::15,4št.); un: k ā r t s l ē k š a n ā . Ozoliņa (4,18
m).: Desmitcīņā i igaunis ī/tps sasiiiedza
7*780 p. (100 m 11.4; tāli. 6,55/ lodē 16,18 •
augsti. .. 1.70.;400 m 50,2; 1.10 m barf. /15,4:
diskā , 47.55.; kārtsl. 3,40; šķēpā ;G1.,96;. 1500
ni- 4:35,()). Šķēpu jaunais meistars ;AJekse-;
jcvs ineta 64,09 m. Sieviešu sacensībās Dinn-badze
meta disVu ;50.10 m,;Sevrjuk6va grūda
lodi 14.44. , PSRS mcistarsacTkstcs Harkovā
ilga 8 dienas. ; Bija 400 dalībnieku, to; vidū
204 sievietes. Reālizē-as 10 rekordi.
Igaunis Aupusts M ā l i s t e i n s p a ^ a s ' v i e g l a t l ē t
i k a i sezonas- beigas • vēl arvien uzlabo; savus
r e z u l t ā t u s : sacīkstēs / \ 1 i | c h e n ē . viņš- lodes
g r ū s a n ā ar 15,10 m uzradīja • Vācijas šīgada
labāko sasniegumu.
Jnunn pasaules I?ibāko sasniegumu 3000 m"
kavēkļu skrējienā — 8:55,8 minVHejsinkos.re-ali.-^
ēiis• š ī s distances . .uzvarēfā's Londonas
olimpiadā zviedrs Tore Sjcstrands. Oficiālu
pasaules rekordu 3000: ra kavēkļu skrē'ic^ā
n e r e ģ i s t r ē . .; . • " . ; / ; ; • . / / ; • • • • ; ''•;;;•/ ',:/'^
U n s; ā r i j a s fu tbola v a 1 s l.s vi en ī b a va Īstu sac īk ;
stč Budaneštā uzvarēja Austriju. 2—1, ber Vīnes
un Budapeštas pilsētu vienības Austrijas
galvaspilsētā .spēlēja 3- 3. .-;:;:••
' Padomju Savienības mri^farnosaukumu futbolā
jau trešo reizi ' p ē c i artas izcīnījis. Sarkanās
armijas centrālais Klubs. 2.. v.; ierindojies
Maskavas - Dinam.o, kas meistaram zaudēja
3 - 2 . "•;;;..;•;;••:;'
.Igauņu jaunatne k l u s r . arvien"; spēcīgāka
vieglatlētikā. Geislinrcnas i^imnazistu sacensībās
17—18 g. V. ;au-:iešu grupā reālizēr
jās 4 izcili sasnie.^u^:^!: a:u^.stlēkVjnā I.
Palms-Leiss 1,70 m, lodē H . Graps 13,58 m,
diskā U . Vispass 38,73 m Ain š ķ ē p ā Q. Golub-jatnikovs
43^7. m.
Lrus rd u n m a;
i 2
• •
^: ,.•/•
; / / / : ; •
< m
' 1 T i 1
;..
ŗjr-'
10 ;: n 14
• •
l i . ; %.
17
, •
••
20 . - J ir
24 ;
.J^,J
1 • \y •
26 1 .
Līmeniski: 2. Kara. kuģis. 7.. Naudas vie- •
nlba. 8. Pabiras, gruži. 10. Auglis. '13. Laukuma
mēra vienības. 15, Audums. ; K i ; ..Mō- ;
ķene. 17. Dziesma. 18. Māca. 20. Neapģērbta. •
23. Neaizkarams. 24. - P i e v i e n o š a n a . • 2 5 : ' - 7.1,-
betie.^u priesteris. .26. SacensTbrs..
Stateniski: 1. Populāritāie. 2; .;*ugi. 3.- Tautas
fizisk-ais un g a r ī g a i s izpaudums. A.. Putni.
5, ;AiāļlQps; 6 . ; G r ā b i . 0. Pilsēta Sicilijā. II.
Morālisks noziegums. 12.. Apgaismor^^anas lī- •
dzeklis. 14. Apavi. 19. Narkotiska viela. 21.
Sievietes vārds. 22. Svinīgi sarīkojumi. 23.
Plašums.
(> (risinājum» nākamajā mimurā) .
