Bavarijas Latviesu vestnesis, February 20, 1948

              NO
Angelikās Gāilītes romāns, apgāda
„Tēvzem&^ izdevums
Daži varbūt iebildis, ka vēstīju­mam
110 lappužu biezā grāmatā tā
kā nepienāktos romāna nosaukums,
taču šeit ir psīGholoģiskais iztirzā­jums,
diezgan daudz problēmu, iek-fiēju
notikumu, pārmaiņu, pagrie­zienu,
kas vijas ap galveno varoni
Gundegu, ka to ar pilnu tiesību va­ram
dēvēt par romānu. Neaizmir­sīsim,
ka Hamsuns kādu savu apm.
tikai 20 lappušu garo sacerējumu
nosaucis par mazu romānu. Piede­rību
rakstniecības veidam neno^ka
garums, bet iekšējā struktūra.
Dažam lasītājam varbūt liksies
neparasts arī tas, ka daļa romāna
sacerēta vēstulēs, /ko Gundega ap-naaina
ar savu draudzeni Ausmu, kā
arī ar citām personām Bet šai for­mai
ir zināms attaisnojums tai ap­stāklī/
ka Gundega dzīvo ārzemēs,
brauc no Parīzes uz Norvēģiju pie
sava līgavaiņa, viņas draudzene
Ausma turpretim ir Rīgā, Astoņ­padsmitā
gadsimtenī vēstules sa­cerēti
daudzi slaveni romāni: sen­timentālā
romāna nodibinātājs ang­lis
Ričardsons (1689.—1761.)
šo veidu, francūzis Soderlo de Lakto
tajā ietērpa savus Bīstamos sakarus,
ari Puškins/atstājis romānu iesāku­mus
vēstulēs. Latviešu literatūrā
gan tikai viduvēji autori, Zeltmatls,
Skuju Frīdis rakstījuši stāstus
vēstulēs, taču tas nevar būt par ie­meslu
noliegt šo paņēmienu.
Angelikas Gailītes. literārā darbī­ba
sākās pēc 1905. g. Viņas pirmie
stāsti Ilgas im maldi (ap 1913. g.)
rāda simbolisma izsmalcināto for­mu,
neparastas Izjūtas, inteliiģentas
sievietes pārdzīvojumus.. (Latvijas
laikā Gailīte publicēja otriļi stāstu
grāmatu Dzirkstis sni;egā, bet tagad
pirmo romānu, kur' intelliģcntas
latvietes — filoloģes, gleznotājas
Gundegas — pārdzīvojumi, mīlestī­bas,
laulības sarežģījumi meklē izeju
pozitīvā dzīves atzīšanā, mātes uz­devumā,
nenoliedzot mākslu.
Jau pati par sevi šī problēma —
mīlētājas, sievas, mātes, mākslinie­ces
apvienošana varonē i — uzliek au­torei
diezgan lielus romāna risinā­juma
grūtumus, ko vēl sarežģī jauk­tas
laiilības problēma — Gundegas
pirmais vīrs ii' cittautietis, norvē­ģis.
Jāatzīst, ka šīs dažādās dvēse­liskās,
sabiedriskās, tautiskās prob­lēmas
guvušas • tikai daļēju ap-^
gaismoj umu, tikai, aprautu mā.ksli-niecisku
izvērtējumu; Latvijas laikā
latviešu rakstnieces ļoti labprāt sū­tīja
savas varones uz ārzemēm
meklēt piedzīvojumus; lai .minam
tikai Leimaņi, Kociņu, šeit arī An­geliku
Gailīti, —: man domāt, tagad
i viņas labprāt tās sūtītu uz Latviju,
iikai ceļš uz turieni .ir nogriezts.
Interesanta persona romānā ir
Ausma, Gundegas korespondente,
par viņu vecāka, kuras mūžā ir
daudz vairāk traģ-Lkas, kas tikai
vietumis pavīd starp rindām. Vispār,
daudz kas šeit noklusēts, kurpretim
citām lietām, piem.,. ārzemes dabas,
muzeju aprakstiem pievērsta lie­lāka
Uzmanība. ^
Virsraksts liekas ņemts no Ģētes
teiciena Faustā: „Draugs, visa teo­rija
pelēka, tikai mūžam zaļš ir dzī­ves
zaļais koks". Romāns - viegli,
patīkami lasāms, jo Angelika Gai­līte
raksta tīrajā,. dzidrajā, smalki
noskaņotajā izteiksmē, kas piemīt
tikai simbolistu stingrajā skolā gā­jušiem
rakstniekiem.
