1948-07-16-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1," Atvēra v ā r t iK ' izplīvoja: pajūga V, > ,1 ^^pu> tautieši..',., iija atausis krāšm \ mājvietā viņief4" ļas^dārzos ir paviljona., ievās turp, / dažām dienām . atnr leju," teica: Saksijas^ tirt^ejs, kad ^ pajūgs iebr iĻ^^pa. eeļā. Sinl ! lAbele un. Jānis Akmem^^ ļijāt ;PēC' saviem piedei mārza;.kbkiem šķilās ^aj |raucējl ieraudzīja uz • I ādu māju., Pie tās p ļ Palievenī i z k r ā v a š ķ ; . J ļs,: un Tīringijas.virsv/ļ ļājup. " ; laukums aptvēra pālie-;; kapes bija akmeni, izcir; p |ām skalojās iipesvir ŗdzīgais ūdens. ļ5:iir dega ugunsl^uri, G ēdienā, sniarža. Uz iii lēzenas laivas. Pa!f: ļas zivis un atldta ^ jĻ ziedoši krūmi, ļasta, uz plata plosta,r, latviešu bēgule bērna pastāstīja: • ,,Māia pič ļViņi te atnāca pirmie lestieš; arī mums. Bet ri , neaizņemtajās: pazoK.'; mēs;; jo citu; telpu v;^ 1 '• . Ābele, pagājās tālā^; 'agalms .ieslīdēja"otrā' okā. .Šinī lokā zviedza i: a daži vezumi, leiši," teica eveņa šurp nāca;arī cii ^ | Pa' šaurām kāpnilēin-g t^zv^^av^enī. . Tas - | V betona ; grīdu. Bet l-^f I m vietas pietika. i šalkoja milzīgie, dām am kas sakāms, vi.^^ I atrod laiku impasa-^^ laka. dažiem ;IaudīiH;;; jo grūtāku viņi tPP^'''' Gerijs .i^^f^' gākā lietā ar vēsUiņfj ļojaUes tā tomēr k»^' ļī dārgāka. ^f}, citēju pats sevi. Ti':' aizdod ,,sāli':. pj^B irpi^cto bausli,--ŗ*;. ra^s I.tas:,4ra;ļ*y cāk kā I r ā š ņ ā k a ^ ^ ^ ^ ^ ādegust tiicai V ^^^.^ kad miesa 0 lai^^ las, īstu lav vis iz prieka ;as. LATVIA Latvian Nevvspaper Published under ' EUCOM Civil Alfairs Division Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli? Rabācs, DP Camp Kleinkotz near Gunzburg/D. Printer: „Schwāb. Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circulaticn: 4000. Published rv/ice weekly. Edi-toriai - office: GiJnzburg/Do.. Dominikus-ZimmermaTjn-Str. 2. Nr. 54 [lōd) Piektdien, ms. 1(3, j ū l i jā Iznāk otrdienas un piektdienās. Izdevējs: B.ALK uzlevumā Latviešu preses darbinK-ku sadarbības kopa. .rVtbildn;;\is redaktors: K. Rabācs. vietn. A. Liepa, redaktori: Z i Bārda.. M . . Culltis. -H. Mindenbcrg^. A. Smits. Adrese.: Giin.'bnrĶ- > Do.^; red.: Dorainikus-Zimintf-ra.' annstr. 2 (tālr, ?0), jļri;.: Marktpl. 25 (t. S4), spiegt: Bgtn.-Landmanu.-Pl. 'i {t 92) saņemta padomju atbilde Veselu nedēļu visa pasaule gaidīja Padomju Savienības atbildi uz ASV, Anglijas un Francijas protesta notām par Berlīnes blokādi. Veselu nedēļu Maskava klusēja, bet astotajā dienā pēc notu nodošanas, trešdien, 14. jūlijā, padomju diplomātiskie pārstāvji Vašingtonā, Londonā un Parīzē iesniedza savas valdības atbildi. Maskavas raidītājs pirmais publicēja notas tekstu ASV, kura Padomju Savienība pret tās rīcību Berlīiiē vērsto protestu noraida, uzveļot visu atbildību rietumu sabiedrotajiem. Domā, ka abu parejo atbildes notu teksts ir līdzīgs. ozimiģa Atbildes ievadā Padomju. Savienība, neraida visas SāviervotoVals^^ Lielbritānijas un Francijas apsūdzības, ka, .Maskava būtu vainīgā Ber- .ine's blokādē. Padomju valdība jau savlaicīgi, brīdinājusi rietumu demokrātijas, nepārkāpt Jaltas.. : un Potsdamas vienošanos; 'kas paredzēja Vācijas demilitārizēšanu; un de-nacifikāciju., Piedzīvojumi tomēr plerādījuži/ ka/ A S Y , . L i e l b r i t a r i^ un 'Francija rīkojusies pretēji. • Padomju Savienībai vajadzējis .saņemt no Vācijas-reparācijas. Bet rietumu sabiedrotie tišu prātu kavējuši miera ilguma parakstīšanu,: lai; .'arī šo līguma punktu nepildītu un' vēlāk pārtraukuši maksajumus'; no ^ savām ojoslāiTi. Viskrasāk to Padomju Sa-vicn'ba izjutusi; R i ī r a s ; . jautājumā... Pēc ieprie ^šējiem nolīgumiem, šb dabas bagātību avotu vajadzējis pārvaldīt; visām četrām 'okupācijas varām.; Bet; ASV,. ;Ļie.ļbritanij Fvaneijas dēl Maskava, no Rūrcis pārvaldes;izslēgta:v;.''.^V^ . _ Pēc . Londonas kt)n.ferences, ;kura' bez rietumu.. lielvalstīm ; piedalījās ari Beneluksa' valstis, sākusies sistemātiska Vācijas .saskaldīšana. -To pierādot vienpusīga riaudāS: reforma, kaš.' realizēta rieturaii: joslās. :un Berlīnes, rietumu sektoros.