1948-07-13-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
II
'i' I i
iii
II
i i l ll
mf
m
l i i i
5V;
• r
ko
be
pe
tir
ro
li€
pr
M
Tr>
bC
žā
kc
ni
dc'
šu
rii
Īli
Q(
m
PJ
sa
m
vi
ja
pi
rr
rr.
b:
ni
tl
tc
ci
rr
t(
n b
k
b
P
if
X
r
1:
c
savu
nomira saj
uzvarām
spēlēs
OLIMPISKAIS CLNITĀJS VECAJA GRIEĶIJĀ U N M Ū S U MODERNAJĀ
LAIKMETĀ ' '
Kāpēc olimpiskās spēles ir sarīkojums, kuram plašuma zmā |)asau.ē
nav līdzīga nevienā citā: dzīves nozarē? Londonas ohmpiskaij^m sacensībām
šogad pieteikti 60 valstu atlēti. Patiesi gan — tā ir visa zemes
lode! Pilnībā šo noslēpumu atkJāj- tikai vēstui'e, jo modernās p^impiskās
spēles ir tilts starp pagātni un tagadni^ — vieta, kuļ-ā saskaras.: seno
gri/eķu un mūsu dienu .kultūra. Tāpēc arī ,,speles'' izauguša^ par i^^isa^^
p^ules jaiinatnesv svētkiem.. Protams;-var .nepiekrist doinai,. ka, oliņi- ,
piskās spēles, tieši'veicina .mieru, taču., šī doma. ir t^, kasf tāipat kā kād-,,!
reiz v.e^jā-, Grieķijā, '.arī .šodien-:vieno' modernos olimpiskos: cīn^^'a^"- '
Šodien, kad Londonas ')iīmpiskās sacensības . ir. jau gandrīz ,klāt;:
hāsim:'saskatīt;saites, kās tagadējo lielo notikrurmu vieno > ar . a
laikmeta olimpiskajām cīnām. : , ^
^us.
: v m ē g i - .
va
.Senās Grieķijas sports ir .tik vecs,, ka mēs
p a t ' n e z i n ām pirmo olimpisko /speļu laiku. T i kai
kopS...776. g.;pr. .Kristus,., Koroibam^ no^
Elhias uzvarot v,stadidna: s k r ē j i c n ā ' \ - r c ģ i s t r ē ii
gandrīz visi uzvarētāji līdz pat 394. g. p.ec
K r . , kad . ķ e i z a r s Teodozijs olimpiskās spēles-
aizliedza. „Spēlu" radīšanu piedēvē Ze-:
va dēlam Herak 1 am, kas bijis radījums starp
dievu uņ cilvēku. Sacensību ideja nosaka,
lai tās kalpotu mieŗairi. Olimpiskās spēles
fādēl notika OlimDā. Peleponēsa.s . pussalas
,,spēlu^' atklāšanā pirmajās; r^^ ^
ķi, jo' vioi radījuši olimpisko, .ideju., /Olimr ļ ^.r )-
piskos, uzvafē,tājus: grezna lauru vaina'gi.-, ^^^:-['
uzvarētājus : ar • vienādu sajāšnVu-māļās'^ .^^'\^'^'-'''^.:!^^^^
T ī r o SAŅEM TELEGRĀFISKU UZTICI
: Pēc • seiisācionālās: • ,-komiMorniaJ ir:;galīgs.. Sāķumā'ā
deklarācijas; par dien\adsla\^ komū- :tos: valdijis: uzskats;: k ,j^0r
ni^tu' partijas i^^^ l^bi
bānautas rindām"; :Tito. un Nnjia tu- gad turpretim liekoties, ka i/i^^.
• vāko līdzstrādiiieku; ^likteni:.liekas nīgi: svītrots: no. ;,,pa^
aizēnojUši^ citi, • svarīgāki \noti^^
pasaulē.:. Turpmākā- Dienvidslāvijāsļ.;
problērnas . a t t ī s t ī b a : atkarāsies: :no Albānija- bgidzot^atbildejusi 'uz^i
diviem •faktorieni;:--^^'M ^
domiem un no: ta, vai .visā šī lietai dot. ^^isus apva.Mjmnus.^ Pet^llliu
nav^ . fe
tādēļ Olimpā, Peleponēsas puss
Eli'das apgabalā,:' jo Elida\ un. Oliiripija nepie-
(Jnlljāfi tā laika politiskajās - c ī r i ā s . O l i m p S;
sauc0lleilaclas jaiunatni uz cīņām, un zemē
valdīja: miers. Ķeizars Iphits noteica, ka
„ s p ē ļ u ' ' laikā vismaz 2 mēnešus nedrīkst k a rot,
. Tas' bija ierakstīts diskā,, kas vēl 100 g.
pēc K r . a t r a d ā s Hēras templī. r
Ar valni,: norob\:žotais : 2 0 0 X m : m: lielais
Atlīda laukums p l i n i p ā bija svētku galvenā
norises .vieta. Tā-,vidu atradās 4(38.--45(3 ģ..pr.
K r . celtais Zēva. templis ar Fidija_ darināto,
brīnišķīgo Zēvastaļtuju zeltā un ziloņkaulā:
Bez tā svētku laukumu, ;tāpat, arī blakus laukumus'
greznoja - vēl daudzias. citas ,neat.darināV
: n a » statujas... Stadions, 212,76 m garš, bija.
irpus Atlida laukuma. Vēlāk atraktās, . ak^
leni k a l t ā s s t a r t a un mērķa .līnijas:' š ķ ī r a •
192,27 '. metri, kas nozīmēja viena .• „stadibna
k r ē j i e n a " gafumu.,^^ Stadionā bija .vietas
'0.000 s k a r l t ā ļ i e i T i . : Laukunius greznoja ,,spē.-
(u • u z va r ē tā) u statujas, v i ri u - d z i m t u u n d z i m:
lu ciemu dāvanas, Siatujas, nedrīkstēja : būt.:
hclas. Lieli bija tikai dievi. Kad Olimpā
ieradās cī.ksttuiis Milons no Krotpnas, lai i z cīnītu
sesto uwaru pēc k ā r t a i , ; par slavas ne-:
mirstības 2īmī: tas nesa līdzi savu statuju;
brorizā;
• Olimpiskajās spēlēs drīksiēja ; •piedarīti.cs
v i s i . brīvie Helladas: dēli, bet sievietes, neva-'
rēja bi4t par .skatītājas. Vienīgi . Dēmetras
priesitricnes, kas uzvarētājus apveltīja ar. olīvu
vai nitgjem, no sava altāra vēroja sacīkšu
norisi- Spēles'' bija spor^^^^ cīņu un -dievu
godinājums. Daži pētījumi liek secināt;; . ka
pirmās olimpiskās sacensības; ilgušas tikai 1
dienu,:;"jo noticis vienīgi ,,$,tadiona. skrējiens",;
Pamazām, programma ai-vien paplašitiājās.:
i B8. g. 'pr.: K r . gtļieķi jau sacentās arī boksā
un laušanās mākslā.'.; 572. g; pr. K r . pirmo
reizi .notika kaj-a ratu braukšana. Archaiologs
Vcnīgcŗs pilnīgi; rekonstruējis olimpisko spēļu
pr-ogrammu 472.' g. , pr. . R r . Sos svētkus
nbs 1 ēdza uzvarētāj u apba 1 vošajia ar ' 01 īvu inr
rii vaii^agiem :Zēvā ; templi un; vakarā uzvarē-
,tājiem Fritaionā notika krāšņi svētki, Olimpisko
spēļu dalībnieki jau mēnesi pirms sa^
censībāin ieradās/ Elidas. olimpiskajā ciemam
kur; trenējās, tāpat kā modei-nā laika olini-pieŽi.
„Spēli;s" vienmēr ievadīja pilna niē-neša.
laika. Kulminācija, bija upurēšana . Zē-gaida
visās pasaules malās; tapai;-ka; kādrti;z
Špariā: un Atēnās..: Tēvi- gan' sajusijhā vairs
nemirst, ; tomēr priekā raudi • Antīkajā -lai}:-
metā; raditi e e!em'en t i •. vi si: pa 1 iķuši, ti c : ja gad
tikai modernizēti.- Maratona:, skroiiens; šodien ,
ir sporta disciplīna, ber ideia .pjcder vēsturei,
kad; kāds vīrs 490.'g.;pr. K r . ne.s^ vēsti'.par
uzvaru pie .\Varatonas;^ kaiijā- pret. • barbariemv
Bokseris ; nav piedzimis;.^ modernļaiā. pasaulē, <
bef ir olimpietrs tā 1 ajā' senatnē, lan . diska me-.
'tēju. īau^ toreii: .savā .s!a.tuia ;attēioia "Mīrons..
