1948-04-16-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
lii:: ii m 1! 'iii-iri: »|i: . i i i - •bm • mm Ifil |i : t •ii mi 15^ I ļ l 'iii-li' vm B i l - m LA-mjA, 1948. g. 16. Nr. 29 (134) 1948. g. 16.' aprīli Ar autora parakstu vai Iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās ^domas nav katrā ziņā redakcijas domas. Lēmtimi LCP ārkārtējā sesijā Vircburgā un LOA konferencē Es-lingenā ievadīs jaunu posnau mūsu trimdas dzīvē. Pārsteidzīgi tomēr būtu apgalvot, ka Latviešu nacionālās padomes nodibināšana izlīdzinājusi nesaskaņas. dažādo nogrupējumu starpā, Klausoties debatēs sesijā, prātā nāca fnbula par gulbi, līdaku un vēzi, kas vezumu vilkuši katrs uz savu pusi. Ari mums mērķis taču visiem ir vien.s, sma.^^ais trimdas vezums • jāiekustina, bet bieži tas notiek diametrāli pretēiosi-virzienos." Pēdējās ned^^^s nanākts to-iTiēr ļoti daudz. Latviešu nacionālā f^adome dos zināmu stabTlit"iti mūsu orf?anizāci]u" dzīvē, izbeigs pā-rallēlismu^ saskanos spēka piepūli Tstā brīdī un vietā un cerēsim, ka ,vezums sāks kustēties. Pie viena galdā sēdot- zudīs aizspriedumi un šaiibas un divus gadus katrā sesijā dzirdētie vārdi —- ,.mēs" un ,,1ūs", paliks aiz, LNP durvīm, ftobrīd esam gan tikai sadarbības ceļa sākuma, bet ĻNP nodibināšana ir merādī-jums, ka kopēju valodu var atrast. SadarbīS^s namatnoteikums ir iecietība un snēia koDējas lietas labā aizmirst lokālās Int^^reses. Sesijā Vircburgā daudzi LCP locekli iecietības un saīnrašanās gribas vietā bija trinuši zob^^nus'cīņai par s a vu nogrupējumu. KlausTtaiicm dažkārt palika iespaids, ka runātāji grib sadarbību un sanrašrmos nevis veicināt, bet, gan aizkavēt. Lai tiktu "līdz nobalsošanai par to LNP statūtu dalu, kurā vienošanos iau bija nanā-kuSi LCP prif^kšsēdctājs J. Celms un viceprīekšēdētājs V. Janums, vajadzēla daudz stundu Ari. orP"a-nizāciju pieaiicināšanā nedzirdējām lietišķu motivāciju, vadoties no domas, lai LNP darbs nnkotnē būtu maksimāli sekmlr?s, bet balsots tika pēc anrēkina kas turnmāk stāvē*? par vai nret „;mums" vai „jums'*. Kā gan citādi iķi izskaidro tirgotāju rūpnieku un amatnieku organizāciju noraidīšanu? LNP s-tatūtos paredzēta jaunu or-ganizāciju uzņemšana, kas sesijas pārsteidzības vēl atlauj labot. Jācer, ka LNP piirmaiā sanāksmē kopējam darbam pieaicinās v i s u s tos, kas spēj un grib strādāt. Sesijā rīta agrumā, pēc negulētas . Esam kinastcelā un pusceļā. . Ar savu : trimdinieku likteni cīnīdamies, arvien vairāk izsējamies pa pasauli. Vairs nav zemes brīvajā Ei^ ropās daļā un. Amerikas kontinentā; kur nebūtu kāda mazāka- vai lielāka latviešu sala. Sis salas Eiropā un Amerikā ir mūsu atbalsta punkti cīņā par dzīvību un brīvību, bet — lai Dievs palīdz mums katram un visiem apzināties, ka šīs lavie.su salas visā pa.saulē ir atbalsta punkti cīņai par kādu lielu Dzīvību, - par lielu Brīvību.- Sī mūsu lielā dzīvība ļ 1^^^ tautas piederīgiem, kuras v i - un lielā brīvība, līdz nāvei smakda- ^^^^ "^^īvo. Kas paLs līzdanis ma, vaid apskāvusi Latvijas zemi unP^^^^ kājām, to sam'n; kas otram šiem vaidieniem vēl šodien nav galaJ^^^Pļ galvas, tādu sit. Sis likums Vīri un sievas, jaunekļi un jauna-p^. "^^^^ pasaulē, i Izņēmumu nebūs arī vas šos vaidienus dzird un dzirdēs, mums; ^ ( h i kurā glābšanas atbalsta punktā Nedrīkst atstāt savam liKtcnim tie atrastos: Vācijā, Francijā, Angli- I vienaldzīgās, ne.vērīgās dvēseles. V i - kāds šinī ziņa kirīt. tas svešā zemē mums-nes vairāk' ļaunuma nekā savā zemē zaudēts bataljons. Tos mūsu tautiešus, kam^trūktu goda un mēra sajūtas, jāgriež pie prāta ar labu, bet ja nelīdz, tad arī ar varu. Tādi, kas svešās zebēs ar savu rīcību sa-l^ andē mū.su god'u, nav .saudzējami. Var gadīties,' ka tādi ir mums naidīgas varas^ kalpi. Katra latvieša pienākums i'r šos izlēcējus savaldīt. Pareizi .darīs tas. kas apzināsies, ka viņš nav ne labāks, ne sliktāks nakts, _ steigā pieņēma noteikumus par ārpus Vācijas dzīvojošo tautiešu pieaicināšanu,' LNP statūti nenosaka, vai delegāti ārpus Vācijas ievēlami, vai tos izraudzīs biedrības un organizācijas un ja tā, tad kādas. Beļģijas ogļraču, Anglijas laukstrādnieku) vai