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-07 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481007 |
Description
| Title | 1948-10-07-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
i;vWA. 1948. g, ^
•sr
I
nozares, kw nav hou
l taču tas paliek'tik!'»'^
Jautagad beļģu bļ,;'
[vairāki desmS fe^^
ķaa ogŗasu darbu -if-;'
Jušl, gadīsies vairāt If'
Jāšaubās p,w
Rdāt uzturu dažām ne*
Pūles prasīja 5 ^
pieinS
ķn§8 dienas'. Tāpat izte^
Mmļis uz Belģiiu n-./,
saslimst un
viņam-pienāktos pabaS
ķimm ir tieaiba šo S
h .ārsta, atanuma sūm
Strādnieki tafiu maksS
ļalgas ŗsociālai aptenā.
ļun vēl citi apstSkU radi-zejo
nenoteiktību. Nākotne '
ļkt, ka latviešu oģļraK cer
ules YMCA9 pārstāļa K;
Nesenais apmeklējuinj,. BeL
kg bez atbllss. Viņa vēro-
Sejienes darbu un mi
toojumam,' kam jāpanāk
ļma maiņa organizācijās un
kas cīnās par cilv&kutlesi-abklSjIbu.
,
eptembŗa beigās.:
^ valstis pievienojušās jau-es
kalendāra plānam; kas
visas līdzšinējās kalendāra
iroblēniSiS. Gads būtu leda-
! ceturkšņos, katrā pa 91
itrs ceturksnis 3 mēnešos,
1 pirnaajani būtu 31, pārē-ienas.-
Lieldienām un Va^
n būtu noteikts diitums,
imēv sāktos ar svētdionu.
'.. • .^OT,
peru laulātam pārim Kali-
ISV, ar lieliem jļrūtumjem
doptēt divus attālākus ra-ļ
desmitgadīgus bāreņua no
pet nupat Noltimeri dabū-nu
sūtīt bāreņus atpakaļ,
ir naci/* teicis Noltimera.
pņi bija šeit tikai trīs me-t
tas izlikās kā 50 |adu."
' : w.
āņglu flotes virsniefe tik
|ti*bistēļa savu sievu par to.:
Nepiecēlās, radiofonā atska-ļas
himnai, ka sieva; piepra-ibas
šķiršanu, un laulība
Jūs ar; savu; si^vu esat apar
savas;.zemūdenes .rnatro-iskalclroia
tiesnesis. (DT)
VEST UlEi
RED AK
I * 1
^-i-ffl^/fifļš'f;
ļe.Havensburgā
OSTĪBAS TIESĪBAS
Skaidrojumiem i IBO preses
!ē;kHivis zināms, ka_DF
Ierobežojumu .pamata i
biedroto .nolig*s. Mai.9
ļie ierobežojumi, kas Jopo-k'kaut
gan vāGieŠiem ya^«
[ atgādina damtsbusanu.
S laikā UN cilvēlui paraaj-
Ik pl^ēsca rkguāšraan akiu stiirb;a si_z bfr?ivdibļ.ti
Ķa t£ie ši tipLaimbuat tiieersoitbiāeiino.J *_^
Piai .par iemeslienv^mm ;ļ
&dzniecibās apkarošana. ^^^^
p^dzībām, satiksmes i t o
gošanauft. Visi šie ^ien«^';
pkritiku; Kas.vata«5;
ĶLiae, cībkaād, ivoā c. upa rtiarddi^a )i.eeSj ,:
milzīgi preču krajiim-^^
Urādā vairāk nozidjv^
zivotāji, to liecn^Ti 0
het satiksmes^^^ ļ^^^^^^^^^^^
būhiav.pāwlog°J^^'i j^i. būtu, vienas n^ciga^^i^,,^,
Uas izslēgžana no sau'^»',
Tneatslogotu. . _
es domālp,. ka DP ^ H
umi na- ņek s ^f^o lai
[sālciiMja.u ksatāsv oizktlei tk^a" ^W ļ eriā-teiskā
ziņā.
kkramento piketa,
l.reiģēja_uz:aur.oļ^
Ikrizes talaku paa|V ^ ,,.
Inu tautai un c Īve 1 ŗ,5
Cemēs jāvieņojas^^^,.
