Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1947

              m
m
i
l i
HV
1
mk
m
M
4iJ
-LATVUÄ, m?, g, it
llgas jaunTbas
noslepums
^EDEJAIS MUSKATIERIS" UN
VCyA KARJERA
Vai irkäds noslepums, lai jauni-bas
sparu un teicämus sasniegumus
sportä saglabätu lidz ilgam vecu-mam?
Tomer!
Kad priek§ apm. 20 gadiem pie-dzima
zviedrs Torstens Johansons,
tad francQzis Diens Barotra; 28 g,
vecumä, jau bija ieveit)jams tenisa
fempions. Tas izrädijäs Francijas
slavas laiks tenisa. Visa pasaule pa-zlna
„4 muskatierus" — Barotra, La-kosti,
Bnu^onu un Ko2e. Tada vie-niba
tenisa sporta vesture vairs otra
nekad nav redzeta, Toreiz jau ari
notika, ka Devisa kauss pirmo reizi
peldSja pari okeanam no Amerikas
uz Franciju.
Kad Johansonfe vei spärdijäs
savos bema autiijios, viens no
^muskatieriem" — Barotra kjuva
pasaules öempions. Kad Johansons
gäja skolä, Barotra vei vienmer bija
Cempions. Kad Johansons mäcijäs
spelSt tenisu, neviens nebija paspe-jis
apenot Barotras slavu. Un kad
beidzot Johansons tika meistara go-dä,
ari B.arotra vei savu meistarti-tulu
nebija zaudejis.
Dzimls 1898. g., tätad gandriz jau
49. g. V., Barotra ari äodien ir ja ne
pasaules, tad tomer noteikti Eiropas
klases tenisists, Torstens Johansons,
tapat kä vina tautietis Lenarts Berg-lins,
§ 0 niusu kontinenta augstäkäs
klases reprezentantu vidu ir gados
jaunäkie speletäji. Un tomer noti-ka,
ka Francijas meistars slegtäs tel-päs
sacenslbäs Lionä kjuva Dzens
Barotra. So titulu pirmo reizi vii;i§
Izelnija priek§ 25 gadiem! Fantas-t^
ski? Pat vei vairäk ka fantastiski!
Mineto sacikiu finäls izvertäs par
veselu kontrastu: Barotra — Johan-sons.
Vecäkais dalibnieks sacentäs
ar visjaunäko. Viss tomer notika ot-rädi
nekä bija gaidits. „Pedejais
muskatieris'*, kädreiz saukts ari „li-dojoSais
basks", tie§äm gandriz vai
Iidoja laukumä, vii;ia spele bija
strauja, dinamiska. Johansona dar-biba,
salldzinot ar vii?a pretinieku,
§kita flegmatiska, pat päräk zieme)-
nieciski gausa. Zviedra tomer rit-miskais
teniss §oreiz nespeja kon-
Aina no kädas basketbola sacensibas ASV. Amerikäijiu basketbols
ietelynejis ari miisu sasniegumus sajä sporta veidä. Tagad esam pie-
];iemusi amerikänu jauninäjumus speles noteikimios un latviesu vienibas
emigFäciJä censas izmantot katru iespejanaibu, lai sacenstos ar^^^i^
piviriem un iegiitu jaunu pieredzi.
Rekordiste T. Plurtie vela^^^
medicThu
Musu peldesanas rekordiste Tat­jana
Plume sekmigi beigusi Augs-burgas
latviesu ^imnaziju un cer ie-klut
Insbrukas austriesu universitä-te,
lal studetu mediclnu, galveno uz-manibu
veltot sporta medicinal Re­kordiste
Augsburgä apmäGijusi ame-rikäiiu
bernus peidesanä un ari pati
cTtlgi trenejusies. Vinai ]oti iepä-ticies
ari teniss, bet seviski ^basket­bols,
kam turpmäk domä veltit lielu
uzmanibu.
Bij. VEF futbolists nmärs Putra
miris tbc slimnicä Himtlozenä, angju
okupäcijas joslä.
