Bavarijas Latviesu vestnesis, October 24, 1947

              4
•a
Pakistamais angju izdevejs Viktors
Golancs^ sabiedFibas ,,Gläbiet Eiro-!
pu** priekSsedis, radio runä drurai
täbjis VScijas, apstakjus, kur; vi3;>a
vfeäiem xuöäjot, „cilveki pamazam
l4Qst H d z ^ karceii ieslodntiem, kas
tuvojas bada nävei." Golancs ap-galvbjis,
ka cilveki, feo vi^ä savä ce-
Jojuma paVSciju redzejis, izskatiju-äijBS
kS (faivi vai, pareizäk sakot,
vei bet jau mirstoäi. Dzivo-bunkuri,
ko vi^ä apmeklejis
Diseldorf §, esqt Jsadaliti niecigos aiz-galdos,:
r kur c i l v l k i s^ispiesti cieäi
viens pie otrö. So |auiu ediens yie-nal
dlehai esot "tadis; brokastim d i -
;?as äj^elites maizes ar marmeladi,
Viena tase kafijas surrogata, nokre-jots
piens; pusdienam tris mazl kör-
' tupeliSi, eti^ds,^ nöktejofts, piens; va-kari^
äm pusotra sifties, diyas älj^e-les
«ausas. mi^izes, nokrejots piens.
No $viesta,' margarina vai taukiem
v^!i5 yScIjä neesot redzejis ne miijtas,
un maizes kvalitate esot bijusi ,4ausr
miga'S / * \
Käda tagadTizskatitos DP vien^s
dlenäs Sdiemi karte, ja to aprakstttu
tädä pat yeidäi ka vacu edienu karti
apf^kstijis Viktors Golancs?
. Jaunajäs normälpateretäju devag;
DFtiB«ad. sa^em ap 400 g maizes
^eiiä — citiem, värdiem sfi^ot ^
Cetrus krietiiusriecienus. Var tätad
'teifct, ka, taism^ tapat ka Golanca
äR^rfais^ yaäetis, ari DP var est
tBviis riötienus ,)>rokästis un divus
. val^ariijiäs. Marmeladi,^ ko väcietis
edot brokastis, JDP nesa;iem, bet v a r -
but, kift tä aiistäjama arf 4(!) g sie-ra/|
ed'DP saijiein pa .^enu, ja nedie-
>sjhonnU iaxiala \«5 Septii;^^ Ar! DP
söJjerii tifcÄii nokrejotu pieru, Pus-aiöiSm.
gari p P var atlsiuties.drusku
vairaik n&^ä tris mazus kartupeli-äus;
J4> lilijia devas i6re?jdnäti apm
;500 g kartupeju diena, un nenolieg-siö,
ka gajäs im \tauku apgädes z i -
98' fiP joiE)roJam ir gandriz divreiz
labaka stävokli nekä amerik|]^u jo^
las vädetis. Känler väcie§i ssa;iem
sr ^;täukuri>P «ai^tem 87,5 g nede|a
Scämer väcieSi sai^em 100 g ga^as, DP
sa^em 266 g gajäs ^nedejä. Te gan
jSätcerasj' ka DP nav paredzStas
^Öaldevas, kfi,. piemeram, yesels
kg jga^äs, ko BavSrijäs vacieSi pagS-j
u l t periodä sai;i§ma täpec; ka „ga|u
nebija iespijams aiztrgaisportet im
tä varötu saböjSfties". ^Vn tad DP
' nesa^ieih ar! !täs pusotras sijli^es, ka^
pec Golanca ihtermacijas, esot vä-cieSa.
vakari(tu deva.
Jäiev^ro äri apstäklis, ka salidzi-näjuffia'minetas
tikal.normialpäteire^
taju devas; „Wlesbadener Kurier"
nesen ievadräkstä äelpjSs par jau-
, iaajSm pSrtikas normäm m
koihstatSja, ka »normälpatefetäji ,ta-gad
ir vairs tikai,40 proc. no„ visiem
vScu patet6täjiem." Siem normäl-paterStajiem
Jäunäs devas esöt „nä-»
ves spriedtoiÄ". Tagäd vairs neesot
ta; ka strädMeks bötu „nabagaks"
par dtu äljaru >ucBm. T^gad esot
oitr§di, jo'stradnieks sai;!iemat däudzi
väirib partikas; |
„t«^l^adener Kurier" äelabas parj
toj, ka tiem 40 procentlem väcieäu,
kas v ä i r normalpatefitäji, nodarot
aeteisnlbu, mus, protams, neihtere-se.
iB^ m ^ zin§m, cBc daudzi x>o
mms taisM Sinis dienas tiek pär-skäititi
par „norin§lpateretajiem".