bas pēa tam- l^^f ar
fc.blja;pae*u^i 2^^^^
fodot Berlmas ja
l Drošības paļ^ S ā J ' - ',
Otrdienas rītā gaisa koridorā uz
Berlīni, Neuenas tuvumā, ap 50 km
^ z\Qm^\riQ'^^'^^^ Berlīnes, sā-k
§s īsi pirms tam pieteiktie padomju
tpletnu lēcēju manevri. Pret šādu
taievu rīcību, kas apdraud satiksmes
drošību gaisa koridorāi ang}u iestā-des
nekavējoties iesniedza; protestu
oadomju militārajal valdībai, : ap-
^dzot to kopīgi p|eņemto noteikumu
Berlīnes demokrātiskajās; partijās;
ļļbrlņu radīji^ pilsētas lielv^cākā
vietnieka Dr:FrIdens^ paskaid-lējums,
ka novembri paredzētās pašvaldības
vēlēšanas būšot jāatliek, jo
padomju sektora iestādes kavējot
vīlēšanu sagatavošanu ^ un aizliegu-
^ spiestuvēm iespiest vēlēšanu; materiālus/
Soclāldemx!)kratu partijas
pirstāvis norādīja, pa padonaju m i -
litirS valdība, oficiāli vēl riav aizliegusi
vēlēšanas.; Tāpat par vēlēšanu
sarīkošanu paredzētajā termiņā
irteikušies kristīgo demokrātu uri
liberālderra*ratu partijas pārstāvji.
; No V
; tas ziņ^ifi par policljas spēku tālāku
pastiprInāšaiWv iesalstot tajā daudzus
bijušos vācu ķaŗa: gūstekņus un
J>aulusa armijas" locekļus, kas Padomju
Savienībā beiguši īpašu;poll-
.'tiflkās pārskološanas kursu. Šāda
veidā komplektējptles arī kāda 2000
wu liela; policijas pastiprinājuma
vienība, kas, pēc Londonā saņenŗtas
informācijas, drīzumā ;ieradlš^^^^^
sadales nometnē Fajkenzēā pie Ber-rllnes.
Kā paskaidro BBC,- tam; esot
sakars ar vispārējo krievu joslas po-
;HciJas iēorganizābijuv Pplleijas spē
ku pastiprināšanu uzskata par zīmi,
ka Padomju Savienība drīz atkal
varētu atkārtot priekšlikumu par
okupācijas karaspēku izvālcšanu no
•Vācijas..•••,/•:•;•
Padomju joslas iekšlietu, pārvaldes
vadītājs Fišers SED laikrakstā
„Neues Deut^chland" paskaidro, kal
„tirišanas" aui?trumu joslas policijā
esot pabeigtas. Rietumvalstis savās
okupācijas joslās esot pastiprinājušas
policijas spēkus un apgādājušas
tos pat tanlcemr arī k^ joslā
esot paredzēts -policiju V pas^^
labāk apmācīt un apgādāt ar visu
ieroču šķiru speciālistiem; Tā kā
vienu daļu Vācijas tagad nododot
pašu vāciešu pārvaldīšanai, tad pārvaldes
uzdevumu veikšanai padop^'y
joslā vajagot 4d0;000 policistii p i -
šera paskaidrojums nozīmē, ka ik už
45 padomju joslās; iedzīvotāji
sirmgalvjus; un zīdaiņus ieskaitot,
būtu nepieciešams pa policistam.
atlavusi
Maskava pagājušā nedēļa riotikusi
modes skate. Arzeniju preses p^^'
stāvji ar izbrīnu konstatējuši, ka dāmai
;pēcpusdlenas; un; vakara kleitas
kļuvušas ievērojami garākas; Sporta
un darba kleitas vēl joprojām ir
īsas un sniedzas tikai mazliet z^em
ceļiem. Izstādē demonstrēja 7500 modeļu.
Vakarēiropa modes skatēs parasti
nav vairāk kā 100 modeļu, tā
kā „stachanbvieši ai'ī šoreiz ievērojami
pārspējusi kapitalistiskās vai-stis".
:•••/•;.•-••••;,;. ••;••^ ;••••••••••.•••;/.;
Laikrakstu korespondenti koristatē,
ka boļševiku partija laikam beidzot
TOdomju sievietēm „atļāvusi nēsālj
garākas kleitas". Vēl nesen padomju
okupācijas iestādes noliedza savām
darbiniecēm pagarināt svārkus,
jo „tā esot ķēmošanās pakaļ burzu-
.jiem". ^ •• - ^ -St
jautāpīTis
0
(Turpinājums no 1. Ipp.) ;;
metodes un ' dot ierosinājumus
sauszemes, jūras un gaisa spēku sa^
darbības tālākai ui*labošanai.
P§c atgriešanās no' Portugāles senators
Geŗnejš otrdienas vakarā Vašingtonā
paskaidroja, ka nākošajā
kongresa sesijā pieprasīšot militāru
palīdzību Eiropai jauna ^aizdošanas
«It nomas līguma" ietvaros, jo militārs
atbalsts; Rietumeiropai esot la-
^5kais nodrošinājums pašām ASV.
