Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1948

              ŗefoņnag ievadītām
atvilkšanu TU^?'"^^'!
bitoksSŽot kārtīgi tf5,^*'"^^
knenatiktuVlūdVzini^? ^
& jautājumam, vai R6 H^^^
atļauts dibināt arol'^'^''
ļvu profesionllo !n?,
bai, Mr. Rutrofs p a S / ' z -
ļas tiesības pastāv uanft'-^''
[ iiistnakciju par np"^=^^'»
bciju darbības noX,
p a u t ā j u m a r v a i n a ? f e
(nāt DPnometņu d S o i f -
1 vai vismaz s a L l ī t , ? i f , ^^
>lai katrai iimS bū u f ^
, paskaidroja, ka n?<^
S paplašina DP
bd^.80:kv^pēd4
bet: ģen. Klejs šo n L ^^
L . Panākts' t o m ē r l t ' : » -
[ka.līdzšinējo Platību
[uz personu drīkst paDiL„v
ļ kv. pēdām-u^persKSf
flpu sadalīšanai trūksS'rna^-
I- Izceļošanās dēļ telpu jau "
>amazam: uzlabojas. Vo,*;5^^^
pa-is
ŗyadīt§3s^Dr, Heriesijš n
mar^|>mm lerinav. eiielībans^āvok •
. c i t ā jautālumā iurnāliHi
fel daudz zobu suk^^^
1^ "^Jautāja, vai nevarS
4z4^imius par šiem priek^^
uzlabot DP pārtiku^UUo
daļas pārstāvji atbildb
^#^^??^^^^^^ek.pēcstirH^:
liktas atslēgas, un pārtiku nl
aabot, ja ari taupītu uz citii
zamom^ntu rēķina. Ar 15
i: gan stāsies spēkā Jauni no^
li par; pārtikas devSm. Turn^
^P-saņenris inazāk miltu un
1 līdzekļu, :bet toties palielinās
j l u im si^ra devas.
jpes daļas vadītājs, Mr. Gri^s
ja, ka nav izdevies panākt to
f studentiem neatvilktu 70 DM
.8. Tieslietu daļas vadītājs Mr'
ziņoja, i ka IRO cīnījmips
lai likuinu par sp^cial;! li«
[ izmaksāšanvi bijuiiiem kon.
bijās., nometnēs ieslodzītajiem
j'otu. DP tāpat kā' vāciGšiGmi
brojektā .tas arī ^bijis paro«.
ibet pēdēj,ā vācu ministru pre.
.: apspriedē, kur, likums pie-noteikumi
par DP atkal svļt-
IRO. iesniegusi protestu un
gū§ panākumus. A. Lp.
saules ķaznīcu konference Am- .
lā no mācītāju un teologi ias'
ģaldlerh. pazuda trisdcj^mit
vparāti, ar kuru galvas klau-lalīdzību
katrs deleG'āts varoja
visu tautību runātiliju Vtārdus,
is sava valodā. Amerikāņu fir-šos
technikas brīnumus bi^a
i3i konferences iletoi^anā' iztoi' ;
ka tie paši, aparāti lietoti ,
jrģas kara noziedznieku prnvā, ^
/iens n0 tiem, neosot pa:^udis,.
ļfiorikāņu ?.urnā!ists u'n r:ulio
ļtātorsp'ar filmu ļaui^Aiai7/>^i^
ļalters Vintels, kas pelna viv;
liecas reizes vairāk nčivā ASV
mts, pārsteidza savus klau5ī-.-.
m/filmu aktrisi D;inuSori nr
lu, ka pēdējā kļūšot m^lo.
