1947-10-24-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i i i l Ä S i i l i i i lS •^1 ff Kfr. ,80 (87) 1947. g. 2 i oktobH . Air nutors vgrdu vai inicllUem pa-ifakstltajod rakstoi izteiktSs domai liav katrS ZIQS an r@daHci]as dömas. LATVISSU YMCAi UN ¥WCÄS N O D A ^ U DMiEOÄTI T i l i DI£!^ APSFEIEDGS V I E N O J A S PÄRJAU NO D^EBlBAS l ^ B O G E A M MU txil friinöu jöilas lätvieSu YMGAs uri In^C^ nodaju koriferenci piedalijas |eSäre|a^ B* IlÄdzi^ Pasai^es stäySja Seleiipjs, Özlriral^ KanS- ^ajjv m . ^ i A 1 I Pärskatu snledza sekretärs. J. Ozols iVai jftj man varStu pateUrt oriekänleka vietn. A. nako celu uz N; ielu?" - lautäjisikäds Kacens; Qenerälsckretärs B HadzlnS cejotäjs xninchenietiiA, un tps iSäcis zi2;ioja par nodalu darbibu citäj? val-skaidrot apmeram tä: ,,Si te .ir ,pela gtfa un YMCAs pasaules konferenoi Pils, i^la. Ejöt pa to, jQs nönäksi^^^ Anglija pie sutniecTbas Seilinga lelS. Nogiu^^^^^ latvieäu YMCAs sakaru izlesiet tiz Ludviga k l u un tad taiani Uentrs un atsevi§^:§s vietäs Jau mösu uz priekSu.... Tad nSkö i^atsnarm.. YM.CAs biedri uzi;^emti par piltntiesT- ,^a, betkur tad ir:N. iela?" -4^ gajiem locekUem Andilas YMCAs, ielä?? To gan es nezinu. j^ur dota ar! iespeja dibinät latvieSu Sis bavärieSu anekdots nak prata, i^lubus. Visas latvieäu YMCAs orgar doniäjöt par to, ka l!dz§in§j§s/trim- U^^^ apvienojuääs VaciJS atiau^ das' laitaa Ir pieradlJuSas, ka 0sam ^otas latvleäi; YMCAs centräläs val-dlözgan/ spSjigl' improVizäcijä uif^fP^ des vadlbä. YMCAs pasaules konfe-stSklu. spiestl elastfgi pleläg6j$mles U^ncS Edinburga k§ ASV, ta KanSdas vlpheifedomäjSkiem apstäkliem. Esam y^CAs delegäti solijuäies sSkt plaSu bijuSl, uh kad väj^ga esam, gan ^,mg- ^kciju, lai uzlabotu paltdzibas snleg-beju" galdrtieki, gan atiklinjeld^ gan g^j^u^ rGpeties par imigrädlas /ärgbnleki, kas no lupatäm pägatavo hgspgju paätrinääanu. Vlspär konfe-ap^ erbus, gan automechaniki, kas no k-^j^ce Ipaäu vgribuveltTjusi DP jau- IQ&^U kaudzes pagatavo iimuzlnus. täjumiem, nodibinata komisija, kas -Esam pierädLiuSi: kä labi öpSjam Ljarbosles DP apstäkju noskaidroSa-orienteties pasaules pilsetu i;ielu Ugi^ mudSekll, bet r-. N. ielu tom^r nezi- ^ ^ ^ 3 galtä kca^ference pieijgma nam. ,Pie tam mtJsu orientgäanas L^a^^ijj^^jas /turpmffial darbTbai un izpauäas vai vi^mgi ka areja lev$leja näkamajam posmam jaunas 4lena sekas, OrgatUzatori^^-^ rpöÄu Uj^^^^^ Prezidiji A- Dam-sp §Jaä parädljuSäs ar!. daXaduj saj bj^crvskl, A. Kacenu, T. Erdmani biedrisku instituciäu dzemdin^ana, (YWCA), M . tJdri (YWCA), H . Purii^ti; bet^pralktiskisjosläs/sekmes bljväas,' uzni^fgl l2$ata>tliBs, paväjas. ; Prtktiskis joslas organizjtoriskii J j | | | f | i IPCiniC^ d l l f Y li mSs esäm - kotiservStivl.* Koriser- U a U l U A l ^ 9 l i i ^ | 4 ^ UU vSttvlsms varbat ir Wisnl tas d^^^ ^Latvijas satnis Vaäington§ Dr. l>is, kas saimnieciskas josla$^™^ Bllmanis 8, oktobri siltaa K. Za-ndtttr8} irglu21.«^^ un sav§ värdä iesniedzis UN -ktdil^jam pirms gada/pirms d^^^^^^ Trigvem LI me-gadiem kSdä bijam^sayls m^jäg. JaUo^^^^ par Latvijaa situäciju. ^lasäm; ka cltas zfemSö, kur eVeM^^^^ sacerSjiä senä;tor9 M. VarStu Vest mQsu fitas, ir notlkusi U^j^g^^^ rpai paää laikä- Dr. A. B i l - mflsu .?irödizprat^5 JJ^^^^^"!: «^anis lesniedzis generälsekretäram speöiSllz§äan§s, tad .labi Ja PabHlna- ^ i fotostatiskas dokumentu kopijas. :.ml^s, bet -r kas mums tur A^asi u.yj.gg apstiprinSts mdsu söt3:ia sta- P&u uistyerS kurpnieks j6jrt?o}to ^ar! fakts, ka Savienotäs vtrs, ka? prot no daliem ädas^^^ba- y^^jg joprbjam atzist Latviju par Ilom vlens patspa^atavöt ap^vus, s^^gygj^^ ^1^^^ ^Tj^p^t lesnlegta ta namdaMö vto, kas prot uzcelt namu, ^okumenta kopija, ar ko Latvijas un;tne^chanlWm jatlek ^^^^^ valdlba pie$l|:irusi &rk§rt§jas darbiem, kam sakars ar mech^^^ s^tnim Kärlim Zarinam Ta;tas bila paSu mSjas, bet ta, nav . j^j. ^ Bllmanim kä vipa viet-vl$ ur.' I nlekam. . Nesen nometnSs. izceloäknali uz Katifidu varSjÄ ^pietelktles neliels v^äkalts drebnieku, vecumä Hdz 58 ga-^ \dlte. Varsia pletelkties art ^m^r)M ^ cilVSkl. tik izdeVigs piedaväjums Beidzot ^.. _ , Libekas DP nometnes aa^emts tu-neblja' sanemts'^ v8l ne no viönaa 1 rienes militäräs parvaldes paziiiio-imlgracijas 7,e,mes, Bet tas nav tas jums, ka ap 1. novembri saköies zlmx^äkals. ZImlgakaislrtas,koka- Anglijä nodarbinäto strädnieku ^- ^nfidieäl saprot par drebnieku. Un meiju parveäana uz Angliju. Pirms IzrSdas, ka nar dr§bnieku vliji sauc [ parveäana? äitnenes locekjus p5c kadu ätsevläjj:u drebnleka amata-de-Jiespejas centisies apgädät ar a/p-talu pratSlu, pie kam äa}? gadijuma gerbu. Uz kugä pieauguSie sai;iems biia uzskaititas kSdas 20 äadas deta- li märcii^u, bet bSml Hdz 16 gacjUem laa, atseviä^:! reälstrejot pat tadus 10; SUii^iU kabatas naudas. Instrukcl-^ darbus ka aadlegäana, pogcaurumu Ja par Hdzi>ernamas bagaSas ap-metlnaäana, pbgu ieSaSana utt. Tä- m^riem vSVnav zinäma. tad nemaz nevajadz6ja Wt drebr . PieminStais pazii:iojums, kä raksta nlekam masu izpratng, vaJadzSja ti- ILibekas latvieäu informäcijas bi}e-kal pfast pieäht gataviem ap^örbiem tens, uzskatäms par pirmo, kas pbgas ttft — vargja reflektSt uz lece- »ficiaii apstiprina äimei;iu pärvieto-, loäanu Kanada. lanu^^z Angliju. No iepritkäSJiem iSlda arodu klasifikäclja, kä Ka- paskaidrojumiem izriet, ka par nadas gadilumä, d8iudz89 zemSs, Ipa- strädnieku ^menes locekjiem, kas ijt Amerikan nafnekäds lzi;i§mums. var reflektSt uz pärvesanu, atziti Tur no arodnieka neprasa vlspuslbu, | vienigi sievä vai virs un beml. bet. lespSjami pamatTgu kadu atse-viälj: as. darbibas praäanu, ko' mösu iiztvere var^saukt arl^par atseVJälju darba paijiemienu.