Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1948

              rādīta loti H-^^ 1
SOŅA HENĪ tēlo V.
tsal-Intemationtr
īsto grāfiene" «in '"'ā ,
u Helmu. un- ^ ,
15
Ī M E T O T R I K U PTT
uz.jaAta veida fif^^ifāi!;
.īv.kj, urg an dazrībmoējtai s Sv.£l"a,i«k^ā'' 'i
dejā šāda veida'fi?'"
iesmaVdevūsi iy't.»Die,
Pf 'f niegbaltite?.'^«^
Z Ī D U D P G R U P A C .
,,Hagaiiah'< ^ ^^'^
temats ,fito2^^Sl^3 at^
s p r o d u c e n t a m ; 'k
respondentam • Me k
itomr-ceļojumā caun pt^^^'-^
vairākas reizes "'"'^
svofejjS<ajas. valstu
i
m
i
te;
I
i ' ;
miiiiiMiiiiiiiiiiN I ?
i'.in.Timp.if/ļcioi»
RAKSTĀMMAŠĪNU
^ācu |)iroja darbiniece „m
so Carlija Caplina portrek
•vojuši, ka kožļājamā gumijaŗ»
.erinot nervus, 27 proc.. paskar/
i, ka, to kožļājot, mutē allaž ejž: aaiga s^ūta, 10 proc. tādā ve;':i
ibot atmest smēķēšanu, 9 proc,:r
t baltus zobus, 7 proe. varot
k koncentrēties un tikai 6 prx
dnuši, ka gumiju kožļā tiras
d ē ļ . /
rustvārdu mikla
11
i
(3^ 3 4 5 00
>•< • 8;
tb"' s •• 1^
i2 i • |j
pa 18
19 ;i •„
• •} • 22- m i r nr 2?
29 J
••V. .
31 d 32
m
1^:
m
JLīmeniski: S^I^tv^šu
i Noguruima pazīme. 8. la"'"j
|s.. 9;Bībeles persona. IJ;, r,
1 Pilsēta Latvijā. 14. Ģne'.. |,
bīgs, rāms. ,18. Kbk^ m . I
t , 2 4 . ^ S a u t ē p s : 2 5 , ^
Wku termins. ,28. i^^ļ' |
lidzināt. 31. Pilsēta Belgua. t
irāk nekā denit.
stateniski: , 1. / ^ S i a i^^i
ents.'2..Saiklis. S.^A^Jji''
Mēra vienība. 6. Trf ^^-p ..R-mi.,
11. PersonaBngaJ«^0;yi
^ā lokā".12.Nogal.nJ.^f,a^|
leks. 15: Garām. 17-.
: Seno romiešu :sveic«^ļj,,jI
L. 23. Ienākums no J^f 08 A^l
.Jautājums. 29. P ^ ^ ŗ ^
EPRIEKŠĒJ5S «RUJ! p,,^ I
Līmeniski: 1. Opua. ;ļgJ5;:<;•
Irium). 88.. 'A^U"gss». -,;i--,. '*,j,j , KN-.i';-;.
lAla. 13. Aina.l'i.'^-igSi^^:
um). 16. Pūri. l7,Em"'
.Stās. 21. m%„%^:]
Ua. 24. Pakavs 26. 3j
!. Ev. (evaņģēlists). 35,
L Odi. 32. Mīkstnue J , .
j. As (arsenium).^^,'-ļgun.*-;:,,,
ski: 1. Omārs. 2. J- 5 b
pa. 4. Sa^(samaritg o , G /|
aira. ,7. Asm. 8 ^^pgjā
Mis. 10. Sarus.^lb ^ |
f.i;mDaā.m a2.4 . 2P0a.^^Sm.eak s^.J ' •^Sivci,s t/^j|l t 30. ASK. 31. osa. ^ |.
wP
LATVIA
LatvLan Newspaper
Publisbed under EUCOM Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP • Camp. Kleinkōtz near
Gunzburg/D. Prinier: „Schwāb.
Volksbl.", Giinzburjj/D^ Bgm.-
Landm.-PK 7. Circulation: 4000.
Published tv/ice weekly. Edi-torial
oHicet GQnzburg/Do.