Kanādas mežu cirtēji pārstāvji, vēlēti vai nevēlēti, diezin vai uz LNP konferencēm varēs at-braul^ t. Šie jautājumi prasa sīkāku iztirzājumu. Var taču rasties kādreiz ar! jautājums par pašas LNP darbības pārcelšanu uz valsti kur sapulcējui>ies visvairāk latviešu vai arī kur apstākļi izdevīgāki tleš to mērķu sasniegšanai, kurus Latviešu nacionālā padome spraudus par savu galveno uzdevumu, Ārkārtējā sesija bija sasaukta sadarbībai un pārējie jautājumi tādē palika otrā plānā. Ar prieku jā- . konstatē, ka jaunā LCK cenšas LCP lēmumus nekavējoties īstenot. Ļot svarīgs notikums ir pašpalīdzības fonda nodibināšana. Fonda darbības sekmēšana un brīvprātīgās iemaksas j)ierādls, vai tautas kopība mums tikai vārdi, vai ari esam S)pējīgi nes upurus un atsacīties vispārības labā. pienu pēc LCP sesijas notika arī LOA konference. 12 dažādu orga-niļ?. āciju pārstāvju pārrunas risinājās ličftišķā noskaņā. Jautājumi ir tic p^ši, gar kuru izkārtošanu nopūlējās arī LCP un LCK. Tas no jauna pierāda, ka: latviešu nacionālai' padomei • darboties jāsāk nekavējoties. ADvienōjot pieredz, prasmi un . siŗdsdedzi, visu organizāciju praktisko pieeju visām dzīves nozarēm, Latviešu nacionālā padome varēs tie.šām daudz sekmīgāki līdzināt c?lu pretim labākai nākotnei. • , / H. M i n d e n b e r g s jā, Zviedrija, Austrālijā, Argentīnā, Brazīlijā. ASV vai Kanādā. Ja mēs šo balsi dzirdam, ja šie valdienl arvien sāpīgāk nāk un nāk pie mums, vai tad aizbraucēji, kaut ari pēc ilgām ciešanām, nemiera un bada, reiz tikuši mierā un drošībā, varēs^emigtv mierā un apmierināsies ļ ar teicieņu:„PaldiesDievami Beidzot smu glābts. Murgs ir beidzies." . Vai Tu varēsi vai drīkstēsi tā! teikt? ļ Jā, tu esi glābts. Tu v i e n s esi glābts, tas tiesa': Bet murgs vēl nav beidzies tiem 1.500.000 latviešu, kasi vel turas pie dzīvības, pieplakuši ļ atvijas zemei, vai Kazachstanas, i Uzbckistanas, Vorchotas vai Sibiri-as mežos mēmi skatās viens otra bālajās sejās un bezpalīdzīgi redz, ka verdzība un bezcerība lēnām sadcldē viņu miesu un garu. V a i " t i e j au i r a r t o g l ā b t i ? .! Vai Tu šodien vari zināt, ka tanī pelēkā nāves pulkā nav Tavs tēvs, uāte, brālis, māsa vai arī' Tavas klases meitene vai zēns, ko tu reiz savos jaunības sapņos mīlēji, tāpat cā plaukstoši bērzi mīl saullēkta gaismu? Tu vaicāsi pats sev un citiem: „Jā, bet ko var darīt, kā var palīdzēt viņiem, ja es esmu no tiem' 2000, 7000, 9000 vai 16.000 kilometru tālu? Ko var palīdzēt, ja pašam svešā, tālā zemē sava maize jāļDclņa ar smagu darbu? Ja Tu Latvijas vaidienus d z i r - d ē s i , Tu j u t ī s i , sapratīsi, kā var palīdzēt. Tiesa, Tu esi vai arī būsi smaga darba darītājs. Tu būsi smaga, bet b r ī v a darba darītājs. Un* šis stāvoklis jau .izšķirīgi nosaka, ka Tev ir kā t i e s ī b a s , tā brīvība varēt but palīgam un cīnītājam. : Kā to spēt? Te šinī vietā neiecerēsim brīnumus un nez kādus varoņdarbus. Būsim ļoti reāli un apzināsimies, ka mēs taču .aizejam svešās zemēs kā vienkārši, maza un smaga darba da-sās tautās, tāpat arī mūsu, ir daļa tādu, kas nekad, nav klausījušies la- Dziesmu svētki šovasar notiks Fišķachā Pu^mo vispārējo dziesmu svētku 75 gadu atcerei veltītas latviešu dziesmu dienas notil^s 26. un 27. jūnijā Fišbaclļā, Boz 17 Bavārijas koriem pieteikts arī 1 angļu joslas un 1 franču joslas koris, pavisam ap 650 dziedātāju. Rīcības komiteja, kufā darbojas prof. Ad. Abelc, kQmp. V. Bērzkains, komp. A. Kalnājs uc mūsu mūzikas; darbinieki, rūpīgi turpina lielā sarīkojuma priekšdarbu veiltšanu. bi domātus aizrādījumus. : Tie ir taisni tie, Icam' tt>s visvairāk vajadzētu dzirdēt. Sos tautiešus nedrīkst atstāt vienaldzībā un neziņā. Draugiem un piederīgiem jāatrod veids, kā viņus saņemt 'pie rokas, bet, ja tas nelīdz, pie ausīm un matiem un teikt: .stāvi un paklausies! Vai Latvijā Tev bija māte m tēvs? — Viņu vienaldzība ir- jāsalauž. Ārzemnieki uzskatīs kā apzinīgos, tā neapzinīgos par latviešu tautas' reprezentantiem, pēc kuļnem spriedīs par visu tautu. Tik i.l.