§al nolūkā amerikāņu bruņošanās
rūpniecības kapacitāte esot jāk'āpina
līdz pēdējai Iespējai. Tālāk Gemcis
Izteicās, ka atbalstīšot Spānijas iekļaušanu
Maršala palīdzības plānos.
;,,Spāņlja Jau kopš 1936. g. cīnījusies
prot komūnismiu," teica Gemejs,„uK
vkatra valsts, kas cīnās pret komunismu,
ir mūsu draugs," ; ;
: Pēc ,,Daily; Mali" specl^
poņdenta ziņām,. ģenerālis Franko
esot izteicis; šādas trīs pretprasības
par gatavību sadarboties ar rietumvalstīm
pastāvošo starptautisko organizāciju
ietvaros: Spānijas uzņemšanu'
UN. tās iekļaušanu Mar-'
;šak;palīdzības plānā|un pilnrs^u dip-,
lomātisko attieksmju atjaunošanu ar
••Spānija.'- :;:•;:
Portugāles; ģenerālštābi prlekšnie-ifa
Rodŗigueza gaidāmais apciemojums
Londonā, kā -ziņo Reutera dip-;
iomātiskais korespondents, devis vielu
min ējun^ pGlItiškās aprindās,
l^a iespējama Portugāles iesaistīšana
Riptumu;ūnijā. Pēc ; Bādenbādenes
^raidītāja informācijas, šajā sakarībā:
jņļnot arī Dāniju.-;/
_'Ari Argentīnas senāts pieņēmis
likumprojektu par; seivišķām .pilnvarām
valdībai kara vai; „nācijas izņēmuma
stāvokļa" gadījumā. •
;Spāņu politiskās aprindas: ļoti ap-niierinātas
pār ārzerņju;atbalsi ;pēc
aŗerikāņu senatora Gerneja un
amerikāņu virsnieku apcieņiojuma
^ tikšanās ar ģenerāli Franko. Sa-
^as apstiprinot faktu, ka rietumvalstu
un Spānijas attieksmes atkarīgas
no Vašingtonas un Maskavas
a t t i e k s m ēm
Rakstā Spāni ja pasaules intere-f^
s centrā" ārlietu ministrijai tuvais
2^^u laikraksts „Ya" apgalvo, ka;
^ V . :un^ Anglijas! / lietpratēji ; ar
^^ontgomeriju esot par^pānijas uzņemšanu
'rietumu- blokā, ievērojot
Piŗeneju ;aizsardzības līnijas nozīmi
^ļrop^s aizstāvēšanas plānos. Ame-ruāņu
delegācija esot interesējusies
SpānijasVmiMro potenciālu un
eventuālām vajadzībām, un Ger-^
; ļj«js esot izteicies, ka ASV senāta
oruņoto spēku; komisija : esat par
;^nnālu ^ attieksmju atjaunošanu
^ P ; Vašingtonu un Madridi. Sai
^?ribā; spā^^ citē ari ģe-ļ
^ ļ a de G pre-
^^ancijai vajagotatjaunot
ļ^Piomatiskas un draudzīgas at-
^^^^smes ar Spāniju.
,.^5;.^i^as aprindas Vašingtonā gan
JOK! • ^^^^^ Eiropas atkarā-.
Spānijas iesaistīšana saimnieciskā
un militārā sadarbībā, jp
ASV -turoties pie UN lēmuma, ka^
ieteica UN valstu valdībām atsauict
savus ;dipiomātisk6s; pārstāvjus no'
Madrides; Neesot tomēr noliedzams^
ka notikumu attīstība un stratē,ģiski
apsvērumi varētu padarīt Spāniju
par nozīmīgu faktoru Rietumeiropas
aizstāvēšanās; plānos. Bauniām par
amerikāņu aviāciias bažu gaidāmo
ierīkošanu Spānijā par pamatu varētu
būt arī kāds nolīgums, kas parakstīts
1945. g., pēc sabiedroto uzvaras/
un: saskaņā ar/kuru' ASV ;sa^
kārtoja dažus lidlaukus;Spānija
Efūdamas pretim at1 auju izmantot tos
amerikāņu karavīru, transportam
atpakaļ uz dzimteni. ;'Sis līgun-is izbeidzoties
1949. g. sākumā.
Amerikāņu senatoram Gernejam
pēc beigtām sarunām Spānijā biju-
Ms sarunas arī Lisabonā ar Portugāle
g valstsvīriem.
