Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1948

              1
ē." viņš atvairīja
p puses". ^ rokāa
esmējās,
feva puses.. TS
•'^^ rupji iesmēL"'5va
suceklis tu ,TuJ'M,
fera rokās dzer ena "^'^
Wfi doCmilīvgēi ks,s,kjaa+ Tvi-L ^*• •^ .
kzot cilti S £ Kār
[Keļsua l zluvtg uizāem n kgkialraa.ik siesl „idā PT'z^ipilcan!i',t,ss Ja bavi^u'iav?dniā,^,'*e&l^^",^ ,t^. '
tetibas, bet daudz t u
1
i:
pēdējo reizi,
^ t a , un
4visam sabijies: -^^^^
18, protams, ^ ticu«
. •" tas b i j ā t ā 5 ; , , ,.
' Pielika savas drL»?^'
atbildēdams man, rielafi
dis,: dmadams savtm
. svar^al^is,|kojebkadļ
pjas. Es tev i ^ ^ ^ ^ ^ ļ.
^8 man ticēt?:"
vienmēr esmu
tmāja^^ svinīgums, ,,,,
ļja iebildējusi lUrkas valoda
centās valdīties, pajāvi^^
b r ī d i n ā t ā j a i ; : balsij, kaš
ļkliedža,kaut; kur: smadze^
m Urka b i j a [viņa tuvM
ļi," Urka pašūpoja galvu ^
% o j ā s , bet tildaļ atkal klij.
b.„Tu. tici,'tev jātic, une;
[šu t i c ē t i / . | T u : e s i deri«^
>et ^ Es tevi atbrīvosi
s a i t ē m , k a s tevi saista a:
Tava p e r s o n ī g ā brīvība te-ļs
un tu spēšii darīt darbui,
ļ vainagos ar ;partijas atz!-
ļjauniem uzdevumiem, Pali
1os uz Vecgulbeni, un ie?
ida visa pagasta: d/ive,
ļuz to!" viņš-l ielēja 'glāzi
z i l i d z i ļ i kaut kas. sa
ļ i e s a r c i s , V mēmi paspic
)ku,. viņš , satvēra: g&
v i ņ š ' aizmirsa' slepeno i^'
•' U r k a s varmācīgo: nostāj;
, D a ž ā s sekundēs,viņš nO'
būs b r ī v s no Urkas tieh'
) j u m i em un prieka rcibi
ida ar dzēriena
i
ļ!" viņš vienā sviedienā 'z-zi.
.
Jrkas pirksti uzmanīgi pa-pup
un. apstājās' sastinf^ii]
irgs tev jādabū atpakaļ"
tš/';., Kārlis nešaubījās
/pielēja glāzi.
ftru maksu--^vēlJonaK
ļvinš draudīgi paskaidros
Ita; - par tevt.pai;;"^^'
partiju smiesies, ja zii"'
|al mūsu rokās. ,.Ūn.ldaiK
ļgs, esi mīlīgs,.:esi vīĶ
: padevīgs," viņš pieceiS;,
L: būs zirgu • izvedusi
cko esi nokārtojis - vie^
^ēl nakti, vai agrāriHŖ
Uiks. necieš, k^ ^
savs gods un revote
IJz redzēšanos," WĶ
p jautri, vadīdams .uz ;
kas-dzēriena vai pie;:
^tās drusku nedrošs
atvērās: un. aiz^^^^^^
fns.. Viņš b'rītiņu^S
ļmē skatienu, .luī ne ya^^
t cietajā sejā. j a d ,g
Lr^^ža viņš tāpat
Seiar'spuld^f Kļuvusi nespodrajā. „,
fzlve," viņš domāja..^.;,
b ieAaiMeki. Ja. » ,
ks liecas., Tamjaliera-r
Konrād TJrka
%t un veidot P2^',;
N-ĪTtiS''^'^:
ka - es ticu_
freizes K
\ pasmejas..
: jr Tikaijv ņa^li^Pg
ķ ir revolucļļ s PW
ļest kā tlakti^ .,f
[iņam reiba no
no konjaka. ..B'Vļ;,,
ļur ir viņu^ vai
Uratuš^a^ir^
lis. Bailes! p.v
tdu pret/adu.
ļiējienu. - • ^ . ' ' . ^ s t ^ r r '.
- g l u ž i kaPlJj^p:,!:.;;
paliek! Tam jj,,
fdurvim, Ķbauu,j.|^3,,.,
buma apziij"' .';,it5ti'.
liiatzistparP^ -455 ,
Iridi viņa don^,
rpinājuins^''
LATVIJA, 1948. g. 13. jūlijā
(Turpināiums no 1. Ipp.)
arī notikumus,.kas mūs apbēdina.
