1948-01-13-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1
ļzes
pa
•LATVUA, 1948. g 9
jām lietām. Tss viss 6 r i k-kādēļ
es Jmk,cienlfa.7,T'etne8,.
gribēju ļaut p i r S ^ f
Baidījos, ka var notikt «I? '"'«i*
b « tam gribēju nSēm'^^'«>«ife
k^.kasjauirZeh^PL^ainili
nojošo neveiksmi. .^^apkau,?
Lūdzu, parādiet man -
l»m, labvēlību un, iSkl^^»' *
neka,par visu to - dzft^^ ^"m^
karrft noķēra divi E l S ? " *
•ģiakā dārza uzraugi Ztfe^'o.' ^l^Ja,krātiņos. Nekfdu^S
,nbd2 ciltu zaudējumu par u^^^
i Lūdzu, piedodiet man J
^„ ju jums tik uztraucošas'irt'S^.
\ķ>. •:. P. S. Tikai šodien vēl pamana'
Plliirtvērām mazu pārtikīti ^'^«"«1
:;teri^jlš Ugzdu 4 t S L >
m iaifBs jūs pārgulējā?-
m
a
^ ^ A U L E S LlELSKA TELESKOP4&
zemiem tUtiem un tuneUem ,
dāja uz Pasadenu, KalifoSgi"''**'
• Javmā spoguļa
zes Maks parVilsona kalna w
la. laukumu,; tālskaša caurulei
5aturēja-44V.tomiu smago
svēra,. «00 tonnu, un obirvs?^?''
•t^au^a kupols bija lo^SSā • aa^ā.jCad,spoguIi pirms i?ļ''
dlem atgādāja Kalifornljasted,^
lo^jas institūtā, tā virspuse
kana kā dēlis. Lai tai pieSkirSi J
raboliskū veidu, spoguļa vidus
Jāpadziļina.
Ip-la
•es
js'
il-
Inā
ieft
w
m i
P
infiļ
6^
ļuz
. Tikpat grūts bija jautājums
tālskati uzstādit/Pēc tam.
raķi' desmiti kalnu un augstu^iž
m i m KaUfornijā un Arizona 1
^!?l^lP^i,ļ?^Pi«^^rotiem, beidzot!
velējas Palbmāras kalnu. Tā i r i
mežu" un ērkšķu krūmiem apkiāS
augstiene starp Lo$ Andžeļosu (m
San Djēgo, reti apdzīvotā apgabls
kur gaisu nebojā pilsētu dūmi 1
netraucē nakts apgaismojums
novērojumiem nepieciešamas pilniJ
tumšas debesis. • ^
Spoguļa montāža ilgs vēl 3 meiie.
Sņs, jo tā virfema vēl jāapklā] ai
Ŗlānu alumīnija, kārtiiju. Pirmbs uz.
ņēmuriius varēs izdarīs jau šīgada
pavasari. Ar ja\mo „pasaules aci"
;varē$ ..fotogrāfiskā cfeļā izpētīt 8 rei-zes
lielāku pasaules visuma daļu
heka līdz šim. Tālskatis būs 1.000.1)00
reizes spēcīgāks par cilvēka aci
:spēs., aizsniegt vienii biljonu gaismai
gadu' lielus attālumus. Pabmāras
'101ha teleskops, liekas, spēs dot at^
bpdes^ uz da^dzieni zinātnes jautāju^
miem, bet, domājams, radīs arr tib
pat daudz jaunu. L, Z.
mm
m
m
it
ļst
i
lOS
rs
5i
ielauzušies kāda advokāta
ipichenē, bet pēc smaga darba aV
rada: uid^uztajā naudas skapi'vieni^^
Jpzefa; Geķelsa'lugas „Michaels" vie-1
?i?i^5ksemplāru. Protestējot vu?i bija.!
''Vuzvieļaš visus savus amata
u mtkla
5 - r
' * 1
1
[«
i ',
1
14; ^
i m • • * [i 22
i
• ,,• w
rij w
i ; 1 • m . ' i '
38
4I
36.
l i
m
Limeniski; 1. Sejas daļa, 6. Stopi
ļ:^ i 10.: 11. Tauitav 12. Pagānu
I i,»dievs. 18. Kukaii?i. 14. Galvas daļa.
"iie. • Sievietes vārds; 17. Vietni^a
vārds. 18. Žirgu viesnīca. 21. Pilse»
Somijā. 23., Līdzsvarota: 26. H^e-ments:
27, PUsēta Igaunijā. 28.
tērpa daļa, 30. Platība. 31, Boktuji
82. Hotai|lieta. 33. Upe Cechoslova-kijā,
34. Griezīgas. 35. Rokas daļa.
:: Stert^ 1. Ogas. 2. Krāsainas»
8. Igōsies. 4. Pilsēta Latvijā.
ApsttoenJs. 6. Mēru iedaļas.^^'
Austrijas province. 8. Grieķu ^
9. Upe Eiropā. 11. Raiņa lugas varone.
15. Mūzikas instruments. .^^
Divi. 20: Šautra. 22. Drebuļi. 23.
gi. 24. Otrā zāle. 25. Putns. 2 6 .^
diāka zīme. 27. Atstata. 29. Zrta^
33. fesauciens.
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVAiU>C
^^^^^^ 1^
Limeniski: 1. Ores. 5. Unce. 8.
dus. 10. īves. 11. Rīkste. 12. Le^me*
13. Sten. 15. Avenes. 18.
Krēsli. 22. Ecēt. '25. Pelni. 26.
ēnot. 27. Cers. 28. Tīnes. 29. ; A V ^
•
Nesen. 7. Eisers. 9. Sieva. .14. Tur. 1
Esences. 17. Ēze- 19. Elpot. 20. Kiav*^
21. Ēzeli. 23. Ciesa. 24. Toska.