Dominikus-ZimmennaTin«Str; 2
LATVIAN KEWSPA]PER
Nr. 56 (161)
Piektdien, 1948. g. 23. jūlijā
Iināk otrdienās an piektdienās,
hdevējs: B.\LK uzdevumā
Lah'ieSii preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors
r K. Rabācs, vieto, A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culitis. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese; Ganzburg-
Do. red.: Dominlkus-Zimmer-maanstr.
2 (tālr. SO). apg.:
Marktpl. 25 ii. 84), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. 1 H. 92)
Otrdien gaidāms prezidenta Trumena
vēstījums
Trīs rietumvalstu „BerUnes komisija" Londonā pabeigusi izstrādāt
vienveidīgo protesta notu tekstu, ko Anglijas, ASV un Francijas val­dība
iesniegs Padomju Savienībai, trešdien paziņoja angļu valdības pār­stāvis.
Teksts vel jāpārbauda trīs valstu ārlietu ministriem. Pēc AP
ziņām, notu iesniegšana Francijas valdības krizes, dēļ laikam aizkavē­šoties.
Amerikāņu joslas militārgubernātors ģenerālis Klejs ar politisko padom­nieku
Mert'iju trešdien ieradās Vašingtonā ziņot par stāvokli. Vakar
viņš apspriedās ar ārlietu ministru Maršalu. Paredz, ka ģenerāU Kl(|ju
pieņems arī prezidents Trumens. Trumena personīgais sekretārs paskai­drojis,
ka prezidents kongresā otrdien paredzot teikt vēstījumu.
. Par trīs valstu notas :paredzamo
saturu vēl neko neizpauž, bet no­vērotāji
domā, ka tajā biīšot prasī­ba
pirms četru valstu sarunu uz­sākšanas
Padom; u Savienībai izbeigt
Berlīnes blokādi, Ja šai jautājumā
izdotos panākt vienošanos, tad četru
ārlietu ministru'' sanāksme notiktu,
domājams,: vēl pirms UN kopsapul­ces
21. seotembrī. Angļu laikraksti
„Observer" un ,ļEvening News" do­mā,
ka tādā gadījumā „četru lielo"
apsoriedes vai-ētu.? notikt Parīzē, sep­tembra
vidū. Rietumvalstis tomēr
gribot izvairīt'es no tā, lai apsprie­des
piomeklētu Londonas' konferen­ces
liktenis, ko krievi izmantoja pro­pagandai.
Par notas paredzamo saturu vel
min, ka trīs valstis tajā izteikšivt :ļa-tavibu
runāt ar Padomju Savienību
ari par visas Vācijas kopējām
problēmām, ja vien nd padomju pu­ses-
būs izpildīti notā prasītie priekš­noteikumi.
Ārlietu ministrs Bevins
jau Hāgas konferencē iepazīstinājis
ar notas satura galvenajiem jautā-,
jumiem pārējos Rietumeiropas ūni­jas
ārlietu ministrus un uzklausījis
to domas. Vašingtonas politiķi ietei^
cot ASV valdībai Berlīnes krizes at­risināšanā
rīkoties uzmanīgi un ļ at­turēties
no draudiem. Līdzīgi esot
izteicies, arī Francijas ārlietu (mi­nistrs
Bido' Hāgas konferencē.
ASV ārlietu ministrs Maršals
trešdien preses konferencē Vašing­tonā
deklarēja, ka ASV nekāda ziņā
neļaus savu nostāju Berlīnes un Vā­cijas
jautājumā ietekmēt ar jebkā-'
da veida spiedienu vai draudiern,
bet izmantos visas iedomājaiļnās
diplomātiskās iespējas, lai panāktu
vienošanos un aiztaupītu pasaulei
kara traģēdiju. Viņš tomēr nepatei­ca
konkrēti, kā ASV nodomājušas
rīkoties.
BBC, M, St, BB, NZ
Dienvidslāvijas komunistu parlijas
kongresu apsarga karaspēks uri
zenitartilerija
Trešdien Belgradē sākās dienvidslāvu komīinistu partijas kongress,
kufā piedalās vairāk neka 2000 delegātu Sanāksmes telpās, kas svinīgi
uzpostas, blakus Tito milzīgu apmēru portretam redzama >ft^Iarksa, Ļe­ņina
un Staļina biste. Kongresa ēku no visām pusēm ielenkušas polici­jas
un karaspēka vienības. Tuvumā redzamas pat zenītartllērijas bate­rijas.
