Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1948

              ILATVIJA. 1848
li
ļS APLIECINA
PAS No
LATVTJA ĪVĪS. g. 17. mm
dip
Sākumā ā
'is uzskats, ka";'i?
[etim liekoties k īi!
-radio Piektdien 7m
^beidzot atbildiL'^»
^protesta not^i^''
I
'SH'^^ valstu'
Svētdien Tirāna mi,
tiza teica runu icil- f'^'«' •
[TJto ,.mēģinā-is'^^^l^^^^
Savienības un ''M
kāds doij?*il^l
p ņ u tiesības tart ^
Wo,.ka Tito šin^,. -!.
aunu telegrāfisku'SM
••'"Vn'^ tiem di .
n,. kas mācās čete^T^'
^^>bas augstsSf ?
^tiousi, Maskavas ĻeJ: ^ =
as audzēkņi, 71?'
Hņlorma lēmumu un tf, -•
dienvidslāvu kompanit •
Ua<-_ Piezīmē, ft^
idslavi „riskējot ar S I
sibu", sūtot no Par^m ^
i
5.«s.i;
[i^slavi ,o:iskējot ar pers, I
|s sadu apliecinājumu
.a..Tīto ,dumpis- ip. vwr
Oiem^lefiem,,ko līdz I
isi, .Padomju > Savienība' i
TOojaspret padomju k o ^ l
.Maskava pati viņam uzdr. t
poties, un šī dumpošanM^
^o^ta interesēm» TJ-Tew
York Herald TribunrE
•apgalvoja pazīstamai
autore Rebeka Veslaf
ca pagājušas, divas ne.I
^ vēl arvien nevar apgal. I
ai jautājumā valdītu gaJi-"
lība.
jpgalvo, ka jau pirms tm
.formēta, ka ar šādu „paQ.
I ievadīšot Dienvidslāvijai
feupāciju un padomju ar*
lietošanu pie.Itālijas *
tam akcijai esot citi bla-p,
starp tiem - ietekmē: ^
fu.. Sākoties padomju invā- ļ
Lvidslavijā, • notiktu neže-
:šanas", bet pats Tito būt;
'OŠIbā, kaut arī viņš ta; ^
[.nedrīkstētu aizmirst, kau;
s. ēd no vienas bļodas a' ļ
ijadziga gara" karote". :|
uzsver, ka sacelšanos pret; ļ
• javtā būtu īsta, varēta j?
ķi. vīrs ar ārkārtīgu drosm; J
rību, bet Tito tāds neesoi ļj:
lītā partizānu akcija gan bi-; l
fca, bet Tito tajā nav pie'l|
pŠi. Neviens no nopictnien; ^
novērotājiem nekad neesoīļj
[pamanījis izcilākas īpaši*
tikai gatavību izpildīt pa-
Istrumenta uzdevumus, pa*
ieglu dzīvi un pilnīgu c;-1
ai būtu ticams, vaicā |
šāds. vīrs īsu laiciņu p«p
.arika^ pašnāvības principa |;
gatavs rīkot sacelšanos |
, kuras radījums viņš pa:^ v|
f»ra s 'durkli jūtami W'$
IRĀTCRAS APGĀDS I
.er Fišchbāch liber Nurnbtrg:^, .|
[kojošas grāmatas: [[
i -Fiziskā ģcograhja. " Ļ |
ba tautskolām i y kl. „ »' ' |
Fizika I
elektrība)
ļ\il. K. Kārkliņai
l i t e r a t ū r a s vēsture
3,-
5:.
.Igebra II d.
)a tautskolām VII .ki-lakstu
krājums ;
b ā j . )
se tautskolām ;
M. G. Kārkliņas
'rigonometi'iia |. • "
'eametrija I un i i
:r.) V >'
Latviešu valodas
īkumi un part'i2rak-inos
lautskolas 2. M .
s' māc. Tautskolām
edaudz.eks.) "
• dzeju izlase Teviia
a (rot. t.) "
s māc: tautskolām
laudz kr.) . "
id Self Instruction
eidā, u n j a ^^ļ^U^':
eks., aprēķinam 1^ V ^
nometnes
LI
^0
3 pag.,
titi radi Vācijā ^
TA D
PIEZĪMES PAR SKŪPSTIEM REĀLĀ SKATĪJUMĀ
Vienu skūpstu^. daiļa!'' izsaucas
jj^ļīgs mīlētājs.
