Bavarijas Latviesu vestnesis, July 29, 1947

              Aiitttorl^ed by - Lizen?. —
izdoganas atlaujas ICD-ÖMBG
:: Atblldlgais redak-tors
- Editor In-Chief:
Karlit Babäcs. vieinieks:
AleKsandrs Ltepa. redakci-
Jas sekretärs: Maksls CuU-tis;
relaktori: AndrSJs Ru-il2is
(Mioch^ne). Harijs Min-denbergfl
(Eslingenä). Ar-oölds
Smits (sports). Zigurds
BSrda 'tecbniskais lekärto-
LATVIAN
55 (62)
Ötrdien. 1947. g. 29, JuUJS
iznStL otoalenis no plektoie-aSs
n isdevijs: fiav^ijaa
apgaMa lat^i^n komltejaa
osdövoma LatvleSo pm»
darbinlelro eadarbibaa kopast
Redakcilat Gfinsborg/D. BUr*
feriB te? vLaodmann n. r
I 9S n Firlnted b^ 8eliwib.
Volksbiait, OfUisliargaHA..
BOrgerai. ^ LaadmaBa^PL f:t
»kolubiMaM^
Anglijas un Padomju Savienibas tirdzniecibas Hguma sarunas, kas
tuniinäjäs IVfoskavä kops marta, tagad uzskatäi^ ÄJI S K O I U VAnitail
Angl» delegacUa ar ärtMznieciTias ministru Vilsonu piiekSgalä atgrie- ^*vwi^ • yvftiAw/i
zusies Londonä. Lidm^mai nosezoties, Vilsons un vairäki citi dclegä- SKOLU AUDZEKNIEM AIZLIEGtS
cijas locckji detusi klizmä. Vilsons ievainots tikai viegli un §inis die- pimALmps ^ P O R T A ORfiAOT^
Däs sniegs zi^ojumu valflibai par saninu gaitu Maskavä. I ^JSJ^^
Jau pinns delegäcijas atgrieSanas
anö^ arlietu ministrijas pärstävis
psJkaidrojis, ka Maskavä nav bijis
iespejams. panäkt vienoäanos, un ari
sarunu atjaunogana neesöt ticama.
Vismaz tuväkä näkotne uz angju-pa-damju
vispäreju tirdzniecibas noli-gumu
neesot ko ceret. Butu gan bi­jis
iespejamspanäkt vieno§anos da^
Jos speciälos jautäjumos, piemeraih,
, par kokmateriäliem, bet sarunu pe-dejä
posmä bijis skaidrs, ka Angli­jas
ceribas uz apmeratn 6 miljonu t
kvie§u importu no Padomju Savie-nibas
nevares piepildities. Galvenais
' nesaprsi§anäs iemesls kvie§u jauta-
^ jumä biju§as }oti augstas krievu ce-nas,
kas ir lieläkas nekä ASV vai
Känädas kvie§u cenas.
Ärlietu ministrijas pärstävis Lon­donä
vei izteicies, ka nevajadzetu
sarunu izjuk§anai pieSl^irt päräk
lielu politisku nozimi. Maskavä vien-
'kärSi notiku§äs sikstas yeikalniecis-kas
sarunas, pie kam äbas puses nav
vareju§as vienoties. Diplomätiskäs
aprindäs 'tomer uzskata, ka anglu-padomju
tirdznieciska vienoSanäs
bötu pasvitrojusi, ka par spiti poli-tiskäm
pret^§lj:ibäm' Austrumeiropas
un Rietumein>pas stärpä tomer ie-spejama
saimnieciska sadarbiba.
Isi pirms doSanäs atpakaj uz Lon-donu
Vilsonam bijuSas vei tris stel- lerosinäjumam pagarinät vasaras
dzamaspedejäs sarunas ar padomju brivlaiku tautskpläs liäz 1. septön^
ärtirdzniecibas ministru Mikojanu, brim, bet Ömnazijäs lidz 18. augu^
bet arl täs palikuSas bez pozitiviem stam piekrita apgabalu skölu di-reziiltätiem.