. y a reiz jaiKZSv^jr mes esam vei
ifödaudz läbak pabarpti kä caurme-ra
väcietis. Nevar holiegt ari, ka
taisniba tam ievadniekam kädä eitä
^btvieSu trimdas lafkrakstä, kas
plnms ned§liEis rakstija: „Busim go-digi
un atzisiihies, ka badä vei ne­viens
latvieäu trimdinidss nav no-nairis
un neviens riav redzets ari
, skrandäs staigäjam, pat vistrficigä-käis
iin nabadzigäkais ne." — Si
raksta npläks ari nav apgalvot, ka
mies mirstam badä. Bet- drusku do-misam
jäk^ust, ja palasa jaunäko
Bavärijas apgabala latvieäu komiter
jas statist^cas bi}etenu, kiqrä tnfor^
mäcijas dajas vaditäjs L. Rumaks
sakättöjis zi^as par latvieSu dzivi
Bavärijä rio 5. g. 1. apri^a lidz 30.
" julijam; Tas ir par to laiku, kad
\;lal»ie laiki" gan söa bija galä,.bet
jqjrojäm vei partikas stävoklis bija
tedaudz labäks nekä tagäd.
Zt hiratfötnis ^ tamstatets 621 t l ^
gslidSjums, 30 hometnes 880 mazasi-
''nXBös gadijunm, Atseviälp noirieti^u
Äi^iojumi par vispärigp veselibas stä-
"vokli ir visai da^ädi. Ir atseviälja
lakcmiski zii;i6jumi, kur uz jautäju-mu
par veselibas stävokli isi atbil-
]ms — i,Labs". Ir citi, kas zi^ojuSi:
„90 prcÄ. pieauguäo pstkäpeniski k r i -
täs svarä." Vai atkal: „Zem svara
30 proc.,:anemija — 14 proc, limfu
dziedzepi palielinä§anäs — 18 proc.,
!plau§u infilträeija — 6 proc., sirds-diarbibas
trauc§jiuni — 20 proc., vai-roga
dziedze^a palieliiiäSanäs — 10
•pircrc.*' Vai .atkal: „P^ pedejas iedzi-votäjtt
sv§r§anas (lidz 18 dzivlbas
gadtoj) konstatetä, ka 75 proe. k r i -
tuSies. svara,. salidzinot ar iepriek-
^ 0 mehiesi, iti proc. pieigiemuäies
svarS, 15 proc. stäv uz vietas. 42
skbittieikl slimo^ ar plau^ dziedzefu
ije£aisumu, 4 ar plauSa dziedzerti
tfec, 3 ar atklätu tbd" Vai eitä no-
0 9 p
metne:^ „Svarä krisanäs no 0,1 lidz
8,4 ,kg. Mazasiniba. Bemi infic^
ar tbc, no 1--6 gadu§ yede 47 proc.,
no 7—12 g. v. 59 proc., no 12—17
g.v. — 77 pröc. Zem svara 87 proc
no visiem bemiem." Citä nometne
zem normälä svara ir 95 proc. visu
bemii.
I^du lakonisku ziijtojumu ir vei
daudz. Liekaf,^ka vispärejo Bavä­rijas
latvieSu stävokli vislabäk rak-sturd
visisakais zii^bjums: «Pieaugu­äo
veselibas stävoklis. videjs,, ber-nu
— slikts." Un iemeslus visskaid-
L A T V U A S L I D Z S T R Ä D K I E S A VESTUIJE: N O BOSTONAS
^ ^ ^LATVI^IA, 1947. g. 24. oktobri
rSk pasaka kädas dtas nometnes
ärsts: „MätSm zi<Ktäjäm un maz-bemu
m^eäi i^strädätäjSm pärtika
nepietiekaraa r B e m im un iinazber-
^"^J^^^ -?Ä*^"^f I SäiSs GrielFUas republika bUa bei-1 saka, fea Servantesa gtäniata Dam
ie^votaju. w;^staa daiadäm ^ - ^dcsista^ • Romas imperijas k t s p ^ o no vlenas p u S m S .
