Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1948

              1948. 6- 6.1
m
51S Drltiņu klusēia
i
u pnecigs pavadīti!''' ^\
ucienā . . ^^iki'i
jau Visu j..
Kamēr vēl
Valdis, pieskardSl'^^^ tes pierei. „Un tu 2 ,^
t-a^ie^nantilct'gSf'
• Es taču nevaru D+.i
ai pretī; M;:.
ii
I
ii'..
, Vīleru māte ineklēi^n,^ ^
daud^ naktis S^"^^
iņu.domīgi, skatļāsvie^^^
tad pamezda-irii skatu le^^^^^^
^ .kdi^^ iS2
te Malizdaz^ e zera salai, vissbte
-^a bija stavu^
<iiiemunmedrēm,bi3aM^^
us. sega stāvēja; kā ziema, bet ta.
a aaz salas jau cēlās ungru^jj:
s iiz otra salauzīta ledus^alri
-alds spēcīgā grūdienā ar irid
rūda laivu uz /ledus. Laiva M
jās virsū,; bet:'pēc dažiem'ma^
-ii ledus zem tās bija sabrucis
Pute/V puisis pagrozīja gate
i e n s s ē d ^ priekšgalā |
"norūca Valdis.
ēģināsim,*^ un viijd ķēm i |
ba.
rīs ištundas pārinaiņus virii # |
a, vienam •dauzot priekšgalā M ^'
laužot ceļu, otram stamjot lalņ m.
žam likās, ka lah^ netiks vai:^ I
uz priekšu, ne~ atpakaļ Brilas |
uzsēdās rudens vētru ar m%
ēm.izrautiem un augšup pacel-K
niedrāju vai meldru ceriem,'sai Ķ
iesaluši kā peldošas salas, bn-
' seklākās vietās, kur ledus segs
bieza līdz-pat dibenam, viņi ini'
s pa dūņām, i zūdot pēdējiem spe-a.
Nometuši biezās drēbes, vis ^'-^
sviedros, bet, tikai ^^'^^'^^'^""^
oties, klusēdami atkal un afe
iņāja. 'atrādāt. Atvelkot efe
' dzirdēja drausmīgas
P
klaigai m:
jus,- gaudas, svilpes, it. kā nete 0
pulki butu; sapulcējušies uz tni | :
metrus garās, šaurās ^alas. p
eējās ceļojošo putnu bari, kas ļ^m
droši: M' paaugstās un^; m^^t te
zemes strēles, ko visapkārt ielw
ledus un ūdens lauki. Tač^
āk/sbli pa,solim, viņi nacaf
^s tradm, - jo viņu nog^^^^^^
kuļi darbojās :vieglak. Vinļ' p;
,-ka tad,: kad viņi'atradīsies^ ^
.0 trokšņotāju :;tuvuma,yii)ļ^- |
pārvarējūsi;smagāko.ceļa
pēc tam sāksies nāves D
(Turpmāk beigas)
I
ii
Es ^tiešām; nezinu, kā ar
.i tikšu galā - • • .
Nu, ko nu:jūs, « " ^ ^ ^^
la labāk veicas. Ņemat " ..ķ.
P w
i
T,.ATVUA, 1948. g. 6. augustā
NiVE UN IZNlēlIJA NO MĀKOŅIEM. - 6000 LIDMAŠĪNU AK
ĶE5U ATOMBUMB.^M. - NO ĀFRIKAS UN AUSTRUMĀZUAS
Kad pirmie trīs, gadiem pirmo
atombumbu, iedarbība satrauca visu
pasauli, tad bija uzskats, — saka
^.L'Europc Nuuveile", ka šai ziņā
!sasrr:'-gla:s palejas robežas. Bet tie
,j^.-Vjijā.> maldi. Lielvalstu bruno-rūpnie'ciba
tieši pēdēJTjs gados
guvusi tādus panākumus, ko var ap­zīmēt
par i'ūpniecibas ķēžu reakci­ju.
Atombumbas, kas krita Hiroši-ma
un Nagasaki, sen jau pārspētas
ar superatombumbām, kam iznīcī­bas
spēks: tūkstoškārt; Uelāķs..R^
ot ASV lielākā: lidmašīnu uzņērnu-rna
prezidenta 01 ina Martina vār­diem.
• nākošā kaŗ.ā nāve un iznīcība
galvenā kārtā nāks. no mākoņiem,
,.L'Europe.: Nouvellc- v piezīmē, ka
lielvalstu karaspēku rīcībā jau No­dien
ir līdzekļi, kaš dod iespēju da­biskos
mākoņus apveltīt'ar tādu ra-dioaidlvitāti,
ka to Iznīcināšanas
spēks- i r i l ī d z ī p ; vairākās super­atombumbām.