^i, cik ilgi mums būs pa pasauli izsētiem par Latvijas atbrīvošanu jācīnās, tik ilgi būs tai visi iespējamie līdzekļi jāziedo. .Nāks aicina JUITLS no smagā darba;pelnītās algas kādu centu dot un tas liksies ļoti grūti. Un tā radīsies balsis, kas iks: Vai lai es atkal ziedoju, lai citi varētu uz' mana rēķina dzīvot? Bet kas Latvijas vaidienus dzirdēs, tas sapratīs, kam viņš palīdz. Tas sapratīs, un atcerēsies, ka daudzi tūkstoši mūsu jaunekļu cīņās ir pazaudējuši rokas un kājas un acu <^a:smu. Tas sapratīs, ka mūsu trimdas . saimē ir . bāreņi., kam par Latviju krituši tēvi; sirmas māmuļas, kam kritu.ši dēli. Tas sapratīs, kam šie viņa smagā darba pelnītie centi ir vajadzīgi. Tas sapratīs, ka arī politiskā cīņa .par Latvijas atbrīvošanu 'nav paveicama tikai ar; vārdiem vien, Lai starp šīm pa visu pasauli izkaisītām salām varētu uzcelt nepārtrauktu dvēseļu tiltu,- neaizmirsīsim mūsu latviešu iespiesto vārdu. . Ar latviešu grāmatu un laikrakstu lapām cebim tiltu pāri tūkstošiem kilometru. §is tilts būs spēcīgs, ja mēs visi to gribēsim. Jaunajām savas jaunības alkstošajām sirdīm neļausim pazust svešās tautās, tur sameklējot līgavas'im līs^avaiņus. Ir vieglāk .diviem kopā .^.avu dzīvi panest, ja abi var smieties tanī pašā valodā, kas dzirdēta no mātes lūpām. Te jādomā arī par to. lai nebūtu daudz sl^umju un tra-- (•^ēdiru tanī dienā, kad pavērsies ceļš atpakaļ uz mājam, Lai kur mēs būtu, neļausim sev un citiem iegrimt vientulībā. Sa-^ sauksimies nepārtraukti! Ar vēstulēm, grāmatām, laikrakstiem. Ar to mēs, būdami viens no otra tālu prom, tomēr būsim kopā. Latvija vaid. To visur dzirdam un' lūdzam Dievu, savās domās un dar^ bos: Dievs; dodi mums Dzīvību un Brīvība. Ir jau pacēlusies Lielā Svētītāja roka krusta mešanai jaunas dienas sākumam. Latvieši visās pasaules malās, lai esam tādi savos darbos un sirdīs, ka varam nopelnīt, lai šī Lielā Svētītājā roka svētītu arī mūsu zemi;un mūsu. ceļus uz turieni. L a t v i e š u C e n t r ā lā K o m i t e j a OTIt\IS KCEĻOTAJU TRANS. PORTS ATSTĀJIS AMBERGl" 11. aprīļa rītā ar speciālvUcienu no Ambergas izceļošanas n-^niotnes aizbrauca 850 baltiešu i un -...vra'Va DP. kuļ'us Austrālijas komi>iurb"'a pieņēmusi februārī un martā.' A:>io-rikāņu joslas izceļotājiem Amber<T§ pievienojās arī neliela gnr.\i b a i ti šu no angļu joslas, ka.^ transHno-metnēs an.j^ļu .joslā bija pavadījuši vairāk nekā trīs mēnešus, un lai 'pi^^i pildinātu vājo uzturu, . izT)ārdevuši pēdējās mantas. Ceļa maršruts oa-redzēts šāds: Amberhi - rv0.ļe'vs] burga - IMinchene - K- 'šteina -"insl bruka - ' Brcnneiv - Balkarno \ Trienla - Verona - Paciova - Adern- Venēcija. Pec triju dienu uziurēh. nās Venēcijā, ceļotāji ar kuģi* d^v sies tālāk uz Aleksandri ju Poilišai. du. Ceilonu, Javu un Melburnu. Vas būs gala osta. Uzturu līdz ostai ceļotājiem izi^niedz sausās devils, katram 1 amerikāņu sainīti. ' Ambergā aizbraucējieni bija iā-piesaka visi radio un foto a^anītV šujammašīnas un rak-slāminašinas par ko tad IRO izsniedza atļauias mantu izvešanai no Vācijas. Transporta vilcienam pavisam 30 vnRoniĻ katrā vagonā novietoti pa 40 cilve-ku, vīrieši un sievietes atsevišķi, izņemot ģimenes, kas , paliek "kopa. Transportu pavada un apsar'^ā amerikāņu armijas vienība. Lielo bag!i. žu, jau sākot no Ambergas. ved atso-višķi plombētos vagonos un to varčj saņemt tikai Au.strālijā. I7snied/a arī amerikāņu cigaretes, kas paredzētas 5—8 dienā. Jau Anibergā vienai dajai izceļotāju norādītas viņu ļaunās darba vietas. Sievietes pa lielākai daļai iedalītas mājkalpotāju darbam, viricii cukurdniedļ'U plantācijās un fabrikās. AI. K i .aidāma DP izceļošanas ipnnesanas DP ĀRSTI PĀRBAUDA IZCEĻOTĀJU VESELĪBU Falingbostoles emiļ^rācijas. centru, angļu joslā, apmeklēja aug.stāki IRO ierēdni no Zenevas. Pašlaik no-r latvieši, mazas tautas piederīgie, bet bas komisijas, kas ļiicņem zeltračas. tādas tautas, kas reiz bija brīva, būvstrādniekus vu^nn mājkalpotājas. gribēja but brīva un arī šodien brī-ļ Pieņemts lielāks da^udzums strād-vības vārdā cīnās pret savu nāvi. nieku,'bet to pārvešana uz Kanādu Neaizmirsīsim nekad, ka šo mūsu norit gausi. Uz aizbraukšanu gaida lielo Dzīvību un Brīvību varmākas arī 80 „austrāiliešu*'. Aprila otrā pu-grib