Miim'^'pa^'iem nākotnē jābūt- daudz
aktīvākiem nekā līdz sim. Sabied­riskā
sirdsapziņa starptautiskā
mēmgā aizvien modināma. Sūtņi
dara visu iespējamo, bet laikā var
nākt arī LNR Ieteic sanāksmei pie­ņemt'
rezolūciju, kurā • būtu izteiktas
ne tikai. mūsu tiesības uz brīvību,
bet nasvītrota arī;, apņēmība par .to
cīnīties.';-'.-;••'••; : •'i,-^
IZVEIDOT TURPMĀKO
V. L a mbe.rgs savā ; referātā
skicēļa darbības plānu.' ^izejot^ - no
fakta, ka atrodamies svešā zemē,' ku-ļ
as notikumiem esam padoti. .Mēs
gribam sevi; saglabāt..stiprus Latvi­jai
.Tann nolūkam mums jāsaglabā
sava stāja. Te. talkā jānāk' ģimenei,
skolai, baznīcai, mākslai. Jāizveido
visciešākā sadarbība, ar sūtņiem,
latviešu orgariizācijām ārzemēs, de­mokrātisko
valstu valdībām' un •ak­tīvāki
jāstrādā sabiedriskās domas
informē.^anai. Pat latviešu organi­zācijas
ārzemēs bieži ir vāji infor­mētas..
ĻNP uzdevurhs' būtu ari--vie­not
latviešus visās zemēs,; nevis at­stumjot:
tos: ka ,,ātlūzušus: • zanis'',
bet gan cenšoties vienot uņ pulcināt,
Jāizveido sakari it sevišķi ar to tau­tu
organizācijām, kas atrodas muins
līdzīgā ,štāvoklī. It seviš.ķi; j āiegau-mē
sūtņa; A.Bīlmaņav mudinājums
nodibināt iropas ūnijas .. Baltijas
tautu organizāciju! Cenšaties pa-,
nākt,- lāi Eiropas valstis ^itzīst Lat­vijas
neatkarības nepieGieSamību"^
raksta• sūtnis. un ja. Eiropas valstis
iestātos par Baltijas- tautu brīvību,
tad to atbalstīs arī A Š V . " : '
LNP uzdevums tādēļ ir visos vei­do;?
un visiem iespējamiem līdzek-jcm
pastiprināt diplomātisko aktīvi-:
tāti tieši Eiropā. Tā kā'sūtņi-ir vie­nīgie
.Latvi jas • cīnītāji^ starptautis­kajā;
forum.ā, kas^: bauda- oficiālu at­zīšanu,
tad L¥P darbiba cieši .jo
cieši sasķaņdjanna ar sūtņiem ' un
vislabāk būtu,•ja .sūtņi pārstāvētos
LNP ar sa^u delegātu. ; ; :
Vēl Ambergā iesniegtā rezolūcija,
kas paredzēja sūtņu pastāvīgo piln-vai'oto
sūtīšanu - LNP, svētdi:enas 'va­karā
izraisīja garas pārrunas. .Izska­nēja
arī viedoldis;. ka sadarbība, būs
ciešākai ja; sazināšanos ar sūtņieni
veiIcs LNP prezidi j s bez sta rpn io-kiem.
Beidzot rezolūciju arī pieņē­ma
vienbalsīgL. - ^
PIRMĀS ZEMŪDENS KLINTIS
Svētdienas rīta: sēde -sākās ar de­legātu
sapulces - v a d ī b a s •vēlēšanu.;
nonTstarpības;Vbija;, jautājumā,-'vv^.l
doiogātu.. sapulces vadība ir vienrei-r
zēja, vai ,arī permanenta visam, ĻNP
laikam. . Par pastāvīgu; vadībU: testā-;
jās 1.7 LNP locekļi,: 26 balspjpt pret;
un 4 atiurējās.;; Saprašanās nebija
viegla arī.kandidāliu; izvēlē.; V. .Ja-nums:
minēja J.: Celma kandidatūru,
bet;A. Kļīvo..—;;V.-;Skaistlauku. ;.
Kritiskajā brīdī R, Osis aitgādinār
a lielo vienprātību:, kas visgrūtākā
brīdī valdīja;. Ķurzenņē. ;i,Kad, nāvei
acīs; slvatoties,"niēs toreiz .azveidojām'
Kur/.eraes valdību, pietika ar dažām
minūtēm, lai^ vienotos par visu grupu
kopīgu pārstāvi. No; sirdS: lūdzu vie­noties
.arī ļagad, ^jo panākumus dos
nevis lielāks .vai mazāks kādas gru­pas
pārstāvju: skaits- bet gan laba
griba:un. spējas;"^^.^;J^^^
Lai „frakcijas'- panāktu sāpraša-l
nos; sēd i pārtrauca. Pēc stundās ska­li
aplausi sveica paziņojumu, ka - abi
^ākimiā miriētie; kandidāti . atteilcu-
M o s un noģrupējuņii vleno;iušies.de-•
iēgātu sapulces: vadībā izraudzīt: par;
pnelsšsēdi K. Osi, vietniekii prāv. J.