- Un ja äo f aktu ne-1 i l O IB 61H11 gribam ignorSt, tad.no ta butu tai-sami ari pi-aktlskl secinajymi, kas ^r»-^,.^ pie tam 5a]a gadijuma mums izde- ^ U Z l V© "^liuaivigaduamesöurojamiesparl dzives ardiiva prakiisko arodu pratSJu zemo pro- S^^!?^, ^^^^Jf^ ^aditaju centu masu vida un runäjam parhj^^^^iJ^i ^La«^^^ Sloku:. (13b) par*oWSanos. Dztves re§litäte ta- Ne^o^tingen/Ii^^ St Paulusstift, das parskoloäänäs vajadzlbu ari par Latvian DP Camip. vSloäi dikta. Bet amatu nevar iema- Novemb^ra beigäs paredzets rikot cities päris mSneäos, im „kafl zina, Keniptenes IRO novada DP darba cik llgi te vSl basim,. vai ir pavisam skati. IRO galvenä mitne Heidelber-vSrts täda vinilenä ko sakt." Alzbil- gä paskaidrots, kll skate ieiags ASV dinamies ari, ka ir neiedomäjamas valdibaa locek^us un > augstäkäs gratlbas arodu apmäcibu vajadzi- amatöprsonas, kas tajä laikä atra-bäm sagädät darbnlcu iekartaa prak- disies an>eräcäi;iiu joslä. ti^iem darblem. \^ \ Libekas transitnometne „RIga" ar Viss ta^ patiesl ta ar! ir,^ ja runa- administräcijas personälu un nomet-. im par namdaru,^ mechanil^, tech- novietotiem strädniekiem darbam nUpi utt sagatavosanu resp. cilveku Canada un Austrälijä päreeltä uz pärskoloäanu par äo nozafu specialis- Ventdorfu tiem masu uztvere. Bet (cik reiz* tas jau sacits?!)nies tomer neesam centrs, ap ko grieJas pasaule un kas 1 apmäcibäm pavisam, vai tad labäk var noteikt, .kas saucams par tech- nav no vispusiguma un pamatlguma nlki un kas n§. Täpec glu2i mierigu atteikties un tä Vietä organizet at-prätu. varam piei^iemt ari to izpratni, seviä^u äauru käda aroda darba pa-kaS p'ar drebniekiem atzist cilvekus, ^emiena iemäciäanu pec iespejas kas prot veikli pieäut pogas. Uft ja daudziem. Sädu apmäcibu organize-tadu izpratni piei:iemam, tad par- sana katrä, zii:iä daudz vienkärääka, fikoloäanäs un käda praktiska aroda tä prasa mazäk technisko ierlöu, aiz-lEVälifikäciJas iegöäana neliekas apmäcitiem ne. tik grati sfisniedzama, he ar! gruti dazä , gadijuma paäljlf vairäk prak-noorgänlzgjama pat' tagadejos ap- tisku iespeju, nekä lidzäinejais vis-fiklos. pusigums. Attiecigiem speciälistiem butu no- Ar savu darbu mes tagad izejam pletni .jäapsver, vai nu kä pärorgani- pasaules. darba birzä. Ja grlbam tur zet tagadejos arodu kursus, kam pie gut labäkus panäkiimus, tad jästude visas to paätrinätas programmas to- un jäpeta darba piedäväjumi im ar mer vei daudz teoretiskäs bagäzas un tiem saskaijiä jäorganize ari apmäci-kas tomer vei stipri „vispusigi". Zi- baö. No vispusiguma jävirzäs uz Aäms, vispxisigums nav Jaunums,! bet saurur pavisam äauru spedälitäti. ]u nu tä sasniegäanai jäatsJdiäs no | — a b a — mic. A. Lasi un A, Ogrii^u; revlsi* jas komisiji;,J. GrTnvaldu, M. Kärk-» liiiiu (YMCA) un T. Kieli. Pec konferences turpat Erlangenä dividienas notika ar! latvieäu YMCAs un YWCAs jaunatnes vadi-taju apspHede. Tajä refer§ja mac A. LOsis, mäc,^ Gulbls, A. Laki, K. Dzirkalis, J. Pälens, J. Riijfeis un Fr. Döka. Referätiem sekoja debates, kas notika yairakis diskusiju grupa& Sanäksme atzina, ka jau tagad trim-das apstäkU bistami apdraud latvieäu jaunatnes attistibu un l!dz ar to tautas nacionäläs eksistences pastä-v! bu. Emigräcijä äie apstäkji v§l pasliktinäsies, jo izredzes uz vienko-pus izceloäanu nav Helaa. Täpec vairäk kä jebkad järapSjas, lal parallS-H skolas mäcTbäm notlktu ari Jau-nieäu reH^iski-gtiskä, sociälä un f i - ziskä audzlnääana, vadoties no tautas nacionäiam interesgm/ So darbif nevar veikt tlkai ifimene un skola, bet tajä. aktiva lidzdaliba piekrit ar! baz-nicai, jaunatnes organizäcijäm, zi-nätnes tm mäkslas darblnieklem im jo sevlälf:i presei. Lai izvalritos no launäm kiadäm turpmaka darbä, at-kläti jäatzist ITdzäinSjas kiadas un trauc§täji apstäkli. Skolai; baznicai un organizäcijäm jämeklS jaunl audzinääanas veidl un metodes, pie-m §rojoties tagadSjiem apstakliem. Ar! baznica nav spSjusl saistit jau-^ natni pie sevis xm ne vienm§r alci-nätäja balss ir atradusi pareizos vär-dus.' Täpai ar! organizäciju darbiba vei atrodäjs paäveidoäanäs stadijä, un ne vienraar to darbinieku rindäs redzami äim darbam piemSrotäkiei Ari atsaucTba no zinätnieku un mäkslinieku puses ne vienmer bi-jusi pietiekama. Daireiz labl domä-täs rezolucijas im: lemumi paliek ti-kai uz papira, jo trukst merlj:tiecTgas, neatlaidigas' gribas un koordinäcijas no aygstäkäs vadibas. : Tälab sanäksme vienojäs, ka visas latvieäu trimdas saimes apjomä Jä-nospraui prögramma saskai:iotai jaunatnes ärpusskolas audzlnääanal uz skolu» bazhicas \m [ organizäciju sa darbibas princlpa un. piesaistot äiem mSrkiem zinatnes, makslas un preses darbiniekus. NometnSs dibinamas jaunatnes jautSjumu padomdevejas komisijas, kur jäapvienojäs skolu* baznicas, organizäciju un makslas - zinatnes darbiniekiem un. Jo sÄvläljd bSmu vecäkiem. ParaHSU b§mu vai jaunieäu zlnätniskai un arodu apma-cibai