TASS par abu valstu rektori un taufskolu ihspektori ap-saimnieciskajäm
sarunäm publicejis spriede Darmätater Apspriede arl
paskaidrojumu, kura min^ ka iemesli nolema, ka tautskpläs turpmäk L
sarunu izjukSanai biju5i divi: pirm- klase nedrikst uzi^emt bemus^ kas
kärt, Anglija neesot piekritusi kok^, jaunäki par pilniem 7 gadiem. Ber^
eUas, rupniecibas ma§Inerijas piegä- ni, kas jaunäki par 7 gadiem, gan
dem pietiekamä vairumä, otrkärt, ipej sekot mäcibam L un 2. taut-
Anglija noraidijusi 1941. gada ligu- skolas klase, bet Joti lielai gnltibas
ma täläku pildiianu iidzsinejä veidä. parädäs vii:iu mäcibäs täläkajäs
Padomju Savieniba, turpretim, bijusi ses. So lemumu pa dajal vei pästip-gatava
piegädät lablbu, zivju kon- rina ari konstatejumi par bernu ve-servus
un kokus Anglijai velamos s^libas stavokli, kas daudzäs vietäs
vairumos. uzskatams par nopiethi apdraudetu.
Anglu laikraksti komentäros at- Mäcibas grämatu jautäjuinä ap^
zist, ka angju - padomju sarunu iz- spriede vienojas; meri^Sa laikä nö-juksana
Anglijä radijusi vil§apos, un skaidrot skolu un äts,evi§lj:u skolenu
tä nozimejot plaisas paliellnä§anos ipa§umä esoSo mäcibas grämatu krä-austrumu
un rietumu starpä, pie kam jumusfl Vispärejä aina ir tädia, ka
vaina neesot rietumu puse; Konkre- vienä priekimetu dalä gramätas jau
tais iemesls neveiksmei esot Angli-1 sagädätas, bet atlikuSajä dalä ir ce-jai
nepiei^emamie un neizpildäxnieirlbas täs pakäpeMski sagädät: Tur^
padomju financiälie nosacijun^; L i - preti grämatu lzdal§ verojamas ne-guma
nbslegäana gan butu bijusi loti pilnibas, piem., vienä joslädaia rhä-apsveicäma,
bet ja tä prasitu tik cibas grämata parädäs pat nbme^^^
päräk ismagusupu^rus no Anglijas, lasämajos galdos, betyoträ jöislä ;tä
tad labäk, ja ligums nav ^ noslegts. pati grämata näv pieietama pat skb^
Oficiälais. Anglijas viedoklis kjus zi- läm. Täpec apspriede hö^^
näms tikai pec Vilsona ^mojuma reiz lugt vtsus skolii grämatu izde^
valdibai. NYHT, BBC |vejus izdotäs grämatas nosutit taut-skolu
inspektoriem vai skolii direk-toriem,
bet pärstävjiem-a^entiem
nometnes vispirms ar sai;iemtajäm
skolas grämatäm nodro§inät skolas
Arpusskolas jaunathes orgariizä-ciju
jautäjumä atzina par nepiecie-
§aniu skolu. labu ^adarbibu ar är-pussköläs
prganizäcijäm, seviSl^ ar
skautu organizäciju. Kur iäda sa­darbiba
nebutu iespejama, tur ie-teica
dibinät paSas skolas sporta
pulGi^u. Väjä uztura, veselibas $tä-vokja
de}, un intensivä skolas dar-
V Ä T ^ ^
HolandieSu amija Javas sala Jau i^Smnsi val-rakais
strategiski svaiigas^^^^^^ jdil^o, ka
kara darbiba Jivas sala beigsie^ jau tu^^l^ dieiuls. Indonesia sipo
par pretuzbrukuhdm, bet 1^ tiek m
priekSiL lndonezi(^i esot 8 ^ iaktiku — vi^l
atkäpjas, nodedzinadanii aizsevls visu, kas v^ta noda;€i
KONPEEENCES UN PLÄNI RORAS OG^.U UN VÄCIJAS SAIMNIECl-
BAS JAUTÄJUMÄ
Anglijä pie^iemusi ASV ielugumu piedalities konference Va§ing- skolu jauhatnei neatjäva
tOBä par Ruras og}u jautäjumu. Konference paredzama jau ionede}. piedalities vispärejäs sporta organi-
Anglija sakumä bija prasijusi paplasinät paredzeto konferences darba Uäcijäs. Vispär katrs skolens var
kärtibu, bet no savas prasibas tagad atkäpusies. Si biiSot pinna konfe- pi^^g^jj^j^g tikai vieriä organizäcijä.