Uva:par to tikai uzjaulrinil-:,
paskaidroja, ka. viszinis,
ļbūšot nepareizas jnform:iciuiļ
jo,^,ja zina būtu pareiza, tnd
is taču viņa paļi^ to : zinniu
ton^ēr pati blļ'a maldijusio^,
ārsts par i^aidāmō notikumii.;
, bija informo'ii:? yin^^'^'
Irizfcsv Operas laukumā f'O ļ'il
ļ s kāds automobilis, nota
loferis, paMa zem V^^VT;^;:
b tur veselu pusstundu
bšpi<?brauca.pie kādas .^at^:;.
in smaidīdams saņēma no^P;
kiekļiem 10.000 franku, A^^^^^^^^ (derējis, ka pusstundu:_no|ļļu
kuras Oļ>eras laitomļv i"^•
|vākajā;satiksmes.vleta^^^^^^^..
tebergasnaci laika birieŗm^-
Sifikācioas tiesas ^m^^^^
m atzinusi par ,,lid7.s _
vēlos,ka:maniienndolK^^^
, .Es allaž biju aktīvs natKM'
Wiedrs.'- f • :
JtEDAS
bhilda,;Baireitā ;
TIE PA9I vEži:; :v •:
• - Grivan^-
ijas 72, numura ^ļ4erku- sūdzak, ka nevar tj^^.^.
iimnieldem palid2^,^r^^^^.,.^^
neesot tninetas «l^^^^avu:
3et ;arī Grivaņe i ^ ^ ^ ^ ^^
Ja viņa to butu da^^^^^^
j. bet droši vien ^^^^^^ .;
viņai varētu paz^^
L ncn^ēnDJusi laikra^^^^
fņas,.kurlasīta].em.2^^^,^^^^.^
ļl ziņotāja^ vai K ^ ^ ^
jtas iestādes adi esi, M
ieļ^ minēta*
jj^ļVUA, 1948. g. 12. oktobri
it^nm^ APSPIEŠANAI JAU IESAISTĪTS KARASPĒKS. A S A I RU
GĀZE PRET DEMONSTRANTIEM NANSIJĀ
Iekšpolitiskais stāvoklis FrancUā dien no dienas kļūst kritiskāks.
Ogļračiem draud pievienoties arī dzelzceļnieki. Gandru pilnigiapstāju^
-de9 vilcienu satiksme Ziemeļfrancijā. Uz līnijas Parize-Luksemburga
vilcieni ripo tiJ^ai līdz Rpimsai. Tieslietu ministrs Man apspriedies ar
igjjeralšteba priekšnieku un policijas prezidentu par eventuālu nemieru
likvidiBanu. Daudzas dzelzceļa stacijas okupējis karaspēks. Ministru
nreridents Kejs radio uzrunā sestdien paskaidroja, ka streiki draud
ruinēt Francijas saimniecību. Valdība esot izšķīrusies darīt visu^iai
izglabātu v^tīniieru, jo nevar pielaist, ka strādnieki ietekmē Franci-
LidzŠlnSJis valdības / mēģinājumi
oanākt ar arodbledribām vienošanos
^ n u ceļā izrādījušies nesekmīgi.
Mirīistru prezidents vēlreiz uzaicinā-ogļračus
atgriezties- darbā,: bet
',urt aicinājumam laikam nebūs pa-
B«rumu. Kamēr kristīgo, arodbiedrī­bas
gribētu ^streikus izbeigt, :tikmēr
bmunisti piedraudējuši proklamēt
ieneralstreiku ar! uz visiem dzelzce-lem.:
DWO ^^^^ runā retoriski jau-mi
k§ gan izskaldrojanas' ka Fran-ļljj'
tik strauji pasliktinās dzīves
todarts un tūdaļ pats atbildējis;
Tāp§c, ka ;ņums jāmaksā pagājušā
iļara parādi: un jaizdod nauda, lai
sagatavotos jaunam. Bet franču tau­ta
nekad nekaros pret savu lielo sa­biedēto
Padomju Savienību."
Laikrakstu korespondenti no Pa­rīzes
ziņo, ka komunisti, paklausot
kominformam, tagad mēģinot node-inonstrēt
pasaulei savu spēku Fran-cljS
Tā izskaidrojamas arī piekt-dienas
sadursmes Nānsijā, kad pp-cija,
mobDā gvarde un karaspēks
bija spiests ār varu padzīt strādnie­kus
rio kādas metallfabrikas. Lietota
arī asaru ^ gāze. 12 personas sa­dursmē
smagi ievainotas; Vēlāk de-nabņstranti
mēģināja ielauzties dzelz­ceļa
stacija, bet padzīti. Parīzē ko­munisti
pieprasījusi, lai' no, visiemi
policijas iecirkņiem-nekavējo
vac ģenerāļa de^ Qolla ģīmetnes.