nopietna vSrlba javelta rell- ^ski-atisk^i un sociälai audzinääa* nai, tiecoties p6c kristlgas bräHbas un demokratisma ideäliem, tautas nacionälo Intereäu garä. Tapat vel-täma nopietnaveriba jaunieäu ve-seligai^ attistlbal, izmantojot vingro-äanu ufi »porta speles, saskaijojot täa ar skolu mäcibu programmu un är-stu uzraudziba. Pie YMCAs un YWCAs nodajam dibinami jaunl^u pulcl^. Sevlälj:a uzmaniba jävelti tautas gara mantu kopäanai un sa-glabääanai, kä ar! personigäs stäjas izkopäanai xm pasaules uzskata vel-doäanal Konferences dienu vakaros, vle-siem patikamus br!2us sagädäja Er-^ langenas YMCAs nodajas teätra un tautisko deju kopa ar teätra izrä-dim; dejäm un citiem priekänemsu- •mienv J. Ozols ^^Latvijas*^ rsdakdja säi^toxM du L oktobri Buiaii^ A i r t il rakstitu vii^uli: J^tvijas redaktoram, Oinobvirgl. Gienits kungs un tautietil Esmu sai^emis vairäkus Jasu ver-tlgä laikraksta numurus un Jums )oti pateicos. Piedodiet, ka rakstu angUski, bet domiju, ka paireizijoa apstak)os bOs labik rakstit lai va-lodä. Jus varStu interes§t zii^a, ka ieit ir noorganizats latvieäu, igauQU un Hetuvieiu pllsopu birojs, lal dotu Ar-gentinas imigräcijas minlstrijai (In-stituto Etnico Nadonal) padomus imigräcijas lietäs. Individuälu izcelotäju labä es va-retu kaut ko darit, ja tie batu i ^ - ciälisti äädos arodos: inäenie^i — mechaniljd un elektriy, lauksalm-niecibas inienierl un clti tedmlski apniäciti darblrileki; pielägotäjl, ka- 16jl, kufeu bavatäjl, dzelzslietuvju speciailstl,' elektrlljd, katlu .kurinä-täjl un cltl specläHstl, kas var stra-dät maäinu darbnicäs, motoru darb-nicas, kulu bavatavas, katlu ba-vgtaväs, dzelzalletuvSs, !si sakot — metallsträdnlekl.' mneXo arodu specläHstus varStu nodarl^lnät manäi darbn!c8i vai fabrikäs. Te ir loti Hela pleprasijums pSc visäda velda kvalificetiem strädnie- Jdem, un ja käds grib braukt äurp - lai vii?ä raksta tieäi man. Mana adrese: Carlos Baumans, Ing. Mec, casOle Chile No, 579, Buenos Aires, Argentine. Paraati^ pasta iQtljumi us Sejic nik apmeram 3 mineäus, ti, ka teicu liitot gaisa pastu. Ar lablkiem sveideniosi us vHijumiem JOsu K. Baumans.** Lasltäjiem, kas veiatos äo tauti( Raumana piedävizumu izma&tot t@ic^ takstit anglu vabdi. * lepazistina amerikäi^us ar mu: stävokli CSnltiJs par mOsu emigrädjas vok}a uriaboäanU ir Dions A. Le (John A. Lerdi), kam vecäki bi}\ latvieäi, un ar! pats ppot runit lasit latviski. Vipä dz!vo Kllvlenc Ohio ätatä, un lad^ pazi^ot taut äiem Eiropä, ka dara visu iespSji lai palidzätu latvieSiem grQI Paärelz vii^ä varot rakstit vSs vienigi dtiem Amerlkas l a t v i ^i ar eeribu, ka tam Izdoäoties päl virdus, kas atvSrtu amerika^u dis pret nelaimigajlem dlvSkif amerlkixjLU un anglu joslas DP metnSs. Lerdxs nodomajls amej pus lepazlstinät ar vii^a ricibi äajäm DP^ vSstuiam, bet noräda tai tieäiem Väcljä, ki^ vli^Ä nav KlJ lendes latvieäu kopas vadltäjs strädä tikai savu labäkOsdomu l( _ slnäts. D l A. Lerdia adrese; 80l Schaaf Bd, Cleveland 9, Ohio, lerosinäti päf kärtojumi ^iimazij^ * programmävS QIMNAZUU LATVIBSXI VALODAS SEOLOTSJU KONFBRENCB FtSBAGHS Ar britu kontrolkomiaijaa rlkoju-mu par mazo nometpu apvienoäanu, ari Oldenbur^as rajonä notiek no-meti; iu pärkärtoäana, kas skar ar! latvieäu nometnes. Ta Hana (Täla-vas) nometne jau pärvietota uz Zandi pie Bokhomas. Tapat uz turieni pärcel ari Vechtas (Priedalnes) nometnes latvieäus. Ari Oldenburgä ygl priväU dzivojoäiem • latvieälem paredzama pärvietoSanäs uz nomet-nem. Par Zalcburgas ev. lut. latvieäu draudzes baznicas priekänieku ieve-lets K. Suna, par vietnieku V. CJoba/ sekretäru A. EgHtis, kasieri- M. Avena un valdes loc. V. RalkovMcis. Baznicas nodeva noteikta vienas dienas algas apmerä. gada, bet ne mazäk par 5 äiliz;iiem. Nevlens braucejs darbiem Axisträ-lijä un Francijä nepieteicäs ?:iles baltiesu nometne, kad tur ieradäs äo zemju pärstävji. Kanädieäu ko^ misija meiu darbiem par piemero-tiem izraudzija O^iles nometnes 9 latvieäus im 15 Hetuvieäus. — l ^ i - les nometnes> saimniecibas komitejä ieveleja ^priekän. Dr. Me|^, Bgrtul-sonu, Sneideru, Valdmani im Hetuvieäus Cizeiki tm Valiukasu. Austrijas apgabala latvieäu sabied-riskä liesa, caurskatot apsudzibu pret bij. Tiroles latvieäu komitejas priekäkedi inz. A. Kalpiij[u par vi^a darbibu äaja komitejä, apsQdzeto sodijusi ar izslegäanu no nometnes uz 6 meneäiem un aizHegumu le^emt sabiedriskus amatus uz vienu gadu. Tiesa apmierinäjusi ari daju LSK civflprasibas. Grevenes latvieäu nometne tuvä-kä laikä paredzets säkttraktoristu kursus. 