rence veselä ciklä, ku^u kopigais uzdevums bus rast atrisinäjumu Väci- Apspriede, ko vadija i£K izgliti^^^^^
jas saimnieciskajäm problemäm. Sim konferencem jäsekme vispärejais Ug^^g nozares priekänieks J. Gelms un
Eiropas saimnieeiskäs plänoSanas darbs Maräala pläna reälizesanai. h^^^^ zipojumus nolasija nozares
Pärejot uz apspriedem par Ruras terauda produkciju un väcu rupaieci- priek§nieks, vttja vietriie^^^^^^^^^^^
bas prödukcUas limeni, par treso dalibnieci pieaicinäs ari Franciju. tautskolu vaditäjs Av Dravriieks, sko-^
lu direktors Deibelis, Krohlins un
nevare^ot segt näkamäs ziemas va- U^^g^^^ds ^n tautskoiu inspektors
jadzibas, vienalga, ko ari Pasäktu gi^ners un Azacs, apsprieda vei sko-vei
atliku§ajos sigada mene§os. Ta- sekmju jautäjumu, skolotäju
del yienigä iespeja espt sais mene- ^.g^za un metodikas jautäjumu un
§os uzkrät ärzemju oglu rezerves Ljajus pärkärtojumus^nmaziju pro-
Väcijä un no täs oglem^^^ a^^
valstis. I ziju audzekijiiem iespeju robezäs ie-
Fräncijas ärlietu ministrs Bido kärtojamas praktisku arodu apmä-piektcjien,
runäjot parlamentä par cibas, kä tas jau izdarits Bavärijas
Marsala plänu, ^zteicäs, ka §is pläns apgabala skoläs.
ASV lietprateji loti neapmierinäti
ar veidu, kädä Anglijä organizejusi
Ruras oglraktuvju izmanto^anu. Pec
ASV ärlietu ministrijas norädljuma
aiztureta käda zii;iojuma publicesana
§ini jautäjumä,, ko sastädijis ASV
plänoSanas speciälists Mozess, kas
bija atsutits uz Eiropu ar pla§äm
pilnvaräm studet saimnieciskos ap-stäklus
Väci jas anglu un amerikäi;iu
joslä. Cik zinäms, zii;iojums loti asi
kritize anglu saimniecisko organizä-ciju,
darot^ to atbildigu par zemo
oglu produkciju Rurä vismaz tädä
pat merä kä pärtikas trukumu un
sliktos dzives apst;aklus. Kaut gan
aizejosais ka^a mimstrs Petersons
un ari ^enerälis PQejs bijuäi par zi-
^ojuma publice§anu, ärlietu minis-trija
bijusi pret to, ieverojot gaidä-ma
divu valstu konferenci, kur tä kä
tä jau esot paredzamas grutibas.
Mozess savä zij;^ojumä apgalvojot,
ka sekmigä vadibä väcu oglraöi spe-tu
raJot divreiz vairäki nekä pas-reiz.
Anglu uzraudzibä 1946. g. Ru­rä
ieguts caurmerä 5^5 miljonu t
oglu menesi, kamer pirmskaya gadu
caurmers bijis pari par 13 miljo-niem.
Vislieläkä vaina esot nepie-^
tiekamä darba disciplina raktuves.
Nelabveliga ietekme esot ari anglu
pläniem; par raktuvju nacionälize-
§anu. Paredzams, ka Vasingtonas
ap9priedes me^inäs noteikt kadu pie-
^emamu produkcijas skaitli Väci jas
oglrupniecibai, ko tad iesniegs Eiro­pas
ekonomiskäs sadarbibas komite-jai,
kas pa§reiz Parize izsträdä Eiro­pas
kräjumu un vajadzibu pärskatu.
,JTew York He:rald Tribune" zii^o
vei par kadu otru oglu plänu, kas
iesniegts ASV ka^a-ministrijai un tu-r^
ts slepenibä. To iesnieguäi, neat-karigi
no Mozesa, citi amerikäi^iu
saimniecibas speciälisti pec apstäklu
studesanas Eiropä. Vii?i ieteicot
Starptautiskäs jaunuzbuves bankas
4inancetu oglu pärvaldi, kas ilgäkam
laikam pär2;iemtu Ruras apsaimnie-kosanu.
