Bavarijas Latviesu vestnesis, February 6, 1948

              mm
LATVUA, 194S. g. & febniSrf
ap.
prl^žsēdifi Am.
aoamkaltiedjraos: d.a.Urbzss kbaūtsu r^
ja atradīsim v
ies; atsevišķu.nometņu £
prmāfeijas sanāksmēs w :
darīs arī BAtKvaMesiJ
^4
•
I
u
u un
u
ndrizgadii darbojas B^^^
: sievieSu padome, kas
krietnu faktoru tagadējs ci,
m§ r)ar trīs Baltijas tautu
atvieglošanu un šo zem]»
jptgūSanu. ^
ļuvākajos nodomos ir rīkot
taiitu sfe^iešu — rakstnietu
ālistd dienu Vācijā. Pare.'
;bt atī Baltijas sieviešu ^
'U; un grafiķu. reprodukciju
latviešu, lietuvležu un
:^l6dā vē^ izdtJs grāmatu par
kopšanu 'trimclas apstākļos
i dpma sarīkot arī baltieSu
5 dienu, tās noorganizēju
pašu jauniešu ziņā.
^
m
i ,
VE51 ULEi i
RĒDĀKajil
z e m s, Ģermersheimā
PMEKSLIKVMS
ī4zšdnējiļB informācijas un
das izaeviimi latviešu valo-
Ivpitas iļzņēmības rezultāts,
omācijās biroja uzdevums
r^dīl tajos kādu galveno li-zdpt
autoritatīvus darbus un
ij^ts jsfutājumos sadarboties
am Baltijas tautām, infor-jirojs
gan radies pārāk vēlu,
saudēto atgūtu, bet man bū^
" "" akumi:;
jāizdod divas grāma-lidāka,
ptra mazāka, kas
Aviešuļun vispār baltiešu
Q personu jautājuma popu-i
ārzemēs. Mazākā apme­ta
noderētu ārzemnieku ie-jiai
un tādēļ sastādama ar
=?jas bagātīgu illustrātivo
un mazāk teksta un sta­tu.
Saturā pārsvarā jabut
emDP dzīves apstākļiem
\ viņu aktuālajlm proble-pec
tam ārzemniekam ras-tise,
Viņam Varētu dot otru,
^[Tbu, kas a&skatītu arī lāk­turi
un tautu un, galvenais,
: sasniegumus neatkarības
grāniatas jāizdod p/ļ^^^^^
letis aizceļotājs varefcu^^
ar: vienu eksemplāru M^^^^^^
darini jāsastāda » a f ^
ļti'amerikāņu, franto
iglijai un ķolonijā«Ti^,^^^^A^^
k o l o n i j ā m un ^Dienļ-
Pretēji līdzšinējai^^^^^^
.^koja latviešu valod^, sa
ākstus svešvalodā, jā]3iefi^-
tti^cīgo svešvalodu prg
t ū l ī t - sastādītu ar^^'
franču un spāņu valod^
^gs un līdz šini nei^^^^^^
^lās atšķirības starp ^^2^^
āņu valodu un šo^
^Rezultāti būs nesa J^^
ki, ja, a t s e v i š l ^ t g
devumTis sastādot,JiJ^^
vadītos no šo tai^u^ r^^
Īpašībām.
m.
iinējo izdevumu -
ka tajos pārāk.daudz Jt
tdāa tua,p gkraūst inlāajsai,t aKJaf^ J»vg^._
i. Lielā izdevuBia vas^_
, i dvaaujaddzzllēetluā kbuū t veribu J
'tāviSās Latvijas
viSām Uetam _]aww
tivāWrlālatrukŗ„*:
nepārskatāmības um
mibas.' . ^
nerealizējams ide^Sj^. |
zdallšana bez^roaksas,^^.,
da iespēja drīkstētu P»^^^
ā ziņā grāmatu j:ena'ļ^j.