Vienu skūpstu, meitenīti" nedro­ši
"tūkst 'ģifnnazistš, maija vakarā
^ k ā v i s savu meiteni.
;vlans mazais mīlulīt!" skūpstī-
^ma savu bēnnu, priekā gavilē
māte.
Skūpsti karstie, . s k ū p s t i vēsie,
tūskas skūpsti dzēlīgie!" saka dzej­nieks.
Skūpsti, skūpsti: pirms tūkstoš'un
gimts gadiem, vakar un šodien; E i ­ropā,
Azijā.un Amerikā;- karaļa pilī
yn mežinieka būdā.
„Skūpsts ir bīstams, tas vairo sli­mību
pārnešanas briesmas" lielā
n^pietnibā apgalvo mūsdienu medi­ķi.
,;skūpsts ir medicīniska neapdo­mība"
Amerikāņu ķīmiķim R-'ifam
pat izdevies atrast skūpsta bacili
tīra veidā, un ne vien.s vien zinātņu
vīrs noņemas ar skūp.sta bīstamības
peiišanu un tā apkaļ'o.šanu, kaut arī
līdz širn viņiem bijis maz panā­kumu.
. Cilvēki labprāt skūpstās vel ar-'
vien. Bet varbūt agrāk skūpstījās
vairāk nekā tagad? To mēs nezinām
taču loti tikumīgais viduslaiku hu­mānists
Roterdamas Erasms biji.-
visai iepriecināts, kad viņ.š visās vie­tā:.;
^Anglijā sagaidīts un izvadīts ar
fc;;ū[)stiem. Skūpstīšanās ieradumu
•gan • ni e ģ i n ā j a a i z 1 i e g t 1 i e 1 a i s A n ii 1 i -
jys vah'tsvirs un stini^rais puritāni
Kromvels, un par skūpstīšanos at­klātībā
bija piedraudēts ar bargiem
sodiem, bet vai tadēl toreiz angli
.neskūpstījās un vai to viņi nedar;
arī tagad? .
' M Ū S U dienās gan veltīgi šķirstaii.
likumu grāmatas un konversācijas
vāulnīca^! un tajās vairs neatrodam
_ed/K'(Rh; mīlestība un skūpsts (to
vietas konversācijas vārdnīcās ar
lielam pretenzijām ieņēmis atoms
televīzija, h-adio vilni un citas tika:
meeiumizētajam un modcrnizētajan.
cilvēkam pazīstamas lietas). Taču,
• a par skūpstu nekas nav minēts l i -
kuiuu grāmatās, nenozīmē, ka tā
deV nevarētu nonākt konfliktā ar
ti'-.ui, kas skūp-tu vairākos gadīju­mos
uzskata par tiesiski ^ nozīmīgu ^
gr'bas izteikumu. Trešās persona^^
: khitbūtnē dots skūpsts vajadzība:-:
5^'id:jumā var būt izšķiiūgs pierādi-
^.•mlns, jo zināmās sabiedrības šķirās
* t\i'.la veida mīlestības apliecinājuma
atļauts tikai saderināto starpā. Tā­pat
liela nozīme skūpstam var būt
laulības šķiršanas pi\)ccsā. Bez tam,
kā. vienam otram' nācies piedzīvot,
par zagtu skūpstu dažreiz bijis diez-
Pieklājīgi ļaudis
lo{\ godāts kungs! Es .skaidri re­dzu,
kas notiek starp Jums un ma­nu
sievu un tādēļ lūdzu Jūs piekt­dien
precīzi pl. 10 ierasties: manā bi­roja.
Vilis Vāvere.
Ļoti: godājamais Vāveres kungs!
Ar .pateicību saņēmu Jūsu apkārt­rakstu
un Jūsu sasauktajā koni'eren-cē
labprāt piedalīšos.
Sīmams Smalkais.
Pašā nakts vidū zvana telefons:
nVaI tur ir :viens-viens^viens-viens?"
.,Nē, šeit ir vienpadsmit-vienpad-
Smit."
•. MO, nepareizi savienots; • man ļoti,
tēl, ;ka iztraucēju jūs no miega."
„Nekas, — man tā vai tā būtu jā-
:ceļas, lai redzētu, kas te zvana."
nepati'-vami ja^a-iT.
žu bez ērk-gan
sapiLn un
maksā. Bet nav
škieni.
Ka skūpstiem var būt nepatīka­mas
sekas, gadās taisni mūsu laik­metā,
kad bagātīgi tiek lietot: IŪDU
zīmuli. To pierāda kāds notikunv.