Kullīti un .sekretāru J. • Ntedru': Sē­žoties
pie prezidiju, galda, R.Osis
deklarē, ka: nevienā balsošanā viņš;
nepiedalīsies, lai tā . pasvītrotu pil-'
nīgu .neitralitāti. . ^r-;'. •::.-^:r
LABĀKAIS CĪŅAS LiDZEKĻIS
A. K H V e ,• turpinot; debates par:
l ^ P darbības izveidošanu, uzvēra,
ka lēmumi^ japanp: 'vienbalsī,§i
^cTi; ta ,LNP radītu autoritāti, un ie­teica
sastādīt gpeciālu ; vēstījurnu
dzimt.enei, uzsaukumu mūsu trimdas
saiin;iei,-lai tā; zinātu, ka beidzot iz­veidota
centrālā iestāde, kas .apvieno
visus aktī\^oš sp:ēkiis. Jāpadziļina arī
^ jau pusvē^idotie sakari ; ar ārzemēm
atlvāilotos iesniegumos im me-
.inorandos. jāgriežas pie; tiem, kas - var
tin grib miuns .palīdzēt; Jāsastāda
Pārdomāta;' lUa-,faktiem :argumentēta
«^ieklarāeijā UN .pilnsapuleei, kas šo­ruden
sanāks. Parīzē, Sī;:deldarācija
^ūs i j y f p . p a š a u H . ; :^
:. ;l^i^01;-p. 'St.;ar;G s savu domu r i -
-"^inājumu; sāka ar norādīj.u.mu,.: ka
«.n.iēs..lielu' vērību, liekām iiz momo-.
randiem un; rezolūcij'am,;; b(^ . biež
ciļzmirstam; ka- •pasaije; vairāk:''.^^^^
t^'^s uz miLins p>asiem, vairāk .vērtē
^ņūsu darbus : nekā .rezolūcijas. Aiz-bi^
iicot;; no Vāci jas, pasaulē tās, kā
niēs tur uzvedisiniies un ^strādāsim,
vairāk ietekmēs nostāju pret mums
nekā iesniegumi. Latviešus trimda
var glābt tikai mūsu stāja un dzī­ves
veids. Jāsaglabā savu nacionā­lā
kultūra, un tā ir vienīgā, kas mūs
svešumā saturēs".
Pusdienas pārtraukumā LNP lo­cekļi
apmeklēja dievkalpojumu Dien­vidus
baznīcā. Archibīskaps rlrof.
Dr. T. Grīnbergs, prāv. J. Rullītis,
prāv., K . ; Valters^; un māc.: J..' Turks
izjustos vārdos aicināja: aizmirst:vi-,
sas 'nesaskaņas .-im; ziedoties^ • kop;ē-jam
darbani. Katoļu dievkalpojumu
vadīja prof.'P.Ļauhnovičs. ; ./;
KĀ NOTIKS IZCEĻOŠANA UZ
' ••-.Ašv..--^^-^:''"'-
usd-ienās;.sēdi ievadīja - "emi­grācijas
; un :dzīvā spēkā saglabāša­nās
jautājumi. . ; -
V.: L a mbe r gs ziņoja; par jaun­pieņemto
: emigrācijas; likumu 'ASV.
Rezumējumi :;^ izdarīti,;: iegaumējot
ASV kongresa ; un preses rakstus.
Mēs varam cerēt, ka uz ASV varēs
izceļot apmēram 20.ODO latviešu; Cik
paredzama, ;tad izvietošana notiks' tā,-
lai. neveidotos; \lielākas .;: nacionālcls
grupas; A.rīv jaunais likums'; vērtē­jams/
tikai kā ; nedaudz, ^liberālāka
darba spēka vervēšanas.akcija. Do­mājams,
ka ; tiem, "kas; brauks no­teiktā
darbā^ afideviti nebūs; vaiadžī-.
gi. Priekšdarbi rada, ka. ieteloni
emigrācijas ;;techriiskā • izkārtošanā
būs arī: baznīcu organizācijāril; Sūt­nis'A.
Bīlmanis jbrīdina no ņebrauk-šalīas
,un cerēšanas; uz :labakām ier
spējām.." .,':•.••.;:-'•/••;••• '• •-.::•; •.•••;';•
P r ā v / J. Ķ u l 111is • norādīja^;
ka ev.-lut.; draudžu; Vispasaules
kongresā,.kas sanāks augustā Arln-stērdamā,
iesniegs memorandu' par
to^lca kristīgā Amerik^^ pieņēmušr
emigrācijas likumu, kurā humanitārā
doma -nav vadošā. ;Ev.-lut;^ baznīca.
tomēr; atbalsta emigrāciju^ uz; paš­reizējiem
noteikumiem. ; A r C ASV
ev.-lut. draudžu gādību latviešus iz­vietos;
starp; ticības brāļiem: .galvi­ņām
k ā rtām; žie meļu štatu v.idūsdaļ ā
lopkopības un zemkopības rajonos.