vērojami zemāk P»;.,a
caurmēra RM 5.20
3
Cik spēcīga varētuHitt rietumu^ū^
METUMEIROPAS APVIENĪBA (OBĻS TJZ TOĪSO^^^^^ PA­SAULES
LIELVALSTr' — PA2I. VIEDOKĻI PAR ,,BE\TNA PLĀNA"
MOT^ 8EKSM
"ŗŗīs I Beneluksa valstis, a, ļ liekas, arī esot ar mieru sanfflksai
Holande un Luksemburga, kopīgi par to līdz galam atbalsot arabu
pārbaudījušas Bevina priekžlikumu viedokli,
—pievienoties Angli jas-Francijas sa-l , , .
vienības paktam, lai veidotu pama-. Jf^" "L^^^f»*^. ^
S rietumvalMu iMjai, un to a p - t e ^ ? , « ^ , ^ ^ ^^
sveikužas, reizē lūdzot Angliju un T^l^. ^^^'^ visa pasaule,
Franciju tuvāk raksturot ieteikto f ^ i™, Tf^f ^
riSumu ūniju. Tagad Anglija ie- ^ ^ J ^ / ? saimmed^ alfcangas
sniegusi franču valdībai k o n k r ē t u f e , . " " ^ ^ F°T'
prSektu piecu valstu noUgmnam. P^ff - ' ^ ^ Uelvalsts», snlegda-
S līdz šim zināms, tad projekts P f^P^^^^^^^^^^^
Sunā saskaņots ar pagāja ^^^^
S r k ā noslēgto angļu-franču no^! «^^^^^ ^
līgumu. Kad projektu būs pārbau- ^^^<.''!^. ^^t^
d S franču valdība, tad trim p ā ^ ^ ^^
rejām valstīm paredzēts I e s n i e g t ' ;
gurna projektu jau galīgā veidā. Ievērojot ve<»p(ri^ pasaules
Londonas diplomātu aprindās A I Z - ^ f f ^ ^ ^ ^ ^ » ^ ^
skata, ka vienrno galv^ajām pro^^^nTir«
jekta atšķirībām, salīdzinot ar ang-P^ ^ bij^^
r iī«rx;, lo^voTv. Kn5/x+ +3 P^^^ jebkādu netumu bloku, leskai-kaSēK??'
d3^^^^
SoēS a^LS?zī?St i ^ ^ «Is šīs idejas atdzīvināja pēdējā ka,
v S aSKākdtaē ta- Padomju Savienība tas
St^ mazāk izcelts. Iemesls tam I VaMgtona tomēr sa-
Vācija amerikāņu karikatūrista
skatījumā
Newsweek
uz Eiropas apvienošanu. Jaunais
Bevina ierosinājums tādēļ eventuāli
varētu labvēlīgi ietekmēt ASV
kongresa nostāju.
Pēc pēdējām^ ziņām, gan nav
gandrīz nekādu cerību pabeigt kon­gresa
apspriedes par Maršala plānu
lidz paredzētajam termiņam — 1.
aprīlim. Tāpat būtu arī brīnums, ja
varētu būt jau vairākkārt izteiktā KJ^-"^'^»*^ .""^""JV^ P^.^ļ^ ««4^ doma, ka Maršala plānā un varbū- ^^'^ kad tei radusies spēcīga ve-tējā
paplašinātā Rietumeiropas ap- ļ^^^^^ ^
kajā kristīgo demokrātu konferencē, ļ ^ ^ ^ tSl^ilff ^ ' ^ -
Luksemburga, Dr. Džordžs Ketlins.