J ā n i s V e s e l l s '
Ilze Šķipsna.
Saulē spoži zvīļo diena.
Mežs kā dzīva zaļa siena
Starus met un balsis dod. •
Bet ar krēslas atnākšanu
Sēru skaņu šalkās manu, .
Tumsa priedēs vietu rod.
.,. Ciešāk mežs ap māju tiecas,
Egles pāri jumtam liecas, ; •
Garām lietus lāsēm raud.
Aukstiem pirkstiem logā sitas
Zari drūmi un, bez mitas
Grabinādamies, m a n draud.
: Solī naksnīgā un. baigā
Mežs ap manu māju staigā.
Svešs un ļauni izplēties. ^Ar./
Drebu, acis aizvērusi.
Gaidot, kad pret rīta pusi
Mežs no manis projām ies.
OSKARA KALĒJA STĀSTI DZIMTENES VĪRAKS, GAUJAS APGĀDA
IZDEVUMS
A ī d a N i e d ra
i
•1
P
A
Ja mūsu literatūrai vienmēr bijusi
liriska-ievirze un gandrīz visi pro­zas
autori i r pazīstami arī,ar dzejo­ļu
grāmatām, tad tagad, domājot.par
stastniecības nākotni, .skatam j aklo jo
gandrīz tukšā Majūmā: aiz tagadē­jiem
prpzistiem nemana jaunaudzes.
Jau tāpēc vien Oskara Kalēja pirmo
grāmatu saņēmām ar kāpinātu, i n ­teresi.
:
Līdz šim jaunais.autors publicējis
dažus spirgtā reālisma. garā : uzrak-stītus
darbus periodikā, no kuriem
varēja manīt, ka viņš rakstniecību
neuzskata par l a i k a kavēkli vai no­darbību,
kurai .cilvēks nododas tad,
kad ,,nekā nopietnāka nav ko-darīt'J.ļ
Varēja arī manīt, ka^ Kalējam ir
spēja saredzēt aiz ārējas,. virspūsīgājS
čaulas dziļākos, būtiskos saturus uņ:
meklēt to izteikšanai savu valodu.
.Dzimtenes vīrakā i r četri : darbi.,
kas apzīmēti par stāstiem, bet tikpat
labi tos varētu _ saukt arī par nove­lēm.
, V i s i tie tēlo Latvijas lauku dzīt-;
vi pēdējos gados vai, labāk sakot,
cilvēkus pēdējo gadu Latvijas lauku
apstākļos. Šie cilvēki un apstākļi
nav ne idealizēti, ne kariķēti, beit
tajos mēģināts atsegt, ka, arī lauku
cilvēki nav vairs brīvi no „smalkām
kaitēm", kā arī viņi nav nebūt ne
tiik idilliski', ne tik viengabalaini, kā
tos nezin kāpēc vēl arvien dažs cen­šas
radīt. Kalējs šos cilvēkus skatī­jis
nevis caur tādas literatūras ace­nēm,
bet pats ar savām acīm un tā­pēc
viņa skatījumā nav ne salkani^
baš, ne pliekanības, lai arī tā domāt
varētu pavedināt .neizdevīgais grā­matas
nosaukums. .
No apmēram 5000 pārvietotaj ām
personām, kas pagājušajā gadā ie­radušās
Kanādā, iestādēm kaut kā­das
grūtībai sagādājamas mazāk ne­kā
1 proc, paskaidrojis Otavas dar­ba
ministrijas strādnieku izvietoša­nas
inspektors Davsons „Edmonton
JoumsEl" līdzstrādniekam. :. Pārvie­toto
personu uzņemšanu Kanādā va­rot
uzskatīt par vienu no sekmī.gā-kajiem
imigrācijas pasākumiem K a ­nādas
vēsturē,- kas pelnot apbrīno­šanu.