LS un FAP apstiprinäjusi tiesnesu
koUegijas i valdi amerikänu okupacir-jas
JQ^lä* ' basketbola A. Aizstrauts
<Hanaya), Volejbolä V. Maike (Virc-burga),
futbolä A. Pukinskis (Darm-state),
vieglatletika R. Deksenieks
(Eslingena), smagatletikä A. Peters
(Esi.), tenisä un galda tenisä E. Abe-^
litis (Vircburga).
To 90 latviesu vidii, käs no angliA
«-^ r),,>*^fv,r.„ joslas dodas uz Angliju iekärtot
kuret ar Barotras atrumu un kusti- transitnometni, ir ari futbolisti A.
gumu. Barotra uzvarSja,
Kur tad ir noslepums? Tikai viena
atbilde: Dzena Barotras kärtigäj ne-pärtrauktä
ikdienas ]^ermei;id kultu-ra
— vingrinäjumi, pied^Vam Vei }oti
kärtigs dzives veids. Tätad tas, ko
jauni Jaudis daudzkärt uzskata par
nevajadzigu, bet kä vii^iem tik biezi
tomer trukst. »Pedejais muskatieris"
smin par visiem, kas ignore siste-matiskus
trenii^us un domä, ka mei-stari
krit no debesim.^ Six
STARTES ARI KRIEVI
Eiropas meistarsacilcst§s basket­bola,
kas säksies 21. apr. Prägä, star-tes
ari Padomju Savienibas sportisti.
Sacikstes ärpus savas zemes vii;d pie-dalisies
pirmo reizi.
Mauriiis un J. Breneris.
Edgars Laipenieks saistijies par
Väcijä uh Austrijä novietoto franeu
k^iraviru treneri gapo distancu skre-jienos.
Ari Laipenieks pats säcis
trenii;ius näkamai vieglatletikas se-zonai.
„HC. Augsburg* • ledushokejisti,
piedaloties ari .vairäkiem latviesu
speletäjiem, viesojäs, Garmi§ä-Par-tenkirdienä
un zaudeja Väcijas
meistarvienibai „SC. Riessersee"
1—6 (0—2, 0—2,' 1—2).
Libekas „R!ga", nezaudejot nevie-nu
speliy izcinijusi Slezvigas - Hol-äteinas
apg. latviesu meistarnosau-kumu
basketbola; Priekssacikstes
nobeigumam tuvojas ari pärejos ap-viesioas
askavas konierences dalrbniekiem
Maskavas konlerence nedejo, bet
spriei. Lidz Lieldienäm viemgais
Keläkais sabiedriskais sarikojums
bija Molotova un Molotova kundzes
VBÖcars ärzemju viesiem. Tas lesäkas
ar dineju 77 augstäkiem? delegäciju
locekjiem, Eda kaviäru, irbes, sal-dejumu.
-Tad atveras durvis uz lielo
zäli biju§ajä« lidotäju klubä un zäle
sapluda ap 400 citu viesu, kas deväs
pie imppovizetas bufetes ar blinäm
un biskvitiem.: Apkalpötaji staigäja
starp viesiem un piedäväja sampa-nie
§a* ko^teijus. „Newsweek" raksta,
ka vienam no amerikäi^u zui'nä-
ISstiem pasniegta servjete ^r uz-rakstu:
„Hptel Eden, Dresden.**
Uz ielugumiem bijis rakstits: va-kara
terps velams. Vienigi angju
delegäti to leverojusi; Pär§jo viesu
vidu tie izskatijuSies kä bezdeligas
starp värnäm. Vird savu sa^utumu
, tomer noriju^i, un käds anglis tam
pa§am ,^ewsweek" korespondentam
sacijis! ^,Tas bija vienigais patllva-mais,
ko Sovakar esmu norijis."
Amerikänu karaviri un- vestmeG!-
bas personäls noorganizejuSi svinga
orljiestri delegätu uzjautrinääanai, ko
nosaukuSi par „Kremla värnäm".
Padomju valdiba oficiäli izteikusi
Jzbrinu, un tagad orkestris pärde-vejies
par „Skistitiem balodlsiem".
