Bavarijas Latviesu vestnesis, April 16, 1948

              lii::
ii
m
1!
'iii-iri:
»|i:
. i i i -
•bm •
mm
Ifil
|i
: t
•ii mi
15^ I ļ l
'iii-li'
vm
B i l - m
LA-mjA, 1948. g. 16.
Nr. 29 (134) 1948. g. 16.' aprīli
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa­rakstītajos
rakstos izteiktās ^domas nav
katrā ziņā redakcijas domas.
Lēmtimi LCP ārkārtējā sesijā
Vircburgā un LOA konferencē Es-lingenā
ievadīs jaunu posnau mūsu
trimdas dzīvē. Pārsteidzīgi tomēr
būtu apgalvot, ka Latviešu nacionā­lās
padomes nodibināšana izlīdzi­nājusi
nesaskaņas. dažādo nogrupē­jumu
starpā, Klausoties debatēs se­sijā,
prātā nāca fnbula par gulbi,
līdaku un vēzi, kas vezumu vilkuši
katrs uz savu pusi. Ari mums mēr­ķis
taču visiem ir vien.s, sma.^^ais
trimdas vezums • jāiekustina, bet bie­ži
tas notiek diametrāli pretēiosi-vir­zienos."
Pēdējās ned^^^s nanākts to-iTiēr
ļoti daudz. Latviešu nacionālā
f^adome dos zināmu stabTlit"iti mūsu
orf?anizāci]u" dzīvē, izbeigs pā-rallēlismu^
saskanos spēka piepūli
Tstā brīdī un vietā un cerēsim, ka
,vezums sāks kustēties. Pie viena
galdā sēdot- zudīs aizspriedumi un
šaiibas un divus gadus katrā sesijā
dzirdētie vārdi —- ,.mēs" un ,,1ūs",
paliks aiz, LNP durvīm, ftobrīd esam
gan tikai sadarbības ceļa sākuma,
bet ĻNP nodibināšana ir merādī-jums,
ka kopēju valodu var atrast.
SadarbīS^s namatnoteikums ir ie­cietība
un snēia koDējas lietas labā
aizmirst lokālās Int^^reses. Sesijā
Vircburgā daudzi LCP locekli ie­cietības
un saīnrašanās gribas vietā
bija trinuši zob^^nus'cīņai par s a vu
nogrupējumu. KlausTtaiicm dažkārt
palika iespaids, ka runātāji grib sa­darbību
un sanrašrmos nevis veici­nāt,
bet, gan aizkavēt. Lai tiktu "līdz
nobalsošanai par to LNP statūtu
dalu, kurā vienošanos iau bija nanā-kuSi
LCP prif^kšsēdctājs J. Celms
un viceprīekšēdētājs V. Janums,
vajadzēla daudz stundu Ari. orP"a-nizāciju
pieaiicināšanā nedzirdējām
lietišķu motivāciju, vadoties no do­mas,
lai LNP darbs nnkotnē būtu
maksimāli sekmlr?s, bet balsots tika
pēc anrēkina kas turnmāk stāvē*?
par vai nret „;mums" vai „jums'*. Kā
gan citādi iķi izskaidro tirgotāju
rūpnieku un amatnieku organizāciju
noraidīšanu?
LNP s-tatūtos paredzēta jaunu or-ganizāciju
uzņemšana, kas sesijas
pārsteidzības vēl atlauj labot. Jācer,
ka LNP piirmaiā sanāksmē kopējam
darbam pieaicinās v i s u s tos, kas
spēj un grib strādāt.
Sesijā rīta agrumā, pēc negulētas
. Esam kinastcelā un pusceļā. .
