Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948

              .1
1
i,
1$
I
1
mi
1
i
i
i
I
m i
i
maršala Cangkaišfka
Nanklnas radiofonā teica
TiTkurfi lūdza steidzamu. ASV pa-
^ - neslēpjot, ka Ķinā; stāvoklis
ir ļoti nopietns. ,Ja Ķīnā ko­lēģus
noteikšanu," teica
išeka kuBdze, ,,tad cietīs arī
gņu, tauta. Āzijai it tikpat
^ga nozīme pasaules mi^raiuztu-
No Ķ'-^as Vašingtonā' šajās dienās
atgriezies speciālais pilnvarotais
^^^^^ pārstāvjierh viņš' iz­teicas
'ka Ķīnai nepieciešama
jteidzama palīdzība, lai spētu> aptu-r&
t komunistu uzbrukumu. Labi ap-
Ljjļu pazinēji Vašingtonā tomēr
Jaub89 vai prezidents Trumens būs
ar mieU piešķirt Cangkaišekam lie­lākas
naudas summas. Domā, ka
pret šādu asignāciju izteiksies arī
UP ziņo, ka Nankinā nemitoties
baumas par to, ka amerikāņu vēst-nieks
SM^aste itin kā esot uzaici-hgte
dangkaišeķu izbeigt karu ar
komunistiem uii nodibināt koalīci­jas
valdību. Stjuarts gan pats šīs zi­ņas
atsaucis, bet Nankinas valdības
aprindas apgalvojot, ka vēstnieka
priekšlikums neesot iesniegts oficiāli.
Stjuarts esot izteicis šādu ^riekSl}»-
kumu privātā sarunā ar Cangkai-
^^^^^^^^^^^^^
MAZS CILVĒKA IKDIENA BUENOS AIRESA
1^
1i (Turpinājums ņo 1, ļpp.)
i
I i 1 i
i
I i t ;
I
ā
1
i
m •
I :
I
1
ziņojumu avoti neesot: ap-
Kāds no iegūtajiem doku­mentiem
skaidri pierādot, ka Krem­lis
Torezam neuzticas. Tā ir kāda
'kominforma direktīva franču komu­nistu
partijai, kurā paziņots, ka par­tijas
. vadība, ieskaitot ziņojumu
sniegšanu un rīkojumu saņemšanu
no; kominforma, turpmāk piekrīt sa­kara
Diklo, ko līdz šim uzskatīja par
franču komunistu Nr. 2 un Staļinam
uzticīgu teorētiķi, un Andrē Marti,
.{an§tiskam ekstrēmistam . ar četru
gadu „praksl" Maskava. Torezs,
,kaut;gan.oficiāli arī uz priekšu pa­liek
savā vadītāja postenī, līdz ar
to «nolikts uz
Noguris un labi neizgulējies 38
grādu karstumā atmostas Huans A l -
varess. Ir pats vasaras vidus, un nav
gaidāms vēsāks. laiks. Kopš vakar
vakara dzīvsudraba stabiņi nav no­slīdējis
zemāk. Debesis ir gluži -blā­vas
un kā mitra drāna klājas pāri
pelēkajiem Buenos Airesas namu
jumtiem, Huans nopūšas; Viņš dzīvo
Kavalito priekšpilsētā'. Jau no pulks­ten
^septiņiem i r ī t ā : visās : apkārtēj ās
mājās skan smeldzīgie argentīniešu
tango, krakšķ mazo Vautobusu •brem­zes,
zvana tramivaji un var dzirdēta
ka apkārtējos veikalos pieved preces
un af lielu troksni izlādē, Pa star­pām
no kāda reklāmu automobiļa at­skan
sauciens: „Limpias zobu pasta
pat lokomotīves katlu padara baltu
kā sniegs''. . ; •
Huans izlec no gultas un steigā no­mazgājas
mazajā vannas istabā. Vē-;
sā duša viņu mazliet atsvaidzina.-Tad
viņš Tūpīgi nododas savai tualetei.