nokaut. Apzināsimies un neaiz- sē sāks darboties Austrālijas valdī-mirsīsim, ka šie paši varmākas šo- bas komisija, dien būtu gatavi mums katram atse- „Nākošos mēnešos no Vācijas pa-višķajam vēl . dzļvam palikušajam redzēts DP izvietošanu pastiprināt un sekot līdz otram iDasaules galam,. tādēļ'ar jūlija sākumu DP izceloša- Kāpēc viņi to dara? ' nā notiks pārmaiņas" — DP pār-' Tie, savu viltībļi un visu iespēja- stāvjiem norādīlia Df^'ACS koman-mo varu izlietodami, seko mums v i - dieris, kura pārziņā atrodas Fa-sur, lai varētu padarīt mēmus pē- lingsbosteles emigrācijas centrs. Padejos dzīvos lieciniekus pasaulē,, kas lingsbosteles nometnē turpmāk katru paši ir redzējuši, viņu varas mcto- dienu dažādu valstu komisijas pārdos, baudīs un pieņems 800—1000 DP iz- Te nu mēs nonākam pie pLrmās ceļotāju, cīņas un. palīdzības iespējas Latvi- Sākot ar aprīļa pilamām dienām, jas labā. Mēs" palīdzam jau ar to | izceļotāju veselības pārbaudēs pie-vien, ka mēs esam dzīvi un ka rņūsu mutēs ir brīva cilvēka mēle. -Nonākot kādā mūsu trimdas zemē un godīgi strādājot savu darbu, mums '...pirmām kārtām jārunā , im jāstā,sta p a t i e s ī b a . Tikai p,atie-sība! "Nekas mums nav jāmelo, ne jāizpušķo, bet jāstāsta tikai tas, ko paši esam pieredzējuši un pārcietuši. Lai to varētu, visiem spēkiem jādalās arī daži DP ārsti, kas saistījušies IRO dienestāv Galvenā noteikšana par pārbaudītās personas derīgumu vai nederīgumu tomēr piekrīt attiecīgās valsts pieņemšanas komisijas ārstam. Ar DP ār.stu piesaistīšanu izceļotāju veselības pārbaudēs pēdējās kļuvušas pamatīgākas 6. aprīlī Falingsbostelē ieradās ntriūs DP transports np Itālijas. Sie DP, tāpat kā iepriekšējie „italieši". dosies uz Argentīnu. No iepriekšējā Itālijas DP transporta uz Argentīnu nevarēja izbraukt, kaut gan vīzas bija izsniegtas, ģimenes ar bērniem vecumā līdz 6 mēnešiem un sievie-: ies grūtniecības.stāvoklī. Eniigrācijas centrā pašlaik ir' 200 latviešu. Darbojas tautskola, bērnudārzs un lasāmgalds. Domāts organizēt arī dažas ģimnāzijas klases-. Ar DPACS komandiera atļauju noorganizētas nacionālās komitejas, kas aizstāvēs savu tautiešu intereses pie DPACS un IRO. Latviešu koird-tejas vadītājs ir skol. KreSmanis, R. T. Tautieši rnekle piederīgos Piederīgie Latvijā meklē Peted Strēlnieku (dzim. 13. 3 25.), Erni\'?tu Kalnīti (8. 6. 08., Grobiņas p.), Ol^u Platauski dz. Kārkliņu (8.. 5. 93), Kārli Poli (1910.^ Ļaudonas p.), Amāliju Dzeldi (29. 2. Ul. Kūmi p.), Jāni Ēriku Valdemāru Dzeldi (28. 10. 13., Ezeres p.), Jāni Jāņa i Dzeldi (1940. g., Liepājā), Māru JS-ņa m. Dzeldi (1945. g., Vncijn), Valdi Zeltiņu (28. 1. 09., Elkšņu p,), Kristu Friča d. Brūveri (30. 6. 02.), Pēteri Jāņa d. Akotu' (1915.), Martinu Miķeļa d. Gulbi (1918.), Andreju Ādama d. Švāgeri (1911.), Ādamu Ādama d. Svāgeri (1917). Albertu Jaunbērziņu (3. 6. 19.). Flfrīdu Lauvu (anm. 50. g. v.) un Pēteri Rrižovski (15. 12. 09., Bērzones pY Par .^iem tautiešiem lūdz ziņot Slezv.-Holslei-nas un Hamburgas apt:^. latviešu pār,st. St. Jaundzemam: (24) Liibcck, Gr. Burg^tr. 59. un tikums. Tas. būs mūsu galvenais ierocis un palīdzība-Latvijai un Latvijas tautaC Par krietna cilvēka stājas saglabāšanu jārūpējas katram par sevi un reizē arī par citiem;; Ja ceļā •.,f f. Daiļamatnieki otrādā arī uz Austrāliju ZIŅOJUMS NO TVAIKOŅA CEĻĀ UZ iiUSTRĀLIJU ^fVmerikāņu tvaikonis „General Blacķ^',: kaš no Bremenhafenas izbrauca 20. martā un uz Austrāliju ved 900 baltiešu, 5. aprīļa rītā •sajļ ;niedza Panamas ostu. Turpinot braucienu uz Jaunzēlandi un Meln-burnu, ceļā jāpavada apmēram 35 • dienas.' Vairāki latviešu daiļamat- • :INGOLšTATĒI;iēkārtota p Šanās iestāde IRC)-Minchenes^a ^ I t>alā dzīvojošd Dī^ vajadzībām. ^Da-cenšas iemācīties tas tautas valoda, ^^^^^ nozarēs tur reizē varēs pārsko-kuras vidū mēs dzīvojam. • i^^^^^ goo DP. IRO tlivākajā nākotnē Au.gstu jātur mūsu _cilvēka gods ļ ^^^^^^.^ 3 pāi-skološanās iestādes. ;ĶARTOTĒKU.ikuļ-a feģistrēs darba, nespējīgos tiutiešuš, topošas un; daudzbērnu mātes uri : ārlaulibā dzimušos' bēmuš,. •nodibināji^ SlēzVi-ģas—- Hoišteinas .un Hāmburģas apg. latviešu pārstāvniecība,. lai .vieglāk vāi'ētu sadalīt .