•,
Davsons izteicies, ka gandinz bez
izņēmumiem visi ieradušies DP stā­jušies
tajos darbos, kuriem tie no­līgti
jau Eiropā, bez mazākās kavē­šanās.
Kaut gan tie pa lielākai tie­sai
sāk darbu mežos, raktuvēs vai
lauksaimniecības, viņu vidū varot
atrast ncparae-ti lielu slcaitu kvalifi­cētu
ārstu, juristu ūn citu profesiju
pārstāvju. No kādas 90 personu gru­pas,
kas ieradusies darbā Ōntario
Īlidi'oelektrisko spēkstaciju ; būvēs,
divi i/.rādijušies ār.sti, seši ~ augsti
vvalificēti inženieri un vairāki citi ~
vēl dažu profesiju mācīti speciālisti.
Viņi visi. paskaidrojuši, ka domā pa-,
lil-:t tagadējā darbā, līdz būs izpil­dīts
līgums, bet pēc tam gan cerot at­rast
vairāk, piemērotu savām zināša-nām
un s^iejām darbu. Sarežģījumu
ar' atsevišķkm,persoņām bijis pavi­sam
maz. un tie paši nenozīmīgi, tā­lāk
norādījis Davsons. Kāda sieviete
pēc ierašanās Kanādā saslimusi: un
bijusi jāievieto slimnīcā, kādi seši
strādnieki izrādījušies nepiemēroti
izraudzītajam darbam un pārvietoti
uz citu, kur tagad jūtoties labāk.
Kādos sešos gadījumos bijusi darī­šana
ar slimības sim'olēšanu. ,
līdz šīgada beigām, pēc k am iespē-j.
arns, ka. uzņemamo ieceļotāju D P
skaitu vēl palielina.
Arī Kanādas populārā jātnieku
policija atzinusi, ka ieceļojušie DP
izrādijušies par pai'augpUsoņfem.
„Ja kanādieši uzvestos tikpat labi,
kā šie D P , " izteicies kāds policijas
darbiniek.s, „tad mums būtu maz
darba.'; Mums atliek vienīgi cerēt,
ka tie DP, kas šogad vēl ieradīsies
Kanādā lielākā slcaitā, šo labo slavu
nesabojās. .V.-,
Labākais, gatavākais darbs grāma­tiņā
i r Dižmaņu zvērs; kur tēloti
pašlepna iegātņa psīchiskie sablīvē­jumi,
kad viņa pirmdzimtais.nav vis,
kā: tas 'to cerējis.-zēlis/ bet meitene.
Neatceros, ka n:iūsu,iiterātūrā: kāds
cits būtu .tēlojis līdzīgu dvēseles
konfliktu tādā /apskatā.; • Arī; pārējo
stāstu temati;, svaigi, nenobružati un
ja stilistiski; tajos vēl jaužamas sve­šas
ictelvmes (šķiet Aīdas Ņiedraš).;
tad; par Dižmaņa zvēru var sacīt, ka
jā! ,aubrs,;jau parādās, arī: pats/u
sjiva. stila ceļa. Pagaidfim,. 1 icka.s; K a -
lēia', vājākā vieta: ir fabulēšana, bet
viņa prozivta , , ķ ē r i e u s " f e s ' jūtams
cauri katrai lapas pusei, ļauj. cerēt,
Iva turprvSikājā darlJ)ā viņš arī ar. to
tiks galā.
/K«;^d kritiķi, vēries so grāmat
boz saiibām.:atradis tajā arī trūku­mi
udumus. /;k 1iimos. ^' Prasīt
meistarība no pirmā darba būtu par
datidz prcLSīt.s. Bet. vienii ziņā šī grā­matiņa
iepriecinās kairu, proti., ar
to. ka ar šo darbu niūsu literāturai
sevi vpictGicis autors; kurā varam.sa­skatīt
..nopietnas:;:, attīstibas- spējīgu
r a k s t n i e k u. " " : ; /
K . R a b ā c s •
ļ B r i tu joslā nesen slēdza nometņu
ziņu biļetenus, .kas iznāca rotēti,, un
vairākās nometnes atņēma pat pa­vairošanas
.aparātus.' ļŠādu rīcību
motivēja ar nepieciešamību taupīt
papīru. • Nometņu ziņu biļetenu aptu-.