Umdonas^ apakšzemes dzelzceļā,
kad. vilcienam pēkšņi apstājoties,
pasažieri sakrituši krustām.^ šķērsām,
un kāda dāma ar sāni krāsotu mu­tīti
negribot uzsniedusi savas lūoas
uz blakus sēdošā džentlmeņa ga.^ā
mēteļa. ..Cietušajam- vaiadzēja pie­prasīt
no sārto lūnu īoašnieces an-liecību,
ka skūosts neko nav nozī­mējis
un bi]i.s tīri ne^au-'-s. citādi vi­ņam
no laulenes būtu ga.dāms barg.v
negaiss.. • • ; '
_Bijuš; visādi skūosti un. nrotamv
dārgi ari. Aktri.-es un sabiedrības
dāmas ne reti labdai/jiem mērķiem
izsolēs par d ā i g u nau-lu pārdevušas
savu lūpu s a l d u n iM Sev..-ku prie\-u
skūp.stu izsolē^ ati<ida francūži
angļi pirmā pasaules kara
un
aikā. •
Dažkārt par vienu skup.^u maksāt is
'MM
milzu :?u:anias: kuus iicini.eiia Hei-nes
tēvocis par daiļās aktrises An-tuan'etes
Lebrēnas .skūpstu ai' vieglu
sirdi šķīries no 1000 frankiem (nav
gan zmams. x\0
sieva), bet
skūosiu samaksāja
oar to teikusi
kāds cits 1917
viņa
par
17.000 frankus
a
un londonietis Alberts Hols par
Modās - Lo\^as or^ir.naiskuDStu
12 'j'^O inārcmas!
Skupstiļ izmantoti pat propagandas
eni Devonširas hercoeiene
katrā in-^^ pā: -skūn-noiuk
re;/ .Pieji:ā\' ' ' ' ; V
4a'n, kas \ ' ē i č ' a n l s balsos par vi-
:vd< vīru Tā kā vīna bivusi -kaista.
bal-:otļ~'U n e t r ū c i s . Taču kāds ba-c'āt-^
iiv.r->n. L k - . k a m , v l e : e " o s jaudis
b i ' u < i prāva i e t e k m e , pai savu balsi
p r a M , : s piecus skūpstus. Hercogiene
t^>.s arī ...samaksājusi", nenojauzda-nia.
ka niani^uiis tirgotājs viņas
s i ^ ' i o ^ l ū s savukārt savtīgi izmantos
-savai j V r i k a l a reklāmai
Tagad, lūdzu, vislielāko nopietnī­b
u : skūo'stu dēl nav notikuši tikai
I mazi strīdiņi, laulības šķiršanas un
l / j u k u š d S saderināšanās bet to dēļ
: / e ē l i o S | n a t īsts karš. 1780 g. Bavā­r
i j a s prinL'.-; Fenlinands kādos svēt­kos
niuaupīja skūpstu kaimiņu gal^j
i n a s k a i . ^ t a j a i pnnc(^<ei. par ko starp
:)rlnces(>c; pavadoņiem un prinča
galminiekiem sācies strīds, kas iz-
' . ' ē r t i o s kautiņā, vēk'ik bijis iemesls
lipl(;māti>^ko attieksmju pārtrauk­šanai
^ un beidzot — sešu gadu ilgam
varam, kas prasīja vairāk nekā 1000
8000 MŪŽĪGUS MIERA LĪGUMUS
pēdējos 3500 gados saskaitījis :Buka-restas
universitātes profesors Hu-bens
Pella. Pašreiz pasaulē pastāv
vairāk kā 17 000 pacifistiski līgumi
(1913. g. — 43 000: 1915. — 46: 1919.
— 21 000). Taču par spīti „mūžiga-jiem
līgumiem", laikā no 1500. grJ
cilvēļvu dzīvības. : Arī tas bija dārgs
skūpfstsj:/,::;- S;;i-\c.:''••:•;,,•^•,^::':.T
Un tomēr, par spīti visam, ļaudis
vēl .arvien dara tādas bīstamas lie­tas
un skūpstās. Arī šajā jūlija va­karā
neskaitāmas .lūpas - saka klusus
vārdus: ..Vienu skūpstu, mīļā, vie­nu
skūpstu, daiļā!" Un .sluip.sts lai­kam
dzr\^")s mūžīgi, kaut ārsti baida
ar vistrakākajām briesmām, _ kaut
technilvas pi-Dgress izspiedis to no
konversācijas vārdnīcas lapām.
ka
D . V M U M O D E S P U I E K S M E T I,
kas var interesēt arī ādas amatnie­kus:
plecā nē.sājama soma ar ārēju
kabatu un ādā izstrādātu cilni un...