•Sbs :::ģadīj^iiiibs;'prognoze.-
;vienaV'/'.ar - vai pret,: Tito :• gīnbu riieķiem'^,. Svētdieri- Tirānā:
-Dienvidslāvijai-māksies-nest. sniag
upurus. pie'kam-pirmais::jau sācies: jās: ari:^^^^ speciāla-de-le^
tā >:.'ir saimnieds^ ;^^ip • minjstru^ļ^^^^
.drīz^viēii: var:-pārvērsties :parb
\r^A\ \ • : 1 rēja,; ka.: Tito;;; .,.,mmēērgiņinā āljii^s. i-' ^ J r j . , ::
: :; Ceļu uz M : ifezīme ;Ŗumā Padomju Savienības \ ž^lti^i
ta:vairs .nepiegādāsi
,a.;, •
Atēnām; - a r pirmajām,, modernā laikmeta
olimpiskujann spēl.ēnv vajadzēja vīt. saiti starp
pagātni un mušu djcnām. ..Šīs. sacensības jtā-:
pēc -beidzas- ai': maratona ;skrēiieiļu, kks sa^
viļņoja ^visu ;(jrieķiju, un vēl. jo. vairāk tā(
ka' uzvarēja grieķis — senā.: olimpieša tāla
atvase. Tā veco olimpisko spēļu.; dziimtcne,
vēstures teiksmām;: v i j o i i c s a i ; jaunā:.hii|ka garu^
pavēra: ceļu ; :modernajāTTi: -.aliiļnpiskajām
spēlēm. ••-:.•-'-••;•;. '
; Gribētos cerēt, ka vēsture neatkārtojas,: jo-pretējā
gadljutiiā tas būtu pārāk , baīšiiiigi;-
Mēs šodien, Londonas ,^spēļu'", plriekšvakarā,
kad. olimpiskā - uguns ; i i o ; 0 1 i t t i p a ; jau. i r ceļā
uz Aiiglijas .galvaspilsplu,. .arvien;; Vairāk td-līiēr
runājam par olimpisko: krizi.- . T ā s bīstamos
simptomus piedzīvojām jau, šoijeiti St.
Moricāv .Profesionālisms^ pusprolesionāHsms, ;
• s t r ī d i . - v A r l toreiz' vecļijā Grieķija, kad antīkās
spēles tuvojās sabrukumam, ; viss notika
tāpat .;•;; . • Akmeņus, kufos bija ļ'ccJrsti uz-''
. v a r ē t a j ā ; vārdi, ^ s a g r ā v a . T'ār;. ci v ē e i ; nāca
Tas ir melnās rases moderno olimpisko
spēļu cīnītājs, jaunais pasaules
rekordists lodes grūšana ASV
nēģeris Caris Fanvails, kam Londonas
olimpiskajās sacensībās pareģo
drošu zelta medaļu,
sasniegtais^rekords ir fantiistisks:
iielavrnes gadi. . V a i , tad. tiešām :arī t ā s / pi.e-niiņaš
zlraesv k a s ' j a u ; radītas un atkal ' pēc.
'āris nedēļām radīsies; Londonā: par ;godu šo
olimpisko cīņu;' U;2varē!āiiem, sagrūs, .un^• paz
u d ī s ? 'Vai: t i k a i : p ē c ' t ū k s t o š i em gadu pēt-n
ick i sa vos. :i zraku mo s žllēS ^ kas. šo di en no-:'
;fieis-?.-; ;•• :~
Pasaules sporta :.iauhaihe'.: šādiem; ;tumšieTTi
pareģojumiem: .nevēlasv ticēt-/ :An senp- gr'ie-ķ
u ; ideālismu un'; moderriā;. laiknieta sparu t ā
dodas UZ: saviem lielajiem: svētkiem ; Londonā,
kur pacels balto miera karogu, l a i . . m ē ģ i n ā tu
iznīdēt tās daudzās ļaunās. :-domas,' kas t£
tik ļoti apēno .visus 5 pasaules koniiilentus.
Citius, altius^ fortius:!:
āržemniekiern
;Vācu a.u sporta vadībai
iesniegts; priekMikums • ātlaiļt piedalīties
.Vācijas'nieistarsacīkstē^
sporta, veidoj;. :tiem : -āŗzemnieki'em,.
kas vismaz; gadu. nodzlvojuži: .Vācijā
•un .,:Sta!lēiuš,i; ,sacikstēs.. :
• j an; b i i is:* miūsu' ^ ;!5po i-1 i s1 i pa g ā j uš;i jā
ziema - ^^'-^
cilvstēs
ēja. Vācijas' m rsa-
:Z.RļNG,ENB.ERGA' UZLABO
• - SAVUS; SASiJ^EGUMUS ;
rekordiste.; Z: Riingenberga: :)JēC:a
vam. Tā notiku .ar .plašām .ceremotv.jām, kur ļ 'Austrijas 'biedrību meisiāi^sa-ticšn.
ešl • bija. purpura- tērpos, ; bet heroldi ar OT1 ' - + ,TO '7.,iAVN-Vv.n-^ • ,^^r, ' A L v
trompetēm un olīvu zaru v a i n a g i e m , , - c ī i s b t e s - ; ZalC:b.u-ga musu ;pieccinas
Olimpisko spēļu uzvarētājs vecajā Grieķijā
kļuvu nemirstīgs. Viņa olīvu vainagu zari
lauzfī svētajos kokos pie Z ē v a : tempļa. Uzvara
olimpiskajās sacensībās — tā bija grieķu
jauniešu vislielākā Vēlēšanās; un dzīves
m ē r ķ i s . Kad Diagors no Rodosas, kas 4t.i4.-
g. pr. . K r . uzvarēja boksā,; ieraudzīja abus
8UVUS skaistos dēlus atgriežamies.; no:' Olin^Ipa
ur olīvu' vaitvagiein galvā, viņa sirds neizturēja,
un vecais vīrs mira sajūsmā par godti
tai lāiinei, ko dievi bija piešķīrusī viņā dzimtai.
Olimpiskos uzvarētājus visos ciemos sagaidīja
ar svinībām un ceremonijām. Jaunle-ti3,_
ka3 /Uzvarēja 3 reizes, drīkstēja Olimpā
uzstādīt savu: statuju,. So godu. Iegūt nebijn
viegli, jo olimpiskās spēles, tāpat kā tagad,
iio.tika tikai Ik. pēc 4 gadiem, bei starplaiku
senie.: grieķi sauca :,par olimpiādēm.: Jau antīkajās
olimpiskajās spēlēs bija a r ī savi. melni
traipi. Srāsta, piemēram, ka bargais ,ķeizars.
Ncrons ;ar :ceturtda]miljonu drachmām
piekukuļojis tiesnešus un iegiwjs- godalgu kaļ-a
ratu; braucienā, lai,gan tas .noticis, pret noteikumiem,
jo brauciena laikā viņš izsviests
no ratiem .un varējis. turpināt sacensību vie-nlgr
pēc draugu palīdzības.;
. Grieķijai iekļaujoties Romas, iņvpērij.ā, sajūsmu
par oliti\piškajātņ saeensībāfīi apslāpē-lU,;
Uiēu jaunajā Romas, ķ e i z a r v a i s ā alkal nāca,
atplaukums. Sacensībās; picdalīiās' arī r o r
miesu: .imperatori. ,,Spēļu'.', pēdējais : vislielākais
uzplaukums bija ķeizara Madriāna valdīšanas
laikā,- no 117.-138. g. pēc Kristus,
bet 39.4. g. pēc Ķr. antīkās, olimpiskās sacensība
» notika pēdējo reizi. : Ķ e i z a r s Teodēzlļs
Sim sengrieķu grandiozajam 'pasākumam' darīj
a ' g a i u . \ V e c ā s . ' m ā k s l a s /pasaules stalto pieminekli
- - Z ē v a statuju aizveda uz Kunstantl-nopoli,
kur t o ; a p r i j a : v u g u n s g r ē k s , bet -olim-
)iskās .pilsētas\ akmei^us izmantoja cietokšņu
Jūvēm. . ;; • - ,.;•• '•/'v'- :
K a r i , zemestrīces un plūdi pamazām izdzēsa
senās Grieķijas visspožākā laikmeta visas;
pēdas. . P a g ā j a turpat 2000 gadu, kamēr - z i nātnieki
kāpa Olimpā, lai ar ,saviem pētīļu-mlem
jaunam lidojumam atkal atbrīvotu olim-kp,
spēļu putnu Feniksu.; Atrastje aktrieņi
atklāja seno dienu :skaistuiTiu un varenumu.:
im 1881.: g.:tas. bija pilnīgi;Izpētīts, bet vēl
pēc; 15 "gadi.čm pasaule ;:piedzIvoļa pirmās; mod
e r n ā , laikmeta olimpiskās spēles. • P j ē ŗ s de
Kubertēns bija taš laimīgais cilvēks, kuļ-a
sapņi kļuva īstenība un; 1890^ gadā •/Atēnās
pirmo reizi pulcējās modernie, olimpieši; Par
slavu lielajai pagājušo-Jaiku godībai Kubertēns
atjaunoto. „ s p ē ļ u " pamatā Mika antīkās
ceremonijas. Gluži- k ā , ' priekš vairā.ķ;' nekā;
2000 ;gadiem senais grieķis, arī modernais
olimpietis zvēr, ka., ir. amatieris ijiv cīnīsies
godīgi, un atklāti. Olinīpā atkal Iedegas;olimpiskā-
uguns, - k u r u . skrējēji p ā r i ' kalniem un
lejāTTi, ;veicot tūkstošiem kilotnctru, / aiznes
p i ed a ITii Vācijai
rkstēs?:v.::-•••:::
augstumā .1,48 m, tālumā 5,10'm un
grūda; ;lodi: 11,53 • m, kas visi..:iŗ. 1948.
g.'\ labākie . sasniegumi;;.• attiecīgajās
disciplīnās.^ jMūsiT; sportistē; tos. realizēja.