rē^ana jūtami skārusi angļu joslas
DP dzīvĻ jo biļeteni parasti ievieto­ja
jaunākās radio ziņas un infonnā-ciju
par nometņu dzīves svarīgākiem
notikuņaiem. Tagad, kad nav v.aiŗs
iespējamas biļetenu ziņas, DP vidū
izplatās dažādas baumas, nereti ar
nevēlamu raksturu. Sb stāvokli pār-rimāja.
arī Lejassaksijas apgabala
preses sanāksme Hanoverā. Sanāk-;
sraē . noskaidrojās, ka vāciešiem i z ­nāk
visdažādākie periodiskie izdevu­mi,
kas domāti ļoti šaurām sabiedrī­bas
gi-upām, pat — mīklu minētā-iiem,
futbola cienītājiem, laikmetīgu
ēdienu recepšu publicēsanai utt. Kā'-
dā pilsētā savs izdevums ir pat. trušu.
audzētāju biedrībai un kaimiņu pil­sētas
biedrība jūtoties • pamudināta
izdot līdzīgu orgānu. Sanāksme pie­ņēma
rezolūciju, kurā protestē pret
nometņu biļetenu slēgšanu. Tāpat
sanāksme pievieņojās .protestam, pret
700 sieviešu .— par mājkalpotājam Ķīles nometnes komandanta rīcību,
un līdzīgos_arpdos..: Ja neracDlDs ; g r ū - ; kas, pēc nepatīkama raksta ^paradī-tības
ar kuģu tonnāžu, paredzētos \ š a n ā s . ; ' biļetenā, panācis n..):nj'
20.000 DP cerot izraudzīt; u n ; p ā r v e s t . iaikrak.^ta slēgšanu. •. V;. . ''' tņ— .
Mežos un kokrūpnīcās darbā no­vietoti
pāri par. 3500 DP, raktuvēs;
pie 300, apmēram tikpat uz dzelz­ceļiem,
90 spēkstaciju būvēs, bet ap
aāikalDotaiām
;/ Pēdējā laikā dzejas druvā; ieviesu­šās;
nezāles. • Neko mevar; saprast no
daža sacerējuma. Ir kaut kaš par
melnu prieku, baltu cerību, par' za­ru,
[ staru, novakaru, būt, sūt, grūt...
P,ažrciz dzejnieks runa it. k a pats ar
seviy it kā ar kumodi,' it kā ar pu­ķēm.
Nav skaidrības, kur ' te dzeja,
kur nometnes saistīgie noteikumi.
Lasītāji groza galvas, un labprāt pa­līdzētu
^ arī dzejniekiem pagrozīt v i ­ņu
gklvas, bet daudzi rakstītāji slēp­jas
aiz plīvuriem, ko sauc par pseu-donimiem.
Tas i r tāds aizsargs,; kā
viduslaikos koka zirgs — pa • gabalu
zirgs,;; kas zirgs, bet: pieiet klāt -
: koks- vien; Tāpat dzejniekiem ' - - p ē c
pseudoņimiem liekas, ka viss pasau­les
gudrības .koncentrāts sarecējis
vienā skaistā vārdā, piem.: Gilvils
l Granavars, bet DP kartītē isi un
s k a i d r i A r n o l d s Kule. ;;•
; Tāpēc mans., padoms ; dzejnie­kiem'
— strādāt pēc sistēma.s. Ne­rakstīt
par zaļām cerībām drebošps
plakstos, bet par skaidrām būšanām
Vispirms izšķirties par dzeju kā tā­du.
Par tematu. Tad sarakstīt atska­ņas.
Piem.: aita, slvaita, gaita, maita
Un tad pierakstīt to. nieku sākumā
klāt, lai iznāk rindas. Es to izniōģi-
^nājū; un man iznāca tāds.dzejolis: /
Pa pagalmu skrien meita raita. ^
Sauc — • pārdodama' kauta aita!
r Nu spekulanli naudu skaita, /
Bet kūtrā!'lem ir lēna gaita:
Par vēlu tie, jau c a u r i .— maita* .
