Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1948

              |r:;/||;ļ|||
m
1) i .
8 LATVIJA, 1948. g. 21 martā
0m
PROF. PIKARS GATAVOJAS LIELISKAM EKSPERIMENTAM
Pasaule vēl visai labi atceras prof.
Dr. Ogista Pikara stratosfairas lido­jumu
balonā, ar ko viņš 1931. gadā
sasniedza gandrīz 17.000 metru aug­stumu.
Tagad ievērojamais Šveices
pētnieks gatavojas vēl pārdrošākam
pasākumam: viņš grib balonā no-nirt
7000 m zem jūras līmeņa. Savu
nodomu profesors gribēja paveikt
jau p. g., bet aizkavējušos sagatavo­šanās
darbu dēļ, ceļojums jūras
dzelmē jādomā varēs notikt ti­kai
šogad. Profesora : dvīņu brā­lis,
Dr. Žans Pikars, kas pašreiz strā­dā
Minesotas universitātē, tajā pašš^
laikā plāno lidojumu stratosfairā,
cerot sasniegt 30.000 m augstumu.
Vajadzētu tikai abiem brāļiem savus
eksperimentus izdarīt vienā laikā,
tad viņi atrastos viens no otra verti­kālā
attālumā veselus 37 km, — tā­lāk
kā kādi citi divi cilvēki pirms v i ­ņiem.
Kad amerikānis Viljems Bībs 1934.
gadā nolaidās gandrīz 1000 m zem jū­ras
līmeiļa, prof, Pikars uzskatīja,
ka tā jau bezmaz ir dziļuma robeža,
kādu var sasniegt^ ar nirstamo apa­rātu,
kas; piestiprināts pie tauvām!
Tauvu lielais^vars, pastāvīgā nedro­šībā,
ka tauvas varētu pārtrūkt un
aparāta samērā mazā kustības'spēja
ienirušā stāvoklī, profesorā nostip­rināja
domu, ka lielāku dziļumu, iz­pētīšanai
būtu piemērota tikai se­višķa
veida zemūdene, kas jūras di­benā
var brīvi kustēties.
Tagad viņa sapnis sāk piepildīties.
Profesors saņēma no Beļģu nacio­nālā
zinātniskās pētniecības fonda
lielāku summu, ar ko bija iespējams
sākt eksperimentus,lodveidīgas, her­mētiski
. noslēgtas kabīnes konsti*uē-šanai,
kas apmēram līdzīga Pikara
stratosfairas balgņa gondolai. Sva­rīgākā
atšķirība kja tāda, ka dziļjū-ras
balonam jāiztur 290 kilogramu
liels spiediens uz kvadrātcentimetra
un lai panāktu tādu izturību, bija jā­atrisina
komplicētas fizikālas un
techniskasļ problēmas. Prof. Pikars
veltīja šim jautājumam gandrīz ve­selu
gadu desmitu sagatavošanās;un
pētniecības darba. Viļjfa laboratorija
Briseles universitātē, kur profesors
konstruēja savu „zemūdoni-balonu",
ir pilna ar neizdevušos modeļu at­liekām,
kupus par bezveidīgām ma­sām
hidrauliskajā izmēģinājumu ci­lindri
saspiedis milzīgais spiediens.
„ V ē l drusku vairāk spiediena!" at­kal
un atkal atkārtoja prof. Pikars,
un tikai tad, kad šis „drusku vairāk"
bija kļuvis-tik daudz, k a varēja ga­rantēt
pilnī^cju drošību, profesors bija
apmierināts un uzdeva būvēt „hidro-statūtu"
vajadzīgajā helumā.
Pārdrošajai ekspedīcijai paredzē­tais
aparāts izskatīsies līdzīgs bum­bai,
kas piestiprināta kādas kastītes
apakšpusē. Bumba" ir „gondola" un
kastīte — „balons-'. Sienas pagatavo­tas
no 10 cm bieza tērauda, un kabī­ne,
kuras caurmērs nav lielāks par
divi metri, sver apmēram 15 tonnas.