Šiem tauliešiem' dāvātos ziedojumus,; kas ieplūst apgabala k o m i t e j ā . " .w-.:^:.v^ VĀCU NAUDAS zīmju viltošaiiā notverti; un kopā' ar' vāciešiem ;apcietināti :4Lībeias l a t v i e š i : 4 a g. V, \ Jānis ; Garancis, i':ļ35 : g. .: • .;v^ Aleksandrs Ķuze,' • 3p ; i . v.;.;Ādolfs Ķiršteins un ;2^ ;^g.::V.:|-Jānis^^^ • ;•' IZCĒVOTĀJiĒMv^ Oiiz Austrāliju līdzšinējo.^... :4--: fotogrāfiju }. vietā; •vajadzēs.'-7.'Viņā/krāsi^;; notik:^ 'jaimas pārbaudes,' - lai .izvairītos ;no ;„zaķiem'.'.. ^;, • '\--.ļi' ^.'''-'v nieki uz kuģa ēītīgi strādā, ar līdzi paņemtajiem dai'ba rīkiem un materiāliem. Notiek ārī šaclīa tui'nīrs ar 40 dalībniekieniŗ . Peldtērpos saulē var izturēt labi ja pusstundu, pēc kam jāmeklē ēna un dušas. Līdz šim brauciens ritējis bez traucējumiem. . : A, S tr. • LATVIJAS mazpulku bijašo vadītāju un šīs kustības atjaunošanas iniciatoru sanāk.sme notiks 24. apr. pl. 10 Ansbachas latviešu nometnē. INf.ENIEŖU un techniķu .sanāksme, notiks 8. un 9. maijā E.slin-gcnā. Pieteikumi adresējami . būv-inž, M. Grietčnam: (14a) E.sslingenA N., Beceldere Kaserne. ANGĻU joslas latviešu izdevumu vidū turpmāk vairs nebūs Gēstaeh-tas jaunatnes nedēļas laikraksts ^Jaunaudze", kas ar militāro iestāžu rīkojumu pēc 75. n-ra^ iznākšanas' apturēts. Izdevējs Arv. Eglītis mūs informē^ ka laikraksta iznākšana pārtraukta kāda tautieša denunciācijas dēļ. Jaunā redakcijas sastāvā turpmāk iznāks Ķīles rotētais .laikraksts „Nākotnes Ceļš'-', bet Olden-^ biu-gā gaitas atsācis slēgtais Infor-: mācījās biļetens „Pausme". KLEINKECAS Ausmas nometnes latviešu ģiirmaziju šogad beidza E. Grīslis, I. Deglava, V. ' Bauma, I. Kriks. A. Le'imanis, R. Rismane, R. Slaidiņš, V, Bērziņa, I. Stanga un A. Mierkalns. SPECIĀLISTU reģistrēšana sākta Lībokā. To veic britu militārā pārvalde. Jau reģistrēti veterinārārsti, bet pieteikta arī ārstu un inženieru reģisU'ēšana. V E SrjULEi J. H e r m a n i s , Eslingčnā UZTICĪBU KRĪZE „Latvijas" 2. apr. numurā citclsno „Valkas Ziņām" ierosinājums rci/i ar vēlēšanu zīmītēm izdalīt nrī limitēs, kurās vēlētāji Yfļrētu icrak-ļtlt savus uzskatus par. nometne? pārstāvības orgāniem, Sādā ccļcā domāts rosināt interesi par vēlēšanām.' Ja kādas nometnes „pozicija" tiešām vēlētos stiprināt uzticību sev, tad šis ierosinājums nebūtu i.^no.a»- jams. Nav šaubu,.ka zīmītes bij.s ierakstīts daudz muļķību,^ bet,ļ i/Ja-^^*- graudus no sēnalām, atradi.sim ar veselīgas domas. Galvenais — ^J'^'-'' noskaidrotas sabiedrības i.Htās do-rt;ļ.ļ un uzskati, kas tik nepieciešami zin-katram īstam .sabiedrības d/.īvcs vadītājam, lai pamazām pierād:tu ^j^'^ biedrības daļas uzskatu nen;':"'•'••^'^ vai pašiem savā darbā revidļ' P-|^" lakstās kļūdas un ncparev.īi^as. 0^ slimībai ir uzstādīta pareiza d'apn^- ze, tad arī ārstēšanai bū^ piin'i/.^n-., tāpat tas ir ar mūsu sab:cdr;l)a stājušos „slimību" — uzticība.-^ /r:-'-; Ir tomēr jautājums, vai da'ai JT": darbinieku ir nopietna velosan'-..') '^^ļ gūt uzticību. Tas varbūt buti ?.r> V nemsies. V. B u r t n i e k s , Grēvenē LATVIJAS KmTl^ Negribu noliegt, ka trimdfi n^'b>^ tu izdotas Latvijas kartes Tacu .«^^ ir ļoti nepilnīgas. ,Domāiu. ka Ka.^ tautietis zinās, kur atrodas ī<'^^^ Liepāja, bet kur atrodas .^kibcs" pagasts, par to nebūs orick.š.sta^a. pirdo i-'^*-mūsu dzi"""® si^^ IT tl ZUPJ bi(.7i vien ^ V a i ' n e b ū t u pienācis - māt un kāda bcletristikas i ^ . d c v^ vietā pagatavot sīku Latvijas itar , ir jābūt nedalītam ^ f ' f w4a Jnāksla top . i o , n o t ā i i ir apskaužama I5en> iāb« , f iVļem, bet - nīs Pl kur^ šu tai ropas kopīga toļar Tad s visbilvļ va[l< gleiznoļ visa 15 koritin( Dab! vez,i pazūd'ļ citur kļ dzimt :idmpo^ īpatņējļ smeļai clbas" ī] tā žemļ hērbisicļ Man ar»šo tīrās glļ kamdēlļ Es til no teoļ — ņeat sas ļsavļ dabīgo ar savu] meta s€ ķ i - f - p i vu (zemi T|d, - mēsj lai sim^tļi ku • ķā -prieku jas prieļ Stokholi StāSp pār ķ FEĻmiNISTA DRŪMS DARBA VAROŅi m Mufi mākslinieks iatei-i ka mākāinieks neks^' nelielo- ,. ar saviem, darbiem. īsts māksli- ^tii to var atļauties, bet man kā aita varonim tāda kautrpanās ne-tsjv, Ja nerakstiš,u''pai|^saviem •Am, Mmdas sabiedrībā nosti-injsics pārliecība par rnEmu Ināvi Siatni ritu pussešos ka piitniņš m aiigSā. Es nedziedu. Ir, ziniet, 'iii patniņi, kas nedzied ne' rītā, ne riarā,. Gulbji, piemeranf. 