• ;Pēc;Londonas konferencēs rietumu dem.o-ki; aiijas' esot f sākušas ••sistemātiskus; priekšdarbus,, l a i nodibinātu Rietuni- Vacijas vaidību. :Pēc•* . iepriekšējiein; nolīgumiem ;:Berlīnei. vajadzēja .kļūt par visu četru okupācijas va.ru par- Vcilcles. sēdekli.l Bet. ASV, ;F^r^^ un. Lielbritānija' padarījusi; .Frankfurti par svarīgāko pilsētu._ ,Savie notās. Valstis savā nDtā; norādījušas, ka tās labprātīgi 'atvilkušas' savu kā-ļaspēku .no citiem Vācijas apgabaliem cerībā, ka. satiksme ar- Berl-īni būs vienmēr nodrošināta.; Padomju Savienība vēloties atgādinat ASV,.ka Vīni sākumā bija paredzēts okupēt tikai'padonaju armijai.;; . .Berlīnes•.apgādes ^ grūtumos esot vainojamas pašas rietumu valstis Pretēji' padomju iebildumiem,; ASV, Lielbritānija. Un Francijā izdarījusj .separātu naudas reformu. Tā ķā Berlīne atrodoties "Padomju Savienības okup ā ci jas j oslās .vi d ū un, nav atdalāma no tās, Maskava bijusi spiesta, nodrošināties, ..lai: caT-U'. tuine-ni nepluštu kontrabandas nauda un neminētu saimniecisko dzīvi. .Vācu tautasun savās interesēs' Maskavai N'ajadzēja radīt kustības ierobežojumus. Maskava ; saprotot; - berlīniešu grūtumus un tāpēe padomju valdība, rodoties vajadzībai, esot ar mieru apgādāt visu Lielberlīni ar .pārtikas līdzekļiem no saviem krājumiem. Ie.sniegtaļā notā Savienotās Val- ~stis izteikušas gatavību sākt sarunas par Berlīnes problēmu. . Maskava turpretim pārliecināta, ka Berlīne nekādā gadījumā nav atdalāma no visas Vācijas jautājuma. Padomju Savienībai neesot principiālu iebildumu pret sarunām;; bet tā katēgo-l i s k i noraidot jebkādus priekšnoteikumus šo sarunu uzsākšanai. (Beigas 5 Ipp.) PL 10. Krievi pieteic izpletņu lēcēju manevrus gaisa koridorā. Pl. 11. Četri revolvera šāvieni Romā pret itāļu komunistu vadoni Toļati; Pl. 12, Maskavas atbilde Meknl- I 1^, Bido un Maršalam. Pl. 15. Drošības padome draud ar saimnieciskām un mi-t litārām sankcijām. Pl. 16. iĢenerālis Markoss no jauna piedāvā mieru. J. Celms - LNP Četri šāvieni uz komunistu vadoni Tolati priekšsēdis Latv..ešu nac onalās padomes: prezidijs sava pirnīajā. sēdē par priekšsēdi ievelēja J priekšsēžiem ^ Celmu par vice- Lavenieku un A. Kilīvi, bet par sekretāru A. Endziņu. Ko tagad darīs'rietumnieki? LiEirRATĒJI APSVER BRUŅOTU KONVOJU IESPĒJU BERLĪNES BLOK.\DES S.AI.AUSANAI, RAlksTA „DAlLy MAIL" KORESPONDENTS pieņem gaciju Arī .,Daily Mail''; diplomāii.'^kais korespondents Vilvruis Brodbents pirms padomju atbildes notas paziņošanas publicētā rakstā apsvēra stāvokli, kāds rastus, ja Krievija rietumvalstu protestus noraidītu- vai pavisam, ic^norētu.. Ar notu iesniegšanu Maskavai ASV, Anglija un Francija diplomātiskajā šacha spēlē nākošo gājienu devusi Maskavai. Pejc Kremļa atbildes (tā tagad saņemta), atkal kārta būtu rietumu valstīm. Tādā gadījumā vienīgā iespēja satiksmes atjauno.šanai. ar Berlīni būtu nostāties tieši pret blokādi un organizēt bruņotu konvoju. Tad padumju • militārās iestādes būtu spiestas izšķirties, vai ļaut šim konvojam -bez starpgadījumiem • veikt savu ceļu. Tā ;būtu viena no galē-jām un riskantākajām iespējām, pie-; zīmēja Brodbents, bet pēdējās dic-; nās rietumvalstu lietpratēji esot apsvēruši arī to, jo, pēc viņu atzinuma, Berlīnes apgāde gaisa ceļā neesot uzturama neierobežotu laiku. Berlīnes notikumi ir drāma, kas ik-brīdi var dzemdēt karu, t^ .stāvokli jau.krīzes sākumā. 16. jūnijā novērtēja amerikāņu žurnālisti brāļi .01- sopi Parīzes nedēļas laikrakstā ,.Car-refour" un jautā: cik tālu krievi ies? Esot jāpieņem, ka viņi būtu gatavi iet stipri tālu. Padomju Savienībai, esot divējas iespējas. .,Viņi mūs katrā laikā var sabāzt lopu vagonos un aizsūtīt taisni uz Sibiriju," izteicies kāds. amerikāņu virsnieks Berlīnē. Rietumvalstu atbilde tad būtu tikpat. biiitāla: karš. Neesot neiespējami, ka krievi uzskata karu par nenovēršamu un atzinuši par. • izdevīgāku riskēt to labi drīz. Otrā iespēja ir rietumu sabiedroto . izspiešana no Berlīnes. Autori atzīst, ka ar lidmašīnām neesot iespējams ilgstoši apgādāt 2 miljomus cilvēku. Trūkstot zemes un ūdens ceļu ti^anspor- Roma izsludināts izņēmuma stāvoklis, bet » visa valsti generālstreiks Trešdienas priekšpusdienā tiesību zinrvļ^nr-sludents Balante raidīju pret itāļu komunistu partijas vadoni Palmiro Toļati četrus