Bavarijas Latviesu vestnesis, November 14, 1947

              LATVUfA
pnblislied twlc^ īfeek\y,
AoUiorized by EUCOM HO.
cm Alfaln Di^ilsion. l4«Ui
iBly„l947, AG 3^, 7 GEC-
% G 0 , Editor: g&LārlIs Ra-bāčs.
Printer: , ^Scb^ābt*
Volksblatf** GOnz»
^ g ^ o n ā o BOrgenneisteir
« LaodmaiutplatiĶ 9, Popu»
latioa to be serted: 20.0(m.
NEWSPAPER
Piektdieii, 1947. g. l i m v ,
UnSk otrtUeiiās
dienās, Ksdevējt: BĀLS
osdevamfi LatvieSa preses
darbintekīi sadarbl&as
1 » . AtliUdlsaU t«daktfiirss
S. Babācs. vieta. UapSĻ
redaktori: as. Bārda, - M»
CuUtls, B. Miode&bergs,
Smits. Adrese: Ģ O E ^
bnrg/Dosaii, ^ t v i j a^
TālraņI: apk. 81, red. ^
spte^ St
Kas kandidēs Bavārijas latviešu apgabalā
Virtembergas Badenes latviešu ap­gabala
LCP vēlēšanas notilca 9, no­vembri,
pie kam pirmā vēlēšanu
iecirknī par ĻCP locekļiem ievēlēti
ĪC Kahiiņš un J. Labsvīrs. Sai
iecirkni kandidēja arī līdzšinējais
IJCP sekretārs J. Arājs. Si apgabala
otrā iecirknī kandidēja V. Skaist-lat^
s un K. Mālmanis. Līdz,redak­cijas
slēgšanai vglēšanu galīgie re-i;
ultāti vēl nebija zināmi, bet no
iepriekšējiem ddtierti izriet, ka man­dātu-
lielāka cerība iegūt V. Skaist-laukam.
Gailīgie kandidātu saraksti LCP
vēlēšanām Bavārijas apgabalā 22.
un 23. novembri Itdz redakcijsis slēg­šanai
vakar bija zināmi tikai 1. vē­lēšanu
iecirknim \ Minchenē un 2.
iĢcirknim Svābijāt
Pirmā iecirknī kandidēs: līdzšinē­jais
LCK vicep.riekšsēdis un LCK
delegācijas vadītāijs amerllcānu jos­lā,
BALK priekšsēdis, advokāts Al­fons
Reins, zvēriifāts advokāts Val­demārs
Lambergsļ (no Neuetingas),
Veidenes nometnds latviešu komite­jas
priekšsēdis Kārlis Krūklitis,
BALK vicepriekšsiēdis agronoms Ar­nolds
Steinhards, Ingolštates nomet­nes
latviešu komitiejas loceklis Mike^
Hs Birznieks, Arnolds Langins (Rē-gensburga),
Rēgeifisburgas latv. no­metnes
padomes ^priekšsēdis, iArvIds
Ozols, BALK darĶa nodaļas vadītājs
doc. Jānis Amtmanis (Minchenē) un
Leonards Latkovskis (Neuetingena).
Otrā -iecirknī kandidēs: Ēvalds
Raudupe (Augsburga-Haunšteiene),
Emils Celinslds (Augsburga), inž.
Eduards Paegle, latviešu. pārs»:ā\ns
Baltijas Centrālā. Padomē, bij: LCK
priekšsēdis prof. Arvīds Svābe,
Svābijas novada latviešu komitejas
priekšsēdis Ailurs Tllmanis, filozo­fijas
maģistrs, Žurnāla „Sauksmes"
redaktors Kārlis Lejasmeijers
(Kemptene) un Alfrēds Zīle.