1 Totiesu 'Jtobinos, jo vējž, kas nāk no At-atte, sasodīti viegli tiek cauri bargas sienāih. Tks kāpina sS'taās tempu. Kecās minūtēs •ss falā un; slalenu. Sķiiienu uz fk, virtuve, fe miera osta; \m pils un bēdu ieleja! Vai W aizmirst? (Tavus katlus - m tavas paplķtēs"'t^ pan-tjm, duramo , gr ežamos, fj»^, spiežamos, niaļaWos, ber- S '"^"^ ^iMn, biešu *rS/-~ "«'^a [Tālavas i i l i u ^ , t u r , izcīnīla mizošanas dēli ,2% " vja«rēīdtua mShs\,] s,ki" r'"ie^n'uS^ ^ļ ^vuikrtutvui^ ^ Cgj°*javā- : Esmu • •r^'^«bS,t"^''^^!^wļ>i^ visu 1C a s r i ^ ' ! '^H^f slēdzu ^ « " St Nedzinu plūmes ',r^'!pienu, ^«n-.Z'?^Paditi'un.kūp, Wpiii- \2 «nfaa T * ^ m ^ un un 1 •.liktavasi mēr ļkai dzirde i U t no veiic^ žad/ āzi jekti ri daudz: - W , runājiet, Džentl? jo lēni. _ tikai ļpēi Pēdējā 1; daju ļstat Ja -z^aņj šķielēj-tie tii: Ne .1' saka^ viņš, es nav. ksl :k9tri 1 ^^1 ,:stās| rialieki' Bet maize .V.- .\J zos. stachanov runa $ar-pārpra^ Tai' sviesi ar pikas tur ] šina 4 ^ • koka i bija, f — - - i i%ani(| kūciņa: PH šefam.' vP galda, ļkurļ skaidās ui.^ ^^Vkunife ^ aWer^ tālrun:^. -m nobēraļ kP uztverti till smu?^ ''i - - Tā ir ( nost un s Pusēiti.| , ~ %ns dzentlrtienii Tas .ļrfjvi Pārāk ļiopļ dažam L i ni u un' ^elna ImiiļL nejauti pagaln{^ U izlēca fdžen' apg'āja ' 4i, Redzējuļ 1, noskaidrojās ^° -Cilvēks vi priekā: Dže apsliski ar ^'^n priecī man. sodieri
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 16, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-04-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480416 |
Description
Title | 1948-04-16-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
lii::
ii
m
1!
'iii-iri:
»|i:
. i i i -
•bm •
mm
Ifil
|i
: t
•ii mi
15^ I ļ l
'iii-li'
vm
B i l - m
LA-mjA, 1948. g. 16.
Nr. 29 (134) 1948. g. 16.' aprīli
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem parakstītajos
rakstos izteiktās ^domas nav
katrā ziņā redakcijas domas.
Lēmtimi LCP ārkārtējā sesijā
Vircburgā un LOA konferencē Es-lingenā
ievadīs jaunu posnau mūsu
trimdas dzīvē. Pārsteidzīgi tomēr
būtu apgalvot, ka Latviešu nacionālās
padomes nodibināšana izlīdzinājusi
nesaskaņas. dažādo nogrupējumu
starpā, Klausoties debatēs sesijā,
prātā nāca fnbula par gulbi,
līdaku un vēzi, kas vezumu vilkuši
katrs uz savu pusi. Ari mums mērķis
taču visiem ir vien.s, sma.^^ais
trimdas vezums • jāiekustina, bet bieži
tas notiek diametrāli pretēiosi-virzienos."
Pēdējās ned^^^s nanākts to-iTiēr
ļoti daudz. Latviešu nacionālā
f^adome dos zināmu stabTlit"iti mūsu
orf?anizāci]u" dzīvē, izbeigs pā-rallēlismu^
saskanos spēka piepūli
Tstā brīdī un vietā un cerēsim, ka
,vezums sāks kustēties. Pie viena
galdā sēdot- zudīs aizspriedumi un
šaiibas un divus gadus katrā sesijā
dzirdētie vārdi —- ,.mēs" un ,,1ūs",
paliks aiz, LNP durvīm, ftobrīd esam
gan tikai sadarbības ceļa sākuma,
bet ĻNP nodibināšana ir merādī-jums,
ka kopēju valodu var atrast.
SadarbīS^s namatnoteikums ir iecietība
un snēia koDējas lietas labā
aizmirst lokālās Int^^reses. Sesijā
Vircburgā daudzi LCP locekli iecietības
un saīnrašanās gribas vietā
bija trinuši zob^^nus'cīņai par s a vu
nogrupējumu. KlausTtaiicm dažkārt
palika iespaids, ka runātāji grib sadarbību
un sanrašrmos nevis veicināt,
bet, gan aizkavēt. Lai tiktu "līdz
nobalsošanai par to LNP statūtu
dalu, kurā vienošanos iau bija nanā-kuSi
LCP prif^kšsēdctājs J. Celms
un viceprīekšēdētājs V. Janums,
vajadzēla daudz stundu Ari. orP"a-nizāciju
pieaiicināšanā nedzirdējām
lietišķu motivāciju, vadoties no domas,
lai LNP darbs nnkotnē būtu
maksimāli sekmlr?s, bet balsots tika
pēc anrēkina kas turnmāk stāvē*?
par vai nret „;mums" vai „jums'*. Kā
gan citādi iķi izskaidro tirgotāju
rūpnieku un amatnieku organizāciju
noraidīšanu?
LNP s-tatūtos paredzēta jaunu or-ganizāciju
uzņemšana, kas sesijas
pārsteidzības vēl atlauj labot. Jācer,
ka LNP piirmaiā sanāksmē kopējam
darbam pieaicinās v i s u s tos, kas
spēj un grib strādāt.