Augšējā dala, „balons", sastāv no
septiņām koniskām: tvertnēm, kas
pildītas ar heptanu, —naftas izstrā­dāšanā
radušos blakus produktu.
Logi ir no 14 cm biezas caurspīdīgas
saspiestas vielas, tā kā pietiekami
stipri, lai varētu izturēt lielā dziļuma
spiedienu.
Kā profesors paskaidro, nirstamā
aparāta pamata princips • ir vien­kāršs:
„Balons lido, jo tā izspiestā
gadsa svars ir lielāks par paša svaru.
Kombinējot šo principu ar zemūde­nes
galveno principu, rodas šādi gala
secinājumi: zemūdens balonam jā­būt
apgrūtinātam ar balastu; pēdē­jam
jābūt smagākam par balona i z ­spiesto
ūdeni. Tādā veidā balons
nirst, bet, ja balastu izsviež, balons
kāpj augšup, jo kļūst vieglāks par
ūdeni, kas to aptver." .
Balasta' izsviešanas mechanismam,
protams, 'jābūt drošam. Sī problēma
atrisināta tādā veidā, ka cilindrveidī­gā
tvertne nirstamā aparāta apakšda­ļā
sabērti dzelzs babaliņi un tērauda
lodītes ar lielu kopsvaru, ko pievellv
spēcīgs elektromagnēts, kas ievietos
kabīnes iekšpusē. Sis iekārtojums
atļauj izmest balastu pa daļām vai
visu uz reizi, lai tā aparātam liktu
nedaudz vai ar lielu sparu kāpt
augšup.. Lai nodrošinātos pret visām
varbūtībām, . aparāta konstrukcijā
paredzētas arī balasta izmešanas pa­pildus
iespējas. Ar elektromagnētu
palīdzību ; zemūdens balona - ārpusē
piestiprinātas apgaismošanas un
enerģijas ražotājas baterijas. Briesmu
brīdī šo papildus.svaru, baterijas, var
nomest un aparātu vēl vairā^k pa-vieglināt.
Arī signālraķetes, starmeši
un citi smagi „apbraņojuma" priekš­meti
.tādā pašā veidā piestiprināti
ārējām sienām.
Kad prof. Pikars bija atrisinājis
npniršanas un uzniršanas problēmu,
viņš sāka prātot* kā jūras dibenā
kustēties uz priekšu. Kaut kāda
,.braukšana" nebūtu iespējama, jo to
neatļautu, nelīdzenais jūras dibens,
dūņu mākoņi un arī tīri mechaniskas
problēmas. Beidzot Pikars nolēma
virzīšanos uz priekšu izdarīt tā, ka,
zemūdens balonam šūpojoties pāris
metrus virs. jūras, dibena, to uz priek­šu
dzītu divi mazi propelleri. Viņš
ar nodomu izvēlējās vājus dzinējmo-torus
un lēnu ātrumu: pirmieārt, lai-taupītu
spēku, otrkārt, lai novērstu
smalko dūņu saduļķošanos, un treš­kārt,
lai cik vien iespējams, maz
traucētu jūras dzeJmes iemītniekus un
varētu tos labāk novērot. Pikars rē­ķinās
tikai ar apmēram puskilometra
ātrumu stundā.
Viena no lielākajām grūtībām, uz
kuru savā laikā atdūrās Viljems
Bībs, kad viņš sasniedza tikai 1000
m dziļumu, bija apgaismošana. Jū­ras
ūdens lielākā dziļumā ir gandrīz
necaurredzams. Tāpēc prof. Pikars
savas apgaismošanas ierīces projek­tēja
sevišķi rūpīgi. Prāvs slc a i ts spe­ciāli
konstruētu starmešu dos kopā
3500 sveču gaismu, kas — kā profe­sors
cer — spēs izspiesties cauri jū­ras
dzelmes tumsai. Lai atvieglotu
redzēšanu, kabīni pašu neapgaismos.