30. Sāga. — Stateniski: 1. Odins.
Ēvele. 3, Sisenis. 4. Jūrmalietis. •
KTA>...- n « V» «r... 1A Tur.
mm
i i i -
i
LATVUA
Latvian Newspaper
Publisbva. cwice we«kly.
Autlioriz«d b> EUCOM BO.
CIvU Aiflairs Dtvisioa
July mi. A G 383 ? G E C
A C O . BdUor: KirUs Ba-bāc
». Prloler: .,Schwābl-
Kdiei» Volksblatt** GODS-bnrf^
Doaao Barfennelstet
» I^ndJnaanplatz 7. Popa
tsdoo 10 served: SMSia
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 3 (108)
Otrdien, vm. g. IS. laav.
Isoāk G^dkffiēs OSI piolcv ;
oadovomā Latviešu ptnsm
darbl^ektt sadarbības IB^
pa. AtbUdlgals i«da^4»rs:
S. Babācs, vteta. A. liepa,
redaktori: Z. Bfirda, M.
Cālītis* E. Mindcaberss,
Ab Solis. Adfese; GCOE-borg^
IHmaii. .•Latvija'*. ^
Tilnmit apg. t% red. n.
spiest dl
latviešu bēniutm slinmieku.
TAUTAS KOPlBAIgiNODilJ^^^V
ziņojumi preses ena
sōtiils A. Feldmaiiis man^ raksta^ ka Šveicē, par aUlķušaJām
siimmāiin no savā laikā ASV debldķēta^em Latvijas valsts līdzekļiem^
iepērk ItOOO kg taukvielii, 6000 kg cukura un 3000 kg idvja^ļu,^ preses
ssmāksniliē Esiliigenāia Janvāri ziņoja^ LCK priekšsēdētājs prof. V. Vītols.
Lai izpiUiktu nevajadzīgi ^nobinūiti'' un iepirktās mantas ātrāk nonāktu
Vācijā» LGK lilģiial sūtni A. Feidmani rūpēties, lai pirkuma adresēto
tieši miim centrālai pārstāvnie^ LCK tad veiktu tālāko sadali.
Iepirktās taukvielas, cnkiirs \m zivju eļļa piirmkart paredzēja bērnu un
^imo li&utiedu papilduzturam.
LCK vicepriekSsēdētājs A. Reins
infiDrmēja par sarakstīšanos ar ārzemēm.
Plašāka vēstule, ar dažiem
vērā ņemamiem secinājumiem un uz-akatiem
jpar mūsu dzīvi trimdā, saņemtai
no Latviešu konferences ko-mitejas
Filadelfijā. Pag. gada 7. decembra
iisēdē Filadelfijā mūsu tau-tleiU
tur plaiāk pārrunājuši latviešu
bēgļu vadošo organizāciju darbu Vācijā,
emigrācijas iespējas, morāles sa-glaibāšania
un latviešu literatūras uzdevumus,
Vēstulē uzsvērts, ka LCK
vajadzētu attīstīt stingrāku emigrācijas
politiku. Latviešiem ASV dažkārt
lidinoties, it kā LČK nostātos
pat pret emigrāciju. Atzīstot tautas
vienības saglabāšanas nepieciešamību,
Filadelfijas sanāksmes dalībnieki
tomēr ieteic arī individuālo izceļošanu.
Par latviešiem piemērotā-k
§|n zemēm atzīst ASV un Kanādu,
ku,r vislabāk mēs varētu saglabāt
savu triadiclonāilo kultūru. Vēstulē
totl asi kritizētas Vācijā iznākušās
grānniatais. Esot Izdevu^
tāmi par kauna traipiem.
Tālākill konferences gaitā LCK
kimcelelas vadītājs J .V
ja par lēmamiiēm LGK dsu'ba sēdē^
Tā kā vēl Udt šim LCK nav
musi ralcstisku atbildi par iesniegumu
IRO vadībai fcģistrādjas jautā-ivm\
l vieepriekšsēdMājs A* Relns
tajpā ar igaup-u un lietuviešu pārstāvjiem
IM? 21, janvārim vēlreiz griezīsies
pie IRO amerikāņu joslas vadītāja
F. Edvarda. Līdz tam laikam
LCK viedoklis ^ģistrādjas jau-tlijumā
paliek nemainīts. Reizē A.
Reins kopā ar igauņu un lietuviešu
pārstāvjiem informēsies par nado-nSlo
komiteju un sabiedri^ tiesu
jautājumu.
: Piir tefcistrādias jautājumu Jāat-
LCK darba sēdē apskatīts arī ierosinājums
par mūsu izvietošanu pēc
kooperatīva kolonizācijas prindpa.
Šajā jautājumā LCK pašreiz vēl
viedokli nepieņem, bet uzdod darba
nozanss referentam S. Vasiļevskim
izstrādāt atzinumu.
•1 •
Kamēr Hambuigaš ostas strādnieki
pēc četrām streika dienām piektdien
atjaunoja darbus, piektdienas
rītā sākās Miņdienes tramvajnieku
streiks, kas, protestējot pret papild-devu
samazināšanu un vispārējo
slikllp pārtikas stāvokli, pieteica 24
stundu ilgu streiku. Ielu dz^zceļu
satilcsme Mindienē atjaunojās sest-dientas
rītā. Daļa nincheniešu, kam
par streiku ndtas nebija zināms,
piektdienas rītā velti gaidi ja tram-^
^^ja vagonus, l a i tad sapīkuši dotos
z!mē, ka Esilngenas kolonijas vecākais
Ķ, Kalniņš panācis dešāku
kont^^tu ar juridiskās komisijas vadītāju
pie IRO galvenā štāba Ze-nevS
De Bēru un 9. janvāri saņēmis
no viņa pūšu stāvokļa izprotošu
vēstuli. De Bēra Informē Ķ. Kalniņu,
ka bažas par reģistrādju, it kā
otrrelzlju skriningu, nav pamatotas.