Pläns saturot dazus tädus
pat ieteikumus kä Mozesa zi^ojomis
un pärsteidzot ar tikpat skarbu ang-
; lu saimniecisko metozu kritiku. Vä­cu
og}u prpdukcija nekädä gadijumä
padarijis Eiröpas sadarbibu nepiecie- J. Z l v e r ts
§amu, Rietumeiropas valstu starpä
vajadzötu radit vismaz muitas uni-ju,
bet pasaules mieram näktu par
labu, ja ari Padomju Savieniba pie-dalitos
kopigajä jaunuzbuves plänä.
Francija joprojäm me^not but
starpnieks starp ASV un PSRS. Ap-vienojoties
ar pärejäm Mar§ala plä-1 ^ Balkänu jautäjumu i^ekle-na
nacijam, .f ^^ncija tomer neesot apakäkomisija pazipojusi, ka
parravusi saites ar Austrumei^^^^^^ nepacietigi galda DroSibas pädomes
Esot tiesa,_ka Francija pedejas nede-1 ^ . ^ ^ ^ Gadijumä, ja DroSibas pa­las
piedavajusi alianses ligumus Po- J > •» - -
lijai un Cechoslovakijai, bet vei ne­esot
sai;iemusi atbildes.
Svetdien Rennä agräko kara da-libnieku
sanäksme runäja Degols,
uzsvepot, ka komunisti^ribot Fran­ciju
ieraut Austrumeiropas ietek-mes
blokä, kur tagad esot jau 400
miljonu dazädu tautu loceklu. Fran-öu
komunisti klausot Maskavas pa-velem
un veicinot padomju ekspan-siju
uz rietumiem. Franciju varot
gläbt vienigi kustiba, kas stäv pari
partyäm. Nepiecie§amas tuvas sais-tibas
ar A ^ . Degols mudinäja ka-ra
veteränus but arvien gataviem,
jo virs Francijas esot savilkusies
draudigi mäko^i.' Apmeram tai pa-i
ä laikä runäjis komunistu vaditäjs
Diklo, norädot, ka tiesi komunisti
esot miera un kärtibas iemiesotäji
Francija, bez kupem tä nevarot pa-stävet.
NYHT, BBC
AP spedälkore^ndents ziijio no | bernl stäve ja un radija af Scaj:iem uz
Batävijas, ka holandie§i U2var karu 1 debesim. Sais clemos neredzot gan-uz
kartes, bet kainos tm iedzim^^
ciemos arvien vairojas partlzäni» un Tas pats korespondeats zipo ari,
driz bambuka äljcepi buSot tikpat ka ugun^reku nodarltais posts vie-svarigi
ieroöi kä tanki un l i t o lids. Pati Ceribbna gan
§inas. fcäds indonezijas republikäi;iu nav a^dedzinäta. Bet vislieläkä cu*
pärstävis pec piedali§anä«i slepena kiira fäbrika visä Jävas salä, kas at-riakts
sede paäcaldrojis AJ? kores- rödäs pilsetas tuvimiäi nodedzinäta
pondentam, ka indon§zie§l zi-ne
§lj:iest savus spekus,^^^^^ 1^ indoneziieSl aizdedzlnäjuSi arf
labi apbrupotajai bolandieiu armi- Tegälu, kas atrodas 100 knr no Ge-jai,
täpec tie ari izäljiiruSies par par-1 ribonas stratefelski svarigä vietä,
tizänu taktiku.I^r spiti stlngraluz- jpro^^ ieimaugä, kura
raudzibai, pät pa§ä Batävijä hemlti- holandle§iem katrä zipä jäpärvar,
gi riptiekot republlkäpu sa]p^ ja tie ^ b lio rietumu dajas i^ut
sanäksmes. } Jävas austrumu puse.
HolandieSu virspavebiieks ienerä- AP speciälkorespondents zi^o, ka
lis S. van Spoors gan noliedz, ka jvarbut gan holandieSi nemaz nem§*
partizänu briesmas butu nopietnas. 1 ^inäSot visu Jävas salu iej?erat, bet
Pec vipa zixjäm holandie§i kara pir-1 äp to, ka[ saskaldöot
maja nedelä zaudejuäi tijcai 32 kritu- vii;iu divi daläs — Rietumjävä Jeb \
ius, 41 ievainotu un 7 pazuduäus. Sudanezijä un Austrumjävä>lalvpec
Preteji > §iem oficiälajlem skaitliem, tam panäktir stävokla atrisinäjumu
neiträlie iumälistl zitjio par kaujäm, 1 sarunu ce}ä. "Republikäpi tomer ap-pretuzbrukumlem
un zaudejumiem, galvojot, ka indonezleSu vadltäjl, iz-ko
hplanäieSiem sägädä mtos, spri-^h^^ koloborantus, ari §ä-dzekliem
apgädäti tilti un ylsäda dä veidä nepado§oties* holandie§u
yeida „slazdi". A? koresporidents spiedlenam. Vi^i pärliecinäti, ka
apgalvo, ka uzticami Jäudls, kas at- partizänu darbiba turpinäsles un Su-grieias
no pirmajäm linijiäm, zlpo, j maträ klu§ot vei aktiväka nekö
ka holandieii reti sastopas ar tie§u Jävä.