. . . sānos a i z s p r ā i i i . ē.iuma adas josta
ar rotājumiem platajā priekšējā un
muguras daļā.
Troņmantinicccs
dičīias programma
Kad [Anglijas troņmantiniece prin-ese
Elizabete pirms mēnešiem di-
\ iein cUpuaezās mājās no Parīzes ap­ciemojuma,
skotu baznīca un vai­rākas
shbiedrībā pazīstamas per-sgnas^
bargi nopēla viņas uzvešanos
Frtmci)as galvaspilsētā, jo princese
tur bija i apmek 1 ējusi zirgu ; skrieša.-
nās ,sacīkstes un naktslokālus, kas
viņai nepieklājotie.s darīt. Pati prin­cese
nereaģēja uz šiem liekulīgajiem
tiem
Tur-v
raksts
šefre-j
a - pats . Džordž^
Klemanso, ...uzvilcis uz zoba" svētu­līgos
tikumības praviešus, princeses
Elizabetes nākamam Parīzes ap-meklējumani
ieteicot šādu piXH
grammui'
Pi. 4.00 celšanās;
4.115 — tēja un auzu pārslu, vira
bez^cukura; ; ^ v
4.16—8.45 . — minerālūdeņu fab-rfikas
ļ apmeklē.šana: •
10—10,15 — Monparnasas 'kap­sētas
apmeklēšana;.
12.00 — pusdienas (saldajā ēdie­na:
pSimos svētītā ūdenī);: :•
13.00~-1G.00 — īss dievkalpo-
: jums:'-'; •: 1 •^rv;..'v •••
llā 00 — mierīga pastaiga -p.
Pl.
Pl.
pl.
pl.
pl.
Parīzes klusāko pai'ku,
un 'tadā gara tālāk.
pirms Kristus lidz mūsu dienām bi­juši
pavisam tikai 270 miera gadi.
kopš 1600 g notikušas 1800 kaujas,
un kopš 1800. g. krituši vairāk nekā
50 miljonu karavīru. Ak. miermīlīgā
pasaule! KĀDS ANGĻU l A U L l B U ŠĶIR­ŠANU
TIESNESIS, pēc 45 gadu i l ­gas
darbības dodamies atpūtā, ietei­cis
trīs ceļus strauji pieaugošo laulī-b
u š ķ i rš an u . s a m az i n ā š im a i: 1. J ā a p -
karo uz.skati. ka kairam cdvēkam ir
tiesības būt laimīgam; 2. .Šķirtie lau­lības
partneri nav jāuzņem atpakaļ
viņu vecāku mājās; 3. Jāaizliedz
piespiedu laulības ārlaulībā dzimušu
bērnu legalizēšanai.
PA TELEFONU cilvēka
balss sekundē;:: sasniedz
270.000 km' ātrumu
stundā. Ar radio viļņu
palīdzību skaņa: astot-daļā
sekundes . aplido
zemes lodi. Ir skaņu
pastiprinātāji, kas ļaujl
ciiVēka ausij . sadzirdēt
puķu : augšanu un .zivju
zobu' šiurkstēšanu. . U l ­traskaņas,
kas ausij nav pieejamas^
auj atklāt, zemūdenes, ierosina fizi­kālus
un ķīmiskus procesus un ie­spiežas
tēraudā dziļāk par Rentgena
stariem.
PASAULES PROBLĒMU ATRISI-NAŠ.'
VNAI visas UN komisijas izvē­lējušas
labākos psīchiatrus, kuļ'u uz­devums
būs konstatēt nervozitātes
faivtorus. Kad psīchiatri būs atradu-iemeslu,
kas pasauli padara tik
nervozu, kāda tā tagad ir, viņi sa­pulcēsies
Londonā, lai spriestu kā
pasauli varētu labot ar psīchoanali-^
zes palīdzību. Kaut viļiiem izdotos!
GRĀFS BERNADOTŠ, UN starp­nieks.