,JTewsweek" zli;io ari, ka amerikänu
delegäcijas locekjiem izdallts rak­stits
atgadinajums, ka nav likumigi
Izdalit krievu iedzivotäjiem velas
gabalus, kurpes vai citas lietas mai-pai,
pret naudu vai par pakalpoju-miem,
Ta pa5a laikraksta ^eciälkore-spondents,
par pasu konferences
gaitu rakstidams, starp citu aizräda,
ka Molotovs un Marsals runä pavi-sam
dazädiem l^ausitäjiem. Marsals
runäjot ärlietu ministriem, pasiem
amerikäijiem un apgaismotäs demo-kratiskäs
- pasaules sirdsapzii;iai un
saprätam. Molotovs runäjot Berlinei
un vi^är väciesiem, iespeledams
Väcijas komunistu > rokäs vienu
trumpu pec otras.
„Time" speciälkorespondents, rak-gabalos.
Finala spele notiks Braun-sveigä:
Libekas kausa izcinä volejbolä
anglu joslä uzvareja Libekas „Riga
(Hermanovskis, Priednieks, Svtilma-nis,:
Avotins, Zebelins, Sleicers).
Gestachtas DP futbolisti sezonks
ievadijumä 7. apr.' uzvareja vietejo
yäcu spprta b-bu 7—3 (2—1). DP
yienibä speleja latyiesi KTsis,^^^L^
"^ens, Simonis, Jankövskis^ KlaviriS,
Meijers, Raits, Para§s, Hercbergs im
I lietuvietis.^ . : / Klv.:
Igaunis Antons Rädiks, bij. Eiro­pas
• meistars boksä videjä svarä,
profesionäla sportista gaitäs ASV
zaudeja ne^erim Georgijam Äbrä-mam,
kas uzvareja arpunktu pärä-kumu.
Rädiks lidzsinejäs 11 ciiiäs
amerikä guvis 9 uzvaras. ;
Sensäcija Anglfjas kansa izcma
futbolä: atkärtoiuma spele 2. ligas
IZVILBXfMI NO T Ä M NODAJ^ÄM E U O T A RUZVELTA GRÄMAT;r
PAR VP;A TEVU PREZIDENTU FRANKLINU DELANO RUZVELTn
KUIt ATTELOTAS LIELÄS K A l ^ LAIKA KONFERENCES ^
(4. turpinäjums)
Tai peqpusdienä ieradäs Degol%
dz§ra teju ar Zirp, deväs uz Mira-doras
viesnicu runät ar Ceröilu. Tad
sagatavojäi skatuvi vii^ia apspriedei
Vii;i§ ieradäs ar drumiem mäkö-piem
ap iäugsto pierL Vii;ii runäja
30 minutes, tevs laipni un piekläjigi,
Degols iespidigs. Te tipisks Jiemers.
Tevs: „Esmu pärliecinäts, ka vare-sim
palidzet jusu lielajai zemei täs
liidetä atjaurio§anä/*^
begols: (Nesa/protams ruciens),
Tevs: „Un varu apliecinät jums,
ka mana zeme uzskatis piedalT§anos
sai uzdevumä par pagodinajumu."
Degols: (Ruciens^ „ l j i 0 t i laipni, ka
jQs to säkät."
Kad sada velda saruna bija galä,
.garais francuzis atlieca augumu no
kresla un soloja uz durvim. DaJas
minutes veläk iek§ä iespräga Cer-öils.
Kadu stimdu vii^i salidzinäja
DiezTmes par särunäm, kas katram
biiu§as ar Degolu. Likäs, ka Degola
izture§anäs nav tevu iespaidojusi.
Esmu Därliecinäts, ka vii:i§ atzina, ka
tä gluzi vienkärsi saskaneja ar to,
ko vin§ jau pai® agräk bija par §o
viru domäj is. •
. „Kas. biiis, bijis," teica tevs, ,,Me6
esam ar M lietu gandriz galä. De-golam
un Ziro jadod vienädas tiesi-bas
valdibas sastädlSanä. • Kad vai-?
diba säks darbotiess, franöu demo-kratija
spers pirmo soli. Gan Fran-cija
päti lems par to, kam jänotlek
ar Degolu un Ziro. Tä vairs nebus
musu. dariäana."