Katram skaidrs, kas te domāts. Un
npmaz nav grūti dzejot, ja ievēro šo.s
padomus.; / Arī tauta lasīs šitādus
mākslas sacerējumus un sapratīs tos
tikpat slcaidri, cik nesaprot .to, .ko
dzejnieki koklē un, dzied aizmiegtām
acīm. . • - : ; ; ; ; M e t s M e t u m s
Nevarēdami / personīgi • pateikties
visiem, kas- mūs atcerējušies mūsu
25 g. darba svētkos, izšalcām šeit mū­su
izjustu pateicību visiem — iestā­dēm,
organizācijārņ,' draugiem un
labvēļiem •—. tuvumā un tālumā,
kas mūs atcerējās ar..veltēm, zie­diem,
un apsveikumiem Mīļi pal­dies.
^ ••/•••-:•;.•••;•.,;-•
-ļ'••:]': 0 s V. Lē m a n i s ,
•Rudo 1 f s S a u 1 e '
Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atzīmēt, par ko J ā s
k s ā i a t.
Eglienas novada meži ir lieli un
plaši. Caur tiem traucas Azandas
upe. Upes krasts uz vakariem ir
lēzens, uz rītiem stāvs un kraujains.
Līči ir nolaideni un zāļaini. Daži
ir pieauguši ar ķērpjiem un grīsli,
dažu krastmalas ir izeltainu un su-pureņū
pilnas un dažās aug un
0 baltais un sarkanais āboliņš
un mīkstais zāles stiebrs. • \ ;
Līču pusē i r zemnieku sētas un
tīrumi un otrā krastā plešas ganības;
mežu Pļavas / un retas iebūvnieku
būdas. • Cauri mežam griežas pasau­les
iielceļš, upes brasls un lūdzinieks.
Un daudz šinīs mežos vēl ir vietu,
kur reti vien iestaigā cilvēks. /
Purvi, līksņas,un tumša, sena tāle,
,, Pie Eglienas. dzirnavām, aiz Azan­das
upes tilta izvijas vecas un a i z ­mirstas
^ krāšnatas pa sila č paugu­riem.
Tas j au ir. apaugūšas ar sūnu
un zāli, bet vietām vēl samanāmi
seni akmeņi,, celtņu atliekas.
Ap tām visapkārt Šalkoja sils.
Slaidas,; zeltainas, sārtas priedes lo^
cījās gada laiku vējos un saulē, Pu­rinājās
un drebēja zaļgani zilie pa­egļu
Ivrūmi un mazās, rūgtenās eg­lītes.
{• ' ;-^; ; ^•.;V
Nolaidenās vietās uzšķīlās tuniša.
glaudīga un kupla sūna. Saulainā
laikā sūna kļuva birzulaina un gai­ša',
kā ar zeltu piebārstīta, bet noru
tuvumā tā : dzirkstīja sudrabaina,
akusi' smiltij.. .. ' '
Aiz .sila. plētās augsta nora un
nieglaudās upes ;krastam. Tā vijās
tālu gar Azandas upi; un vietām
bija stipri pieaugusi ar paegļiem,
priedītēm. eglēm un elkšņiem. Krās-natu
galā. pasaules iielcela malā
urdza avots, itn ietecēja upē. ; - .
Tur veldzējās ceļa gājēji un arī
sētu'ļaudis... ':;';,^^•^•;/:.'T'^^-^-
KrāŠpafu; norā; labprāt apmetās
čigāni. Viņiem patika sils, avots un
upe. Un : nekad sils nekļuva vien-ti:
līgs../Kad projām aizJdīda pirmais
bars, nāca otrs un ugunskuru dūmi
nekad neīzgaisa un naktīs ceļa
gājējs; redzējav.spožas; liesmas, caur
augstajām priedēm.:;; /
Kādā maigā va.šaras rītā, pēc sau­kts
lēkta uz pasaulēs lielceļa ' parā­dījās;
čigānu . bars. Viņi nāca ' no
iJ.dciis- ka 1 ņa pusos; •; no Raunas k a l ­nājiem.
