Bavarijas Latviesu vestnesis, February 20, 1948

              g. 1 k:
*VIJA, 1948.
;n. Nortons u,fn. bet. noiSŗŗaf.
^la,::ka viņa c - , •
Is. sita tā, i t i ā K
attēli acīs ^ saka
acumirkļus N o r t o . '
ft. i. 8573 m;
•n dažus: jar'duR
ķresta; galvenā
Ē 1000 Pēdu auS'""''''''
'iva klints, kas I '4^*;
lejā drošiba 1 Z^'^
^ a viņu spēkos '^^^
piats Pax pirmos
MJS nolēma aoUeS!^
I
« ceļu m t(>, vīna li J^"'
js un katra niēZ,
il8 dzivea saDhi»
air^āK atejat
la Nākoša S vakatS i
, 6- nometni. BZI?'
,kiēii« nesēji, kastfe
aaubgi stkāakpaāsj in io,m etnesl!
Kraiam va bjja lemt,
Irvinu, 8.
I
•fj
i
f:-
1' i
un
pavadija.vietias.- ^
I-,
II.
I
16 n o ŗ ^ Plā^^
ivtoafi: sedza
yiJ?s pašlaik petiļa?*
^- api. 26.000 pS^
ie" kļuva redzaim
sevis vii>S iera
Pi*et žUajam
^ vakāk kā 800 pā\iļi
lām kustējās augšup. '
veica milzigiia
tus nākoēajls 48
nonesa savu _
nometnē un tad k'apa'j^
rtSk īrn augstāk, novSi^
gaididaim. Bet kalm ķ
ka migla tīta unnold
bija nekādu zimja NSk»
viņš atkal atstSja 6.j>
ļ, meklēdamg un sauki
iup. Vienīgā atbildes .
!Ja kaukšanai AugžS,n4
un neuzvarēta, mūā
un klusutna tīta,^
Beidzot, kad visas cei
,šaa, Odells atgriezās' 6, M
sdžtiālizēja gaidltājieiftl
par notikušo traģēdija
ia m Iiirina te
ledus un klinšu tneM
'ga pasaules noslēpumi
ad un kā nāve viņus pi!
i vai uzvara pirms tašt)i;i
zina til^ai mēmie lieclniš
un ledus masas
i-ir-i
:
ļif.i-itvārdu
mikla
LATVlJAf,;::.'.^
Latvian Nevvspaper
published twlče wee,kly.
Authorized by EUCOM HO.
ClvlJ Affairs Divisiōn 14-th
July. 1947. AG m ? GEC-AG
0. Ed Itor: ^ Kārlis Ra -
bācs. Prlnter: „Schwābi-gches
Volksblatt" Ģfinz-burg'Donau
Burgermelster
- Landmannplati ?. Popu-latloD
to be «erved: 20.000
3. •W«lite-..10J>-'^B*»"'
. Nr. 14 (119)
Piektdien, 1948. g. 20. febr
iznāk otrdienās un piekt­dienās.
Izdevējs: BALK
uzdevumā Latviešu preses
darbinieku sadarbības ko^
pa. Atbildīgais redaktork:
K. Rabācs, vietn. A. Llepi,
redaktori: Z. Bārda.
Culītls, H. Mindenbergs,
A. Smlts. Adrese: Gflnz-burg'Donau.
.^Latvija", p
Tālruņi: apg. 84, red. 50,
spiest 92.
zaudēs neat
enerālis Eizenhauers
ija vienojušas pār
apgalvo, ka ASV un
nām militirām
^^^^^^^^^^^^^ LIDMAŠtNfU MANEVRI
Grieķijas valdība, neskatoties uz speciālu parlamenta pieprasījuniu,
liegtā sēdē nolēmusi parlamentu atlaist, jo atzīst, ka šai svarīgajā brīdī
politiskās partijas tikai traucējot nb valsts aizsardzības darbu,
ziņo Bferomihsteras radiofons. ,,New Herald Tribune" ziņo, ka šai
nedēļā, tiklīdz Atēnās ieradīšoties jau amerikāņu militārās misijas
vadītājs ieri.Flits, sākšoties jauna fāze grieķu pilsoņu kaŗā^ jo ar šo
brTdī iesākšoties lielāka amerikāņu līdzdalīs polftlskajā un militārajā
•Btratēžljā..':
Vienošanās par to 'esot panākta
ļoti svarīgā amierikāņu un ,^ngļu
Ihisljuuh sūtniecību darbina
spriedē, ar -.Grieķijas valdību. Ām
rikāņi • un anfi^ļi ^pt saņērnuii; ga­rantijas,
ka visus;*svari|ļākus lēmu-'
rrms pārrunāšot rē.?uļārās kara pa­domes
sēdēs, kurās piedalīsies arī
; amerikāņu un angļu pārstāvji. Grie­ķi
• atmetuši; plānu dibināt mazāku
kaŗapadomi, kurā piedalītos tikai
ministru • prezidents, viņa vietnieks,
sabiedriskās kārtības un kara minis­tri
un bruņoto spēku Štābu priekš-
;nieW. ^•;v':\^V''^;--/^
Kara padomes 'sēdēs piedalīšoties
ne vien anieril^^nu'un-anģļū misiju
vadītāji, bet vēl divi citi šo valstu
• pārstāvji, Šien:i'6etriem gan nebūšot
balstiēsību, bel; vini tikai došot pa­domus.