Katrā :ziņā • perspeķ-tīvesi
kādas atklāj trešais pasaules
'(arši ir daudz; briesmīgākas; nekā!
to var iedomāties.;
.. §1 iemesla; dēļ,\-~ saka ,,L.'Europe
Nouvelle':',.: iir .interesanti- sīkāk
analizēt, ko. mums; var nest krievu
un amerikāņu : cīņa par' p^^^
virskundzību, kam šai cīņā lielākas
izredzes gūt uzvaru. Pēc : neitrālo
militārO; lietpratēju ; vērtēj Urna,.
Amerikai,- Anglijai, Francijai,; Beļ­ģijai
un . Holandei - kopā šobrīd Ei­ropā
ir 30 kaujas spējīgas divīzijas,
kas: jau pirmā:kara stundā var stā­ties
pretī uzbrucējam. Kara pašā
pirmajā posmā rietumvalstu divī-
.zļju skaits gan varētu pieaugt
līdz 60. ^.-^^^
Bet tam jau šodien pretējā pusē
stāv 150. divīzijas ar kurām būtu ie-spējams
pārskriet visu Eiropu līdz
.pat Atlantijas okeānam. Kara;ga­dījumā
šo spēku varētu pavairot
līdz; 220 divīzijām, pie kam lieli
spēki paliktu rezervē Tālos un V i ­dējos
austrumois. Bez tam karaspēks
ir ari visām; tām valstīm, kur ko­munisti
pārņērņušl varu, ; ; ;' ^
ASV turpretī ir lielākais bruņoša­nās
rūpniecības potenciāls un arī
vieglākie un modernākie gaisa ie­roči.
Ameflkāņu ģenerālštābam esot
tendence līdz' 1.952. gadam izbūvēt
raķešu atombumbu floti, kas sastā­vētu
no ne mazāk kā 6000 īpaši šim
nolūkam konstruētām lidmašīnām.
Labi: Informētās aprindas bumbve­dēju
skaitu, ar kuriem Pad. Savie­nība
jau šodien varētu aizsniegt Va­šingtonu,
Cikagu un Bostonu, vērtē
uz 500. Bet arī Maskava izrādot
•cenšanos līdz tam ; pašam ; 1952. ga­dam
izbūvēt atombumbu floti, un
savas krievu tanku divīzijas kā
techniski, tā .skaitliski Izveidot uz
viena līmeņa ār amerikāņu tanku
ieročiem. :l
Faktu, ka atombumbu izgatavo­šana
vairs nav tikai ASV privilē­ģija,,
pa daļai apstiprina ASV aiz­sardzības
•ministra Forestala pa­skaidrojums,
ka • krieviem esot gan
zināms atombumbas pagatavošanas
noslēpums, bet trūkstot rūpniecības
kapacitātes, lai tās varētu Izgata­vot.
•
No visa teiktā varētu secināt, ka
tuvākā nākotnē ar' .militārām akei-
, ām no Pad. Savienības vai ASV
puses nebūtu Jārēķinās aiz tā Ie­mesla,
ka abas spēku grupas
nav pietiekoši apbruņojušās lai
butu pārliecinātas, ka cīnā gds uz­varu.
Anglijas- aizsardzības ministrija
atkhāti izteikusi domas, ka' Rietum­eiropa
pašreizējā koncepcijā mili­tāri
nav noturama un tāpēc. tieši
Rietumeiropas dēl no kara jāitvai-rās,
Jo bojā ietu miljoniem eiropiešu
un visa rietumu kultūra. Kara spe- ļ.
ciālisti, norāda „L'Eurppe Nou-*
veile", izsakās, ka amerikāņu stra­tēģi
kara. gadījumā^ar Krieviju ie­turēšot
līdzīgu taktiku kā pret Ja­pānu:
. karagājienu uzsākt no
Austrumāzijas un Āfrikas atbalsta
punktiem, izvairoties no atkldtām
kaujām, Jo pretiniekam daudz lie-'
lāks sauszemes karaspēks ; .
Sī pati problēma nodarbina arī
amerikāņu* lailirakstus. „New Yprk
Times";' krievu spēkus vērtē uz
10.5—175 divīzijām. .,New Yor|c
Herald Tribune" izsakās, ka Rie­tumeiropas
milltārspēki esot par
vājiem,; lai konflikta, gadījumā at-turētu
krievu gājienu ; uz priekšu.