' "Trešdien Klusajā okeānā «akās
lielākie ASV flotes manevri kopš
kara beigām. Uz manevriem no
Sāndfēgo Izbrauca 80 kara kuģu un
citu flotes vienību. Manevros lietos
kaujas munīciju, un notiks arī kādas
salas, stu.rmēšana ar desanta vienībām.
,
BBC, DM, AZ, NZ
! • I
85 rol^elas
(Turpinājums no L Ipp,) .
publlkāņu kandidāts prezidenta
amatam un Ņujorkas štata gubernators
Djtdjs kādā vti^lēšanupropaģaņ-das
runā militārās t^avienlbag paktu
ieteica parakstīt vlsc^m/; 16 valstīm,
kas piedalās Maršala plānā. Tādā
kārtā starp Savienotajām Valstīm
un Padomju Savienību būtu radīts
ļoti,ievērojams spēku faktors, kura
dēl neviena valsts neuzdro.^inātc^ uzsākt
karu.
Par aizsardzību pēdējā Liikā nopietni
sākusi domāt arī Lielbritānija.
Pii-mdien Londonā sākta brīVi^.^ātīgd
vervēšana, ko ievadīja aizsant^-ības
ministrs sērs Aleksandera. ;RU'na5
teica -arī konservatīvo pan'iias
priekšsēdis Vinstons. Cerčlls uri
rākais ārlietu ministrs Idens. „Āzijas
robežas tagad atrodas pie Elbas,/'
ideklarēja bijušais britu < premjers.
„Būtu tāpēc ārkārtīgi muļķīgi,' ja
Lielbritānija aizmirstu rūpēties par
savu un Eiropas drošību." >Sie ievērojamā
angļu valstsvīra vārdi ir
ārkārtīgi zīmīgi. Bāldvins kādreiz,
teica, ka britu impērijas robežas at-'
rodas pie Reinas. ar to pasvītrodams,
cik svarīga Londonai ir Francijas
neatkarība. Tagad stāvoklis kļuvis
daudz bīstamāks, ja CerGilam jāatzīst,
ka Āzi ja. jau atrodas pie Elbas.
Piecu Rietumeiropas valstu aizsardzības^
ministru apspriedes Londonā
turpinājās arī otrdien. Sēdes vadīja
britu ' "gaisa • spēku virspavēlnieki^
lords Teders. Feldmaršals Montgo-merljs
tajās nepiedalījās. Kā BBC
ziņo; līdzīgas apspriedes uz priekšu
notiks regulāri. BBC
DAŽOS VĀRDOS
Staļina lelle pakārta un padomju
karogs sadriskāts 24.000 ņujorkiešu
demonstrācij ā 3. oktobrī, piedaloties
250.000 skatītājiem- Demonsti^āciju
rīkoja Ņujorkas poļu jaunatnes • ap-,
vienība amerikāņu pilsoņu karā
kritušā - brigādes ģenerāļa Piilaska
200. dzimumdienas' atcerei.. ^
Ar dtires triecienu kāds lietuvietis
apgāza padomju šacha meistara
Bronšteina š^dna galdiņu, kad viņš
pasaules šacha meistai^saclkiu pusfinālā
Stokholmā; patlaban sacentās
pēc pirmās vietas ar ungāru meistaru
Šabo. Tā.vērsis uz sevi starptautiskās;
auditorijas ] uzmanību,. uztrauktais
lietuvietis; kliedza, ka ko-mūni$
ti deportējuši un noslepkavojuši
viņa māsu. ";•,;;/;.,
600.000 DP līdz 1950. %. 1. jūlijam
plānojot; izvie'tGt; IRO." no Ženēvas
zino UP. • Drīz Dēc ši termu;ia izvie-toiot
vēllOO.OOd.
.Jaltas un Potsdamas līguma anulēšanu,
Vācijas austrumu apgabalu
un Sudetijas atdošanu, Bavārijas
valdības atkāpšanos un landtāga atlaišanu
un vēl; citas lietas prasīja
3av§rijas / vācu bēgļu' delegātu sapulce
Dadiavā. . / ;
; Šveice ar! turpmāk atteiksies no
plejd.alīšanās jebkādā militārā savienībā,
otrdien paskaidroja Šveices ārlietu
ministrs, pēc tam, kad nacionālā
pādorne apstiorināja-Šveices piedalīšanos
Maršala plānā, • kas ir saimnieciskas
dabas.. . ./ .
: Atļauju 3 dienas izlaupīt GerlJcu
solīja dot pilsētas padomju komandants,
ja nacionalizētās ' vagonu
fabrikas strādnieki neizbeigs streiku,
ar ko tie protestēja pret nepietiekamu
pārtikas piegādi.