revolvera šāvienus, kad tas atstāja deputāta kameras namu. Uzbrucējs apcietināts, Toļati ievietots slimnīcā,"kur viņam nekavējoties izdarīta operācija. Dl^ vi lodes izņemtas. Slimnīcas galvenais ārsts publicējis paskaidrojumu, ka Toļati veselības stāvoklis ļoti nopietns, bet dzīvība nav apdraudētai. Atentāta dēļ Romā un Milānā sācies streiks un ielu demonstrācijas. Komunisti pieprasījusi, lai De Gasperi valdība atkāpjas. Pagājušā nakti Itālijā izsludināts ģeneralstreiks. Atentātu pret itāļu komunistu vadoni Palmiro Toļati izdaVīja Romā trešdien. Tikko viņš bija atstājis deputātu kameras namu un taisījās iekāpt . savā automobilī, pēkšņi no pūļa izskrēja kāds jauns vīrietis un no neliela atstatuma ēotiTeiz izšāva uz Toļati, kas, asinīm pārplū-dis. saļima uz ielas bruģa. Uzbrucēju policija nekavējoties apcietināja, bet smagi "ievainoto komunistu vadoni nogādāja slinuiīcā. tam, izceltos bads un nemieri, tad padomju iestādes varētu uzņemties apgādi, ar noteiliumu, ka pārējie sabiedrotie no Berlīnes pazūd. Arī rietumu valstīm - esot divējas iespējai; atbildēt uz šādu rīcību. Vļiena ir: ar protesta .saucieniem atstāt Berlīni, izslēgt Padomju Savienību no. UN,: pārtraukt .jebkādas diplom|ātislcās. attieksmes un tii^dz-nieciskus sakarus ar Maskavu, slēgt kriievui kuģiem visas rietumu ostas, boikotēt oadomju impēriju un visu. kas .iņo'. turienes nāk. Bet Berlīnes pami^šana nozīmētu katastrofālu neveiksmi, vispiims prestiža zaudējumu un oēc tam arī taktisku neveiksmi'. Tikko krievi Berlīnē paliktu vieni, viņi radītu orgānu, kas it kā pārstāvētu visu Vāciju. Vēl esot spēkā vecais likums: kas zaudē Berlīni, zaudē Vāciju; kas z^udē Vāci-; ju, zaudē Eiropu, un kas zaudē E i ropu, zaudē pasauli. Bez tam tūkstošiem berlīniešu \ t ā d ā . gadījumā ,,pielik|tiu pie sienas". .,Angļu-amerikāņu plānos tādēļ esot citas paredzētas iespējas. Ja konflikts noietiL. līdz lūzumam,, tad laistu darbā pārdrošu projektu, kurā apvienotai vara un^. diļ^omātija: pirmkārt' steigšus • /nosūtītu izpletņu lēcēju vienības ar uzdevumu atjaunot ap-īgādes sakarus, bez tam smagos automobiļus, ar kareivjiem, kas nodro-š nātu satiksmes brīvību. Reizē Padomju. Savienībai paziņotu diplomātisku ultimātu ar draudiem ķerties pie ieročiem; ja , k r i e v i pēc šiem pirmajiem demonstrējumiem nepiekāptos. tļltimāts, kas paliktu tikai vienkāršs ^blefs, būtu vislielākā muļķība, raksta Olsopi un jautā, vai sabiedi'o-- tie Jbūtu ar mieru ultimāta .prasību, izpilcnšanu panākt ar vaini. Tas arī esot lielākais- risks. . kāds Eiropai; kopš kara beigām bijis jāuzņemas. Palmiro Toļati Aizvakar amerikāņu armijas galveiīajā štābā .Franka dās latviešu delegācija :. ar . b ī s - l^apu J. Rancānu, Ķ. Kabiūiu ūn H. Liepiņu. Delegāciju pieņēma militārguberņātors \ . \ ģenerālis; Klejs./ ,Saruņā /ģenerālis; Ktejs apliecināja;; savas simpātijas •lāt-; viešu' DP. im apsolīja, atbalstu diošības;jautājumā. : Jautājumā par izceļošanu uz A S V militārgu-bernātors deva; principiālu pviekri- :^ānu par latviešu; p ā r s t ā v j u pie-. dalīšanosemigrācijas lietu kārto-^ •šanā.:. •'•;/:;'• '•",';•,'.-: • •Pēc ;audiences; pie; ģenerāļa Kleja delegāciju pieņēma ari mi-ktārguberiiātora, politiskais;;pa- 'domnieks vēstnieks Mērfijs ;• un nozares vadītājs pulkvedis ..Bible, ar: kuriem delegācija •.pārrunāja latviešu, DP pārstāvības, .jautāju-: rnu un. apmainījās. ar informāciju. Dienu un nakti amerikāņu, angļu un franču lidmašīnas lido uz aus-tn: uiiiem, lai Berlīnes iedzīvotājus apgādātu ar pārtiku un oglēm. §ie lidojumi tagad ir Berlīnes dzīvības jautājums, un berlīnieši priecājas par katru lidmašīnu no rietumiem. Uzņēmumā: arī Berlīnes bērni sajūsma — at^al viens ,,putns" klāt! Policijas publicētajā paskaidrojumā teikts, ka atentātu pret Toļali iZvdarījis 25 gadu vecais .s^icīlietis, tiesību zinātiiu student*; MikVje Balante. Izklaušināšanā viņš izteicies, ka jau divus gadus meklējis izdevību, lai nonāvētu Toļati „Es uzska1xi to par briesmīgu' kaunu visai nācijai", paskaidrojis Balante, ,.ka kads itālis var piedaTīties kominforma sanāksmēs, kas vēršas pret viņa paša tautu. Bez tam Toļati vainojams daudzu itāļu nāvē. kas nekad nav bijuši fašisti.