; Svētdien notika spciālistu: partiļas
padomes sēde.: Vairāki /pārstāvji no
provinces pieprasi ja, lai valdībā,-uz­ņem
-arī "komunistus,; kaut ia
Iekšlietu ministrs, priekš tam bijsl
nepārprotami deklarējis, ka vienīgi
viņi vainīgi; streiku un nemieru or­ganizēšanā.;
No Parīzes ziņo,\ ka
pirmdiena • var izrādīties liktenīga
Keja: kabinetam, jo Francijas' d^
ceļŗiieķl nobalsos par to, vai pievie­noties
ogļraču -Streikam,, vai ne.
Par gaidāmiem streikiem Itālijā
ziņo laikraksti Romā. 1
liākie savus
DAZOS VĀRDOS
Pilnīgu atbildību par pēdējo 6 mē­nešu
niilitārā'm neveiksmēm uzņe­mas
Ķīnas
angkaišeks;
; ministru prezidents
Pēc viņa vārdiem, lie-ākais
Ķīnas ienaidnieks esot komu­nisms,
kas vēloties iznīcināt ķīniešu
autu
ļijopietni saslimis Kanādas mi­nistru
prezidents Mekenzijs Kingš.
kas ieradās^ Londonā uz impērijas
vonferencei. Kinga veselības stā­voklis
radot bažas. Konference sā­kās
vakar, piedaloties 7 ministru
prezidentiem un 2 viŗiu vietniekiem.
Jaunu ofensīvu 50 km frontē pret
apm. 8000 partizāniem sācis grieķu
valdības karaspēks.; Pelopone^u pār­lidojušas
3 nepazīstamas lidmašīnas,
un viena nometusi sūtījumus parti­zāniem.
A G R E S I J A RIETU^IEIROPU N E V A R P Ā R S T E I G T B E Z B R Ī D I N S -
JUlVIA -
Austrumu un rietumu pretišķību radītais ^ starptautiskais saspīlē-jiuns
loti veicinājis rietumu ciešāku apvienošanos un sadarbību ^ aiz-šardzības
stiprināšanai. Nav sen. kad britu ārlietu, ministrs Bevms^iztei­ca
domu par reģionālas sadarbības sistēmn izveidošanu, bet attīstība
šinī virzienā jau krietni pavirzījusies uz priekšu. Laika, kad Rietum-eirooas
ūnija ar jau reāls takts, uz priekšu ari gatavošanās šis savienī­bas
pi^plašināšanai par Atlantijas īiniju, ar ASV un Kanādas piedali-šanos.
Pēc AFP ziņām, jau nākamajā Rietumūnijas sanāksme, kas pa­redzēta
novembri Parīzē, Kanādas ārlietu ministrs Pīrsons savas val­dības
uzdevumā ierosināšot Briseles pakta valstu aizsardzības līguma
parakstīšanu ar abām lielajām Ziemeļamerikas kontinenta valstīm.
F ^ c i i a s ārlietu ministrs Sumāns Projekts šādam septiņu valstu aiz-ļ redzams, ka ^rietumu pasa^u^^^^^^^
lēi^Kobl^Si kU^^^
ču militārām valdīha^ un vācu oār- perosinā umus arvno Rietumeiropas Kaut arrši^strateg^c^^
S S m valdības un vācu par ļ^^^,^;:^,!^^^,^^ .p,^g^^^^^^ priekšu paatŗmata kārta, .
i ^ ^ ^ a orodukciias Dlāris ne^^^^^^
nespii egpailadaā sp, roakuokncsijtaast^ējpuisain s: nek rtiuevvuu ^e iropa —; SkandināvviJj^a^s valstis Kā mām, nākošais lgoaddos av elh pbicursō mr isnkou- ,"
jiooRsllaasv ^<a;filmimniiiieecnihpaa);s ^k nrnicjiia . paskaidro Is amerikāņu ārlietu mi- pilns, jo pirms 1949. g. beiganvno
Pinnais amerikāņu kara. kuģis, no P ^ i^fsm^ nih^V r>nQfinrir>āfn ripfumu: aiz-^^^ •
kura iesnēiam<; izšaut 14 t <;maeas UZ to,: lai sis valstis tūdaļ izšķirtos un ciCbi nostiprinātu riei\iniu aiz .