Pēc'viņa domām, Vācija būtu ie^-1 Saskatāmi arī vēl vairāki citi ie­kļaujama
Rietumeiropas ūnijā, pat mesli, kādēļ Bevins izraudzījies
neatkarīgi n^ tā, kādus apveidus šī momentu savu nodomu deklarēša-ūnija
iegūtu. nai. Pi^mkā^t^ viņam bija jāpārvar
Austrumu viedokli rietumu ūnijas U^iP^a kreisā sj^āma opozīcija lēbo-jautājumā
no jauna raksturo komin- partijā. Bet šo opozīciju novā-forma
laikraksti sestā numura ie- jii^āja Maršala palīdzības piedāvā-vadraksts,^
kurā Bevinam, rietum- i^^nSr it sevišķi LonSonaskon-ūnijas
priekšlikuma autoram, pār- ferences izjukšana. Bevins izmari1x>-
mests, ka viņš, šķiet, esot nodomājis ja šo opozīcijas visvājāko momentu
kļūt par ,,Amerikas gauleiteruEi-r^^^^ pārāk ii-ropā".
Bet tāds viņš tikpat varēšot gi»v^^^ Francijas
palikt tikai, līdz tam- laikam, kamēr rokās, kas plāno muitas ūniju ar
ASV uz^atīšot par vajadzīgu viņu /taliju valstīm. Arī
aizstāt af kādu amerikāņu ģenerāli. Anglija bija aicināta taja piedalīties,
Kominfornia laikraksts, pieminot bet aicinājumu, nevarēja pieņemt sa-
„protokolU M", norāda, ka šī„vilto- vu saistību dēļ ar impērijas pārējām
juma" pavedieni nov^ot līdz angļu daļām. Bevinam nākot Majā ar ie-arlietu
ministrijai. T A S arī esot lieks rosinājumu, Francija jau gatavojās
pierādījums, ka angļi,! kop^ ar fran- devalvēt savu valūtu un kļūt par
Cu sociālistiem un Sūmachera ļau- spēcīgu sacensoni pasaules tirgos,
dīm Vācijā, amerikāņu imperiālistu T|dēļ Anglijai bija jāpanāk kāda
vadībā ar saviem rietumu bloka no- Politiska vienošanās, iekams vel
domiem tikai vēlas atdzļvināt mt- Francija pagūtu organizēt lielāko
lera ass valstu pretkominternes pak- daļu Hietumeiropas pēc %ava prāta.
• Treškārt, lai kaut cik tuvā nākot-īpatu
apgaismojumu Bevina rie- nē varētu radīt kādu rietumu ūniju,
tumu ūnijas plāniem sniedz ameri- sarunām jābūt krietni pavirzītām uz
^āņu publicists Donalds Bells, kura priekšu jau pirms pavasara, kad
komentārus / parasti sniedz angļu Francij as stāvoklis varētu kļūt stip-
„Daily Mail" kā „amerikāņu viedok- ri grūts. Būtu iespējams, ka ģehe-a"
atspoguļojumu. Bells mēģina at- rālis dē Golls pārņemtu varu, un tad
)ildēt uz diviem galvenajiem jautā- angļu strādnieku valdībai vairs ne-jumiem:
cik plaša un $tipra varētu būtu ērti piedāvāt jaunradītai de
, kļūt ieteiktā rietumu ūnija un kā- Golla valdībai to, ko taggtd iespē-i
dēļ Bevins saviemi tālu ejošiem jams daudz ērtāk piedāvāt Sumana
priekšlikumiem izvēlējies tieši taga- „vidusceļa" valdībai. '
dējo momentu. Ceturtkārt, Maršala plāns draud
Ja runa būtu tikai par trīs mazo stipri sarukt un zaudēt daudz no
Beneluksa, valstu ietilpināsanu ang- savas nozīmes. Tā galvenā ideja
ļu-franču alianses līgumā, izsakās bija ieteikums konsolidēt Rietumei-
Bells, tad lieta būtu vienkārša. Šīs ropu kā kopumu, nevis atbalstīt at­balstīs,
kas pēdējos gados sadarbo- sevišķas valstis. Bet 16 plāna valstu
jušās vispirmā kārtā ar Angliju, ta- konference maz ko paveica virziena
gad izrāda gatavību iel^ļauties fran-1
ču-itaļu muitas ūnijas projektā. Bet
tāds solis varētu mazināt Anglijas
ietekmi šinī Eiropas stūrī,' kam ir
izofla stratēģiska nozīme Anglijas
salu aizsardzībai, Tādēļ būtu dabis­ki,
ja.Anglija savu stāvokli pū]|1xxs
saglabāt ar tādu nokārtojumu, kas
Beneluksa valstis piesaistītu tikpat
cieši Londonai kā Parīzei.