Bavārijas apgabala' latviešu komi­tejas
locekļu vēlēšanām kandidēs Jā­nis
Rutmanis, Arnolds Steinhards,
Voldemārs Grava, Jānis Turks, Pē­teris
Starcs, Jānis Amtmanis, Cezars
Serģis, Valdemārs Lambergs, Arturs
Dinbergs, Bernhards Epermanis,
Ēvalds Raudupe, Ernests Bnrfe, Pē­teris
Vanags, Miķelis Birznieks, Jā­nis
Grinvalds, Jānis Pērkons, Niko­lajs
Lečmanis, Visvaldis Reimanis,
Arvīds LIdacis, Eduards Stnn,manis,
Alfrēds Teiiisons un Vladislavs
Počs.
Bavārijas apgabala latviešu komi­tejas
revīzijas komisijas locekļu vē­lēšanām
ir 10 kandidāti: Antons
Strazdiņš, Alfrēds Bruno B'lmanis,
Arnolds Kopmanis, Pēteris Grln-bergs,
Krišjānis Brūveris, .'ānirvDzel-zltis,
(oeorgs Skadiņš, Jānis Kār-kliņš>
Eduards ūdris un Francis
Tirumniks.
Solīsimies savas domās, savā
ticībā, stājā ^ darbos palikt lat­vieši,
lai kur ,mēs atrastos! So­līsimies
paliki uzticīgi savos pū­liņos
uū centienos brīvas Latvijas
valsts idejai! Gatavosimies un sa­gatavosim
sevi uz to, lai šos so­lījumus
sipētu pārvērst ari dar­bos—
lai mēs spētu piastāvēt
eksistences cīņā, jo tikai tad spē­sim
kalpot arī Latvijai. Ķersi­mies
pie dlarba, kamēr vēl to spē-jam^
papildināsim savas aroda un
valodas ?J nāšanas, lai butu saga­tavoti
sīkstajai dzīvei svešumā.
Cik labi būs^^m sevi uz to sagata­vojuši,
par tik vairāk bus'm sevi
spēcināju^ arī kopējam, lielajam
uzdevumam.
ašutiLims par Maniu prāvas
spriedumu
NO POLUAS AIZBĒDZIS VEL VIENS ZEMNIEKU PARTIJAS
' DARBINIEKS •
,JComēdija beigusies,*' — t& Parī­zes
konservātīvaiiii „Figaro'' rakstu­roja
Maniu prāvas noslēgimiu Buka-restā,
kur galvenajam apsūdzētajam,
rumāņu zenmieku partijas agrāka­jam
vadītājam Jūlijam Maniu pie­sprieda
mūža ieslodzljvimu, bet pā­rējiem
piespiedu darbu vai cietuma
sodus. Maniu un: pārējie apsūdzētie
pret otrdien pasliādināto spriedumu
.iesnieguši pārsūdzību. Ceti'i aiz­muguriski
notiesātie agrākie rumāņu
valstsvīri,, kas uztoīrās trimdā Va­šingtonā,
izdevuši kopīgu paskaidro­jumu,
kurā prāvu apzīmē ]>ar vienu
no nepārprotamākiem un riebīgā­kiem
cilvēces noziLegumiem.. Bez vi­ņiem
aizmuguriski notiesāti arī trīs
agrākie^ Rumānijas ārlietu ministri
Bucesti, Gafenku un Visoijmu. Prā­vai
sākoties, 29. oktobri virsiproku-'
rors prasīja viisiem apsūdzētiem
maksimālo soda mēru — mūža pie­spiedu
darbus, jo nāves s<ods miera
laika Rumānijā atcelts.
Komentējot spriedumus, Londonas
„Times" raksta, ka 74 gadus vecā
Maniu notiesāšana uz mūža cietumu
esot gandrīz tikpat kā nāves sods.
Piespiedu darbu pārvēršana cietuma
sodā esot apžēlošanas jēdziena iz­smiešana,
atzīst liberālais „Manches-xer
Guardian", Prāvas rezultāti
tikai raksturojot to uzskatus un po­litiku,
kas tagad valda Rumānijā.