Turpretim ,,Yorkshlre Post" domā,
ka' Amerika ir tālu priekšā Krievi­jai
bruņošanās laukā un saka:
— Pad. Savienībai, ja viņa'vēlas ļ
karu, būtu jāsaprot, ka tas beigsies
ar krievu zaudējumu, kas būs daudz
briesmīgāks, ja vispār to . gribētu
salīdzināt ar Vācijas drupām.
Vēl gaisa cietokšņi pāri okeānam
.neved atombumbas, vēl ir 1 alks ap­domāties,
— raksta Austrijas „Der
Bllck".
Angļi atsauc krievu
apbalvojumus par
latviešu bērnu turē­šanu
koncentrācijas
nometnēs
BBC trešdienas vakarā ziņoja,
ka angļu valdības pārstāvis at­saucis
krievu iestāžu izplatītos
apgalvojumus, it kā kādā ".,kon-centrācijas
nometnē" Vācijas
angļu joslā. Harca kalnos, turot
ieslodzītus 70 latviešu "bērnus.
Vēršoties pret šo krievu apgalvo­jumu
kā nepatiesu izd(m-iāiumui;
angļu pārstāvis paskaidrojis, ka
minētā nometne nav nekāda kon-
. centrācijas nometne un brīvi pie­ejama
pārbaudēm. Tādā gadīju­mā
katram būtu iespējams pār­liecināties,
ka priekšzīmīgo ap­stākļu
dēļ. to var uzskatīt pat nar
paraugnomctni. BBC
a uzņem^
isko
bēgļu
Ungārijas valdība uzaicinājusi at­griezties
dzimtenē ungāru emigran­tus,
it īpaši žurnālistus uņ, agrākos
deputātus. Emigrantiem, kas valdī­bas
aicinājumam nepaklausīšot, at­ņemšot
Ungārijas: pavalštnleGītļu,
bez tam konfiscēšot visus viņu īpa­šumus:
Līdzīgu aicinājumu Izteikusi
Prāgas valdība. Cechoslovaķljas ģe­nerālkonsuls
Frankfurtē paziņojis, ka
visiem Cechoslovaķljas pavalstnie-^
<lem, kas grib atgriezties dzimtenē.
Izmantojot valsts prezidenta Go'
valda pasludināto amnestiju, tas esot
jādara tuvāko trīs mēnešu laikā.,;,;
Pēc BBC ziņām,. Kanādas valdība;
paskaidrojusi, ka uzņems Kanādā
1000 politisko bēgļu, kas atstājuši
pechoslovaklju pēc komunistiskā ap- ļ
vēršumā. Uzņemamos imigrantus
izraudzīšot bēgļu nometnēs Vācijā.
BC, st.
t)AZOS VĀRDOS
Bez atļaujām turpmāk pērkami
viegli vīriešu, sieviešu un bērnu
apāvi — sandales, visāda veida drē­bes;
un vingrošanas kurpes, kā arī
galošas. Arī elektriskās spuld:'.es
līdz 100 vatiem mājsainmiecības
vajadzībām paredzēts drīzumā laist
ipārdošanā bez atļaujām.
Atvieglojumus tekstilpreču tirdz­niecībā
noteikušas apvienotās angļu-anlerikāņu
joslas saimnlecības iestā-dēs.
Kungu uzvalka iegādei turp­māk
130 tekstilpunktu vietā vaja­dzēs
tikai 65. tāpat uz pusi mazāk
punktu vajadzēs dāmu kostīma uc.
tekstilpreču iegādei. No ierobežoju-rņiem
atbrīvota auto riepu iegāde
atjaimošanas vajadzībām.
Par Itālijas provinci savu Triestas
oslu esot pārvērtuši angļi un ame­rikāņi,
Drošības padomē trešdien
apgalvoja Dienvidslāvijas delegāts.
ASV un Anglijas delegāti apsūdzību
noraidīja kā nedibinātu, jo abu
vaķtu rīcība Tricstā pilnīgi atbilstot
mlerlīguma noteikumiem un pieeja­ma
jebkādai kontrolei, kamēr Dien­vidslāvijas
rīcība tās pārvaldāmā
Triestas joslā tīta noslēpuma plī­vuri.
No amata atkāpies Rumānijas
līdzšinējais vēstnieks Londonā, pro­testēdams
pret Bukarestas valdības
polī tiku.
Par komunistu apvērsuma plā­niem
Itālijā itāļu valdība rīcībā
infnrmāci
iekšlietu
a, trešdien
ministrs
urna
uz
ir ,,jvi 1
imblia1948"?