Ar savu : trimdinieku likteni cīnī­damies,
arvien vairāk izsējamies pa
pasauli. Vairs nav zemes brīvajā Ei^
ropās daļā un. Amerikas kontinentā;
kur nebūtu kāda mazāka- vai lielāka
latviešu sala. Sis salas Eiropā un
Amerikā ir mūsu atbalsta punkti
cīņā par dzīvību un brīvību, bet —
lai Dievs palīdz mums katram un
visiem apzināties, ka šīs lavie.su sa­las
visā pa.saulē ir atbalsta punkti
cīņai par kādu lielu Dzīvību, - par
lielu Brīvību.- Sī mūsu lielā dzīvība ļ 1^^^ tautas piederīgiem, kuras v i -
un lielā brīvība, līdz nāvei smakda- ^^^^ "^^īvo. Kas paLs līzdanis
ma, vaid apskāvusi Latvijas zemi unP^^^^ kājām, to sam'n; kas otram
šiem vaidieniem vēl šodien nav galaJ^^^Pļ galvas, tādu sit. Sis likums
Vīri un sievas, jaunekļi un jauna-p^. "^^^^ pasaulē, i Izņēmumu nebūs arī
vas šos vaidienus dzird un dzirdēs, mums; ^ (
h i kurā glābšanas atbalsta punktā Nedrīkst atstāt savam liKtcnim
tie atrastos: Vācijā, Francijā, Angli- I vienaldzīgās, ne.vērīgās dvēseles. V i -
kāds šinī ziņa kirīt. tas svešā zemē
mums-nes vairāk' ļaunuma nekā sa­vā
zemē zaudēts bataljons. Tos mūsu
tautiešus, kam^trūktu goda un mēra
sajūtas, jāgriež pie prāta ar labu,
bet ja nelīdz, tad arī ar varu. Tādi,
kas svešās zebēs ar savu rīcību sa-l^
andē mū.su god'u, nav .saudzējami.
Var gadīties,' ka tādi ir mums nai­dīgas
varas^ kalpi. Katra latvieša
pienākums i'r šos izlēcējus savaldīt.
Pareizi .darīs tas. kas apzināsies,
ka viņš nav ne labāks, ne sliktāks
nakts, _ steigā pieņēma noteikumus
par ārpus Vācijas dzīvojošo tautiešu
pieaicināšanu,' LNP statūti nenosa­ka,
vai delegāti ārpus Vācijas ievē­lami,
vai tos izraudzīs biedrības un
organizācijas un ja tā, tad kādas.
Beļģijas ogļraču, Anglijas laukstrād­nieku)
vai Kanādas mežu cirtēji
pārstāvji, vēlēti vai nevēlēti, diezin
vai uz LNP konferencēm varēs at-braul^
t. Šie jautājumi prasa sī­kāku
iztirzājumu. Var taču rasties
kādreiz ar! jautājums par pašas
LNP darbības pārcelšanu uz valsti
kur sapulcējui>ies visvairāk latviešu
vai arī kur apstākļi izdevīgāki tleš
to mērķu sasniegšanai, kurus Lat­viešu
nacionālā padome spraudus
par savu galveno uzdevumu,
Ārkārtējā sesija bija sasaukta sa­darbībai
un pārējie jautājumi tādē
palika otrā plānā. Ar prieku jā-
. konstatē, ka jaunā LCK cenšas LCP
lēmumus nekavējoties īstenot. Ļot
svarīgs notikums ir pašpalīdzības
fonda nodibināšana. Fonda darbības
sekmēšana un brīvprātīgās iemaksas
j)ierādls, vai tautas kopība mums
tikai vārdi, vai ari esam S)pējīgi nes
upurus un atsacīties vispārības labā.
pienu pēc LCP sesijas notika arī
LOA konference. 12 dažādu orga-niļ?.
āciju pārstāvju pārrunas risinājās
ličftišķā noskaņā. Jautājumi ir tic
p^ši, gar kuru izkārtošanu nopūlējās
arī LCP un LCK. Tas no jauna pie­rāda,
ka: latviešu nacionālai' pado­mei
• darboties jāsāk nekavējoties.
ADvienōjot pieredz, prasmi un
. siŗdsdedzi, visu organizāciju prak­tisko
pieeju visām dzīves nozarēm,
Latviešu nacionālā padome varēs
tie.šām daudz sekmīgāki līdzināt
c?lu pretim labākai nākotnei. •
, / H. M i n d e n b e r g s
jā, Zviedrija, Austrālijā, Argentīnā,
Brazīlijā. ASV vai Kanādā.
Ja mēs šo balsi dzirdam, ja šie
valdienl arvien sāpīgāk nāk un nāk
pie mums, vai tad aizbraucēji, kaut
ari pēc ilgām ciešanām, nemiera un
bada, reiz tikuši mierā un drošībā,
varēs^emigtv mierā un apmierināsies ļ
ar teicieņu:„PaldiesDievami Beidzot
smu glābts. Murgs ir beidzies."