mibam. Noverota tubeikuloaes aK-lg^jg kristlänisnia Sras pinna- ua no otras puses nedziniS
t i v a e s ^ s . _ . _„ljosgadusimtepospamazänx'säbruka.häbie<iilbä^
-V^ ^"f Eiropas taata dzive sekoja fcs. v i - lieUe mäkslas darbi izaug leÄi llJfr^ « . ^ « v^rÄS ^] Bet, seno grielp» un ro- impakspeniski. Mäkslinie^ T*
nuermatips. ar to, ka ^evtens mleäu radltäs gara vSrtlbas.turpinS-irhar un fantizija vi^ä darbain pii
nav bada noiniris, konstatek, ka ar viduslaOrtem. Re-|di arvien jaunas detajas un niia
ticibu var kalnus gazt, «n nemz Ljeg^j^ g r i e ^ fflozofiju Uh mäkslu tSpec mes nezinäm, vai autors
^ ^ » t o ^ f ^ - ^ ' t L l l , Ä- , t «o <** Atzinjst. aStikais domijis sava romäna gsQvenoä
mineti jtatistjka, kadreizvarbut.^Qlgars, atdzimst pats xälv&ss, Kumä- to^us aUegorizet. bet ieviesuMes
sanatorijam un slmuucam Jautes j^^gy iztulko, ka äutots
pieaugi^ajiem: „Vai Jus troeiz bla- sastingiunu un vienpusibas. Re- räcBjis mOfigo konfiiktu starp id
»reäanai neva- nesansfes priekävestnesis i r jau Dan- iismu (Don Kichots) un materiilis
rejat akUm dom^ ari par praktisku fe, bet Petrarka un BokaCo ir jau (Santo i'anso). Sädä skafij
iietu izkart^anu? Irenesanseg pirmie celhilauäi Italijä,|tverts romäns Don Kidiots iiiet
A l e k s a n d r a L i e p a Ino kuli^es' humäriisma idejas sa-|ri SpSnijas robeSäm uoi tä vto
sniedz ari kaiml^u zemes. j jdivet^ päU^ uz visie^^
S i i ^ j a , pSc arabu uzvareSanas^ 1 ^>i^gts li^sityt^
Amerikas atkl^änas un varas iz-|s|d$anls, uzup^
pleSai^ Eiropg, K I M va^ena im ho^ j - B^uels S®rwai^^ d^inis Mii
näk^ cie§&ä ;gariga saakarsme
pärejäin rotnä^u iCiltsvM fte-jtejte
n o s a n c ' i.gH no ItsUijas atbalspjä?l^ä^^^^^§^ Ä Ps&Viapal^^
un viskonkretäku un
ÄjiV#LSä l a l * - « J
IS
v i i i
Tä i r diezgan ' g a f am sarei^talzu maräa melodijä. Herala, „pir-j i^esan<
lietä, kas istenibä säkäs jau tad, kad 1 steigta" meiCa nu top nosedinäta g ö - \^
divi
uzaemt * ^ ^ s l a - ties
livi jaunieäi, ieskatijugies viens ot- da kreslä! Vij^u uzaicina paskatities spUgtäku izpausmi tie rod Servan- 1500; g. Servantess Maäride sl^^^E#^-^^^^ - •tTlkus
ä, päris reiiu kopä aiziet uz kino zimites urf priekämetos (virtuves na- tesa episkos un Lope de Vegas unlkyr parädäs ari viitta p } r n d e . : m l i^^K|^S*^^
rai Ip-TiA-i-i A^iao cio-mb-r^ - f i T T n i v QrviSr» I rr^o nitiit b-itlomS O1#A+I*T^Q /4«.SK'iii 0 1 1 . i KdldeTOnd d r S m a t l k k O S d d r h n f i f««ri;iim« /4f«o4o iRffO rt ««t^X I j II ''"lll 'lIMlJ fl|l|ll ^ illll IIII hl JJ H"' ' i i i i i l i
vai kadu dejas sarikojumu. Kamer zis, putu kujamä. slotii^a, dr§bju su- K^<i^na drämatiskos darbos. jnäjumi dzejä, 1569. g. vLJiÄ i r Itägj
Eiropas jaunieäi iecienijuSi roman-lka utt), kas nodevigi garos valgosl Tä kä Servantesam izdevies romä-1 kardinä^a diienestä, bet 1^^
tisku slepenibu — vismaz savu kop- piesieti pie lietussarga maläm. Mez-jnä Don Kiiäiots sayas tautas dvese-lir jaukayavirs, piedaläs vairäkos;
gaitu säkumä — un citu cilveku klä-1 gli ir pamatigi un .lietpratigi — lai j li xm laikmeta garu ietvert diiU iz-1 gäjiehos, jiiras kaujä pie Lepi
