Bavarijas Latviesu vestnesis, October 31, 1947

              m: ff
.-.mm
LATVUA
Latvian Newspaper
Soiorizcd by EUCOM HO.
fivfl Alfalrs Division. 14-th Idy, 1947, AO 383. 7 OEC
AS). Edltor: Kärlis Ra-häSu
Priaier: „Scliwäbi-
JlSei Völksblatt" Oön?-
horg/Pona» Bttrgenneisier
taiioii to be served: 20.000.
LÄTYtAN NEWSPAPER
Nr. 82 (89)
Piektdiea. 18i7.g. 3L okt
ImSk otrdieais aa plekt*
diea&s. Isdevejs: BÄU£
azdevamä LatvieSo preses
darbinieku sadarblbas ko*
pa. AtbUdlgais redaktorsr
K. Rabäcs, vietn. A. Uepa,
redaktori: Z. Bärda, M.
CuUtis, H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: GQiis*
burg/Donan, .»LatvUa"*. -
Tälnmit aps. M, nd. Sl^
spiest 92.
51^ wvoti
: es yoreju labäk.. E a v i S S
'^täk,pie vsräa to r e f e f t
navi, ta ka man. Vinam
^SäS^öums, un vi,ä
Soldadito. ir uzvarSjis, jo niv 1
yi^ja pusg. Es vareju
^t^J««. kurp vi^ veda
Pi^^bezkaunlbu. Bet tagadJ
™MS, es. nevaru sekot" w
Jxm," vbjl telca. .^onsuela, «Ii
•J gribu njirt" , , ^
:i»N§, krusttlv Feliks," es telet =
^ iiNäve liels draugs veräu « 3
yigl teica; .^to es zinu. Es»;
baid^joi^ no täs, kamer Soldadito P
Mvs. Bet tagad, kad Soldadltoi
•Jaa, es negribu mlrt." Viijä Izslaiii
ads ,ar;delnu. Tad ar ciemTju toi
,,;inutautu ho apzeltjto svärku kaliai
/lUA.noisusinäja.delnu. Bet tutid,i
10sn(»w liels, vai ne, mazulit?"
. »Ticu; krusttgv Feliks."
„ ;„Jli,« vi^S teica. „Tasbljatlkalfc
i.reiz. BQäu atkal liels - El Maj»
E s , - t l k ä i , " , un vi^ia balss kliiffl
>' maiga — „es tikai negribu miit".
.Skäftjos dzidri sudrabotajä stti"
*akas adeni. Krusttevs Felikss ui-
'i.gribeja mirt, un es velejos, kautbi
' Pltil^usi. .Es to velSjos, bet zinäMb
namin.!!»' i m , 1^» n»T i.^ii<ftSini fetDsi
pinnajä latvieäu trimdas preses
konferen ce
Cetri LCK un LCP vaditäji darblnieki, LatvieSn preses biedribas
gmfftMvn Joslas kopas valdes priekSnleks on öetru RietiimvSciJas llcen-wto
laikrakstu redaktori apmainijäs jauSJumiem an aibadem Dirmail
iBttri^n trimdas preses konference, kas 28. oktobri notika Esihisenä.
Konferend beldzot. LCK priekSsedls prot. V. Vitols atzäna, ka miisn
Dreses centleni atrodas labä saskai^S^ ar latvleiu angstäko pärstäVibn
centienian masn trimdinieka labä; atäQar lidz ar plaSa IntomiäcUa.
inva äil laiknAstn darbinieki ^
Svarigäkä informäcija bija:
. pari|?0}iaihs, ka, tä kä IBO nodomä i r 1948. g. DP izvietot tad LCK stra-dä
pie iesnieguma par latvieSu DP pärviett)äanu uz Kanadu, ko par
velamäko iizvietoäanas zemi apt^jä tautieäi atzinu§i par vispirmo, tad
ASV;
paziijpjums par LCK priekäseia sapra§anäs sarubnäm ar daJädiem nogru-
, pgjumieni|, kas solot labas. izredzes;
^ pfidnojums, ka turpmäk paredzama nomet^u fmanöu pasliktln§§anäs,
lldz ar kb tautLeäiem pa§iem, piem., skolu uztureäanäi, bus jägadä
vairäk lldzekju, nekä lldz §im;
; pazi^ajums,. ka LCK informäcljas birojs väc materialus bro§urai, ku|^
var§tu informäcijal dot lidzi/tiem tautteSiem, kas dodas darbä XJH
citäm ieitiem.