;piēl].jušā-laukumā m
stundu pēc ,:šmagas darba: dienams. • '
r-;
Olimpiskā: iela. Kas. ved uz Veniblefas stadionu,,
svinīgi ' a t k l ā t a Londonā.. .' Veiii.blejās
stadionam, uzbūvēti arī jauni vārti. ; Būvdarbi,
izmaksājuši 200.QOp angļu . i T i a r c i ņ u . v;
Lēkšanas sacīkstes ar slēpēm,- kad termo-^' •
nietrs • r ā d ī j a .33" C' Leikplešldā ' rīkoja ame- ^| ; .• '
rikāņi,:;;picvedot^ nrāksllgit. sniegu, ; A r 37' un !
.37.5 m . t ā l i em lēcieniem uzvarēja Merils; Ber-
. bers:ļASV).",:;;.;;.. ..••.-•..:•;•';'
• V 1
: P U B L ! G E T S , R I E T U M V A L S T I ' ^ P R O T E S T ^
launo oliņipisko cīņu vietā. Citius, altlus.
fortius; ātrāk, augstāk, ; tālāk, : i r ;olimpis-kais
sauciensv un ;5 apļi baltā karogā simboliski
vieno 5 pasaules . kontinentus. Moderno
..LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek-semplārieni
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
D M 3 . - mēnesi + D M 0,50 par piesūt
ī š a n u ; nr „Atpūtai' D M 4 . - mēnesī
+ DM 0,50 par piesūtīšanu; pasūtinot
kollektīvi vairāk par 3 eks. DM 3.—
mēnesī, bet kopā a r „ A t p ū t a i ; ' D M 4;—
mēnesi par: eksemplāru; pasūtinot uz: ārzemēm
ujri maksājot Vācijā kopā ar Atp
ū t a i " D M 4.— mēnesi -f D.NV 0,80 par
piesūtīšanu. Sludināļumi maksa D M 0,70
par , vienslejlgas nonpar.ejUe iespiodrindns
aizņemto telpu.
Abonementa pieteikumi, sludiiVājumi.
naudas pārvedumi un; korespondence adre- J
sējama: „Latvijai"', (13b) Giinzburg/Do., '
Burgermeister-Landmannplatž 7. i
S'?stdicna.Ņ rītā -vierilaicīgi: Vašingtonā,
Londonā un Parīzē |3ubiice-'
tajās riGtumva 1 s 1 u•'protesta ; n t ā s V:i-•
saš trīs vaid ibas .vicnprat/ļgi;-izļaakā
gata\nbu' apspriest.;BĢrlīnes.problēmu
• a ŗ.' Pad0m 1 u Savieriībii • ar' np-leikiŗmu,
vRa; tā: atceļ;; Berlīnēis blok
ā d i . ;Notasv ko . padomjU: vēsl!niG-kiēm
nodeva ;,jau otrdien, visumā ' ir
vienveidīgas; /Tajās':.atzīts, ka : |)a-ju
;:rīoļb;a: Berrinēv rādīiu??!. „£e--
s!<:i ; nopleinu:' 'slarptautisl^u;stā-
VokU'\, bet: Afišas-domstarpības^^^^^^
ntēr būtu nokārto i a m ā s ; s a r u n ā s • vai
citām ;miērmIllG;ām' i-nētodēiTi. •• ;He-varot
pieļaut; ka viena • no- Vācijas
okupācijas ivalstīin ;•'; i'ada i iblokādi
Berlīnes: iedzīvotājiem^ Notās -tāl'āk^.^
noradītsi/ka. trīs;:riefunTval;stis neatteiksies
ho; savām okupācijas tiesī-!
bā m Be rlīn es; r ietu m u sektoros ^ ned z
draudu.' nedz:;spiediena: vai citas-kādas
rīcības ietekmē. ..ASVj;Anglijas;
un Francijas valdības izsaka ,ci;n'ipu.
kā; Padomju. Savienībai ^inī;puhkt;ā
īīšot ne maz:n;kD š a u b u . ' : - ' ; : , ' ;
isās;;trijās -notās ;uzsvērt;s:;'ka' uz
;četru.; v.āUt.u^nolīguma;.pamcjla ;Ber-,
līne ;nepiedēr vis;padomju ioslai', bet
ir starptautiska; okupācijas ;'zoha.
;Pēc .padoniju; iugunia rietunTvals^
apņēmiļš-ās ;iHīpGt;ies.;par ^2.4 mjiki'. Cilvēku
labklāj.ib;u;-Bcriīnes: .riet.;-selcio--'
ros, .un:tādēļ tāiri tagad;.oSpaštāv^uz
pilnīgu satiksmes;atja-ung.san;u;' ar
cija^^.'v-rietumjoslām;; -^Jeblcādah: vilci-'
.nāŠanās; -šinī; zinā:.;; es:Ot';;nQu:sk;Utē.j.a-:,
ma. jo; padomiu ic-'tā^zir rndRicp:'satiksmes;;"
;ierob'ežo.j;;ini;; ,. apdraudot
;,element.ār.ākās. cilvēka; tie:s;:bas""..;:
:\Ameri]vā;nu.,-nota v;at;zist..;ka; ..takti
un ;t.o; nozīme i r - pārak sķ^idra.:^ un
• jebkāds • cits'.to ; iztulkojums .ibiitu^
••prolrunā.;:,ar.;Visiem ' pieklājības.' .im.
saprāta likurnicnv.;' ;Amerikānu;;valdība
allaž .aizstāvējusi '^principu, ka-domstarpību;;;
likvidēšanā: .nedrīkst^
.pielietot;, spaidus. Trumens •1945;
; V ēsti j um ā'^;; Staļinam . piekritis AiSV •
spēku;; atvilkšanai;; uz;; tagadējām
amerikāņu; joslas; robežām,' 'ja; • amie-rikānuvkaŗāspēkam.;
Berlīuē' garantē
dzelzceļa, ^zemesceļu; un gaisa;-sakarus;
aŗ'-.^rietumiem.;' Staļins ;'tam•-pie-;
;kritis.;• .1 ūdz.c: . grozīt; •'vi^enīgi:v;ati;eša.-
nas;.'-ternļiņu..^; VVSV;' bruņotie,:, ;spG;x'
nekad ;nebū.i.u; aistu ;ui'-.tb;';:3vasu;
Sc
gād padomļuvparvaldē:.esošu: ;apga-;.
r: ja .būtu bijušās; kaut mazākās I'
as;.vpar;šo ;se)Hjumu: pildīšanu;.; 1
; An :giu ;• notā' ::paskaidrots - ka • Berlī-'"
: nes' blokāde; nozīmē.:pastāvošā, līgu-.ļ;
; ma; sk ai (iru pārkāpumu un tāpat- āt-
;gadinā to. Cercila; uņ:; Staļina :;yieno--
šanos pēc :• 'Vācijas; :kapitulācijas,
saskaņā ; arvļ^a; atvilkti ranglu: spēki.
n0 Visrnaras-SVerinās-Ludvigslustes-
Dēmicas līnijas, garantējot ;uz ;Berlī-
; nes angļu; sektoru, npsīitāmcim; kara-:
spēkam sakarus ar - rietumiem.uAng-uV;;
ka';aspēks ;Berlīnē'; atrpdoties.^ ar
gluži; tādām; pašām (tiesībām kā pa-;
d.omj;u'ārmi:ja-.;. V-,; ;^ ;;':• • ; ••;.;•;;.
Fraņcu-;vaklības :notā norādīts, ka
Berlīne^ čdtrvalstii pārvaldes prakse
trijos:; ģadbļs pierādījusi,: ciķ'"nepie-'
ciešami if izsargāties; nō;;kādas okupācijas;
valsts interešu aizskaršanas,
ja vispār;gnb;a:trisināt'Berlīnes pār-;
Vāldes problē m u.;'; Pa dom j u • Savi enī-"
ziņojums, ka
.Dienvidsla\njai naftu. :;;Tiēsa:saim-;ļ kā tad^viņš'
nieciskie darijuHii: abu valstu: starpā ŗcrt, ^^^;
līdz; •šim:' bijuši; nie^^^^^
dējot j pag/. ;nedēlā . Albānijas maftu,! sanēņiis; jaunu^^^
Bukarēstaš lēmums .var •izradītiem apliecinājumu; m;t;iem; dienvids
čiiežgan nepatīkams; ; BBG. kpmen- ;;studeņtiēm,:: kas ;mācās; četrāsļPa^
tātors:jautā,-vai to^
taisās ; iet ^Albāņi jas;.^Geļu.;(;:J^
niebiskajām;; sankcijām; pievienosies-^
vēl Polija iin'Gecboslovakijj^
varēs; runāt par:pilnīgu;Dienvīd rvieņoja? dienvidslāvu ; M^ģ
;yijas .blokādi. Sestdien ;Belgradeļsa- . Gentralās' koniitejaš; ;paškai(iŗb|u.