^Mzklaušināšanas beigās Balante apliecinājis, ka atenlām : iziolānojis viņš viens' paLs uu neviens to-uz šādu soli nav pamudinājis. Jaunais tiesību zinālņu students bijis liberālās partijas biedrs. ; Policija noskaidrojiLsi, ka Balante jau no paša rīta uzturējies cleinila-tu kameras nama priekšā, Vairāk-^ kārtīgi viņš lūdzis durvju sargam pieteikt to Toļati ,.svarīgai personīgai sarunai". Kad Balante noraidīts, viņš gaidījis komunistu vadoni ār-. pusē. PavLsam prot' Toļati raidila.s četras revolve]'a lodes, pie kam tns ; ķērušas mērķi. BBC pārstāvis no R(Mnas ziņo, ka atentāts var radīt lielus saimnieciskus un ix)lītiskus sarežģījumus Itālijā. Komunisti no uzbi-ukuma savam vadonim mēģina i/si.st ..visu - iespējamo kapitālu". Laba n(wirzieļ' na prese atentātu nosoda, boi 1ai\ pašā laikā arī norāda, ka De Gasi>e-ri \^aldība tajā nav vainojama ne mazākā mērā. „Mēs no.^od:nn varas lietošanu politikā," rak.^la Giornal(> ļ d'Italia, ,.bet mēs arī prasām, lai atentātu pret Toļati neizmantotu grūtumu radīšanai It-idijas dzīve". Lai gan Irešdionas pēcļ)usd)('nā. vaidība pu bl i cēj usi of ic i ā 1 u |)a .sk a i ci -;; rojumu, kuVā - aicina iHzivotā iiis, saglabāt .mieru -un paļauties iz-; meklē.šanas iestādēm, knmuni.-tu sa-sākuši.; ģeru^ral-'- streiku Romā-un Milānā. Sim pils^^- tām tūlīt pievienojās arī T u r i n a iiu Venēcija. Itālijas gaļva'-'pilsda jaii; pievakarē apstājās visi ielu dzf^ly/-(iir jo nebija vairs e]ek[]'isk'.'is .strāva", Milzīgs ļaužu pūlis okupcļa ";mdri/. vi.sas galvenās iela.s un ai):;ta(iina la; katru tak.sometru vai a'i'.nbu'-ii.;. Daudziem veikali(Mn izM-H ! ' - " i . ;!!^- gāzti un izdemolēti a i i l D m f . b . ' im autobusi. Kā Amerika'-; \],\\ c l ir dien pl. .Ol.S zinnia Hn' a a iz..lu(.: (Bci'*as 5. Ipp.) Ziņa par atentātu pret Toļati zibens ātrumā izplatījās visā Romā. Deputātu kameras priekšā drīz; vien sapulcējās milzīgs ļaužu pūlis, .kas prasīja .,pēc atriebības". Pūļa naids un neiec'ctība auga ar katru brīdi. Policijai tikai ar lieliem: grūtumiem izdevās to izklīdināt un nodibinātp^ūdītie ,strādnieki kārtību. Uzmudinājumi •. izklīst uri netraucēt • satil^smi sākumā līdzēja ļoti maz, tā kā karabinjeri bija spiesti pat' raidīt gaisā: vairālvus šāvienus. Slimnīcā Toļati personīgi apmeklēja ministru prezidents Alci-des Dc Gasperi, kas savā un kabineta vārdā izteica līdzjūtību.-Līdzjūtības telegrammu minkstru prezidents nosūtījis arī Toļati kundzei. Tūlīt pēcpusdienā notika kabineta ārkārtējā sēde, jo De Gasperi bija pamats domāt, ka visā valstī var. sākties nemieri un demonstrācijas. Iekšlietu minirtrs Scelba piesūtījis visiem prefektiem steidzamu pavēli ..darīt visu." lai novērstu eventuālus nemierus. Pēc -dažām st'jndām Pv.omas ielās parādījās komūnkstu oficioz^i ..Un:- ta" speciālizdevums. kurā milzu uzrakstiem pār visu pirmo lai)pu-:; bija paziņots atentāts pret Tola'i. Tālākos rakstos, kas ieturēti ārkārtīgi asā tonī, itāļu komunisti pieprasījumi De Gasperi valdības atkāpšanos. .,'\Iēs prasām, lai beidzot atkāpjas streiku, bada un p:I-oņu kara valdība," teikts kā^^ā no tiem. Ministru prezidents De Gasperi preses pārstāvjiem pa.-^kaidro;is, ka vina kabinets atkāp.-ies nekavējoties, la komunisti pierādīs kaut vismazāko valdības līdzdalību uz-; brukumā vinu vadonim, .^is paskaidrojums kreisi noskaņotās a;j-rindas tomēr neapmierināja. Kāds italu komunists iesniedz:? formālu; .pieprasījumu deputātu kamerai,, lai De Gasperi valdība atkāpjas.. Markoss no jauna piedava m i 2rd Grieķu nniLi'i' r i . f ' l r a r . ko Grl(*ķija" tre.'-dicin'-; uic l a i d i ja ģenerākj . ,! ^. ^ uzsau;:u!riu. kuia v' ' a ' ' biM^t brāļu ka-: u • un ; • nas p.lnu^' mierji. X< ļ. :.• i ' : ne.^u laikā šis ir la i . N' .''īi^era pierlāvā .ums, p'' " ' turēt-, visai mēi' uā i -u i' tas bija ļ)r:ekš ^(j)!.; , • Atēnu val^liba • ' jum^u strupi n* )^ a / j : a , . ka pieņems vien;.:. \)< pitulāciju. Arv/'.-'i ; \< '1 ' dās domā. ka v a ' ^ i • •. mosa kalnā;ā M - lielas galva;^ : ā \ f - i noskaņu.]urnu rv-v.. . < ietekmēlu^'i arī j.ē;:'.- .e Tito. I - - 1 •—— - J
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-07-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480716 |