-.li'-
nemiräu uiitka ari krusttevs
iiemixB — ilgu laiku.
. j,Tu Udr vai ne, Konsuelita, h
böäu ätkal liels?"
Nepacelu acis no struklakas. &
uaiju,. ka meloju, atbildedama:
krusttev Feliks. Tev nevajaga
y^. Tu busi liels - bez tas."
Krustvärdu mikla
,-.Limeniski: 1. Saimniecib^ ,j
6.^ Dzlvnieks. 7, Lauki. 9. öar*^
Uelupes kreisä pietdca. IA .
U. Mttri. .15. Latvieäu aktn^ ^
18. CeU, 20. Zivs. 22. if^^
»ais.. 25. Latvieäu rakstmeK& ^
PUtni. 4. Noma. .5._G^v^.^ ,a
\SV meistars temsa. « . ^ ^
Surinämais materials. jf,
Igas. 13. Kukaipi. 16-^gj3PleB«
latvieäu dziedone. 19./^^^''
ridamerikä. 21. Pärhiaca.
>Limeniski: i. }f^tJ\o:^t
: Tie. 8. Burma. 9. Krog'- t
l. Raiba. 12. ^^--l' 22.
ieks. 17. Emirs. 20. Cea^-jases..:^
J. Zosis. 24. Astes. »•
tateniski: 1. Uhfs. ^,1^
Atamans. 4. Lektuve^ 5 ^ ,1
Sviests. 15. Mens. 1^ ^ 0
äesa. 49. Biike. 21. SOS^
li
. Inf onnet un vertet ir preses uzde-yums,
;konferenci ievadot teica LJPB
amerikä2;iu josl^s kopas priekänieks
A Liepä, bet verteäanai jädibinäs
uz parei?iem faktiem un sadarbibas
g^bti.' " Si konference varetu kjut
par pagriezieriu latvieSu trimdas
preses un mösu augstäko pärstävibu
attieksmes, ka$ ne vienmer biju5as
tadas, kä to var§tu veleties. Latvieäu^
preses biedriba ir pateiclga, ka.LCK
bijusi atsauciga periodlskäm preses
konferenclm.
\Art LCK pdek§sedis prof. V. V i -
lols apsveica ierosinäjumu un uzsve-ni
preses uzdevumu sniei^t pareizu,
o|jekt!vu infdlrihSciju. Kntikä ve-laitta;
bet.tai iSbut uzniatilgai.
Öitil^a, jcÄut tä ideäli dprtilta,
radä disöriän^es, tad tä var näkt ari
par Jauriu,' Vlslaunäk ir, Ja prese ho-stajäs
uÄ kädas atsevi5)j:as gruoas vai
virziena. viedökla, kä tas Iidz Sim
daireiz tomer noticis. Vissvari^ä-kals
uzdevums tagad ir domstarplbu:
IzlfdzihäSanas un kopä saveSanas
darbs. Ja spesim but iecietigäki. pret
cltu domäm uB ja atradTsim pie vi-^
"ijdem pretinm$k§anu,^ ^^t^^^
ijosimies uh kopejiem merlj:iem gQ-simlielu
labmnu.
LCK vicepri^kSsedis A, Reins presi
apzimeja par vienotäju elementu,
kas latvieSu pärstävibu saista af
trimdas saimi un tajä paSä laikä ir
aii trimdas saimes atbalss paudeja
pärstävibäm. Kritika velama, jo da-
• iädu uzskatu izpaudumos^lzkristalli-
.zejas Skietami pareizäkais viedok-lis,
„Neesmu noverofis musu prese
gadijumus, ki^s pelnijuSi nosodiju-ma,"
teica A. Reins. — LCP sekre-tärs
J. -Arajs vele^äs vieniffi to, lai
* laikrakstos iesniestä inf ormaci ia
par LCK un LCP atbilstu istenibai..