Helgolandi arī turpmāk izmantos
p$r mērķi bumbu mešanās vingrinājumos,
jb Vācijā cita - ; piemērota
mērķa nevarot atrast, paskaidroja
angļu militārā; valdība. . Vācijas
saimniecībai tas zaudējumus nesagā-dājot.
• / ; / ; ' ^ . •
Jauna atlfdzfbas kārtība/ pēc sta-chānoviešu;
sistēmas,- nodibināta Vācijas
padomju joslā./Strādnieki, kas
pārsniedz ,.grafiku", saņems speciālu
papildus atlīdzību, toties tiem, kas
plānu neizpildīs, tā būs ļoti zema.
Staļina darbi aizliegti lasīšanai
katoļlem; paskaidroja Vatikāna laikraksts
.,L Osservatore Romano". ;;
IHeidēlbergas ciklotromi amerikāņu
militārā valdība atļāvusi atkal
lietot .vācu atompētniecības vajadzībām.
Ciklotroni \ ir aparāti līdz
.2 .milj. voltu ' sprieguma radīšanai
atomu skaldīšanai.. . Heidelbcrgas
ciklotrons ir vienīgais Vācijā,; /
; Par 10 dieņāiif ceļu
saīsinās Ziemelan??lijā tikko uzbūvētais
31.000 t tvaikonis „Himalaya".
Tas būs lielākais šogad ūdenī nolaistais
kuģis.
Bumbu virs Brēmeņes ārpilsētas,
kā tagad noskaidrojies, kļūmes dēļ
nometusi kāda čētrmotorīga- britu
lidmašīna.;: / • ••
/Uceļotajiem ao Vācijas ar rietumu
varu rīkojumu atļauts izvest
;vlenīgi 40 D. marku. ; ••;;;';
Krusta karš Eiropā smicas Jaunā
ģenerāļa Eiz/nhaucra gramata; kas
visa drīzumā parādīsies atklātībā.
To izdos reizē . ASV, Lielbritānijā,
Zviedrija un Šveice.
Bijušais Ungārijas pjivaldonis admirālis
Hortljs, kas' pašreiz uzturas
Vācijā, tuvāka nākotnē izbrauks uz
Argentīnu, kur.par viņa rūpēsies
kāds argentīniešu diplomāts, . -
' 5().(^^^^^ vecs cilvēka ģindenis
atrasts Kalimnos salā, Dodekaneses
archipelāgā Vidusjūrā. Turpat uziets
arī kāds milzu dzīvnieka skelets. /
;;' JMUrlēnei ; Dllrichal. vislīdzīgākā
mincheniete īpašā sacensībā izrādl-ā3
24 g^ V.; B.abara • Zamulovska, kas
ieguva i^ažādas godalgas. : \
Kā angļu kreisais depulāts domā
^.aizsist krieviem elpu''
,,Ik vienu berlīnieti, kas grib pārnākt
uz Rietumvāciju un palīdzēt to
uzcelt kā daļu no mūsu Rietumu
ūnijas, vajadzētu lidmašīnā nogādāt
uz rietumiem." ieteic angļu strādnieku
partijas kreisā spārna deputāts
Krosmens . laikrakstā ..Sundav
Pictorial". Lidmašīnās ik dienu varētu
pāi'vest 20.000 personu, . Pēc
Krcsmcna. ierosinājuma. : 2.5 ;mil,io-niem
bloķēto;rietumu sektoru berll-.
niešu Vajadzētu lidz noteiktam datumam
likt izšķirties,; vai viņi izvēlas
brīvību vai savu mantu. ..Mēs
pārāk sīksti pieķeramies dažiem
vvadrātkilometriem Berlīnes drupu
.padomju joslas vidū.** domā deputāts,
pēc kura domām. Šāds Berlīnes
evakuācijas plāns krieviem; ..aizsistu
elpu" un ..stiprinātu rietumu stāvokli".