Viņu klātiene, pēc" „New
York- Tribune" doņiām, novērsīšot
neapsvērtu armijas polītiku kā; arī
aizkavēšot • eventuālus armijas mē­ģinājumus
vilcināt amerikāņu pie­prasītās
"vispārējās ofensīvas ievadī­šanu
pret nenuerniekie'm.
Jādomā, ka jauna vienošanās pa­tiešām^
veicinās efektīvāku .rīcību
pret Grieķijas partizāniem un Mar-
: kosa valdību, kas, pēc BBC zinām,
Sinis dienās it kā uzņēmusi di.nlomā-tiskus
sakarus ar Bulgāriju, Rumā­niju
un Ungāriju. /Šī rīcība acīm
^ redzot iekļautos aktīvākā . ASV V i ­dusjūras
politikā, kuras nepiecieša­mību
apliecinājis' prezidents Tru-mens
ar vēstuli kongresam, piepra­sīdams
jaunus līdzekļus Grieķijas
un Turcijas atbalstīšanai, un ko loti
skaidros vārdos apliecinājis arī ģen
Eizenhauers plašā ziņojumā, ko viņš
oublicēiis, atstādams ASV armijas
štāba priekšnieka aniatu. Sai ziņo­jumā,
kuru īsumā pieminējām , jau
mūsu laikraksta pagājušā numurā.
Eizenhauers starp citu vēl teicis:
„Ja Vidusjūras valstis zaudētu, savu
neatkarību, tad karš būtu ļoti tuvu
klāt."; Tālāk viņš uzsvēris neoiecie-šam^
bu palīdzēt demokrātiskajām
zemēm, jo tad, ja tās savu cīnu zau­dētu,
„mēs piedzīY6tu, ka pāri sa­šaurinātiem
okeāniem un arktikas
barjerām esam nostādīti pret des-noti.
sku kolosu, kas izplēties pār
Eurāzijas kontinentam un āptveŗ
kādreizējo Romas impēriju, senb
Persiju, ģermāņu karaļu valstis un
fmnnfToļu chanu platības . . ." Se-ļ'
Višķi esot jāsargā Vidusjūras teloa,
jo tās zaudēšana nozīmētu tiešas
kara. briesmas. Eizenhauers izteicies,
ka pasaules.: stāvoklis šodieh esot
„pietiekami turbulents", lai ,,vienai
izolēta akcija varētu izraisīt kon-f
fllktu kādā kritiskā apeabalā, un ja
karš, reiz iesācies, tas ātri lec pāri
robežām un ieiauc citas tautas, ku­ru
vienīf^ā vēlēšanās ir miers."
Arī Maskava šķietama sākusi''-jau­nu
,,aukstā kara" ofensīvu šai pašā
telpā. Maskavas radiofons ziņojis,
(Beigas 5. Ipp.)
Latviešu organizā­ciju
apvienības
jautājuma
' Tā| kā Latviešu organizāciju
apvienības dibināšanas sanāksmē
14.1 februārī, par ko ziņojām ie­priekšējā
numurā, ne LCK priekš­sēdis
prof. V. Vītols, ne LCP
priekšsēdis J. Lavenieks nepieda­lījās
(tajā pašā dienā Valkas no­metnē
notika arī paplašināta
LCK sēde), tad redakcija 18. feb­ruārī
telefoniski lūdza prof. V.
Vītolu (Memingenā). precizēt LCK
viedokli LOA jautājumā. LCK
priekšsēdis ^ paskaidroja, ka viņš
par Jaunās apvienības nodibinā­šanos
gan esot dzirdējis, bet tu­vākas
informācijas viņam ne­esot.