Kad Tito Ienāk zālē, atskan Ugi un jīīsmīgi aplausi. Prezidijā
..vienbalsīgi ievēl" pašu maršalu, ministru prezidenta vietnieku Kardelu,
iekšlietu ministru Rankoviču, ministru bez portfeļa Djilašu un citus 25
komunistus. Zīmīgi, ka šie četri dienvidslāvu vadoņi ir tie paši, ko savā
laikā apmeta lāstiem kominforms. Neviena cita komunistu partija savus
delegātus uz Belgrades kongresu nav sūtījusi. Žurnālistu tribīnēs re­dzami
vienīgi Padomju Savienn)as un citu Austrumeiropas valstu preses
pārstāvji. Zālē uzstādīti vairāki mikrofoni, Jo sanāksme pieslēgta ra­diofonam.
' '
i Fopš komunistu partijas slēgša- ^
xuO'l921. gadā, tas ir pirmais kon­gress.
Garākā uzrunā to atklāj Ti­to,
pttēlodams komīinistu partijas
vēsiļuri un deklarēdams, ķa dienvid­slāvu
kompartija sākusi ciņu ar vā-
.ciešiem vēl tad, kad Hitlers ar Pa-dorrju
Savienību bija draugos. Dau­dzu
kaimiņzemju komunistu vadoņi
cīņas vietā bija izvēlējušies drošību
Ma^avā. Sanāksmei veltītajā, ie­vadrakstā
partijas oficiālais orgāns
vBorba" paziņo, ka dienvidslāvu ko-niūnisti
Belgradē apspriedīs visus
svarīgākos jautājumus, k ^ saistās ar
Pcirtijas iekšējo un ārējo politiku.
30- jūlijā Dienvidslāvijas galvas­pilsētā
notiks Donavas i ii kuģošanas
konference. BBC ziņo, ka tajā' par
novērotājiem piedalīsies M'i UN pār­stāvji.
Lielbritānija §4 sakaīnbā
griezusies pie Francijas in Padomju
Savienības ar ierosinājuihu nosūtīt
ielūgumu Trigvem Lī. ^ŠV farlietu
n^in^istrija oficiāli paskaidtojuiii, ka
SaviejK>tās Valstīs iestāsi^'s pai* 'brī-kuģošanu,
pa Donavui un pai*
tirdzniecības atdzīvināšanu starp
Hietiim- un Austrumeiropu.-
• jļ .•' ''• •
Wiener Kui'ier ziņo,'ka pēc Staļi­na
personīga uzaicinājuma uz IVLas-kavu
izbraucis Bulgārijas ministru
prezidents Dimitrovs, ko pavada ŪI-l^
etii ministrs Kolarovs. Politiskie
novērotāji Vīnē domā, ka šim brau-
<^ienam ir ciešs sakars" ar notiku­miem
Dienvidslāvijā. Pēc Reutera
ļnfoiTnācijas, ģenerālis Markoss ve-izvākt
no Dienvidslāvijas savas
vienības, ko tur apmāca, lai saglāb­tu
fi-ontes stāvokli Gramosa kalnājā.
Čechu ģenerāļi
meklē patvērumu
Pagājušā „Latvija" numurā ziņo­jām
par baumām, ka no Prāgas iz­bēdzis
Cechoslovakijas aizsardzības'
ministrs .^ģenerālis. Svoboda. Līdz
šim tas nav apstiprinājies. Pēc ŖBC
linformācijas, Frankfurtē gan atli­dojuši
četri citi čechu ģenerāļi im
viens pulkvedis. Viņu vidū aļrodas
ģen. Liska, ģen. Terenčiks, .bijušā
valsts prezidenta Beneša.un tagadējā
valsts galvas Gotvalda : kancelejas
šefs ģen. Hazals, agrākais čediu kor­pusa
komandieris Tuvajos a u ^ -
mos ģen. Ganšs un kādas iznīcinā­tāju
vienības . vadītājs plkv. Hess.
Amerikāņu okupācijas iestāžu pār-stāvjiem
bēgļi paskaidrojuši, ik^ Ce-choslovakijā
paredzēta armijas „tīrī-šana'*.
jo komunisti nevarot paļau­ties
uz karavīriem. Apm; 70. proCļ
kareivju im. instruktoru noskaņoti
pret komunismu. Virsnieku ^'idu
pretkomūnistiskais noskaņoj ums,. ne­esot
tik liels. Cechu aviācija esot
novājināta, jo simtiem lidotā,ju ar
visam mašīnām aizbēguši. Arī ģe­nerāli
un pulkvedis slepeni atstļājuši
Prāgu un meklējusi patvērumu ame-rikāmi
joslā. , i
BBC, NZ, ST
novietos
ap 150 Berlīnes
latviešu
Jaunnedēļ amerikāņu lidmašī­nas'
sāks evakuēt DP no Berlī­nes.