Maniu un pārējo apsūdzēto notiesā­šana
bijusi neizbēgama, jo politis­kiem
tiesas procesiem varot būt
tikai viens iznākiuns. ,AP^>^dzēto
vaina bija tā, ka viņi bija opozīcijā
pret valdību, un ar to pietika," no­beidz
„Manchester Guardian".
Parizes „Figaro" atzīst, ka komu­nisti,
visā pasaulē tagad parādot savu
isto seju; tā nozīmējot nāvi visiem
rietnmelropiešiem, kas liedzas būt
komunisti un kas vainīgi tai pašā
«noziegumā", kā Petkbvs im Maniu:
opozīcijā pret komunistu diktato­riem.
Rumāņu lietvedis Romā Moschune-
Sions paziņojis, .ka viņš pašreizējās
Rumānijas krizes dēļ atkāpies ho
amata.: Tā viņš cerot labāk pakalpot
savam karalim un savai zemei. Ru­mānijas
parlamenta nacionālo libe­rāļu
fraiscija nolēmusi pāriet iiz
konstruktīvas opozicijas polītiku pret
. tagadējo valdību. Sanāksmē par pār­ejas
priekšsēdi atkal ievēlēts no ār-
^etu ministra posteņa 6. novembrī
g ā j u š a i s Tataresku. Run:iānijas
karalis, Michails ar karalieni-māti
^ oavadoniem caur Minch<mi un
Sveici devies uz Londonu, lai pie­dalītos
pririceses, Elizabetes laulību
svinībās.
Viens no reizē ar Mikolaičiku aiz­bēgušajiem
poļu zemnieku partijas
locekļiem, kura īstais vārds laikam
esot Baginskis, šonedēļ lidmašīnā
devies no Vācijas amerikāņu joslas
uz Londonu. Viņam bijuši dokumen­ti
uz Novaka vārdu. Sagatavošanās
ceļojumam notikusi slepeni. Angļu
ārlietu ministrija jau iepriekš bija
samaksājusi ceļa naudu. Mikolaičiks
Anglijā paskaidrojis, ka četras no
septiņām personām,' ar kurām reizē
viņš no Varšavas aizbēdzis, jau esot
drošībā. Tie ir minētais Baginskis,
otrs zemnieku partijas vadītājs lo­ceklis
Korbonskis un abu sievas, Pēc
radio ziņām, Korbonskis ieradies
Zviedrijā. Tālāk Mikolaičiks iztei­cās,
ka vēl viens viņa partijas dar­binieks
pa šo laiku atstājis Poliju.
No: Otavas saņemta ziņa, ka no
Ungārijas uz Vīni aizbēgušais ungā­ru
neatkarīgo partijas vadītājs Pfei-fers
tagad Ifdmašinā ieradies Ņu-fauņdlendā.
Joprojām nav īstas
skaidrības par to 87 ungāru karavīru
patieso atrašanās vietu, kas bija
aizbēguši uz Austri iu, lai dotos cauri
krievu joslai un atrastu patvērumu
angļu joslā. NYHT, BBC
Lemj pasteidzināt
repatriāciju
UN kopsapulces sociālā , komisija
otrdien ar :J3 pret 1 balsi pieņēmusi
rezolūciju, kas uzaicina UN dalībnie­ces
valstis neatSalstīt personas vai
organizācijas, kas veicina nelegālu
ieceļošanu citās valstīs. Kā arī
pasteidzināt pārvietotu personu re­patriēšanu.
12 valstis, to vidū Pa­domju
Savienība ar saviem satelī­tiem,
no balsošanas atturējās, vie­nīgi
Argentīna balsoja pret rezolū­ciju,
AP ziņo, ka ASV un Padomju Sa­vienība
esot vienojušās par kopīgu
plānu Palestīnas dalīšanai. Padom­ju
plāns, kam it kā piekrītot arī
ASV, paredz, ka UN izvēlē 3 līdz 5
personu komisiju Palestīnas pārval­des
uzraudzīšanai līdz nākošā gada
1. jūlijam. Tad dibināma neatkarīga
žīdu un neatkarīga arābu valsts Pa-lestīnā.