Kuŗa iespējams izžaut 14 t smagas _ oievlenošanos Bnseles ūnijai, sardzības aparātu. §mr ziņa oti
V 2 raķetes, devies uz /Kluso oke- pievienošanos ^n^tieb HpnH7 aiVarr^i-tc; no ASV
aņu, kur telpā no ekvatora līdz zie- I ^et sarunas ar Skandināvijas valstu | daudz atkarājas no, AbV. ^
meļu polārapgaba
rimeiiitus. V:
Maršalīt Graciani vakar sāka tie-1 . • - • . ,-w • 1 urnirv,.. r>oi;ir+ii f;voi nnnīra nai
sqnJt^ R•RonmmaS pnaarr ssaaddaarrbbīībbuu aar^r^ ^^vv^n rie- Veģi a jau tagad esot nar saistišanos Ilgums paliktu tikai ^papīra. pai
1I7 apclettriātie žīdu terr^ra
147 apcic^inaii^ ziau. lerrora orga. ļ pr-^ , tauna ierosinājis sevi pilnī^^i apbruņot, lai s t a t o s ^ -
i apsēdusi ,iUN ViesnU ' epidēmii^
Viesnīcas istabene man izpalīdzēja.
: Saj(? pils Parīzē, kur notiek Ap^ Uiena abi pārsteigtie kungi bija
'•vienoto nāciju pilnsapulce, vēl jo-1 spiesti pavadīt vairāk neka stundu
projām ir visu franču uzmanības tumšajā lifta ;SaGhtā,iekāni: viņi|is*
centrā.;Presē: katru dienu var lasīt atbrīvoja. Daudz nopietnāka nelai-;
interesantus sīkumus, kas raksturo me^iemeklē
delegātus k a cilvēkus.: Sevi laikā
ribu izpelnījusies: PandītaNērumā- no, lifta griestiem notrūcis .kāds
^ :3a, kas ietilpst Indijas delegācijā un I dzelzs stienis un uzkritis.. deputātam
Viņa ķēnišķīgā : augstība, Hedžasas uz galvas. Līdz šim viņš ir vienīgais
- .vicekaralis .'Emīrs Faizals li)n Ab- Apvienoto n ā c i j u slimnīcas pacients-1
duls Aziss ' A i Sauds. Parīzes ielās Savdabīgas'rūpes angļu dele^ācļ-
: vlijibiežl'redzams ar lielu turbānu jai:sagādā ,,tīrovkreķlu-problēma^'..
galvā, kam piestiprināti ;.daudži:plī-:VeGālde delegāti, mim^^^
vuri. Par AI ::Saudu stāsta, ka viņš
: esot „maigskS jauna meitene un ves aizdevumu: s e g š a n a i s a ņ em tikai
reizē ciets kStērauds'V:'^^^^^^^^^^^^^:^^^^^^^ 1 mārciņu 14 šil., un; 9- pensus
Vislielākās riipes policijai tomēr 1500 ; f r a n k u / dienā, bet: jaunākie;
-saga4ānčetru lielo" drošibā.^^^^^^N^^ 1 nŗiārciņu, 5 šil.,: un 11,5 pensus.^
^parīzieši uzzināja, ka B^vins :;brauc kāpjošajām cenām P a r ī z ē ; a r^
lieli, tumši zilā Rols/ Ŗoisā, kās nb- mu tikko :pictiek: izdevumiem: parļ.,'"^
; dro5in§ta pr^^^^ lodēm. / Sarežģītas pārtiku, un nekas neatliek veļas māz-
/ spoguļu sistēmas'dēļ no ārpuses'ne-U^ātavu: Tēl^
var redzēt, kas,;atrodas automobilī, le^^āti pieprasījuši Londoh^^^^ paMeli-
: Itatnēr iekšā sēdētājiem"viss; Uz -ie- rnat piešķīrumus dzīves; izdevumiem,
laa esošais redijams kā ^ uz delnas. „Ja tasmenotiks, tad jūs piedzīvoT
' DaudZ'rakstīts arī par bijušo-Cech drīz jbūs
: Slovākijas delegātu Dr. . Papaneku. visnoplukušākā un staif^ās apvalķā-
: Kaut gan Prāga viņu atsaukusi'. Par [tos kreklosv''"izteicies :kāds no:dele-