50 latvieäu valodäs ftlmnazlju &o-lotäjl no amerlkli;iu, ahglu un franJSu joslas 19. un 20. oktobri pulcijäs konferenca, ko Fiäbächa blja sasau-* kusi LCK lzgl!t!bas hozare sadarbl-bä ar Bavärljas baltu fllologu kopu. Dlvl dienas skoloiäjl referatos, pär-runäs un paraugstundis guva jau-nas ieroahes paidagojjiakos jautäju-mos. Konferehd ar «vitbrldi levadlja prot Dr. L. BSrzhjä, atkiaja BavBri-jas apgabala skolu direktors J . Zu-bans, bet LCK IzgHtlbas nozares va-dltÄjs J . Celms norädlja, ka kon-fierehcS varltu rasties ari lerosinä* jumi miclbu programmas papildinä- S^anal \un nelieläm pärgrozibäm. So mSrlpi velkäanal dlevpaligU novaiä-^ ja no Fiäbachas nometnes vecBkals J , Poruks un admlnisträtors E. Abele, no Bavirijas baltu fllologu kopas Zlnalda Lazda un LCK Xr-pusstkolas audzlnBäanas nozares va* dltäjs K. Lobe. Plaäo un ierosmam bagito re-ferätu viriml sika prot L. Berzli?5 par tautas dzeju, lerosinidams tau-tasdzlesmu vikäanu un kriäanu ari masu dlenäs un apstiklos. Prot K. Karklli:iä referSja par jaun&o Uterä-taru, Zlnalda Lazda par latviako audzlniäanu latvieäu falodas stun-das, E. Alstars par clttautu Uterä-taras macISanu, ierosinädams d a^ progranunas parkärtojumua. Literä-tOras kursa beigäs skoleniem jä-pastästa par tiem latvieäu autoriem, kuru darbi tulkojumus gäjuäi piri masu zemes vaditijami kas to ap-solija levgrot, programmu paplldlnot. Vei referätus lasiin A. Kalni^ä par gramatikas mäcläanu, J . Biaoli^ par rakstu darbiem un latvieäu valodas skolotäja darba organlzeäanu, bet prot E. Blese bija atsatijis referätu — vecäkäs literätaras visparSjä rto-z! me un A. ÄboliijJ tezes par rakstu darbiem. paraugstundis konferences dallbniekiem blja izde-vibas varot savu vecöco un piedzl-vojuääko köUegu darbu un tä meto- Latvielu sportistu panäkumi Austrijä Treädien no saclkstem Austrijä atgriezäs musu boksetäjl, basketbo-listi un gklda tenisisti. Sacenslbäs Bregencä un Feldkirdiä latvieäu sportisti guva labas sekmes. Bokse-täji Bregencä uzvareja Insbrukas iz-lasl 11—3 un ari oträ startä Feldkirdiä nezaudeja nevlenu^ciw. Par Foralbergas sporta denitäju miluli kjuvis Zanis Smits. Ar! äoreiz yii;ia uzvarasV bija visiespaidigäkäs. Bregencä Smits pieveica vienu no Austrijas labakajiem b^ksetäjiem I^uberu un Felc^irdiä uzvareja fran-öu armijas Väcijas okupädjas vie-nibu meistaru Beriu. Basketbolä latvieäu vieniba izcmija pirmo vietu^ uzvarot Tibingenas lietuvieäu stu-dentu vienibu 34—32 un finälä Lan-genargenas franöu militäräs skolas vienibu 51—22. Galda tenisa tumlrä 1. vietu guva V. Cika, starpspelSs uzvarot pat Foralbergas meistaru Riku. H. M . des. Kä pac referätiem, tä pie raugstundäm notika, dzivas debät un' ar! lletiskB krltlka. . Pärrunäjot paldagoiisku . iespieäanas iespajas, mane$r,akf „Ce]ä" redaktors V., Meiezers s] l!ja turpmäk katri numuri vit ieapledloksnl latvieäu valodas ^ o l taju rakstlem. A. Dravhleks zl^o] ka paidago^kus rakptus läb] leaplestu ar! A. Baumdb^a redi( „Latvju Domaa". \ Valrakl skolotBji' leroslnaja, batu jäpallellna latvieäu vai stundti skalts, ple kam/konfereji plei:iama un IzgUtlbas Uetu vadI4 atzina Z. Lazdas lesnlegto rezoia( ät^aut skolim pSc vajadzibas pall llnät latvielu valodas stundu skalf bet ne vairäk par 1 stundu nedf Skolotäji vlenbalsigi^ izteicäs ari;l J. Jaunsudrabii^a un A.. Saullf darbu Iztirzääanu ^mnazijas. veiamiem, grozljumlem literätQ] progranunä uzdeva Bavärljas b( fllologu kopal. IzsOtlt skolBm taujas lapas, Uz Jcuru materiaiu mata LCK IzgHtlbas nozare If par programmas pärveldoäany. krita latvieäu valodas mäci^ Hdzekju kabineta organiz5äanal,| darbu liietlcot skolotäjam 3.7A FJSbachä. V. Meäezers apsoHja balstu uzfilkates mäcibas Hdzekju: #yairoäanal spiestuvB. Pärrunäs vairäkäm vBl vajadzigäm mäc gräniatäm clttautu Hterätarä, par; lamu atzina. lesplest A. Silla mita f Konference blja labl organizStf prezidlja — prof. K. KärkUi^a,! Lazdas un J . BlCola — vadibB teja lietiä^ ^ Arv. B o l ä t e li VESI UIE^ REDAKCm A. P a e g l l s , Vinibugä LABA IZDSVIBA Lalkam yisäs amerlkäijiU J< nometnBs bemi sa^dSmuäl ASV Jt natnes Sarkana Krusta dävanu niäus, kurlem plevlenotas ari te^ gatavotäju amerlkäijrti jaunieäu: lu adreses. Jau plekläjlba prasa, lai par ras iädas dävanas sai;Lem$anu Jaunatnes iSaricanam Krustam ^ teiktos, kädam nolökam, salniäi pieliktas pat ipaäas aplokshes. äie sainiäl ir labs legansts ar! ^Amerikä atgädinät. Ja sainiäu ^emeji • pateicibas vestuli nosat| ne vien Jaunatnes Sarkana birojam uz Vaäingtonu, bet ari rai skolai un katram skolniek? kuru adresesatrodas sainit!,: mazäkais vairäk tukstoäi ameriks skolnieku sai>emtu v§stules no vieäu DP bemiem Väcijä. Ai kä^u bemi par slm vestulem titu mäjäs vecäkiem un tä dziem amerikä^iem butu kadu bi jäpadomä par to, ka tris gadus kara Eiropä vei» atrodas simtl< tukstoäu ciiveku, kam kara at^ei vinu mäjas, vii;iU dzives tiesibas kas arvien vei nikst un leni let bo*,^ jä. li un vien-lÄSflhfläa DVöWwö iSÄvöjtiffls, domu Ileieiapotin aarauj ädjlav^Hels. , anuBiasu tädtas un ipB föMötas A j ] * ^ satoa^leguldits äai ne- ' ' ka t§s --vertiba pm Tlkai tö^airäkkärt ™, #ai!:il|detainl*tumä iäg;^löi#:sri' ylss mv [•iiJiaä8:'''€ät!toi:'dzej0n -5^^^^^ ÄÄ"|aigma;~kaut-öf Ip.), ift^ä^K^^ Sväbes teÄinteil^älam^ ftadaita,kaaritedmisku kad ^^^^:i|kisbutulalits ti«^ ll^&ljniäslt^ darba ä ^iÄls,.MS, vien,, t i ^ T pää 'ItoJ^tori^ Tapat gas iÄyttoaidstUödzejai, Jam ^""'^ ]8s;'ptlnt^_;i^^^ Ar ««»Äkeiitoiäitäri; Bet an ÄlaterÄ dzejölu, ves friffliäeJr un teat- zet M-i-^fot.viiju savi *' sini U —«.wi5u; Pat - diäj —gHstot, „Murd prtlfl sjsaas^refleEsljas?, cieäi , J ! »Kp .teiktu vecais (Dd •fifte^vMlas, 10., lp.) si .*:^ate--: yist«mieka ä Ä ^ ^ u s M s k a - pas,] |WsS»pergamehta mi 5 r«;.ia.. 134.-135.. ipj kus' P-TOttiJstt-tautas ns. Mi^^^' 3o ..Sirds V M citu., sonel un NS-I gataj • l i ^ stiprikl^ iin , }^ valbdas ^^^^ dzeji v i i t e : -
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 24, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-24 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471024 |