Pavisam bijušajā Vācijas
galvaspilsētā ir* 5000 līdz 6000
pārvietoto personu, kas dzīvo
A!SV un Lielbritānijas sektora
nometnēs. DP paredzēts nome-tmāt
amerikāņu joslā- un sadalīt,
pa 15 nometnēm. IRO paskaidro,
ka minētajai rfcibai nav. nekāda
sakara ar politisko saspīlējumu
Berlīnē. Pār\netoto Dersonu uz­turam
mēnesī ..vajadzīgs apmē­ram
1000 t pārtikas. Gaisa trans-poris
IRO izrādījies par dārgu.
Bez tam ar DP izvietošanu at-ļDrīvosies
lielāks vairums 'uztura
līdzekļu, ko varēs, nodot vācie­šiem.
Berlīnes pārvietoto 'personu
starpā ir arī ap 150 latviešu^ kas
visu laiku pūlējušies tikt ārā no
draudīgās joslas. Par viņiem rū­pējušās
mūsu centrālās iestādes,,
bet pēC: vairākkāri!|iem iesnie­gumiem
toreiz tikai niecīgai da-ai
atļāva izbraukt, pie piederī­gajiem
Rietumvācijā.
M, St
apgalvo Parīzes prese par valdības krizi
7"^ $ tmmm rranciļa
Jauno valdību uzdots sastādīt
radikālsociālistam Marī
Gandrīz pēc astoņu mēnešu pastā­vēšanas,
pirmdien vēlā .naktī Fran­cijā,
atkāpies Sumana kabi­nets.
Tā bija divpadsmitā reize, kad
ministru prezidents lūdza nacionāļ-sapulces
uzticību un šoi-eiz ' t o—
nedabūja. Iemesls valdības krizei
bija sociāldemokrātu un radikālso-ciālistu
prasība: samazināt valsts aiz­sardzības
budžetu Par Šumana
kabinetu balsoja 214 deputātu,
pret 297, bet 76 atturējās. Jauno val­dību
uzņēmies sastādīt radikālso-ciālists
Marī.
Anglijas flote stāv
gatavībā
Angļu ' laikraksts ^DaiJv Express"
ziņo, ka Anglijas valdība, ievērojot
starptautisko stāvokli, esot uzdevusi
sakārtot ieroču un munīcijas fabri­kas.
Lai papildmātu kara materiālu
krājumus un palielinātu produkciju,
esot paredzēts papildus pieņemt vēl
22.000 strādnieku. Ari Anglijas salu
aizsardzības flote, kas kopš pagā­jušā
gada oktobra vairs nav izdarī­jusi
nekādus manevrus, tagad stāvot
gatavībā.
UP, AZ
5000 DP ziedo pārtikas,
dienas devu berlTnie^iem
Vairāk nekā '5000 ukraiņu un krie-.
vu DP .Šleisheimas nometnē paziņo­juši,
ka ziedo vienas dienas pārtikas
devu par llabu Berlīnes ielenkto rie­tumu
sektoru iedzīvotājiem, vakar
pēcpusdienā ziņoja Stutgartes raidī­tājs.
.Šleisheimas DP aicina arī pā­rējās
pārvietotās personas pievieno-noties
šai palīdzības akcijai. V St
Bij. ministru prezidents M. Sumans
Newsweek karikatūra
Otrdien agri no rīta kabineta de­misiju.
pieņēma valsts prezidents
Oriols. un tūdaļ uzsāka sarunas ar
lielāko partiju — komunistiem par
jaunas valdības sastādīšanu. No­vērotāji
Parīzē izsakās, ka piedā­vājums
komunistiem uzskatāms par
tīri V konstitucionālas dabas aktu.