TuiTiinot blokādi, krievi
beidzot atrastos uz ..nedzīvā B^jrlī-nes
ķermeņa";
Kā ievadrakstā norāda ,.Die Ņeue
Zeitung", Krosmens jau nedēļām ilgi
cenšoties rietumvalstīs iestāstīt, ka
būtu labi un pareizi atteikties no
Berlīnes, reizēm pat sniedzot m a l dināta
ju attēl6}un>u par berliniešu
nostāju, padomju spēku stinrumu
vai krievu •rīcības; tiesīgumu; ;Kros-meņa
priekšlikums gan varot „aiz-
' ' ' - ' ' ' iir"; N i i m r
sist elpu" katram, kas atceras diktatūru
un kara' radītās baigās tautu
staigāšanas., Tagad Krosmens vēlas, •
lai vēl 2.5 miljoni cilvēku pamestu
dzimteni un mantu, apmainot to pret
problemātisko bēgļa brīvību pārpildītajā
Rictumvācijā. Realizējot šo
prick'šlikumu, rietumi no ^erlīnes
aizstāvjicm. pārvērstos par tās iz- ;
nīcinātajiem. • v.,;.;..;, . :;;;;• ••.; •
Kā zināms, angļu un amerikāņu
iestādes, vēl ; nesen atsauca visas;,
baumas par. Berlīnes iedzīvotāju ,
evakuējanu. Padomju licencēta Berlīnes
presē/ kas ar dažādām ziņām ;•
cenšas uztraukt berlīniešus, Krcsmcna
priol:šlikumu pasniedz kā oficiālu .
angļu • plānu, kā :ar/;iedzīvotāJu eva-kuēšanu
no Berlīnes nodrošināt- rie-; ;
tumniekiem • lielāku rīcības ;brlvību. ,
Cits lēboristu kreisā spārna deputāts
ZiliakUs ierosinājis Berlīnes
zes' izbeigšanai atmest ..Rietum-vācijas
politiku'/ un vienoties par ,
sociālfzētu, viengabalainu Vāciju
četru valstu, pārvaldē; tālāk Zillakus ..
ieteic Rūras, visas vācu ogļu un
tērauda . rūpniecības, - dzelzceļu un.
ūdens ceļu tīkla starotautislcu kontroli,
piedaloties Padomju Savienībai..
; NZ, AZ
(Turpinājums no 1. Ipp)
- Višinska argumentāciju eneri^ski
noraidīja ASV delegācijas loceklis
Dr. Džesops Aplams; esot Padomju
Savienības" apgalvojums, ka iepriek-Šējo
tiešo sarunu izjukšanā vainojamas
rietumvalstis; Berlīnes blokāde
faktiski pastāv, un kamēr tas tā
ir, ari miers ir apdraudēts, ievērojot
Maskavas līdzšinējo no.stāju. rietumu
sabiedrotajiem bija atlikuša.9 t^'kai
trīs iespējas: padoties, uz varu atbildēt
ar varu i vai arī, grie?ties pie
Apvienotajām nācijām; ASV,/Lielbritānija
un Francija izvelēiās nedejo.
Lietas nodošana Drošlbas; na-domei.;
ir pilnīgi;;dibināta,; .jo UN
chartas 107. pants, uz ko atsaucis
Višinskis, gan nosaka, ka uzvarētā-iu
valstu tiešās sarunās kārtojami
j autā jum i, kas skar; uzvarētās .valstis,
bet ne tādi. kās attiecas uz pasu
sabiedroto savstarpējām, attieksmēm,
kā' tas ir Berlīnes gadījumā. Džesapa
P retiebīldumi em pievieno jās ari an g-
'u.delegāts;kMogens.;;, .;•/•
Tai pašā (Jie^ā: ASV senāta ārlietu
komisijas priekšsēdis senators Van-denbērgs;
radio runā ;deklarēja, ka',
pēc republikāņu i^artijafi 'uzskatiem,
stāvoklis Berlīnē tiešām, aodŗaud pasaules
mieru. Partija .tādēļ neatzīstot
pakļaušanos padomju draudiem
un pilnā; mērā atbalstot pašrei/.ēļo
ASV ārpolitiku. •; -
Pirmdienas ievadrakstā; /..Times"
izteicās, ka prātīgākais ieteikums,
kādu ..Drošības padome varētu dot
Berlīnes jautājumā, būtu uzaicinājums
Padomju Savienībai atceU. blo- '..
kad i. lai tad varētu salnākt 'ārlietu ^
ministru konference. Bet ar 1/ tad •
vienošanos nevarētu panākt uz līdz-šineiiem
četru valstu kontroles .orin-cmiem,.
• ,Ja vispār kācJa; vit?tinsanās ;
būtu panākamā, tad., pēc .;Tim;e;^. .
domām, ta 1 būtu jādibinās uz paka-peniī^
ku Vāci ias- okunācijas izbeigšanu
uņ; neatkarīgas' vācu valdības ; ;
dibināšanu. Jā arī šī konference
būtu neveiksmī.ca, rietumu sabierlr.n-:; ;
tie vismaz iegūtu galīgu sknidrību. ..