Anglijai jāturpina Palestī­nas
pārvaldīšana līdz 1. maijam.
UP ziņo, ka Jeruzalemes lielmuf-tijs
pēc trīs gadu klusēšanas pirmo
relzpubliski izteicis savas domas un.
pareģojis, ka Palestīnas sadalīšanai
sekotu simtgadīgs sabotāžas karš
pret angļu un amerikāņu naftas
īpašumiem Tuvajos austrumos. Va­rot
arī gadīties, ka arābu līgas
valstis izstājas no UN.
Lielmuftijs dzīvojot rūpīgi apsar­gātā
viesnīcā Libanonas kalnos. UP
līdzstrādnieks iesniedzis viņam rak­stītus
jautājumus un saņēmis rakstī­tas
atbildes. Lielmuftijs atteicies at­bildēt
uz jautājumu, vai arī arābu
līgas valstīs pastāv komunisma
briesmas, bet paskaidrojis, ka arābi
uzskata Padomju Savienības no­stāju
par tikpat 'nedraudzīgu kā
ASV nostāju,
UN politiskā komisijā ilgas ap­spriedes
izraisījis poļu pieprasījums
pārtraukt saimnieciskus sakarus ar
Franko Spāniju. Pret šo pieprasī­jumu
izteilicušies Holandes, Pakistā­nas,
Peru un Beļģijas pārstāvji. Po­lijas
priekšlikumu atbalstījuši vene-aieliešl
un čechi. Gromiko izteicies,
ka ASV un Anglijai esot plaši
tirdznieciski sakari ar Spāniju.
UN kopsiapulcei līdz šim laikam
vēl nav izdevies ievēlēt jaunu Dro­šības
Padomes locekli Polijas vietā,
kuras pilnvaras izbeidzas. BBC ziņo,
ka pēc vairākām privātām apsprie­dēm
tagad tomēr sagaidāms, ka In­dija
savu kandidatūru noņems' un
līdz ar to būs ievēlēts tās pretkan-didāts
— Padomju Ukraina.
BBC. NYHT -
Ārlietu ministru vietnieki nevar vienoties
par apspriežu kartību
VOLTEIdS UPMANS PRET RIETUMVĀCU AS DIBINĀŠANU
TAFTS PlUET MARŠALA PIEPRASĪTĀM SU!^IMAM EIROPAS JAUN-UZBŪVEI
Ārlietu ministru vietnieki LondonI nevar vienoties par ārlietu mi­nistru
konferences darba kārtibuXielakās domstarpības rada JauU|-
jļums par io, kādas valstis pieaicināmas Vācijas miera Ilguma apsprieša*
nā, un par to, kādā kārtībā apspriežami Jautājumi. Trīs rietumvalstu
pilnvarotie noteikti vēlas, lai Londonas konferencē vlsplmvi spriestu par
Austrijas miera līgumu un tikai pēc tam par VilcIjuV krievu pilnvarotais
tikpat noteikti vēlas, lai Austrijas jautājumu atliek uz pašam konferen­ces
beigām. Ar ārlietu ministru konferenci arvien valrik saista arifhiar-šala
plāna apspriešanu ASV kongresa ārkārtējā sesijā, kas iesāksim
pirmdien* un runas par iespējamu atsevišķas RietunArācljas valsts dibi-
• nāšanu. '
Principa* pieņemts likums par Anglijas
au^šnama tiesību ierobežošanu
Anglijas apakšnams principā pie­ņēmis
strādnieku valdības likum­projektu
par au.f^snama tiesību sa­šaurināšanu.