Tīri militārā nozīmē Beļģija im
Holande, nerunājot par Luksembur­ga,
neko daudz nevarētu palīdzēt
Anglijai un Francijai, kas jau sa­saistītas
kopējai aizsardzībai. Bet
Bells Bevina plānotajai rietumu ūni^
jai, neatkarīgi no tā, vai tajā vēlāk
iesaistītu arī Itāliju un citas valstis,
nākotnē piešķir daudz lielāku svaru
un nozīmi. Tā meklējama Bevina
izteikuma, ka Eiroi>as rietumu orga­nizācija
ietver arī iespēju visciešākā
veidā sadarboties ne vien ar Anglijas,
oet arī franču, holandiešu, beļģu un
portugāļu aizjūras īpašumiem.
.Tas, citos vārdos, varētu nozīmēt
. visas, koloniālās pasaules apvienoša­nu
angļu-franču vadībā. Pēc šāda
Bevina plāna būtu apturama kolo-
• ^^ālo impēriju sadrupšana un rie-
•umu ūnija kļūtu par jaunu spēcīgu
valstu bloku ne vien Eiropā, bet ari
Āfrikā un Āzijā. Tālāk raksta autors
izceļ Bevina norādījumu uz Vidējo
austrumu lielo nozīmi Anglijas spē­ku
sistēmā un draudzību ar arābiem,
tai pašā laikā neminot ne vārda par
zidu-arabu konfliktu Palestīnā. Pēc
Bella domām, to varot izskaidrot
viem"gi ar angļu nodomu iesaistīt
Visu arabū pasauli jaunās rietumu
«nijas globālajā sistēmā. Anglija,
izdotos novērst plānotās summas sa-mazlnsišanu.
Republikāņi jau nolē­muši,
ka senāta debates šinī jautā­jumā
nav sākamās pirms 1. marta
Tām vēl sekos apspriedes tautas
pārstāvju namā.
Tie ir daži viedokļi par Rietumei­ropas
ūnijas plāniem un tās iespē­jamām
izpausmēm tālākā perspek-
MIRIS MODERNĀS AVIĀCIJAS PIONIERIS UN VIENS NO PIRMĀS
LIDMAŠĪNAS IZGUDROTĀJIEM ORVILS RAITS
Deitonā, ASV, 31. janvāri 76 gadu vecumā miris viens no izcilākajiem
aviācijas pionieriem Orviis Raits. Kaut san tagadējā paaudzē Raitu/
vārds bija pa daļai aizmirsts, vēsturē brāļu Orvila un Vilbera Raitu
vārdi ierakstīti uz visiem laikiem.
Pirms 45 gadiem, 1903. g. 17. de-ļ tautiskajās „aen>plānu" sacensībās
cembrī, brāļi Raiti Kiti Haukā;* Sa- Le Mansā, kur viņam uzcelts piemi-vienotajās
Valstīs, izdarīja pirmo neklis. Amerikāņu armija neintere- \.
