Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948

              fadevējs im galvenais redaktors - mifaher Md Edltor-in-C^^^ «
Redakclja-Editorial Office: Hotel Conviict. Diilingen/Donau. Bayem fl3b, i^^»^^ _ , wee.A^^^^,^^^M
Sestdien» 1946. !S3. novembri
DlUlnieni
Aiviekste
Tautas pārstāvēšana
Pēdējā ' laikā vairākos latviešu
trimdinieku laikrakstos parādījušies
taksti par t a kas vajadzības gadī­jumos
i r tiesīgs ritnāt latviešu tau-i
a s vārdā. Ieskati dalās, bet ar prie­k
u jākonstatē, ka nesamierināmas
pretešķības n 3iv.45Bteiktas un k a da­žādie
ieskati i r pamatoti vairāk ar
formalitātēm, nevis ar atšķirībām
lietas būtībā^ Tāpēc visiem latvie-
Hem nebūs giļūti panākt vienotu vai
vismaz noteicēja vairākuma atbaĻ
j t i t u ieskatu l i k svarīgā jautājumā.
Demokrātijas izpratnē ikvienu —
^'ļfitad arī latvipšu tautu var pārstā­vēt
im tās vārdā runāt vienīgi de­mokrātiskās
vēlēšanās ievēlētie tau­tas
pārsjtāvji.| Pēdējās likumīgās
vēlēšanas Latvijā bija 1931. gadā,
kad ievēlēja pe^ējo Saeimu, Tā bija
Ievēlēta saskaņa ar 1922. g. satvers­mi,
kas i r spēkā vēl^ šodien, jo cita
satversme Latvijā pēc tam nav b i ­jusi
pieņemta un publicēta. Aplami
i r apgalvojumi,! ^ka šī Latvijas vie­nīgā
satversmei bijusi atcelta 1934.
gadā. Toreiz gan bija. publicēts val­dības
lēmums. Ka parlamenta funk­cijas
līdz turpmākam uzņemas v a l -
iaība. Par pašas satversmes atcel-
Sanu nekad nāvi lemts. Ja zināmu
l a i ku arī nav ievērota daļa no 1922;
% satversmes, tad tas vēl nenozīm?,
ka Si satversme pSŖār bMu atcelta,
tfeliļcuniīgas,. paivarīgas, ; u n , m ^ ^
Debatēs par konstitūciju Starptau­tiskai
bēgļu organizācijai (Interna­tional
Refugee Organization), kurai
i r jāaprūpē apmēram 1.200.000 Eiro-
]pā vēl paliekošo un repatriēties at­teikušos
bēgļu, Krievija atkal likusi
skaidri saprast, ka tā būtu ^ mieru
sadarboties tikai tad, ja pieņem v i ­ņas
noteikumus. Pēc tam, kad tā jau
panākusi daudzas piekāpšanās at­bilstoši
«iņas viedoklim, izstrādājot
konstitūcijai iepriekšējo uzmetumu,
viņa tagad cenšas panākt pilnīgu
revīziju, ar kuru konstitūcija būtu
jāielāgo viņas īpašajos nolūkok Un
šie nolūki pati(?lām i r pavisam vien­kārši.
A r tiem grib piespiest bēgļus
atgriezties mājās un nokļūt to rokās,
no kuriem viņi bēg. Tas i r jāpanāk
ar nometņu nodošanu bēgļu izcel­šanās
valstu „repatriācijas"/virsnle'^
ku faktiskā vadībā, ar brīvas runas
un preses Ukvidēšanu, aizstājot to
ar repatriācijas propagandu, un ar
tas varas Izdarītās pārgrozības.
Vienīgie likumīgie latviešu tau­tas
pārstāvji tāpēc arī vēl tagad ir
1931. g: ievēlētie
Nepiekrītu sūtņa
Saeimas deputāti.