Toreiz nebija domstarpību: ar • savu vlcn-rcizōjo
skaistumu kanādicto Elēnc KetcrvuJc
•, apbūra katru, kas atradās viņas. , tuvumā,•
i.Miss Olimpia" pie tam vel pārlēca 1,59, m
: M ieguva zelta medaļu. Bet tas ir jau tik
sen ~ l 9 2 B . g . - A m s t e r d a m ā , A r i mūsU: tāl-
; lōcōja Zinaīda; Licpiņa-Zāgere bija .sprukās,
,kad kāds cskotisks olimpiskais cīnītais tās
•I
Sveikiiii! S « ta^^^^^^^^
^! Dusmīgs,; kor_I^^^^^^
āt? Man gan neka neN^^^^^^^^^
^\a, garlaicīgi. Sak, J^'
'aties. :. ..^ giji! •::•!.;
Esmu patiesi nogims.^^
cis, nu nāk nuegsJ^';^^
.ā tad
ir ar
skaistuma dēļ pilnīgi „pazaudēja galvu". Kas
Iŗ MMISS Olimpia 1948"? St. Morica ne-
^'iens nešaubījās. .Tū bija francūziete: Žor-
•ķtc Tiolērc. Un Londonā? Sporta žurnālists
' «.udro. Sī neoficiālā skaistuma konkursa
MpHckSsacīkstēs" izvirzījušās vairākas kan-
: ^'Jiļtes.; Vispirms Eiropas meistare" daiļlēk-
^^nu francūziete Medija Alorū — slaida, gra-
'^lozn, simpātiska atlēte. Daudzi jūsmo arī
par viņas konkurenti — melnmataino meksi-
- Mnlcti Rodu Parlu un blondo nāru — tikai
: 8 - v. Argentīnas • peldčtāju ; Berilu ,MarSnH.
.Ar tām , cienīgi konkurē austrāliešu skrējē-
.'"8 ~ Kunētā Džoisa Kinga un blond.ā :Sir-fev:
i - ' ,:
tiešām tuldaM
t braukt kā kanete . ^^ p,
a ceļā, nīkšana t«J^, ,
Ir biļetes ar'
T Zināt, jūs rit jg^i v-';..
vai nt no rf'it.^^^
T i interesantu gra" ^-J^
| u palasīt. '
..Protams, F<^ta«^.
fuli šurp. p;r;
grūtums. Tafl :
Uz redzi! , ••ji»'
Met*
:"^ia StnJ'klende. Pēdējā ir ,,no. pilsētas ar
Jesmittukstoš skaistām meitenēm" - .• Mcln-
Durnas.
' " Amerikāņu ā t r ā k ā peldētāja, skaistā; ka-iforniete
Anna Kertise, izskatās ; k ā forele,
;fad .virs: ūdens pamirdz viņas spilgti sarkani,
.•..^nīsotie nagi. :. . / • • : : ' . ; • : '.. •
- Olimpiskā uzvarētāja šķēpa mešanā
"^rta Bauma (Austrija) vieglatlētikas sactk-
: 5tēs• piedalās tieši 15 gadu. Viņa spēlē arī
'^^^^triias rokas bumbas:; valstsvietiībā.' . :
, - Pasaules rekordiste. 80: m b a r i ē r s k r ē ļ i e nā
• • ^ ^ ^ ;sek.),:.angiiete Meirene Gerdner.e, /kurai
, ^el tikai 19 .gadu^ Ir baletdejotāja. ; • ; ; :
i 7 ^aglu.muitnieki, arvcŗot olimpisko viesu
. ļff^Tus, datidzkārt-. „piever: aci". Tāpēc arī
'^'^'•eļas rbaratonistam. Jenkani Bokam Sū ne-
"omuitota-paliks: Uete. p ē r ļ u virkne. Viņš pa-sKaidroja,
ka tās esot • m ā k s l ī g a s , bet. ne :da-
' ^^^3 pērles;. - - •: • . . ; . • : .'•:.••..••.
. - Au&trālieSu 400 ra skrējējam Alorisam
^uroiani .ir interesantākais^ talismans^ - dzīv
ļ ; ^ ' ^ * . ^ ' - : ; ^ i V š , Londonā atvedis kā . :„māļa
ustom". A n šajā gadījuma muitnieki bii
: ."^5 biju gluži vienkārši^^.noguris tin
['^«nj. cnocīja šausmīgās slāpes," reica :pa-
>auics rekordists soms Viljo Heino, pēc tam^
•''J .vitiiS, dlstand nebeidzis, izstājās:: no sa-
•^^^bas lO.ooo m skr^iienn. • : :
Cecbostovakiias .aizsardzības • minisirs
J'impii^o uzvarētāju; lO.OOO^m 26 g.