Ar! IRO sasauktā preses konferencē
Hel<5elborgā 7. janvāri P. Edvards
atkārtoti uzsvēra, ka 99,09 proc. no
noitiieti^iu iemītniekiem nav ko ba-flties
pār apgādes zaudēšanu:
Lai Tautas kopības noda |a varētu
pilaS?āk veikt sJi^m svētīgo darbu,
LOC piekritusi ziedojumu vākšanai
no latviešu firmām. Nodaļas vadītājs
I>r. A. Podnieks Informēja, ka visas
liiitviešu firmas, uzņēmumus un tu-ngt>
s tautiešus aicinās ik mēnesi ziedot
tiem, kam nepieciešams mate-liāls
uiii reizē arī morāls atbalsts.
Preses pārstāvji interesējās, kādu
nostāju LCK ieņem attiecībā uz nesen
Zviedrijā nodibināto Latvijas
nacionālā fonda nodaļu. Prof V. Vītols
F^askaidroja, ka jautājums pārrunāts
iepriekšējā LCK sēdē, apskatot
Zviedrijas Latviešu organizāciju
savienības priekšsēža P. Kfidniņā
piesūtīto projektu par fonda dibināšanu.
LCK atzinusi, ka šos mērķus
velc LCK esošie institūti un tādēļ
nav nepieciešama atsevišķa fonda
veidošana. Tagad Zviedrijā nodibinātā
fonda mērīji gāi^ ir plašāki un
dtādā formulējumā, bet LCK otrreiz
šo jautājumu nav apspriedusi. Fonda
dibināšana Zviedrijas latviešu
vidū radījusi jaunas nesaprašanās
un atbalsis jau nonākušas līdz Londonai.
Vmōis, vai LCK ir domājusi par
plašllku dailanmtoief^^
skates sarīkošanu līdzīgi igauņiem,
kas devusi izdlus panākumus, prof.
V. Vītols abildēja: „Sāķām par to
runāt jau septembrī, bet tad apklusti
un nekas netika darīts, Kad
igauņi otrreiz bija sarīkojuši, griežamies
pie māksliniekiem | r ierosinājumu,
bet līdz šai sēdei neesam
vēl konkrētu atbildi saņēmuši Domāju,
ka sarīkošanā galveno ierosmi
vajadzētu uzņemties mākslinieku ap-
^vienībai un daiļamatnieku savienībai
un LCK pasākumu atbalstītu ar nepieciešamiem
līdzekļiem".
vairāk par gadu LCK organizē
im pārorganizē informādjas biroju.
Preses konferencē biroja vadītājs
Sņornieks, kas gan šo pienākumu
uzņēmies tikai pirms dažiem
mēn.^lem, bija spiests atzīt, ka -
,.heatrisināts Ir darbinieku jautājums.
Cilvēki, kas varētiu strādāt, nenāk
un tādēļ kadrus nav bijis iespējams
sakomplektēt. Sagatavošana ir
izdevums par mūsu stāvokli scil un
pašreizējo stāvokli Latvijā. Nodomā
ir izveidot informatoru tīklu, kas
par LCK darbu sniegtu ziņojumus
nometnēs.
• • •
Nākošā L C K sēde, pie<iaiGties an
angļu joslas pārstāvjiem, notiks Ha-navā
22. janvārī pl. 10. LCP jaunā
sastāvā, paredzams, sanāks febniāļ-a
vidū. Par jaunu LCP vēlBanas jāizdara
divos iecirkņos angļu josla,
kur jau-notikušās . vēlēšanas da/.u
pielaistu nepareizību dēļ nav apstiprinātas.
/. s. • H. M.
ceļā kājām. Ielu dzelzceļu depo de-žūrljja
40 tramvajnieku, kas kavēja
sev laiku ar kāršu ^«11.
Protestējot j i r^ it ķā gaidāmo
pārtikas devu sanjazināšanu. Jau
trešdienas pēcpusdienā darbus pārtrauca
ap 8000 BMW un divu citu
Mlmdienes fabriku strādnidd, kam
ceturtdien pievienojās vēl ap 5000
dzelizceļu darbnīcu strādnieki.
Turpretim jau pagājušā liedēļā
sākušies „bada streiki" Reinas—Rū-ras
apgabalā \m citās vietās vēl turpinājās.
Esaiē piektdien streikoja
gandrīz visi strādnieki. Uz dažām
stundām streiki izcēlās arī Dīrenā
jn Nimbeirgā. Streiku stfiVdUls Ŗel-nas-
Vestfales rūpniecības
paasinajies. Streiki notikuši arī Zo-llng^
iā, Duisburgā, Oberhauzenā,
Hagenā uc. 14. janvārī ap^riedlsies
ēetini Rūras apgabala llelpil'sētu-^
Esenes, Duisburgas, Mīlheimas un
Oberhauzenas strādni^ pārstāvji
par vispārējā streika izsludināšanu
visā
/oigļu joslas arodbiedrību vadība
paskaidrojusi, ka, ievērojot' ,ļcatas-trofālo
pārtikas stāvokli", arodbiedrības
nespējot aizkavēt streUcu
kuļrtn)as izplešaru» uz raktuvēm un
transporta Angļu pirval^
pāi'stāvji par streiku iemesliem uzskata
nepietiekamo pārtikas stāvokli,
ko mēģinot izmantot arī politiķiem
mērķiem. Btreiku vilnim
e^t sakars ar! ar Frankfurtes koō-
LIdmaŠimu ložmetēju un smagu mīrunctēju atbalstā, angļu
raspēks toiHm ar židu ..Haganah" spēkiem atsitis pirmo arābu iebrukumu
Palestinā no aizrobežas. Uzbrucēju skaits gan bijis tikai ap 600
mi to mērķis tikai smāki židticiemC pi:
mals uzbrukums pasludinātā ..svētā kara' ietvaros. Uzbrucēji nākuši
no Sitijas. Tie bijuši Palestinas arābi, kas Sirijā apmācfti un tagad at-griežas.