Vēlāk prezidents aicināja pie sevis
arī sociāldemokrātu līderi Leonu
Blūmu, bij: ministm prezidentu Po­lu
Reino un citus politiķus. Treš­dien
Parīzē kļuva zināms, ka valdi-
Amerikāņu gaisa spēku manevri
virs Vācijas
PADOMJU PROPAGANDA AR PĀRTIKU BERLĪNEI
Krievu zenītaitileriļa gar gaisa koridoru
Padomju militārās valdības oficiālā laikraksta „Taglichc Rund­schau"
publicētais paziņojums par padomju iestāžu gatavību pārņemt
visu Berlīnes sektoru iedzīvotāju apgādi ar pārtiku nekādā ziņā nemai­nīs
rietumvalstu apņemšanos arī uz priekšu palikt Berlīnē un turpināt
gaisa transportus no rietumiem, trešdien paziņoja Anglijas ārlietu mi­nistrijas
pārstāvis. Kaut ari pēc tam padomju licencētajā presē ziņots,
ka piedāvājums attiekšoties ari uz izejvielu un elektriskās strāvas pie­gādi
rietimiu sektoriem, Londonā un Vašingtonā krievu piedāvājumu vi­sumā
uzskata par propagandas manevru. „Gaisa tiltu" uz Berlīni vēl
pastiprināšot, un tā maksimālā jauda vēl neesot sasniegta.
Kad Anglijas ārlietu ministram Bevinam apakšnamā kāds deputāts
jautāja, vai esot tiesa, ka padomju iestādes cēlušas iebildumus pret Ber­līnes
apgādi ;gaisa ceļā. ministrs atbildēja, ka četm valstu vienošanās
par ..gaisa koridoriem'^-esot nepārprotama Un joprojām vēl spēkcl^Ģ
nerālis Klejs 20. jūlijā atsauca ziņojumus, it kā amerikāņu galvenais
štābs EiroDā būtu ieteicis salauzt Berlīnes blokādi ar bruņotu konvDļU-Sādu
jautājumu izspriešana piekrītot vienīgi augstākajām ASV valdī­bas
iestādēm.. BBC: diplomātiskais korespondents trešdien uzsvēra, .k/i
jauno nostāju pret padomju Savienību Berlīnes jautājumā neesot raC-jusi
arī Hāgas konferences gaita.
Padomju licencētā Berlīnes pi^ese
trešdien, rmoja. ka krievu, iestādes
esot gatavas apgādāt berlīniešus rie­tumu
sektoros arī ar vajadzīgajām
izejvielām rūpniecībai un elektrisko
strāvni. Iepriekšējais krievu piedā-.
vājums bija sagādāt pārtiku pēc pa­augstinātajām
devām, par k'JTām 16.
jūjiija sēdē vienojās sabiedroto, ko­mandantūra,
bet kuras nepaspēja re-:,
ālizēt satiksmes ierobežojumu; dēļ.'
Ko Zviedrijas latvieši nesaprot?
Uz §0 jautājumu atbiki dzejnieks Andi^>s Egiītis rakstā 2. Ipp.
Pārtiku varētu iepirkties tikai pa­domju
sektorā un pret saiinakšu ost-markās.
Vācijā un ārzemēs piedāvājumu
pagaidām uzskata par tīru^ propa­gandas
manevru, jo Padomju Savie-.
nība vēlas ..uzlabos savu prestižu, ber-līniešu
un viSpSr. vācu iedzīvotāju
acīs.
Ģenerāļa Kieja vietnieks ģenerālis
Hejss atteices oficiāli komentēt
krievu piedāvājumu un apzīmēja to
par propagandistisku. - Neatkarīgi
no. tā realizēšanas varbūtības, gaisa
tills" pastāvēs arī uz priekšu. Visu
(Beigas 5. Ipp.)
bu sastādīt uzņēmies radikālsocia-lists
Andrē Marī, kas Sumana kabi­netā
bija tieslietu ministrs. Leons
Blūms ap.'^olījies pārņemt ārlietu mi­nistriju,
ja Marī kļūtu ministru pre­zidents.
Tādā gadījumā vainīJc.nekā
pēc trīs gadiem Francijas ārlietu re­sorā
būtu cits noteicējs, jo kopš V i i -
cijas kapitulācijas to nepārtraukti
vadījis Bido.
Andrē Marī šobrīd, i r 51 gadu vccS,
pēc profesijas advokāts, ^ un j)ēc
Francijas kapitulācijas darbojies pai
grīdēv par ko apcietināts un^iosOtits
uz Buchenvaldes koncentr'ācijās no­metni,
kur bijis ieslodzīts 2 gadus.