Pirms mēneša Huans nopircis speci­ālas,
šķēres, ar kurām katru rītu ap­griež
savās mazās, tumšās ūsiņas. Ne­sen
iegādāts arī elektrikais gj^eklis,
tāpēc tagad Huana baltās linu bikses
un mākslīgā zīda kaklasaite izskatās
kā no skatloga izņemtiv Mana no­darbošanās
prasa, eleganci, bieži sev
saka Huans. Kā gan viņš varētu pār­dot
skaistās dāmu drānas, ja tā bik­ses;
izskatītos pēc korķu A^iļķa un ūsi­ņas
būtu šķībi apgrieztas? leķā^m^
Huans dodas ārā, viņš ar labpatiku
vēlreiz paraugās savā mazajā dzī­voklītī..
•^.^
Tā ir paprāva, balti krāsota istaba,
pavisam maziņa vannas istaba un
miniatūra virtuvlte. Huans ir lepns
uz savu mitekli. Iekārta nopirkta Uz
nomikasu, un mēbeles ir tādas pašas,
kādas redzētas turīgo ļaužu namos.
Mazliet nepatīkami kļūst tikai tad,
kad Huans sāk domāt par skaitļiem:
150 pezos jāmaksā mēnesī par īri,
klāt gan nāk apgaismošana un ūdens,
20 pezos saņem, dzīvoklīša uzposēja,
protams, arī mēnesī, 75 pezos par mē­belēm
un 50 katru mēnesi par mazo
gruntsgabalu, kas nopirkts 50 km
attālumā no Buenos Aireisas. Uzturs
maksā 180 ^ pezos mēnesī, drēbniekam
jāizdod 20,' kopā tātad sanāk 500 pe­zos,
kurām vēl jāpieskaita braucie­nu
maksas, kino un svētdienas izde­vumi,
kas mēnesī dod jaunas 50 pe­zos.
Bet lielajā „Gordona un Bisikleti"
modes preču namā Huans nopelna ti­kai-
450 pezos mēnesī. Labi, ka viņš
I'
i
i
$.
'I i
1
1
m I
Sl gadījuma līdzība ar Pīka un
Ģrotevola; vēstules afēru ir skaidri
saskatāma. Abi vācu komunisti sa­jutuši
vajadzību protestēt vienkārši
t§p§c,, ka'' padomju politika Vācijā
it tieši pretēja vācu komunistu par­tijas
interesēm un draud to saārdīt,
torezs Francijā allaž uzskatīts par
.imērenu" komunistu, kas vēlas uz­celt
partiju uz masu popularitātes
bāzes, bet šo masu bazi, tāpat kā
VācijS, apdraud padomju ārpolitika,
kas prasa, lai Francijas jaunuzbūvi
aizkavētu. •'•.'-:•,/://':
Staļins pats nesenajā intervijā
.Pravdai" lika saprast, ka komunis­tu
partijas pārējā pasaulē uzskata
par savu lielo slepeno ieroci. Sī Sta­ļina
ienoča vājums, raksta Džozefs
^ Stjuarts Alsops, nepārprotami ir
pretrunā starp nacionālajām im
Kremļa interesēm. Un šis vājums
noteikti kļūtu liktenīgs, ja ASV ar
Wu piepūli izdotos radīt apstākļus,
kas novērstu bailes no sarkanās ar­mijas
agresijas un kuros nekomū-nistiskās
pasaules nācijas spētu rast
ceļu atpakaļ uz politisku un saim-
« b a s stabilitāti. . ,
NYHT
TAms. TIESNEŠIEM; J S M S^
(Turpinājums no 6. Ipp.)
^epo krievu sektora tuvumā die­nu
un nakti apsarga policija, lai aiz-
^9vetu mašīnu aizvešanu ar varu.