. Vai Tu varēsi vai drīkstēsi tā!
teikt? ļ
Jā, tu esi glābts. Tu v i e n s esi
glābts, tas tiesa': Bet murgs vēl nav
beidzies tiem 1.500.000 latviešu, kasi
vel turas pie dzīvības, pieplakuši ļ
atvijas zemei, vai Kazachstanas, i
Uzbckistanas, Vorchotas vai Sibiri-as
mežos mēmi skatās viens otra
bālajās sejās un bezpalīdzīgi redz, ka
verdzība un bezcerība lēnām sadcldē
viņu miesu un garu. V a i " t i e j au
i r a r t o g l ā b t i ? .!
Vai Tu šodien vari zināt, ka tanī
pelēkā nāves pulkā nav Tavs tēvs,
uāte, brālis, māsa vai arī' Tavas
klases meitene vai zēns, ko tu reiz
savos jaunības sapņos mīlēji, tāpat
cā plaukstoši bērzi mīl saullēkta
gaismu?
Tu vaicāsi pats sev un citiem: „Jā,
bet ko var darīt, kā var palīdzēt
viņiem, ja es esmu no tiem' 2000,
7000, 9000 vai 16.000 kilometru tālu?
Ko var palīdzēt, ja pašam svešā, tā­lā
zemē sava maize jāļDclņa ar sma­gu
darbu?
Ja Tu Latvijas vaidienus d z i r -
d ē s i , Tu j u t ī s i , sapratīsi, kā var
palīdzēt.
Tiesa, Tu esi vai arī būsi smaga
darba darītājs. Tu būsi smaga, bet
b r ī v a darba darītājs. Un* šis
stāvoklis jau .izšķirīgi nosaka, ka
Tev ir kā t i e s ī b a s , tā brīvība
varēt but palīgam un cīnītājam. :
Kā to spēt?
Te šinī vietā neiecerēsim brīnu­mus
un nez kādus varoņdarbus. Bū­sim
ļoti reāli un apzināsimies, ka
mēs taču .aizejam svešās zemēs kā
vienkārši, maza un smaga darba da-sās
tautās, tāpat arī mūsu, ir daļa
tādu, kas nekad, nav klausījušies la-
Dziesmu svētki
šovasar notiks
Fišķachā
Pu^mo vispārējo dziesmu svētku
75 gadu atcerei veltītas latviešu
dziesmu dienas notil^s 26. un 27.
jūnijā Fišbaclļā, Boz 17 Bavāri­jas
koriem pieteikts arī 1 angļu
joslas un 1 franču joslas koris,
pavisam ap 650 dziedātāju. Rīcī­bas
komiteja, kufā darbojas prof.
Ad. Abelc, kQmp. V. Bērzkains,
komp. A. Kalnājs uc mūsu mūzi­kas;
darbinieki, rūpīgi turpina
lielā sarīkojuma priekšdarbu
veiltšanu.
bi domātus aizrādījumus. : Tie ir
taisni tie, Icam' tt>s visvairāk vajadzē­tu
dzirdēt. Sos tautiešus nedrīkst
atstāt vienaldzībā un neziņā. Drau­giem
un piederīgiem jāatrod veids,
kā viņus saņemt 'pie rokas, bet, ja
tas nelīdz, pie ausīm un matiem un
teikt: .stāvi un paklausies! Vai Lat­vijā
Tev bija māte m tēvs? — Viņu
vienaldzība ir- jāsalauž. Ārzemnieki
uzskatīs kā apzinīgos, tā neapzinīgos
par latviešu tautas' reprezentantiem,
pēc kuļnem spriedīs par visu tautu.
Tik i.l.^i, cik ilgi mums būs pa pa­sauli
izsētiem par Latvijas atbrīvo­šanu
jācīnās, tik ilgi būs tai visi ie­spējamie
līdzekļi jāziedo. .Nāks aici­na
JUITLS no smagā darba;pelnītās al­gas
kādu centu dot un tas liksies
ļoti grūti. Un tā radīsies balsis, kas
iks: Vai lai es atkal ziedoju, lai
citi varētu uz' mana rēķina dzīvot?