Bija desmit pajūgli vai arī
vairāk. '.•.•;
: Sievas un mazie bērni sēdēja pie­krautos
ratos. V i r i , lielākie tēkatņi
un jaunekļi gāja . kājām. • Viņi
mundri .tuvojās., ivrā.šnatu . s i l am un
veldy,ī.ga,iam ceļa avotam. ;
Māju dārzi, gar kuriem gāja či­gāni,
bija apvainagoti ar kārtīm un
ar latiņu sētām, bet tām cauri
spraucās mazo čigānu .veiklās un
zaglīgās rokas. V i ņ i r ā v a X\n plūca
ogas un puķes un. visu, ;ko spēja
aizsniegt, v. :.•:;-v^-^^^^^^
No māju. sētsvidiem skanēja drau­dīgi
bļāvieni; bet čigāni uz ceļa sa­cēla
JO . lielāku troksni; sievas un
vīri .saklaigājās kaklainā, jautrā va­lodā
un .v iņu kl ai'gas: • un smi ek l i . sa­jaucās
ar. pajūgu lolcu metalla bim-buļū
ŽA-adzicnu,. ar zvaniņu .skaņām
un zirgu, zvicdzieniem. Jokc
viņi- pacela vienu • un • otru bērnu uz
augšu, pavērka pret lat\dešu māji
un .sa vilkus i 'seju briesmīgā : viepķ
pūrināia palaidnieku jo maigi, pēc
kam; nolaida lejup; un kopā ar i z ­rāto
apēda sarkanās, nozagtās ogas
ār. gardu 'muti..
; T ā ' viņi kustējās prom pa
galvām;; .dzirnavām un vecam, atstā­tam
. krogum.- pāri Azandas upes
šaurajam. tiItam•;uz; noru..un• • Krāš-natu
..silu. ,;-^':.\;.-•
Pajūgi iebrauca silā.
• .Priedes • bija • retas. Starp .. tām
katrs meklēja. sev labāko telts vietu
- Izjūdza zirgus, aizveda uz noru un
sapina tiem kājas, palaižot krūmai­nās-
ganības, . • ; " ' •
Vakaros kustoņus varēja izpeldi­nāt
upē. ļ . . . ; . •' ';.>•;;;•• ;
Sievas krāva no ratiem pēļus un
spilvenus un segas. Viņas lēmēja
zemē telšu ņiietus Un meklēja loka­nas
• šķeiSļtas, lai izpītu:; jumtiņus. Ap
jumtiņiem apvilka drēbi un teli
sakārtoja cisu vietas. ,
. Vezumos bija sakrauta visa bar
man ta. Tur bij a apģērbi un apavi
Skrandas, un ne izdilusi <
n odr i skats un ca urum aii rts; stu Imenis
un dīvaina sieviešu kurpe. Tur bija
viss. SamLstrēts; un sajaukts. Labā
• kais pinās, kopā ar skrartdām. Sar
kaņa spcndzele bija ieritinājusies
saplīsušu zeķu; kamolā, zaļi brunč
apsedza vīriešu samta bikses un
svārkus ar karuļiem. Bērna tina
mas • lupatas apvija stikla vizuļu
virkne, mētājās graboša aproce, un
plata, smaga cepne.. un čuguna virās
Ar šo sn-iaržu bija piesūkušsās mii
žīgo ceļinieku drēbes un viņus pašus
un
pie-un
īgas:
līd2ļ,..
Samts un zīds vizuļoja visādos
noziedos, bet • samta mētelis bij
noplīsis un zīda apģērbs saburzīts
. netīrs un kankaraiņs.
• Dūnu spilveni un pēļi bija apva­zāti.
Tie ; lāsmoja .' sarkanl un zJli,
svītraini.; un rūtaini un ar tiem
paklāja cisas teltīs:
; Kad cisas bija paklātas,; vīkša
•oārtus. . Uguns
iede^ās^..vieglie.;
un ,i.:jkāxl '^.izplāt?3ā:s ..dūmu; Skuju
liesmaina koka un laj^u smarža-
• jautri;•;; uZspraKšeia
sausņu koku zari
arvien apvēdināja šīs lauku
uguns dvesmas.