Sesijā rīta agrumā, pēc negulētas
. Esam kinastcelā un pusceļā. .
Ar savu : trimdinieku likteni cīnīdamies,
arvien vairāk izsējamies pa
pasauli. Vairs nav zemes brīvajā Ei^
ropās daļā un. Amerikas kontinentā;
kur nebūtu kāda mazāka- vai lielāka
latviešu sala. Sis salas Eiropā un
Amerikā ir mūsu atbalsta punkti
cīņā par dzīvību un brīvību, bet —
lai Dievs palīdz mums katram un
visiem apzināties, ka šīs lavie.su salas
visā pa.saulē ir atbalsta punkti
cīņai par kādu lielu Dzīvību, - par
lielu Brīvību.- Sī mūsu lielā dzīvība ļ 1^^^ tautas piederīgiem, kuras v i -
un lielā brīvība, līdz nāvei smakda- ^^^^ "^^īvo. Kas paLs līzdanis
ma, vaid apskāvusi Latvijas zemi unP^^^^ kājām, to sam'n; kas otram
šiem vaidieniem vēl šodien nav galaJ^^^Pļ galvas, tādu sit. Sis likums
Vīri un sievas, jaunekļi un jauna-p^. "^^^^ pasaulē, i Izņēmumu nebūs arī
vas šos vaidienus dzird un dzirdēs, mums; ^ (
h i kurā glābšanas atbalsta punktā Nedrīkst atstāt savam liKtcnim
tie atrastos: Vācijā, Francijā, Angli- I vienaldzīgās, ne.vērīgās dvēseles. V i -
kāds šinī ziņa kirīt. tas svešā zemē
mums-nes vairāk' ļaunuma nekā savā
zemē zaudēts bataljons. Tos mūsu
tautiešus, kam^trūktu goda un mēra
sajūtas, jāgriež pie prāta ar labu,
bet ja nelīdz, tad arī ar varu. Tādi,
kas svešās zebēs ar savu rīcību sa-l^
andē mū.su god'u, nav .saudzējami.
Var gadīties,' ka tādi ir mums naidīgas
varas^ kalpi. Katra latvieša
pienākums i'r šos izlēcējus savaldīt.
Pareizi .darīs tas. kas apzināsies,
ka viņš nav ne labāks, ne sliktāks
nakts, _ steigā pieņēma noteikumus
par ārpus Vācijas dzīvojošo tautiešu
pieaicināšanu,' LNP statūti nenosaka,
vai delegāti ārpus Vācijas ievēlami,
vai tos izraudzīs biedrības un
organizācijas un ja tā, tad kādas.
Beļģijas ogļraču, Anglijas laukstrādnieku)
vai Kanādas mežu cirtēji
pārstāvji, vēlēti vai nevēlēti, diezin
vai uz LNP konferencēm varēs at-braul^
t. Šie jautājumi prasa sīkāku
iztirzājumu. Var taču rasties
kādreiz ar! jautājums par pašas
LNP darbības pārcelšanu uz valsti
kur sapulcējui>ies visvairāk latviešu
vai arī kur apstākļi izdevīgāki tleš
to mērķu sasniegšanai, kurus Latviešu
nacionālā padome spraudus
par savu galveno uzdevumu,
Ārkārtējā sesija bija sasaukta sadarbībai
un pārējie jautājumi tādē
palika otrā plānā. Ar prieku jā-
. konstatē, ka jaunā LCK cenšas LCP
lēmumus nekavējoties īstenot. Ļot
svarīgs notikums ir pašpalīdzības
fonda nodibināšana. Fonda darbības
sekmēšana un brīvprātīgās iemaksas
j)ierādls, vai tautas kopība mums
tikai vārdi, vai ari esam S)pējīgi nes
upurus un atsacīties vispārības labā.
pienu pēc LCP sesijas notika arī
LOA konference. 12 dažādu orga-niļ?.
āciju pārstāvju pārrunas risinājās
ličftišķā noskaņā. Jautājumi ir tic
p^ši, gar kuru izkārtošanu nopūlējās
arī LCP un LCK. Tas no jauna pierāda,
ka: latviešu nacionālai' padomei
• darboties jāsāk nekavējoties.
ADvienōjot pieredz, prasmi un
. siŗdsdedzi, visu organizāciju praktisko
pieeju visām dzīves nozarēm,
Latviešu nacionālā padome varēs
tie.šām daudz sekmīgāki līdzināt
c?lu pretim labākai nākotnei. •
, / H. M i n d e n b e r g s
jā, Zviedrija, Austrālijā, Argentīnā,
Brazīlijā. ASV vai Kanādā.
Ja mēs šo balsi dzirdam, ja šie
valdienl arvien sāpīgāk nāk un nāk
pie mums, vai tad aizbraucēji, kaut
ari pēc ilgām ciešanām, nemiera un
bada, reiz tikuši mierā un drošībā,
varēs^emigtv mierā un apmierināsies ļ
ar teicieņu:„PaldiesDievami Beidzot
smu glābts. Murgs ir beidzies."
. Vai Tu varēsi vai drīkstēsi tā!
teikt? ļ
Jā, tu esi glābts. Tu v i e n s esi
glābts, tas tiesa': Bet murgs vēl nav
beidzies tiem 1.500.000 latviešu, kasi
vel turas pie dzīvības, pieplakuši ļ
atvijas zemei, vai Kazachstanas, i
Uzbckistanas, Vorchotas vai Sibiri-as
mežos mēmi skatās viens otra
bālajās sejās un bezpalīdzīgi redz, ka
verdzība un bezcerība lēnām sadcldē
viņu miesu un garu. V a i " t i e j au
i r a r t o g l ā b t i ? .!
Vai Tu šodien vari zināt, ka tanī
pelēkā nāves pulkā nav Tavs tēvs,
uāte, brālis, māsa vai arī' Tavas
klases meitene vai zēns, ko tu reiz
savos jaunības sapņos mīlēji, tāpat
cā plaukstoši bērzi mīl saullēkta
gaismu?