Automātiskas foto kameras uzņems
to, kas cilvē!:a acij varbūt paslīdēs
garām, un diktafons pierakstīs pro­fesora
novērojumu
„LA1VIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atseviš­ķiem
eksemplāriem (līdz 3 eks.
iesk.), maksā RM. 7.— mēnesī —
ar «Atpūtai", kas iznāk reizi ne­dēlā
RM, 9.— mēnesī; pasiī-tinot
kollektīvi vairāk par 3 ek­semplāriem
— RM. 6.— mēnesī
par eks., bet ar «Atpūtai** RM,
8.— par eks. Sludinajmnu mak^
sa: RM. 3.-^ parļ vienslejīgu ie-spiodrindu
vai tai atbilstošu tel­pu;
piederīgo meklēšanas sludi­nājumi
pa pusclenu, bet ne ma­zāk
ka RM. 6.^ par slodlnā-jumu.
Abonementu pieteikumi, sludi­nājumi,
naudas pārvedumi un
korespondence adresējama ,,Lat-vijai",
(13b) Gūnzburg/Do., Būr-germeister-
Landmann-Platz 7,
Par spīli paļāvībai, kāda prof. Pi-karam
ir uz savu niršanas aparātu,
vi'spirms viņš to tomēr izmēģinās bez
nevienai pasažiera. Pikars izgatavos
automātisku stūres ierīci, kas nirsta­mo
aparātu vienu pašu bez cilvēkiem
novedīs gandrīz 7 km dziļumā, auto­mātiskas
foto kameras braucienu U2-
ņeniS filma. Tikai tad, kad šis iz-mēģjinājuma
brauciens izdosies, Pi­kars
un Kosins vispirms paši izda­rīs
divus braucienus. — pirmo • līdz
1600 m, otro līdz 2500 m dziļumam.
Tad ..apkalpi" pavairos par vienu
ģeologu 'va: biologu, un sāksies dzi-ākie
briucieni, kas katrs ilgs ap­mērāmu
12 stundas un horicontālā
attālumā sasniegs, apmēram 23 km
no izejas punkta.
Pašreiz Antveroenē pr(tfv-sora per­sonīgā
uzraudzībā aparātu samon­tē.
Iziršana notiks Gvinejas līcī.
Rietumāfrikas piekrastē.
, A. B.
0
ņ 0
0
0
Lai spētu sazināties ar ārpasauli,
profesora rīcībā biīs kāds jaims apa­rāts,
ko kara laikā konstruēja angļi
sakaru' uzturēšanai starp zemūdenēm
un citiem kuģiem. Sīkākas ziņas par
to līdz šim vēl nav publicētas, bet
iespējams, ka šajā gadījumā ir runa
par kādu ultra skaņas aparatūru,
kas: principā iŗ^ visai lidzīGia īsviļņu
raidītājam. Ziņojot par briesmām,
izlaidīs raķetes, kas, izšaudamas virs
jūras līmeņa, dienā radīs dūmu, bet
naktī krāsainu gaismas signālu. Cits
briesmu signāls būs metalla tvertne
ar krāsvielu, kas virs līmeņa atver^
sies,. tā kā jiīra lielā platībā liksies
kā krāsota.
. Kāds no ziņojumiem par prof.
POcara nirstamo aparātu piemin, ka
tas būs ^apbruņots". Profesors gan
nerēķinās, ka būs jāsfetiekas ar bais­mīgiem
dziļjūras nezvēriem, bet to-^
mēr grib būt sagatavots uz visu;
tādēļ hidrostats apgādāts ar elek­trisku
augstas frekvences ierīci^ kas
dzelmes radījiunlem vajadzības gadī­jumā
izdzīs katru uzbrukšanas prie­ku.