K. Zariņa ieska­tam,
k a pēc 3 gadiem viņu pilnvaras
Izbeidzas. Zināmi satversmes pantā
paredzēts, ka Sadimu ievēl ik pēc
gadiem, bet kādā citā satversmes
pantā paredzēts a'ī tas,,ka,iepriek­šējās
Saei|nas pilnvaras Izbeidzas
' • l ē n ī g i ar jaunas Saeimas sanāk­šanu.
Tātad, pēc
normālais darbīb;
noteikts uz 3 gadi<
mūsu satversmes,
laiks Saeimai
, bet katrai var­būtībai
tālredzīgi arī paredzēts, ka
Ja jaunās Saeimas ievēlēšana un
sanākšana kaut kādu iemeslu dē
nenotiktuļ ' iepriekšējās^ Saeimas
pilnvaras paliek spēkā. Sāds stā­voklis
ir visus šos pēdējos gadus
PēdējāS' Saeimas mumīgās tiesības
nevar mazināt arī atsevišķu personu
iebildumi par „pārāk novecojušām
vēlēšanām." Mēs visi priecātos,,. ja
m^su ^pēdējā Saeirra būtu ievēlēta
pavisam nesen, bet |ā nu tas tā nav
varējis notikt, tad isļav mūsu spēkos
5inī ziņā patlaban ko ņ-ozīt. Bū­t
i s k i tam Brī nav nczīhies.
Izteiktas arī domas, ka no Sa-
„fragmenti" un
pārstāvēt lat-eimas
palikuši tikai
k a tāpēc tā nevarot
viešu tautu. Par pēdējās Saeimas
locekļiem manā iīcībā ir sekojošas
zi^as: 24 mir^uši, 2B deportēti uz
Krieviju, 3 pārgājuši citā pavalst-
Tiiecībā, 20 i r rīdītas spējīgi (Vācijā
15. Zviedrijā 4 un Amerikā 1, — ic
spējams, kā pāris atrodas arī
Austrumvācijā). Pārējo 25 locekļu
liktenis ir nezināms vai neskaidrs
(no tiem,6 līdz pēdējam laikam bija
Latvijā). Likums paredz^ ka mirušo
nn arī c^ažu citu viitā jāuzaicina
pirmie kandidāti. To ievērojot, liku­mīgai
Latvijas Saeimai arī tagad ir
iespējams. „vajadzīgaii" kvprums.
Jāievēro, ka rīcības spējīga i r tikai
apm. Vs no latviešu tautas, ^ tautas
likumīgo pārstāvju Vs tad jau ir
•daudz lielāks kvorums. ^
Ja grib^ētu vēl vaicāti kā tad i r m
mūsu valdības, sūtņu ur citiem kvo­rumiem,
tad izrādītos
Saeimai tas iļr visaugst
mīgi arī vijīgais īsti likumīgais.
Lieki tagad prātot, l:ā veidosies
mūsu valsts dzīve,Vkad mēs atgriezī-jebkādas
palīdzības liegšanu visiem
tiem, ikas vēl aizvien atteiktos tam
visam pakļauties.
Sai Krievijas npstSjai ir nepār­protami
iemesli. Atskaitot bēgļus
kas bēguši no Franko režīma — fa­šistu
plūdu paliekām, vislielākā pā­rējo
bēgļu daļa bēg no pretēja totā-litmānisma
— komunisma un tā
vanācijām Austrumeiropā. Nepie­minot
miljonus pārvietoto vāciešu,
šie bēgļi i r visvairāk igauņi, latvieši,
lietuvieši, poļi, dienvidslāvi un citi,
kas mēģina izbēgt tai varai, k\ģas
dēļ Jau kopš Eiropas revolūci]ām
1848. gadā radies visvairāk bēgļu,
proti, Krievijai, vienalga vai tanī
vaida cari v a i komisāri. Kjamēr caru
Krievija ua pat Padomju Krievija
pirms kara bija samierinājušais ar
bēgļu eksistenci, Krievija tagad gri­bētu
izlietot Vienotās Nācijas, lai
nolikvidētu bēgļus kā ^fašistus" vai
„karanoziedzniekus."