Lilvumprojcktu, kas
nosaka, ka augšnams vairs nedrīk­stēs
vilcināt^ apak5;nama pieņemtus
likumus -vairāk nekā vienu gad'i
(līdz šim divi gadi), pieņēma ar 3^5
pret 194 balsīm. To skatīs cauri vēl
otrā lasījumā,
Vinstons Cerčils ļoti asā runā pro­testēja
pret likumnrojekUi, teikdams,
ka strādnieku partijas nolūks ir pār­veidot
Anglijas parlamentu par vienas
kameras iestādliumu. Briesmas e?3t
lielas, jo tagadējos ministrus katra
laikā ar apvērsumu apakšnamā vai
arodbiedrībās varot atvietot ,.vēl
ļaunāki cilvēki", kas līdz šim nav
uzdrošinājusies kandidēt. , Neviena
valsts, kas mii demokrātiju, neesot
izšķīrusies par vienas palātas sistē­ma
Kāds strādnieku deputāts i^o
vietas sauca, ka Norvēftiial Ir tika:
viona palāta. Cerčils atbildē>: ..Nor­vēģi
ia nav nekāda sevišķi varena
valsts. Tā vispār vairs ncbūt-u -/alsts.
ja nebūtu bijumi mēs."
Cerčils izteicās.' ka sociāl:'*:.4:a:'^
parlamenta vairākums parastu, ja
rīt sarīkotu vispārējas vclē.^anas. .Ja
vini gaidīs vēl vienu ^adu, tad so­ciālisti
pazud's uz ievērojamu laiku
— neapraudāti, neapdziedāti un ne­pieminēti."
Pārtikas minMrs Strečijs paria-mentā
atzina, ka pārti'ias devas An'^-
lijā ir ^nopietnu rūpju iemesls".
Daudzi angli tagad saņemot mazāk
nekā 2700 kaloriju dienā. Svarigā-kās
nedēļas devas Anglijā tagad ir
šādas: svaiga gala desmit'šiliņu vēr­tībā,
28.3 g.(viena unce) bekona, di­vas
unces sviesta, četras unces mar­garīna,
di vsts unces tējas. 1,5 kg kar­tupeļu,
NYHT, BBC
AP ziņo, ka pagaidām lielākās
grūtības ārlietu minisiru vietniekiem
Londonā radījis krievu pieprasījums
atlikt Austrijas miera līguma ap­spriešanu
iiz konferences beigu daļu,
pēc sanmām par Vāciju. Pēc ameri­kāņu
domlira, krievi to prasa tāpēc,
ka gadījumā, ja ārlietu ministri Vā- ļ
cijas jautājumā nevarētu vienoties,
arī Austrijas miera līguma parakstī­šanu
varētu atlikt vai vismaz ievēro»
jami novilcināt.
Vispār jau tagad — divas nedēļas
pirms ārlietu ministru sanāksmes,
rietumu pi-ese visuma šķiet diezgan
pārliecināta; ka konference būs
neveiksmīga, Jau vairākkārt ziņots
par iespēju sarunu izjukšanas Gadī­jumā
dibināt atsevišķu Rietumvaci-jas
valsti, kurā apvienotu visu trīs
rietumvalstu okupācijas joslas. Pret
šo plānu ļoti asi nostājies Volters
Lipmans, Arī viņš nedomā, ka ār­lietu
ministru konferences Izredzes
būtu rožainas, un atzīst, ka rietum­valstis
Vācijas jautājumā ir „U2,
karstas pannas". Bet Llpmans brī­dina
neslēgt ^ separātu mieru ar
Rietumvāclju, jo tā būtu „lēkšana
ugunī".
Liomans pašā rak.stā konstatē, ka
praktiski vācieši rietun\ioslās jau
tagad ir pagridnieki. Savā q»lojum5
pa Vāciju viņš savācis datus, kasi
liecina, ka vācu pārvaldes ierēdņi
firmali gan it kā strādā pēc oku­pācijas
iest-ažu norādījumiem, bet jau
tagad noteikti nodarbojas ar sa-botāžu
vai vismaz ļoti plaša vēriena
spekulāciju. Ja okupāciias iestādes
piešķirot vāciešiem 1550 kaloriju
pāriikas devas, tad vācu iestādes
izsniedzot iedzīvotājiem daudz ma-
Z3\< — parasti no 740 līdz 1170 ka-lorijfim.