; • Vašingtonā otrdienas vakarā pazi-ņ
0 j a, k a nrez i d e ]i t s T) M.j m e n s t'^ 1 e r • • i - ;
fisķv steidzami izsaucis uz Va./ingto-',.
nu ārlietu ministru Maršalu st a>'pt?u-stisl^
stāvokļa ;anspfrieša^
UN sesijas debašu dēl Mar.š:-l^>.v'^-"v
icras1^(:s\Vašingtonā... tikai sēst i ; •
,prezia^ntā. snociōllidmnšīnā.;.: T.''"-
rnehsvēlās; "sīku/Maršalā; . ;
ziņo i urnu nar visu UN; a.^r^v-'^žvt
gaitu. Slieme.'^ladēi prezidents s a īsina
iis arī savu v.ēļčŠanu propn.'^a.n- ;;
das brāudenu. . ^ . ' ;/;^^7 ;.
;; Arī Reviņs vakar devās už L o ^ ; ļ
Vx\y\. kur/ sniegs ziņojumu m:u\!"t''u
prezidentam: •Etlijarn;;;nēc;.kām;:1a"^
laikam došoties atnakal U7 Pnrh!,.' •
lai "piedalītos svārīgā^':a:jās UN debatēs.
Ar Maršalu ntrdien divaš stri;i-das
apsnribdāfi; Dānijas' ^ar]i,etii ministrs
Rasmusens, kam; pirms; tam-;.
bija saruna, arī • ar BevJnu. Pare-r
d^.ams, ka • arī pārējo Skandināvijas ;:
valstu, ārlietu •ministri UN sesijas ...
laikā vēi sastapsies ar īMaršalu un / ^
Revinu. ;. . BBC, AB
rekbrdists^^^ d
• I'- anGiia;iau
Francijas ogļi^ačiem otrdien uz 24
stundām pievienojās Parīzes ūdens-icjžtāžu^
uh; dzirnavu strādnieki -un
pilsēta diennalvti praktiski bijā bez
ud^^. Trešdien.^ streikot sāka arī
Francijas ^ galvaspilsētas taksametru
šoferi un spiestuvju strādnieki; Ogļraču
streiks pagaidām norit mierīgi.
Ziemeļfrancijā valdība stacionējusi
lielākas karaspēka. vienības, lai, novērstu
eventuālas .nekārtībās, .• Pret
to protestējuši strādnieki, piedraudot
,10 ;ogļraktuvēm> atsaukt glābšanas
k-.'miandas. ; Komunisti uzaicinājuši
str>?fkot arī Ziemelfrancijāš ; dzelz--
ceļņiekus. -Darbus jau. pārtraukuši
Meco^^-, Nantes un citu lielāku pilsētu
dzelzc^elnieki; Francijas rūpniecība
pagaidām nav apdraudēta.;jo tai ir
ogļu r j E z e r v e s .6 nedēļām.: .Ziemeļu
apgabalc^ vairākas vietās tomēr izsludināti
gāzes un elektriskās strāvas
ierobežoJL'/t.ii. ;
ļ Komūmstu kontrolētās ārodbiedrī-.
bu apvienības pārstāvji otrdienas
Vakarā apspi iedus ies a r tirdzn ie čības
ministru par .s^treiku izbeigšanu. Pēc
apstpriedēm koiTumisti paziņojuši, ka
ogļrači darbus neatjaunos,
BBC, BB
2. un 3. okt. Hanavas YMCAs/
YWCAs sarīkojumā notika trimdas
1948. g. meistarsacīkstēs desmitcīņā
vīriešiem un pieccīņā sievietēm.
;Pesrhitcīņā 5 dalībnieku konkurencē
uzvarēja ^ Jānis Plīsīs (Hanava). ar
5592 punktiem sasniedzot jaunu
trimdas rekordu. 2. v, izcīnna Pēteris
Nellands (Hersbruka): 4559 p.. 3.
V. ar 4488 p. hanavietis Ilmārs Mo-Žaraups.
Pieccīņā .sievietēm uzvarēja
St. Spruženiece (Hanava). 2. v. atstājot
I. Viļumu (Han.) un 3.. v. K.
Lasmani; (Hersbr.). Bez tam kļdivi-
Gunārs Nordāls,, Zviedrijas futholn v.aUts-yi_
enTbas izcilais uzbinicō-s, pārgājis profesio-
; uaios uir turpmāl; spēlēs Paiūzes; vienībā •
Stade .Frsngais. ;Nordāls ir pirmais' profesionālais
zviL'dru futbolists. ",
; Vācu bokseru ran?a ; |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-07-03