Nākamās dienās viiiš došo­ties,
uz Eslingenu, kur cerot sa­ņemat
tuvākas ziņas, kas 14. febr.
sanāksmi ierosiinājis un par tās
inorisi, pēc kam arī varēšot pre­cizēt,
savu personīgo i,viedokli.
TurpreUm LCK un LCP viedokli
varēšot noteikt tikai LCP 3.
marta sesija.
Ievācot ziņas par LCP priekš­sēža
Lavenieka viedokli, izrādī­jās,;
ka Lav^ieks paziņojumu
par 14. februāra sanāksmi līdz
sknāksmes dienai nebij a' saņēmis.
EMIGRSGIJA UN MŪSU DZĪVĀ SPEĶA UZTURĒŠANA
ki: 1. Bez larba. 4. >
- 8. Apstākļa
12. Valstsvīrs, kas aļj:,
[itleru. 14. Viena:no%
īāciju organizācijām. ,|j
19. Liferātūras;JO#;|-
. svars. 2i,
tjums. 25. Gaņdnz> | ;
^27. Termins ausan^. fe
p. Smilšu, sanesums u
.Adas cimdi. > ! ; . ļ . , |a
.7.'PiMēta_ Smja. I
Henu nami. 16. -fc
ki: 1. Mazurlca.^^
Kāpa. 11. Aron^
tes. 15. Arasi l''j^3Pi?:
..Eži. | i.::My2jļ^
I, 28. Suve./_^»'„ 123.1
- StatenisK.};!, ļ^jī'l
Jnoti. 4. Usnes.^;iv=f
ūpis.:; 8. SBS^^S:^^
•s. ,13. Labiesf; .
Vēlēdamās prof. H. Buduļa
rakstā skartos jautājumus no­skaidrot
dažādiem redzes vie­dokļiem,
redakcija liidza par
mflsu dzīvā spēka problēmu
ari LCk domas. Jautājimjs
apspriests LCK 14. februāra
paplašinātā sēdē, kur atzīts,
ka jauktas laulības latviešiem
nav vēlamas. N
I
i'f'.-
ii'.'-
22. KaUa. .
Ēvele. 27. Reiz.
Ja.
Latviešu tauta pašreiz atrodas vis^
aliktākos apstākļos^" kādus vien var
iedomāties tautas dzīvā spēka sagla-^
^bāšanai. Sākot ar '194i. gadu mūsu
tautas piederīgie: ir: izkaisīti pa. v i -
• fliem vējiem, ģi- ^ '
menes saskaldītai
jauni cilvēki izsu-:
tīti spaidu darb^os.'
l^ieļa tautas daļā
: : atrodas trimdā,"-
visvairāk ; Vācijā,
,: pa daļai arī Zvied-
^ ; . rijā, Austrijā^. ;
Anglijā UG. Gados
: vecākie lielākā
. procentuālā samē-
. rā. palikuši dzim-
:tenē, bet .jaunieši-:
un :vidējo :gadu ciivēki lielā vairu-,
, :mā ^atrodas t r i m d ā ./
Pec Centrālās kartotēkas V ziņām,
^947. g; novembrī trimdā reģistrēti
nepilni 112.000; lat^dešu, no tiem
V 62.468 vīrieši un 49.027 sievie^
Pec kara visur sievietes ir -krietni
•'.pārsvarāVpar vīriešiem, tad -niūsu
, .^ip^diniekos tas Ir otrādi, "pie^^^^
,starpība starp .vīriešu Un .' sieviešu
: fik^itu ir: krietni -liela. •Turpretim;
. ^psu • dzimtenē latviešu.. sievietēm-
^ajadzētu būtlielā:j)ārsvar^pār• vī-,
. riešiem.: V i s m t a i h pievienojas vēl
, :.pds.nelabvēlīgs apstāklis,.;un proti,
: ka .trimdinieku kustības .brīvība .ir
ierobežotā; un ka darba; u n :emigrā-;
cijas .piedāvājunii pašreiz, notiek
J^a.veida, ka-'uz ziriāmu;zemi vīrieši
l^eļo. daudz lielākā 'skaitā- kā sie-vietes.-:
.\:'':V'
' • pag. .g lat"
: . Viešu izceļotājiem .Anglijā ^bijā- 4690
.\vkieši uu:^^^^^^^
,Jijā 289 vīrieši un -63 sievietes,:; Ka-
: .nādā 118 vīrieši u n 19 sievietes, ASV
; ?7 vīrieši un 131 sieviete, Dienvid-
.amerikā 73 V sievietēs utt.