Description
Title | 1947-10-24-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | i i i l Ä S i i l i i i lS •^1 ff Kfr. ,80 (87) 1947. g. 2 i oktobH . Air nutors vgrdu vai inicllUem pa-ifakstltajod rakstoi izteiktSs domai liav katrS ZIQS an r@daHci]as dömas. LATVISSU YMCAi UN ¥WCÄS N O D A ^ U DMiEOÄTI T i l i DI£!^ APSFEIEDGS V I E N O J A S PÄRJAU NO D^EBlBAS l ^ B O G E A M MU txil friinöu jöilas lätvieSu YMGAs uri In^C^ nodaju koriferenci piedalijas |eSäre|a^ B* IlÄdzi^ Pasai^es stäySja Seleiipjs, Özlriral^ KanS- ^ajjv m . ^ i A 1 I Pärskatu snledza sekretärs. J. Ozols iVai jftj man varStu pateUrt oriekänleka vietn. A. nako celu uz N; ielu?" - lautäjisikäds Kacens; Qenerälsckretärs B HadzlnS cejotäjs xninchenietiiA, un tps iSäcis zi2;ioja par nodalu darbibu citäj? val-skaidrot apmeram tä: ,,Si te .ir ,pela gtfa un YMCAs pasaules konferenoi Pils, i^la. Ejöt pa to, jQs nönäksi^^^ Anglija pie sutniecTbas Seilinga lelS. Nogiu^^^^^ latvieäu YMCAs sakaru izlesiet tiz Ludviga k l u un tad taiani Uentrs un atsevi§^:§s vietäs Jau mösu uz priekSu.... Tad nSkö i^atsnarm.. YM.CAs biedri uzi;^emti par piltntiesT- ,^a, betkur tad ir:N. iela?" -4^ gajiem locekUem Andilas YMCAs, ielä?? To gan es nezinu. j^ur dota ar! iespeja dibinät latvieSu Sis bavärieSu anekdots nak prata, i^lubus. Visas latvieäu YMCAs orgar doniäjöt par to, ka l!dz§in§j§s/trim- U^^^ apvienojuääs VaciJS atiau^ das' laitaa Ir pieradlJuSas, ka 0sam ^otas latvleäi; YMCAs centräläs val-dlözgan/ spSjigl' improVizäcijä uif^fP^ des vadlbä. YMCAs pasaules konfe-stSklu. spiestl elastfgi pleläg6j$mles U^ncS Edinburga k§ ASV, ta KanSdas vlpheifedomäjSkiem apstäkliem. Esam y^CAs delegäti solijuäies sSkt plaSu bijuSl, uh kad väj^ga esam, gan ^,mg- ^kciju, lai uzlabotu paltdzibas snleg-beju" galdrtieki, gan atiklinjeld^ gan g^j^u^ rGpeties par imigrädlas /ärgbnleki, kas no lupatäm pägatavo hgspgju paätrinääanu. Vlspär konfe-ap^ erbus, gan automechaniki, kas no k-^j^ce Ipaäu vgribuveltTjusi DP jau- IQ&^U kaudzes pagatavo iimuzlnus. täjumiem, nodibinata komisija, kas -Esam pierädLiuSi: kä labi öpSjam Ljarbosles DP apstäkju noskaidroSa-orienteties pasaules pilsetu i;ielu Ugi^ mudSekll, bet r-. N. ielu tom^r nezi- ^ ^ ^ 3 galtä kca^ference pieijgma nam. ,Pie tam mtJsu orientgäanas L^a^^ijj^^jas /turpmffial darbTbai un izpauäas vai vi^mgi ka areja lev$leja näkamajam posmam jaunas 4lena sekas, OrgatUzatori^^-^ rpöÄu Uj^^^^^ Prezidiji A- Dam-sp §Jaä parädljuSäs ar!. daXaduj saj bj^crvskl, A. Kacenu, T. Erdmani biedrisku instituciäu dzemdin^ana, (YWCA), M . tJdri (YWCA), H . Purii^ti; bet^pralktiskisjosläs/sekmes bljväas,' uzni^fgl l2$ata>tliBs, paväjas. ; Prtktiskis joslas organizjtoriskii J j | | | f | i IPCiniC^ d l l f Y li mSs esäm - kotiservStivl.* Koriser- U a U l U A l ^ 9 l i i ^ | 4 ^ UU vSttvlsms varbat ir Wisnl tas d^^^ ^Latvijas satnis Vaäington§ Dr. l>is, kas saimnieciskas josla$^™^ Bllmanis 8, oktobri siltaa K. Za-ndtttr8} irglu21.«^^ un sav§ värdä iesniedzis UN -ktdil^jam pirms gada/pirms d^^^^^^ Trigvem LI me-gadiem kSdä bijam^sayls m^jäg. JaUo^^^^ par Latvijaa situäciju. ^lasäm; ka cltas zfemSö, kur eVeM^^^^ sacerSjiä senä;tor9 M. VarStu Vest mQsu fitas, ir notlkusi U^j^g^^^ rpai paää laikä- Dr. A. B i l - mflsu .?irödizprat^5 JJ^^^^^"!: «^anis lesniedzis generälsekretäram speöiSllz§äan§s, tad .labi Ja PabHlna- ^ i fotostatiskas dokumentu kopijas. :.ml^s, bet -r kas mums tur A^asi u.yj.gg apstiprinSts mdsu söt3:ia sta- P&u uistyerS kurpnieks j6jrt?o}to ^ar! fakts, ka Savienotäs vtrs, ka? prot no daliem ädas^^^ba- y^^jg joprbjam atzist Latviju par Ilom vlens patspa^atavöt ap^vus, s^^gygj^^ ^1^^^ ^Tj^p^t lesnlegta ta namdaMö vto, kas prot uzcelt namu, ^okumenta kopija, ar ko Latvijas un;tne^chanlWm jatlek ^^^^^ valdlba pie$l|:irusi &rk§rt§jas darbiem, kam sakars ar mech^^^ s^tnim Kärlim Zarinam Ta;tas bila paSu mSjas, bet ta, nav . j^j. ^ Bllmanim kä vipa viet-vl$ ur.' I nlekam. . Nesen nometnSs. izceloäknali uz Katifidu varSjÄ ^pietelktles neliels v^äkalts drebnieku, vecumä Hdz 58 ga-^ \dlte. Varsia pletelkties art ^m^r)M ^ cilVSkl. tik izdeVigs piedaväjums Beidzot ^.. _ , Libekas DP nometnes aa^emts tu-neblja' sanemts'^ v8l ne no viönaa 1 rienes militäräs parvaldes paziiiio-imlgracijas 7,e,mes, Bet tas nav tas jums, ka ap 1. novembri saköies zlmx^äkals. ZImlgakaislrtas,koka- Anglijä nodarbinäto strädnieku ^- ^nfidieäl saprot par drebnieku. Un meiju parveäana uz Angliju. Pirms IzrSdas, ka nar dr§bnieku vliji sauc [ parveäana? äitnenes locekjus p5c kadu ätsevläjj:u drebnleka amata-de-Jiespejas centisies apgädät ar a/p-talu pratSlu, pie kam äa}? gadijuma gerbu. Uz kugä pieauguSie sai;iems biia uzskaititas kSdas 20 äadas deta- li märcii^u, bet bSml Hdz 16 gacjUem laa, atseviä^:! reälstrejot pat tadus 10; SUii^iU kabatas naudas. Instrukcl-^ darbus ka aadlegäana, pogcaurumu Ja par Hdzi>ernamas bagaSas ap-metlnaäana, pbgu ieSaSana utt. Tä- m^riem vSVnav zinäma. tad nemaz nevajadz6ja Wt drebr . PieminStais pazii:iojums, kä raksta nlekam masu izpratng, vaJadzSja ti- ILibekas latvieäu informäcijas bi}e-kal pfast pieäht gataviem ap^örbiem tens, uzskatäms par pirmo, kas pbgas ttft — vargja reflektSt uz lece- »ficiaii apstiprina äimei;iu pärvieto-, loäanu Kanada. lanu^^z Angliju. No iepritkäSJiem iSlda arodu klasifikäclja, kä Ka- paskaidrojumiem izriet, ka par nadas gadilumä, d8iudz89 zemSs, Ipa- strädnieku ^menes locekjiem, kas ijt Amerikan nafnekäds lzi;i§mums. var reflektSt uz pärvesanu, atziti Tur no arodnieka neprasa vlspuslbu, | vienigi sievä vai virs un beml. bet. lespSjami pamatTgu kadu atse-viälj: as. darbibas praäanu, ko' mösu iiztvere var^saukt arl^par atseVJälju darba paijiemienu.