Gerbiingerodes ciemā pie
joslas robežas noticis smagāks
^cidentg. seši bruņoti krievu joslas
policisti, krieviski runājošu civilistu
pavadībā, ielauzušies; kād ās māj ās,
vārstot divus pārbēgušus krievu jos-policistus.
Kad tiem, par spīti
apšaudīšanai, izdevies izbēgt, iebru-
?^}i dusmās aizveduši līdzi māju
ļPašnieku, tā divus dēlus un tēvu.
IW atkāpušies tikai tad, kad iera-pa
tālruni izsauktais aiigļu mili-
^^^as policijas tanks.
^ASTA KASTĪTES DĒNUNCIANTU
VĒSTULĒM bREZIXENĒ
Zaksijas iekšlietu ministrijas
i-fojuma, Drēzdenē kopš kāda laika
izliktas īpašas balti krāsotas
kastītes, kui'ās iedzīvotāji ai-
^ļ'natļjemest norādījumus par divga-plāna
sabotieŗiem un kaitniekiem.
%titosiztukšo policija. 'Drēzdenieši
iesaukuši par „denunciātoru kas-
BBC, St, NZ, PS, GZ
Parastais sarunu temats pie kafijas
jjalda Francijā nav vis kara varbūtī-iDa
vai iespējamie uzbrukuma virzie­ni,
bet gan „nākamā okupācija", ap­galvo
„Newsweek" korespondente
Bēkere, raksturojot franču pesimis­tisko
noskaņojumu. Franči maz
cerot uz savu tagadējo armiju un
gaisa spēkiem un maz sagaidot . no
jebkuras valdības., • Kopš 1940. g. v i ­ņi
izkopuši' savas spējas individuāli
rūpēties katrs par sevi. To viņi ne­aizmirst
arī tagad, rēl^noties ar ļau­nāko
iespēju — karu.
Pie pusdienu galda, kādā turīgā tir­gotāja
ģimenē namatēvs brīdinājis
savus viesus, ka pārdzīvotā vācu
okupācija būtu nieks pret iespējamu
jaunu — krievu okupāciju. Nama­māte
tomēr bija optimistiskai? no­skaņota,
atstāstot dzirdētās baumas,
ka kaut kur Truviļas tuvumā esot
stacionēti 10.000 amerikāņu karavīru.
Kādā citā ģimenē „Newsweek" ko­respondente,
kas pastāvīgi uzturas
Londonā, un, Parīzē ieradusies tikai
pa UN sesijai laiku,' pasniegusi mā­jasmātei
kilogramu kafijas un bun­džu
cepjamo tauku.. Veltes saņēmē­ja
bijusi iepriecināta kā par vienu,
tā otru, tikai izteikusi nožēlu, ka ka­fija
nav hermētiski slēgtā bundžā:
„To es nevarēšu pievienot saviem
•speciālā plaiikta* krājumiem". Tau­ku
bundža, turpretim, tūlīt pazudusi
šai „okupācijas rezerves noliktavā".
Optimisti Parīzē amerikāņiem vai­cājot:
„Vai jūs ieradīsities laikā.
pirms krieviem?" Pesimisti jautā:
,.Gik daudz laika jums šoreiz vaja-cizēs
niūsu atbrīvošanai? Otrreiz mēs
četrus gadus neizturēsim." Materiāli
labāk situētie: ārzemnieki tura krā­jumā
benzīnu, ar ko aizkļūt līdz P i -
renejiem, bet mazāk turīgie baltkrie­vi,
bezpavalstnieki un bēgļi no Aus­trumeiropas,
kam visvairāk iemeslu
bīties no krieviem, jūtas ļoti nelāga
un regulāri apmeklē Dienvidameri­kas
valstu konsulātus, lai apvaicātos,
kā ir ar vīzu dabūšanu.
-Franču kara valodās nav runas par
atombumbām līdzīgām lietām, ar ku­rām
nodarbojas, politiķi Sajo pilī.