Bet kas Latvijas vaidienus dzirdēs,
tas sapratīs, kam viņš palīdz. Tas
sapratīs, un atcerēsies, ka daudzi
tūkstoši mūsu jaunekļu cīņās ir pa­zaudējuši
rokas un kājas un acu
<^a:smu. Tas sapratīs, ka mūsu
trimdas . saimē ir . bāreņi., kam par
Latviju krituši tēvi; sirmas māmu­ļas,
kam kritu.ši dēli. Tas sapratīs,
kam šie viņa smagā darba pelnītie
centi ir vajadzīgi. Tas sapratīs, ka
arī politiskā cīņa .par Latvijas at­brīvošanu
'nav paveicama tikai ar;
vārdiem vien,
Lai starp šīm pa visu pasauli iz­kaisītām
salām varētu uzcelt nepār­trauktu
dvēseļu tiltu,- neaizmirsīsim
mūsu latviešu iespiesto vārdu. . Ar
latviešu grāmatu un laikrakstu la­pām
cebim tiltu pāri tūkstošiem ki­lometru.
§is tilts būs spēcīgs, ja mēs
visi to gribēsim.
Jaunajām savas jaunības alksto­šajām
sirdīm neļausim pazust sve­šās
tautās, tur sameklējot līgavas'im
līs^avaiņus. Ir vieglāk .diviem kopā
.^.avu dzīvi panest, ja abi var smie­ties
tanī pašā valodā, kas dzirdēta
no mātes lūpām. Te jādomā arī par
to. lai nebūtu daudz sl^umju un tra--
(•^ēdiru tanī dienā, kad pavērsies ceļš
atpakaļ uz mājam,
Lai kur mēs būtu, neļausim sev
un citiem iegrimt vientulībā. Sa-^
sauksimies nepārtraukti! Ar vēstu­lēm,
grāmatām, laikrakstiem. Ar to
mēs, būdami viens no otra tālu
prom, tomēr būsim kopā.
Latvija vaid. To visur dzirdam un'
lūdzam Dievu, savās domās un dar^
bos: Dievs; dodi mums Dzīvību un
Brīvība. Ir jau pacēlusies Lielā
Svētītāja roka krusta mešanai jau­nas
dienas sākumam.
Latvieši visās pasaules malās, lai
esam tādi savos darbos un sirdīs, ka
varam nopelnīt, lai šī Lielā Svētītājā
roka svētītu arī mūsu zemi;un mūsu.
ceļus uz turieni.
L a t v i e š u C e n t r ā lā
K o m i t e j a
OTIt\IS KCEĻOTAJU TRANS.
PORTS ATSTĀJIS AMBERGl"
11. aprīļa rītā ar speciālvUcienu
no Ambergas izceļošanas n-^niotnes
aizbrauca 850 baltiešu i un -...vra'Va
DP. kuļ'us Austrālijas komi>iurb"'a
pieņēmusi februārī un martā.' A:>io-rikāņu
joslas izceļotājiem Amber<T§
pievienojās arī neliela gnr.\i b a i ti
šu no angļu joslas, ka.^ transHno-metnēs
an.j^ļu .joslā bija pavadījuši
vairāk nekā trīs mēnešus, un lai 'pi^^i
pildinātu vājo uzturu, . izT)ārdevuši
pēdējās mantas. Ceļa maršruts oa-redzēts
šāds: Amberhi - rv0.ļe'vs]
burga - IMinchene - K- 'šteina -"insl
bruka - ' Brcnneiv - Balkarno \
Trienla - Verona - Paciova - Adern-
Venēcija. Pec triju dienu uziurēh.
nās Venēcijā, ceļotāji ar kuģi* d^v
sies tālāk uz Aleksandri ju Poilišai.
du. Ceilonu, Javu un Melburnu. Vas
būs gala osta. Uzturu līdz ostai
ceļotājiem izi^niedz sausās devils,
katram 1 amerikāņu sainīti. '
Ambergā aizbraucējieni bija iā-piesaka
visi radio un foto a^anītV
šujammašīnas un rak-slāminašinas
par ko tad IRO izsniedza atļauias
mantu izvešanai no Vācijas. Trans­porta
vilcienam pavisam 30 vnRoniĻ
katrā vagonā novietoti pa 40 cilve-ku,
vīrieši un sievietes atsevišķi, iz­ņemot
ģimenes, kas , paliek "kopa.
Transportu pavada un apsar'^ā ame­rikāņu
armijas vienība. Lielo bag!i.
žu, jau sākot no Ambergas. ved atso-višķi
plombētos vagonos un to varčj
saņemt tikai Au.strālijā. I7snied/a
arī amerikāņu cigaretes, kas pare­dzētas
5—8 dienā.