lidojumu ar lidaparātu, smagāku sējās par izgudrojumu, un 1912. g.,
par gaisu. Raitu kastveida pūķim kad ar tīfu mira Vilbers Raits, ASV
līdzīgais divplāksnis toreiz noturē- armijai bija t i l ^ 12 lidmašīnu. Bet
jās gaisā 12 sekundes, nolidojot ne- divus gadus vēlāk izcēlās pasaules
pibius 40 metrus un nepaceļoties karš, un nu valstis pēkšņi sāka Sķie-augstāk
par 3 metriem no zemes, stin šķiest līdzekļus aviācijai, lai
bet šis lidojums ir sākums visai mo- izveidotu militāi'iem mērķiem node-deitiās
aviācijas vēsturei. Diviem rīgus „aeroplānus". Sākās aviācijas
nepazīstamiem velosipēdu mechani- strauja attīstība. '
l^em klusībā bija izdevies tas, par Tikai Orvila Raita nāve mūsu pa­ko
pirms viņiem bija sapņojušas audzei atgādinājusi, ka šis aviācijas
daudzas divēku paaudzes. Raitu pašu sākuma laiku pionieris visu
mazā divriteņu darbnīca Deitonā ir laiku vēl dzīvojis mūsu vidū, kaut
visas aviācijas rūpniecības šūpuļa tagad lasām, ka aviācija jau sasnie-vieta.
Vecākais brālis Vilbers mira gusi skaņas ātrumu un lidmašīnas ir
jau 1912. g., kad lidmašīna joprojām katram zēnam pazīstama rotaļa.
Un otra lieta, ko atgādina Orvila
Raita nāve: cilvēces senā sapņa pie-,
piildījums — aparāts, kam bija dot
cilvēkam spārnus, 45 gados kļuvis
par vienu no baigākajiem dlvēku
vēl nebija nekas daudz vairāk par
medianisku rotaļu, bet Orviis Raits
vēlāk devis vēl daudz vērtīgu uzla­bojumu
aviācijai.
Neatlaidīgi darbodamies ap cil­vēka
lidošanas ideju un izpētījuši ļ iznīcināšanas līdzekļiem.' J Orviis
visus līdz tam laikam zināmos mek- Raits deva cilvēkiem spārnus, bet
lējumus šinī nozarē, Raiti visā klu- viņš arī piedzīvoja vēl otru .pasaules
sībā 1900. g. beidzot uzbūvēja savu karu un^ līdz mūža galam nebeidza
pirmo planieri. Mēģinājumi īpaši brīnīties un nožēlot, ko cilvēki ar
izmeklētajā vietā, vējainajā kāpu [viņa izgudrojumu izdarījuši,
rajonā Kiti Haukā tomēr panāku­mus
nedeva, bet Raiti tajos guva da­žus
jaunus aerodinamiskus atklāju­mus.
Izmantojot tos, viņi savu apa­rātu
uzlaboja, un divus gadus vēlāk
DĀZOS V i ^
, tas tiešām pacēlās gaisā. Nu vēlat-1 ..Krasnaja Zvezda" ziņojumu par
tīvā. Pēc UP ziņām, Anglija jau liļ^a atrisināt svarīgo dzinējspēka amerikāņu un angļu flotes atbalsta
neoficiāli mēģinot uzzināt arī Skan- pj^ļ^ļ^j^j^^ Raiti savam planierim P'^ktu izbūvi Dānijā ministru pre-dinavijas
valstu domas ūnijas jau- piebūvēja pašu konstruētu 12 žirgu Uidents Hodtofts noraidījis kā v,fan-tājumā.
Bez Itālijas un Portugāles gpēku motoru un'divus pašu veido- tastisku". Tas esot tik tālu no pa-^
vēl dzirdēts minam ari Spānijas tus propeUerus. Lidmašīnas plākšņi tiesības, ka nepelnot nopiietnus ko-vārds,
bet vaii^ms lietpra^^^^^^ 10 metru plati, apvilkti ar vien- mentārus
doma, ka par Spānijas iesaistīšanu ^^^^^ kokvilnas audimiu; tai nebija „Glāb Vienu draugu Eiropa^ sau-vareturun^
tikai pecF^ bet vienīgi kaut kas lī-ļ cas jauna palīdzības organizācija
zīma likvid^anas. M. C. ASV, kas darbosies kā Š-veices ,jCa-ri
tas" aģente ASV un Kanādā im
pārdos pārsūtīšanai uz Eiropu zī­mes,
pret.kurām Eiropas noliktavās
varēs iegūt pārtiku. Tā paātrināšot
saiņu pienākšarm gala mērķī.