Franču atmiņā karš joprojām tēlojas
ar drupām, ugunsgrēkiem, nāvi un
ienaidnieka kareivjiem tukšās ielās.
Sīs nelabās atminas, kopā ar ļaunām
paredzēšanām, kā baiga migla ap­ņem
nervozāko parīziešu domas.
. iN
jis, papildus i vakara darbu pre­ses
.aģentūrā,! P^^ :saņem 200 pezos.
Citādi būtu patiesi ļoti grūti savilkt
galus kopā. Ja Huans: varētu kaut
mazliet atlicināt, varbūt viņam iz­dotos
• atvērt kungu un dāmu preču
veikalu; kas jau sen iekārots. Vai
varbūt tekstildarbnīcu, kas vēlāk
pārvērstos par fabriku? . Tad Huans
svētdienās varētu vizināties pa pal­mu
apstādītajiem alejām tik garā .11-
muzinā kā lokomotīve un nicīgi no­skatīties
uz tiem, kas iet kājām.. :
Huanu no sapņiem atmodina ma­zais
autobuss, 'kura ir tikai 12. sēd­vietas.
. Vēl i'laikā ; Viņš pagūst tajā
iespraukties.';Tā kā visi sēdekļi aiz­ņemti..
Hiianam šoreiz jāstāv kājās,
noliektu galvu, jo viņš ir gara augu­ma
jauns cilvēks, bet griesti argen­tīniešu
autobusiem ir visai "zemi.
Huans atšķir laikrakstu. Parasti
viņš pērk „Clarinil" tikai tāpēc, ka
tas ir maza formāta, ko var ērti la­sīt,
braucot uz; darbu. „Višinskis
saka veto [ Berlīnes diskusijās",
rakstīts pirmkjā' lappusē. T ā , t ā,
nosaka garlaikodamies Huans, jp po­litika
viņu neinterese. Kā gan tie
eiropieši izdarās,iķtu viņi arī nezi­na,
kā vien rīkot karus un plēsties!
Huana uzmanību saista pēdējā lap­puse,
kur iespiesta intervija ar sla­veno
centra uzbrucēju Bojē. - Tā ir
pavisam cita lieta! Huans uzmanīgi
izlasa visu' rakstu un ar interesi ap­lūko
foto attēlus, kas rāda slaveno
sportistu; ļPidIžāmā! i, Ar lepnumu
Huans konstatē, ka arī viņš valkā tā­du
pašu pidžamu.
Mazais autobļuss-pa to laiku jau
ieripojis pilsētas centrā. Visos skat­logos
redzama preču pārpilnība, spo­žums
un greznība.. Uz. Florīdas ielas
stūra. Huans izlec un steidzas uz sa­vu
preču namu.'
• Ir pulksten 12. Huans sajūt izsal­kumu.
Ar baudu viņš notiesā; stipri
sapiparotu- putnu ragū un uzdzer
virsū kausu vēsa alus. Tad seko
štēķs, seši centimetri' biezs un div­desmit
centimetru caurmērā. Huans.
apēd tikai, pusi, piedzerot jaunu kau­su
alus. Tad seko cigarete, kas pa­gatavota
ņo melnās argentīniešu ta­bakas,
un tase kafijas. Pulksten se­šos
vakarā Huans atstāj preču namu
un dodas uz savulotiru darba vietu,
lai tur pavadītu trīs stundas. Te
viņš no tālrakstes aparāta ar rak­stāmmašīnu
pārraksta ziņojumus.
Šis darbs Huanam p a t ī k , j o var
praktizēties arī pareizrakstībā, •. ko
skolā, ne vienmēr iemāca.