Jau Anibergā vienai dajai izceļotā­ju
norādītas viņu ļaunās darba vie­tas.
Sievietes pa lielākai daļai ieda­lītas
mājkalpotāju darbam, viricii
cukurdniedļ'U plantācijās un fabri­kās.
AI. K i
.aidāma DP izceļošanas
ipnnesanas
DP ĀRSTI PĀRBAUDA IZCEĻOTĀJU VESELĪBU
Falingbostoles emiļ^rācijas. centru,
angļu joslā, apmeklēja aug.stāki IRO
ierēdni no Zenevas. Pašlaik no-r
latvieši, mazas tautas piederīgie, bet bas komisijas, kas ļiicņem zeltračas.
tādas tautas, kas reiz bija brīva, būvstrādniekus vu^nn mājkalpotājas.
gribēja but brīva un arī šodien brī-ļ Pieņemts lielāks da^udzums strād-vības
vārdā cīnās pret savu nāvi. nieku,'bet to pārvešana uz Kanādu
Neaizmirsīsim nekad, ka šo mūsu norit gausi. Uz aizbraukšanu gaida
lielo Dzīvību un Brīvību varmākas arī 80 „austrāiliešu*'. Aprila otrā pu-grib
nokaut. Apzināsimies un neaiz- sē sāks darboties Austrālijas valdī-mirsīsim,
ka šie paši varmākas šo- bas komisija,
dien būtu gatavi mums katram atse- „Nākošos mēnešos no Vācijas pa-višķajam
vēl . dzļvam palikušajam redzēts DP izvietošanu pastiprināt un
sekot līdz otram iDasaules galam,. tādēļ'ar jūlija sākumu DP izceloša-
Kāpēc viņi to dara? ' nā notiks pārmaiņas" — DP pār-'
Tie, savu viltībļi un visu iespēja- stāvjiem norādīlia Df^'ACS koman-mo
varu izlietodami, seko mums v i - dieris, kura pārziņā atrodas Fa-sur,
lai varētu padarīt mēmus pē- lingsbosteles emigrācijas centrs. Pa­dejos
dzīvos lieciniekus pasaulē,, kas lingsbosteles nometnē turpmāk katru
paši ir redzējuši, viņu varas mcto- dienu dažādu valstu komisijas pār­dos,
baudīs un pieņems 800—1000 DP iz-
Te nu mēs nonākam pie pLrmās ceļotāju,
cīņas un. palīdzības iespējas Latvi- Sākot ar aprīļa pilamām dienām,
jas labā. Mēs" palīdzam jau ar to | izceļotāju veselības pārbaudēs pie-vien,
ka mēs esam dzīvi un ka rņūsu
mutēs ir brīva cilvēka mēle.
-Nonākot kādā mūsu trimdas zemē
un godīgi strādājot savu darbu,
mums '...pirmām kārtām jārunā , im
jāstā,sta p a t i e s ī b a . Tikai p,atie-sība!
"Nekas mums nav jāmelo, ne jā­izpušķo,
bet jāstāsta tikai tas, ko
paši esam pieredzējuši un pārcietuši.
Lai to varētu, visiem spēkiem jā­dalās
arī daži DP ārsti, kas saistīju­šies
IRO dienestāv Galvenā noteik­šana
par pārbaudītās personas derī­gumu
vai nederīgumu tomēr piekrīt
attiecīgās valsts pieņemšanas komi­sijas
ārstam. Ar DP ār.stu piesaistī­šanu
izceļotāju veselības pārbau­dēs
pēdējās kļuvušas pamatīgākas
6. aprīlī Falingsbostelē ieradās
ntriūs DP transports np Itālijas. Sie
DP, tāpat kā iepriekšējie „italieši".
dosies uz Argentīnu. No iepriekšējā
Itālijas DP transporta uz Argentīnu
nevarēja izbraukt, kaut gan vīzas
bija izsniegtas, ģimenes ar bērniem
vecumā līdz 6 mēnešiem un sievie-:
ies grūtniecības.stāvoklī.
Eniigrācijas centrā pašlaik ir' 200
latviešu. Darbojas tautskola, bēr­nudārzs
un lasāmgalds. Domāts or­ganizēt
arī dažas ģimnāzijas klases-.