Intervijā ar kādu Šveices žumā-
ILstu prof. Pikars savu nāKamD pie­dzīvojumu
apraksta tā: „Zemūdens
balons ar pilnu balastu piesardzīgi
tiek nolaists jūrā.. Mēs nirstam lēni —
apmēram 3000 m stundā. Jau pēc
dažiem desmit metriem, tiklīdz ab-sorljēta
dienas gaisma, mēs sastapsim:
tuņišu ūdeni. Tad vienīgo gaismu
radīs fosforicēti jūras dzīvnieciņi.
Tiklīdz būs sasniegts noteilvts dzi­ļums,
ar elektromagnētu palīdzību
pie kabīnes sienām tiks piestiprinā­tas
divas stiepļu virves, lai, pārtrau­cot
strāvu; tās varētu palaist: vaļā.
Skābekļa pievadīšana notiek tāpat
kā parastā zemūdenē. Ja rastos kliz­mas
un kāda kopējā mechanisnna
dala kļūtu darbības nespējīga, apa­rāta
ienirsanu tūliņ automātiski
pārtrauktu un uz jūras virsu raidītu
briesmu signālu."
Kāda būs dzīve, ko prof. Pikai'S
sastaps tur lejā? 5000 m dziļumā
jūra būs vai nu pilna ar dīvainiem
radījumiem vai arī pilnīgi tukša;
zinātnieki konstatējuši, ka zināmos
dziļuma slāņos okeānā nav skābekļa
un līdz ar to nekādas dzīvības. Citi
pētnieki nenoliedz iespēju, ka: jūras
dibenā mīt jūras nezvēri, par kādiem
teikās «stāstīts jau kopš. senseniem
laikiem.
Biologi un ģeologi ii' vienādā mē- ļ
rā ieinteresēti par eksperimenta iz­došanos.
' Gandrīz visas universitā­tes
piedāvājušas braucienā sūtīt lī4
dzi kādu zinātnieku. Prof. Pikains
jau paskaidrojis, ka viņa pavadonis
būs Dr.' Maksis Kosins un ka abi
kati'ā braucienā tomēr ņems līdzi
vismaz vēl vienu zinātnieku. Zinību
vīri. protams, nav vienīgie, kas grib
aavadīt profesoru: kopš projekts
kļuvis zināms,, tūkstoši dāmu uii
kungu viņu appludinājuši' ar piedā­vājumiem
doties līdzi ceļojumā.
Drīzumā tirgū parādīsies pirmie
īstie pēckai-a amcrnvāņU automobiļu
modeļi. Visi līdzšinējie gatavoti pēc
1942.; g. modeļu parauga, ar tām pa­šām
spiedēm, bet pašreiz ^ gandrīz
visas ievērojamākās amerikāņu fir­mas
gatavo jaunus modeļus.
Tos visumā raksturo daudz platā­kas
virsbūves, kas parasti pilnīgi
s^dz riteņus, atsakoties no atseviš-
Ipom dubļu aizsargiem un kāpšļiem.
Motoru konsftrukcijā nav gaidāmas
sevišķas pārmaiņas, kaut gan dārgā­kajiem
modeļiem būs automātiskā
ātrumu pārslēgšana. Visvairāk gai­dīts
ir jaunais Fords, kura detaļas
vēl tui'a slepenībā. Zināms tlloii, ka
agrā pavasarī parādīsies gluži jauns
modelis. Tādus laidīs klajā arī
Buick, Cadillac, Lincoln, Mercury un
pidsmobile. Nelielas pārmaiņas būs
arīlchbvrolet un Plymouth mode-ļieiu
1^0 atsevišķiem konstruktīviem
jaunumiem, bez pilnīgi autoinatiskās
ātrumu pārslēgšanas, vēl minami au­tomātiski,
atverami im aizveranii log
un stikla tīrītāji pakaļējam logam
Tucker sabiedrības jaunajam mode­lim
būs, igap, spoži dubļu • aizsargi
motors pakaļgalā un trīs spuldzes
priekšā, no kurām vidējā grozīsies
līdz ar stūres ratu. Parastajā mo­tora
vietā atradīsies bagāžas telpa
.Motoram būs karburators ar degvie­las
iešļircināšanu, kādu kara laikā
ļlietoja lidmašīnām im kas ietaup"
degvielu.