,,Brīva Bavārija — simbols brīvai
iivacu
dzīgs slēpēm. Abi aiz plākšņiem no­vietotie
propelleri ar motoru bija sa­jūgti
ar velosipēda ķēdei līdzīgu ie^
rīci. Motors atradās uz apakšējā
plākšņa, tam blakus lidotāja vieta,
kam mašīna bija jāvada guļus-
, 1903. g. 14, decembrī Kiti Haukas
kāpās divi viri meta gaisā naudas ļ Eiropai" — deklarējis prof., Borrs
gabalu, lai izšķirtu, kuram no abiem ķadā ,,bavāriešu partijas" sapulcē,
pirmajam atļauts riskēt ar savu Partija cīnoties par riietunmiecisku
sprandu. Loze krita Vllberam. Ne- Eiropu. Prūši allaž esot bijuši s&U
ziņas pUnu gaidu satraukts, viņš demokrāti un tādi arī palikšot. Prū-iegūlās
aparātā un mēģināja pacel- šu gara izejpunkti esot/ Berlīne,
ties. Bet atkal sekmes izpalika. Trīs Frankfurte un arī Maskava,
dienas vēlāk mēģināja Orviis. Spē- It^Uas parlamentā Vēlēšanas ^^^^^h^^
cīgs vējš plosīja kāpu krūmus 17. tiics 28. aprilī.
decembrī, kad Orviis Raits atlaida Neatkarīgo sociālistu apvienību
. . c x.u. c . P v - - - - aprindās sa-t^t^^ atbrivoSanal Parīzē
gaida, ka tuvākajos mēnešos nb^^^P īSr^iiena^ti^^^ Austrumekopas polī.
domju Savienības uz Vācijas.padom-n^^^ emigranti - sociālisti.' Par
ju joslu a^^^^^^^ organ^ādjas p r i e k š ^ ievelēts un-
PSaurluisi ^ģeSnerSālis nZSeidlSics^ un citi ^^f^* n^iasmaa tiriauizs ījaurs iceusv enKou zpeamšaess K ^ ^P^aj^er^s, skāukrau ki'etasāi t ptaaušāta sd tiieensaa
jas" locekļi, lai ar savu piedalīšanos^^^^^^ *; ' Budapeštā. Daži Pajera „līdzstrād-stiprinātu
tā saukto„vācu tautas Tai pašā dienā brāļi izdarīja vel nieki" jau paguvuši prāvā liecināt,
kongresu". . Itrīs lidojumus, pie kam pēdējā lid- ka Pajers viņu klātbūtē esot sniedzis
aparāts jau nolidoja 852 pēdas (ap A S V aģentiem ziņas par Ungārijas
Zinās un nostāsti par Padomjuļ 260 metru), noturoties gaisā gandrīz! ar,ŗniju un slepenpolicijas darbu.
Berlīnes polītiskās
ģa iespēja
rietumu civiltzācijas
Rietumu demokrātijām jāsagla­bā
pietiekams militārs spēks, lai
aizturētu un, vajadzības gadīju­mā,
atvairītu tālākās agresijas,
otrdien izteicies agrākais angļu
ārlietu ministrijas diplomātiskais
padomnieks / lords Vansitarts
starptautiskā^ stāvokļa vērtējumā.
Pieredze rādījusi, ka neviena to­talitāra
vara nav pildījusi savus
nolīgumus, tādēļ atklāta valoda
esot drošākais paņēmiens starp­tautiskajās
attieksmēs.