Ar DPACS komandiera atļauju no­organizētas
nacionālās komitejas,
kas aizstāvēs savu tautiešu intereses
pie DPACS un IRO. Latviešu koird-tejas
vadītājs ir skol. KreSmanis,
R. T.
Tautieši rnekle
piederīgos
Piederīgie Latvijā meklē Peted
Strēlnieku (dzim. 13. 3 25.), Erni\'?tu
Kalnīti (8. 6. 08., Grobiņas p.), Ol^u
Platauski dz. Kārkliņu (8.. 5. 93),
Kārli Poli (1910.^ Ļaudonas p.),
Amāliju Dzeldi (29. 2. Ul. Kūmi
p.), Jāni Ēriku Valdemāru Dzeldi
(28. 10. 13., Ezeres p.), Jāni Jāņa i
Dzeldi (1940. g., Liepājā), Māru JS-ņa
m. Dzeldi (1945. g., Vncijn), Val­di
Zeltiņu (28. 1. 09., Elkšņu p,),
Kristu Friča d. Brūveri (30. 6. 02.),
Pēteri Jāņa d. Akotu' (1915.), Mar­tinu
Miķeļa d. Gulbi (1918.), Andreju
Ādama d. Švāgeri (1911.), Ādamu
Ādama d. Svāgeri (1917). Albertu
Jaunbērziņu (3. 6. 19.). Flfrīdu Lauvu
(anm. 50. g. v.) un Pēteri Rrižovski
(15. 12. 09., Bērzones pY Par .^iem
tautiešiem lūdz ziņot Slezv.-Holslei-nas
un Hamburgas apt:^. latviešu
pār,st. St. Jaundzemam: (24) Liibcck,
Gr. Burg^tr. 59.
un tikums. Tas. būs mūsu galvenais
ierocis un palīdzība-Latvijai un Lat­vijas
tautaC Par krietna cilvēka
stājas saglabāšanu jārūpējas katram
par sevi un reizē arī par citiem;; Ja
ceļā
•.,f f.
Daiļamatnieki otrādā arī uz
Austrāliju
ZIŅOJUMS NO TVAIKOŅA CEĻĀ UZ iiUSTRĀLIJU
^fVmerikāņu tvaikonis „General
Blacķ^',: kaš no Bremenhafenas iz­brauca
20. martā un uz Austrāliju
ved 900 baltiešu, 5. aprīļa rītā
•sajļ ;niedza Panamas ostu. Turpinot
braucienu uz Jaunzēlandi un Meln-burnu,
ceļā jāpavada apmēram 35
• dienas.' Vairāki latviešu daiļamat-
• :INGOLšTATĒI;iēkārtota p
Šanās iestāde IRC)-Minchenes^a
^ I t>alā dzīvojošd Dī^ vajadzībām. ^Da-cenšas
iemācīties tas tautas valoda, ^^^^^ nozarēs tur reizē varēs pārsko-kuras
vidū mēs dzīvojam. • i^^^^^ goo DP. IRO tlivākajā nākotnē
Au.gstu jātur mūsu _cilvēka gods ļ ^^^^^^.^ 3 pāi-skološanās iestādes.
;ĶARTOTĒKU.ikuļ-a feģistrēs dar­ba,
nespējīgos tiutiešuš, topošas un;
daudzbērnu mātes uri : ārlaulibā dzi­mušos'
bēmuš,. •nodibināji^ SlēzVi-ģas—-
Hoišteinas .un Hāmburģas apg.
latviešu pārstāvniecība,. lai .vieglāk
vāi'ētu sadalīt .Šiem tauliešiem' dāvā­tos
ziedojumus,; kas ieplūst apgabala
k o m i t e j ā . " .w-.:^:.v^
VĀCU NAUDAS zīmju viltošaiiā
notverti; un kopā' ar' vāciešiem ;ap­cietināti
:4Lībeias l a t v i e š i : 4 a g.
V, \ Jānis ; Garancis, i':ļ35 : g. .: • .;v^
Aleksandrs Ķuze,' • 3p ; i . v.;.;Ādolfs
Ķiršteins un ;2^ ;^g.::V.:|-Jānis^^^
• ;•' IZCĒVOTĀJiĒMv^ Oiiz Austrāliju
līdzšinējo.^... :4--: fotogrāfiju }. vietā;
•vajadzēs.'-7.'Viņā/krāsi^;; notik:^
'jaimas pārbaudes,' - lai .izvairītos ;no
;„zaķiem'.'.. ^;, • '\--.ļi' ^.'''-'v
nieki uz kuģa ēītīgi strādā, ar līdzi
paņemtajiem dai'ba rīkiem un mate­riāliem.