ņēmusi paziņojumu,; k^-' Rllinān^ miem.- Publicējot: šīs^^^^;fe
im; Bulgārija'pārtrauc, arī kiiģni^cīr^ katdroļirfc.:
bas satiksmi pa; D b r i a ^ -ģie dienvids
Pagājļiša piektdienā vbienvi^
jas;si}tnira Vašingtonā Ķosanovičam Savienības; šādu: aplieciņ^^^ Tito., '
•bijusi pusstundu ;gaŗa saruna .ar Āsy; ;:; „Māršala Titov;,dumpis': iiv;vļiens
āriietu; viceministruLovetu^:kas; yē- no :li€lākajieni.blefiem,• ko; līdz sim
ļāk;prešes; pārstāvjiem^;izteicās,,^-fe organizējusi -Padomju' Ša^icr;iia.
panākta ; vienošanās ;;;paru apķīlā
dieņvidslavu/vērtībāmv Vēl;^t^ trolij; tad Maskava pati;viņam ^^^^ ^
kāk; jāprecīzē ' šīs:; vienošanās^ atse- .vusi dunipoties;: um; šī duinpoš^iļk '
višķde- v: puiikti. : No ' viceņiiņistra kalpo 'padomju.;;: interesēm;''
paskaidrojumiem izriet, ka ; Dien- vēstulē:„New York' Herāid Trib
v^idslavija; apņēmusies;:: Vibdŗbšināt Irēdakcijai^ • a ; piāzīstaiļia
Savienoto Valstu; pilsoņu ū p a š u n a a l ^ ;
tiesības,:kas. ar daudzajām;naGi^^
lizācijām bija; apdraudētas: : ; l dēļaSj;;betveL;arvien
;.Dienvidslāvijas politiskajai;;;izplā-^; vot, ka Š;āi ja\itajuma(A'aldītu;gali-^)
cijai var pieskaitīt ungāru, čechu ga skaidrība.
; īrn, itāļu komunistu ptirtiļas centrālo^;: Vesta^ apgalvo, kā; jaii> pirjps:ļ^ļin
komiteju; paziņpjuniusu;ķā' tās ņēsū-r; gadiem:inforņieta,; ka ar sādli -
tīs; savus: pārstāvjus:uz :dienvidslavti;torhīm
pilnīgu.;;okupāciju un:p^
^'' ' ' ' •'^ i V ūnijas; novietošanu p Itālijas rpte-
^ " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ • ' 1 žas^ Bez t.a^n:akcijār^^^e^^
ius mērķi, starp taem; — ietekļiTet
vācu. tautu.:Sākoties; pador^
zijai Dienvidslāvijā, n<:>tiķtu nļ^jļe^
ligaš; ,,tīrišcinas'•,; bet pats; Tito
:pilnīgā; drošībāv kaut: (<irī viņš
gadījumā nedrīkstētu: :m
.:|tanT, kaS; ēd no; vienasu^bļ^da^
velnu, vajadzīga,; gara karpte";
; Autore uzsver^ ka; sacels abos
^j;^kavu;,;; :ja; tā būtu;; īstaļ;;
veikt tikai vīrs ar; ārkārtīgu dr()isirii
un:neatkarību,ubct Tito;;tāds; neesot ļ;;.
;yiņa;Vadītā partizānu alccijapgantli-:
jusi lieliska, bet Tito tajā ;|av; oijj-dalījies
tieši. Neviens; ņb nolietui<j iv
ārzemjii:;novērotājiem .neļvad^ ne2J()t;
pie; ;Tito; .parhlariījis izcilākā^; īpai ļ-:
;bas, - bet: ētikai;:gatavību izpildīt pa-'
dōmju: instrtinienta- uzdevumiis^
:t;iku; iiz ; Vieglu dzlvi ;;;un
nisnru.;; Vāi; būtu :ticams,ļ:^ VJI;
.Vesta, ; t o ; šāds- ;vīr^; īsu .laiciņu
;JanauMasārika;; pašriāvības.;p^^
::Li;Up^-:ļ
būda.
•u^^is ir
u:«^'^-'
,:Wl!tt va) tacr mm
%m ^
5. Konversācijai
;;!iH ļretenzijaiB i
ļ^ii, radio; viļņ
- / V .u:„.. ...un-
:.;vaanv;p^^'stamai
•o;
ai:
L' ••;
et;
rļj$;ii^kata par.,;tj
;:',.U" ;i(.->il'nmii: 1
iilne dots;:skuļ
::i;;ii!iil'vaŗ't)ūt;il
•jij, jo zināmās'saSp
% Yi?ida.;milestīb:^p
;i';iiiif:tika! sa&riiife
liela-;nozime sk ^
;ii!ii)as;4irSanas;;p ^
li vienam ātram; i
un
ej; - - t
ļ ^tkas nottt:stai
un
[:&precizi^pl.;iO;i^
Cik ilgi viņš vēl smaidīs? . . .
ba izbeiguši: sabiedroto' koniandan-tūras;
;d.arbvbu; noteikusi' Berlŗriē sa-
. vas-- joslas -..naudas.-; sistēmu ;;;-un:^:;tā
• ;r.pļed;.u-siv, :.fvānču; :' sektorā .; rlkoties-
.Iidzīgi-; .Trāncijas::Valdībā .tomēr, esot;
dāi-ij'usi; visu.ulai ;stāvokļa ;ra-
;šānps:;aizkavētu.;.;..
kompartijas; kongresu21 .jūlijā. Kom-informa
•. lēmumamu upiēvienojušieš.
;arī; Kanādas, komunisti.;.Reuterš• zi-;
uo .no;: Budapeštās, :ka.; Ungārijā.;;'ieradies;
dienvidslāvu; naGionālsapul-;
ces: dēputāts .Dadass,; kas. pārstāvejis•
ungā:ru;. minoritāti, un •paziņojis, :ka
kādā;: komunistu; sanāksmē Belgradē
viņu;::;draudējuši, apcietināt- -par :,:tOj^
ka. tās; nostāji;ēs pret Tito." Pēc.^M^
chester; : •: Ģuardiart: informāēijās^
Dienvidslāvijā ; nav;' jūtams;; ņe^
satraukums;. ;;;;;Dienvidslā
nožēlo,- ka ;Maškava tos ;nekad nav;
;īsti • - sapratuši;un ;ka;:;dbmštarpības:
agrāk vat-vēlāk 'izlīdzināsies, .u:-
Pretējpš;^ uzskatok^uir;;Daily; Māil,.
kas ;:; publicējis •unformāciju: V par
• boskāpojurnu;;; pret: Dienvidslāviju.'
uTo; ]\4askav0s;' ::Tur.valda pārliecība^.
ka. ļūzurns Tito un ;^.^
dēļ. būtii •; gatavs rīkot
pret varu• kuras;radījums
ir .un.k^uŗas :durkļi; jūtarrii
aizmugurē?
nps:. ^
B Ar pdieicļDu saņer
l ^ t i i un^Jūsu sasai
;ctlab
,.;; ''.Nup-ar^ i z n ā k A i ^ : -.
:proL b r . ; B . jirgehspna v ; ' :;
UiuU-nv;irakstī':ā gŗāmatiļ-:
' _ • ' A S ^ . ZI>:ATNE$-' "'-
-;;;v;;:';';;^:;:;';^^^
. Pō7vu;!.-'-ā;-A;a.iodā -:nm.su; redzamais:.-.zina'nit:>:s
;ap:rak'>;! jis ..moJcr;:.ās; .z.rnāīncš; žilbinošos^ sa.-
sni-uu-nvis." -im :..;k;U;-ūr;a:mu: nākomes . :;i;zf e jzes;
Grāmatai: 214' lapp.; IlUisīretā: .;Abk5ā; D.M, 5 . H .