un atklätu pretestibu. I^oti bieii UN ^enerälsekretära vietnieks
holandie§i, uz pridcSu virzidamies, Adrians Pelts IjTujorkä pazi^ojis, ka
atrodot cela malä indonezleäu ka-1 paSlaik UN nekädus sojus nesper-reivju
zäbakus; Zäbaki daudzos ga- §ot, lai Ihdonezljäs lietu nodotu Dro-dijumos
ir viehigais indphezie§u for- §ibas padomes apsprieSanai* Indljas
mas terpa gabals. Kad holandie§i kongresa partijas ^vaditäjs Pandits
tuvojas, indohezieSl sa\ms zäbakus^^l^^^ asi krltizejis un
noauj, ielet tuväkä risa latikä uh Iz- pateicis, ka gadijumä,. ja-UN Sai lie-llekas
par mlermillgiem strädnie- tä patieSäm nekä nedariSot, tad driz
kiem. Kad holandie§i garäm, yiijii vispär tädäs DroSibas padomes ne-pärverSas
par partizäniem» buSot.
Viehs no svarigäkajiemholandie-1 Ihdie§umuhamedäi;iu^.un^ vispär.
§u pänäkumiem ir ostas pilsetas Ce-1 Äzijas tautu reakcija uz notikumlem
ribonas iei;iem5ana. So pilsetu ie- Indonezijä ir täda, kps ari daudzäm
iiema tik straijgi, ka^^^l^^ sagadä vislieläkäs
neizdeväs pat izpildit draudus visu raizes. Seviäl^i noraizejusies ir Ang-nodedzinät.
Bija izplatitas baumas, lijas iyese, kas joprojäm aiclna ho-ka
pilsetu ieiiems är jurasdesantu, landiesus izbeigt konfllktu miera
bet pievakare, biezä miglä, piepeSi lidzekllem. Londonas „Times" rak-no
otras puses iebrauca holandieSu sta, ka citu Äzijas tautu nemiers
tanki. Vi^u ieraSanäs bija tik ne- par holandieSu riclbu Indonezijä vai-gaidita,
ka indonezieäu karaviri pat lojoties no stundas uz stundu. In-nepaspeja
notiesät savas vakarii^as. dijä jau esot nobrledusi doma, ka ta-
Kad holandie§l iegäja kazarmas, vii?| gad pienäcis laiks reiz par visäm rei-gan
vairs neatrada karavirus, bet zem noskaidrot visu jautäjumu par
uz galdiem bija vei silts ediens. Uz Eiropas un Äzijas tautu attieclbäm.
visiem Ceribonas namiem bija lieli,,Times" domä, ka, ja Eiropas tau-uzraksti:
— Indöneziju indonezie- tas izrädisies nespejigas izpildit sa-siem.
Holandie5u tanki, kas iebrau- vus pienäkumus Apvlenoto Näciju
ca pilsetä, bija greznoti u rakstiem: chartas garä, tad varot gaditles, ka
— Uz Diogdfakartu! — Sie tanki, kä Äzija^ gallgi noveräas' no Eiropas un
zii;io UP speciälkorespondents, brau- j draudzigas sadarbibas vietä säk
ca cauri ciemiem, kur indonezieSu | mekjet citas iespejasl Holandie§u
riciba draudot izjaukt anglu un
fränCu pules novirzl^ Äzijas tautu
3S 116V£ir^ mierlgä
dome nepanäksot stävokli, ka komi-sija
drikst darboties ari Bulgärijas,
Dienvidslavijas un Albänijas territo-rijä,
tad komisijas darbam vispär
neesot nozimes un tä varot likvide-tie3.
..: • -.//A^'
Lai gan DroSibas padome apspriei
GrieljLijas jautäjumu jau piecas ne-dejas,
lemiuns tomer nay panäkts.