P r 0 f. P. S t a re s brīdināja iz­ceļotājus
nevadīties jaunās mājvie­tas
. izvēlē tikai . no dzīves ērtībanri,
bet domāt arī par to, lai rnes; neno­nāktu
nepiemērota^ sabiedriskā vidē.
Vēsture rāda ka, nezaudējot 'nacib-nālo
pašpaziņu • ūn kultūru^ ari sve­šumā
pat nelielas grupas • var : sa-j^
lābāt sevi/ ;
R. L i e p i ņ š sīkāk pakavējās pie
jaunā - likumā ^ noteikumiem, kas
mums radījuši vilšanos. • Pēdējās: zi­ņas
liecina, ka izceļošana diezvai
veiksies; tik raiti, kā to sākuma ce^
rēja.;; No pieprasītā 5 ;milj; dolāru
kredita atvēlēti tikai; 2 un:tādēļ
mā gadā paredzēto 100.000 vietā va­rēs
izmantot tikai :puskvotii. Liku­ma
instrukcijasv paredz,, ka nevarēs
izceļot neprecētas sievietes ar bēr­niem,
sievas, kuras vīri: atstājūši, un
šķiet arī, ka nevarēs braukt; sievas
Ivuru vīri ir; nezināmā prombūtē.
Stingrā : pārbaude ; būs: slimieitv utt.
Lai; panāktu i veļamāko izkārto j umu,
eiešā sadarbībā ; aŗ igauņiem ;un; lie­tu
viešiem vēl jāgriežas,pie;: ASV; ic4
;stādēm un organizācijām, jānoskai­dro,
cik pēc jaunā likuma ņp katras
Baltijas tautas varēs ieceļot; Amerin
kā, un jāgādā, lai' pie ķonsulieni un
iestādījumiem^ kas kārtos izce
nu;;būtu,Baltijas tautu pārstāvji.
Peo prpf; R • Starca referāta^ par
dzīvā-spēka saglabāšanu V, Skaist-lauks
aicināja LNP: prezidiju ;ūn
LCK pirmkārt;domāt par šodienu,
jo: pēc .valūtas reformas ::tie tautieši^
kas nesaņem ;iRO aprūpi, noņākiiši
katastrofālā s t ā v o k l ī . - . ; : •;
MŪSU y^
; P r 0 f.: A: Š y ā b e par kul turas
vērtību: saglabāšanu sniedza pārdo^
mātu un argumentētu .priekšlikuņiu
ietverot to 9: tēzēs. :Prof."A:Bvābe
nofr adīja, ka .kultūras vērtības ir • mū-
;suv-vienīgais ; kapitāls. "Līdzi ;./es aņļi
paņēmuši; garīga tēvzemi.; , Latvie­šiem--
briediuna gados šis. : kapitāli^
neapsīks', līdz mūža beigām,_ vien-alga^
kur. tie'arī :aizklīstu. Bērniem
turpretim .atmiņas:;.pair;LaVviju^^^^
;nieGĪgas;.ūn :vienīgais, kas: tos asistē'
par; latviešiem, ir valoda. - A r ī jau­nieši;
pakļauti vislielākām • asimilē-šanās
b:rie;smam; •,.Ja' nu garīgā; tev-'
zemē ir; mūsu vienīgais kapitāls,, pie
tam ar tendenci dilt," rezumēja prof
A; Švābe,.,tas Jādara ^ viss. iespēja­mais,;
.lai dilšanu apturētu;un kapi-;
tālu :Vairotu.. To • panāksim ar •ak­tīvu
;cīņu.ņo šūpuļa-ildz kapam pār;
;ātvisku:::dvēšeli, ; Ja::šo xīņU
sim; tad; dzīvais• spēks kļūs : tikai
niieša." • Iesniedzot • ;prezidijām tēzes,
prof. ::A.,Švābe ..lūdza :;tas.nep;iešut
^ pie : aktīm, kā tas daudzkārt. noticis,
bet iedzīvināt^ Prof.; A. Švābe iero­sināja
gādāt; pār latviešu: taiiasdzies-ļ!
mu un^;pasakū; .lat^'iešu ābeces un
Jaunatnes: literatūras. izdošanih;.; Tā^
pat sastādāmas .īpašas .mācību: grā-:
juatas.' latviešu valodā;.;rakstniecībā,;
folklorā, vēsturē un ģeogrāfijā^ Jā­veicina
.koru :;;uh teātpū: trupu' orga­nizēšana
zemēs, kur turpmāk var
veidoties latviešu grupas, un, vēl
Vācijā esot, jāgādā par kopu un drā­mā
ti.sk ās literatūras izdošanu. Lat­viešu
garīgās kultūras veicināšanai
trimdā dibināma centrālā iestāde,
vajadzības gadījumā kopā ar igau­ņiem
un lietuviešiem, īpaša Baltijas
institūta vai akadēmijas veidā. No-'
dibināmas darba stipendijas rakst­niekiem,
māksliniekiem,, zinātniekiem
uņ studentiem.^';.; :
Eļ.DrilliS: ierosināja nekavējoties;
uzsākt, nelielu:;bibliotēku . komplek­tēšanu
un nosūtīšanu ārpus Vācijas.