Palestīnā, nesen pēkšņi iera­dies
Neapolē, pieteicies Francijas
konsulātā un lūdzis steidzami iz­maksāt
7 mīlj. franku avansu. Kon­sulāts
izsaucis policiju, un ,.grāfs
Bernadots" pārvērties par Ādolfo
Venturo no Milānas. Pašreiz pār­bauda
vina gara soējas.
ASV PREZIDENTA VĒLĒŠANĀS
š. g. novembrī sievietēm, būs lielāka
nozīme-nekā vīriešiem, jo vēlētāju
sieviešu skaits par vairāk nekā: 1, 5
milj. . pārsniedz . v ī r i e šu skaitu. Ar.
labākām izredzēm tātad startē tas
kandidāts, kas pratīs iegūt daiļi
dzimuma labvēlību.
NEVIENU ZĪDAINI UN GRŪTU
SIEVIETI vairs neredzot Japānā, iz­teikusies.
kāda no Japānas ceļojum
atgriezusies franču teologe. Dzimša­nas
aizkavēšana 1 Japānā pašreiz eso
nacionāls pienākums, un iestādes
kopš diviem gadiem darījušas visu
iespējamo: lai japāni to izpildītu.
100 GADU VECĀ'ATRAINTNELu
Siutanga žēlojusies Manilas policijai
ka viņai ar nemitīgiem mīlestības
ļ)iedāvājurniem uzbāžoties kāds ne­patīkams
pielūdzējs. Pēdīgi vecā dā­ma
zaudējiLsi pacietību un. lai sav.t
dievinātāju. atgrieztu pie prāta, gā­zusi
viņam pa galvu ar pabiezu dēli
AR LIELU, JAUNU CEPURI, kas
iz.skatījusies, kā tikko ņemta no pu­ķu
veikala, bērēs Oslo ieradusies ,
kāda dāma. L.\i nevērstu uz sevi
viesu uzmanību, viņa cepuri noli­kusi
sev blakus uz krēsla, bet uz­cītīgais
baznīcas kalpotājs to notu­rējis
par puķu saišķi un uzmanīgi
novietoūs uz zārka,
IZPLETŅUS SAVĀ ĢERBONĪ l i ­kušas
iezīmēt divas nelielas di'audzes
Normandijā. Ziemeļfrancijā. To ter-ritohjā
1944. g. 5. jūnijā nolaidās
pirmās Sabiedroto izpletņu lēcēju
vienības, kas ievadīja desantu operā­cijas
un reizē arī Francijas atbrīvo­šanu.
RĀTNĀKĀ PILSĒTA P.ASAULĒ,
Hunnenbestranda Zviedrijā, svinē­ja
sava vienīgā, kopš ilgiem laikiem
tukšā cietiuna slēgšanu. Svinībās Iz­cēlās
kaušaiiās. im trīs pilsētiņas
pilsoņi bija jāievieto katrs uz 5 mē­nešiem
kaimiņu ^ ciema cietumā.
Krustvārdu mīkla
1 2 Š 4 0 c • 5
l i
12 m 14
16. 10
18 2U
2i
Ltft
26 24
2^
1 2^) m ijl
,57
]i
Līmeniski: L Mūzikas gabali. 6.
Elements. 8. Stāds. 11. Sala. 12. Zvēru
miteklis. 13. Skats. 14. Satil^mes
vārds. 15. Elements. 16. Agrāko lai­ku
mēri. 17. Dzīvnieks. 18. Āzijas
daļa. 20. Apstāsies, 21. Naigi. 22. Upe
Kurzemē. 23. •Valdnieka tituls.: 24.
Zirga „kurpe". 2G. Ķermeņa daļa. 27.
Garšviela. Kristīgā novirziena .
piiTnie 2 burti. 29. Saiklis, 30. px-^
tāru ciems. 31. Vakara miera traijicē-tāji.
32. Grupas apzimējuras zoolo­ģijā.
35. Zivs slcelets. 36. Elements.
37. Iegūt.
Stateniski: 1. Jūras vēzks, 2. Ēdam-reize.
3. Mal^šķernieka darba rīks.
4. Elements. 5. Tauta. 6. Likteņa
dieve. 7. Jamii dzinumi. 8. Ūdens
tvertne. 9. Ierēdnis-speciālists. 10.
Oksidējas. 16. Austrumnieku tituls.
17. Ievērojams kalns. 19. Sieviete.
20. Lopbarība. 22. Deja. 23. Latvju
dieve. 24. Dienvidu koks. 25. Čaklais
darbā: nesalst, bet . . . 27. Latviešu
gleznotājs. 30. Sporta organizāci.ias
iniciāļi. 31. Roiauris. 33. Saiklis. 34..