tiene viens otru gandriz nemaz ne- tos atraisitu, tie jäpavelk zemäk, lie-1 koptä u h niäkslinieciski pabeigtä va- viifiu smagi ievaino. 1575. g. vi^iäSi
pazisi, amerikäijiu jauniete, neno-jtussargs paliecas sä^us un' — parillodiskä veidojumä, pie tam äo dze-1 näk kädä ku^a sadurane tvu^^
sarkdama un acis nenolaizdama, Ixgavai.nollöt kräsainais konfetti lie- jisko celtni kuplinet ar p^acionä- tä Alärä, no.kurienes vii^u
viesibäs jus iepaziötinäsar savu sap- tus. Luk, käpec „showers" ir „sho-' läm giidribam, skaistuma, töbmibaslt&ai pfec piedem gadiem, Bz
9u princit, „This is my boy-friend". wers". I un dzijas cilyecibas vSrtlbäm, tad j viÄ atprieias kä noBriedis un. j^i
Ar §ädu titulu. draugs itin bie^ cie- Talak nu ligava citu pec eitä at-] vii;ia darbs pasaules literättirä Jau dz^ojumiem bagäts virs. ;Maiäää
mojas ari ieceretäs vecäku mäjäs, un raisa lielos un mazos saii;ius,, piena-1 sen novertets kä lidzvertigs Dieviä-jS.; nödodas literäräm därbam, r S i
neviens |ajä apstäkli neatrod nekä. cigi äpbrln^p^dama davanas un nola- Mjai Komedijai, Hamletam, Paustam. | dräma$ un 1583. g. pirmo iomsii
neparastat Eiropietis värbut skumst sidama dävinätSju värdus. Tas pra- Literätfiras njBthieki joprofäm pa-1 Galatea. Bet vi^a dzivi 5ais 0{
par romantikas trOkumu, bet gribot sa laiku, un kad oficiala dala galä, Uiatojas uz spänu ziiiätnieka Menen- P«^^a<^a matterialas. .grjutibas,. t5f
negribot vinam jäatzist, ka ameri-J dävanu saa;ieme3a un devejas Ir tik Ljez y Peiaijo atzinumu, kä Servan- 1587. g. piedem nodokju insp(
kä^u.jaunleäu attiecibäs to bagatigi noguru5as un izsläpulas, ka palidz§tUesa Don Kicäiots radies kä k r i t i k a l * ^ amatu, kas vii^am lauj-d|^\
atsvei' dabigums ^un nepiespiestiba. I var vienigi kafija, gläze vina un ce- un ironija par tani laikä pataloäs- h ^ H vemt un redzet. Neäpr^'-
Amerikäj^u miletäji atgädina paras- pumi. \ ku kjuvuäu aiz^auSanos fi^r b n m i n i e - l^&ä iekaset valstil n o t e i^
tus cäurmera cUv§kus. xJn ligavainis? Tam itin bie2i t i - ku romänu r^stiäanu un lasiäanu. ^ nok][ast Vairakkärt ,Q1^|
Protams, ne vecäki, ne draugi, ne kai jasamierinajas är labumiem, koi Don Kidiota un vii^a. bm^neja San-j^^^S, kur ari xizraksta iDon Ki(*^^
pazii^as hekagaida, ka .,boy frien- ligavai sadavinätäs mantas dod vi^Uo Panso-brui^nieciskäs gaitas un|l4™o daj-u, k o iespiei 1605.; g . ;
dam" v^i jaunietei otra puse katrä Uam laulibas dzive. Bet. ja runa pat j piedzivojumi .ir tikai iegansts-Sai v a - | viljani romäns sagädäja, pla5\i äsli
zii;iä. jääjpprec. Draugi vai draudze- paraSam — ludzu! Tädas, ja ari nelrenäjai celtn^i. Romäns piei^iöm p l a - | v i ^ ar savu fiimeni dzivo Joi^rpjf
ne var mainities, un atkal neviens katrä zi3:iä obligätas, ir paredzetaslSasund^ila^ v^es gaitu, ku^^ä satekjpsstävigä trQkumä. 1618. g. plair*'
tur nes^ts^atTs ne Jaunuma, ne pie- ari ligavaii;ia priekam. Vii^a draugu strauti uh pietekas no yisäs zemes^iJ^ Servant*8a;.,Parauga novele^.