•/ panel{9toniēr^skaitas divās UN\ko-h^ Mair* līdzstrādniekam
misijās; par padomdevēju. Visas- sa- Parīzē. „Maņ jānņaina krekls četras
vninas ar • austruMi: :bloka ' pār- .vai piecas reizes; nedēļā, .bez tam
;stavjiem līdz/ šim viņš::katēgoris]u; diezgan bieži jāuzvelk vakara^^t^
.•noraidījis. • • / / : * ? : 'ivur/.atkal': vajadzīgs; ; piemērots;
\ Parīze sevišķi amizē i as par kādu krekls.: Nevaru arī iztikt ar ma'zāk
negadījumu ar • liftu. Tajā:'atradu- '"^ai' trim : pāriem zeķu/ nedēļā,; feet'
Sies divi UN clelegāti,; kad pekSņi kabatas lakati man vajadzīgi - septi^
ii dzelzs saitē. Pēc laivnīga/kri- ņi 4 dienās, jo mūs gandrīz visus te
viens nedrīkstējis:iziet uz: ielas.^^^^: Fironā i^atlaban
i milf atifrērk ffahalii n7 VSHiii sela Saskaņota reģionālu uniļusiste-Padomiu Savienībai Liropa patiaņan •
i . ^J^P' «'P&erba^ gabalu jazVdC^u, . ļ^^^^^^^ij.^^^: Skandināvijas esot trkai 350.000 vīru, kas izskaisitt ;
;Aushiju un.Poliju,nosūt
Komponists Hindemits pec 10 gar P^^^^.^^^^^^^^^^^^^^^^^^, ^^^^^^^^^^^^^^^: i^^ krievienvv
Idutprombūtnes ASV, īsam:apciemo4^^^^
Ijumam atkal ieradies Vācijā.Bāden. ka
bādene^ n o t i l ^ : ^^
darbu koneerts. Sajūsminātie klausi- staju pret Spāniju revidēt, tad abarņ: ,„ .„ ™sn-p%K h^'irishl na- '
tāji komponistam ļlka parādīties uz Mva^
skatuves 20 reižu. : : pret^ Spānijas picsaistKamv • S ā l r o - i ļ ^ ^ ^ J ' f ^ ^ , ^ ^ ^ " ^ ;
prezidents Hjalmars Sachts paskald-.me var but apstāklim, ka 12 no 20 Van' v n r P t r i uV-' •
^^aeijas atjaunošanu un jaunuzbuvi. nljas uzņemšanu/ UN. Dala no tam U _ ^-^^ va fāk kā tikai vilcmāda-
.ipmazinātU^iedzīvotāK^
no^Hhropas^ c^ekus vaydzetu par. . l U ^ ^ n ^ t ^ k ^ pa, raksta- Alsops,. jo" rietumu bezp^-/^
vietot uz aizokeāna; zemem/^^;^^^/;.^
Admirāļa Kanarisa: sieva ā r m e i - l Tikai astoņu: dienu laikā; ģenerāļa kā lurrišs mākonis karājas^4>^
t u ^ ē o F r a n k o personīgā uzaicina-] Franko kabinetā/ a
jifma,: devusies uz Spāniju, lax tur amenkāņu:/polītiķl/ senators .Ģ^^
apniestos/ uz .dzīvi; Frankouzņēmislnejš^^^ cels, un^daudz atkarāsies no tā,: vai-vjņU
ālz ipatelcības: pret' Kariarisu, Priekšsēdis/Farlejsun/ERP^^
kas kara:laLkā/ brīdināja viņu ne- Džonsoņs.: Visi trīs pēc vizītēm iztei- ;k^^^ . būs drqsme ^/Uizriemfie^^
liostātiesEitlera pusē.^; • v v ceļā.; • : • }
BBC, NYHT,^V^2;
jāizšķiras
:'';;/:::':/:;:driZ/-v^
(Tuŗpmājums no 1, Ipp/)
. Sengērīts ir ļauiis minerāls, kasi
satur daudz urāka. To,: 9tklāaušlKo-;n^s'^
llim,biias universitāte un: nosaukusi::¥'?y?'-'^^^^ valstu jjiulitāruahan-attiecīgās
Beigu Kon?o rūdas rak-:!;/'^^!^^'^''*.?!^"^"-*^^
tuves direk/tora Sehgēra vārdi. • > f srieis, Viesoīušles arīļisabonā. Far^ . ^ ^ _ .