ASV armijas^ārstā^
ņ o l i ^ , ķa S a b ^ ^
a i z ^
ļ ^ n k f ^ ^
A - -a - . , /. 1 armijas pārvietoto personu daļas pār-pret
šo Knžvijas viedolcli nostājas amerikāņu un angļu militārās ie-r
L t^ i " " «t»'^^ liktu Šķēršļus to bēg u reU T ^f"^* ^i!^°"/Jriādjai. kas vēlējušies atgri«^^^^ SomilnS r Savienībā. kS tSs. pārmesU
rādījusi, ka nācijām ar atšķirīgām viņš sacīja: ,.Vislem bēgļiem, vai
i t r S c 'H'- T " * k r i e v i . d l e n v i J a v i . balU
^LfLI< ^\"''''^'UBi kādi citi.:m6s ne tikai ieteic
pejas rīvēšanas viena un tanī P^ā Utgriezties viņu dzimtenē, bet pat
^«'^«^ J /t!^ "«"«««"^^^ Mēs izdalām S « " ^ « . . ^ H nometnēs to dzimtenes lalk- •
Sm tiepības, tikmēr tie apgrūUna kā ^kst^g ^ fe^^ Jfikalno par J!5"f:°''i!!!l!.!?*«*?_*'' <=»tu I vilinājumu atgriezties, bet, ja viS
problēmu atrisināšanu* netic tam, ko tie lasa^ mēs tp neva-
Kew York Herald Tribune,
Paris, Nov. 17, 1946
ram iestāstīt**
Frankfurtā, 13. nov. — UNRRA*S
gādība par D P Vācijā turpināsies vai
nu līdz tam brīdim, kad U N pakļautā
Starptautiska bēgļu organizācija būs
sagatavota ši uzdevuma pārņemša­nai,
vai arī līdz 1947. g.'SŌ. jūnijam,
- līdz termiņam, kas i>ienālc8, ātrāk..
Tas i r j^ŗotams no vakardien izdotā
IJfN^R!^^: pārskata par DP aplāpi
fiifih^'; Joftlā,
'telktr?f#f;p§^^^
DP. Vēl kādi 50.000 dzīvo ārpus šīs
palīdzības organizācijas nometnēm.
261 UNRRA's vienība patlaban rūpē-,
jas par 402.961 DP amerikāņu joslā,
par 259.222 DP angļu joslā un par
33.447 DP franCu joslā, — to rāda
dati par oktobri. Sīs vienības pār­rauga
^.000 iestādījumu, ieskaitot DP
centrus, bērnunamus, noliktavas,
emigrācijas centrus un slimnīcas.
Kārtēja DP „apil^tināšana" ar „DDT**
un immūnizācija, kas pielietota
gandrīz pie 90 proc. no visiem DP,
i r ļāvušas uzturēt augstu veselības
līmeni, kaut gan uz katrām 2.720 per­sonām
i r tikai pa vienam UNRRAs
ārstam. Tiie Stars and Stripes
Cerčils redz stumšu un
neskaidra" nākotni
Londonā, 13. nov. (AP). — Angli­jas
lēboristu valdība vakar atjaui-noja
savus aicinājumus pēc „iedar-bīgas
pasaules valdības** un nekavē­joties
dzirdēja opozīcijai līderi VJm-stonu
CerCU^ izsakāmies, k a pasau-
Ies situācija „ir bažu i^ilna, ^ i v b
'un neskaidra.'' Atbildēdan^ uz
!^ekll,iķu!i(jti |Jķc^|t^ ķ ^ ļ a ijaiu» ar
kuru atklāja parlamenta jaunčil sesiju,
Cerčils deklarēja, ka ,,vairāk kā
„Daru visu iespējamāko/'
20. okt. no Vašingtonas vēstulē
,iLatviešu Vēstnesim** raksta sūtnis
Dr. A. B ī 1 m a ņ i s, „lai atvieglinā­tu
latviešu bēgļu stāvokli. Tuvi­nieku
meklēšanai AS Valstīs jāsa­zinās
ar manu publisko sakaru
virsnieku — R. Silleru, kam Jā­raksta:
S€cretary K Sillers, 529
Hudson St., ' New York 14, N.Y.,
U.S.A** Sūtnis, starp citu, pasvītro:
„Alaska mums nav nekāda reali­tāte.**
^ V. B.