dauzibu/ Tikai — kad draudziba pulks pirms käzäm riko t am atvadi- Spänijas vesture; spä^u tä Jaika dzi-1 noveles autörs xakstiJiBi,; ar- ievip
rio^tiprinäjusies tik tälu, ka jaunieäi Uanos no puiSä. kärtas. Tam'nolu-1 ve visa täs pla5umä, gäiägfe, m a - p ä * ^ ^P*^!^ /^as
nppielni nolemuäi palikt kopä uz v i - k am izv§las Viesnicä slegtu, citiem [teriälie un sociälie apstäkH; reli^ja, 1 WS^8<> saturu, meistariski veldöt
su hiuÄu, ligavainis pazi^o vecakiem viesiem: nepieejämu telpu, kura par6§as, tautas rakstufs, rteäaytigaislrök^ dzijo dzlve^ ^ug^
savu api;ie?mganos, noperk ieceretai draugi kppS ar ligavaini mazliet ie-Jideälisms un sk^pais i^ursirdifeaisjll^^^i^ maiäk slavöif($^^
saderinäSanäs gredzehu, un vecäki koX, jiamatigi i^ze? un om^l!gä praktiskums piaSi atspogii^jas Ser-jvi^a romäii^. Otru Don IÖch(*|l5^
tad, parasti ar gliti iespiestiem pa- duSä ribskatäs „strip — tease" vantesa romähä; . 1>pn l^iäiots un 1f^'^tors, pabeidz 1615. g. _
zii^ojumiem, vesti draugiem par i o dejas, kufU säkutnä jauna un skaista j Sanöb Parisa ir pretstati, un pret-| litdz mi^d dienäm Servantesa]" '
notikumu. dejötajä i r pilnigi. apgirbusies, bet statos norit yka romänä darbiba.]hi jpaUek par moräHsku un!
Saderinaganäs divu jaunieäu dzi- beigäs patur mugurä tikai to mini- j S o duälisniu Ludv.' Handlö (Spani-lku be|a'vadoni lasltäjiem u n ,
ves ritumä' ir tik svarigs pagrieziehs, rmxmx,' ko nosaka policijas likumi. j sdie Literaturgeschidite. 1923> izsaka J raugu un i^vesmas avotu
ka tä jau kä tiesisks akts ar. juri- Täd häk käzäs. värdos: „Sparim ist entw^er I ) o a l n i € W ^ Seiyantess ar savu /IMK
diskäm sekäm iei^em zinämu vietu »ji^s riko ligavas vecäki — laOcam p5^^^*® Sancho Pansä." Spä-lKiÄotu darijis dziju ietdcmi vk)
likumu grämatä, vn ne bez pamataUg^i i^g^: nu ir pedejie Izdevumi, 1^^ jaupais rakstnieks Viktors. AlbaPlaku pawd2u rakstniekiem. 1 V
saderinääanos tälab var saukt par kas viniem saistäs ar gruti audzinä-j^^^ Umsdiau Nr. 3., 1947., 267. lp.)l, ' \ . H. Lubäns
„priek§kazäm". Kaut ari jaunieäuLQ.^^ gj^i jau krietni izmaksä-attiectbäs
ar to nekas ipasil nepar-1 j^^^j^eity . i
dinu un ka, v i , i parädäs Jcopä^tik ^ Ä Ä Ä Z
b«ficeniir, fkotat nnäämkastmPä - lauliba älj:iet vairs huäi kops s.a«vaiisö Tknfs^tibÄa m vai,nav
tusai lormaanare. . Ibijuäi nemaz. Baznicas l^Uliba nav
' t r - -
Satu i5angi;.pa:| -
SrÄ. Vaäiiigtonas
pai & n^iÄS i-^ M tft-traiisporta lMze«lem,
' •Äuilmätenu, ka ASV ^
iij.aj jatelltuzem&n. Praktos- "
10 ekprts uz Padomju Sa-1 -~.