Description
Title | 1948-07-16-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 1," Atvēra v ā r t iK ' izplīvoja: pajūga V, > ,1 ^^pu> tautieši..',., iija atausis krāšm \ mājvietā viņief4" ļas^dārzos ir paviljona., ievās turp, / dažām dienām . atnr leju," teica: Saksijas^ tirt^ejs, kad ^ pajūgs iebr iĻ^^pa. eeļā. Sinl ! lAbele un. Jānis Akmem^^ ļijāt ;PēC' saviem piedei mārza;.kbkiem šķilās ^aj |raucējl ieraudzīja uz • I ādu māju., Pie tās p ļ Palievenī i z k r ā v a š ķ ; . J ļs,: un Tīringijas.virsv/ļ ļājup. " ; laukums aptvēra pālie-;; kapes bija akmeni, izcir; p |ām skalojās iipesvir ŗdzīgais ūdens. ļ5:iir dega ugunsl^uri, G ēdienā, sniarža. Uz iii lēzenas laivas. Pa!f: ļas zivis un atldta ^ jĻ ziedoši krūmi, ļasta, uz plata plosta,r, latviešu bēgule bērna pastāstīja: • ,,Māia pič ļViņi te atnāca pirmie lestieš; arī mums. Bet ri , neaizņemtajās: pazoK.'; mēs;; jo citu; telpu v;^ 1 '• . Ābele, pagājās tālā^; 'agalms .ieslīdēja"otrā' okā. .Šinī lokā zviedza i: a daži vezumi, leiši," teica eveņa šurp nāca;arī cii ^ | Pa' šaurām kāpnilēin-g t^zv^^av^enī. . Tas - | V betona ; grīdu. Bet l-^f I m vietas pietika. i šalkoja milzīgie, dām am kas sakāms, vi.^^ I atrod laiku impasa-^^ laka. dažiem ;IaudīiH;;; jo grūtāku viņi tPP^'''' Gerijs .i^^f^' gākā lietā ar vēsUiņfj ļojaUes tā tomēr k»^' ļī dārgāka. ^f}, citēju pats sevi. Ti':' aizdod ,,sāli':. pj^B irpi^cto bausli,--ŗ*;. ra^s I.tas:,4ra;ļ*y cāk kā I r ā š ņ ā k a ^ ^ ^ ^ ^ ādegust tiicai V ^^^.^ kad miesa 0 lai^^ las, īstu lav vis iz prieka ;as. LATVIA Latvian Nevvspaper Published under ' EUCOM Civil Alfairs Division Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli? Rabācs, DP Camp Kleinkotz near Gunzburg/D. Printer: „Schwāb. Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circulaticn: 4000. Published rv/ice weekly. Edi-toriai - office: GiJnzburg/Do.. Dominikus-ZimmermaTjn-Str. 2. Nr. 54 [lōd) Piektdien, ms. 1(3, j ū l i jā Iznāk otrdienas un piektdienās. Izdevējs: B.ALK uzlevumā Latviešu preses darbinK-ku sadarbības kopa. .rVtbildn;;\is redaktors: K. Rabācs. vietn. A. Liepa, redaktori: Z i Bārda.. M . . Culltis. -H. Mindenbcrg^. A. Smits. Adrese.: Giin.'bnrĶ- > Do.^; red.: Dorainikus-Zimintf-ra.' annstr. 2 (tālr, ?0), jļri;.: Marktpl. 25 (t. S4), spiegt: Bgtn.-Landmanu.-Pl. 'i {t 92) saņemta padomju atbilde Veselu nedēļu visa pasaule gaidīja Padomju Savienības atbildi uz ASV, Anglijas un Francijas protesta notām par Berlīnes blokādi. Veselu nedēļu Maskava klusēja, bet astotajā dienā pēc notu nodošanas, trešdien, 14. jūlijā, padomju diplomātiskie pārstāvji Vašingtonā, Londonā un Parīzē iesniedza savas valdības atbildi. Maskavas raidītājs pirmais publicēja notas tekstu ASV, kura Padomju Savienība pret tās rīcību Berlīiiē vērsto protestu noraida, uzveļot visu atbildību rietumu sabiedrotajiem. Domā, ka abu parejo atbildes notu teksts ir līdzīgs. ozimiģa Atbildes ievadā Padomju. Savienība, neraida visas SāviervotoVals^^ Lielbritānijas un Francijas apsūdzības, ka, .Maskava būtu vainīgā Ber- .ine's blokādē. Padomju valdība jau savlaicīgi, brīdinājusi rietumu demokrātijas, nepārkāpt Jaltas.. : un Potsdamas vienošanos; 'kas paredzēja Vācijas demilitārizēšanu; un de-nacifikāciju., Piedzīvojumi tomēr plerādījuži/ ka/ A S Y , . L i e l b r i t a r i^ un 'Francija rīkojusies pretēji. • Padomju Savienībai vajadzējis .saņemt no Vācijas-reparācijas. Bet rietumu sabiedrotie tišu prātu kavējuši miera ilguma parakstīšanu,: lai; .'arī šo līguma punktu nepildītu un' vēlāk pārtraukuši maksajumus'; no ^ savām ojoslāiTi. Viskrasāk to Padomju Sa-vicn'ba izjutusi; R i ī r a s ; . jautājumā... Pēc ieprie ^šējiem nolīgumiem, šb dabas bagātību avotu vajadzējis pārvaldīt; visām četrām 'okupācijas varām.; Bet; ASV,. ;Ļie.ļbritanij Fvaneijas dēl Maskava, no Rūrcis pārvaldes;izslēgta:v;.''.^V^ . _ Pēc . Londonas kt)n.ferences, ;kura' bez rietumu.. lielvalstīm ; piedalījās ari Beneluksa' valstis, sākusies sistemātiska Vācijas .saskaldīšana. -To pierādot vienpusīga riaudāS: reforma, kaš.' realizēta rieturaii: joslās. :un Berlīnes, rietumu sektoros.