Pec tam, kad apmeram divas stun-
<Jas bija runäjis LCK priekSsedis,
viceprfekSsedis un Dreses biedribas
Ifopas .prieksnieks, Tevzemes redak­tori.
L. Berzii;i(§ iejautäiäs, vai neva-r
§tu sakt pi-eses konferenci, uzstädot,
konkretus jautäjumus LCK? PaSam
vinam biia tiltai viens jautälums: Ko
LCK varetu parmest vina un ko ci-täm
avizem? LatvieSu Zinu redak-feram
A. Klävsonam bila 3 tautäiu-nii,.
bet Latvijas redaktors K. Rabäcs
Jzvilka no portfe^a tris laoas ar 15
Jautäjumiem. Nedelas at)skata re-
<ä^ktoram V. Lesipam gan nebiia
neviena jauta^uma, bet nar to vinS
LCK priekSseia vietä atbildeia uz
jautälumu par JSmeiiu pärvietoSanu
^ An^lilu. Uz jautäiumiem TCK
Prlekssedis prof. Vitols atbildeja
principä, bet daudzas atbildes kon-
Krifize IRO budzetu
»The New York Herald Tribune"
2ö)o, ka IRO darbinieki sai?emot par-
^^rlgi lielas, no nodokliem atbriyo-
^.s algas, k.9fmer tai pasä laikä tiejkot
^egtaaprupe tiesigiem begliem. Tä
^ 0 . interimikomisijä Zenevä pa-skaidrojis
Francijas parstävis Leons
<ie Rosens. V i ^ kritizejls IRO bu-
^etu, kura bez IQ miljoniem dolaru
Personäla vajadzibäm paredzets 1
^iljonu dolam liels rezerves fonds,
kura sedz IRO darbinieku nodok-lus
tais zemes, kuru valdlbas attei-
^ ku§§9 tos no nodokjiem atbrlvot
NYHff
kretizeja vicepriekSsedis A. Reins
vai ari LCK kancelejäs priekSnieks
J. Venners.
Atbildes bija Sadas:
LatvieSu Zi^u redaktors vispirms
v§lejäs zinät, kädi uzdevumi ir LCK
Jnformäcijas birojam. Uz to kon-kreti
atbildeja A. Reins un J. Ven­ners,
ko papildinäja prof. V. Vitols.
Pie äi jautäjuma radäs plaSas pär-r
runas, kuru rezultätä laikraksti in­formäcljas
birojam apsollja savu at-balstu;
Klävsons piedäväja biiroja
riclbärediakcijas materialus.
(Beigas 2. Ipp.)
No Latvijas
Florida
ieradies ^oncris
ar 24 lalvielu
un igaunu begliem
„The New York Herald Tribune"
aizvakar sniedza AP zi^iu, ka 26. ok-tobra
valcarä Palmbiöä, Florida, pec
8000 km celojumai ieradies 16 metru
garS paligSoneris „Svea" ar 24 Ei-ropas
begliem, kas mekle brlvlbu un
patverumu Amerikä. Atbrauceju v i -
du ir 16 latvieSu un 8 igauiji, un to
vadä kapteinis Peteris Licis. Grupä
ir 13 virieSu, 5 sievietes un 6 bernl
Begji stästljuSi, ka aizbSguSi no
Latvijas un Igaunijas plrms vairä-kiem
meneSiem, devuSies uz Zvied-riju
un 31. augustä izbraukuSi tä-läk
uz Savienotajäm Valstlm. Spä-hija
vii>l papildinäjuSi pärtikas un
dzeramä ödens kräjumus, bet izkäpt
malä naV vargjuSi. Päri Azöru sa-läm
vipi sasnieguSl Floridu, kad
degviclu kräjumi bijuSi gandriz jau
izsTkuSi.
Spnerls ievijkts PalmbiCas ostä, bet
imigräcijas iestädes pagaidäm liegu-
Sas begliem izcelties malä. Iestädes
beglus iepriekS nopratinäs, lai lemtu
par to; vai yiijiem atlaut palikt Plo;
ridä. Käds beglu grupas parstävis
izteicies: „Zviedrija ir tikrnaza un
tik tuvu Padomju Savienibai, un pa-domju
alenti ir visur, tädel mes
neuzdrTkstejämies palikt tur."