Ang|u augstais komisārs Palestīnā iesniedzis formālu protestu
Sirijas valdībai..
Tai pa^ā laikā turpinājās nemieri
visji Palestma. kas reizēm pieņem
clraiīdTgus apmērus. Pagājušā ne-lā
arābi bija vairāk dienas aplen-
Jeruzalemes vecpilsētu un ne-la
»8ia fflfihis ne iekšā, nfe? ara, apšaudot
pat angļu Sarkanā krusta mašīnas,
kas gribējušas sniegt oalidzibu
ielenktajiem. ,
Pagājuša ceturtdiena notika pirmā
Palestīnas dalīšanas komisijas sēde.
kurā UN ģenerālsekretārs Trigve Lī
pavēstīja, ka komisija katrā ziņā
vnrot |)al«»<^'es uz Drošības pado-rnes
atbalstu, bet ēedis Karels U -
sickis. ko ievēlēja par komisijas
JwleķSs»iHii, teica, ka nevajagot sa-gaiciit
...brlauiniis np prieciem vientuļiem
s\x»tcolniokiein'\ ar to domādams
piecus koinisijas locekļus
kas dosies U7. Paiesi īnu. „jo vienīgais,
uz ko tie pagaidām var atsaukties,
ir UN karogs'*.. Viņš ierosina,
vēlreiz uzklausīt anģhu /.īdu un
arābu pārstāvjus.'
UN aprindās arvien vairāk runci
par nepieciešamību dibināt LH^ poli-cijaš
spēkus, lai varētu panākt Pa-lestinas
sadalīšanu ar varu. Vienošanās
par šo jautājumu tomēr laikam
būs loti grūta, jo pat rietumu
valstu domas par to, kā vajadzētu
izveidot šo spēku, krasi dalās.
NYHT
fei^d. Par pārtikas žtevpMi^^^^i^^
Jt^§ gal^^ latbi^^
stādēm; paskaidrojis lords Pek«
hems, angļu ministrs vādjas^^^^^^^^^^u^
Atistrljās lietās.
ASV āiileMi vU^ninisIrs Vli^ai i i ^ Zeksi^is
des, ka Eiropas PP problēmn w^
ties visām risumu vals^. Pbt^
semē lielāka skain^^^^ D ViņS a^fidli^ia^ lidsllnējim
kvota ststēmām, ASV varēļļaSi Ieceļot tikai 0P. Tagad eķi M^'
roni par DP problinas atŗjisli^lšaaa MarSiOa letv^^
lidzekli^, kas vaj^I|^ l^aršala I ko pira^^^T^ tad ari ASV k|Ct-plāna
realizēšanai, ārlietu ministrija šot totalitāra valsts,
novērtējusi uz 22 miljardiera dolāru, ļ Anglijas uhFrandjaisārHe^^
Vislielākie līdzekli i»iredzētii Ang- ļnistri kopīgi plāno si^idct jaunu 16
Ujal, tad Frandjai, lltalijfi^
jas rietumu Joslām. Pēc BBCJ tnfor- ļ februāra sākumā P^
mādjas, vairs neesot dmnstarpību I pārrunātu dešāku Rietumeirojw
par to, ka Maršala ŗdāh^vajad2^s,i
bet vēl diskutē par jautājuma, kā- ļ sam, ka arī Eiropas valstis
dā veidā tbreāliasēt. Līdzekļus 1 ^ visu fepējama, ^^aņotu pa»
lot arī KanfiifeĻ Dienvidineriķas gāju^ iecelto l«»nl^
valstis un Pasaules banka, fcas kopā apspriedes par Elro
^ u ap 15 proc. no izdevmŗidenu tran^^ darba
Maršals pats atsaucis ba\»nas,^^ķ^ nodc^ļu, ļaukstotinieclbas^^^^^^^^^^]^^
viņš atkāptos np amata, ja k;ongre^ ļ rūpniecības sisu^aņc^anu / un pārru*
viņa priekšllkunms noraldItiL Viņu nātu prdE>lēinas, kas
gan varot uzaicināt atkāpties, kongresa i^uaijāš par Maršali
tā esot dta Ueta^ Pinndlen Maršals ^isawi.
sniedza sīkāku ziņojumu par plāna] NVHT, BBČ, NZ
materiālo bazi pēc tam, kad pagSju^^^
šās nedēļas beigās bija liellā runā
pavēstījis, ka
partija sabotēšot Eiropai atjaunošanas
programmu, bet ASV neapšaubāmi
tomēr varēšot to refilizfjt Maršals
atkārtoti brīdināja kongiresu^^^^^^^
samierināties ar ^pussoļiem", teikdams:
„Vai nu izšķiraties atrialnāt
problēmu pllnigi,^^v^ arī nedariet
nekā."