AusträUjas pärstävis pärmetisPa-'
domju Savienibai, Albänijai, Dien-vidslavijai
un Bulgärijai, ka täs ti5i
gribot izjaukt DroSibas padomes ak-ciju.
ASV pärstävis Dzonsons iztei­cies,
ka visa pasauie ciestu no tä,
ka Griel^jä säktos kar§. Neesot ne-kädas
va jadzibas ipa§i aizstävet
Grielpjas valdibu, bet i i valdiba pa5-
reiz pasaules mieru neapdraudot, ko
gan nevarot teikt par täs ziemelu.
kaimii^iem.
AP zipo no Atenäm, ka Balkänu
izmekleSanas komisija, par splti pa-
IRO aizsardzibu baudis ari Jautas väciesi
Reuters zi2;io, ka IRO sagatavosa-nas
komisija ar piecäm pret ceträm
balsim nolemusi dot savu aizsar-dzibu
ari „tautas väcieSiem" un sa-gädät
vij:iiem ncnnetinäianas iespe-jas,
ja vien vii;ius no tä neizsledz
kädi citi noteikumi. „Tautas väcieiu"
Väcijä paSreiz ir lieläks skaits.
domju un polu iebildumiem, izsträ­dä
jusizii>ojumu, kura teikts, ka par­tizänu
vienibas ienak Griel^ijas ter-ritorijä
no kaimi^valstim un ka
20.000 viru dzelzcejnieku bataljons,
kas darbojas pie Skoples, esot uzska-
Ari ärlietu ministrs Bevins parla­mentä
izteicies, ka Anglijas valdi­ba
gribot cik driz vien iespejams pa-näkt
Indönezijas konflikta Izbelgla-nu..
Vi9§ rupigl apsverot iespeju
nodot jautäjumu UN DroSIbas pado-rael,
lai gan l\ padome pedejä lalkä
j au valräkos svarigos jautäjumos
nav varejusl panäkt apmierinoäu
gädl ' NYHT, NZ
Ziemelgnelj:ijas ^enerälgubemä-tors
paskaidrojis, ka ja Grielj:ijas
valdibai butu 250.000 viru Hela ar-mija,
kaujas varetu Izbeigt tris me-
Väcijä bija izplatiju5äs baumas,
ka amerikäijiu armija veivejot väcu
brivprätigös cii?äm GrieJ^ijä. Lai
§is baumas izbeigtu, virspavelnieci-
Grornikp pieM starp-tautiskai
konholei
PSRS pärstävis Gromiko, apsprle-ba
Frankfurte izdevusi oficiälu, at- ipt padomju priekSlikmriu UN atom-saukumu.
Tajä teikts: ener^jas komisija, plrma reiz pie-
„Liels skaits väcieSupedejäs ne-M^^if^ atomener^jas kontroll
d4äsdevu§ i e s u z v i e t e j äm darba
pärvaldem, lal pieprasitu noteikumus P^if^ f"^ padomju^parstavjl pasta-par
brivprätigiem Griel^ijä. Bau- v^^^, ka atomenerfeijas rupn^a^yi;
mas izplatiju^äs tik loti, ka pat no f?^ ^^Ä^^ var kmitrolet^ tikai
citäm josläm ieraduSies cilväcC
gribejuSi §im uzdevumam pieteik-ties.
Baumas ir pilnigi nepamatotas."
Pec „New York Herald Tribune"
informäcijas, baumas vestijuSas, ka
väcu brivprätigie sa^emsot
rodas. Gromiko gan palika pie lldz-
§inejä ieskata, ka PSRS nav piepe-mams
Barudia priekälikumsx-atcett
lielvalstu veto tiesibas,—kad runa
par atomener^jas jautäjumiem.
Pec Rieutera informäcijas, ASV
amerikäi^u dolaros, tiesibas iepirk- j atoineneri^jas komisija pazi^oju^
ties amerikäijiu karaviru veikalos un 1 kongresam, ka ASV joprojäm raio
pec täm varbut pat ASV pilsoi^u tie-1 atortibimibas un pUlas atrast veidu»
sibäs; ^ NYHT, NZ I to uzlabo§anai.
IIP
Hill
m 5.-li- «ii
11-
1*1-J e 4-:
mm:
l ii
%i ,'V
^1 .i??-?!
lp
m "^^
f-