Si ir jau piektä Zlemelelropas beg­lu
grupa, kas pedejo 15 m^eSu lai­kä
ieradusies Florida.
lles kakafoniiSF
parlamantä DEMONSTOÄCUi^ PARIZES lELÄS
' Francijas Nacionäläs sapulces sede,
kufä Ramadje piepraslja nobaisoSa-*
nu par uzticibu valdibai, Londonas
„Times" värdiem runäjot, bija lau-näkä
Francijas parlamenta sede pec
kara. 5BC zi^o, ka starpsaucieni un
apiausi briiiem pärverta sedi par
„elles kakafoniju". NobalsoSana par
uzticibu tomer otrdien nenotika, jo
pec satversmes tä jäatliek vismaz
par 24 stundäm. NobalsoSanu atlika
uz ceturtdienas naktL
Ramadje runäja par Francijas
saimniecibu, aizstäveja MarSala plä-nu
un asi versäs pret de GollU, kas
devejot sevi par Francijas atbriv^-
täju. „2ana d'Ark nedibinäja poli-tiskas
partijas, neprasija satversmes
groziSanu un parlamenta atlaiSanu!'*
sauca, Ramadje.
Tracis iesäkäs, kad runäja komu*
nistu lideris Diklo. Vii)S , pärmeta
Francijas valdibai atkaribu no dola-riem,
un teica, ka MarSala pläns
esot uzbrukums Francijas suvereni-tätei.
Ramadje pärtrauca vipu un
teica^ ka Francija nav atkariga no
imperiälisma. Izi>emot komunistus,
visi deputati aplaudeja vairäkas mi-nutes.
Diklo apgaLvoja, ka amerikä-niem
pärdoSot Francijas dzelzcelus.
Tam pretoiäs . transporta ministrs,
bet Ramadje uzaicinäja Diklo savus
apgalvojumus pierädlt. „Vai ari tu-riet
muti!" vii^S teica, ar to atkal iz-raisidams
ilgus aplausus. Diklo al­eina
ja strädniekus' un zemniekus
pretoties Ramadje valdibai un, pro-tams,
ari de GoUam. Ramadje pec
tam pieprasija nobalsoSanu par uzti­cibu.
Diklo paziijoja, ka komunlsti
hebalsos par Ramadje valdibu, bet
neteica ari, vai tie halsos pret, vai
tikäi atturesies. ZTlejumi Sai jautä­juma
' ir vlsai daiädi.
Parize pa So laiku iesäkäs asii?aini
nemieri. Pec BBC zipäm ITdz treS-dienas
vakaram Sais domonsträcijäs
ievainoti 50 policisti un daudzi ci-vUisti.
Nemieri iesäkäs, kad vairäki
tukstoSi komunistu otrdien mesinä ja
izklTdinät kadu masu sapulci, kas
bija noorganizeta „par labu Padomiu
Savieiilbas apsoiestäm tautäm", le-radäs
motorizeti un sma^ brunoti
policijas speki. Demonstranti dzie-däja-
^ intemäcionäli un Francijas
Francijas nacionälä sapulce eetuft-dlenäs
sede iztelkusi uzticibu Ra­madje.
himnu. Il-au^u pQlis pärräva polici­jas
aizsprostus, deväs pa ieläm, dzie-däja
un tr6kSi:ioja. Sauca: „Nost
faSistusI", ,,de QbUu cietumäl", „Ra.
cietumäl" San, Deni priekST
pilsetas kopiunistlskais lielvecäkais
ar Francijas karogu rokä uzrapäs la-temas
stabä un uzrunäja puli
NYHT
Igä apriipe
musu
Par Bejäijä nodarbinäto latvieSu
strädnieku garigo aprupi pagaidäm
gädäs beläu protestantu bäzi^a; pa*
skaidroja Bell^jas mäcitäjs Sins, kas
Sajäs dienäs Eslingenä apmekl§ja
archibiskapu Dr. T. Grinbergu. Bel*
^ garidznieks bija, speciäli braucis
pie musu archibiskapa teva, lal pär-ninätu
lahrieSu liktenl, DP / stävokli
un veroiu musu paSrelzej äs /grutIbas.