Käd Cer5ils un pärejie bija aiz-vienTba
pieveicä „Liver- gäjusi, tevs runala .par Franciju un
"1—0, kvälificejpties finäla sa-| täs näkotni. „Zini, nemaz lerunä-censibai
ar „Charlton Athletic" vien-1 joi par faktu, ka sabiedrotiem bus
padsmitu.
Jauns pasaules rekords svära cel-sanä:
G. Ncivaks (PSRS) pussmagä
svarä, abrocigi uzspiedis 138 kg. Vins
dazädus pasaules rekordus labojis
jau 22 reizes..
13 mehesus ilgä . konkurences.
„kavs", k o izcinija dazädi Francijas
sporta laikraksti un zurnäli. „Pirmo
jäuztur militära kontrole franöu
koloni] äs Ziemeläfrikä vei gadiem,
nemaz rieesmu närliecinnts, ka vis-pär
biitu pareizi atdot Francijäi vi-nas
koloniias jebkad, iekäms negu-sim
skaidribu riar to, k ä t ä pläno vi-nas
pärvaldit." « '
: „Bet, tet! ' Kolonijas taöu pieder
Francijäi . . . Ka tad mes varam ru-godalgu".
ieguvis „L'Eqmpe", palik-1 nät par to neatdosanu?"
viemgais francu sporta laik-i „Käpec täs pieder Francijäi? K^ä-raksts,
kas iznäk katru dienu.; • v | pec Maroka, ko apdzivo marokäni,
pieder Francijäi? Vai . Trido^cma?
Tagad to pärvalda janani. Käpec
iapäniem bija tik vie.f^li to iekarot?
Indokmas iedzimtie bija tik ap-spiesti,
ka tie domäja: bus labäks
par franöu virskundzibu!'*.
^ ,.Jä, bet . ; ." ^•\'[::--
izpetit juras^dibertu 3 km platä jos-I^'-'^
i r AV^T T B Es runaju par to, kas notiks, ja mes
pec sT kara Jausim miljoniem atslTgt
tai pasä pusverdzibä! Nedomä, ka
sobrid Klusä okeanä mirtu amerikä-
.„NZ" zino par amerikänu planu
deväs rokas. Pa durvim iespräga
CerCils, Tevs plati smaidlja.
„Mes vienojamies,'* Degols sacim
Ceröilam, ,Jca darisim, ko varesim
lai izsträdätu piemerotu daibibas
plänu," vii>§ bridi kluseja," iekäms
piebilda, ,jkopä!" V
2iro memi pakianijäs, > ^
, „Näciet!" sauca tevs, „Fotograf§,
simies." Un visi öetri izgäja terase
Kamer kameras kliksl|:eja, abi ^ene«
räU atkal sadeväs rokäm. / :
Pec preses konferences kopä ar
tevu iegäju iekää atvadities.
„Nu," teica tevs. „Mes jau nu pa.
veicäm krietni daudz, bet man gri«
betos pärrunät ar tevi vienu lietu
Eliot, Redzi, tas, ko ang]i därijusi
— darijusi jau simtiem gadu —
un paliek tas pats, Vi^i gudri un
apdomigi izraudziju5i sabiedrotos,
Viiji vienmer izpeld virspuse un ta-pat
valda pasaules tautas un »irgus
ar sayiem reakcionärajiem pai^$-
mieniem. Soreiz mes esam viiju sa-biedrotie.
Vispirms Ardzentijä, ve­läk
Vasingtonä, tagad Kasablankä
esmu centies ieskaidrot Vinstonam,
lai vii;i§ neiedomäjas, ka mes atkal
palldzesim. vipam sagläbt viduslai-cigo
britu imperijas ideju.** '
3. Kairas konference
Kad riovembris kluva aukstäks,
säku gudrot, kad reälizesies teva
läni par „tris lielo" satik§anos. Tad •
sa^emu slepenu zirpi no äeneräja
Beidela Smita, lai dodos uz Oranu
satikt kadu „svarigu personu."