Pārējais pazūdot vai nu
sabotāžas vai spekulācijas dēļ. Lip-mans
domā, ka arī Rūras ogļu i^ro-dukcija
faktiski esot daudz lielāka
nekā to ziņo sabiedrotajiem.
Ja kādi vācu politiķi, kā. piemē­ram,
sociāldemokrātu šefs Su-machers
tagad it kā piekrītot plā­niem
par atsevišķu Rictumvācijas
valsti, tad tikai tāpēc, ka paši cerot
tikt tur pie varas. Neviena* īsti na­cionāla
vācu partija nevarot piekrist
šādiem plāniem, jo tam nevarot būt
cita mērķa, kā Vācijas apvienošana;
Ja amerikāņi šo apstākli neievērošot,
tad notikšot tas, ka visi apzinīgie un
spējīgie vācieši pārvērtīšoties par
pa^Tridniekicm, kas par savu vienīgo
palīgu skaitīšot krievus, kas jau ta­gad
veikli propagandē Vācijas ap-vienošanu.
So stāvokli Lipmans
ieskata par daudz ļaunāku nekā ta­gadējo.
Savu viedokli Vācija^ jautājumā
noprecizējis ari ģenerālis de Golls,
';a5 preses konferencē otrdien iz«
lāstijis savas Franču tautas; apvie­nības
turpmālcos nodomus un pro«
Trammu. Par pirmo uzdevumu viņš
uzskata Francijas sadarbo.'ismos ar
ASV un Angliju pasaules liclal'ā ļau«
•^.uma — komunisma novēršanai,
Pēc Golla domam, Franc'^ni tanad
draud vēl lielākas briesmas nekā
Hitlera laikā, jo naid:^ār> varas pie­kritēji
atPDdns arī pa^ā Fr?nci:ā, kaiit
k-uvu.si visvairāk apdraudēta val?ti=;
Klropā. Tanēc steidzīgi jrloraanlzo
Eiropas, bet it īpaši Hiotunncironas
aizsardzība. Sai organizācijā jāie­krauj
ari Vācija. Francija vi'ihbprā-tāk
redzētu federatīvu apvienotu Vā­ciju
ar stin!{ru sabiedroto kontroli
Ruras apj^ibalā. Ja Londonā neva­rētu
vienoties par visas Vāci'as ap*"
vienošanu, t??d. pēc de Golla domām,,
Francija piekristu Rietumvaciļas ap-vien^^'-
anai uz federatīviem pama-tiem
ar naranti'īm. ka Frariicija sa­ņemtu
Rūras o;!le$.
De Golls .uzsvēris, ka arī Franci­jas
liktenis cieši saistīts ar Vāciju
un Vādju nevar vienkārši izslēgt nc>
Eiiopas valstu kopas. Ari ar Spāniju
nav pārtraucami sakari. Noslēgumā
de Golls pateicis, ka viņa kustības
mērķis ir izmantot visas iespējas
Francijas stiprināšanai un būt sa­gatavotai
karam,
Vācijas jautājums redzamā vietā
izvirzījies arī ASV konr,ii^a un se­nāta
speciālo komisiju apspriedēs,
kas sagatavo debates āi^kārtējā sesi­jā
f)ar Maršala plānu. VliJ^varīgākaU
pēdējo dienu notikums Sai^ apsprle-.
dēs bijis republikāņu līdera sena­tora
Tafta paziņojums, ka, pēc viņa
domām, Eimpas valstīm ar savām
grūtībām pirmām kārtām jāliek galā
pašām. Vienīgais izņēmums e^t
Vācija, jo tur ^atrisinājums visvai­rāk
atkarīgs no amerikāņu nostājas".