.- . _/ lejs: ticies ar prezidentu Salara i:
.Memuāru grāmatu :,^tarp ienera^portugalu ārlietu ministru/: Tai
ļicm, _ aģentiem un ļodevejiem"^^^^
rakstijis^i^ amerikaw
gusais kadTOzeja^ .Tirmgijasvmi- Kg redzams, rietumu aiDlornātiskā::l?lokād^^
nīstru prezidents Pauls.^;,; - : satunas.: Ar kaut kāda .,pa-
D P statuss piešķirts Habsburgu visu Plreneju pussalu. Ja vēl ievēro
uhLježas lielhercogieneL Elīzabetei;^! A^^
no Frankfurtes ziņo /UP. : Vairākas ļ atbalsta' punktu tīkla izveidošanu r^' -i^^nam^^^^s „Pamiera"
DP noiTļetnes /Bavārijā pret to pro^ Āfrikā: pastāvīgas: A^ustrumafrilcas Priekšlikumu esot izteipis: Austrāļi- :
teste.iušas, jo lielhercogiene ieradu- flotes izbiw^^^ sarurias ar UN t<i-?:
sies: Bavārijā no Austrija?: reizē ar veidošanu/ku^^^ būtu/jāaizstāj Liel
ateiošo vācu .ījaŗaspēkuv •
rieŗālsekretāruLī-uii beļģu delegātu
11 n 1 o11i •XT'\Ietctparūpējoties par velag izmazgāšariu
dzīves
pazemi-ārpus
kārtas-^ 48 stundu laikā, bpt.'
lai,- šādā veidā tiktu pie/ baltiērn:
"crekliem, jāmaksā ļmelņa tirgus";
cenasv un / mans veļās : rnazgā^anas.
rēķins pēdējā nedēļā sasniedza 28 ši-
Kad korespondents aprunājies,; ^r
k ād u ņ 0 ja un aka j i em; d ele g a ci j aš lo-: •
lem, ^delegāts:; paskaidrojis::;,,Šā-:
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ņ
mdmājis,psichologs;Dn; Krēms.: .S
• Ms atzinās, kā; dzī-l^^^"^
Amerikā- ir simtiem dažādu dīvai­nu.
'klubu, starp tiem/ arī lietussargu
nīdēju, /neglīto sieviešu,; glīto vīriešu,
tāļspļāvēju ;uņ līdzīgiv bet viens/no
iīp atāķiem, li ek as,: Ir • „K ompll mentu
klubs" ;(,,The Cbmipliment^^^^;a^
^merika"), ko^• pirms 12/ gadiem, no­dibina
iis ' psidiologs; Dr. Kreins. - :
Lai gan ; oficiālā;^^ sarunas Ap­vienoto;
nāciju forumā uz brīdi ap­klusušas,
un polītiskā aktīvitāte pār­gājusi
„ķulūāru: plāksne", „SUnday •
Times" komeņtators Skrutētors at-riēni;
izstrādājis zinānHis/notē^
mus, pēc kuriem viņiēņi jārīkojas u ņ t i e k s^
rakstītās pamācībās viņi var uzzināt, Maskava vairs nevarot ilgi gaidīt, un i
<ā un kādi, komplimenti jāsaka, lai tai esot jāizšlciŗas par mieru vai ka- .