Soreiz tevs nelidoja, bet ieradäs.
ar kaujas ku^i „Iowa".. Juras ce]o-jums
bija darijisviriamlaba, viu§
bija atputies un spraigs, , Tagad ;
apspriedisimies Kaira," vii?§ stä^jtija,
bet pec • tam* Teheränä. Visdirms
satiksos ar Cangu, tad ar kru3ttevu "
Dzo." . /^^
Pec isas atpiitas Orana, tevs ii- •
doja uz Kairu. Es sekoju dazäs die-nas
veläk. Kaira, tapat kä .. Kasa- /
blankä, l^önferences rajons bija
nösprostots - ar dzelönstieplem.; Tevs
apmetäs vestnieka: Kerka vasarnica.
Ceröils un Cangkai§eks apmetäs l^i-vejos
namos. /•
kad ierados Kerka vasarnica, tevs
vei bija gultä, viens pats brokaäto-dams.
Vin§ izskatijäs atputies. Jau-taju
viiiäm, kas te notiek.
•: (Turpinäjums sekös)
sta, ka Marsals spiez pats sevi un
savus kollegas Maskavä pie darba.
Tipisks esot säds starpgadijums. —
Bevins ierosinäjis, lai ministri uz-klausa
vietnieku zinojumu kädä
Austrijas jautäjumä. Molotovs atbil-dejis:
„Varbut, ka vietnieki Austri­jas
jautäiumä nebijs sajyatavojusies
tulit atbildet." Uz to Marsals vis-stingräkä
toni atteicis: „Amerikänu
vietnieks bus sagatavojies.'^ Pec pus-stundas
feenerälis Klarks savä vies-nicä
uzzinäjis, ka vinam näko§ä
dienä jäsniedz zinojums. Vins iesau-cies:
„Mes jau zinojäm par panäku-miem
Londonä. Vai domäiat panä-kumus
seit?" Tad vins aizgäjis
sarakstTt zinojumu.
Jaukäko . diplomätisko uzvaru, p§c
„Time" zinäm, Marsals ieguvis tad,
kad Molotovs apvainojis ASV par
väcu reparäciju aizturesanu. Molo­tovs
nolasijis pazinojumu, ko vinam
pie konferences galda pasniedzis
Visinskis,. ka misters Dzons Giins.
no ASV saimniecibas ministriias at-kläti
.slavejis väcu patensu lielo ver-tibu.
Marsals atbildejis, ka visas
väcu patentes, ko ieguvusi ameri-käiii,
iespiestas grämatäs, ko ikviens
var nopii'kt un ko Padomju SavienT-ba
iepirkusi lielos vairumos: Sai
bridi padomdevejs Kindlebergers
izgäjis no sezu zäles un pec brlza
atgriezies ar portfeli, no kura izne^
mis un pasniedzis Marsalam saim-niecibas
ministrijas darbinieka
Dzona Giina vestuli. ku^ä tas
Siidzas, ka nav pieietami ^nekädi
dati par väcu techniskiem atkläju-miem
krievu rokäs un ludz Marsalu
runät par SO jautäjumu Maskavä.
Kad Marsals nolasijis vestuli, Vi­sinskis
piesarcis, bet tomer pagrie-zies
pret savu pfieksnieku smaidT-dams.
Smaids pamiris, kad vins
ieraudzliis drumo Molotova izteik-smi.
Tas noticis dienu pirms piemi-netäm
Molotova viesibäm. Marsals
ieradies sarikojumä ar Suvorova or-deni,
kas tam 1944. gadä pieskirts
par ..strategisku im taktisku veik-smi".