Mac. Sihs äpmekleja Esling^^ ko­loni
jas bemu ambulanci, iepazistö-ties
är latvieSu bemu bedigo veseli-bas
stävokli. Viesis ieradäs ari lat­vieSu
tautskolä. H. M.
0-0.
amer u
Amerikäi;iu virspavölnleks Väcijä
Ien. Klejs pirma preses konference
pec atgrieSanäs no VaSingtonas pie-teica
jaunu amerikäi?u militäräs val­dlbas
polltiku un ideologisfcu clpu
par cilveka tieslbäm un ciepa VI
CU presei doSot iespeju Sai ciOä pie-dalities.
Klejs pazii;ioja ari, ka näkö-
Sä gadä domä demobilizeties un at-teiäcties
no postepa Väcijä.
Jaunä politika bus turpmäk aizstä-vet
amerikäpu dziyes principus un
äpkarot citus. Klejs turpmäk nevai-riSoties
salTdzinät daiä/o valstu oku-päcijas
polltiku. Uz joutäjumu, vai
sadas militäräs valdlbas nostäjas se-kas
varetu but komunistu partijas
aizliegSanä ASV jöslä, feenerälis at­bildeja:
„Nav nekä nedemokratis-käka
par komunistu partijas apspie-sanu,
un es nedomaju td darit."
Pasaules zemnieku intcmacionalc gatavo
prctkomunistisku kampa^u
Preieji daiSdiem id^oiumiem par irfabeguSä po|a imni^a partijas
lidera Stai^va Mikolaiölks ieraSaoos vai atraSanos celä ua AmUJii»
ASV, ZviedrJJu, DäniJIa vai Bavarija. Iida ceturtdienai nekSdas noleik»
tas informäoUas par vUf^ atraSanäs vieia ncbiJa. AngIijas iriietn vioi»
mii^trs Mejö pazi^ojiis, ka ang|ii valdiba sola IViikolalJ^ikaBi polltiskd
beg|a patveroma tiesibas. Ja vi^^ ierastos Angllj.a, Vairäka Auslnimeiro-pas
valstu zemnieku partiju trinidä esoSie vaditäjl, kas slepeni ap$prie«
duSles Londonä, plSno pec imkolaidika pievieiioSa^ vi^em iSki pl^Q
pretkomunistisko propagandas kampasit Esot sagaidäma po|a leamiAm
vaditaju pievienoSanäs jaondibii^tai Pasaules semnieku intmiadimSld
ar sedekli VaSingtona. >
Viceministrs Me jQ mihiStos paskald-rojumus
sniedza pirmdien anglu
apakSnamä, atbildot uz könservätivo
deputäta sera Tomesa Mura jautäju-liemi,
vai anglu valdn)a butu ar
mieru dot patveruma tleslbas polu
zemnieku vaditäjam, kam draudejis
Petkovam lidzigs liktenis. Meja at*
bUdeja, ka anglu valdiba Sini gadl-jumä
notelkti sekös tradicionälajai
brltu politlkal par patveruma tiesibu
doSanu poUtiskiem begliem.
Mikölaiölka personlgais päM
Londonä Frensiss Vllks plrmdle)^ kä-dam
korespondentam paskaidrojis,
ka Polijas zemnieku vaoltaji trlrndä
plevienoSoties jaundiblnltai pasaules
zemnieku internactonälei, lai saktu
organizetu kampapu pr-et komönis^
tiem. Tilcko kluvusl zinäma Mlko-laiöika
begSana, polu zemnieku vadi-täji
pagäjuSäs nedelas beigas L i ­dona
slepenä sede sastapuSies ar
vairäku citu Austrumeirppas yalstu
trlrndä esoSlem zemnieku Hderlem
un apsprieduSies par kampapas or-ganizeSanu,
tikko Mikolaiöiks bus
ieradies Londonä vai VaSingtonä.