tie neizklausītos mākslīgi vai mele- ru. Motīvi, kas eventuāli varētu, pa- ;:
1 ēti. Katrs cilvēks ir uzņēmīgs pret mudināt Padomju Savienību ; iz.skir-laipnībām
— tādēļ neskopoTies ar ļties par karu, pēe ļSkrutētora di>-
imentiem! • . " ;
AZ, DM
: vos standarts pēdējā laikā-ievēroja-r^^^^^^^ -Vien Beiiuies^ prob em
-n^t pazeminājis. To/varētu: izlīdzi
vienīgi ar ievedumiem no.ārze-l^^^^^^''^^^^^^^^^^^^
ļ^^ni. Bet tas prasa lielus līdzekļus,
^Q varētu iegūt, vienīgi kāpinot
ProauķcijCi. Ārzemju preses pār-
^*avji piebilst, ka cerēto izlīdzināju-
Cedļoslovaldjai laikam nedos ari
^ule Maskavā parakstītais preču
POLIJA PAZŪD INŽENiteŖI
;:••;'•••::;; U N ;r;;];--
Pēdējā laikā bez vēsts pazuduši
nibu. / - . / : :: \ zinātnieki, to vidu kāds izcils liet-
M tv- ; pratējs chroma tērauda bruņu plā­no
9 vl^^f ^"^^^ ^^^^^^ ražošanā. Pazudušo ģimenēm.
oiA<mr.r^ « ^ cietuma sods kas interesējušās polītislcajā pōlīdjā
bear^^^r-^^^^^"^^^'^^^^^^^^— P^r- laikam būšot aizbēguši uz rietumiem,
^^Ji' .^^^^ ^^^^ ^.gadiem ie- apzinādamies savus grēkus pret pat-
• ^ policisti par :reļ2ējo režīmu. Tā^
\v ^jo^m \ Daudzajiem čechu tiem mīla pašu drošība, lai laķāk
omai /kas liegušies/atgriez- mek ēšanu beidzot:
j^^ievienojies .arī; sūtnis. Kairo; jaunas urāna raktuves/iekārtotas
' • ^ Ravarijā, 100 knji no ; Breslavas.
rakr ^'^^^. BoraS nacionalizēto bģļ- Strādnieku skaits kopš 1946./ g. pid-
T^^^^^^^^^^^^"^ runājis mar- audzis līdz 1200; t^^^
Jl;^. ™'/ Kaut * arī pastāv lieli saim- Inžeiileŗu • vadfbā. Pasākuniu; gribot
ļ^j^v^: Sŗūtunii,^/^ ne^ izveidot:par lielākajām urāna ralrtu-t^
l^^^^^^il^ties no piecgade Maskēšanās nolūkā ie^-
W | • '^^^^ ^ ,,ar ;prieku" stādes un laikraksti runājot tikai pir
• \^tateja,.ka kominfōrnia/lāsti ne- dzelzs rūdas raktuvēriL/.
ty^:^^^^ ļetekmēt;dienvidslāvu tau-ļ Varšavā 7000 personām^^^^^M^
^^as stāvot.aiz/sav vākties .no pašu izbūvētiem vai sa-v.
j^.^'^^^^ Patiesība, ka vadoņu pilsētas drupās.
* ^ķirt .no tautaa". |:Dzīvoklos: novietoti uzticami; režīma
BBC I atbalstītāji Ni
l^atru dienu pateikt trīs komplimen­tus
un tā kā klubā ir /ap: 100.000
biedru, tad ;Amerilvā; ; katru/dienu
tiek ;teiķti vismaz; . 3D0..00d / obligāti
komplimenti. Dr. Kreins ir pārlie­cināts,
ka vīrs un sieva viens otram
ikdienas dzīvē saka pārāk maz jau­ku
vārdu: ; Vl'ņa parole ir: ,,Ja jūs
savam vīram' ikdienas pateiksit: trīs
Ivcjmplimentus, jus: spēsit atrisināt
lielāko daļu laulības problēmu." Pro­tams,
tiem jabūt īstiem komplimen­tiem,
bet ne tukšiem glaimiem. Katrs
vīrs labprāt klausās, ja sieva pasaka,
ka viņš krietni pilda savu darbu vai
kā viņam.ir laba gaume. Sievai savu­kārt
patīk dzirdēt komplimentus par
savu izskatu vai glīti klātu galdu un
garžīgu .ēdienu.
Dr. Kreina komplimentu klubā pa­domus
• un uzmudinājumua rod ari
cilvēki, kuriem ir kādi* miesīgi trū­kumi
: stostīšanās, nosarkšana par
,katru nieku utt. Klubs saviem bied-
KAS GAN m TIK SLAVENS
„Ncviens nav tik slavens, kā viņ§ pats ie
domājas," siāsrīja. saviem draugiem Enriko
Karuzo. „Kādā izbraukumā netālu no Iju
jorkas samaitājās mans automobilis. Kamēr
to laboja,; es iegāju tuvējā zemnieku sētfi un
uzsāku sarunu ar saimnieku. Tā$ beigās pa
teicu, ka esmu Karuzo."