• ;Pēc;Londonas konferencēs rietumu dem.o-ki; aiijas' esot f sākušas ••sistemātiskus; priekšdarbus,, l a i nodibinātu Rietuni- Vacijas vaidību. :Pēc•* . iepriekšējiein; nolīgumiem ;:Berlīnei. vajadzēja .kļūt par visu četru okupācijas va.ru par- Vcilcles. sēdekli.l Bet. ASV, ;F^r^^ un. Lielbritānija' padarījusi; .Frankfurti par svarīgāko pilsētu._ ,Savie notās. Valstis savā nDtā; norādījušas, ka tās labprātīgi 'atvilkušas' savu kā-ļaspēku .no citiem Vācijas apgabaliem cerībā, ka. satiksme ar- Berl-īni būs vienmēr nodrošināta.; Padomju Savienība vēloties atgādinat ASV,.ka Vīni sākumā bija paredzēts okupēt tikai'padonaju armijai.;; . .Berlīnes•.apgādes ^ grūtumos esot vainojamas pašas rietumu valstis Pretēji' padomju iebildumiem,; ASV, Lielbritānija. Un Francijā izdarījusj .separātu naudas reformu. Tā ķā Berlīne atrodoties "Padomju Savienības okup ā ci jas j oslās .vi d ū un, nav atdalāma no tās, Maskava bijusi spiesta, nodrošināties, ..lai: caT-U'. tuine-ni nepluštu kontrabandas nauda un neminētu saimniecisko dzīvi. .Vācu tautasun savās interesēs' Maskavai N'ajadzēja radīt kustības ierobežojumus. Maskava ; saprotot; - berlīniešu grūtumus un tāpēe padomju valdība, rodoties vajadzībai, esot ar mieru apgādāt visu Lielberlīni ar .pārtikas līdzekļiem no saviem krājumiem. Ie.sniegtaļā notā Savienotās Val- ~stis izteikušas gatavību sākt sarunas par Berlīnes problēmu. . Maskava turpretim pārliecināta, ka Berlīne nekādā gadījumā nav atdalāma no visas Vācijas jautājuma. Padomju Savienībai neesot principiālu iebildumu pret sarunām;; bet tā katēgo-l i s k i noraidot jebkādus priekšnoteikumus šo sarunu uzsākšanai. (Beigas 5 Ipp.) PL 10. Krievi pieteic izpletņu lēcēju manevrus gaisa koridorā. Pl. 11. Četri revolvera šāvieni Romā pret itāļu komunistu vadoni Toļati; Pl. 12, Maskavas atbilde Meknl- I 1^, Bido un Maršalam. Pl. 15. Drošības padome draud ar saimnieciskām un mi-t litārām sankcijām. Pl. 16. iĢenerālis Markoss no jauna piedāvā mieru. J. Celms - LNP Četri šāvieni uz komunistu vadoni Tolati priekšsēdis Latv..ešu nac onalās padomes: prezidijs sava pirnīajā. sēdē par priekšsēdi ievelēja J priekšsēžiem ^ Celmu par vice- Lavenieku un A. Kilīvi, bet par sekretāru A. Endziņu. Ko tagad darīs'rietumnieki? LiEirRATĒJI APSVER BRUŅOTU KONVOJU IESPĒJU BERLĪNES BLOK.\DES S.AI.AUSANAI, RAlksTA „DAlLy MAIL" KORESPONDENTS pieņem gaciju Arī .,Daily Mail''; diplomāii.'^kais korespondents Vilvruis Brodbents pirms padomju atbildes notas paziņošanas publicētā rakstā apsvēra stāvokli, kāds rastus, ja Krievija rietumvalstu protestus noraidītu- vai pavisam, ic^norētu.. Ar notu iesniegšanu Maskavai ASV, Anglija un Francija diplomātiskajā šacha spēlē nākošo gājienu devusi Maskavai. Pejc Kremļa atbildes (tā tagad saņemta), atkal kārta būtu rietumu valstīm. Tādā gadījumā vienīgā iespēja satiksmes atjauno.šanai. ar Berlīni būtu nostāties tieši pret blokādi un organizēt bruņotu konvoju. Tad padumju • militārās iestādes būtu spiestas izšķirties, vai ļaut šim konvojam -bez starpgadījumiem • veikt savu ceļu. Tā ;būtu viena no galē-jām un riskantākajām iespējām, pie-; zīmēja Brodbents, bet pēdējās dic-; nās rietumvalstu lietpratēji esot apsvēruši arī to, jo, pēc viņu atzinuma, Berlīnes apgāde gaisa ceļā neesot uzturama neierobežotu laiku. Berlīnes notikumi ir drāma, kas ik-brīdi var dzemdēt karu, t^ .stāvokli jau.krīzes sākumā. 16. jūnijā novērtēja amerikāņu žurnālisti brāļi .01- sopi Parīzes nedēļas laikrakstā ,.Car-refour" un jautā: cik tālu krievi ies? Esot jāpieņem, ka viņi būtu gatavi iet stipri tālu. Padomju Savienībai, esot divējas iespējas. .,Viņi mūs katrā laikā var sabāzt lopu vagonos un aizsūtīt taisni uz Sibiriju," izteicies kāds. amerikāņu virsnieks Berlīnē. Rietumvalstu atbilde tad būtu tikpat. biiitāla: karš. Neesot neiespējami, ka krievi uzskata karu par nenovēršamu un atzinuši par. • izdevīgāku riskēt to labi drīz. Otrā iespēja ir rietumu sabiedroto . izspiešana no Berlīnes. Autori atzīst, ka ar lidmašīnām neesot iespējams ilgstoši apgādāt 2 miljomus cilvēku. Trūkstot zemes un ūdens ceļu ti^anspor- Roma izsludināts izņēmuma stāvoklis, bet » visa valsti generālstreiks Trešdienas priekšpusdienā tiesību zinrvļ^nr-sludents Balante raidīju pret itāļu komunistu