,^No otras puses,** viņš sacīja, ,itiem,
kas nevēlas doties atpakaļ, tas ar!
nav Jādarai ja v i a i tie ņeletil^^^
nāmās kategorijās pēc Jaltas vieno­šanās,.
Tanīs-ietilpināti kara noziedz-trešdaļa
Eiropas atrodas Padbmijas} nieki un zināmi ne-nozledznic1ci«
varā.** Kara kļika ministru prezi- Ikuŗu lietas atkarīgie no datumiem,
dents pasvītroja, ka „Padomijad mi- kādos tie atstājuši savu dzimteni.*'
litārā robeža i r uz Ubas. Nav ie- ^Krasnaja Žvezda** ko^pondents
spējams pareģot, kāda nākotne un Ķ AmoldovSr kas apmeklējis bēgiti
liktenis būs Francijai. Mums ap- nometnes Rietumvāciji, ilikkfjis, ka
galvoja, ka sociāH^tu valdības se- Sabiedroto iestāda alztui^t simtiem
yilĒķĻ labi sapratīsies ar PadomijieiS tūkstošu bēgļu, kas t^USojotjes pēc
yal(Sbu, bit attt^ibas ir nemitīgi mājām.**
pasliktinājuļšās." CepSils sūdiējās: ' «Tas diezin' vai ir iespējams/* sa-n^
t^ uņ ļamei^āņu spēki Etropā cija DP daļas pārstāvis. ««Kā^UN**
iŗ.l?ku<iušt iļ^l^^ tS art, armija gādll jebkuru
atrodas lielā stlprumāi'un pa lielā-ļ iespējamāko atviegllnojumu ticnv
kai daļai gatavībā karam.** Cerčils kas vēlas nokļūt mājās. Mēs neaiz-
Anglijas valdībai nopiedēvēja kaut turam nevienu, bet mēs arī neietek-kādu
„nepareizu vai provc^-utīvurī- mēļam nevienu atgriezties, ja viņi
čību,** bet piemetināja: „18 mēnešu to nevēlas.** The Stars and S l r i p ^
^Amerikāņu revolūcijas
meitas" pret DP
uzņemšanu
Vašingtonā, 19. nov. (AP). ( —
armijā trauksme: sākas ogļraču strei
ka taisni
kais un l a i -
V^ingtonā, 20. nov. Kara mlnir
strija paziņOj ka karaspēks uzņem­sies
kārtības uzļ;urēšanu A S Valstīs,
ja pusnaktī sāksies paredzētais ogļ­raču
streiks. 89.000 ogļraču to jau
uzsākuši. — A n g l i j a s apakšnams
ar 353 balsīm pret 0 izteica uzticību
ārlietu/ministra Ernesta Bevina ār-polītikai.
Ministru prezidents Etlijs
norādīja, ka „ī)ilnlga nepatiesība** ir
tas, ka Anglija ejot ASV pavadā vai
ka lēboristu valdība negribot sadar­boties
ar Kreiviju. „Mūsu valdība,**
sacījg^ Etlijs, „neiziet uz grupu dibi-^
nāšaiiu vai ari uz nostāšanos pret
kādām austrumu, rietumu vai vidus-grupām.