^atopēku paaugstinājis; par
s
as
ja:
īsi pirms Itālijas :padamentaru^
senāta ;velēsanām no Romas zu>oja,
ka pāvestam esot nodoms atstāt Vi
tikānu, X j a Ital i jā pie; varas nākt^^i
komiānisti.. Tagad nd Vašingtonas
ziņo, ka pāvests paredz tāpat roko­ties
;:arl gadījumā. Ja :jauna pasau|les
konflikta gadījumā/ Romu ;; okupētul
Sarkanā armija.V Par nākošo uzti
rēšānās vietu pāvests tomēr neizve­lētos
: ASV, bet gan Argentīnu^ iai
Braziliju,jp Ziemeļamerikā; pārsva­rā
• ir: protestanti... Daži.•. amerikāņu
laikraksti torner izplata ziņas,, ka
pāvests uz Ameriku pārcelšoties jau
vistuvākā laikā. -Rornas; kātoju^^i^
lormetās:aprinda;šsādu informāciju
noraida.^ Nevarot but;runas par: to,
ka pāvests pamestu savu sēdekli.
•Vatikānā.••..^':- :••'••• : V^:•.,.:.
esot jauna
paskaidroja
Skelba.^
ļl Itālija gatava daļēji atteikties no
savas suverenitātes par labu tāda
Rietumeiropas ūnijai/ kuļ'ā Itaiija
.būtu loceklis, trešdien presei pa-sk,
aidrojis ārlietu ministrs Sforca.
Markosa galveno štābu Ieņēmis
grieķu valdības karaspēks, kam, pēc
virspavēlniecības, ziņām, esot izde­vies
pāršijielt partizānu fronti Gra-mossļ
kalnos divās daļās im okupē
Samarinas pilsētu Konicas tuviunā
Amerikāņu militārās misijas vadī­tājs
Grieķijā Grisvolds ieradies Ber­līne,
kur paredz apspriesties ar ģe-
..nerāli Kleju.
Par angļu turboiznlclnātāju pie­gādi
Francijai, pēc DPD ziņām, no­tiekot
sarunas abu val^u starpā
Rsot sabaidāms, ka Francija iegOs
i šo iznīcinātāju bQvei savā
BEZ ŽĒLASTĪBAS,LIKVIDĒS ..BUftŽUJISKOS" ELEMENTL^
. . . . .
Komunistiskās SED partijas laik-
•aksts „Noues Deutschland" 3. au­gusta
numui'ā apstiprina agrāko zi-lojumu
pareizību — ļca pai-tijā sā­kušās
tīrīšanas. Akcijas apmērs
Dārsniedz visu gaidīto, un tās mēr­ķis
esot pārvērst. SED. par kadru
partiju'V ar: nelielu,, militāri uzbū­vētu
un centrāli pārraudzītu vadības
aparātu. Kā raksta „Die Neue Zei-tung",
tīrīšanas sevišķi skar.šot
agrākos sociāldemokrātus, kd 1946.
abām partijām apvienojoties,
Darņēma SED rindās, tāpat vecos
vomūnistus. kas kaut kā atkāpušie.^
no ,.Maskavas līnijas". SED vadības
loceklis, kādreizējais brigādes vadī­tājs
Spānijas pilsoņu karā Dālems
esot tīrīšanas akcijas vadītājs. Viņ.^
izteicies; ka no partijas esot jn-padzen
Padomju Sa\ien'bas iennid-lieki",
kas stāvot ,.otrpiL*^ barikā­dēm.,
šķiras, ienaidnieka pusē'*.
Turpmāk stipri ierobeža^iot jaunu
biedru uzņem.^^anu SED. No ..poli­tiski
.sapratīgākiem un partijai pa­devīgākiem
biedriem" izveidošot
funkcionāru štābu.
Meklenburgā, kā ziņo ..Die Neue
Zeitung", tīrīšana pārgājusi arī uz
policiju. Agrākos sociāldemokrātus:
atlaižot no policijas dienesta, izlie­kot
no dzīvokļiem, vai arī norīkolot
viņiem apakšīrniekus. Dažos gadī­jumos
darba pārvalde tos norīkojusi
urāna raktuvju vai citos darbos.