Notiek ārī šaclīa tui'nīrs ar
40 dalībniekieniŗ . Peldtērpos saulē
var izturēt labi ja pusstundu, pēc
kam jāmeklē ēna un dušas. Līdz
šim brauciens ritējis bez traucēju­miem.
. : A, S tr. •
LATVIJAS mazpulku bijašo va­dītāju
un šīs kustības atjaunošanas
iniciatoru sanāk.sme notiks 24. apr.
pl. 10 Ansbachas latviešu nometnē.
INf.ENIEŖU un techniķu .sa­nāksme,
notiks 8. un 9. maijā E.slin-gcnā.
Pieteikumi adresējami . būv-inž,
M. Grietčnam: (14a) E.sslingenA
N., Beceldere Kaserne.
ANGĻU joslas latviešu izdevumu
vidū turpmāk vairs nebūs Gēstaeh-tas
jaunatnes nedēļas laikraksts
^Jaunaudze", kas ar militāro iestāžu
rīkojumu pēc 75. n-ra^ iznākšanas'
apturēts. Izdevējs Arv. Eglītis mūs
informē^ ka laikraksta iznākšana
pārtraukta kāda tautieša denunciāci­jas
dēļ. Jaunā redakcijas sastāvā
turpmāk iznāks Ķīles rotētais .laik­raksts
„Nākotnes Ceļš'-', bet Olden-^
biu-gā gaitas atsācis slēgtais Infor-:
mācījās biļetens „Pausme".
KLEINKECAS Ausmas nometnes
latviešu ģiirmaziju šogad beidza E.
Grīslis, I. Deglava, V. ' Bauma, I.
Kriks. A. Le'imanis, R. Rismane, R.
Slaidiņš, V, Bērziņa, I. Stanga un
A. Mierkalns.
SPECIĀLISTU reģistrēšana sākta
Lībokā. To veic britu militārā pār­valde.
Jau reģistrēti veterinārārsti,
bet pieteikta arī ārstu un inženieru
reģisU'ēšana.
V E SrjULEi
J. H e r m a n i s , Eslingčnā
UZTICĪBU KRĪZE
„Latvijas" 2. apr. numurā citclsno
„Valkas Ziņām" ierosinājums rci/i
ar vēlēšanu zīmītēm izdalīt nrī li­mitēs,
kurās vēlētāji Yfļrētu icrak-ļtlt
savus uzskatus par. nometne? pār­stāvības
orgāniem, Sādā ccļcā do­māts
rosināt interesi par vēlēšanām.'
Ja kādas nometnes „pozicija" tie­šām
vēlētos stiprināt uzticību sev,
tad šis ierosinājums nebūtu i.^no.a»-
jams. Nav šaubu,.ka zīmītes bij.s ie­rakstīts
daudz muļķību,^ bet,ļ i/Ja-^^*-
graudus no sēnalām, atradi.sim ar
veselīgas domas. Galvenais — ^J'^'-''
noskaidrotas sabiedrības i.Htās do-rt;ļ.ļ
un uzskati, kas tik nepieciešami zin-katram
īstam .sabiedrības d/.īvcs va­dītājam,
lai pamazām pierād:tu ^j^'^
biedrības daļas uzskatu nen;':"'•'••^'^
vai pašiem savā darbā revidļ' P-|^"
lakstās kļūdas un ncparev.īi^as. 0^
slimībai ir uzstādīta pareiza d'apn^-
ze, tad arī ārstēšanai bū^ piin'i/.^n-.,
tāpat tas ir ar mūsu sab:cdr;l)a
stājušos „slimību" — uzticība.-^ /r:-'-;
Ir tomēr jautājums, vai da'ai JT":
darbinieku ir nopietna velosan'-..') '^^ļ
gūt uzticību. Tas varbūt buti ?.r>
V
nemsies.