Vansitarts norādīja, ka viņš
jau gadiem ilgi aizstāvējis Rie-tuiāeiropas
fli^as ideju, jo> tā
esot vienīgā iespēja rietumu ci­vilizācijas
glābšanai. Saimnie­cisks^
p<4ītisks on M mdlitars
rietamu bloks ari būtu spējis aiz­kavēt
oirp pasaules karu- Tagad
esot jāaizkavē tresjus, jo iM^^^t^
patlaban s|)e}ot tikpat maz, kā
savā laika Tautu Savienībā.
^Neviens nevar pardad novērtēt
s^tautisko stāvokli, kas nespēj
vai negrib atzīt, ka totalitāro ^
tēmu piekritēji, komunisti, fa­šisti
un nacisti, visi ir vi^s ģi­mene
lois^** ls*di»s Vansi-
•tarts.::. • ":<r ^
Savienībā apmācāmām un Paulusa niinūti — 59 sekundes,
vadītām vācu ,,slepenajām armijām" 2iņas par šo notikumu tikko
nav norimuši, pie kam pēdējie ziņo- nokļuva līdz ārpasaulei, kas bija
jumi, pēc lietpratēju vērtējui^a, pel- svēti pāriiecināta, ka cilvēks drizāk
not jau lielāku ticamību. „Brīyas li^^g ūdenim tecēt pret kalnu nekā
Vācijas komitejas" locekļu piederi- li^jos' Turklāt deviņas dienas ie-gie
un personīgi draugi Vācijā, to pj^^^^g^ i903. g. 8. decembri, tai laikā
vidū viņu agrākie kara biedri, kas pazīstamākais amerikāņu lidošanas
šeit jau pilda politiskus un ādmini- pionieris Langlijs, gribēdams de-strātīvus
uzdevumus, saņēmuši at- ^onstrēt savu mechaniski piedzīto
kārtotus norādījumus, ka ,>staļingra-hi^apaj.gtu, bija iegāzies Potomakas
dieši" cerot drīzumā atgriezties Vāŗ L^p^^ Gadiem ilgā darbā Langlijs sā­ci
jā.'Pēc Reutera informācijas, kā- vā aparātā bija ieguldījis 70.000 do-da
grupa pēc. pamatīga politiskas h^ŗ^^ bet problēmu tomēr nebija at-apmācības
kursa jau ieradusies no L^si^^j^s^ viņa neveiksmi redzēja un
Ukrainas, lai pārņemtu svarigus aprakstīja desmitiem žurnālistu, bet
amatus padomju joslas propagandas, j^^tu panākumus neredzēja neviens,
mašinērijā. Tikai gadus četrus vēJāk Amerika un
Minētā komiteja, kas nodibinājās Pā^ļf^ī P f ^ ! ^ ^ ^ ^ ^^
1943. g. Maskavā pēc StaIingradas:^?J^^^^^^^ , ... ^
kapit4cijas, sastāvēja vainimāno^
vācu komi u'nnoi stiseamgū s-t ītieemm igvrainŗstineime- l ŖEi'r opa7 ^*u^n^ ^^uz varēja pirmajās ^st^afr^p^-
Komunisti un daļa zemāko
un
ķierri.