partijas vadoni Palmiro Toļati četrus revolvera šāvienus, kad tas atstāja deputāta kameras namu. Uzbrucējs apcietināts, Toļati ievietots slimnīcā,"kur viņam nekavējoties izdarīta operācija. Dl^ vi lodes izņemtas. Slimnīcas galvenais ārsts publicējis paskaidrojumu, ka Toļati veselības stāvoklis ļoti nopietns, bet dzīvība nav apdraudētai. Atentāta dēļ Romā un Milānā sācies streiks un ielu demonstrācijas. Komunisti pieprasījusi, lai De Gasperi valdība atkāpjas. Pagājušā nakti Itālijā izsludināts ģeneralstreiks. Atentātu pret itāļu komunistu vadoni Palmiro Toļati izdaVīja Romā trešdien. Tikko viņš bija atstājis deputātu kameras namu un taisījās iekāpt . savā automobilī, pēkšņi no pūļa izskrēja kāds jauns vīrietis un no neliela atstatuma ēotiTeiz izšāva uz Toļati, kas, asinīm pārplū-dis. saļima uz ielas bruģa. Uzbrucēju policija nekavējoties apcietināja, bet smagi "ievainoto komunistu vadoni nogādāja slinuiīcā. tam, izceltos bads un nemieri, tad padomju iestādes varētu uzņemties apgādi, ar noteiliumu, ka pārējie sabiedrotie no Berlīnes pazūd. Arī rietumu valstīm - esot divējas iespējai; atbildēt uz šādu rīcību. Vļiena ir: ar protesta .saucieniem atstāt Berlīni, izslēgt Padomju Savienību no. UN,: pārtraukt .jebkādas diplom|ātislcās. attieksmes un tii^dz-nieciskus sakarus ar Maskavu, slēgt kriievui kuģiem visas rietumu ostas, boikotēt oadomju impēriju un visu. kas .iņo'. turienes nāk. Bet Berlīnes pami^šana nozīmētu katastrofālu neveiksmi, vispiims prestiža zaudējumu un oēc tam arī taktisku neveiksmi'. Tikko krievi Berlīnē paliktu vieni, viņi radītu orgānu, kas it kā pārstāvētu visu Vāciju. Vēl esot spēkā vecais likums: kas zaudē Berlīni, zaudē Vāciju; kas z^udē Vāci-; ju, zaudē Eiropu, un kas zaudē E i ropu, zaudē pasauli. Bez tam tūkstošiem berlīniešu \ t ā d ā . gadījumā ,,pielik|tiu pie sienas". .,Angļu-amerikāņu plānos tādēļ esot citas paredzētas iespējas. Ja konflikts noietiL. līdz lūzumam,, tad laistu darbā pārdrošu projektu, kurā apvienotai vara un^. diļ^omātija: pirmkārt' steigšus • /nosūtītu izpletņu lēcēju vienības ar uzdevumu atjaunot ap-īgādes sakarus, bez tam smagos automobiļus, ar kareivjiem, kas nodro-š nātu satiksmes brīvību. Reizē Padomju. Savienībai paziņotu diplomātisku ultimātu ar draudiem ķerties pie ieročiem; ja , k r i e v i pēc šiem pirmajiem demonstrējumiem nepiekāptos. tļltimāts, kas paliktu tikai vienkāršs ^blefs, būtu vislielākā muļķība, raksta Olsopi un jautā, vai sabiedi'o-- tie Jbūtu ar mieru ultimāta .prasību, izpilcnšanu panākt ar vaini. Tas arī esot lielākais- risks. . kāds Eiropai; kopš kara beigām bijis jāuzņemas. Palmiro Toļati Aizvakar amerikāņu armijas galveiīajā štābā .Franka dās latviešu delegācija :. ar . b ī s - l^apu J. Rancānu, Ķ. Kabiūiu ūn H. Liepiņu. Delegāciju pieņēma militārguberņātors \ . \ ģenerālis; Klejs./ ,Saruņā /ģenerālis; Ktejs apliecināja;; savas simpātijas •lāt-; viešu' DP. im apsolīja, atbalstu diošības;jautājumā. : Jautājumā par izceļošanu uz A S V militārgu-bernātors deva; principiālu pviekri- :^ānu par latviešu; p ā r s t ā v j u pie-. dalīšanosemigrācijas lietu kārto-^ •šanā.:. •'•;/:;'• '•",';•,'.-: • •Pēc ;audiences; pie; ģenerāļa Kleja delegāciju pieņēma ari mi-ktārguberiiātora, politiskais;;pa- 'domnieks vēstnieks Mērfijs ;• un nozares vadītājs pulkvedis ..Bible, ar: kuriem delegācija •.pārrunāja latviešu, DP pārstāvības, .jautāju-: rnu un. apmainījās. ar informāciju. Dienu un nakti amerikāņu, angļu un franču lidmašīnas lido uz aus-tn: uiiiem, lai Berlīnes iedzīvotājus apgādātu ar pārtiku un oglēm. §ie lidojumi tagad ir Berlīnes dzīvības jautājums, un berlīnieši priecājas par katru lidmašīnu no rietumiem. Uzņēmumā: arī Berlīnes bērni sajūsma — at^al viens ,,putns" klāt! Policijas publicētajā paskaidrojumā teikts, ka atentātu pret Toļali iZvdarījis 25 gadu vecais .s^icīlietis, tiesību zinātiiu student*; MikVje Balante. Izklaušināšanā viņš izteicies, ka jau divus gadus meklējis izdevību, lai nonāvētu Toļati „Es uzska1xi to par briesmīgu' kaunu visai nācijai", paskaidrojis Balante, ,.ka kads itālis var piedaTīties kominforma sanāksmēs, kas vēršas pret viņa paša tautu. Bez tam Toļati vainojams daudzu itāļu nāvē. kas nekad nav bijuši fašisti.