Viras podu iekāra trijkājī vai ari
uzlika uz sakrautiem akmeņiem
zem kuriem sprikstēja z a r i:
Bet pods bija tukšs.
Un sievas cēlās, uzkāra sev
cos kules un devās pa apkārtajām
zemnieku, sētām, ubagot.;- ; ^ "
Viņas aizgāja mangot maizi
aizdaru. S.īs lūdzējas bija hii
un glāudīgas. viņas ņēma sev
arī kārtis; . Z ī l ē ja un si^līja
nākotni. U n viņu mēles, bija skļaļas,
glaimīgas'un iekārīgas, Viņas kļuva
niknas im blēdīgas, ja kāds kulē
neiemeta- neka.
Vēl čigānam bija liela; brīvebtiba
im platāks ceļš, un sievas mairiijās
liknas im laipnīgas, apvārdotājas
un lāstneses. • : ] : ' . " ; •' ;;;'../^
Čigāns neatstājās ņo zirga un pā-agas
Krāšnatu porā un viņš .:šķita
neredzam sievu 'darbošanos. Likās,
ka viņi būtu katrs no savas- pasau-es,
.šīs mangotajās un trakie ērzeļu
dīdītāji. Un kad sievas ar bērniem
aizgāja no sila, tas aprimās un kļu­va
klusāks;
Sinī .saulainā rītā silā; virmoja Či- •
gānu.' bars kā; bija virmojis jau
.aitāmas reizes garu gadu [gāju­mā.'
Un pusdienas stundai ;tuCojo-..
ies, ceļi bija pilni ar mangotijām.
Pie. avota dziļajā ieliekņā -okas
mazgāja jauna čigāniete.
Viņa bija liela augumā, vingra
in;lokana un; viņas locekļi
naigā apaļumā, kā uz dzirnavu
iēm, rāmi ņirbīgie, gaišie uiy i
Melnie mati bija apvīti gludenās
bizēs ap gaivu im viņās; vļiigs
saulē iededzis un tumšās acis niie-āgi
spulgoja. Viņas apģērbs i.cbija^
sagriezies vīlēm- un vērpetēm, •bet
bi ja tīrs.. .;
1 a gan nosiaucija mitrās
gaišzilo;; brunču ;-pierictenī, bet
apdomājusies, pierleteņa malu
tīģi; izgludināja un sāka kāpt' a
no ieliekņas.' Viņa ;gāja .nesf(
mās. Vienaldzīga, mierīga, ..sc\
grimusi, vērdamās uz priekšu u
domīgi karslajās ccļa smillīs
ma basās-kājas.
Viņa devās uz savu prātu iile. lie­lajam,
sarkiVnajām priedēm. .
Tā;bijā savrupa vieta.' ( -
; , . R a u g i , : tāda viņa ir,"* rādīja kāda
0' ^' 30.
^:fv:> « £ u dien
:. y f Irtām li'^'"
.;vr-5"'": kurami
0 visu lai-t
...6 Visu
vijfis
uz Vāci
^ ' S S dažas, ne
= vneari atļ
Hez'J iStfi man
parta dūmos apkiipusi- sēja• bij
tīga.;un.grumbaina. .• .•'•..; v
Čigānietes . atgriezās no sira
turēja; savas •pīlnāsikules;āiz: s
. • „Sodien tād a. u n rīt ' c i tādā!
d7.īve i.r,.pilna .mānīgiem .. vie
Tā līdz pašam kii pani. . U n t
l i e c mieru ]\1arciņkēviča ; IV
L a i viņa pati taustās u z .p
; „Ak, .tu domā, ka; viņa i z v i lk
lomu?" '.pirfnā nieīgi klimsU"
teica: '. „Viņa ir .noķērusi la
puisi." .