Par tīrīšanām Vācijas komunistu
rindās rak.'^ta arī brāļi ALsopi ,,New
York Herald Tribune" slejās. Ņo
kādas ./vācu komūni.stu vadītāja
Grotevola runas varot secināt, ka
padomju joslu paredzēts drīzā laikā
pārvērst par pilnīgu Ma.skavas pie­dēkli,
.^im nolūkam iepriekš bez '>.ē-lastibas
likvidējot „diversantu" un
„buržujlskos" elementus. Tii-īšnnas
vispirms sālcušās Saksija. Padomju:
ne­rie­ta,
tā
joslas komunistiem tuīpmāk
drīkstot būt nekādu sakaru ar
tumicm vm josla pilnīgi ..jāonei^
uz Padomju Savienību". ..Mums
partijai." apliecinājis Gi\)tevoJs,
..pašreiz nav iespējams sadarboties ļ
ar rietumiem nekādā veidā, pat at- !
tieksmē pret Vācijas vienTou n$." 'I
Novērotāji secinot, ka Maskava dri-" i
zumā domā nodmšināt sev absolūļtu ;
kontroli pār visu ..Molotova apga- ļ
balu". red/.ēdama. ka Rietumeiropu
politiski sagrābt pašreiz nav ie­spējams.
Protams, iekļaušana, kā
parasts, notiktu brīvprātīgi", im
vispirms spiediens esot sākts prot
Rumāniju.
Ja izdotos panākt. Četi'u valstu
konferenci par Vāciju, krievi varētu
mē.i'rinSt piesolīt vāciešiem dažādļiis
kārdinātājas koncesijas; centrāļlu
valdību ikurai tad gan būiu jaklau-
sa Kremla rīkojumiem), reparāciļju
samazināšanu, okupācijas valstu ka­raspēku
izvākšanu un vācu armijas
izveidošanu (ko tad vadītu ^WD).
Pēc Reulera zipTim. novērotāji
Berlīnē uz^katot par iespējamu, ka
vistuvākajā laikā tur noteikšanu
mēj!!:inās pārņemt krievu sastādīta
un atbalstīta pilsētas pārvalde. Pa­domju
.militārā v:\ldība slepena sa-nāksniē
Karlshorstā <\'^ot aps\'ērusi
iespēju iecelt .wu pll^^ētrus lielvc-cāko
un viņa- vietnieku. Maršals So-kolt>
vskis rsot solījis vislabvi ligāka.*?
saiimvieeisi^as koncesija^ , ..ļuitiesal
Berlīnes tautas pārstāvniecībaļ".
Oficiālais padon^ju militārās .valc^L-bas
laiki-aksts ..Tāi^liche P\ind.sch:;<r*
brīdinājis, ka borlmieši. kas pnklāļi-sīs
amerikāņu, angļu vai franēu^kļ)-
mandanta riluMumiem, dari.^'^ot'^ ,o
..uz savu risku", jo, šo kf)mandar4ii
rīkojumiem vairs neesot likiimīgiT^
pamata.
N Y 1 1 T , DM". N Z
Krievu manevri no Baltijas
līdz Tīringijai
Pēc Parīzes laikraksta „Epoque"''
informācijas, kas iepūta no sabie­droto
sakaru dienesta personāla
Berlīnē, telpā no Baltijas jūras līdz
Tīringijas kalniem notiekot' ki'ievu
manevri. Tie e.-^ot lielākie niilitārie
manevri, kas vispār notikuši kopš
kara beigām, un tajos piedaloties
400.000 visu ieiDču šķini karavīru.
Padomju virspavēlniecība ma­nevriem
esot norīkojuši četras armi­jas,
kas sastādoties no 35 divīzijām.
Astoņas (ļivīzijas esot pilnīgi moto­rizētas
un apgādātas : tankiem, arī
:aunajiem' ,,Staļina" i modeļiem.
Aviācija manevriem devusi galve­nokārt
vācu konstrukcijas parauf^a
esot būvēti
raksta infermāriia" sn'^kan :ir
/j(M-:-ier T'i-blaM' . : i ! i ; en ?y> j i i n ;
murā, kur norji.iits. ki\ ! i ! : i ! i e \ i
lībnieku skait*^ vyn{ ap ?>:){) m
,.TAI-
•1 i.<ii<
Vāciļa ieradīsies jau
ni turboiznīcin-^tāji^
(Ti;rpin:ijuīns no 1. Ipļ))
un „Fokke
11 gi a rīvoti
Rīgas .,Cīņā" laiku pa laikam pa­rādās
raksti, kuros .kritizēti.'tie_ uņi-;
vTfeArvsciftioāftAecs' • mmarā'TcVī-b^Oacs esnppēUki i, kkaSa s:" Dietie-kami..
nepūš.-komunistu ;stābuiēs. Ta-ļ
gad universitātes vadība. ; atlaidīiSi
šādus ;mācības spēkus: doc.; Tra^-
bergu (viņ^ atklāti; nostājies.-. • pret.