Visās četrās valdībās Mari vadi'ja
tieslietu resoru.
No Parīzes ziņo, ka pi-iek.^darbus
jaunajam kabinetam Mai'ī c(^r beiiirt
naktī uz piektdienu.^Tāda gadiļuinā
sestdien varētu notikt nacionālsapul-ces
ārkārtēja sēde, lai valdību ie.i;ū1u
oficiālu apstiprinājumu. Mai'i "U-/
teicies, ka kabinetā nebū.s pnr.-^t.ivoti
ne komunisti, ne degullisti. citādi
viņš nodomājis sastādīt nevis p i ī r e ' ; ^
valdību, bet gan pēc pl.-^^akas h:\"
zes. Finanču miiii.stiiju (^sot ap^<:)li-jies
pārņemt Pols Reinu.
Runādams par valdība.-^ k i ' i / i , .t'.e-nerālis^
De Golls nepārjļrcnami hi>-
rādījis, ka viņš gatavs pāi'nt.'rnt-va­ru,
jo. nekad neesot ..tik s»|'jlLni" i i z ­jutīs'savus
pienākumus kā šnbri''.'
Bet' tas varētu notikt \'ie ,11 P.i f^' - \
franču tauta$ vēlēšanās. ,X.a ^VK;- )
nārņemsim valsts vadību". di*'-'l •••
«ļcnerālis, .,tad es aicinā.'ui dib'n i
Eiropas saimniecisku un milit \v\\\\ -
derāciju." "Vecā kontinenta liklcnļs^
pēc ģen. De Golla domam, pašfei/,
nezināms. Pasaules līdzsvars t^udii
simteņiem uz priekšu atkarašoļi"^
no tā. vai Francija atgūs savu .vi-'
tālitāti.
Arī komunistu partijas (.'("nh;'ilī
komiteja trešdien publicējusi u/>-au-kumu,
kuļ'ā pra.sīts dibināt ..dei^in-kratiskās
vienības" valdību un uz­teikt
visus līdzšinējos ligunļulFfarļcij-fiem
Francija pakļauta ,.kaŗa k i i d : -'
tāju" ietekmei. ' '
Valdības krizi asi nosoda gandrīz'
visa Parīzes un lAmdonas prese, at­skaitot
sociāldemokrātu orgānu ',.Le
Populaire". Britu laikraksti ja.jta.j
k ā gan Francijas sociāldemokrāti!
varēs attaisnot savu rīcību, kasi ra­dījusi,
valdības krizJ tik nopietnā
brīdī. Londonas preses komen1;āj-u
kvintesence lasāma liberāļu ōrgianā
..Manchester Guardian", bet līdzīgi
domā arī konsen^ātivo ,.DailY Tple-graph"
un „Times". Izprotot arī .so­ciāldemokrātu
pozicijas pret komu­nistiem,"
konstatē „ManchcIster
Guardian", .,mēs tomēr nevaramj at­taisnot
viņu nodevīgo rīcību. Ja
līdzīgi rīkotos visi atbildīgie valļsts-vīri
Parīzē, tad Franciju sag^iida
grūtas dienas."
BBC pārstāvis Parīzē Tomass |Ke-dets
domā, ka jaunajam miniŗStri
prezidentam nenāksies viegli izli,dzi-nāt
plaisu s^irp sociāldemokraiien
un katoļu tautas partijuļ kas .sašu­tusi
par savu biju-so partrWu rīciibu,
Parīzes ptesc sociāldemokrātu orga- ,
nizēto neuzticību Sumana '^kah)ine-1
tam uzskata par vienkāršu polītiski
trikU: Pašreiz divi vīri varot priecīg
berzēt roka.s. tie esot ģenerāliii D(
Golls un Staļins. !
BBC. St, BB, M, EiM
Kā tas notika?
Bij- sabiedrisko |lietu ministrs
Alfrēds Bērziņš uzrakstījis savTisi
atmiņas par neatkarīgās Latvijas
pēdējiem gadiem. Tajās attēloti
daudzi sabiedrībā līdz šim nezi­nāmi
autentiski fakti, kas rāda.
ar kādām metodēm komunisti ti-kā
pie varas, mūsu valsts tra^'is-kās
pēdējās dicnas un i)aša ^utora
dramatisko nokļūšanu Somijā.
Rakstu sniedzam 6. Ipp.