- Un ja äo f aktu ne-1 i l O IB 61H11 gribam ignorSt, tad.no ta butu tai-sami ari pi-aktlskl secinajymi, kas ^r»-^,.^ pie tam 5a]a gadijuma mums izde- ^ U Z l V© "^liuaivigaduamesöurojamiesparl dzives ardiiva prakiisko arodu pratSJu zemo pro- S^^!?^, ^^^^Jf^ ^aditaju centu masu vida un runäjam parhj^^^^iJ^i ^La«^^^ Sloku:. (13b) par*oWSanos. Dztves re§litäte ta- Ne^o^tingen/Ii^^ St Paulusstift, das parskoloäänäs vajadzlbu ari par Latvian DP Camip. vSloäi dikta. Bet amatu nevar iema- Novemb^ra beigäs paredzets rikot cities päris mSneäos, im „kafl zina, Keniptenes IRO novada DP darba cik llgi te vSl basim,. vai ir pavisam skati. IRO galvenä mitne Heidelber-vSrts täda vinilenä ko sakt." Alzbil- gä paskaidrots, kll skate ieiags ASV dinamies ari, ka ir neiedomäjamas valdibaa locek^us un > augstäkäs gratlbas arodu apmäcibu vajadzi- amatöprsonas, kas tajä laikä atra-bäm sagädät darbnlcu iekartaa prak- disies an>eräcäi;iiu joslä. ti^iem darblem. \^ \ Libekas transitnometne „RIga" ar Viss ta^ patiesl ta ar! ir,^ ja runa- administräcijas personälu un nomet-. im par namdaru,^ mechanil^, tech- novietotiem strädniekiem darbam nUpi utt sagatavosanu resp. cilveku Canada un Austrälijä päreeltä uz pärskoloäanu par äo nozafu specialis- Ventdorfu tiem masu uztvere. Bet (cik reiz* tas jau sacits?!)nies tomer neesam centrs, ap ko grieJas pasaule un kas 1 apmäcibäm pavisam, vai tad labäk var noteikt, .kas saucams par tech- nav no vispusiguma un pamatlguma nlki un kas n§. Täpec glu2i mierigu atteikties un tä Vietä organizet at-prätu. varam piei^iemt ari to izpratni, seviä^u äauru käda aroda darba pa-kaS p'ar drebniekiem atzist cilvekus, ^emiena iemäciäanu pec iespejas kas prot veikli pieäut pogas. Uft ja daudziem. Sädu apmäcibu organize-tadu izpratni piei:iemam, tad par- sana katrä, zii:iä daudz vienkärääka, fikoloäanäs un käda praktiska aroda tä prasa mazäk technisko ierlöu, aiz-lEVälifikäciJas iegöäana neliekas apmäcitiem ne. tik grati sfisniedzama, he ar! gruti dazä , gadijuma paäljlf vairäk prak-noorgänlzgjama pat' tagadejos ap- tisku iespeju, nekä lidzäinejais vis-fiklos. pusigums. Attiecigiem speciälistiem butu no- Ar savu darbu mes tagad izejam pletni .jäapsver, vai nu kä pärorgani- pasaules. darba birzä. Ja grlbam tur zet tagadejos arodu kursus, kam pie gut labäkus panäkiimus, tad jästude visas to paätrinätas programmas to- un jäpeta darba piedäväjumi im ar mer vei daudz teoretiskäs bagäzas un tiem saskaijiä jäorganize ari apmäci-kas tomer vei stipri „vispusigi". Zi- baö. No vispusiguma jävirzäs uz Aäms, vispxisigums nav Jaunums,! bet saurur pavisam äauru spedälitäti. ]u nu tä sasniegäanai jäatsJdiäs no | — a b a — mic. A. Lasi un A, Ogrii^u; revlsi* jas komisiji;,J. GrTnvaldu, M. Kärk-» liiiiu (YMCA) un T. Kieli. Pec konferences turpat Erlangenä dividienas notika ar! latvieäu YMCAs un YWCAs jaunatnes vadi-taju apspHede. Tajä refer§ja mac A. LOsis, mäc,^ Gulbls, A. Laki, K. Dzirkalis, J. Pälens, J. Riijfeis un Fr. Döka. Referätiem sekoja debates, kas notika yairakis diskusiju grupa& Sanäksme atzina, ka jau tagad trim-das apstäkU bistami apdraud latvieäu jaunatnes attistibu un l!dz ar to tautas nacionäläs eksistences pastä-v! bu. Emigräcijä äie apstäkji v§l pasliktinäsies, jo izredzes uz vienko-pus izceloäanu nav Helaa. Täpec vairäk kä jebkad järapSjas, lal parallS-H skolas mäcTbäm notlktu ari Jau-nieäu reH^iski-gtiskä, sociälä un f i - ziskä audzlnääana, vadoties no tautas nacionäiam interesgm/ So darbif nevar veikt tlkai ifimene un skola, bet tajä. aktiva lidzdaliba piekrit ar! baz-nicai, jaunatnes organizäcijäm, zi-nätnes tm mäkslas darblnieklem im jo sevlälf:i presei. Lai izvalritos no launäm kiadäm turpmaka darbä, at-kläti jäatzist ITdzäinSjas kiadas un trauc§täji apstäkli. Skolai; baznicai un organizäcijäm jämeklS jaunl audzinääanas veidl un metodes, pie-m §rojoties tagadSjiem apstakliem. Ar! baznica nav spSjusl saistit jau-^ natni pie sevis xm ne vienm§r alci-nätäja balss ir atradusi pareizos vär-dus.' Täpai ar! organizäciju darbiba vei atrodäjs paäveidoäanäs stadijä, un ne vienraar to darbinieku rindäs redzami äim darbam piemSrotäkiei Ari atsaucTba no zinätnieku un mäkslinieku puses ne vienmer bi-jusi pietiekama. Daireiz labl domä-täs rezolucijas im: lemumi paliek ti-kai uz papira, jo trukst merlj:tiecTgas, neatlaidigas' gribas un koordinäcijas no aygstäkäs vadibas. : Tälab sanäksme vienojäs, ka visas latvieäu trimdas saimes apjomä Jä-nospraui prögramma saskai:iotai jaunatnes ärpusskolas audzlnääanal uz skolu» bazhicas \m [ organizäciju sa darbibas princlpa un. piesaistot äiem mSrkiem zinatnes, makslas un preses darbiniekus. NometnSs dibinamas jaunatnes jautSjumu padomdevejas komisijas, kur jäapvienojäs skolu* baznicas, organizäciju un makslas - zinatnes darbiniekiem un. Jo sÄvläljd bSmu