„progresIvo zinātni"), doc. J.) StrauK
bergil (apvainots par „nemarksistis-ku
:im antizinātnisku"), vec, lēkt P.^
Birkei'ts • (Viņa: uzskati -:atrodoti^
:„kliedžošā pretrunā- ar padomju ri-nātni"),
prof.: J. A . Jansons^ (,megri-bot
rast kohtaktu.iiz marksistiskopae-todblpģiju
folkloras jau^ājumds."). Atr;
laista arī doc. Milda: Paļeviča, vec.
lekt. Grīnbergs;;'U.^ c; ;„Cīņā" ;pai"^«šd
lēmumu rakstīts: .,Ikvienam s
ka ^ šo mācības • spēku/ reakcionāri^
uzskati.^ un' rīcība- nav savieno jami.'ar
:Dadon\ju augstskolas mācības
..goda pilno nosaukumu... .;Tāpē<
;repubiikas /darba ļaudis; ar. gandarī­jumu
.^apsveic LVU: vadības dēmumu
sākot ar- 1938.; ;g. Ir.jiiliju minētos
•mācības' spēkus : .Im^:' neatbilstošus;
ĪJ\nJ: pīlnīgivatbrīvot mo viņu amaf
tiem. :->.Cīņa:'' /nepasaka, kas ;.ar atrr
laistajiem tālāk nciicis,
Bulgārijas valdība uzdevusi neka­vējoties
slē^t visas ārzemju skolas
Bulgārijā, kā arī reliģiskās misijas
Arī Rumānijā: izdots rīlvojums pa
ārzemju skolu slēgšanu.
i^morikņu flotes vlonfba, ioskaito
Vļienu lidmašīnu bāzes, kuģi, uz di­vām
dienām ieradusies vizītē Istan-bulā.
ASV armijas viccmlnlstra vadībā
ļlFrankfurtē ieradusies amerikāņu de­legācija,
kas, kā paskaidrots, iimāšot
itikai par Maršala plāna • jautāju­mi
eni.
Noslēpta bumba atrasta Sv. Pēte­ra
laukumā Romā. Visas apkārtējās
ielas no.^prostotas, un bumba uz­spridzināta.
Pilnīga vienošanās esot panākta
itāļu kreiso sociālistu vadītāja Nen-ņi
sarunās Varšavā ar Polijas minis­tru
prezidentu CLrankjēvdču, ziņoja
BBG. neminot, par kāau jautājumu
apspriedes notikušas.
Dienvidslāvijas Melnkalnes repub­likas
valdībā, notikuši lielāki pār-,
kārtojumi, trešdien ziņoja BBC.~
Līdzšinējais: ministru prezidents, aiz-štļāts
ar kādu vadītāju dienvidslāvu
komunistu, bez tam, nomainīti vēl
tiiīs minstri.
20 tonnu ctila chlorata eksplodēju­šas
Ludvigshafcnas katastrofā, zi­ņoja
izmeklēšanas iestādes. Bez ag­rāk
minētieni 188 upuriem vēl ne­skaidrs
43 personu liktenis.
'Atkal at^•ērta vietējai satiksmei
iTīringijas-Bavārijas robeža, kas bija
slēgta kopš valūtas reformas trcš-ziņoja
BBC.
Sarkanajai armijai par godu pa-turboiznīcinātājiLS.
Tie
pēc , .Messers chm i tt . 10<'
Wulf 190" modeļiem, ķas konstruēti
Vācijā'tikai kara pēdējā posmā un
karā Izlietbtl tikai daļēji. Bez tam
manevros :piedaloties vēl liels skaits
krievu ,,.Tak" iznīcinātāju, kā ,arī
mazāka tipa bumbveži, kas būvēti
pec amerikāņu „Mosklto" im< vācni
.,Ju 88" parauga.