- ; / . ; .Ke.mp;en,- Alvga-u,; i\o.nigslr.; -4
; . - - . . ; Argads -Sauksme;;
Ģtoniāru Krūmiņu. ;Ōlgu; Krū;niiņu, dz, Sl- i
!iņ 11 un ;Vi 1 he 1 mīni Si 1 iņ u no' Gos*i;ņi em mekič.ļ
'Marta un Reinholds .;Na^ain;iU f^Oai: . ;Meer^ ';
beck; - D P ;-.Camp.-' i-Iaus, BD, ^ SradrKagcnUn ••:
y^^^.^\:, • u- -•••'^;--;-:-.'., ; ' • ; • : ; «.Ņ;
;;;;V:.'-;:;.::;?ATĒIGlBA-::u;-:^^^^
ā n i . visdziļāko :patei;cību - visieni, : v i - ;
svem; . kasU pieua 11 jā5 ; man a.s' me i tas• ;un : k rus t-mātcs,
y. mūsu; .māsas: un ;švain:e:s ;: . .;:^
i;zvadīšanā už^ nedejo .dusu; - bet se-viAķi;::;tiemy
kas;..sapīu brīdī ;stiprinīija: mūs ;ar morāli, un:
.aibaistīja; ;ma;cri,ā:li:.. . •
- ; u ••• Piederīgie. :.;
.Aizvērās. Zemes -vārti,;,u. ': ,-: :,::.u
; Aizkrīt-; Zemes :ats]ē'dž.i.na.;:> ;.:
:':';;'LITEŖĀTCR^
; (13a j Lagcr Fi^cjībac'h: iiber' Ņiiri berg
Krājumā :sekojošas "^rālmatasu; i' y .
Ed.:: Ozoliņa; ;un J. EndiMir-SvesvItF^rii ^ ^ , .
. ;yāriJnīca, U'u : ' ; u- ; ' ; ,; : •''ccn;a pM O-r - ; .
Av :Veisbergai; Fi-ziskā ;ģčOgr'at;ij.a y. ,,|
Dabas; māeība; tautskolām;;1;V kl. ,y|
A. \BiJmbēra^ Fizika ;"' ::: Uļ
U. .(magn. :uu elektribo) „;
Prof: ;;Dr.: piril: •!<:; K ā r k l i ņa
; ; LatVi uu 1 i t e r , ā t u r as vēsture ;ļ-v : I
, (jaLināki;e; l a i k i ) /;: : ^:; U ;,,..
Johansona; A l g e b r a ; 11'-dv.:; ; ; ; ,,,;
Dabas mācība:tautskolām; V . i r ; k l . . , :i
'Metodisko ;rakstu i krājums- ; :.-.
: (nedaudz ;r:krāj;;);;
Dzejoļu izlase tautskolām: ;.' ..
Mag. pliil:;: Mv^Gv'Kār kliņas ;
; sakopojumā •
.Jo;hansoha-: Trigonometrija :ļ ;. •;,?»|
johansona :Ģeometrija I .un; II 4.;
:; Uņeda.udz ,;kr.)•-::;;•:;.;-;;.;:: -•-; >>;
y . Ramāna^Latviežu valodās u u :;
: mācības sākumi un'pareizrakUv;H
'; s t i M . stāstiņ;os:tautsko;ias 2.4:1. y,!
TēVu'Uvalodaš- māe;,; ;.Tau!školām
;:III•; ki;:;(.nedaudz; c k ļ ) ; ; . : • / - : ' ":
A . / Pumpura: ;dzeju :iz.lase ;Tēyijā ;
' uii; svešuma frot..ut.;>\::;:. ;; ;;- ;Wŗ
Tēvu ;valodas māc;; tautskolām '• j
V-;:ki;; .(nedaudz kr.).;.:^
' a g . - p ī i i l . i. Kirstei;ņe; ": :•• .
E ng i is h; ;^G r a ni m a r ; ; i o r . L a t vi a n
, Schools: and, Self.;;;;lhstruction • _
u-in^edaudz:;ķr.).u.,.;...;;•:.'. uu : ';v
• P a š ū t i n ā j u m u s ;.izpilda, vG.rjību ļļ'
pēcmaksu;;-; veida,:: un -ja :;j^īisūtināļu nu
pārsniedz: 5 elļs;^^aprēķinam '10; pro^
Fisbachas; nometnes .:
L I T E R A T O R A S
-3;^;-;.''
4.
5,
a
2;^
i
|: p?^a:^;nakts; vidul
|:>V2ilur;^ir:vieris-vi€
5 :.i^Ķžeit;iF;vienr
r,.ri"eparei:^ sav]
piedotu?
li; '
!$ •
2iļi',':
«:.:
u .a-rsauktičs^ .Ariuru Raku.nuno Rīgus,'
vaj: .personu, ::kas:par.-:vļņu ko -'zinā;ūu:-Sva.r:ī ; I
gas ziņas! . . R . Spfī^vuliš:: ; C ; B . . H . P . Cp;y.. L t d : j
Irori ivnob:(SA) •Australia.;;: : ';.•:;..:;;.';. (1.3-! '
Arnoldu Bramarii no . A^almie^as : : a p r i ņ ' ķa
;p:.olu pag: .; atsaukties- ) ū a z ; T ; . Baumanis::
:.t !3av.; BambergV Baitic DP:-Campv,. :B1. : 2 - 4 3 ;
••: • :-. - ^tsssj--.
;.:;;•. P i r m a i s , ^ L a m j a s v ģ e n e r ā l k on
•v:^^''.;''-t •;'•';:
dzim;is:; 1.878.- • 22; /jūliiā'; .Saldus.; pag.,-; •;; .'•^:; '/ ]•'•"':
['•':'':• ':;•:;;; u.:.:-^-'--; Vifcburgā, ^: " ;:::•:, ,u:;.
A';\g!abāts^ .-§; ;.g. -7:;.;jūlijā Vircburģas;'-Mocarta u:: ;-u'^-.; :' '•':.;' -,:'^v^^
\ piemiri..' '•^. . • - ' • ' • ; • ;' -r -
. svevaj- svaine.,; krustmeita. A ; . E z e r g a i l i un dzimtep*.
-Es;;;;sapni;. par; dzimteni' -pagalvi :• \ '
ii-kšu . ..•^••; u; -. • v - , . ..:.. .
^1
labut
•mi
^ ^ ^ ^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-07-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480713 |
Description
| Title | 1948-07-13-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
II
'i' I i
iii
II
i i l ll
mf
m
l i i i
5V;
• r
ko
be
pe
tir
ro
li€
pr
M
Tr>
bC
žā
kc
ni
dc'
šu
rii
Īli
Q(
m
PJ
sa
m
vi
ja
pi
rr
rr.
b:
ni
tl
tc
ci
rr
t(
n b
k
b
P
if
X
r
1:
c
savu
nomira saj
uzvarām
spēlēs
OLIMPISKAIS CLNITĀJS VECAJA GRIEĶIJĀ U N M Ū S U MODERNAJĀ
LAIKMETĀ ' '
Kāpēc olimpiskās spēles ir sarīkojums, kuram plašuma zmā |)asau.ē
nav līdzīga nevienā citā: dzīves nozarē? Londonas ohmpiskaij^m sacensībām
šogad pieteikti 60 valstu atlēti. Patiesi gan — tā ir visa zemes
lode! Pilnībā šo noslēpumu atkJāj- tikai vēstui'e, jo modernās p^impiskās
spēles ir tilts starp pagātni un tagadni^ — vieta, kuļ-ā saskaras.: seno
gri/eķu un mūsu dienu .kultūra. Tāpēc arī ,,speles'' izauguša^ par i^^isa^^
p^ules jaiinatnesv svētkiem.. Protams;-var .nepiekrist doinai,. ka, oliņi- ,
piskās spēles, tieši'veicina .mieru, taču., šī doma. ir t^, kasf tāipat kā kād-,,!
reiz v.e^jā-, Grieķijā, '.arī .šodien-:vieno' modernos olimpiskos: cīn^^'a^"- '
Šodien, kad Londonas ')iīmpiskās sacensības . ir. jau gandrīz ,klāt;:
hāsim:'saskatīt;saites, kās tagadējo lielo notikrurmu vieno > ar . a
laikmeta olimpiskajām cīnām. : , ^
^us.
: v m ē g i - .
va
.Senās Grieķijas sports ir .tik vecs,, ka mēs
p a t ' n e z i n ām pirmo olimpisko /speļu laiku. T i kai
kopS...776. g.;pr. .Kristus,., Koroibam^ no^
Elhias uzvarot v,stadidna: s k r ē j i c n ā ' \ - r c ģ i s t r ē ii
gandrīz visi uzvarētāji līdz pat 394. g. p.ec
K r . , kad . ķ e i z a r s Teodozijs olimpiskās spēles-
aizliedza. „Spēlu" radīšanu piedēvē Ze-:
va dēlam Herak 1 am, kas bijis radījums starp
dievu uņ cilvēku. Sacensību ideja nosaka,
lai tās kalpotu mieŗairi. Olimpiskās spēles
fādēl notika OlimDā. Peleponēsa.s . pussalas
,,spēlu^' atklāšanā pirmajās; r^^ ^
ķi, jo' vioi radījuši olimpisko, .ideju., /Olimr ļ ^.r )-
piskos, uzvafē,tājus: grezna lauru vaina'gi.-, ^^^:-['
uzvarētājus : ar • vienādu sajāšnVu-māļās'^ .^^'\^'^'-'''^.:!^^^^
T ī r o SAŅEM TELEGRĀFISKU UZTICI
: Pēc • seiisācionālās: • ,-komiMorniaJ ir:;galīgs.. Sāķumā'ā
deklarācijas; par dien\adsla\^ komū- :tos: valdijis: uzskats;: k ,j^0r
ni^tu' partijas i^^^ l^bi
bānautas rindām"; :Tito. un Nnjia tu- gad turpretim liekoties, ka i/i^^.