ASV vēstnieks Anglijā, nmādams
senāti notdktl atbalstīja Maršala
plānu, uzirvērdams, ka/ ja plānu
nerealizēšot, tad varot zust svarīgas
as m
^^akaut
mēnešos
AMERIKĀŅU ZEMŪDENES TUE»
CUAI UN U E lM
ASV militārās misijas IŠelsk(Jrle-
Wes Vidusifirā un^Snels^^ ģen. Livsejs izteicies, ka nav
M,Lnl^ tem hflfct trSi <ļani8ka^ partlzānus galdāmfii pavasara
nas vēstījumu valibia^ ,„
-n^ojd^oi k- iļ.u. pl^oi fltituiik. .u. . Ja r^eRāiUi. .z;ltS»o« *t visu. i un ložmetējus. No Lielbritānijas uz
s amerikanii
civila
,,atsaldēto** f^^^
pienākšot 40.000 šauteņu un papildu
munidja.\Tuvākās nedēļās grieķu
armijas vienībām par padomdevējiem
piekomandēSot amerikāņu
virsnidcus ar pieredzi kalnu k^a,
Spedfilās Udmašīriās no Vāšihgtiņ^
jau esot IzttraukuSi 20 pulkveži un
pulkvežleitnanti. Viņiem sdcošot
ASA REASCIJA PADOBOU JOSLA PRET FRANiJ^URTES KON-
-PERENCES:: PLĀNIEM;:;;;
ArUeta ministrs M a ^
Vācijas amerikāņu Joslas pārvaldi 80. Jāniji paredzēts nodot ārUetu^^^^^ ^
mliMstrOaL Tas ttoatoetu, ka mUitSi^ pārvaldes ^etā stātos dlvlli pir- amerikāņi nek^dā^ gadljim^ nevarot
valde. Grūtības esot vieidgl^^t^
dzībai tik pimērota personāla , . ,
arī izteicies, ka atsevifiķas rietam
bāta vēlama. Mmtargabeniāiors ģenc^^^^ f^r^^^
Frankfurtes konferences an^^l^
VācUas Augsto k^milsāra nevarot bfitri^na.V Turcijai ka ^daļu no
tik Ugi. kamēr ārlietu ministrija būšot izraudzījusi viņiun vietnieku. ļPO^^^^
Nekādu civOu amata Vādjā ieņemt ^ nedomājot. ASV sni^aa ^"""S^S f^^^ ^^^^ ^f^ī^"
nlstrsRojolslzidcies, ka vapaic§ot daudz gāda,^^
izvākt sava okapācijaa k^aspēka no VācUa^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ <^
Apvienotās joslas zemju ministru
prezidenti un saimniecības padome
konferencē ar nelieliem grozījumiem
pieņēma abu militārgubemā-toru
ieteikto programmu apvienotās
joslas pāi-valdes pārorganizēsanai,
par ko ziņojām pjagājušajā numurā.
Ģenerālis Klejs paskaidrojis, ka sa-biedix>
to atsevišķos priekšlikumus
10 dienu laikā iesniegs vācu komitejai,
kurā ietilps zemju un saimniecības
pa<femes pārstāvji. Kaut
arī daļa amerikāņu un angļu militār
rās valdības iestāžu pārceļoties no
Berlīnes uz Frankfurti, tomēr
rikāņu militārās valdības miteklis
joprojām ^paliekot Berlīnē. Tāpat
ari ģen, Robertsons un angļu k»n-trolkomisij
a pal&šot Berlīnē.
Izņemot komunistus, visas pārējās
apvienotās joslas vācu politikās
partijas Frankfurtes rezultātus uz-ņ&
nušas visumā pozitīvi. Gluži citāda
ir nostāja padomju joslā. Turienes
zemju valdības pārstāvju, politiķu
un p r e ^ kanentāri centrējas
ap Maska\^s radiofona doto
saukli par ^
t i s m u 1 5 : janvāri paredz sanākt
tā sauktais „vācu tautas kongress",
lai konstatētu, ka šis Institūts uzr
skatāms par patieso vācu tautas
pārstāvētāju un tādēļ visai vācu tau-tai
tas būtu jāatzīst par parlamentu.
Padomju joslās politiķu un preses
komentāros runā par ^oziegtunu
pret vācu tautu" ui atzīmē, ka
amerikāņu monppolkap^ ko-lonizadjas
plāiii"i viņu vācu jĶdIgu
atbalstītie ieguvuši reālus apveidus.
Pēc BBC ziņām, padomju jc^lās
laikrakstu uzbrukums jaunajam
amerikāņu-anglu plānam esot koh^
centrētāks un intensīvāks par v^'sām
līdzšinējām akcijām pret angļu un
amerikāņu politiku Rietumvācijā.
Maskavas radiofons apvienotās ang-lu-
amerikāņu jpslas astoņus mi-kāņu
kara jūrnieku devušies
lai pasUprlnātuamerikaņfu kara kt^
ģu apkalpes Vidusjūrā.
Zemūdenes, ko uz kādu Turcijas
ostu novedīs amerikāņu apkalpe,
nistru prezidentus, kas piedali jās esot modernas 1944. g. būvētas Uc-
Frankfurtes apsprieidēs, nojsaUcis par ļ 1as laivas tālām operācijām. Katra
no tām ir ap ļOO m gara, apgādāta
10 torpēdu stobriem un iekārtota 65
vīru apkalpei. Ziņojun^āpiebC^
ka Turcijas kaimiņam Padomju
Savienībai piederot viorm no liela-vacu
„kvisungiem . •
Frankfurtes jaunais plāns nav radis
sevišķi labu uzņemšanu arī Parīzē,
kur valda neapmierinātība ar
to, ka franču valdība ieFirlekšne^
esot informēta par angļu-amcrikāņu ķām zemūdeņu flotēm,
plānu; Frānēu vēstnieki Vašingtonā
un Londonā piektdien izteikuši asu]jukusi ziņu, ka;^^G^^
mutvārdu protestu pret pliknoto Jau- dotas 6 zemūdenes. Kongresā pa-no
rietumjoslu pārvaldes program- ļ skaidrots, ka neesot vis nodotas zemu,
Franču,pr^ izsakās atturīgi, mūdenes. l>et llelgaballalvas.