Šovakar Huans norunājis ar Kon-sepsiju:
iet uz kino. Starp- citu, viņš
nolēmis meiteni precēt, Jo veikala
vai fabrikas īpašniekam taču vaja­dzīga
sieva. Pagaidām Kbnsepsija
strādā saldumu fabrikā • un iesaiņo
sudrabainos ' papirīšos • apaļas šoko­lādes
ripiņas. ļKino viņi apmeklē
divreiz nedēļā, bet svētdienā iet de­jot
iiz Japāņu dārzu pilsētas centrā,
ja to atļauj māte. ;
DAŽOS VĀRDOS
Kara gadījumā liegt ASV un Ang­lijai
Dienvidamerikas naftu nolēma
„Pirmā interamerikāņu naftas kon­ference",
ko noorganizēja Meksikas
arodbiedrību vadītājs komunists To-ledano.
Lielākais sausums pēdējos 100 ga­dos
Austrālijā apdraud ap 5 milj.
aitu. Dažos apgabalos lietus nav l i ­jis
3 gadus, un Dionvidaustrālijā pu-.
tekļu mākoņi aitas aprok dzīvas.
125 markas uz personu i r pašreizē­jā
naudas apgrozība Rietumvācijā.
Kopējā apgrozība kopš naudas re­formas
pieaugusi, no 2,17 līdz 5,88
miljai'diem marku. 1936. g. naudas
apgrozība visā Vācijā bija 103 mar­kas
uz personu.
Par „pretvalstisku darbību" svēt­dien
Budapeštā apcietināts kardinā­la
Mincenti sekretārs Dr. Cachars.
Ārzemju novērotāji izsakās, ka tas
nozīmē jaunu katoļu baznīcas vajā­šanas
akciju.
Apkalpes stredka dēļ no Sauthemp-tonas
ostas nevarēja izbraukt britu
okeāna milzenis „Queen Elisabeth".
Angļu jūrnieki atteicās pildīt savu
darbu aiz simpatijām pret amerikāņu
ostas strādniekiem, kas vēl vienmēr
streiko.
Tikai ar divu balsu vairākumu
(169 pret 167) grieķu parlaments iz­teicis
uzticību jaahajai Sofulisa val­dībai.
Divus britu sūtniecības darbiniekus
sestdien apcietināja' Prāgas policija
par spiegošanu".
ASV karaspēka palikšanu Dienvid
kore jā atkārtoti lūgusi turienes vai^
dlba. Pretējā gadījumā pussalas
dienvidu daļu tūdaļ okupēs ziemeļ­nieku
komūni.'^tu karaspēks.
, Pēc 12 gadiem svētdien Spānijā
notika pilsētu pašvaldību vēlēšanas.
Pirmajā gājienā> kad jāievēl viena
trešdaļa pārstāvju, piedalījās apm.
80 proc. balstiesī.go.
Aplenkimia stāvoklis izsludināts
Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā.
Atcelta runu un preses brīvība, visā
valsti aizliegtas sapulces un politis­kā
informācija pakļauta cenzūrai. Pēc
oficiālā paskaidrojuma, tas' darīts tā-.
pē|:,. ka „val.stī radušies apstākļi, kas
apdraud saimniecības un politisko
drošību".
Nobela miera prēmiju šogad ne­piešķirs,
paziņoja prēmijas komjsija,
lēmuma iemeslus, kā parasts, neiz­paužot.
Tas ir desmitais šāds gadī­jums
kopš 1910. g., kad miera prē­miju
piešķīra pirmo reizi.
„Amerikas balsi" līdz Šim nesek­mīgi
mēģinājušas traucēt 18 padom­ju
radio stacijas. '
^Lidojošiem šķīvjiem" līdzīgas mi­stiskas
parādības novērotas Cīlē.
Lielas sniega vētras pilnīgi' pār­traukušas
satiksmi ASV ziemeļos,
prasot arī 13 cilvēku dzīvības. Dau­dzi
vilcieni ieputināt i, vairākas pil­sētas
pilnīgi atgrieztas no ārpasaules.