Tai pašā. laikā Zviedrijā bija 2952
vīrieši un 1851 sieviete, Austrijā 980
vīrieši un 1172 sievietes, Dānijā vīrie­šu
bija 884 un sieviešu 886, tātad
vienādā vairumā.
... ^. Kamēr emigrā-J
cija būs atkarīga
vienīgi- no ' darba
piedāvājumiem
.dažādās zemēs un
kamēr - strādnie­kiem
nevarēs, jtū-liņ
. līdzi braukl^
: viņu ģimenes^ tik­mēr
.vīriešu :: un
sieviešu iizklīšan
pa dažādām ze­mēm
kļūs vēl ne-
' • vienmērīgāka.
Līdz ar to mūsu tautas biolo-
.ģiskās saskaldīšanas process kļūs
vēl sāpīgāks. Ir gluži dabīgi
ka Ijaunieši cenšas nodibināt sa­vu
ģimeni visos apstākļos, kādos
tie uz ilgāku laiku nokļūst. Eiropie­šu
izceļotāji savā laikā diezgan lie­los
apmēros ir sajaukušies ar ieze­miešiem,,
kuru vidū tie ir ilgāku, lai­ku
dzīvojuši, pat. ja. iezemieši rasis­kā
ziņā bijuši viņiem pilnīgi sveši
Turpretim tad, ja rasiskās atšķirības
nav, tad saprecēšanās starp * ieceļo­tājiem
un iezemiešiem vieglāka un
nāk' kā. nenovēršama parādība. Ja
nemaldos, kādā laikrakstā bija atzī­mēts,
ka samērā īsā laikā vairākas
latvietes izgājušas pie.zviedriem par
sievām, kaut gan Zviedrijā, kā re­dzams,
latviešu, vīrieši ir pat skait­liskā
pārsvarā par: sievietēm. Tādu
laulību nodibināšanu starp, izceļotā-
' jiemmnieiemiešiem noteic ne tikai
jauniešu saK^starpējās simpātijas, bet
daudzos gadījumos te. līdzdarbojas
arīļ tīri sainmieeiski apstākļi im ap­svērumi.
(Beigas 2. IppJ
Krievi izvac
echoslovakijā draud valdības krļze
FiEDERĀCUAS PLANI B A L K A N OS
Polītiska aktivitāte Austrumeiropā pēdējā nedēļā vēl pastiprinājusies.
Polijas, Cethoslovaliijas un Dienvidslāvijas ārlietu ministru konference r
Prāgā beigusies un publicētajā komunikē trīs valstis paziņojušas,' ka i
vēlas pdedalī^ies Vācijas problēmas atrisināšanām jo vienpusīgs jautāju^ i
ma atrisinājums trīs rietimivalstu izpratnē nevarot garantēt mieru;| Pa­šā
Cechoslovakijā draud izcelties nopietna valdības krizenekomūhisitiskoi
valdības koalīcijas partiju nesaskaņu dēļ ar komunistiem. Tai pašā
laikā Maskavā parakstīts Padomju Savienības — Ungārijas draudzības
un palīdzības līgums uz 20 gadiem, bet angļu presē pastiprinās bļalsiis,
kas pareģo drīzu Dienvidslāvijas un Bulgārijas apvienošanos federācijā.
. Trīsvalstu konferences Prāgā pub- ļ divās nometnēs, .liekas, veicināšot.
licētajā komunikē norādīts, ka ar] plānus 'par Dienvidslāvijas un Bul-bažām:
esot jākonstatē, ka notikumul gārijas •ciešāku apvienošanos. • Par v
norise Vāciiānmāiot pretim Potsda- šādiem plāniem Belgradē esot dzir-mas
un Jaltas nolīgumiem, apdrau- dēts.jau kopš ilgāka laika. Balkānu
dot-Stāvokli Eiropā. Denacifikācija valstu vadītāju pēdējā laika sav-un
de'militāri2a.cija Vācijā esot: ap- starpēiieaDciemojumi, sevišķi piar-
.stāiusies un^notiekot pat nacionālso- šalaTito brauciens uz Sofiju no- ,
Iciālisma veiciļiāšana no jamia; Arī. vembrī, liekoties atbalstām šo \;ersi- .