Automobiļu cenas joprojām palik-šdtļ
50 proc. augstākas nekā pirms
kara. Tērauda triīlcuma dēļ rūpnieki
pareļiz, ka visus jauno modeļu pie­prasījumus
nevarēs apmierināt vēl
kādus pāris gadus, it sevišķi, ja rea­lizēšot
Maršala plānu, DM
Austrumprūsija un Baltijas valstis
„Schwābische Landeszeitung" rak­sta:
„Mēs 2dnām ļoti maz par to,
rtas tagad notiek Austi^umprūsijā. un
mums jāapmiertnājas ar to, ko pa
reizei ziņo zviedru preses, kas dzīvi
seko notikumiem Baltijas valstīs un
līdz ar to arī Austrumprūsija. Tā
pēc Stokholmas ziņām, garnizoni pa­domju
Baltijas jūras provincēs''
Igaunijā, LcUM^ā un Lietuvā pēdējā
laikā ievērojami pastiprināti, un pa­matoti
pieņem, ka tas pats notiek
'ai*ī Austrumprūsija.
Varbūt, ka tagad labāk saskatāmi
iemesli, kan-Klēļ Padomju Savienība,
par spīti Potsda.nias nolīgumam, ka
stāvoklis Austrumprūsija uzskatāms
tikai par pa.<:;aidu atrisinājumu, tur
rīkojusies pēc „notikusa fakta" po­litikas.
Austrumprūsija ar 1945. g.;
oktobrī publicētu Maskavas rīkoju­mu
iekļauta tieši Piidomju Savienī­bā
un kopš šī laika padomju publi­cējumos
vienmēr runā tikai par
.,KaChingradas provinci'*. Kaļiiiin-grada
ir Karalauēi un neviens cits
apstāklis neliecina par pargrozībām
tik spilgti, kā šīs piA^sētas pārdēvēša­na
miru.šā Augstākās padomes
priekšsēdētāja vārdā.
Tā tomēr nav vienīgā pārdēvētā
piisēta. Ja kāds tagad gribētu apce­ļot
šo ļoti vācisko apgabalu, viņam
būtu jāzina, ka Gumbinena vairs nav
Gumbinena, bet Ousijevska, Tilzīte
— Sovjetska, Insterburga — Cerņa-kovska,
Eiiava — Bagrationovska,
Staiupenena— Nestorova un Pila-va
— Baltiska.
Krieviskoti tomēr nav tikai vāi'di
vien, bet neticamā ,mērā krie\'is]io;a
arī pati zeme. Vācu elements pazu*
dis, daudzi aizbēguši, daudzi mlinj-ši,
daudzi' izraidīti, tikai nedaudzi
palikuži. Ķelnes kardināls Frings
nesen norādījis, ka no 100 000 vācie-šierh.
kas kapitulācijas laikā vel bija
Karalaučos, pēc drošām ziņām, 75000
esot miruši. bada. To vietā ieradu­šies
kolonisti - no austrumiem, zem­nieki
un laukstrādnieki no Baltkrie­vijas,
no Kui'skas, . Novgorodas,
Kostimias, Vladimiras \m Pleska-vas.
Ar valsts atbalstu viņi tagad ie­kārtojušies
Austrumprūsija.
Zeme sa\ni seju mainījusi, bet jā­jautā,
vai tā ar to mainījusi arī savu
likteņa lemto nozīmi. Tā ir propa­ganda,
ja nesen kādā' ,.Kaļiņingradas
provinces strādnieku" vēstījumā
Staļinam apgalvots, ka Austrumprū­sija
„kopš neminamiem laikiem bi-.
jusi slavu zeme", un tagad, ar ko­lonistu
darbu,, kas iepludina zemē
jaunu dzīvību un atnesīs tai sociālLs-;
mu, kļūs par ,vneieņemamu' cietoksni
pret Padomju Savienības prctinie-kienļ
rietumos," vai arī, kā teilcts
citā vietā, par „Padomju Savienības
dārgakmeni".