Aizliegti Sachta grāmatu ,.Vienoša-šanās
ar Hitleru" visā amerikāņu
joslā ierosina vācu redaktors un grā­matas
.,S^ valsts" autors Kogons, at­saukdamies
uz denacifikācijas liku­mu,
kas aizliedz fašistisku literatūru.
Ēl'pfes karalis
šķiras
Lielu pārsteigumu Kairo radīja
ziņa. ka Ēģiptes karalis Faruks šķi­ras
ņo savas dzīvesbiedres karalienes
Faridas. Vienlaicīgi karaļa galmā;
paziņots, ka šķīries.arī Persijas šachs
no Faridas māsas Favzijas. Oficiā­lajā
komunikē par karaļa šķiršanos
teikts: „Dievs savā lielajā gudrībā
vēlējies, ka svētās saites, kas vienoja
abus dižciltīgos di^augus, tiek atrai­sītas.
Viņš licis viņa majestātes ka-raļa
Faruka un karalienes Faridas
sirdī rasties lēmumam par Šķiršanos,
neraugoties uz visu nožēlošanu, ko
abi sajūt."
Kairo laikraksti Informāciju par
karaļa Faruka šķiršanos publicējuši
b^z jebkādiem komentāriem. Laulī­bas
Ēģiptes galmā notika 1938. gada
20. janvārī. Toreiz Faruks bija tikko
18 gadu vecs, bet Farida — 17. Ganr
drīz desmit gadu ilgajā laulībā Fa-ridai
piedzima trīs meitas, Persijas
šacha ģimenē ir viena meita.
BBC, GZ
del^^^n^^^^^^^^^ jāiesvētī Romas
SvPeieia baznīca
Pagājušo trešdienu, uz trīsarpus
stundām slēdza slaveno, Mikelandže-lo
pārbūvēto Romas Sv. Pētera baz­nīcu,
lai to no jauna iesvētītu pēc
tam, kad baznīcā bija izdarīta paš­nāvība.
Vecīgais Romas advokāts
Pļetor Puljeri, ko • pēc sievas nāves
mocīja vientulība Im smaga •nervo­zitāte,
nolēca no vairāk j nekā 50
metru augstas ejas baznīcas varenajā
kupolā. Gandrīz skardams augsto
altāri, no Icuŗa * atļauts runāt vienīgi
pašam pāvestaiin, pašnāvnieks no­krita
uz baznīcas grīdas, netālu no
vietas, kur esot apglabāts Sv. Pēte­ris,
un tūdaļ bija beigts. ; : V
- I^vālnas sagadīšanās dēļ tas Itā­lijā
bija otrs gadījums vienas dien­nakts
laikā, kur pašnāvības dēļ no
jauna jāiesvētī baznīca, iepriekšējā
dienā vecajā Milānas katedrālē no­šāvās
44 gadus vecais kurpnieks L u i -
dži Puļjezi.i Par! abiem gadījumiem
informēja arī'pāve'stu.
Arī Sv. Pētera baznīcā- jauniesvē-tīšana
pašnāvības' dēļ bija nepiecie­šama
jau otru reizi apriiēram, gada
laikā.: Citādi tas noticis tikai, ļoti
retos gadījumos. Kā paskaidro baz­nīcas
sūperintendents : monsiņors
Ludvigs Kass, pirm's 16 gadiem: kāds
vīrietis izdarīja pašnāvību, nolecot
no pašas kupola virsotnes, vairāk
nekā 130 mejru jeb 36 stāvu aug­stumā.
Uz kupola virsotni var no­kļūt
pa garām kāpnēm. Tās 'sākas'
no galerijas, no kuļ'as pagājušo ne­dēļu
nolēca Puljeri un kura sasnie­dzama
ar celtni Bez tam apmēram
pirms vienas paaudzes kāds pašnāv­nieks
Sv. Pētera domā pakārās.
Slavenā celtne pirmo reizi iesvētī-
•ta pirms 322 gadiem, 18. novembrī,
t.i., dienā pēc Puljeri pašnāvības.