^Mzklaušināšanas beigās Balante apliecinājis, ka atenlām : iziolānojis viņš viens' paLs uu neviens to-uz šādu soli nav pamudinājis. Jaunais tiesību zinālņu students bijis liberālās partijas biedrs. ; Policija noskaidrojiLsi, ka Balante jau no paša rīta uzturējies cleinila-tu kameras nama priekšā, Vairāk-^ kārtīgi viņš lūdzis durvju sargam pieteikt to Toļati ,.svarīgai personīgai sarunai". Kad Balante noraidīts, viņš gaidījis komunistu vadoni ār-. pusē. PavLsam prot' Toļati raidila.s četras revolve]'a lodes, pie kam tns ; ķērušas mērķi. BBC pārstāvis no R(Mnas ziņo, ka atentāts var radīt lielus saimnieciskus un ix)lītiskus sarežģījumus Itālijā. Komunisti no uzbi-ukuma savam vadonim mēģina i/si.st ..visu - iespējamo kapitālu". Laba n(wirzieļ' na prese atentātu nosoda, boi 1ai\ pašā laikā arī norāda, ka De Gasi>e-ri \^aldība tajā nav vainojama ne mazākā mērā. „Mēs no.^od:nn varas lietošanu politikā," rak.^la Giornal(> ļ d'Italia, ,.bet mēs arī prasām, lai atentātu pret Toļati neizmantotu grūtumu radīšanai It-idijas dzīve". Lai gan Irešdionas pēcļ)usd)('nā. vaidība pu bl i cēj usi of ic i ā 1 u |)a .sk a i ci -;; rojumu, kuVā - aicina iHzivotā iiis, saglabāt .mieru -un paļauties iz-; meklē.šanas iestādēm, knmuni.-tu sa-sākuši.; ģeru^ral-'- streiku Romā-un Milānā. Sim pils^^- tām tūlīt pievienojās arī T u r i n a iiu Venēcija. Itālijas gaļva'-'pilsda jaii; pievakarē apstājās visi ielu dzf^ly/-(iir jo nebija vairs e]ek[]'isk'.'is .strāva", Milzīgs ļaužu pūlis okupcļa ";mdri/. vi.sas galvenās iela.s un ai):;ta(iina la; katru tak.sometru vai a'i'.nbu'-ii.;. Daudziem veikali(Mn izM-H ! ' - " i . ;!!^- gāzti un izdemolēti a i i l D m f . b . ' im autobusi. Kā Amerika'-; \],\\ c l ir dien pl. .Ol.S zinnia Hn' a a iz..lu(.: (Bci'*as 5. Ipp.) Ziņa par atentātu pret Toļati zibens ātrumā izplatījās visā Romā. Deputātu kameras priekšā drīz; vien sapulcējās milzīgs ļaužu pūlis, .kas prasīja .,pēc atriebības". Pūļa naids un neiec'ctība auga ar katru brīdi. Policijai tikai ar lieliem: grūtumiem izdevās to izklīdināt un nodibinātp^ūdītie ,strādnieki kārtību. Uzmudinājumi •. izklīst uri netraucēt • satil^smi sākumā līdzēja ļoti maz, tā kā karabinjeri bija spiesti pat' raidīt gaisā: vairālvus šāvienus. Slimnīcā Toļati personīgi apmeklēja ministru prezidents Alci-des Dc Gasperi, kas savā un kabineta vārdā izteica līdzjūtību.-Līdzjūtības telegrammu minkstru prezidents nosūtījis arī Toļati kundzei. Tūlīt pēcpusdienā notika kabineta ārkārtējā sēde, jo De Gasperi bija pamats domāt, ka visā valstī var. sākties nemieri un demonstrācijas. Iekšlietu minirtrs Scelba piesūtījis visiem prefektiem steidzamu pavēli ..darīt visu." lai novērstu eventuālus nemierus. Pēc -dažām st'jndām Pv.omas ielās parādījās komūnkstu oficioz^i ..Un:- ta" speciālizdevums. kurā milzu uzrakstiem pār visu pirmo lai)pu-:; bija paziņots atentāts pret Tola'i. Tālākos rakstos, kas ieturēti ārkārtīgi asā tonī, itāļu komunisti pieprasījumi De Gasperi valdības atkāpšanos. .,'\Iēs prasām, lai beidzot atkāpjas streiku, bada un p:I-oņu kara valdība," teikts kā^^ā no tiem. Ministru prezidents De Gasperi preses pārstāvjiem pa.-^kaidro;is, ka vina kabinets atkāp.-ies nekavējoties, la komunisti pierādīs kaut vismazāko valdības līdzdalību uz-; brukumā vinu vadonim, .^is paskaidrojums kreisi noskaņotās a;j-rindas tomēr neapmierināja. Kāds italu komunists iesniedz:? formālu; .pieprasījumu deputātu kamerai,, lai De Gasperi valdība atkāpjas.. Markoss no jauna piedava m i 2rd Grieķu nniLi'i' r i . f ' l r a r . ko Grl(*ķija" tre.'-dicin'-; uic l a i d i ja ģenerākj . ,! ^. ^ uzsau;:u!riu. kuia v' ' a ' ' biM^t brāļu ka-: u • un ; • nas p.lnu^' mierji. X< ļ. :.• i ' : ne.^u laikā šis ir la i . N' .''īi^era pierlāvā .ums, p'' " ' turēt-, visai mēi' uā i -u i' tas bija ļ)r:ekš ^(j)!.; , • Atēnu val^liba • ' jum^u strupi n* )^ a / j : a , . ka pieņems vien;.:. \)< pitulāciju. Arv/'.-'i ; \< '1 ' dās domā. ka v a ' ^ i • •. mosa kalnā;ā M - lielas galva;^ : ā \ f - i noskaņu.]urnu rv-v.. . < ietekmēlu^'i arī j.ē;:'.- .e Tito. I - - 1 •—— - J |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-16-01