ASV republikāņiem tuvu stāvošais ļ Anglijas vēstnieks Atēnās pazi-
„New York Herald Triļbiuhev' par ņo^^
FranltfUrtēs lēmumiem norāda, ka Grieķijā, bet tas nekādā veidā netie
devuši 40 miljoniem vāciešu pār- nozimējbt, ka samazinās angļu ka-valdi,
kas. atskaftot vicntgi nosau- rasp^u šai zemē. "
kurnu, visādi citādi atbU^itot vfddi- INS ziņo, ka Marko'Vj ••: ' i^ba
bai. .Jaunā pārvalde varēiM darbd^^^^^G^^ apcictinļjvisi 8®
ties jau brīcā, kad stāsies spēkā prutizanu virsniekus, kas piedalljift»
Maršala plāns. Tiiš esot svain^^^^ kaujās pie Konicas par to, ka
ASV apvienoto joslu
17. Maršala plāna dalībnieci. Pro*- sētu. Daļa apcktinat^^^^^
dukcijas pacelšanai tagad sagādāti jušliMišņ^^
priekšnoteikumi. Galvenais ziu esot tiesai: Grieķi jas komunistu valdība,
Valūtas ^e^)ŗma. Demokrātu „Ncw pēc Reut^^^^
York Times^' norāda, ka plāns esot musi lūgt uzņemt tās pārstāvju»
drastisks grozījums līdzšinējos mē- kominformā. Unj-^ārijas informācijas
ģinājumos pārvaldīt tik; sarežģītu ministrs pēc tas pašas-aftentufas z i -
organisniu kā Rietumvaciju k ā ^ ^ ņām atsaucis baumas, ka Ungārijā
koloniju 2»mmilitani vaid Grieķijas partizānu
, Padomju radiofons Frankfurtes; atbalstīšanai. Bvlgārijas sociālistu
konferenci apzīmē "par .Jzrādi'V pēc vienībās
rūpīgiem iepriekšējiem plāniem ar festu, kur^ ^ r svarīgāko» Bulgārijas
nolūku — sagatavot Rietumvācljas sociālistu uzdevumu minēta labu sa-valsts
dibināšanu- .Taunais streiku karu uzturēšana ar Padomju Savie-vilnis
Rietumvācljiā esot vācu tau^ nibu, bet par otru svnrigāko — Martas
protests pret 5dem plāniem. kosa valdības atzīšana.
NYKT. BBC i NYHT, BBC
m
-
īss i
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-01-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480113 |
Description
| Title | 1948-01-13-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
1
ļzes
pa
•LATVUA, 1948. g 9
jām lietām. Tss viss 6 r i k-kādēļ
es Jmk,cienlfa.7,T'etne8,.
gribēju ļaut p i r S ^ f
Baidījos, ka var notikt «I? '"'«i*
b « tam gribēju nSēm'^^'«>«ife
k^.kasjauirZeh^PL^ainili
nojošo neveiksmi. .^^apkau,?
Lūdzu, parādiet man -
l»m, labvēlību un, iSkl^^»' *
neka,par visu to - dzft^^ ^"m^
karrft noķēra divi E l S ? " *
•ģiakā dārza uzraugi Ztfe^'o.' ^l^Ja,krātiņos. Nekfdu^S
,nbd2 ciltu zaudējumu par u^^^
i Lūdzu, piedodiet man J
^„ ju jums tik uztraucošas'irt'S^.
\ķ>. •:. P. S. Tikai šodien vēl pamana'
Plliirtvērām mazu pārtikīti ^'^«"«1
:;teri^jlš Ugzdu 4 t S L >
m iaifBs jūs pārgulējā?-
m
a
^ ^ A U L E S LlELSKA TELESKOP4&
zemiem tUtiem un tuneUem ,
dāja uz Pasadenu, KalifoSgi"''**'
• Javmā spoguļa
zes Maks parVilsona kalna w
la. laukumu,; tālskaša caurulei
5aturēja-44V.tomiu smago
svēra,. «00 tonnu, un obirvs?^?''
•t^au^a kupols bija lo^SSā • aa^ā.jCad,spoguIi pirms i?ļ''
dlem atgādāja Kalifornljasted,^
lo^jas institūtā, tā virspuse
kana kā dēlis. Lai tai pieSkirSi J
raboliskū veidu, spoguļa vidus
Jāpadziļina.
Ip-la
•es
js'
il-
Inā
ieft
w
m i
P
infiļ
6^
ļuz
. Tikpat grūts bija jautājums
tālskati uzstādit/Pēc tam.
raķi' desmiti kalnu un augstu^iž
m i m KaUfornijā un Arizona 1
^!?l^lP^i,ļ?^Pi«^^rotiem, beidzot!
velējas Palbmāras kalnu. Tā i r i
mežu" un ērkšķu krūmiem apkiāS
augstiene starp Lo$ Andžeļosu (m
San Djēgo, reti apdzīvotā apgabls
kur gaisu nebojā pilsētu dūmi 1
netraucē nakts apgaismojums
novērojumiem nepieciešamas pilniJ
tumšas debesis. • ^
Spoguļa montāža ilgs vēl 3 meiie.
Sņs, jo tā virfema vēl jāapklā] ai
Ŗlānu alumīnija, kārtiiju. Pirmbs uz.
ņēmuriius varēs izdarīs jau šīgada
pavasari. Ar ja\mo „pasaules aci"
;varē$ ..fotogrāfiskā cfeļā izpētīt 8 rei-zes
lielāku pasaules visuma daļu
heka līdz šim. Tālskatis būs 1.000.1)00
reizes spēcīgāks par cilvēka aci
:spēs., aizsniegt vienii biljonu gaismai
gadu' lielus attālumus. Pabmāras
'101ha teleskops, liekas, spēs dot at^
bpdes^ uz da^dzieni zinātnes jautāju^
miem, bet, domājams, radīs arr tib
pat daudz jaunu. L, Z.
mm
m
m
it
ļst
i
lOS
rs
5i
ielauzušies kāda advokāta
ipichenē, bet pēc smaga darba aV
rada: uid^uztajā naudas skapi'vieni^^
Jpzefa; Geķelsa'lugas „Michaels" vie-1
?i?i^5ksemplāru. Protestējot vu?i bija.!