Kai^alaučos, kā ziņo „Dagens
Nyhoter", pagājušā gadā stāvējis vēl
tikai viens no vecajiem vācu pie­minekļiem:
proti filozofa Imanuela
Kanta piemineklis." SL
4 i"
ii
Amerikāņu karikatūrista Barova zīmējums „The NewHampshireMor|-
ning Uttion" — „Uii pēkšņi atkal viens pazuda, ,
Kiftvu sargs ievainojis
amerikāņu kareivi
Amei^āņu štābs Vmē paziņojis,
ka kāds viņu kareivis ie\^inots pēc
strīdus ar sargposteni pie viesnīcas,
kur atrodas padomju armijas štābs.'.
Amerikānis kopā ar diviem citiem
gājis fgar šo viesnīcu, pavadīdams
trīs austriešu meitenes. Viņš attei-
,cies paklausīt sarga i aicinājumam at­stāt
ictni un virzīties gar viesnīcu
pa ielu. Tad, kā ziņo AP, sargs
vispirmfe sitis viņam' ar šautenes lai-ļdiļ
bet, kad amerikānis pakritis,
'iešāvis viņam rokā. Kad 45minūtes
Vēlāk ieradies ambulances auto, ie­vainotais
gulējis turpat. Viena no vī-nietēm,
k as pratusi krieviski, lūko­jusi
izstāstīt notikumus starptautis­ka
policijas patruļai, bet, pēc AP
korespondenta ziņām, kāds padom­ju
virsnieks satvēris viņu un gribējis
iei/est viesnīcā. Viņa klie^^osi, un
korespondents iiikojiS' atbrīvot viņu.
Ņo viesnīcas izsteigušies 15 padom­ju
kareivji un ar durkļiem piespie­duši
meiteni ,iet viesnīcā.
DIVI, NYHT
, Pap5dļs aizcirta diirvīs
W k a šaura
sadrebēja kā no
JAUNA VĀRDA APGĀDA
izdevumi:
A. Grīna romāns „Dvēseļu putenis'* 1. daļa un 2. daļa. KaUa
grāmata maksā Vācijā — RM 14.—; Anglijā ~ 8 šil; Zviedrijā —
5 kr.; Dānijā — 6.— D. kr. A. E^līša ziemciešu dziesmas tēvijas
likteņgriežos „Uz Vairoga", maksā Vācijā — RM 6.—; Anglijā —
3 šU.; Zviedrijā — 2,50 kr.; Dānijā — 3,50 Dr. kr. A. Brigadercs
pasaku luga «Sprīdītis" ar E. Dajevska krāsainām dekorāciju sl:i-cēm,
maksā "Vācijā —- RM 12.—; Anglijā — 6 šil.; Zviedrijā — 4
kr. Dānijā — 5.— D. kr.
Jaimā Vārda apgāda izdevumi dabūjami Vācijā katras nomet­nes
grāmatnīcā vai arī var tieši pasūtināt apgādā.
Apgāda pārstāvji ārzemēs:
Anglijā: Mr. A r t u r s A b e l t i ņ š , H. A. E. C. Hostel Offley nr.
Hitchin, Herts. un Mr. J ā n i s B e r n a ts, Nr. 16, Alfreton Mlners
Hostel Nottingham Road Alfreton, Derbys. . USA: Mr. E d g a rs
G r i m z a , 602-44 th Street Bn)olclyn, 20, N. Y. Zviedrijā: A n d r is
L a m b e r t s , Box 668, Jonkōping 3.
Līdz ar šo arī paziņoju, ka tirgoties ar' Jaunā Vārda apgāda iz­devumiem
ārzemēs ir atļauts til^ai mūsu pārstāvjiem. Grāmatu
izplatīšana par citām cenām notiek bez sazināšanās ar apgādu uz
Vācijas nometņu iedzīvotāju rēķdna, tiem atraujot paredzētās grā­matas.