„New York Herald Tribune" ziT;iö,
ka sanäksme pledalijuSies serbu,
kroatu, rumäiju, bulgäiu un öecho-dovaku
zemnieku pärstiSvji. Sanäk­sme
bijusi priväta un infomiätlva.
Pretkomuhistiskäs propagahdas ak-dja
plänota ieverojot „kominforma^*
nodibinäSanu Belgrade. Serbu zem­nieku
partijas vaditäjs Gavrilöviös
ir Pasaules zemnieku internacionäles
centrälkomitejas loceklis. Centräl-komiteja
vgl esot agräkais Ungärijas
ministru prezidents Na^, agräkais
Rumänijas ärlietu ministrs Busesti
uc Pedeiais piedalljies ari Londonas
apspried§s..
Gavrlloviös nav varejls tuväk rak-sturot
zemnieku internacionäles dar-ba
programmu pretkomunistLskajä
akdjä, bet organizäcijas birojs Va­Singtonä
esot loti akthrs, iesniedzot
daiädus memorandus UN par savu
pärstäveto valstu emäm. „Ta-gad
mums pievi?nosies ari poli,"
paskaidrotis Gavriloviös.
Mikolaiöika kundze, kä zipo „New
York Herald Tribune" korespondents
Teits, jau sagatavojoties vira sagai-diSanal;
Kaut gan virial no vlra ne-esöt
zipu jau daudzas nedelas, vina
esot vci^Si; pärliocinäta. ka vTrs parä-disies
Londonä un vitnas dels Mar-jans,
kas stud§ Kombriiias univer-sitat
§, driz red/eSot tevu.
Käds Mlkolaiöika partijas parstä­vis;
Londonä otrdien paskaidrojis, ka,
pec droSas informäcljas, MikolaiCIks
ar visiem septlijlem pavadoriiem esöt
ieradies Stokholmä. „Daily Tele­graph"
diplomätiskals redakt^Drs iz­teicies,
ka Mikolaiöiks vistuväkajä
laikä esot sagaidäms Anglijä, lai tad
dotos uz ASV, kur sastaptos ar Nagl
un uzpemtu sakarus ar zemnieku in­temäcionäli.
Lldz plrmdlenas vaka-ram,
kä Reuters zipo no Stokhol-mas,
tur nav uzietas ne mazäkäs y i -
]>a vai vitja pavadoiju pedas. Zviedri-j
as ärzemnieku komlslja otrdien zi-poja,
ka Mikoläiilks nav pleorasTjis
vizu nedz anglu, nedz amerikäiju
vestnlecibä Stokholmä.
Käds Kopenhagenas laikraksts z i -
ooja, ka pec MlkolaiCika däiju drau-gu
informäcljas, viijS esot cel§ uz
Däniju, vai pat jau ieradies tur. P^c
padomju zii>äm Mikolaiöiks ^ o t no
Polijas aizbedzis däuu 2;vejnicku lai­va.
Londonas polu aprindas tnlneta
ari versija, ka Mikolaiöiks varetu
begt cauri Vacijas ämerikäou josla
Bavärijfts robeipolicljal gan nedelas
säkumä vei nebija n^kädu zliju par
varbuteju Mikolaicika SeraSanbs Ba­varija.
Gadijumä, ja Mikolaiöiks un
vioa payadopi tomer Bavärijä iera­stos,
ar vii>iem apieSöties kä ar vi
siem nelegäliem joslas robeiu pärgä-jejiem.
Polijas parlamenta rudens sesijas
atkläsanas sede tre§dien ministru
prezidents Cirankeviös, oficiäli zipo-jot
par; Mikoläiöika pazuSanu, iztei­cies,
ka iemesls vipa begSanai, doma-jams,
esöt vipa neveiksme panäkt är-zenriju
intervendjtt PoIjL
ärUetu ministrijas pärstävja paskaid-röjumiem.
visas pazimes rfidöt, ks^
MlkolaiÖlka un biedru b§gSanä po-lidzlgas
bijuSas firzömes. Valdiba i t -
meklejot apstäklus, kädä cejä tik Ue*»
la cilveku grupa var^jusi sauszemeSt
juras vai galsa celä nemanlta izklflt
no Polijas. PärbaudiSot robeisaw
un droSibas iestäXu nev§rlfau.