• vāko līdzstrādiiieku; ^likteni:.liekas nīgi: svītrots: no. ;,,pa^
aizēnojUši^ citi, • svarīgāki \noti^^
pasaulē.:. Turpmākā- Dienvidslāvijāsļ.;
problērnas . a t t ī s t ī b a : atkarāsies: :no Albānija- bgidzot^atbildejusi 'uz^i
diviem •faktorieni;:--^^'M ^
domiem un no: ta, vai .visā šī lietai dot. ^^isus apva.Mjmnus.^ Pet^llliu
nav^ . fe
tādēļ Olimpā, Peleponēsas puss
Eli'das apgabalā,:' jo Elida\ un. Oliiripija nepie-
(Jnlljāfi tā laika politiskajās - c ī r i ā s . O l i m p S;
sauc0lleilaclas jaiunatni uz cīņām, un zemē
valdīja: miers. Ķeizars Iphits noteica, ka
„ s p ē ļ u ' ' laikā vismaz 2 mēnešus nedrīkst k a rot,
. Tas' bija ierakstīts diskā,, kas vēl 100 g.
pēc K r . a t r a d ā s Hēras templī. r
Ar valni,: norob\:žotais : 2 0 0 X m : m: lielais
Atlīda laukums p l i n i p ā bija svētku galvenā
norises .vieta. Tā-,vidu atradās 4(38.--45(3 ģ..pr.
K r . celtais Zēva. templis ar Fidija_ darināto,
brīnišķīgo Zēvastaļtuju zeltā un ziloņkaulā:
Bez tā svētku laukumu, ;tāpat, arī blakus laukumus'
greznoja - vēl daudzias. citas ,neat.darināV
: n a » statujas... Stadions, 212,76 m garš, bija.
irpus Atlida laukuma. Vēlāk atraktās, . ak^
leni k a l t ā s s t a r t a un mērķa .līnijas:' š ķ ī r a •
192,27 '. metri, kas nozīmēja viena .• „stadibna
k r ē j i e n a " gafumu.,^^ Stadionā bija .vietas
'0.000 s k a r l t ā ļ i e i T i . : Laukunius greznoja ,,spē.-
(u • u z va r ē tā) u statujas, v i ri u - d z i m t u u n d z i m:
lu ciemu dāvanas, Siatujas, nedrīkstēja : būt.:
hclas. Lieli bija tikai dievi. Kad Olimpā
ieradās cī.ksttuiis Milons no Krotpnas, lai i z cīnītu
sesto uwaru pēc k ā r t a i , ; par slavas ne-:
mirstības 2īmī: tas nesa līdzi savu statuju;
brorizā;
• Olimpiskajās spēlēs drīksiēja ; •piedarīti.cs
v i s i . brīvie Helladas: dēli, bet sievietes, neva-'
rēja bi4t par .skatītājas. Vienīgi . Dēmetras
priesitricnes, kas uzvarētājus apveltīja ar. olīvu
vai nitgjem, no sava altāra vēroja sacīkšu
norisi- Spēles'' bija spor^^^^ cīņu un -dievu
godinājums. Daži pētījumi liek secināt;; . ka
pirmās olimpiskās sacensības; ilgušas tikai 1
dienu,:;"jo noticis vienīgi ,,$,tadiona. skrējiens",;
Pamazām, programma ai-vien paplašitiājās.:
i B8. g. 'pr.: K r . gtļieķi jau sacentās arī boksā
un laušanās mākslā.'.; 572. g; pr. K r . pirmo
reizi .notika kaj-a ratu braukšana. Archaiologs
Vcnīgcŗs pilnīgi; rekonstruējis olimpisko spēļu
pr-ogrammu 472.' g. , pr. . R r . Sos svētkus
nbs 1 ēdza uzvarētāj u apba 1 vošajia ar ' 01 īvu inr
rii vaii^agiem :Zēvā ; templi un; vakarā uzvarē-
,tājiem Fritaionā notika krāšņi svētki, Olimpisko
spēļu dalībnieki jau mēnesi pirms sa^
censībāin ieradās/ Elidas. olimpiskajā ciemam
kur; trenējās, tāpat kā modei-nā laika olini-pieŽi.
„Spēli;s" vienmēr ievadīja pilna niē-neša.
laika. Kulminācija, bija upurēšana . Zē-gaida
visās pasaules malās; tapai;-ka; kādrti;z
Špariā: un Atēnās..: Tēvi- gan' sajusijhā vairs
nemirst, ; tomēr priekā raudi • Antīkajā -lai}:-
metā; raditi e e!em'en t i •. vi si: pa 1 iķuši, ti c : ja gad
tikai modernizēti.- Maratona:, skroiiens; šodien ,
ir sporta disciplīna, ber ideia .pjcder vēsturei,
kad; kāds vīrs 490.'g.;pr. K r . ne.s^ vēsti'.par
uzvaru pie .\Varatonas;^ kaiijā- pret. • barbariemv
Bokseris ; nav piedzimis;.^ modernļaiā. pasaulē, <
bef ir olimpietrs tā 1 ajā' senatnē, lan . diska me-.
'tēju. īau^ toreii: .savā .s!a.tuia ;attēioia "Mīrons..
•Sbs :::ģadīj^iiiibs;'prognoze.-
;vienaV'/'.ar - vai pret,: Tito :• gīnbu riieķiem'^,. Svētdieri- Tirānā:
-Dienvidslāvijai-māksies-nest. sniag
upurus. pie'kam-pirmais::jau sācies: jās: ari:^^^^ speciāla-de-le^
tā >:.'ir saimnieds^ ;^^ip • minjstru^ļ^^^^
.drīz^viēii: var:-pārvērsties :parb
\r^A\ \ • : 1 rēja,; ka.: Tito;;; .,.,mmēērgiņinā āljii^s. i-' ^ J r j . , ::
: :; Ceļu uz M : ifezīme ;Ŗumā Padomju Savienības \ ž^lti^i
ta:vairs .nepiegādāsi
,a.;, •
Atēnām; - a r pirmajām,, modernā laikmeta
olimpiskujann spēl.ēnv vajadzēja vīt. saiti starp
pagātni un mušu djcnām. ..Šīs. sacensības jtā-:
pēc -beidzas- ai': maratona ;skrēiieiļu, kks sa^
viļņoja ^visu ;(jrieķiju, un vēl. jo. vairāk tā(
ka' uzvarēja grieķis — senā.: olimpieša tāla
atvase. Tā veco olimpisko spēļu.; dziimtcne,
vēstures teiksmām;: v i j o i i c s a i ; jaunā:.hii|ka garu^
pavēra: ceļu ; :modernajāTTi: -.aliiļnpiskajām
spēlēm. ••-:.•-'-••;•;. '
; Gribētos cerēt, ka vēsture neatkārtojas,: jo-pretējā
gadljutiiā tas būtu pārāk , baīšiiiigi;-
Mēs šodien, Londonas ,^spēļu'", plriekšvakarā,
kad. olimpiskā - uguns ; i i o ; 0 1 i t t i p a ; jau. i r ceļā
uz Aiiglijas .galvaspilsplu,. .arvien;; Vairāk td-līiēr
runājam par olimpisko: krizi.- . T ā s bīstamos
simptomus piedzīvojām jau, šoijeiti St.
Moricāv .Profesionālisms^ pusprolesionāHsms, ;
• s t r ī d i . - v A r l toreiz' vecļijā Grieķija, kad antīkās
spēles tuvojās sabrukumam, ; viss notika
tāpat .;•;; . • Akmeņus, kufos bija ļ'ccJrsti uz-''
. v a r ē t a j ā ; vārdi, ^ s a g r ā v a . T'ār;. ci v ē e i ; nāca
Tas ir melnās rases moderno olimpisko
spēļu cīnītājs, jaunais pasaules
rekordists lodes grūšana ASV
nēģeris Caris Fanvails, kam Londonas
olimpiskajās sacensībās pareģo
drošu zelta medaļu,
sasniegtais^rekords ir fantiistisks:
iielavrnes gadi. . V a i , tad. tiešām :arī t ā s / pi.e-niiņaš
zlraesv k a s ' j a u ; radītas un atkal ' pēc.
'āris nedēļām radīsies; Londonā: par ;godu šo
olimpisko cīņu;' U;2varē!āiiem, sagrūs, .un^• paz
u d ī s ? 'Vai: t i k a i : p ē c ' t ū k s t o š i em gadu pēt-n
ick i sa vos. :i zraku mo s žllēS ^ kas. šo di en no-:'
;fieis-?.-; ;•• :~
Pasaules sporta :.iauhaihe'.: šādiem; ;tumšieTTi
pareģojumiem: .nevēlasv ticēt-/ :An senp- gr'ie-ķ
u ; ideālismu un'; moderriā;. laiknieta sparu t ā
dodas UZ: saviem lielajiem: svētkiem ; Londonā,
kur pacels balto miera karogu, l a i . . m ē ģ i n ā tu
iznīdēt tās daudzās ļaunās. :-domas,' kas t£
tik ļoti apēno .visus 5 pasaules koniiilentus.