A. Dravnieks ziņoja, ka saņemts pie-dāvājumš^
no Huvera institūta Kali-fo.
rnijā; pārvest uz turieni visas mū­su:
k ūltūrālās.. vērtības. Noteikumi.
ir izdevīgi.;>P.Stārcs aicināja inten­sīvi,
i'zmantot laiku, kamēr vēl dzī-.
vojamkompakti;-rīkojot ne tikai
koncertus, un, teātru izrādes, bet arī
priekšlasījumus ..un iztkzājmnu va­karus,;
par kuriem interese apsīlvusī.
LAI REZOLŪCIJĀM SEKO DARBI
pirmdienu pārrunu rezultātā re­ferenti
;un-^ pārējie sanāksmes da­lībnieki
izstrādāja turpat .20 'rezolū­ciju.;.
Krietni ;biezais papīru žūksnis
:vienīgais .,,kapitāls'' LNP prezi­dijam
darba ;sākšaņai. Ja prezidij am
izdotos īstenot dzīvē kaut daļu no
rezplīļeijās; fiksētā; tad tiešām būtu
jau panākts daudz. Līdzekļu jautā-jumā^
izred-zes; bēdīgas; ' A r ī LCK ka­se;
i r jtukša. Sanāksme griezās ar
lūguniu pie; LGP, lai zināmu daļu
no nākošām;tautiešu iemaksām L CK
nodod; ĻNP. Līdzekļiis LNP cer sa­ņemt
arī ziedo jumu ceļā.
No rezolūcijām. īpaši atzīmējama
šī:; ,!,ĻNP;sveiG visus bijušos leģio-hāriLs;,
pretēstībās kustības da 1 ībnie-;
kus latvju varonīgu cīnītāju ļau-ņatņi
un visus tos vīrus un sievas,
kas.J atraduši un atrod spēku un dros-.
mi 'strādāt im .cīnīties mūsu tautas
un valsts labā; kā ;Tēvzemē, tā svešu-njiā..
MŪSU',leģionāriem, kas izcīnīju­ši
Vissmagākās kaujas un palikuši
nepārspēti;drosmē un.tēvuzemcs mī-lestīlJā,
bija lemts; kļūt ^ par naidīgas
vara.s; izrēķināšanās objektu un nest;
mocel^u gaitas,/ ar ko nav salīdzi­nāms
neviena triņidinieka pazemo-junis
uņ liktenis, lai dk smags tas;
miim.^, visiēm; bijis.
; LNP viņus : min ar lepnumu un
pateicību un izsaka ticību, ka viņi ar
savu j stāju jārī--nākotnē būs latviešu
tautas/g(xia; un • gaišāko cerību dzīvs
simbols.'*.; • . . ; ; ;.
lAplausi;:;pārša:lc zāli J)QQ vienprā­tīgā
pateicības apliecinājunoa nola­sīšanas;
Bijušo; karavīru vārdā pa­teicas
K. Lobe.- ;
; „Karavīru sirdis pieder jums un
la,tvju tautai," asarām acīs bijušo cī­nītā
j.Uj nostāju:deklarē piūkvedis un
vēlreiz Skan ilgi.aplausi.
I /.r'!:-'!-'.!-:;-..-.:..
BEIDZOT VISI PIE VIENA GALDA
LNP pastāvīgā prezidija izraudzī­šana
bija sanāksmes viens no pēdē­jiem
darbā kārtības punlctiem. Dar
žādo;organizāciju pārstāvjiem vaja-
'dzēj a v;ai rāk; hekā 3 stund as, 1 ai.vie­notos
par 9 vīriem, kuru rokās turp-
: nālc .atradīsies;,svarīgu jautā j umu
vārtcušana,; Sīs 3 stundas rādīja,. ka
aizvadītos 3 gados, gan dzīvojot šau­rās
barakās,; tonnēr esam viens no
otra : atsvešinājušies, esam kļuvuši
neiecietīgi, šaubu am neuzticības pil­ni.;
Diezvai ::Eslinģenas tautskolas
gāitepos kādreiz notikusi tik .dzīva
sk r a id.ei ēš ān a k ā- šOrei z. s a k a r n i ekiom
dodoties no viena grupējuma pie
otra. ,Ķā ūdenszāle nepārtr^ikti ku-
.stējās. Latin"ešu tautas apvienības de­legāts
A. Āboliņš; Jau. tuvu pusnakts
stunda .. atjaunoja un:: R. Osis
paziņoja, ka; panākta vienošanās par
9; kandidātiem ĻNP pastāvīgā prezi-dijā.