Dienu pirms Mlkolalöika pazuSanas
aizbädzis ari kSds elts opoziclonärs
— polu kristigäs katolu strädnieku
partijas vaditäjs Popjels. Käds polu
valdlbas parstävis AP koresponden­tam
izteicies, ka nav
plcprasljls ärzemju pasi, bet attei-cles
atblldet uz korespondenta jau*
täjumu, vai Mikolaidkam täda butu
Izsnlegta. Nessot vei skaldrs, kb da-rls
ar Mlkolaiilka IpaSumlem Polljä,
leskaltot saimniecibu Poznatjas tu-vumä.
Nelegäla robe^as pärie^ana
esot uzskatäma par krimlnälnozie-gumu.
MlkolalClkä opozlcionäri vipa pa^a
partijä, täs krelsals spärns, päroemir
SI partijas lalkraksta ,,Gazeta Ludo-ya",
kä ari paSas partllas vadil)'i Iz-veldota
jauna pagaidu izpi Idkomi-teja;;
Agräkais nniniätrs Klernl
zenpnieku partijas padomes prlek^sS-dls,
ykas viesojäs ASVy telegraflskl
väkar licis sasaukt padome
Paredzama partijas näryeido^ai^
valdibai v§lamä vlrztenä. *Ap 25 M i -
kolaiölka partijas bledrl ir parla­menta
locekllj^
Käds Londdhas polu pär&tävls pa­skaidrojis,
ka Mlkolaiöiks bljis norQ-pejies
par savu droSibu sevlSlicl tMV,
ka jauna ja polu parlamenta se^lju
bljis paredzets sasaukt i7.mekIeSanas
komisiju, kas pärbauditu äeneröla
PaSöeviöa celto apsudzibu pret Mi-kolai^
iku par sakariem ar nelegä­liem
terrorlstlem un slepenu politls-ku
lldzeklu fondu lekärtoSanu ärze-mes.
NYHT, BBC
• 0 m iz
PRASA NAUDAS^ItEFOI^
VÄCUÄ
Premjers Etlijs parlamenta pazl-oojls,
ka Anglijas valdiba plekritusl
muitas unljas noslegSanai ar ASV
un bez tam jau nqslegusl ligumus är
15 valstlm par IpaSlem muitas at-vlegllnäjumiem.
Ar 328 pret 201 bal-si
parlaments noraidljis Cerdla re-zolöcijas
priekSlikumu par strädnie­ku
valdlbas politlkas krltiz§Sanu. Re-zolQcija,
ko Cerölls lesnledza >,vU?a
majestätes opozicijas värdä" prak-tiski
bija neuzticlbas izteikSana val­dibai.
v-^'-
Sivas debates notlku^as ari par
okupäcijas politlku, Domas par de-montäiu
bljuSas loU daiädas, bet vi»
su partiju pärstäyjl bijuSi vienls i
prätis par to, ka Väcijä nepiecleSa-ma
valutas reforma. BijuSais mi­nistrs
okupetai Väcljai Haidns pie-prasljis
valutas reformu rietumu
josläs, lai gläbtu väcu rQpniecIbu.
Ärlietu ministrs par valutas refor­mu
Izteicäs, ka tä butu sekmiga ti*
kai, ja par §o reformu vlenotbs v i ­sas
öetras okupädjas varas. Refor-mal,
pec Bevlna domSm, jähotiek
driz pec Metu nUhistru konfe«^
ces Londonä, neatkarigi no tä, vai
Sai l^onference giätu panäkiunus vai
ne.
0 0 an
Dänijas parlamenta vel^SanS^ az
abu galejo spämu rekinä daudz bal-su
ieguvuSi sociäldemokratl iin o^-
tra partijas. Sociäldemokratl lidz^-
nejo 48 deputätu vietä leguvuSi^ST
konsen^ätivie (mcrenie) lidzSinejö 38
dejputätu vietä 49. Kbmuhistl,^
lldz Sim bija 18 c^putatu, taga4 I^*
Mek tikai 9. . -
m
Vi