Citius, altius^ fortius:!:
āržemniekiern
;Vācu a.u sporta vadībai
iesniegts; priekMikums • ātlaiļt piedalīties
.Vācijas'nieistarsacīkstē^
sporta, veidoj;. :tiem : -āŗzemnieki'em,.
kas vismaz; gadu. nodzlvojuži: .Vācijā
•un .,:Sta!lēiuš,i; ,sacikstēs.. :
• j an; b i i is:* miūsu' ^ ;!5po i-1 i s1 i pa g ā j uš;i jā
ziema - ^^'-^
cilvstēs
ēja. Vācijas' m rsa-
:Z.RļNG,ENB.ERGA' UZLABO
• - SAVUS; SASiJ^EGUMUS ;
rekordiste.; Z: Riingenberga: :)JēC:a
vam. Tā notiku .ar .plašām .ceremotv.jām, kur ļ 'Austrijas 'biedrību meisiāi^sa-ticšn.
ešl • bija. purpura- tērpos, ; bet heroldi ar OT1 ' - + ,TO '7.,iAVN-Vv.n-^ • ,^^r, ' A L v
trompetēm un olīvu zaru v a i n a g i e m , , - c ī i s b t e s - ; ZalC:b.u-ga musu ;pieccinas
Olimpisko spēļu uzvarētājs vecajā Grieķijā
kļuvu nemirstīgs. Viņa olīvu vainagu zari
lauzfī svētajos kokos pie Z ē v a : tempļa. Uzvara
olimpiskajās sacensībās — tā bija grieķu
jauniešu vislielākā Vēlēšanās; un dzīves
m ē r ķ i s . Kad Diagors no Rodosas, kas 4t.i4.-
g. pr. . K r . uzvarēja boksā,; ieraudzīja abus
8UVUS skaistos dēlus atgriežamies.; no:' Olin^Ipa
ur olīvu' vaitvagiein galvā, viņa sirds neizturēja,
un vecais vīrs mira sajūsmā par godti
tai lāiinei, ko dievi bija piešķīrusī viņā dzimtai.
Olimpiskos uzvarētājus visos ciemos sagaidīja
ar svinībām un ceremonijām. Jaunle-ti3,_
ka3 /Uzvarēja 3 reizes, drīkstēja Olimpā
uzstādīt savu: statuju,. So godu. Iegūt nebijn
viegli, jo olimpiskās spēles, tāpat kā tagad,
iio.tika tikai Ik. pēc 4 gadiem, bei starplaiku
senie.: grieķi sauca :,par olimpiādēm.: Jau antīkajās
olimpiskajās spēlēs bija a r ī savi. melni
traipi. Srāsta, piemēram, ka bargais ,ķeizars.
Ncrons ;ar :ceturtda]miljonu drachmām
piekukuļojis tiesnešus un iegiwjs- godalgu kaļ-a
ratu; braucienā, lai,gan tas .noticis, pret noteikumiem,
jo brauciena laikā viņš izsviests
no ratiem .un varējis. turpināt sacensību vie-nlgr
pēc draugu palīdzības.;
. Grieķijai iekļaujoties Romas, iņvpērij.ā, sajūsmu
par oliti\piškajātņ saeensībāfīi apslāpē-lU,;
Uiēu jaunajā Romas, ķ e i z a r v a i s ā alkal nāca,
atplaukums. Sacensībās; picdalīiās' arī r o r
miesu: .imperatori. ,,Spēļu'.', pēdējais : vislielākais
uzplaukums bija ķeizara Madriāna valdīšanas
laikā,- no 117.-138. g. pēc Kristus,
bet 39.4. g. pēc Ķr. antīkās, olimpiskās sacensība
» notika pēdējo reizi. : Ķ e i z a r s Teodēzlļs
Sim sengrieķu grandiozajam 'pasākumam' darīj
a ' g a i u . \ V e c ā s . ' m ā k s l a s /pasaules stalto pieminekli
- - Z ē v a statuju aizveda uz Kunstantl-nopoli,
kur t o ; a p r i j a : v u g u n s g r ē k s , bet -olim-
)iskās .pilsētas\ akmei^us izmantoja cietokšņu
Jūvēm. . ;; • - ,.;•• '•/'v'- :
K a r i , zemestrīces un plūdi pamazām izdzēsa
senās Grieķijas visspožākā laikmeta visas;
pēdas. . P a g ā j a turpat 2000 gadu, kamēr - z i nātnieki
kāpa Olimpā, lai ar ,saviem pētīļu-mlem
jaunam lidojumam atkal atbrīvotu olim-kp,
spēļu putnu Feniksu.; Atrastje aktrieņi
atklāja seno dienu :skaistuiTiu un varenumu.:
im 1881.: g.:tas. bija pilnīgi;Izpētīts, bet vēl
pēc; 15 "gadi.čm pasaule ;:piedzIvoļa pirmās; mod
e r n ā , laikmeta olimpiskās spēles. • P j ē ŗ s de
Kubertēns bija taš laimīgais cilvēks, kuļ-a
sapņi kļuva īstenība un; 1890^ gadā •/Atēnās
pirmo reizi pulcējās modernie, olimpieši; Par
slavu lielajai pagājušo-Jaiku godībai Kubertēns
atjaunoto. „ s p ē ļ u " pamatā Mika antīkās
ceremonijas. Gluži- k ā , ' priekš vairā.ķ;' nekā;
2000 ;gadiem senais grieķis, arī modernais
olimpietis zvēr, ka., ir. amatieris ijiv cīnīsies
godīgi, un atklāti. Olinīpā atkal Iedegas;olimpiskā-
uguns, - k u r u . skrējēji p ā r i ' kalniem un
lejāTTi, ;veicot tūkstošiem kilotnctru, / aiznes
p i ed a ITii Vācijai
rkstēs?:v.::-•••:::
augstumā .1,48 m, tālumā 5,10'm un
grūda; ;lodi: 11,53 • m, kas visi..:iŗ. 1948.
g.'\ labākie . sasniegumi;;.• attiecīgajās
disciplīnās.^ jMūsiT; sportistē; tos. realizēja.
;piēl].jušā-laukumā m
stundu pēc ,:šmagas darba: dienams. • '
r-;
Olimpiskā: iela. Kas. ved uz Veniblefas stadionu,,
svinīgi ' a t k l ā t a Londonā.. .' Veiii.blejās
stadionam, uzbūvēti arī jauni vārti. ; Būvdarbi,
izmaksājuši 200.QOp angļu . i T i a r c i ņ u . v;
Lēkšanas sacīkstes ar slēpēm,- kad termo-^' •
nietrs • r ā d ī j a .33" C' Leikplešldā ' rīkoja ame- ^| ; .• '
rikāņi,:;;picvedot^ nrāksllgit. sniegu, ; A r 37' un !
.37.5 m . t ā l i em lēcieniem uzvarēja Merils; Ber-
. bers:ļASV).",:;;.;;.. ..••.-•..:•;•';'
• V 1
: P U B L ! G E T S , R I E T U M V A L S T I ' ^ P R O T E S T ^
launo oliņipisko cīņu vietā. Citius, altlus.
fortius; ātrāk, augstāk, ; tālāk, : i r ;olimpis-kais
sauciensv un ;5 apļi baltā karogā simboliski
vieno 5 pasaules . kontinentus. Moderno
..LATVIJAS" ABONEMENTS,
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek-semplārieni
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
D M 3 . - mēnesi + D M 0,50 par piesūt
ī š a n u ; nr „Atpūtai' D M 4 . - mēnesī
+ DM 0,50 par piesūtīšanu; pasūtinot
kollektīvi vairāk par 3 eks. DM 3.—
mēnesī, bet kopā a r „ A t p ū t a i ; ' D M 4;—
mēnesi par: eksemplāru; pasūtinot uz: ārzemēm
ujri maksājot Vācijā kopā ar Atp
ū t a i " D M 4.— mēnesi -f D.NV 0,80 par
piesūtīšanu. Sludināļumi maksa D M 0,70
par , vienslejlgas nonpar.ejUe iespiodrindns
aizņemto telpu.