īreparācijas rhmētās. trīs valstis vēl ju. Dimitrova viesošanās laīkāļ Ble-neesot
sa.ņēmušas. Cechoslovakijasdā noslēgtais .Bulgārijas un Dien-ārlietu
ministrs izteicies, ka Vācija, vidslavijas līgums jau norādot uz
nākotnē varot kļūt par briesmu iespējamu federāciju nākotnē,
avotu visai Eiropai. Maršals Tito pēc viesošanās Sofi-
Cechoslovakijas valdības koalīcijas jā paskaidrojis, ka visur BuJcārijā
nekomūnistisko partiju' pārstāvji vinu sveicis sajūsmināts pūli^ ar
parlamem-ā pārmeta iekšlietu mi- saucieniem: „Mēs negribam robežu,
nistram, ka viņš visos svarīgākajos Mēs gribam'federāciļu!" Kādā sarl-policijas
amatos ieceļot savas komū- kojumā Belgrades lielākajā tpātri,/
nistu partijas biedrus, kas tīši trau- kur izrādīja filmu chroniku paiļ Tito\
cējot citu partiju priekšvēlēšanu viesošanos Bulgārijā, skatītāji sālvu-kampaņu.
Policija pat .dibinot ko- '§1 skaļi aplaudēt, kad uz ekrāna pa-mūnistu
partijas šūniņas. Sekojošā rādījusies federatīvas Dicnvidslavi-valdības
sēde ministru prezidentam jas-Bulgārijas valsts karte, kas
komunistam Gotvald.am aso dom- sniegusies no Triēstas rietumoā līdz
starpību dēļ bija jāpārtrauc. Komū- Vārnai pie Melnās jūras- austrumos.
nistu partijas izpildkomiteja^dotā gādai „Dienvidslavu impērijai" no-'
uzsaukumā apgalvo, ka pārēj(ās par- rāda „Daily Mail", būtu 23 ml joni
tijas gribot pulcināt reakcionārus, iedzīvotāju, un tās territōrija varētu i
lai organizētu p4&u un pārņemtu kļūt par-kodolu plašākai Balkānu^
valdību. -Sai nolīikā tās vēloties ra-' • - ' - ' -----
dīt valdības krīzi. Trešdien neko-mūnistiskās
koalīcijas partijas kop-sēdē
vēlreiz konstatēja, ka tām vairs
vai pat Austrumeiropas federācijai
BBC, ī)U'-
jau IGOO vagonu, izvedot 100 vago­nu
dienā. Ar to Austrijas dzelzceļi,
^as tikko sākuši atkopties, atkal da­būšot
smagu triecienu.
Austrijas vagonus
uz Rumāniju
Padomju iestādes Austrijā sāku­šas
izvākt daļu Austrijas dzelzceļa
vagonu, ziņo „New York' Herald ļ neesot iespējams brīvi sarīkot savu
Tribune"' korespondents no Vīnes, vēlētāju sapulces, jo tās traucējot
Caur Ufngāriju uz Rumāniju nosūtīti | policisti — komunisti. Par jauno
stāvokli apspriedusies arī , Beneša
vadītā vtautas ^ciālis- v pārtijā. Nā-;
košā ;vaidibas.sēde: n o l i k t a /
Ungārijas valdības delegācijā, kas
pirmdien ieradās Maskavā, piedalī-
Kaŗa beigās padomju annija Aus-[jās valsts prezidents THdijs, minis­trijā-
ieguva 12.500 preču vagonu, tru prezidents Dinjess un viņa viet-ļ T? 11 1 1 ļ-
2000 pasažieru vagonu un 2500 loko- nieks komunistu līderis Hakošijs.ļ £ alKlailClU SalaiH
motivju. Lielākā. daļa ritošā mate-jau];rešdienas vakarā paziņoja abu
riāla apzīmēta ar Padomju Savienī- valstu- draudzības^ u^^ palīdzības 11-
bas zīmēm. Austriešiem gan atļauts gurna noslēgšanu. Pēc Maskavas ļ ar vairākiem, kara kuģiem un, 'de^
lietot daļu šl materiāla, bet padomju Tadio ziņām, līgums paredzot sav-santa karaspēku devies uz Falklan-iestādes
arvien liegušās skaidri kon- starpēju 'militāru palīdzību- gadi ju- du salām un paskaidrojis, ka Cīles
statēt, kāda daļa vagonu un loko- mā, ja kādai.no abām līgunaslēdzē- suverenitāte es apdraudēta. Tas