•jau |8n!lrlz,^ilnigi iz1>el- f |
Vai rii
LATVUAS ROIUBSPQNDENTA. VESTCLE NO SAO P A t f l^
Kä tas bija pec pirmä pasaules i dibas 4el der visädu augu MtiyeSai
nnriin^ lY tä ka laimie^i nakänenis^r"""":;*^^-'"-^^^^ i jaunä rupaieciba, tä ari^ tagad oetiträ.attäläk(»novados,,iri)ayi^ TSä a? ävS k^^^^^^^^ medz piederet kadai baz- ga^ariz visi Brazilijas nipniecibas unIreiL Lai Brazilija iei^emtu re<i«S.^.. kliik uampirgoid paier_d.esrta, yyioeknisi, oktruarma tuine kmu\r^ ,^caaii n-e; viPernoatalrghas , nvoatii evki pil aureläliäfeainozäjs, L"jr"d^^^n^i^e^ci^b^a^s . py^är^st^älv^ji^ Yr Unä un W". vrir^ '*p.ars a url el vei .§si gadu simteil ie^ioefa afkänties ar eodu« eandriz - ^ * ^ i ^ i - ^^^^ U^ ^ t a par kriz^es sak§anoS; uneen- m, ted tai väjaga v d daudz-söi^^
te.:^^^^^^^^ §0 savu domu uzspiest .iediivo- rdku, visvairak zenlkoplbä. .Ir^^^^i
uz.tuHeni ^^^veda
lllpmpar 857 mii}, db-? 1 ™
W Sgate plÄos seäos m§ne-«
te te par nepilniem W
tfei feed^tms, ka drizum8|j
pjofldu tetetatt!^ jojlas, zeiri^m
!l! firt-gatavus raJojuisnus un ja
im, kuru eksportam H<äte 2^1» j k?
jaifeevijlfas atlaujas. A S V j.pa
doidijot, ka täi pllnas tiesi-ifirogpammu
turpinät, jä
atiaunojls ,3tomintemu** 118
ftaktiski yisas - amerikiiiiu l n
kas hebös väjadzigas pjaSuIS
turpmäk sStlsot 16 MarSala
„Newawe^k"
EÄÄÄJä' pSäam" ^^^r^?^^*^! S^lem,- pat. i^Z,?Sr'^^^r«tru|5laSi apgabaU ar tädu kli^^at^.;!^
dlHlai ka? niPder tiknat lahi <?ade- Jiu- • • ° ^ i c a ^egtajam lau ^ j ^ ^ bremze un pat noliedz^.luksa j<Bla starp 20. un. 30, platumgraoj^,
Ä k s 0(JiS b S M^^^^^ PedSJä kapa gadi, kad
S S m S&^ttans dod^^^^ Ä ^^'^'^^f' izveäanu. Tä nu vairmns lau^ ari strauji paplaäinäjäs pirmajä pa^^r
lesaKumam. uapec, piims aoaairaes j^u^j^ kopdzivei savienojis sauss, L-.-^g jpri-.» »aiaurot So krizi«lles karalalltä dzimuäa rfittoiedba^i
uz baznicu, mums vei jäninä pai formSk , un nevali?-? eivTlierednis '"^'^^ P^r j.ia^zi , sajaucox so , ^ r i z i , le^ Kaj^^ ozimusa Tupmjci^
B?mhnii<!ti«Vft i7rfan-hti kftamprikä- ncvajigs civiuereonis. ar vispareju sainmiecisku knzi. , atvtla daudzus laukaaimniecibj» 9l apzime ar virdu SQhKo™w^» (gaze). , ^E^^rg^e^l^e^m atska"^ij^o^jo t »Loheng^ri«n^ab"- „ j.a u b.^.^.^.^ ^ i- . • stradniöfcus uz,pils§täma. pTasr,tvWl•kWÄr•— , ...