Abonementa pieteikumi, sludiiVājumi.
naudas pārvedumi un; korespondence adre- J
sējama: „Latvijai"', (13b) Giinzburg/Do., '
Burgermeister-Landmannplatž 7. i
S'?stdicna.Ņ rītā -vierilaicīgi: Vašingtonā,
Londonā un Parīzē |3ubiice-'
tajās riGtumva 1 s 1 u•'protesta ; n t ā s V:i-•
saš trīs vaid ibas .vicnprat/ļgi;-izļaakā
gata\nbu' apspriest.;BĢrlīnes.problēmu
• a ŗ.' Pad0m 1 u Savieriībii • ar' np-leikiŗmu,
vRa; tā: atceļ;; Berlīnēis blok
ā d i . ;Notasv ko . padomjU: vēsl!niG-kiēm
nodeva ;,jau otrdien, visumā ' ir
vienveidīgas; /Tajās':.atzīts, ka : |)a-ju
;:rīoļb;a: Berrinēv rādīiu??!. „£e--
s!<:i ; nopleinu:' 'slarptautisl^u;stā-
VokU'\, bet: Afišas-domstarpības^^^^^^
ntēr būtu nokārto i a m ā s ; s a r u n ā s • vai
citām ;miērmIllG;ām' i-nētodēiTi. •• ;He-varot
pieļaut; ka viena • no- Vācijas
okupācijas ivalstīin ;•'; i'ada i iblokādi
Berlīnes: iedzīvotājiem^ Notās -tāl'āk^.^
noradītsi/ka. trīs;:riefunTval;stis neatteiksies
ho; savām okupācijas tiesī-!
bā m Be rlīn es; r ietu m u sektoros ^ ned z
draudu.' nedz:;spiediena: vai citas-kādas
rīcības ietekmē. ..ASVj;Anglijas;
un Francijas valdības izsaka ,ci;n'ipu.
kā; Padomju. Savienībai ^inī;puhkt;ā
īīšot ne maz:n;kD š a u b u . ' : - ' ; : , ' ;
isās;;trijās -notās ;uzsvērt;s:;'ka' uz
;četru.; v.āUt.u^nolīguma;.pamcjla ;Ber-,
līne ;nepiedēr vis;padomju ioslai', bet
ir starptautiska; okupācijas ;'zoha.
;Pēc .padoniju; iugunia rietunTvals^
apņēmiļš-ās ;iHīpGt;ies.;par ^2.4 mjiki'. Cilvēku
labklāj.ib;u;-Bcriīnes: .riet.;-selcio--'
ros, .un:tādēļ tāiri tagad;.oSpaštāv^uz
pilnīgu satiksmes;atja-ung.san;u;' ar
cija^^.'v-rietumjoslām;; -^Jeblcādah: vilci-'
.nāŠanās; -šinī; zinā:.;; es:Ot';;nQu:sk;Utē.j.a-:,
ma. jo; padomiu ic-'tā^zir rndRicp:'satiksmes;;"
;ierob'ežo.j;;ini;; ,. apdraudot
;,element.ār.ākās. cilvēka; tie:s;:bas""..;:
:\Ameri]vā;nu.,-nota v;at;zist..;ka; ..takti
un ;t.o; nozīme i r - pārak sķ^idra.:^ un
• jebkāds • cits'.to ; iztulkojums .ibiitu^
••prolrunā.;:,ar.;Visiem ' pieklājības.' .im.
saprāta likurnicnv.;' ;Amerikānu;;valdība
allaž .aizstāvējusi '^principu, ka-domstarpību;;;
likvidēšanā: .nedrīkst^
.pielietot;, spaidus. Trumens •1945;
; V ēsti j um ā'^;; Staļinam . piekritis AiSV •
spēku;; atvilkšanai;; uz;; tagadējām
amerikāņu; joslas; robežām,' 'ja; • amie-rikānuvkaŗāspēkam.;
Berlīuē' garantē
dzelzceļa, ^zemesceļu; un gaisa;-sakarus;
aŗ'-.^rietumiem.;' Staļins ;'tam•-pie-;
;kritis.;• .1 ūdz.c: . grozīt; •'vi^enīgi:v;ati;eša.-
nas;.'-ternļiņu..^; VVSV;' bruņotie,:, ;spG;x'
nekad ;nebū.i.u; aistu ;ui'-.tb;';:3vasu;
Sc
gād padomļuvparvaldē:.esošu: ;apga-;.
r: ja .būtu bijušās; kaut mazākās I'
as;.vpar;šo ;se)Hjumu: pildīšanu;.; 1
; An :giu ;• notā' ::paskaidrots - ka • Berlī-'"
: nes' blokāde; nozīmē.:pastāvošā, līgu-.ļ;
; ma; sk ai (iru pārkāpumu un tāpat- āt-
;gadinā to. Cercila; uņ:; Staļina :;yieno--
šanos pēc :• 'Vācijas; :kapitulācijas,
saskaņā ; arvļ^a; atvilkti ranglu: spēki.
n0 Visrnaras-SVerinās-Ludvigslustes-
Dēmicas līnijas, garantējot ;uz ;Berlī-
; nes angļu; sektoru, npsīitāmcim; kara-:
spēkam sakarus ar - rietumiem.uAng-uV;;
ka';aspēks ;Berlīnē'; atrpdoties.^ ar
gluži; tādām; pašām (tiesībām kā pa-;
d.omj;u'ārmi:ja-.;. V-,; ;^ ;;':• • ; ••;.;•;;.
Fraņcu-;vaklības :notā norādīts, ka
Berlīne^ čdtrvalstii pārvaldes prakse
trijos:; ģadbļs pierādījusi,: ciķ'"nepie-'
ciešami if izsargāties; nō;;kādas okupācijas;
valsts interešu aizskaršanas,
ja vispār;gnb;a:trisināt'Berlīnes pār-;
Vāldes problē m u.;'; Pa dom j u • Savi enī-"
ziņojums, ka
.Dienvidsla\njai naftu. :;;Tiēsa:saim-;ļ kā tad^viņš'
nieciskie darijuHii: abu valstu: starpā ŗcrt, ^^^;
līdz; •šim:' bijuši; nie^^^^^
dējot j pag/. ;nedēlā . Albānijas maftu,! sanēņiis; jaunu^^^
Bukarēstaš lēmums .var •izradītiem apliecinājumu; m;t;iem; dienvids
čiiežgan nepatīkams; ; BBG. kpmen- ;;studeņtiēm,:: kas ;mācās; četrāsļPa^
tātors:jautā,-vai to^
taisās ; iet ^Albāņi jas;.^Geļu.;(;:J^
niebiskajām;; sankcijām; pievienosies-^
vēl Polija iin'Gecboslovakijj^
varēs; runāt par:pilnīgu;Dienvīd rvieņoja? dienvidslāvu ; M^ģ
;yijas .blokādi. Sestdien ;Belgradeļsa- . Gentralās' koniitejaš; ;paškai(iŗb|u.
ņēmusi paziņojumu,; k^-' Rllinān^ miem.- Publicējot: šīs^^^^;fe
im; Bulgārija'pārtrauc, arī kiiģni^cīr^ katdroļirfc.:
bas satiksmi pa; D b r i a ^ -ģie dienvids
Pagājļiša piektdienā vbienvi^
jas;si}tnira Vašingtonā Ķosanovičam Savienības; šādu: aplieciņ^^^ Tito., '
•bijusi pusstundu ;gaŗa saruna .ar Āsy; ;:; „Māršala Titov;,dumpis': iiv;vļiens
āriietu; viceministruLovetu^:kas; yē- no :li€lākajieni.blefiem,• ko; līdz sim
ļāk;prešes; pārstāvjiem^;izteicās,,^-fe organizējusi -Padomju' Ša^icr;iia.
panākta ; vienošanās ;;;paru apķīlā
dieņvidslavu/vērtībāmv Vēl;^t^ trolij; tad Maskava pati;viņam ^^^^ ^
kāk; jāprecīzē ' šīs:; vienošanās^ atse- .vusi dunipoties;: um; šī duinpoš^iļk '
višķde- v: puiikti. : No ' viceņiiņistra kalpo 'padomju.;;: interesēm;''
paskaidrojumiem izriet, ka ; Dien- vēstulē:„New York' Herāid Trib
v^idslavija; apņēmusies;:: Vibdŗbšināt Irēdakcijai^ • a ; piāzīstaiļia
Savienoto Valstu; pilsoņu ū p a š u n a a l ^ ;
tiesības,:kas. ar daudzajām;naGi^^
lizācijām bija; apdraudētas: : ; l dēļaSj;;betveL;arvien
;.Dienvidslāvijas politiskajai;;;izplā-^; vot, ka Š;āi ja\itajuma(A'aldītu;gali-^)
cijai var pieskaitīt ungāru, čechu ga skaidrība.
; īrn, itāļu komunistu ptirtiļas centrālo^;: Vesta^ apgalvo, kā; jaii> pirjps:ļ^ļin
komiteju; paziņpjuniusu;ķā' tās ņēsū-r; gadiem:inforņieta,; ka ar sādli -
tīs; savus: pārstāvjus:uz :dienvidslavti;torhīm
pilnīgu.;;okupāciju un:p^
^'' ' ' ' •'^ i V ūnijas; novietošanu p Itālijas rpte-
^ " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ • ' 1 žas^ Bez t.a^n:akcijār^^^e^^
ius mērķi, starp taem; — ietekļiTet
vācu. tautu.:Sākoties; pador^
zijai Dienvidslāvijā, n<:>tiķtu nļ^jļe^
ligaš; ,,tīrišcinas'•,; bet pats; Tito
:pilnīgā; drošībāv kaut: ( |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-13-06