Tie ir:; V, Janums, J. Celms.
V. fembergs, J.^^L^^ A. Klīve,
IV. BaštJānis, R.;Liepiņš, A. Endziņš;
un..ļ-..,;.;.BērziĶi;^^^
Prezidiju ievēl vienbalsīgi, atturo­ties
vienīgi ;j.Venneram, A. Āboli­ņam
ļUņļ/A.: Plakanam. A. Plakans
paziņo, ka prez pārstāvētas
•saimnieciskās : organizācijas un ko-:
;:apcŗātīvi, tādēļ viņš nav balsojis. A,:.
Āboliņš :.im..J.;yenners savu atturē­šanos:
mbtīvē; ar -to, ka prezidijā nav.
baznīcu pārstāvja.
! Pēc. vēli'eizēja;pārtraukuma, kavē-joties
pie Esiingenas. kolonijas dāmu
komitejas: klātā vakariņu galda.: bei-;
'dzpt; tika; izlīdzināta arī šī vienīc^ā
pretešķība;; un ;ĻNP pirmā delegātu
:sanākisme:lūd5a::sanāksmes. prezidiju
ļ — S.;'Osi, prāv. J. Rullīti un J. Nie-
' d r i i p i e d a l ī t i e s prezidija sēdēs bez
l)alstiešībām';
:/E^iņ:gēņas;kolonijas vadībā LNP
;sesijuj bija ; noorganizējiisi. priekšzī-mirTļiii'
gādā;iot',. lai delegāti varētu at-
,i)īlsties::; stiprināties im^ raženi strā­dāt.
Noslēgumā R. Osis pateicās- v i -
sieni.^kās.'sekmējuši vēsturiskās sa-n'al^
šiaes 'labu izdcšanos, un aicināj a
:prezidiju;iin visus LNP locekļus dar­bā;
iegūt:; trimdas, saimes uzticību. Kā
ļ s^lījumii un ti.cības apliecinājumu
;nākōtnei;:;;; klātesošie- nodziedāja
..;Diev:s • svētī: La't\4ju.
H. M. :'
MEKLĒ „VAlMGOS" SATIKSMES AIZKAVĒŠANĀ
Padomju aviācijas; virsnieki Ber­līnē
sestdien paziņoja amerikāņu
aviācijas štābam, ka virs krievu jos­las,
ieskaitot ..gaisa kori''^^-u" slarp
Berlīni un rietumiem, paredzēts sa­rīkot
padomju lidmašīnu ..aklo lido­jumu"
vingrinājumus. Drīz pēc tam
iVSV aviācijas nodrošināšanas die­nesta
virsnieki i^iskaidroja, ka^ arī
amerikāņu aviācija plānojot šādus
,.aklos lidojumus" minētajā apgaba­lā.
Padomju iestādes likušas atlaist
no darba divus augstākus vācu
dzelzceļu ierēdņus, kas neesot pie­tiekami
pārraudzījuši dzelzceļa lī­niju
no Berlīnes uz Helmšteti. Lī­nija
esot nelietojamā stāvoklī. ..Ti­mes"
Berlīnes korespondent.^ domā.
ka Padomju Savienība meklēiot
v,vamigos" un vamu uzve ot vācie-šiem,
tā radot sev ..alibi," kii pēc
vajadzības varētu atstāt vai nu līd.'-
šinējo stāvoklii vai arī atcelt ierobe­žojumus,
„kad techniskie traucēju­mi"
būs novērsti.
. Padomju militārā pārvalde piekt­dien
paskaidrojusi, ka satiksmes at­jaunošanu
pa Elbas un kanālu
ūdensceļu kavējot Ratenaua slūžu
nepieciešamie remonti, tādēļ ari pie
Vitenbergas liellaivām ar pārtiku uņ
precēm Berlīnei nevarot jaut: turpi­nāt
ceļu. Pēc apkārtējo iedzīvotāju
liecībāiUi tomēr slūžas esot pilnībā
kārtībā. Arī ūdens ceļu direkcijai
neesot nekādu ziņu par bojājumiem.
„Sunday Chronicle" ziņoja, ka pa­domju
iestādes kavējot angļu lidlai-vu
nosēšanos Haveles ūdeņos, uzsā­kot
tur pludināt kokus.
Jaimi ierobežojumi noteikti rietu­mu
okupācijas armiju aiitomobiļio:n
satiksmē ar rictumjnslām. Katram
atsevišķam braucienam tagad \'a-jadzīga
īpašā padomju iestāžu atļau­ja.
Sabiedroto automašīnas ari pa-kļaiLŠot
pārmeklēšanai.