vecäkiem. ParaHSU b§mu vai jaunieäu zlnätniskai un arodu apma-cibai nopietna vSrlba javelta rell- ^ski-atisk^i un sociälai audzinääa* nai, tiecoties p6c kristlgas bräHbas un demokratisma ideäliem, tautas nacionälo Intereäu garä. Tapat vel-täma nopietnaveriba jaunieäu ve-seligai^ attistlbal, izmantojot vingro-äanu ufi »porta speles, saskaijojot täa ar skolu mäcibu programmu un är-stu uzraudziba. Pie YMCAs un YWCAs nodajam dibinami jaunl^u pulcl^. Sevlälj:a uzmaniba jävelti tautas gara mantu kopäanai un sa-glabääanai, kä ar! personigäs stäjas izkopäanai xm pasaules uzskata vel-doäanal Konferences dienu vakaros, vle-siem patikamus br!2us sagädäja Er-^ langenas YMCAs nodajas teätra un tautisko deju kopa ar teätra izrä-dim; dejäm un citiem priekänemsu- •mienv J. Ozols ^^Latvijas*^ rsdakdja säi^toxM du L oktobri Buiaii^ A i r t il rakstitu vii^uli: J^tvijas redaktoram, Oinobvirgl. Gienits kungs un tautietil Esmu sai^emis vairäkus Jasu ver-tlgä laikraksta numurus un Jums )oti pateicos. Piedodiet, ka rakstu angUski, bet domiju, ka paireizijoa apstak)os bOs labik rakstit lai va-lodä. Jus varStu interes§t zii^a, ka ieit ir noorganizats latvieäu, igauQU un Hetuvieiu pllsopu birojs, lal dotu Ar-gentinas imigräcijas minlstrijai (In-stituto Etnico Nadonal) padomus imigräcijas lietäs. Individuälu izcelotäju labä es va-retu kaut ko darit, ja tie batu i ^ - ciälisti äädos arodos: inäenie^i — mechaniljd un elektriy, lauksalm-niecibas inienierl un clti tedmlski apniäciti darblrileki; pielägotäjl, ka- 16jl, kufeu bavatäjl, dzelzslietuvju speciailstl,' elektrlljd, katlu .kurinä-täjl un cltl specläHstl, kas var stra-dät maäinu darbnicäs, motoru darb-nicas, kulu bavatavas, katlu ba-vgtaväs, dzelzalletuvSs, !si sakot — metallsträdnlekl.' mneXo arodu specläHstus varStu nodarl^lnät manäi darbn!c8i vai fabrikäs. Te ir loti Hela pleprasijums pSc visäda velda kvalificetiem strädnie- Jdem, un ja käds grib braukt äurp - lai vii?ä raksta tieäi man. Mana adrese: Carlos Baumans, Ing. Mec, casOle Chile No, 579, Buenos Aires, Argentine. Paraati^ pasta iQtljumi us Sejic nik apmeram 3 mineäus, ti, ka teicu liitot gaisa pastu. Ar lablkiem sveideniosi us vHijumiem JOsu K. Baumans.** Lasltäjiem, kas veiatos äo tauti( Raumana piedävizumu izma&tot t@ic^ takstit anglu vabdi. * lepazistina amerikäi^us ar mu: stävokli CSnltiJs par mOsu emigrädjas vok}a uriaboäanU ir Dions A. Le (John A. Lerdi), kam vecäki bi}\ latvieäi, un ar! pats ppot runit lasit latviski. Vipä dz!vo Kllvlenc Ohio ätatä, un lad^ pazi^ot taut äiem Eiropä, ka dara visu iespSji lai palidzätu latvieSiem grQI Paärelz vii^ä varot rakstit vSs vienigi dtiem Amerlkas l a t v i ^i ar eeribu, ka tam Izdoäoties päl virdus, kas atvSrtu amerika^u dis pret nelaimigajlem dlvSkif amerlkixjLU un anglu joslas DP metnSs. Lerdxs nodomajls amej pus lepazlstinät ar vii^a ricibi äajäm DP^ vSstuiam, bet noräda tai tieäiem Väcljä, ki^ vli^Ä nav KlJ lendes latvieäu kopas vadltäjs strädä tikai savu labäkOsdomu l( _ slnäts. D l A. Lerdia adrese; 80l Schaaf Bd, Cleveland 9, Ohio, lerosinäti päf kärtojumi ^iimazij^ * programmävS QIMNAZUU LATVIBSXI VALODAS SEOLOTSJU KONFBRENCB FtSBAGHS Ar britu kontrolkomiaijaa rlkoju-mu par mazo nometpu apvienoäanu, ari Oldenbur^as rajonä notiek no-meti; iu pärkärtoäana, kas skar ar! latvieäu nometnes. Ta Hana (Täla-vas) nometne jau pärvietota uz Zandi pie Bokhomas. Tapat uz turieni pärcel ari Vechtas (Priedalnes) nometnes latvieäus. Ari Oldenburgä ygl priväU dzivojoäiem • latvieälem paredzama pärvietoSanäs uz nomet-nem. Par Zalcburgas ev. lut. latvieäu draudzes baznicas priekänieku ieve-lets K. Suna, par vietnieku V. CJoba/ sekretäru A. EgHtis, kasieri- M. Avena un valdes loc. V. RalkovMcis. Baznicas nodeva noteikta vienas dienas algas apmerä. gada, bet ne mazäk par 5 äiliz;iiem. Nevlens braucejs darbiem Axisträ-lijä un Francijä nepieteicäs ?:iles baltiesu nometne, kad tur ieradäs äo zemju pärstävji. Kanädieäu ko^ misija meiu darbiem par piemero-tiem izraudzija O^iles nometnes 9 latvieäus im 15 Hetuvieäus. — l ^ i - les nometnes> saimniecibas komitejä ieveleja ^priekän. Dr. Me|^, Bgrtul-sonu, Sneideru, Valdmani im Hetuvieäus Cizeiki tm Valiukasu. Austrijas apgabala latvieäu sabied-riskä liesa, caurskatot apsudzibu pret bij. Tiroles latvieäu komitejas priekäkedi inz. A. Kalpiij[u par vi^a darbibu äaja komitejä, apsQdzeto sodijusi ar izslegäanu no nometnes uz 6 meneäiem un aizHegumu le^emt sabiedriskus amatus uz vienu gadu. Tiesa apmierinäjusi ari daju LSK civflprasibas. Grevenes latvieäu nometne tuvä-kä laikä paredzets säkttraktoristu kursus. 