^owers« kaut taja, daJkart ap- Luves teloäm sava maräala aizmu- h^^^snojami m tah-edziö kadu tm K u z . l a u k i e m dzivojot . u n . ! * . » : . OrODlema
äJrin snifsti! nierialäs ITffavai-1 = . . . iiz= i . zinamu aijstaklu del. tomer Bilnisi 1 - . T^ . ' - T L . . . . V ^ ^ ^ if*vwiviua
m
stäkjuspiests piedaläs ari ITgavai- guj.| ^ ^täpa pusi vl^irms dodasP°ä"iu apstäkju deU tom& p i l n i g i l ^ ^ ^ Wrgju«/^
nis, istenibä domäts-tikai.nakamai fjga^ainis No 3^^^ ko^^hJ«Pi«'?«™!^^i^ ä^Jitmes t u p m m - ^ .
sievai, un vispär ta U' viscaun sie- .--taVia? tnd i7nir<rt: vimi vai vairäki ^ trfdzniecibas viru gaudasj '^'^
vieäu dariäana. Isi un skaidri tä g^^^^ ^ ä s f Ä S S S paälaik neVJo no akciju sa- dlv^JJ A n o j j a ^ ^ ^^
ir. ar zMmu izdaribu s^^^^^^ }^^^^\s!ko ligavas tevs ar ligavu zem ro^ ^edribu periodiskajam bilancem, nx^^^^^^ vieäqkja raugoties^ lr^«^
yas apdävinälana nakoSai dzivei v a - r p ^ ^ j .pj^ ^i^^^,^ jaunais p ä r i s i ^ publicejamas prese un kas jaat- p|r§teid2igs, Lauksaimiecibas tm^
jadzigäm maritäm'. Atkaribä nö tä, L . ^ ^ j^^p^ lauliba nav noslegta parei2äko saimniecisko ba- Ijxmm daudzumi drlz saka siaima^lj?^
kädi priekSmeti top dävinäti, izslj:ir i^räk, ^irms abi jauniesi, katrs pa 1 rc>m^tru, redzama pavisam citäda | ties, to cenas celäs, un ^^aistä puöe^
^_ ... sevi, naiv värdu -värdä atkärtojuSi
pagapo laulibas solijumu, ko maci-
\ , , " • t _x. itäjs lasa prieksä. Nepietiek tikai ar, . ^ ^. ^ . ^ i , . . .,j,^x - . •.naSfoÄ gavas dtaudzenes, ar ipaSäm karti- Lii^p^^g)^ x^u ^ varbut ari tas p^^^^^ Santista un ITniao dos Ra- mazam, lai aizpiiditu visas pflsetas
tem, ieludzot paredzamäs nakoäo kä- j^g^^ * ceremonijai pie- r^""^^^^^^ (cukuru rupniecibä) 17 lidz pbsibas. Nu ir atnäcis atkal
zu vieSi^as. Kartite atzimets laiks, L|^. lleläku pamatigumu 120o/o! Paulista He AlimftTi*arao rAHam-1 kad HmiHyipm
vietä wsari^^^ '
reize pateikts, vai d
panna vai^ galdauts. Davanas gliti 1 {^^tL^^^^t •^^l^vs^toT^^^^ori'!,^-" I rupniecibä) 15-25Vo; Metalurgica 1 fcädu rQpniecibas arödu.
noliek sarikojuma mä- if ^^^^^^ I Blva (metallrupriiecibä) 40Vo: Banco . n^v . hrornilas
r v , , i r . , »r. r.or.7*.ö trr4r»^m l^^y cSanu, dzcrSanu un dejoäanu. k^^^^^l^+n Tl« . . « ^ « r i i / r ^ Cik strauji aug daias BraZiöa»
^ZrnJ^l^ Kitä^ Oficiälos ^iekSrakstus viesi i z p n d a , ] ^ ^ ^ ^ ^ rada,
i?nie S ' nosolojot .gar rindu, ko sastäda l i - r^^^ ' apavu produkdja, ka^ 1936. g: deti^
t S^Äf ^ ^ ^ ^ Ä ^ ' ^ gav^ m ä ^ (täs kktrs drikst no- Ja §is un citas firmas varetu izvai^ 3^797.(^0.päpÄ pagäju^ m
Nkra^. probismu par ^o-
&.[«ku- Mmn". Drämas.