Padomju militārā valdība uzdcvu^^i
Berlīnes pārvaldei pārtraukt okup;ī-cijas
izdevumu un citas izmaksas
rietumvalstu iestādēm ostmarkās. Tā
kā ostmarka padomju joslā un sek­torā
ir vienīgais likumīgais maksa-;
.sanas līdzeklis, tad rīkojums pra'^;-
tiski nozīmē jebkādu izmak.su pār­traukšanu.
Amciikāņu komandants
pidkvedis Haulojs uzdevis pilsētas
pārvaldei šo padomju rīkojumu neie­vērot:
Padomju militārās valdības
laikraksts „Tāglidie Rundschau" pār-
Gcncrālis Robert-sons
pie Anglijas
karaļa un ģenerāl­štābu
priekšniekiem
Anglijas kai'alis Džordžs: VI va­kar
priiCkšpusdienā pieņēma ang­ļu
militārgubemātoru Vācijā ģe­nerāli
Robertsonu, kas svētdienas
'vakarā lidmašīnā ieradās-Londo­nā.
Pēc apmeklējuma pie - kara­ļa
militārgubeniātors^^ sniedza
plašu ziņojumu ārlietu ministram
Bcvinam par notikumu attīstību
Berlīnē. Pēc tam ģenerālim Ro-bcrtsonam
bija paredzēta apsprie­de
ar Anglijas vi.su trīs ieroču
šķini ģenerālštābu priekšniekiem,
bet vakarā — šo vadītāju amat­personu
kopīga apspriede, pieda­loties
arī Austrālijas rninustru
prezidentam Ciflijām. Sava^ Ber­līnes
apmeklējuma laikā Cillijs
izteicās, ka Austrālija gatava vi­sādi
atbalstīt rietumu valstis vi­ņu
nostājā. Ciflija apmeklējumu
impērijas galvaspilsētā uz.skata
par rcdz-amu apliecinājumu Aus­trālijas
vienotībai ar visu britu
iinperiju tagadējā kritiskajā, lai­kā.
BBC
met amerikāņiem, ka: tie savā sekto­rā
Berlīnē brganizējot slepenas pi^t-ķomūni$
tiskas strupas.
Lidmašīnu transporti uz Berlīiii
pēc īslaicīga pārtraukuma sliktu lai­ka
apstākļu dēļ turpinās pastiprinās
tā kārtā. Kopš blokādes sākuma
līdz vakardienai bija veikti tuvu pie
2500- lidojumu, piegādājot Berlīnei
ap '10.000 t pārtikas un citu preču.'
Rietumu sektori tomēr jūtami cicS
no elektrības un gāzes trūkuma.
Slimnīcas neuzņem vairs jaunas:
slimniekiLs: Angļu un" amerikāņu
militāro iestāžu personālam pār­traukti
atvaMnājumi Atsaukta baii-ma.
it kā bulu dots rīkojums izvākt
no Berlīnes militārā personāla ģime­nes.
Anglijas ārlietu ministrija pajdņo-jusi.
ka reparāeiju sūtījumus ^Pa­domju-
Savienībai no rietumjoslām
atjaunos' tikai pēc visu satiksmes:
ierobežojumu izbeigšanas.
„B^riīnes krize
izskirs
(Turpinājums no 1. Ipp.)
BBC komeivtators . .svētdien situā­ciju
apzīmēia oar kritiskāko periodu
kop.š 1939. g. Laikraksts .,Obs(MTeM-",
svētdienas kiMumUāros atzina, ka
karš vai miers lieki mērā atkarīgs no
ASV. Kanādai un piecu RaMumein)-
l X i 3 ūnijas vaislu sekmi'j,an^ .sarunām
par ASV militāro palīdzību Kiro-'
pai. Ja šīs :;arunas bulu s.-iiui.šas
pirms 3 mr'neši{^m, })asrei/ējais stā-vok]\
s nebūtu rad!"S.
,.The rcu)ple" d(^māja. ka l^adom-ju
Savienība mē/iin;is kn.^.i :-!r: ināt,
pif^kiipjoties un likai ,,<ae,lai.vilot s<^-
Bernadots ziņo
Drošības padomei
Kopš pagājušās piektdienas, kad
Palestīnā beidzās pamiers, cīņas at­kal
atjaunojušās. Kamēr Rietunr;::-
lilejā panākumus :^uvuši žīdi, pārē­jos
fTOntes sektoros pārsvars? arā­biem.
Grāfa Bemadota ^lidzJin-jās pūles
pagarināt pamieru uz 10 dienām iz-rā(
ļījušās veltīgas.
Lai' iesniegtu ziņojumu UN par
stāvokli Svētajā zemē, uz iŅujorku
izlidojis grāfs Bemadots. Bcrnado-ta
ziņojums Drošības padomē pare­dzēts
šodien. - ..