Pēkšņi zemnieks uzlēca no krēsla un sa
tvēra manu roku;;_
, „Ņekad es: nebūtu iedomājies, ka vecuma
'dienās redzēšu savā virnivē tik slavenu viru.
Sieva, bērni, steidzieties šurp: Karuzo ir
šeit I Lielais Robinsons K a n i i o ! " ^
ČETRI V5GU ĢENERĀĻr
RUPMSJS GAIDA TIESU
mām, varētu būt,/ pirmkārt, novēro- ^
jums, ka Lielbritanijā-vun ASV savus/
militāros spēkus; var pavairot tikai •
pakāpenisld. Arī Holande un .Beli'i-*^ ;
ja ir par vājām., lai nozīmīgi 'va-
Trīs vācu feldmaršali, fon Rund- ļ rētu, ietekmēt. Rietumeiropa.^ aiz-štets,
foni ;Brauchičs un fon Man- sardzību; bez tam Maskava ar p-a-štelns,
:Un ģenerālis Strauss, kurus tiku vērojot 5. kolonnas lielo aktī--
parodz tiesāt par kara noziegumiem vitāti; Francijā, kas patlaban izpau-angļu.
militārā tiesā, tagad pārvie- žas plašajo.s streikos. Tai paša lai —
toti uz labākām telpām Hamburg^s kā jaunā fazē iegāju.sj arī altī:;liba;
kara slimnīcā. Angļu presē, un sa-ļ pašā Berlīnē, kur krievi vi.sādi itiē^ •
biedrībā bija izteikts .sašutums, ka
gados: ļoti vecajiem vācu ģenerāl­štāba
virsniekiem, kp nesen pārveda
no Anglijas uz Munsteres: nometni,
esot jādzīvo nepiemērotos apstākļos:
Tagad viņi novietoti atsevišķā sav­rupmājā,
un katram rīcība ir ne­liela,
vienkārši mēbelēta istaba, bez
tam kopīga ēdamistaba, vannas ista­ba
un virtuve. Kāds augstāks angļu
virsnieks, apskatot gūstekņu jaunās
V atzinis, ka- kara laikā viņš
redzējis daudzas angļu pulkvežu un
brigadieru mītnes, kas bijušas slik-Ģenerāļiem
atļauts sava bloka ap­kaime
'brivi kustēties, neieejot pā­rējā
slimnīcas territorijā. Pagaidām
gūstekņiem aizliegts pieņemt privā­tus
apmeklētājus, tāpat personālam,
kam jāpārlūko viņu mītne, aizliegts
ar viņiem sarunāties. Ģenerāļi .pa­lielāko
daļu laika brīva dabā,
pusbalsī sačukstoties. Paredzams,
ka prāva pret četriem veterāniem
sāksies janvārL NTOT n
. traucot. pi 1 sētas apgā di • rrP i ?,a .
celn ņn tai pā.šā laikā da/ādic-m.
līdz<:/;' \'"m diRkri min ē t Boriīnos p:"/.»''-./;
valdi,.:iai;panāktu..tās likvi
, NZ. St :
m
viriein
Parīzē: vakar sākās pfrlva pret 40
personām par sazvēre^ību pret ;re- \
publiku un nodomiem organizēt po­litiskas
slepkavības Apsūdzētie ;:pi^-
derējuši kādai pretkomūņi^tisķai^-'or-^/.
• ganizācijal,:/ kas; saukta ^Ka^ilari". ;;
Ziedu laikos tajā skaitījās ap 100.000
biedru. Sanāksmēs biedrības locek-
' i sejas .aizsegusi melnām maskām
un' nēsājuīpašas .cepures. Apsūdzē-tailem
būs jāatbild par nodarīju­miem,
ko datē ar 1936, un 1937. gadu.:
IH|3f
.t»
: iC:;^^BVā''
i:.:/
i
/
'/ . i .
V / .
i. ;.,-^--v-:i