Gluži tai pašāIvietā atradās arī.pir­mā
Sv.• Pētera baznīca, ko. nojauca
15. gadu .'simteni. Saskaņā ar Va-tikāna
dokum'entiem,- arī• tā iesvētīta
tieši tajā pašā dienā, bet ņiriņs 1622
gadiem. Baznīcas iesvētīšanas gada
dienu ik reizi atzīmē ar svinīgu ce­remoniju.
Romas Sv. Pētera baznīca
i r lielākā pasaulē. Tās grīdas platī­ba
līdzinēs apmēram trim futbola
laukumiem, un varenais kupols tālu
saredzams paceļas pār pilsētas aina­vu:'
NYHT
NO PIENA LZV ADATA JA PAR
MILJONĀRU
Lāga negribēdams ticēt savām
ausīm, 59 g. v. Čikāgas piena izva­dātājs
Ēriks Gunnars Sjēbergs 17.
novembrī uzklausīja ziņu: „Jūsu
krustmāte Kopenhāgenā mirusi un
atstājusi jums mantojumā 3,1 milj.
dāņu kronu!" Sjēbergs, par spīti
saviem dāniskajiem vārdiem un uz­vārdam,
neprot ne vārda dāniski,
nav nekad bijis Dānijā un savu
krustmāti nekad mūžā nav redzējis,
tomēr viņa tam atstājusi visu man­tu,
ap 600.000 dolāru vērtībā.
Tā kā Dānijas nacionālā banka nav
ar mieru naudu pārsūtīt uz ASV,
.laimīgajam mantiniekam laikam būs
jādodas uz Kopenhāgenu skaidroties
ar 'iestādēm un varbūt pat,palikt uz
dzīvi Dānijā. Patlaban viņš ir
priekšstrādnieks kādā piena sadales
firmā un pelna 79 dolārus nedēļā.
UP pārstāvim Sjēbergs izteicies, ka
tikjd ļoti nelabprāt pārceltos uz Ei­ropu.
.,Patlaban esmu kā sapnī. V i ­su
mūžu esmu smagi strādājis un
tagad: pēkšņi kļuvis bagāts. Drusku
ziedošu labdarīgiem mērķiem, bet
pārējo izlietošu ģimenes un savām
vajadzībām."
1100 km taksametra nobrauca Kū-bas
cukura magnāts Hozē .Gašs. Ņu­jorkas
ostas strādnieku .streika dēļ.
okeāna tvaikoni „Mauretania'\ ar
kuŗii brauca Gašs; novirzīja uz Ha-lifaksu.
Kanādā. 'Tur miljonārs sa­līga,
taksametru uz Ņujorku, mak­sājot
šoferim 20 dolāru dienā un se­dzot
tiešos izdevumus. .
^Visbrīvākajā demo­krātijā''
laikam ta
nevarētu
Kad visā britu impērijā atskanēja
gaviles, kas izteica prieku par troņ-mantinieces
princeses Elīzabetes dēl®
piedzimšanu, angļu komunistu la&-»
raksts „Daily Worker** rakstīja: „Va-rētu
meklēt salīdzinājumu starp bēr­nu
Bekinghemas pilī un tādu, kas
piedzimis Glezgovas nabadzīgo ie­cirknī.
Daudzo priekšrocību dēļ, ko
varēs baudīt pirmais, tomēr jānožē­lo,
ka viņam būs jāuzaug garlaicīgo
caurmēra cilvēku vidū, kāda ir kara­liskā
ģimene. Mumi^" bieži jautāja,
ko mēs varētu iesākt ar karaļiem un
prinčiem īstā sociālistisks sabiedrī­bā.
Sī problēma nav grūta. Tur,
kur tauta strādā, visiem būtu darba
diezgan".
Pasaulē zināms, ka Lielbritānijā
ir pilnīga runu un preses brīvība.