''Vuzvieļaš visus savus amata
u mtkla
5 - r
' * 1
1
[«
i ',
1
14; ^
i m • • * [i 22
i
• ,,• w
rij w
i ; 1 • m . ' i '
38
4I
36.
l i
m
Limeniski; 1. Sejas daļa, 6. Stopi
ļ:^ i 10.: 11. Tauitav 12. Pagānu
I i,»dievs. 18. Kukaii?i. 14. Galvas daļa.
"iie. • Sievietes vārds; 17. Vietni^a
vārds. 18. Žirgu viesnīca. 21. Pilse»
Somijā. 23., Līdzsvarota: 26. H^e-ments:
27, PUsēta Igaunijā. 28.
tērpa daļa, 30. Platība. 31, Boktuji
82. Hotai|lieta. 33. Upe Cechoslova-kijā,
34. Griezīgas. 35. Rokas daļa.
:: Stert^ 1. Ogas. 2. Krāsainas»
8. Igōsies. 4. Pilsēta Latvijā.
ApsttoenJs. 6. Mēru iedaļas.^^'
Austrijas province. 8. Grieķu ^
9. Upe Eiropā. 11. Raiņa lugas varone.
15. Mūzikas instruments. .^^
Divi. 20: Šautra. 22. Drebuļi. 23.
gi. 24. Otrā zāle. 25. Putns. 2 6 .^
diāka zīme. 27. Atstata. 29. Zrta^
33. fesauciens.
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVAiU>C
^^^^^^ 1^
Limeniski: 1. Ores. 5. Unce. 8.
dus. 10. īves. 11. Rīkste. 12. Le^me*
13. Sten. 15. Avenes. 18.
Krēsli. 22. Ecēt. '25. Pelni. 26.
ēnot. 27. Cers. 28. Tīnes. 29. ; A V ^
•
Nesen. 7. Eisers. 9. Sieva. .14. Tur. 1
Esences. 17. Ēze- 19. Elpot. 20. Kiav*^
21. Ēzeli. 23. Ciesa. 24. Toska.
30. Sāga. — Stateniski: 1. Odins.
Ēvele. 3, Sisenis. 4. Jūrmalietis. •
KTA>...- n « V» «r... 1A Tur.
mm
i i i -
i
LATVUA
Latvian Newspaper
Publisbva. cwice we«kly.
Autlioriz«d b> EUCOM BO.
CIvU Aiflairs Dtvisioa
July mi. A G 383 ? G E C
A C O . BdUor: KirUs Ba-bāc
». Prloler: .,Schwābl-
Kdiei» Volksblatt** GODS-bnrf^
Doaao Barfennelstet
» I^ndJnaanplatz 7. Popa
tsdoo 10 served: SMSia
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 3 (108)
Otrdien, vm. g. IS. laav.
Isoāk G^dkffiēs OSI piolcv ;
oadovomā Latviešu ptnsm
darbl^ektt sadarbības IB^
pa. AtbUdlgals i«da^4»rs:
S. Babācs, vteta. A. liepa,
redaktori: Z. Bfirda, M.
Cālītis* E. Mindcaberss,
Ab Solis. Adfese; GCOE-borg^
IHmaii. .•Latvija'*. ^
Tilnmit apg. t% red. n.
spiest dl
latviešu bēniutm slinmieku.
TAUTAS KOPlBAIgiNODilJ^^^V
ziņojumi preses ena
sōtiils A. Feldmaiiis man^ raksta^ ka Šveicē, par aUlķušaJām
siimmāiin no savā laikā ASV debldķēta^em Latvijas valsts līdzekļiem^
iepērk ItOOO kg taukvielii, 6000 kg cukura un 3000 kg idvja^ļu,^ preses
ssmāksniliē Esiliigenāia Janvāri ziņoja^ LCK priekšsēdētājs prof. V. Vītols.
Lai izpiUiktu nevajadzīgi ^nobinūiti'' un iepirktās mantas ātrāk nonāktu
Vācijā» LGK lilģiial sūtni A. Feidmani rūpēties, lai pirkuma adresēto
tieši miim centrālai pārstāvnie^ LCK tad veiktu tālāko sadali.
Iepirktās taukvielas, cnkiirs \m zivju eļļa piirmkart paredzēja bērnu un
^imo li&utiedu papilduzturam.
LCK vicepriekSsēdētājs A. Reins
infiDrmēja par sarakstīšanos ar ārzemēm.
Plašāka vēstule, ar dažiem
vērā ņemamiem secinājumiem un uz-akatiem
jpar mūsu dzīvi trimdā, saņemtai
no Latviešu konferences ko-mitejas
Filadelfijā. Pag. gada 7. decembra
iisēdē Filadelfijā mūsu tau-tleiU
tur plaiāk pārrunājuši latviešu
bēgļu vadošo organizāciju darbu Vācijā,
emigrācijas iespējas, morāles sa-glaibāšania
un latviešu literatūras uzdevumus,
Vēstulē uzsvērts, ka LCK
vajadzētu attīstīt stingrāku emigrācijas
politiku. Latviešiem ASV dažkārt
lidinoties, it kā LČK nostātos
pat pret emigrāciju. Atzīstot tautas
vienības saglabāšanas nepieciešamību,
Filadelfijas sanāksmes dalībnieki
tomēr ieteic arī individuālo izceļošanu.