V. B u r t n i e k s , Grēvenē
LATVIJAS KmTl^
Negribu noliegt, ka trimdfi n^'b>^
tu izdotas Latvijas kartes Tacu .«^^
ir ļoti nepilnīgas. ,Domāiu. ka Ka.^
tautietis zinās, kur atrodas ī<'^^^
Liepāja, bet kur atrodas
.^kibcs" pagasts, par to
nebūs orick.š.sta^a.
pirdo
i-'^*-mūsu dzi"""®
si^^ IT tl
ZUPJ
bi(.7i vien
^ V a i ' n e b ū t u pienācis -
māt un kāda bcletristikas i ^ . d c v^
vietā pagatavot sīku Latvijas itar
, ir jābūt nedalītam
^ f ' f w4a Jnāksla top
. i o , n o t ā i i ir apskaužama
I5en> iāb« , f iVļem, bet -
nīs Pl
kur^
šu tai
ropas
kopīga
toļar
Tad s
visbilvļ
va[l<
gleiznoļ
visa 15
koritin(
Dab!
vez,i
pazūd'ļ
citur kļ
dzimt
:idmpo^
īpatņējļ
smeļai
clbas" ī]
tā žemļ
hērbisicļ
Man
ar»šo
tīrās glļ
kamdēlļ
Es til
no teoļ
— ņeat
sas ļsavļ
dabīgo
ar savu]
meta s€
ķ i - f - p i
vu (zemi
T|d, -
mēsj lai
sim^tļi
ku • ķā
-prieku
jas prieļ
Stokholi
StāSp pār ķ
FEĻmiNISTA DRŪMS DARBA VAROŅi
m Mufi mākslinieks iatei-i
ka mākāinieks neks^' nelielo-
,. ar saviem, darbiem. īsts māksli-
^tii to var atļauties, bet man kā
aita varonim tāda kautrpanās ne-tsjv,
Ja nerakstiš,u''pai|^saviem
•Am, Mmdas sabiedrībā nosti-injsics
pārliecība par rnEmu Ināvi
Siatni ritu pussešos ka piitniņš
m aiigSā. Es nedziedu. Ir, ziniet,
'iii patniņi, kas nedzied ne' rītā, ne
riarā,. Gulbji, piemeranf. 1 Totiesu
'Jtobinos, jo vējž, kas nāk no At-atte,
sasodīti viegli tiek cauri
bargas sienāih. Tks kāpina
sS'taās tempu. Kecās minūtēs
•ss falā un; slalenu. Sķiiienu uz
fk, virtuve, fe miera osta;
\m pils un bēdu ieleja! Vai
W aizmirst? (Tavus katlus
- m tavas paplķtēs"'t^ pan-tjm,
duramo , gr ežamos,
fj»^, spiežamos, niaļaWos, ber-
S '"^"^ ^iMn, biešu
*rS/-~ "«'^a [Tālavas
i i l i u ^ , t u r , izcīnīla
mizošanas dēli
,2% " vja«rēīdtua mShs\,] s,ki" r'"ie^n'uS^ ^ļ ^vuikrtutvui^
^ Cgj°*javā- : Esmu
• •r^'^«bS,t"^''^^!^wļ>i^ visu
1C a s r i ^ ' ! '^H^f slēdzu
^ « " St Nedzinu
plūmes ',r^'!pienu,
^«n-.Z'?^Paditi'un.kūp,
Wpiii-
\2 «nfaa T * ^ m ^ un
un
1
•.liktavasi
mēr ļkai
dzirde i U t
no veiic^
žad/ āzi
jekti ri
daudz:
- W ,
runājiet,
Džentl?
jo lēni. _
tikai ļpēi
Pēdējā 1;
daju ļstat
Ja -z^aņj
šķielēj-tie
tii:
Ne .1'
saka^
viņš,
es
nav.
ksl
:k9tri
1 ^^1
,:stās|
rialieki'
Bet
maize
.V.- .\J
zos.
stachanov
runa $ar-pārpra^
Tai'
sviesi
ar
pikas
tur ]
šina
4 ^ •
koka i
bija, f
— - - i i%ani(|
kūciņa: PH
šefam.' vP
galda, ļkurļ
skaidās ui.^
^^Vkunife
^ aWer^
tālrun:^. -m
nobēraļ kP
uztverti till
smu?^
''i
- - Tā ir (
nost un s
Pusēiti.|
, ~ %ns
dzentlrtienii
Tas .ļrfjvi
Pārāk ļiopļ
dažam L i ni
u un'
^elna ImiiļL
nejauti
pagaln{^ U
izlēca fdžen'
apg'āja ' 4i,
Redzējuļ 1,
noskaidrojās
^° -Cilvēks vi
priekā: Dže
apsliski ar
^'^n priecī
man.
sodieri