Šodien Libanonā notiek arābu lī­gas
sēde. kurā. pēc BBC informāci­jas,
apspriedīs grāfa Bernadota
priekšl:i;umu par painieru 10 d;.-
nām. Svētdien Kairo paziņot.^, ka
arābu valstis nolēmvi.-as dibināt Pa­lestīnā
pagaidu civilo pārvaldi.
BBC
ju", bet ..Siindav Pie'oriar' .^aa.aidi-ja
sivaidru IMaskavas , , n ē " . Arī
..Y( r^-shire ]">ost" scH-iua.ia, k a Krem­ļa
il'^a k l u s ē š a n a nra.uiļ^pt d ^ M v : ! . i';a
Staļins būtu gatavs atkal alvert B»M--
līne,- vārtus. 1-:(^luin\'alstis tomēr
piekānties nedi'ikstot,
S c\si d i e n a s i e v a d r a k i ā ,. Yu i k i re
P)st" apsveica, to. ka sahicdrutie
vairs nav k a v e U-ši^^s iMībkrp', Mas­kavā
iesnicL'lo nc^tu. Ja sabiediotīe
šoreiz Berlīne bū:u p i e k ā ļ v . i š i c v s . tad
tas bulu bijis ie\-adīiums i z s p i e š a n ā s '
politikai b e z ļ^ala. Tomēr vainot lē-kmātk's
ar to. ka Kremlis n^M-vu k a ­ru
V i l kā]?ināšot. ,.Daily Graphic"
izteicās, ka ia^. kas Minriienes kon­ferences
laikā Hitleram izdevies,
Kremlim tan^'u! beidzies ar neveik­smi,
tāļ^ēc ka d c M n o k r a t i j a s i)i''ādiiu-šas
savu' sti])runui. ..Manehestoi-
Guardian" u/.svōj'a. ka, la sabu^drc^-;
tie Berlīnē nopii'kāpšoti(^s. tad tiem
esot jābūt /-gataviem uz nā^-iošo .soli
proti, uz savu tif\s;bu a i z s t a ' / ē ;:ini
ar varas lidzek|''-Mn. No padomji ;
izturēšiuiās šai nedēļā ta^;ad atkarā­joties
vairāk nekā no jf-bkura
dir;lomātiskā sola k o p š ]T>[) ga()fi-
Kon.servātīvais ..Sundav T^iin(\s' •
stāvokli atzīst ]}[\v tik eksplozīvu, k;
nejaušs st;n'pr,ad!jums snrādHem
varētu izraisīt i k b^^īdi Pa(V)mju'Sa­vienība
cerot daudz panākt ar kaf;
baiļu radīšanu rietumos, ,,.ia mē:.
tām pakļautos., mums par to būti
jāsamaksā tiki)at dārui. kā kad pa­domju
kara>;])ēks mūs botu sasili
kaujas laukā," rakstīja ,,Sundav Ti
mes". Ja notiktu vienošanās pa]'
četru valstu .sarunām, tad rietumval­stīm
bulu jāuzstāda pret])ra'-iba -;
plats ri(*'tiimvalstu kontrolēts sa-;
tiksmcs -koiidors no piekra.sl'es lid..
Berlīnei.
Franču ,,Le Monde" atzīst ka četrt'
valstu .sarunu gadījumā bulu (a-spriež
ņc tikai par Berlīni, bet pa ^
visu Vāciju. I3BC k-omentātors sēst:;
dien četru lielo J-conferencei, ja t;ļid;
notiktu, pareģoja neveiksmi. Tādē
i^ būtu laika zaudējums. .Ja Maska-""
va notrīs noraidītu, tad viens ce] •
vedot uz Drošības padomi, bet ar
tur e.sot maz izredžu .sagaidāmā Mas­kavas
veto dē .
. Ma.->kavas radio līdz pirmdiena',
vēl klusēja par rietumval.v.u notām'
Berlīnes krievu licencētā pre.^c uz^
svēra, ka .sekmīgs atrisinājums būlt
panākTiins tikai tad, ļa rietumval.sti^
att(-ik*os no tādas Rietumvacijas po--
J.
js, a izlernt.a I^)ndonas koiv
f'M'cncē. ..Nachiexprf^ss" ir pi(4āvī­tāks
un atzīsi, ka durvis uz .sapra­šanos
palikušas atvērtos. Padr)rnji;
Savienība ari nekad nee.sot gri'^bēju-
.si izspiest rietumu sabicdrotos\ no
BeriiiKJs. BBC^
Lietuviešu basket-
Dolistu uzvara
DP ba'-kr-tbola !T/i'tarsacīk.stēs 10:
jn 11. jūl Aui-.^bor^J.a u^var^'-ia hetu-vic.'
i. 1. V. ;V-'>r. a ialvie'.!. 3. igauni
un. Jan^evi»kis.
Msu vienībā spēlēja
Bumbērs, Pelūde
l./i' I •
1 . ' 1
i--1:=
:|
. . . ! :.
. ļ -.1. i
wi
f