Par latviešiem piemērotā-k
§|n zemēm atzīst ASV un Kanādu,
ku,r vislabāk mēs varētu saglabāt
savu triadiclonāilo kultūru. Vēstulē
totl asi kritizētas Vācijā iznākušās
grānniatais. Esot Izdevu^
tāmi par kauna traipiem.
Tālākill konferences gaitā LCK
kimcelelas vadītājs J .V
ja par lēmamiiēm LGK dsu'ba sēdē^
Tā kā vēl Udt šim LCK nav
musi ralcstisku atbildi par iesniegumu
IRO vadībai fcģistrādjas jautā-ivm\
l vieepriekšsēdMājs A* Relns
tajpā ar igaup-u un lietuviešu pārstāvjiem
IM? 21, janvārim vēlreiz griezīsies
pie IRO amerikāņu joslas vadītāja
F. Edvarda. Līdz tam laikam
LCK viedoklis ^ģistrādjas jau-tlijumā
paliek nemainīts. Reizē A.
Reins kopā ar igauņu un lietuviešu
pārstāvjiem informēsies par nado-nSlo
komiteju un sabiedri^ tiesu
jautājumu.
: Piir tefcistrādias jautājumu Jāat-
LCK darba sēdē apskatīts arī ierosinājums
par mūsu izvietošanu pēc
kooperatīva kolonizācijas prindpa.
Šajā jautājumā LCK pašreiz vēl
viedokli nepieņem, bet uzdod darba
nozanss referentam S. Vasiļevskim
izstrādāt atzinumu.
•1 •
Kamēr Hambuigaš ostas strādnieki
pēc četrām streika dienām piektdien
atjaunoja darbus, piektdienas
rītā sākās Miņdienes tramvajnieku
streiks, kas, protestējot pret papild-devu
samazināšanu un vispārējo
slikllp pārtikas stāvokli, pieteica 24
stundu ilgu streiku. Ielu dz^zceļu
satilcsme Mindienē atjaunojās sest-dientas
rītā. Daļa nincheniešu, kam
par streiku ndtas nebija zināms,
piektdienas rītā velti gaidi ja tram-^
^^ja vagonus, l a i tad sapīkuši dotos
z!mē, ka Esilngenas kolonijas vecākais
Ķ, Kalniņš panācis dešāku
kont^^tu ar juridiskās komisijas vadītāju
pie IRO galvenā štāba Ze-nevS
De Bēru un 9. janvāri saņēmis
no viņa pūšu stāvokļa izprotošu
vēstuli. De Bēra Informē Ķ. Kalniņu,
ka bažas par reģistrādju, it kā
otrrelzlju skriningu, nav pamatotas.
Ar! IRO sasauktā preses konferencē
Hel<5elborgā 7. janvāri P. Edvards
atkārtoti uzsvēra, ka 99,09 proc. no
noitiieti^iu iemītniekiem nav ko ba-flties
pār apgādes zaudēšanu:
Lai Tautas kopības noda |a varētu
pilaS?āk veikt sJi^m svētīgo darbu,
LOC piekritusi ziedojumu vākšanai
no latviešu firmām. Nodaļas vadītājs
I>r. A. Podnieks Informēja, ka visas
liiitviešu firmas, uzņēmumus un tu-ngt>
s tautiešus aicinās ik mēnesi ziedot
tiem, kam nepieciešams mate-liāls
uiii reizē arī morāls atbalsts.
Preses pārstāvji interesējās, kādu
nostāju LCK ieņem attiecībā uz nesen
Zviedrijā nodibināto Latvijas
nacionālā fonda nodaļu. Prof V. Vītols
F^askaidroja, ka jautājums pārrunāts
iepriekšējā LCK sēdē, apskatot
Zviedrijas Latviešu organizāciju
savienības priekšsēža P. Kfidniņā
piesūtīto projektu par fonda dibināšanu.
LCK atzinusi, ka šos mērķus
velc LCK esošie institūti un tādēļ
nav nepieciešama atsevišķa fonda
veidošana. Tagad Zviedrijā nodibinātā
fonda mērīji gāi^ ir plašāki un
dtādā formulējumā, bet LCK otrreiz
šo jautājumu nav apspriedusi. Fonda
dibināšana Zviedrijas latviešu
vidū radījusi jaunas nesaprašanās
un atbalsis jau nonākušas līdz Londonai.
Vmōis, vai LCK ir domājusi par
plašllku dailanmtoief^^
skates sarīkošanu līdzīgi igauņiem,
kas devusi izdlus panākumus, prof.
V. Vītols abildēja: „Sāķām par to
runāt jau septembrī, bet tad apklusti
un nekas netika darīts, Kad
igauņi otrreiz bija sarīkojuši, griežamies
pie māksliniekiem | r ierosinājumu,
bet līdz šai sēdei neesam
vēl konkrētu atbildi saņēmuši Domāju,
ka sarīkošanā galveno ierosmi
vajadzētu uzņemties mākslinieku ap-
^vienībai un daiļamatnieku savienībai
un LCK pasākumu atbalstītu ar nepieciešamiem
līdzekļiem".
vairāk par gadu LCK organizē
im pārorganizē informādjas biroju.
Preses konferencē biroja vadītājs
Sņornieks, kas gan šo pienākumu
uzņēmies tikai pirms dažiem
mēn.^lem, bija spiests atzīt, ka -
,.heatrisināts Ir darbinieku jautājums.
Cilvēki, kas varētiu strādāt, nenāk
un tādēļ kadrus nav bijis iespējams
sakomplektēt. Sagatavošana ir
izdevums par mūsu stāvokli scil un
pašreizējo stāvokli Latvijā. Nodomā
ir izveidot informatoru tīklu, kas
par LCK darbu sniegtu ziņojumus
nometnēs.
• • •
Nākošā L C K sēde, pie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-01-13-01