Newsweök, Time
lä gar'visu gapo ASV piekrasti
abäs kontinenta puses, . izmantojot
ipa§us nirsanas aparätus, zemude-nes
un modernas petiSanas ierices.u^. - ^,,^1: *^„„x: wr.^r.^r^;^z>^
Amerikänu galvenä interese esot^^^vl^ ^^^^^ " O H ^^
veltit. varam, svi^^^^
kas,kä domä, lielä vairumä .atrodo-^ ^^^^^'"^ to at,^ai atkartot.'
ties zem jöras. Bez tam jau no-skaidrots,
ka Kali^rnijas un Luizia-
Es teicu: ..Kad;biis noor^äniz^tas
Anvienotäs Näcijas, vai tad täs va-nas
piekraste zemijuras ir^-n^
kräjumi, kas;tälli pärspejyisus lidz
Sim pazistamos un speiu nodrosinät
pasaules apgädi ar degvieläm var-but
pat uz yairäj^iem gadu simte-niem.
Ar ultraskanas un • atbalss
aparätu palidzibu jau ta.^ad iespe-jams
diczgan viegli analizet iezu sa-stäyu
zem> jiiras dibena. Tur atro-damo
bagätibu iegiisana ie vero ja mi
pärkärtotu visas pasaules saimnie-cibu.
NZ •/•
Par neparastu gadijumu zino
^eue Zeitung". KädaKUes iedzivö-t^
ja, kas seroiusi par tikko sanemtu
data tiesibäm?
; i ;,.Tas ir tas, par ko domäju. Kad
busim uzvarejusi karu, tad dari§u
visu, kas manos spekos, lai ASV ne-kädä;
yeida neatbalstitu britus vi^u
imt)eriälistiskäs tieksmes."
Sestdienas launa<?ä niedaliiäs tikai
Hari is Höokinss. Cercils, tevs un es.
Sai iauna^a dzima fraze ..kapitulä-cijä
bez noteikumiem". Tevs to iz-teica,
Harijs tnlit, uztvera to un iz-skaidroja,
Cercils bridi, närdomäja,
t^d saka smaidTt: „Lieliski! Varu
skaidri iedomäties. kä Gebelss un
yisi päreiie spief^^s! "
Tiklidz teva fraze biia akcepteta,
vins säkä domät nar täs iedarbibu
zinu, ka vinas otrs virs kritis vienä oträ_ virzienä. ,,Sat)rotams,
ho pedejäm otra pasaules kä^a kau-jäm,
tai pasä diena sastapusi idi-vaina';
izskäta viru, satrukusies, rine-tusies
tam k Iät un skQpstljusi vinu.
Tas: bijis. virias pirmais virs, kas pa-zudis
pirmä kara laikä un tikko at­griezies
no Sibirijas. ^
1}.-/
-)
QIMENES SASKAI^fA
„Mes velamies abi atvert kopigu
kontu: iemaksas uz vina värda, iz-maksas
— uz mana."
The Amsrican
1 auta jums, kä uz to skatlsies krievi."
Tad vin§ Därdomädams atkärtoja pie
sevis: „Kapituläcija bez noteiku­miem!
Skan tä, it kä pats krust-tevs
Dzo butu to izdömäjis." •
Näkosä dienä, svetdiena, Ziro ie­radäs
uz kritisko satik§anos ar De­golu.
Tevs tulit Iceräs pie darba.
„Jums jäapsola mums, general, ka
jus runäsit ar Degolu . .
„Ar to cilveku! Viri§ ir patmilisl
Man vajadzigi tikai ieroöi arniijäm,
ko varu mobilizet . , ,*\ ••.
,r . . jums järunä ar vii;iu un jä-izsträdä
kopigs pläns pagaidu val-dibai.
Diviem tädiem viriem, kä
jus pats, ^eneräli . . ."
Pagäja trisdesmit minutes.
Beidzot: „Es saprotu, prezidenta
kungS." .• : \-\-,
Kamer vlrii runäjä, bija ieradies
Degols un gaidija ärpuse, halle. Vini
durvis aizdräzäs viens otram gafäm,
kad Degols ienäca istabä.
Zeme bija sagatavota, bet prima­donna
joprojäm gribeja, lai to lu-dzas.
Tevs pärgäja uz strngribu un
prasibäm. Es. izmuku no istabas un
man sekoja 2iro. .