virsnieku jau atgriezušies un saņē­muši
amatus, bet vēl nav atlaists ne­viens
virsnieks ar augstāku dienesta
pakāpi par pulkvedi. Komiteja pati
tagad likvidēta, un tās uzdevumu —
regulēt vāciešu sadarbību ar padom­ju
varu — pārņēmis padomju joslas
prētfašistiško partiju bloks ŠED va- ļ LSK Aizgādības pārvalde, pēo Lat-dībā,
ieskaitot kristīgos demokrātus vijas Sarkanā krusta organizācijas
un liberāldemokrātus. Atceltā Jako- aicinājuma Beļģijā, vāc zii^as par
ba Kaizera vadītie kristīgie demo- latviešu daudzbērnu ģimenēm, Ame-krati
tomēr arvien vairāk mēģināja rikā radusies iespēja tām sagādāt
atraisīties no SED bloka diktāta sa- dāvanu saiņus. Par daudzbēriiu ģi-vas
partijas politikā. Krievu iedves- menēm ziedotāji pieprasījuši sīkā-motās
polītikas realizēšanu tagad kas ziņas, kuras sakopo LSK piln-uzņēmies
ŠED noorganizētais „vācu varotie rajonos. Pirmie saraksti jau
tautas kongress", kas domāts kā nosūtīti uz Briseli,
masu organizācija ar individuāliem Izskrīnēto tautiešu ģimenes un
biedriem, sekojot maršala Tito ,^na- mātes, kas saviem gaidāmiem bēr-cionālās
atbrīvošanas frontes" pa- niem nav saņēmuši pūriņus no IRO,
raugam. Kad Kaizera kristīgie de- var pieprasīt LSK Aizgādības pār-mokrati
atteicās kongresam pievie- valdei flaneli un gumijas pupiņus,
noties, pēc padomju iejaukšanās at-ļ Lūgumam pievienojama ārsta zīme,
cēla Kaizeru un likvidēja līdzšinējo ka lūdzēja atrodas grūtniecības stā-partijas
vadību krievu joslā. Tagad voklī, uz kuras LSK pilnvarotais
pieņem, ka aj* „Brīvās Vācijas" ģe- izdara atzīmi,' ka prasītāja zīdaiņu
nerāļu ierašanos varētu mēģināt pūriņu līdz šim nav saņēmusi. Fla-stiprināt
,,tautas kongresa" prestižu, neli un pupiņus izsūta bez atlīdzī-
DM Ibas. Pieprasījumi sūtāmi LSK Aiz-
Ražot atombumbas masveidīgi un'
iekārtot fabrikas rsižošanai „uz slī­došās"
lentas esot ASV atomenerģir
jaji komisijas mērķis, teikts komiai-jaij
ziņojumā kongresam Bez tam
komisijas mērķos ietilpstot arī Jau­nu
atomieroču izveidošana."
Likumprojektu par valļtas refor­mu
Francijā nacionālā ^pulce pie­ņēmusi
bez grozījumiem.
Eomūnlsti pilnīgi aplenkuši Man-džiarijas
galvaspilsētu Mukdenu.
Portugāle vienojusies ar ASV, ka
tās at-ī turpmāk drīkstēs izmantot
Azoru salas par aviācijas atbalsta
punktu saskaņā ar priekš 5 gadiem
noslēgto līgumu.
Par itāļu ieceļošanu Argentīnā
vienojušās Itālijas un Argentīnas
valdības* Argentīnauzņemšot strād­niekus
un intelektuālus, došot tiem
argentīniešu strādnieku {im pJiteoņu
tiesības un maksāšot ceļu. ; ^ '
Organizē palīdzību daudzbērnu
ģimenēm
gādības pārvaldes priekšndiekGHn Ad.
Sildem: (16) Mūnchhausen, Kr. Mar-burg/
L. -
LSK Aizgādības pārvalde norāda
Mātes un bērns sekciju vadībai, ri-kojcjt
bērnu rītus, neplemlist ieaici­nāt
ārpus nometnes esošos latviešu
bērnus. Bērnu; ritu raroSaiiai ļoti
noderīga ir Elzas Klaustiņas sarak­stītā
dziesmu un deju spēle Mežs ru­nā.
Amerikāņu joslā re^stretas vairā­kas
krietnas,latviešu ģimenes, kas
gribētu ņemt audzināšanā/": laiviešu
zinus un meitenes vecumā no 2
līdz 7 gadiem, kam trūktu vecāku.
Par audžubērniem intei^<es|jas firī
tautieši Zviedrijā. Pēdējie ^au iz­prasījuši
zviedru iestāžu atļauju bēr­nu
ieceļošanai. Bāreņi un citi bez-vecāku
bērni pieteicami LSK Aizgā­dības
pārvaldei. - S. —V»