Kā tālāk ziņo ..Epoquc". lietpra­tēji
sevišķi norādot uz apstākli, ka
visam padomju karaspēka vienībām
Vācijā esot rak.sturīgs liels kustības
ātrums, un vienas nakts Inikā uz
lieliem attālumiem pārsviestas ve­selas
divīzijas. —* Sī franču laik-legraCa
vadu j^arlikšanu Henlmē tu,
lai lie vairs neietu cauri uilsrUis
rietumu sektoriem. ' \ /
Klat esot 8000 Berliiu-s puuTni<
tiem., trešdien svinīgi ievauija ain;'i-tā
jauno Berlīnes poliriļas ))re/.i-dentu
Dr. Stuīnmu, Jaunorgani/ēta .
rietumu .s(^ktoru policija ī'.ā laikā
e.sot ieguvusi pilsētas iedzīvotāju u/i-
ticibu. Pēc Stum ma paslcaidroju-miem,
viņ.am uzticību l/.teikuši 7G
proc. visu policistu, • Strīds ar at­celto
policijas prezidentu M-irlvgra-fu,
kas, krievu iestāžu atbaUtit,'.
savu atcelšanu joprojām neutzisi.
vēl turpinās. Vēl nav atbnvuti ;ari
četri pēc viņa rikojunia apcietināti
policisti. Paša jaunā policijas ppc/J-denta
Stumma. dzīvoklis padbmj'u
sektorā ar visu iekārtu aj)Ķ)la't^s.
BBC. Št, M '
• •-•.•••;.•>••//..•..:•.•.•:'/'^: .;/-t -.'•^•
Abdula gatavs cīnīties, bet ar
mieru ari runāt
redzēts Berlīnē ce
nekii Ti-eptovas
lāustrumos.
t vēl otru piemi-
. parkā, ; pilsētas
Transjordāni jas karalis Abdula
trešdien Amanā paskaidroja pre:~^ei.
ka arābi gatavi cīnīties par savām
tiesībām Palestīnā, bet ar mieim ap­svērta
arī katru sapratīgu projektu
konflikta nokārtošanai miera ceļā.
V.iTiš esot g a ta vs pā rr un āt i eblcu p
U N starpnieka grāfa B<;madota lie­tisku
prieivšlikumu. Galvenais pār­baudījums
žīdu labajai gribai uz sa­prašanos
būšot jiiutājums par arābu
bēgļu atgriešanos Palestīnā.
Atsauc ziņu par
ģenerāļa Kleja
nomainīšanu
ASV armijas ministrs Re^ials treš­dien
Vašingtonā ' paskaidrrjja, ka
aplamas esot krievu licencētās vācu
preses izplatītās baumas, it kā
būtu paredzēta amerik-'iņu mJli'ār-gpjbemātora
ģenerāļa Kleja nomai­nīšana.
ASV valdība, izteicās mi­nistrs,
neesot pat apsvērusi iespēju
atsaukt Kleju un iecelt vina vietai
citu Dcrsonu, jo tagadēja:, militār-gubemātors
Vācijā savu ārkārtīgi
grūto uzdevumu esot veicis ar izci­lām
sekmēm St
Angiijas ārlietu ministrijas pSr-stāvis
trešdien pa.';kaldroja, ka ang-u
valdība pārbaudīšot Izraēlas ār­lietu
minkstra Moš'-^s .S(Ttoka apsūl-dzibu,
it kā Anglija būtu Ei!:!ptei
piegādājusi ieročus, tādējādi ļ)ārkāp-_
jot Palcstinas pamiera notejkumu.^^
Izraēlas valdība lūgusi Drošības pa­domi
panākt Klprā interneto zīdu
atbrīvošanu un atļauju vipu ieceļo­šanai
Iž.raclā, ,
Pē-c vakardienas radio zmam.
arābi trešdien atkal esot uzbruku.^i
Jeimzaicmes žīdu daļai ar artilēriju
un citif:*m .smagiem ieročiem. Ār­lietu
mini:strs ^^ertoks brīdinājis arā­bus,
ka, tiem turpinot pamiera nch-teikumu
pārkāpšanu, arī žīdi atj^iur: ,
mošot cīņas.
Agrākie Gechr;slovakija.s lidotāju-virsnieki
Frankfurtē, pēc UP zinān^
izteikušiem, ka no: Zācas lidlauka,
starp Prāgu un Jadiimo'/u. kur atroŗ
das padomju tcchniķu pārraudzītas
urāna rūdas raktuves, noti^-koi r ē r . -
gulari ieroč'U transTv>rti ]idm;v''īnāļ-uz
Telavivu.- Daļa lidojumu ej^);t.
caur Prāgas lidlauku. Lidmrišīn'.ji^.
lidojot zem Panam;;s Kriroga,
apzīmēta par .Jūžņif-nji:'
vai; lidzīg:, ; Zācas :• Hdj
•^insaruājot.-..:: iļV
- B B C , : S 4 . . N Y H T , ; D M ; I H ; ;
krava esot
Abesīnjiai"
auku -rū^^