«snizams, ko deve par"^^
ii«cun.u u».u Paulistji de Mmenta?äo (cdam- j ksd daudzicm jäpoSas ötpaka
La raksturs, ar 1'"^it-lT^rT-ll-Klönr^^rr» t.„^ ™s 1^®^'* l/konservu rQpniecibä) 18%; väm mSjäai laukos. Izvemums biJs
dävanai p&rkama ..fazu ^vimbas ligav^ v^^^ ^^^^^ ^ ^ecidas Oorcavado (tekstU- [vienigi tie, kas bus labi iemScIJuäes
ns^Qnoc «mi las vai kada npireta sarikojumu za- „ - , „ , „ - i , 3 . ,B_«eo/». I li-fe,»,, w,«J«»„rK«--«»^j,.
H™, t ^ ^ ' ^ ^ ' dubultzo-,
iMharSdia, un viija aug- *
M«5>abata caians 3. Babi %
Vh«"it i'"*8ada8 navab-sa- Pl
jH6kprobl§ma.irjauti.
3. "'evlenoties I n d l j i Si
atrodas daudzinitie f'
Peri:
"^y/^? 800000
S^ISn^SSSL S3s teS'Sl"«^» "äudä.' fäiäc vlsJi'ii^telc ai;. 1 "dividrädes liebas "nazSkas ra teT» 1 feit,'kaut ari'ir"d^täti; kas a p ^ . M t^Ms iafse,' utffl:it^ n o d i bMionhialnad"a -
Sek S^uäkX S-eAu htä^ «n ti®"» piemerota improvi- täm nedaudz gados katrs atgQst ie- vo, ka Sab Paula vien esot 150.000 « « f ' ' ' ^ ' ' BomS •TT,<^'
M Ä O Ä säcies. Sanäcis häciäa- - Ä f n ^ Ä J ^ krizes breka bezdarbnid^ nevar bat. T a s ^ •» -^«^5, Ind
krietns pulks demmäsu, kas piina Va kas. Jaunais päris rupi^i no- ^i^f as nepam^^ jo taisni lie- ^ a i d r s , Ja iev§ro]am, ka no ^
va? puslokä saseduääs ap ligavas slepj savu automobiU, lai käzu viesi, ista knze butu vistieäak Baulas Itata zemes platibas 247J«,
pagaidäm vei tukso kreslu. Kur tad paraäai sekojot, blakus. uzrakstam I ^Kanas. , Ikv. lön fcultivSta zeme ia>em tiKai
ligava? Tai jänäk paSai pedejai, un „Jaunlaulätie« nesakärtu vecus po- Brazilijas territorija aptver dru^u-r^''^®» treSdaJas zemes nepa-tradicija
nosaka, ka vii^a nemaz ne- dus, pannas, trumulus un novalkä- vairäk par 8,5 milj. kv. km (visa 1^ ^^^^ pieskanenu. m ^SeSi^^^^^^^otsavus*^
59«8-.1L.r. vlsvair^
neskaitämas reizes. Un ja nu ari nä- tikai veläk no pazii^äm un :radiem
kama i sievä nojauä, kas gaidäms, piesutltajäm äcatu kartitem var uz-nerakstitais
likums tai piessöjia bri- zinät, kur levä un Adams altraduSi
hities un but pärsteigtai. savu medusmene§a paradizi. "
Kolidz ligava sper käjupär svini- Laulibas gredzenu amerikäi;^ sie-bu
nama slieksni, vie§i>as piecejas un j vas un viri valkä kreisajä r^:ä.
skanlgi nodzied kadu piemerotu | IBS^stima, oktobri.
dsiesmu — pa laikam Vägnera Kä-I Ilmärs K r c i s ts
Beidzot 1
kv. kniy klim^äci eiropleSiem xi^^^
iiesams (täipat kä V
U ^ ä i s • un teker vishabadagpap
apkärtne 21 latvietis, pie kam viiji6m P^™^*
uz vifenu gadu jäiesaistäs darbä Sao Paxilo, septembpa beigäs.
franCu lauksaimniecibä K. Da, J J Ä b o l l ?*
as
K'»»). S , Bd5
savu
stävoklis
d(
te
^ ^ ^ ^ ^