Jaunā Vārda apgāds,
īpašnieks Hugo Skrastiņš.
(20a) Meerbeck, Krs. Stadthagcn.
IK
Fer
it
eiki.
ej
Fe
•J Jānis Ezers, birdļnad
r.;as cigaretes pelnus p
raudzījās pa logu^ pav;
un-domāja;:
k viņš aizskrēja?*'
Fēliksam Papēdim pija
!ā. ka likās, nupat
:hm loti sāpīgu zi^u
amlidzigs nebija: abi "
sieva, ar ko viņš
un bērni dzīvoja sv
l^pat nometne; pats pkai
a sak', viens nc
Etiem. kas var dzīvot
i diveka dzivi. Tādap
urdzēja dusmās dauzīt '
'•viu tm m aizskriet ne
nepateikušani. . Bet
Varbūt. tomēr?!
5 pašreiz.bija. arī nļome
nozares^ vadītājs. Bet
Siers, bija to kritizējis:
'm tagad esot tiklai
- gaisma.-spīdot
f'-'Mislogos, bet saillkoo'
pešiem valdot nalits.
nevarēja kost sirfe?
'^Hy^Ezers varēja dlarīt'
balss. To dzirdēja •
• vji Ezeram, kā Fe
'l ^bija pienākums to
ka bija. Bet Inu.:
plandot, joņoja
'-'^ laukumu un •
neatskatījās. ')
-J^ Ezers nometa ar
: : : ; ' - l P « a stāv]
i''t;^?:, 'i^^^ jau pārie'
, f/'^Uui atri nepāriāja •
r..! f^i^atnicā,
negribīgi
,,^;'/^kunepadevi/ie
"""•^ pa durvīm.
no
Skumjām piesūkušās mūsu dvēse­les
— kas lies viņās siltu stariņu? 3
vientuļi latviešu zēni vēlas iepazīties
nop. prec. noliīkā ari latviešu meite­nēm
līdz 20—30 g. V. Vēlama ģīmetne
•un dzīv. - apraksts. Rakstīt: Guntim,
Zintim un Jautrim, Unterliiss bei
Celle 10. D.P,A.C.S., Mundener-str.
49. (643)
Iznākusi N. Savčenko monogrāfija
-par latviešu tēlniecības pamatu li­cēju
tēlnieku prof. Burkardu: Dzeni
Imevu valoda ar tēlnieka daudzu
darbu attēliem pielikumā.. Grāmatas
pieprasījumi adresējami: A, Grasim:
(20a) Bamten Nr. 30 (Hannovcr). Ie­sūtīs
nekavējoties pa pastu ar uzlik­tu
pēcmaksni — RM 15— par katru
eksempL ' ^ (674)
Hallo zeltenes! Ar Jums vēUis ie­pazīties
nop. prec. nolūl^.ā četri lat­viešu
zēni, kopvec. 104. g. Vēlamies
ģīmetni un īsu biogi'afiju. Rakstīt:
Zigfrīdam, Zigurdam, Ziedonim un
Zigismundam, (13a) WiJirzburg',
Weitsh6chheimer:slr. 14. .(640)
ļpvie
saglabās r''5^_
Gle:
Viens no visjannākftjican g&isa mOzeņiem, astaņinoU>ni hidroplāns.
News^^k
Ziņas- par Rutu Muchku. d/^irn.
Skudru, no Rī^as, Sl'jkas ielas 42.
un Agri.Riekstiņu, dzim. 192B. ^. 30-
dec. Tukumā, iesaukts darba dienesta.
^)ēdēļās zinas no Be^s^ijas. lūdz Min­na
Aigara: Aalborg, Gugvej I/-^'^'"'
')anmark. (^'^^
Radus un pazinās meklē Leontīne
Kļaviņa dz, Zolberga: (13b) Neu;Ot-ting,
Mūllerbrāu, Obb. / '(63§1
C:vĶ7^sanai.
• •. dro^
8.
ti
-IIZV
Pār
188
bē(3i