motivju I piederējusi Austrijai . jau jām uzbruktu Vācļja vai cita valsts, noticis pēc tam, kad Anglijas : mi-pirms
pievienošanas Vācijai' 1938. kas nostātos aiz tas. Līguma saru- nistrs' MakNils apakšnamā asi noi-ļ
gadā. Pēdējā laikā padomju; iestā- nās un parakstīšarias aktā esot pie- sodījis' Cīles un Argentīnas prasības
Par Spīti Anglijas
protestam, Čīle
gatavo desantu
des izteikušas gatavību lielāko daļu- dalījies arī maršals Staļins. Ārlietu pēc Falklandu' salām un šo divu
ritošā 'materiāla pārdot Austrijai par ministrs Molotovs pēc tām paskaid- valstu flotes manevrus Antarktikas
apmēram 400 miljoniem Všiliņu un rojis, ka tagad esot pabeigta līgumu ūdeņos. MakNīls paskaidrojis ka
aicinājušas sūtīt uz Masliavu tirdz- virkne ar visām draudzīgajām vai- .Falklandu salas. noteikti ir Anļ^lijas
niecības delegāciju šī uh citu: jau- stīm pie Padoihju Savienības.rietu- īpašums un Anglija nelaus; • $avas'
tājumu izlemšanai. Austiļijas valdi- mu robežām. tiesības, aizvainot. No Kcptaļunas,
ba tomēr, atteilcusies dot ļdelegācijai „Daily Mail", dibinoties mpaš-Dienvidafrikā, uz Falklandu 'dalām
pilnvara;^ šīs lietas izlemt Maskavā, reizejo starptautiskās situācijas at- „ar aizzīmogotu ^pavēli" devies ang-
Kā „New. York Herald Tribune" | tīstību, ziņo, ka Eiropas sadalīšanās i ļu 8000 t kreiseris „Nigeria".
korespondents norāda, iemesls esot
sliktā pieredze ar zināmA veida lī­gumiem,
kādi panākti žir mazām
valstīm, kas sūtījušas ; uz Maskavu
delegācijas. . Pēc tam krievu iestā­des
paziņojušas, ka rezervē 3000 va­gonu
i izvākšanai no Austrijas. Pa­stāvot"
bažas, ka šo skaitu krievi
vēl ļ/arētu palielināt. ;
Tas pats laikraksts ziņo, ka pēc
četru mēnešu slepena darba kjrievi
pabeiguši jaunas benzīna rafinēta-vas
būvi, kas vairāk nekā divkārt
palielināšot Austrijas degvielu pro­dukciju.
Jaunā fabrika atļautu krie­viem
kontrolēt 90.000. tonnu deg­vielu.
gadā, ieskaitot-augstākās kva­litātes
benzīnu militārām vajadzī­bām.
Fabrikas būve sākusies oktob­ra,
bodarbinot 700 personu, to vidū
ari pp, kas nometināti īpašās bara-
,kās būves tuvumā. '
' Austrijas 'ārlietu ministrs Grūbers,
pēp Šveices radio ziņām, izteicies,
iia gadjjumā, ja četru ārlietu minis­tru-
vietnieki Londonā tagad vieno­tos
par Austrijas .mierlīgumu, .tad
vēl šo irudeni Austrijā būtu iespē-jams^
sarīkot parlamenta vēlēšanas:
ASy ārlietu ministrs Maršals preses
konferencē Vašingtonā.izteicies,., ka
ĶSV esot pret pārmērīgā-n finan-ciālāmi
prasībām no Austrijas, jo ar
ļto' andraudētu tās sainmiecisko neat-kaiibuL
NYHT, BBG
j H A l f t A N A
/»PZTM£JUMU5 SKAT.
I3LAKU5 KARTE
Šīs divas kartes, kas zīmētas pēc „New "York' Tirnes", rāda stāvokli
Ķīnā, kāds tas bija pirms gada un kāds tas bija šīgada janvārī. Sļ^arp-laikā
nākuši klāt vēl divi svarīgi notikumi komūriisti nogriezuši pē­dējo
sauszemes ce|u uz Mandžūrijas galvaspilsētu Tvlukdtnu, tā ka iespē­jama
arī šīs pilsētas krišana sarkano rokās, un Korojas zicmejdaļā
izsludināta padomju republika. Pēdējais notikums drirud t^aplaš-.nat Tā*
lo austrumu pilsoņu kara lauku. Skat rakstu 5. Ipp.
mm'
• I
•i
17 • \ •
• ^ ; -i
/
V