50 latvieäu valodäs ftlmnazlju &o-lotäjl no amerlkli;iu, ahglu un franJSu joslas 19. un 20. oktobri pulcijäs konferenca, ko Fiäbächa blja sasau-* kusi LCK lzgl!t!bas hozare sadarbl-bä ar Bavärljas baltu fllologu kopu. Dlvl dienas skoloiäjl referatos, pär-runäs un paraugstundis guva jau-nas ieroahes paidagojjiakos jautäju-mos. Konferehd ar «vitbrldi levadlja prot Dr. L. BSrzhjä, atkiaja BavBri-jas apgabala skolu direktors J . Zu-bans, bet LCK IzgHtlbas nozares va-dltÄjs J . Celms norädlja, ka kon-fierehcS varltu rasties ari lerosinä* jumi miclbu programmas papildinä- S^anal \un nelieläm pärgrozibäm. So mSrlpi velkäanal dlevpaligU novaiä-^ ja no Fiäbachas nometnes vecBkals J , Poruks un admlnisträtors E. Abele, no Bavirijas baltu fllologu kopas Zlnalda Lazda un LCK Xr-pusstkolas audzlnBäanas nozares va* dltäjs K. Lobe. Plaäo un ierosmam bagito re-ferätu viriml sika prot L. Berzli?5 par tautas dzeju, lerosinidams tau-tasdzlesmu vikäanu un kriäanu ari masu dlenäs un apstiklos. Prot K. Karklli:iä referSja par jaun&o Uterä-taru, Zlnalda Lazda par latviako audzlniäanu latvieäu falodas stun-das, E. Alstars par clttautu Uterä-taras macISanu, ierosinädams d a^ progranunas parkärtojumua. Literä-tOras kursa beigäs skoleniem jä-pastästa par tiem latvieäu autoriem, kuru darbi tulkojumus gäjuäi piri masu zemes vaditijami kas to ap-solija levgrot, programmu paplldlnot. Vei referätus lasiin A. Kalni^ä par gramatikas mäcläanu, J . Biaoli^ par rakstu darbiem un latvieäu valodas skolotäja darba organlzeäanu, bet prot E. Blese bija atsatijis referätu — vecäkäs literätaras visparSjä rto-z! me un A. ÄboliijJ tezes par rakstu darbiem. paraugstundis konferences dallbniekiem blja izde-vibas varot savu vecöco un piedzl-vojuääko köUegu darbu un tä meto- Latvielu sportistu panäkumi Austrijä Treädien no saclkstem Austrijä atgriezäs musu boksetäjl, basketbo-listi un gklda tenisisti. Sacenslbäs Bregencä un Feldkirdiä latvieäu sportisti guva labas sekmes. Bokse-täji Bregencä uzvareja Insbrukas iz-lasl 11—3 un ari oträ startä Feldkirdiä nezaudeja nevlenu^ciw. Par Foralbergas sporta denitäju miluli kjuvis Zanis Smits. Ar! äoreiz yii;ia uzvarasV bija visiespaidigäkäs. Bregencä Smits pieveica vienu no Austrijas labakajiem b^ksetäjiem I^uberu un Felc^irdiä uzvareja fran-öu armijas Väcijas okupädjas vie-nibu meistaru Beriu. Basketbolä latvieäu vieniba izcmija pirmo vietu^ uzvarot Tibingenas lietuvieäu stu-dentu vienibu 34—32 un finälä Lan-genargenas franöu militäräs skolas vienibu 51—22. Galda tenisa tumlrä 1. vietu guva V. Cika, starpspelSs uzvarot pat Foralbergas meistaru Riku. H. M . des. Kä pac referätiem, tä pie raugstundäm notika, dzivas debät un' ar! lletiskB krltlka. . Pärrunäjot paldagoiisku . iespieäanas iespajas, mane$r,akf „Ce]ä" redaktors V., Meiezers s] l!ja turpmäk katri numuri vit ieapledloksnl latvieäu valodas ^ o l taju rakstlem. A. Dravhleks zl^o] ka paidago^kus rakptus läb] leaplestu ar! A. Baumdb^a redi( „Latvju Domaa". \ Valrakl skolotBji' leroslnaja, batu jäpallellna latvieäu vai stundti skalts, ple kam/konfereji plei:iama un IzgUtlbas Uetu vadI4 atzina Z. Lazdas lesnlegto rezoia( ät^aut skolim pSc vajadzibas pall llnät latvielu valodas stundu skalf bet ne vairäk par 1 stundu nedf Skolotäji vlenbalsigi^ izteicäs ari;l J. Jaunsudrabii^a un A.. Saullf darbu Iztirzääanu ^mnazijas. veiamiem, grozljumlem literätQ] progranunä uzdeva Bavärljas b( fllologu kopal. IzsOtlt skolBm taujas lapas, Uz Jcuru materiaiu mata LCK IzgHtlbas nozare If par programmas pärveldoäany. krita latvieäu valodas mäci^ Hdzekju kabineta organiz5äanal,| darbu liietlcot skolotäjam 3.7A FJSbachä. V. Meäezers apsoHja balstu uzfilkates mäcibas Hdzekju: #yairoäanal spiestuvB. Pärrunäs vairäkäm vBl vajadzigäm mäc gräniatäm clttautu Hterätarä, par; lamu atzina. lesplest A. Silla mita f Konference blja labl organizStf prezidlja — prof. K. KärkUi^a,! Lazdas un J . BlCola — vadibB teja lietiä^ ^ Arv. B o l ä t e li VESI UIE^ REDAKCm A. P a e g l l s , Vinibugä LABA IZDSVIBA Lalkam yisäs amerlkäijiU J< nometnBs bemi sa^dSmuäl ASV Jt natnes Sarkana Krusta dävanu niäus, kurlem plevlenotas ari te^ gatavotäju amerlkäijrti jaunieäu: lu adreses. Jau plekläjlba prasa, lai par ras iädas dävanas sai;Lem$anu Jaunatnes iSaricanam Krustam ^ teiktos, kädam nolökam, salniäi pieliktas pat ipaäas aplokshes. äie sainiäl ir labs legansts ar! ^Amerikä atgädinät. Ja sainiäu ^emeji • pateicibas vestuli nosat| ne vien Jaunatnes Sarkana birojam uz Vaäingtonu, bet ari rai skolai un katram skolniek? kuru adresesatrodas sainit!,: mazäkais vairäk tukstoäi ameriks skolnieku sai>emtu v§stules no vieäu DP bemiem Väcijä. Ai kä^u bemi par slm vestulem titu mäjäs vecäkiem un tä dziem amerikä^iem butu kadu bi jäpadomä par to, ka tris gadus kara Eiropä vei» atrodas simtl< tukstoäu ciiveku, kam kara at^ei vinu mäjas, vii;iU dzives tiesibas kas arvien vei nikst un leni let bo*,^ jä. li un vien-lÄSflhfläa DVöWwö iSÄvöjtiffls, domu Ileieiapotin aarauj ädjlav^Hels. , anuBiasu tädtas un ipB föMötas A j ] * ^ satoa^leguldits äai ne- ' ' ka t§s --vertiba pm Tlkai tö^airäkkärt ™, #ai!:il|detainl*tumä iäg;^löi#:sri' ylss mv [•iiJiaä8:'''€ät!toi:'dzej0n -5^^^^^ ÄÄ"|aigma;~kaut-öf Ip.), ift^ä^K^^ Sväbes teÄinteil^älam^ ftadaita,kaaritedmisku kad ^^^^:i|kisbutulalits ti«^ ll^&ljniäslt^ darba ä ^iÄls,.MS, vien,, t i ^ T pää 'ItoJ^tori^ Tapat gas iÄyttoaidstUödzejai, Jam ^""'^ ]8s;'ptlnt^_;i^^^ Ar ««»Äkeiitoiäitäri; Bet an ÄlaterÄ dzejölu, ves friffliäeJr un teat- zet M-i-^fot.viiju savi *' sini U —«.wi5u; Pat - diäj —gHstot, „Murd prtlfl sjsaas^refleEsljas?, cieäi , J ! »Kp .teiktu vecais (Dd •fifte^vMlas, 10., lp.) si .*:^ate--: yist«mieka ä Ä ^ ^ u s M s k a - pas,] |WsS»pergamehta mi 5 r«;.ia.. 134.-135.. ipj kus' P-TOttiJstt-tautas ns. Mi^^^' 3o ..Sirds V M citu., sonel un NS-I gataj • l i ^ stiprikl^ iin , }^ valbdas ^^^^ dzeji v i i t e : - |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-24-02