: (Turpinājums seivos) •
s lielo
:.a un
tvie^a
ar niani strādā
fsts vientulis, si
? k s^tbrauca šurp
kinSļies ar apaviem
ar nesmēķē,. nei
aliN nav neviena
5; Viņam'šodien kas
«ntbraucejiem zmu.- 1
^iisiividū ari puišu, K
. Vies n^v ne zilina un:
iilidi, bet saprotami
j^jal mļe katmiti r
; Taps mūsējo vēstulēs,
^.publicētas iaikralcstos,;
•j3 darbs visumā'.atstā
:,V;aa mes paši visi ej
:,eari dzives un darbā
hostelos gluži vi
•kt ķas atkarīgs no h
; bciiin no •cilvēkiem, k
; ;:i;ei par tuvākiem pal
i i ; lijai,: kā tas ir Vāc
^ 'r.ij... Neapmierināto i
tjvidii tomēr nav liel
nim
Teodora; Tomsona otrs dzi.'ju;. vn-
^•ļ'asiia
'. pats
,e Ru-u
a jiļa-
K lāstu.
darba,
ias par
vuiji
lujos-karsV
ku]ā. dzejniekā; darbus
aktrise • Dzidra; Kārkliņa luī
autors:un piedalījās arī pianis
ta J.aun.zeme, bija. • pulcinājis
zāli Eslingenas „Lido": ,;Blaki,is ne­daudziem
dzejoļiem no kr ājuma
Saltā eli)a", klausītāji dzirdē:
šuTonasona jaunāko darbu
Autors pats lasīja ; paprāvU'
mentu „Izriicības arka" no.
kas, aptverdams- ap 7000 rindu, tēlos
drūmi savērpetēto mūsu dienu pa­sauli.
;Profesors Anņus,^ vakaru, at
klādams, pavēstīja, ka-Harpm^ik .E.s-llngenas
;māl^inieku. apvienība' rī­kos-
šādus vakarus biežāk, .
;, Volfganga Dārziņa, „Varlaci
oriģināltemu" .;. klavierēni,
Nora" AlksTie Nordi^temeņā aņ
lā..
Dr. iur. grādu magna cum
Heixielbergas; universitātes j.u
: fakultāte piešķīrusi I Viiim\
nam .— bij. ārlietu ministrij'ii
.mu nodaļas vadītājam par
darbu stai'ptautiskās tics
.Iznākusi mēnešraksta ,.Un
burtnīca. Saturā Veltas Tomas
Niedras,;;)Ŗitasļ Gāles, Dz.. Freimaņa
. Klāras. Zāles, A. Kaugara, H . .
na, Elzas ^ Ķezberes, K. I^sijja, . H*
Vītola, prof. P. Jureviča, J. Rudzi^a,
l Liepsalas. K l Elkšņa un.E.
marka, darbi. '/^''^'^•
Ienākusi mēnešraksta „Celi
g.' 1. burtnīca. Satura .Andrej
ša, A. Kaugara, J.\Jaūnsu<:
P.- Aigara, K. Dzlļleja>K:k Z
Sīrmaņa, K... Ābeles, Q. Liep
K un dziņa, V. ^: Bērzkalna,. K.
Kad Londonas iaiiu<u>
neseri pirmā la
piasa ziņu, ka Eiro
H"j!rrjs apdraud žurka
f^l kaķu. draugu apvi
!;^5nis;Kendel8 tiil'īt pi(
š-^Mrandus.ASV ār
'«•'i^ Maršalam-un Anj
"•^5ni;ASV lordam I]
tagii i savienībi
;^-^et 50000 „ve§ellgu
• ' apsargātu ostil
un labības sac
visa .Rietumeiropā,
;?v;^iibas .prezidents
ridiskā
Māsc-
•izcilu
•22.
Egli-un
sūta
ļ,ļ.: j^.'fiemi
āles,
ir^a, Ķ
Strau-berga,
E. .Hauzenberga's-Sturfnas,. V-Mežezera,
V, Jansona, E. Raistera,
P. Ermaņa un J . Bičoļa:raksti.;;
Dziedātāja Izolde • Pulciņa^'
ja ievadījusi sarunas ar Lībc
;^ei:is operu par vicsizrādēnļ'.
:]āms, ka viesizrādesnotiks
i laikā. .•
Kās pi^-
•. ' -