Sensacionālu iespaidu atstājis Tafta
paziņojums, ka viņš noteikti preto­sies
ārlietu ministra Maršala prasī­tajām
summām Ejrops atbalstīšanai.
Pirms tam daudzi kongresa deputāti,
to vidū arī republikāņi, bija Izteiku­šies,
ķa Maršala ziņojums toti Uet-pratījrs
un viņi visas prasības at­balstīšot.
(
Maršals paziņojis, ka lūgs kon­gresu
apstiprināt trejādas summas
nalīdzībal: 1. pagaidu palīdzībai
līdz 1948. g. martam, kad varētu
sagaidīt kongresa lēmumu par llg-sto.
šo palīdzību — 595 mllj. dolāru
Austrijai, Francijai un Itālijai, 2.
Eir/>pas jaunuzbūves četrgades /Pīr^
majiem 15 mēneSieni ap 7,5 miljar­du
dolāru, 3. līdzekļus visam četr-
JTades periodam — starp 16 un 20
miljardu dolāru. . V
Maršals Ieteicis līdzekļus pārtikai
un citām patēriņa precēm piešķirt
kā nabalstu. bet līdzekļus mašīnu
iegādei kā aizdevumu. Viņš atzinis»
ka viss plāns saistlts^ar lielu risku,
bet paziņojis, ka,r palīdzot Eiropas
tautām, kas crib palikt brīvas, ame­rikāni
nnl'dzēs ari: paši sev. Pārmez­dams
Krievijai, ka;^ tā vainojama
pašreizējā situācijā,^Mar-fals teicis:
„Taķad ir skaidrs/ ka tikai viena
lielvalsts — Padomju Savienība —
savu īpašo iemeslu dēļ neatbalJrta
mērķi atjaunot Eiropu."
NYHT, BBC
iliiīMIlHilI
160 Baltijas valstu pihoņl apcieti­nāti
Somijā un izdoti Padomju Sa­vienībai,
to vidū daudzi akadēmiķi^
un garīdznieki. Tā ka Balti jas valstu
pievienošana Padomju Savienībai
atzīta Somijas' parakstītā miera 11-
jrumā. visus Baltijas valstu pilsoņus
uz.skata par Padomju Savienība:» pil­soņiem.
Visi somu laikraksti, izņo-mnt
komūni.<;tu avīzes, tomēr pret
i^'^ošanu protestē. (
- Pamiera dicnā^: 11. novembrī, Mar-seļā
demon:?tranti norāvuši ASV ka-r
o m pili'ētas valdes priekša, pēc kam
izcēlusies sadursme staro franču tau­tas
ku!?t:has un komuniftu piekritē­jiem.
Icvainct(? vidū ir Marsela^i
pilsētas galvas biedrs. No 6 slimnīcā
!':vo?t'cm k^muni'^tiom vieņ'^/miris.
Sadtfr.^mcs turpin:Vaf; vakara resto­rānos
un bn)T>s ar nolici'as iejfiukša-nos
un ievainotiem. Milāna k o m^
ni>tr izdemolējuši tā sauktā«^ ..vien­kārša
cilvēka partijas" laiknki-ta re­dakciju.
Komunisti šis nartiias ple-krit^
l:us .«;auc par neofašistiem.
Franču valdība vēl ncvi: A :zšVir-ties.
vai īpašo Zāras an^ahal^i valūtu
— Zāras marku ar»mainft nret fran­ku
jau pirms Londonas firlietu mi­nistru
konferences, vai tikai pēctā-s,
ziņo Reutcra Par?z(»s ^ i r c F o poon.ts.
Ariictu ministrs Bido ^^ot par ātrā­ku
termiņu, bet finanču m'ni<tTs5u-mans
pārmaiņas gribētu tikoi pēc
Londonas apspriežu .b^r.'^'jm, )0 pār­maiņas
radis savas, grūtfo^s, . IpaSl
apmainās kuma noteikšana.