Mēs stāvam par UN.** —
4 lielvalstu ārlietu ministri pēc 12
sēdēm Tļ^ujorkā, nepanākuši nekādus
kopējus lēmumus par miera līgu­miem
ar Itāliju, Balkānu valstīm
un Somiju, 19. nov. visumā vieno­jušies
par Triestas problēmu, uz­dodot
saviem vietniekiem izlemt: šīs
problēmas sīkākos jautājumus. —
„BBC* Londonā 20. nov. ziņoja, ka
paf Padomijas sauszemes armijas
šefu maršala Zukova vietā stājies
maršals Ivans Koņevs, kas kara lai­kā
komandēja armijas, kuras pēdē­jā
Padomijas uzbrukumā Berlīnei
apvienojās ar Zukovg^ armijām. —
Pēc jau parakstītā tirdzniecības
līguma ar,Zviedriju, PSRS 19. n o^
sākusi šādus Hgumus sagatavot arī
ar Norvēģiju un Somiju, kuru dele­gāti
j au ieradušies Maskavā. — At-jaunotā
Dņeprostroja hidroelektriskā
^iimies brīvā Latvijā. Nekavējoties, i stacija, pēc Maskavas radiofona zi-
(Beigas 3. lappu,^ē"» ' ņām, sāks ražot strāvu jau decem­brī.
— A SV armijas pārstāvji Frank­furtā
ziņo, ka nākamos 3 mēnešos
atbrīvos arī tos 11.000 kaŗagūstekņu,
kas atrodas Tt a 11 j ā. — ASV ģene­rālkonsuls
Berlīnē ziņo, ķa līdz no­vembra
beigām no Vācijas uz A SV
v^ēs doties ap 1900 eiropiešu, kas
pārstāv visdažādākās tautības. Pir­moreiz
vīzas dabūs arī ap 400 vā­ciešu,
visvairāk vajāljie. ASV vīzas
izsniedz pārvietotām personām, va­jātiem
un A S V pilsoņu tiešiem radi­niekiem,
kas atrodas ASV joslā un
Berlīnes un Vīnes angļu sektorā.
Nodrošinājumu sadabūšanas grūtību
dēļ ASV neielaiž nevienu DP no ang­ļu
joslas, bet vīzas neizsniedz arīDP
un vāciešiem no krievu un franču
joslas.] Aizbraucēji uz A S V dosies no
Brēmerhafenas. Maskavas radio­fons
ļ9. nov. Anglijas bij. ministru
prezidentu Vinstonu Gerčilu, kas i n -
„Latviešu Vēstriesis"
pagaidām pārtrauc
iznākšaļDu
Technisku iemeslii dēļ „Lat-vidļšu
Vēstnesis** ar šo numuru uz
nenoteicamu laiku pārtrauc iz­nākšanu.
Uz priekšu samaksāto
abonementa un neievietoto slodi-nājumu
naudu, atskaitot pasta
pārvedumu izdevumus, laikraksta
koUektīviem pasūtinātājiem bn
individuāliem abonentiem pēc
piepi^ījuma saņemšanas atmak­sā
nekavējoties (jāpaziņo piepra­sītāja
tagadējā adresē). Izdevējs
pēc Vācijas padqšanās un par spīti
ASV palīdzīgai rīcībai, stāvoklis pa­saulē
aizvien vēl i r tumšs, bažu pilns
un neskaidrs.** Viņš deklarēja, ka
UN „iidz šim nav attaisnojusi mūsu
cerjbas." Cerčils nosodīja valdības
nostāju Palestinas jautājuma kārto-ļ «amerikāņu revolūcijas meitu'* n e ­šanā
un deklarēja, ka, ja nevar īste- h^^^^*® Tolmedža nostājusies pret
not clonistiem dotos solījumus, tad Prezidenfa Trumena, ierosinājumu
Anglijai mandāts pār Svētolzemi jā-1 ^Ŗemt AS' Valstīs pārvietotos eiro-plešusv
Viņa sacīja: "^^Kamēr nebūs
atrisināta mūsu krize ūn
kamēr nebūs radusies izeja mūsu
pārtikas, drēbju un mēbeļu ?)roblē-mās,
mums būtu jāraugās, ļal taga­dējos
imigrācijas likumus neyis mai­nītu,
bet gan noteikti levērotk'* Ne-pieminēdama
Trumenu, viņa litel-cās,
ka esot noteikta pretinieca
kustībai, kas grib ielaist ,Jielu skal-nodod
UN.