Tikai savu karali un viņa ģimeni
angļi, līdz šim aiz takta sajūtas ne­kad
nekritizēja. „Yorkshire Post" sa­ka,
k.^ „neintelliģēntās nejēdzības,
sarkanais niknums un aizkārumi ne­drīkst
palikt nesodīti". Karaliska­jiem
juristiem vajadzētu iejaukties
pret šīm divdomīgajām pifezīmēm.
Pasaulē ir vēl kāda cita valsts, kas
dēvē sevi par „visbrīvāko un demo­krātiskāko".
Jāšaubās tomēr, vai
kāds turienes laikraksts uzdrošinātos
rakstīt kaut ko līdzīgu par aviācijas
ģenerālleitnantu Vasiliju Staļinu.
De Golla plāni
(Turpinājums no 1. Ipp.)
Gollu, tā arī Francijas lomu pašreiz
vai tuvākā nākotnē jebkādā kopējā
Rietumeiropas aizsardzības sistēmā,
bet tas pilnībā saskan ar De Golla
pārējo rīcību un deklarācijām. Viņš
domā pārdroši un arī runā pārdroši,
bet šāda droša vai pat pārdroša do­māšana
un runāšana patlaban vaja­dzīga
apjukušajai un apātiskajai
pēckara Francijai, kas baidās kļūt
par jaunas invāzijas ^puri un nav
vēl spējusi sakoncentrēt savu nacio­nālo
pretestības gribu. Tieši Dē
Golla pārdrošība un autoritārais un
uzstājīgais raksturs piepulcinājis v i ­ņa
karoga tūkstošiem jaunu, ener­ģijas
pilnu cilvēku, kas pārējās par­tijās
saredfc vai nu verdzisku pade­vību
Maskavai vai apātiju un: vilci­nāšanos
iekšējas revolūcijas un ārē­jas
agresijas draudu priekšā.
Cik reāli,vispār var kļūt De Golla
sapņi, to radīs vienīgi nākotne, rak­sta
Slokoms, bet šie pašam De Gol-larņ
un P^rancijaf' glaimotājai plŠnl
katrā ziņā ir tādi, kas var rast at­balsi
franču sirdīs un tādēļ arī ir
labi vēlēšanu saukļi dienai, kad, pēc
degollistu cerībām, Francijas nacio-nālsapulce
būs spiesta paziņot savu
likvidēšanos. Tāpat propagandistlski
izdevīga ir ģenerāļa asā nostāja pret
angļu un amerikāņu Rūras plāniem.
Varbūt tieši ar Rūras problēmas pa­līdzību
degollisti cer panākt nacio-nālsapulces
atlaišanu. Rietumu aiz­sardzības
un Rūras jautājums ļoti
labi iedras De Golla uzbrukumos val­dībai,
jo trešajā svarīgākajā jautāju^
mā, komunisma briesmu problēmā,
ģencrjļa „laurus" jau nolaupījis mi-ni.
stri prezidents Kejs.ar iekšlietu
ministru Moku, Pēc pēdējām ziņām,
De Golls gribot organizēt vēl vienu
launu bezpartejisku arodbiedrību,
•lai piesaistītu savai -kustībai vairāk
strādnieku. BBC, NYHT. PS uc. '
IEROSINA PĀRTRAUKT TIRDZ­NIECĪBAS
SAKARUS AR PA­DOMJU
SAVIENĪBU
Lielās amerikāņu arodbiedrību sa­vienības
A F L vadība ierosinājusi de­mokrātiskajām
; valstīm pārtraukt
tirdzniecības sakarus ar Padomju
Savienību. Tādu rīcību attaisnojot
Maskavas valdības izturē.šanās Ber-jines.
jautājumā. Pašreizējā krievu,
politika esot apdraudējums demo­krātiska
valstu drošībai. Tālāk iero­sinājums
paredz līgumu slēgšanu ar
visām valdībām, kas simpatizē ASV.