Tu vaicāsi pats sev un citiem: „Jā,
bet ko var darīt, kā var palīdzēt
viņiem, ja es esmu no tiem' 2000,
7000, 9000 vai 16.000 kilometru tālu?
Ko var palīdzēt, ja pašam svešā, tālā
zemē sava maize jāļDclņa ar smagu
darbu?
Ja Tu Latvijas vaidienus d z i r -
d ē s i , Tu j u t ī s i , sapratīsi, kā var
palīdzēt.
Tiesa, Tu esi vai arī būsi smaga
darba darītājs. Tu būsi smaga, bet
b r ī v a darba darītājs. Un* šis
stāvoklis jau .izšķirīgi nosaka, ka
Tev ir kā t i e s ī b a s , tā brīvība
varēt but palīgam un cīnītājam. :
Kā to spēt?
Te šinī vietā neiecerēsim brīnumus
un nez kādus varoņdarbus. Būsim
ļoti reāli un apzināsimies, ka
mēs taču .aizejam svešās zemēs kā
vienkārši, maza un smaga darba da-sās
tautās, tāpat arī mūsu, ir daļa
tādu, kas nekad, nav klausījušies la-
Dziesmu svētki
šovasar notiks
Fišķachā
Pu^mo vispārējo dziesmu svētku
75 gadu atcerei veltītas latviešu
dziesmu dienas notil^s 26. un 27.
jūnijā Fišbaclļā, Boz 17 Bavārijas
koriem pieteikts arī 1 angļu
joslas un 1 franču joslas koris,
pavisam ap 650 dziedātāju. Rīcības
komiteja, kufā darbojas prof.
Ad. Abelc, kQmp. V. Bērzkains,
komp. A. Kalnājs uc mūsu mūzikas;
darbinieki, rūpīgi turpina
lielā sarīkojuma priekšdarbu
veiltšanu.
bi domātus aizrādījumus. : Tie ir
taisni tie, Icam' tt>s visvairāk vajadzētu
dzirdēt. Sos tautiešus nedrīkst
atstāt vienaldzībā un neziņā. Draugiem
un piederīgiem jāatrod veids,
kā viņus saņemt 'pie rokas, bet, ja
tas nelīdz, pie ausīm un matiem un
teikt: .stāvi un paklausies! Vai Latvijā
Tev bija māte m tēvs? — Viņu
vienaldzība ir- jāsalauž. Ārzemnieki
uzskatīs kā apzinīgos, tā neapzinīgos
par latviešu tautas' reprezentantiem,
pēc kuļnem spriedīs par visu tautu.
Tik i.l.^i, cik ilgi mums būs pa pasauli
izsētiem par Latvijas atbrīvošanu
jācīnās, tik ilgi būs tai visi iespējamie
līdzekļi jāziedo. .Nāks aicina
JUITLS no smagā darba;pelnītās algas
kādu centu dot un tas liksies
ļoti grūti. Un tā radīsies balsis, kas
iks: Vai lai es atkal ziedoju, lai
citi varētu uz' mana rēķina dzīvot?
Bet kas Latvijas vaidienus dzirdēs,
tas sapratīs, kam viņš palīdz. Tas
sapratīs, un atcerēsies, ka daudzi
tūkstoši mūsu jaunekļu cīņās ir pazaudējuši
rokas un kājas un acu
<^a:smu. Tas sapratīs, ka mūsu
trimdas . saimē ir . bāreņi., kam par
Latviju krituši tēvi; sirmas māmuļas,
kam kritu.ši dēli. Tas sapratīs,
kam šie viņa smagā darba pelnītie
centi ir vajadzīgi. Tas sapratīs, ka
arī politiskā cīņa .par Latvijas atbrīvošanu
'nav paveicama tikai ar;
vārdiem vien,
Lai starp šīm pa visu pasauli izkaisītām
salām varētu uzcelt nepārtrauktu
dvēseļu tiltu,- neaizmirsīsim
mūsu latviešu iespiesto vārdu. . Ar
latviešu grāmatu un laikrakstu lapām
cebim tiltu pāri tūkstošiem kilometru.
§is tilts būs spēcīgs, ja mēs
visi to gribēsim.
Jaunajām savas jaunības alkstošajām
sirdīm neļausim pazust svešās
tautās, tur sameklējot līgavas'im
līs^avaiņus. Ir vieglāk .diviem kopā
.^.avu dzīvi panest, ja abi var smieties
tanī pašā valodā, kas dzirdēta
no mātes lūpām. Te jādomā arī par
to. lai nebūtu daudz sl^umju un tra--
(•^ēdiru tanī dienā, kad pavērsies ceļš
atpakaļ uz mājam,
Lai kur mēs būtu, neļausim sev
un citiem iegrimt vientulībā. Sa-^
sauksimies nepārtraukti! Ar vēstulēm,
grāmatām, laikrakstiem. Ar to
mēs, būdami viens no otra tālu
prom, tomēr būsim kopā.
Latvija vaid. To visur dzirdam un'
lūdzam Dievu, savās domās un dar^
bos: Dievs; dodi mums Dzīvību un
Brīvība. Ir jau pacēlusies Lielā
Svētītāja roka krusta mešanai jaunas
dienas sākumam.
Latvieši visās pasaules malās, lai
esam tādi savos darbos un sirdīs, ka
varam nopelnīt, lai šī Lielā Svētītājā
roka svētītu arī mūsu zemi;un mūsu.
ceļus uz turieni.
L a t v i e š u C e n t r ā lā
K o m i t e j a
OTIt\IS KCEĻOTAJU TRANS.
PORTS ATSTĀJIS AMBERGl"
11. aprīļa rītā ar speciālvUcienu
no Ambergas izceļošanas n-^niotnes
aizbrauca 850 baltiešu i un -...vra'Va
DP. kuļ'us Austrālijas komi>iurb"'a
pieņēmusi februārī un martā.' A:>io-rikāņu
joslas izceļotājiem Amber |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-04-16-02