Burta izruna.
IEPRIEKŠĒJĀS KRUSTVĀRDU
MIKLAS ATRISINĀJUMS
Līmeniski:" L Māters. 5. Ikri. 8..
Ūvula. 9. Sapali. 12. Erss. 13. Alc-māņi.
14. Ods. 15. Smīn. 17. Store.
19. Kails. 20. Pats. 2L Kur? 22. Sam­tene.
25. Dēls. 27. Joslas. 28. Lamas.
29. Stop! 30. Sīrija. — Statcni.ski: 1.
Masa. 2. Tepe. 3. Rulāde. 4. Svin.s.
5. Īle. 6. Kārumi. 7. Ik.sens. 10. Ala-;
ta, 11.'Amors. 15. Sārts. 16. Ilona.
17. Spodrs. 18, Otello. 19. Kumosi.
21. Kājas. 23. Elki. 24. Esma. 26. Sāp.
VOLFGANGA DĀRZIŅA UN ZIGURDA B Ā R D AS
APTAUJA AR 7 LATVIEŠU MĀKSLINIECĒM
.l^iiJai jālTiJt viņa rakstu­rīgākajai
īpašībai?
Aktrise Aktrise
L I L I JA S T E N G E L E IIOLV GRAUDIŅA
Gleznptaja
VERONIKA
JANELSINA
Dziedātajā
MIRDZA
P O L I K E V I C A
Pianiste
RUTA JAUNZEME
Dzejniece
RITA GĀLE
Gleznotajā
ANx\A DĀRZIŅA
f^^īilu vājību jūs vinatii
visvieglāk piedotu?
Kād jābūt viņa galve-
"ajnm uzdevumam?
Vai viņam jābūt
inteliģentam?
Vai viņam jābūt
bi^aistam?
Vai viņam jābūt
bagātam?
Vai viņam jābūt
mīlniekam? :
viņam jābūt
elegantam?
. ļ ^ u oriģinalitāti
)«s viņam vēlētos?
^« jfls viņam nekādā
»»ņā nepiedotu?
Godīgumam Vīrišķīgai savaldībai
Mazus melus
But bruņiniekam
Noteikti
Šarmantam
Nē
Neslaucīt dvielī
nepietiekami nomaz­gātas
roklas
Mērenu alkohola
lietošanu Lieku tuklumu
Noteiktībai
Prast izmantot
savas dotības
Jā
Nav teikts
Mužīgļi nespriedelet
par- emiiĶrešanu
• I :•: • • ' V • -
Jā, viņafti jāprot
orientēties vilcienu
sarakstos
Jā. viņam jābūt bez
kārpām
Saprast manas aroda
intereses
Iejaukšanos manās
interesēs
Dzīvot saskaņā ar.
saviem dzīves mēr-
Sabiedriskumam
Greizsirdību
Apzināties un pie­pildīt
savu sūtību
Humora sajūtai
Rupju muti
/ Veidot savu
per.sonību
Kāpee?
Ja, Vļiņsķm jāsaņem
strādājošo (ļeva
Ja, bet manam
Jā, jā!
Skaidrs
Noteikti
Jā, I viņam jāmīl
. tlruskiu strādāt
' . ' ' i • .. '. .. • •
Ļoti. Viņa u/.valkam
jābūt no zaUis ame­rikāņu
segas A
Mīlēt mākslu
Dejot ar mani zelta
kāzās pirmo valsi
Vienmēr ļsvaigu
kabatas drāninu
Krāpšanu Izlikšanos
Mākslinieka ārieni
— platmali ar jlielām
malām, bakenus utt.
Vienaldzību pret 1
alkoholu
Greizsirdību
Spēju iztikt bez
ļaudīm
^\^rda laušanu
Nekādu
Peldēšanu pret
straumi
Ļoti Katrā zinā
' '; , .. . • \ , i • ,.
Noteikti V Bez šaubām
Jā Būtu ļoti vēlams Tikai šarmantam
\ a v svarīgi Nē Nē
Ne loti Neap.šaubāmi Jā ,manam Tacu
Katrā ziņā Pēc iespēj^is Vēlams
:•::•^:::^,::.;:•^::^•:::•:/v«
i: ;:-';;.Ņe;: švītīgam^- A
Pļāpību bez. šarma Savaldības trūkumu