Abi ^eneräji stivi raudzijäs viens
uz otru. Tevs aicinäja tos saroko-ties,
lai apzimogotu paktu.; Kä divi
nikni suni vini säkä iet viens otram
apkärt pusbkä, tad isi un ätri sa-
LSK; ESLINGENA
tJlanda iela pi.enäkusi un saijemamt
Äitii §ädäm personäm: Leontinei
Paimanei (Vircburga), Johanam Ja-kobsonam
(Nolferdingä) un Lösti
Vallastei (Kleinhenbachä).
L. Grizes jkdze! Ludzu uzdodiet
savu tagadejo adresi M,* Kalcjai:
(13b) Muhldorf/Inn, Siedlung Eich-feld
12. - V / 143
Par Karit Kazaku, dzim. Mujänu
pag., un Kärli Cdri no Rlgas, kufi
1944. g. julijä atradäs Dadiavas-Al-lachas
kone. nom., zipas ludz M.:
Ozola: (13a) Fischbach b. Numberg,
DP Gentre. ' H2
Sievu Valiju Rozi dz. Belj:eri, dz.
31. VII. 1907. g.,„ meitii?u Ivonnn un
bij. l e i Eduardu Eichertu, dz. W\
g., ho Rigas mekle Harijs Roze: c/o
Özols Rasunda, Stockholm, Hasselsti-gen
6 II, Sdiweden. f]^^^^^
, ts par 15. div. 34. p. kf. Gu-näru
Blumbergu ho Ikskiles, dzini
is; IV. 26., ludz brälis Elmärs BlOm-bergs:
(24) Eitin i . Holst., Baltic DP
Draugus, radus un pazi^as
Georgs Belikjancs no Rlgas: (13b)
Jettingen/Sdiwaben, Hauptstr. 389.,
134
Raimondu Väjuku, dzim 29. X.
1925. g., no Embutes pag. mekle ve-cäki.
K, • Va]uks: (21a) Greven (West­falen),
Kettelerstr. 15. : /^m
pasutinof laikrakstu pa atsevi§-
yem eksempläriem (iidz 3 eks.),
maksa RM 5.-^ menesi; pasutinoi
kollektivi vairäk par 3 eksemplä­riem
— RM 4.— menesi par ek-sempläru.
Sludinä^imu maksa:
RM 2.— par vienslejigu iespled-rindu
vai tai atbilstcsu ielpu»
piederigo meklesanas sludinäjumj
lidz 4 rindäm — RM 4.—, garäki
par 4 rindäm pec parasta tarifa.
Abonementu pieteikumi, sludi-näjumi,
naudas pärvedumi tn
korespondence adresejama .J^*'
vijai". (13b) Giinzburg/B^ Biir-germeister
- Landmann - Plate
OSIBG; jditoJ
? Ä flarlJ» »
kerosies P|«
..bmtes, jo
1 - 3
--1}
lilcteni
1
kaut gan
lai t
No
pat divas. sitoi
ScBBCinformaaja
^sprasibas-esot tlk,
bBdolies bafas, m Aus
*ui padomju vasaJvalstS'
• •, starp citu, na-
UNRRAs (JENEI
IRRAs
t.Mss, apce
soBelgrades lidmaSmä iei.
!^ kur viijam bija saruna
Bas nunistru prezidentu-F
Jenerai Ruksii. savä <
Mnlcä pie^ema marSals]
özi^o AP, sirsnlgi
impÄibii,
Äaviju aial uz i^^^^^"!
^ Ruksa täläkais
ffiMoslövakiju, . ^ ^ j v*
IRO darbibas jaut|
tolaikuvel nevirzäs' uz
i l jenerälsekretärs L i , |
apsvei" kas butu
* vei tris trukst
tit IRO
iasjäflietu: ministrij
»^ttadonä paskai(to
f ^mm tJNRRA
^'"forganizäcijas" apziiii
.^tiatbalstotzidutra
^caurltalijutäläkcy
" Aflglu valdiba sini
Äisote
ä.|veroJQt näves^södj
\sapulci, kd
- ^ ^ ä j i e n Ä ' ' ^ ^ ^ ^
» f ta den^on^tl
Iv?