The Stars and iStripes
teresējies, vai sarkanai ļarmij
Austrumeiropā — rietumos no Pa
domijas robežas būtu 200 divīzlj
atkal nosaucis par „kara kūdītāju. , .,
— Parīzē atklātajā UN izglītības, pārvietoto personu no Eiropas.**
zinātnes un kultūras organizācijas Viņa sacīja,'ka „vareņl spēki'*! cen-
— UNESCO pirmajā seslgā par pre- ^^^^^^ „pārplūdinat , Ameriku ar
zldentu vienprātīgi ievēlēts franču svešiniekiem.'* Tlie Stars and Stripes
sociālistu līderis un blj. ministru Ro darīt ar DP?
prezidents Leons Blums. Knevija ^
sesijā nepiedalās. — U N plēnārsesijā Frankfurtā, 13. nov..— ASV bru-
Lēk-Saksesā Padomijas ārlietu mi- p o t o spēku virspavēlniecība savā
nistrs Molotovs 20. nov. pieprasīja, kārtējā sacensībā ..Domājiet un l a i -
lai lielvalstis pirmās paziņo saVu " « i ' e t " gaida no amerikāņu kapa-bruņoto
spēku lielumu un atrašanos vīriem Eiropā ierosinājumus DP ap-ārvalstis
un pēc tam lai stājas pie rūpes jautājumps Vācijā, jo sevL^ķl
atbruņošanās problēmu atrisināša- to, kas būtu darāms vai uzlabo-nas.
Ar 32. pret 9 balsīm (pretbalso- Ja™ DP repatriācijai, nodaŗbināša-tājas
bija arī A S V un Krievfia) U N " a i , likumu ievērošanai un kārtības
pilnsapulce ieteica Drošības pado- K<«rēSanal, aprūpes, novietošanas
met vēlreiz pārbaudīt Īrijas. Portu- izglītošanas pārkārtošanai. Par
galēs, Transjordānijas, Albānijas un I labākiem ierosinājumiem piešķir
Mongolijas tautas republikasļ lugu»
miis par uzņemšanu UN saimē.: —
ASV armijas pārstāvji Frankfurtā
20. nov. paziņoja, ka amerikāņu un
vācu policijai izdevies apcietināt
balvas. The Stars and Stripes
9.394 bērnus
Frankfurtā, 13. nov. - UNRRA's
15 gangsteru — neapmierināto vācu ļ pārskats par pārvietotiem bērniem
bij. „SS" un .,HJ" locekļu bandu, Vācijas 3 rietumu joslās rāda, ka
kas rīkojusi bumbu atentātus Stut-ļ organizācijās ai^rūpē joprojām vēl
gartā un gatavojusies jauniem atcn- atrodas 9.394 bērni. ,Vācijā tie bija
tātiem. Apcietinātos vadījis bij. atvesti no cīņii apgabļalicm masu
„SS" majors 23 g. v. Zigfrīds Ka- evakuācijas rezultātā vai ari tlsām
buss. - r ASV MV saimnieciskās da- attransportēti, lai tos izaudzinātu par
ļas šefs brigādes ģen. Drēpers Ber- fabriku vai laukstrādniekiem. Patia-linē
izdotajā pārskatā . „GadĢ pēc ban tos aprūpē pulcināšanas centros
Potsdamas** atklāti pasaka, k4 Vā- vai īpašos bērnunamos., Kopš gada
cija nekad nespēs sevi uzturēt, ja
tā paliks sadalīta 4 saimnieciskās
Vienībās. The Stars and Stripes
sākuma 1.312 šādu bērnu repatriēti
vai atdoti'"atrastām viņu ģimenēm.
The Stars and S t ^ c «