Bavarijas Latviesu vestnesis, March 11, 1947

              m
m
i i
m
m
l -
Liicijs Endzelins
. » • .• .-.. . • usu sachistiirimdasdzTve
LatvieSu labakais Sachlsts
. en^grädjä Lucijs Endzelins dz.
1901. gi ,21. maija Terbatä. Sa-diu
sacis spelet 1925. g. rudeni
Äigas Sadia klubä. Nopietnos
tumiros absolvejis ap 300, bet
' ätrspeles.säcöistbäs pat vairä-kus
tdkstoios partlju.
MQsu Sadiistu salmes daiidzi spe-dgäkie
parstävji paliku5I dzimtene,
tomer ar! emigräcijä kvalitate Ir pie-tiekami
augsta. Sacensibas ar vacu
izlasi iatvleSu reprezeivtanti A. Rai>-
un A. Zimis ieguvuSi pat meis-tara
titiilus. Musu äadilstu kädrei-z
§jS labi slava täpec nav zudusi afl
iodlea. VSrojot pedejos tumirus
trimdä, var teikt. ka jaiina ceriba
Ir Elmärs Zem<?alis. Ja nostiorinä-
§ies vina vesellba un neizDaliks ru-plgs
darbs, tad Zemgalis speji5?8
turPinät mums zuduSo meistaru H.
Matlsona, Er..Api5enieka un V. Pet-rova
iizvaru sSrijas. Pec Hanavas
stanrtautiskft tumira atzlnlcS värdi
veltämi arl Mienraldim Juräevskim.
Vlpam gan v§l ]oti daudz Jästrada,
Bez tam gri)i$to9 ieteikt aizmirst
ltrsn§les partiias. MQsu 5 pa§reiz
labfikle Sadiisti Väciiä ir E. Zem-galis,
K. Ozols, A, Ra^l^ls, L. Drei-bergs
Un — iedro§inä§os teikt — arl
v§l es pats. Maoa Dartiläs vietu sa-
.dalijumu väretu pilni^i preclzet. Par
savu tcicamSko panäkumu sveSnie-cibas
laikä uzskatu izcinito uzvaru
(Hesenajä starptaut!skajä tumlrä Ha-
^Zväig^ne'S kas
befgusi spTdet
Neviens cits sportista pasaule nav
bijis tik ilgi slavas auestumos, kS
amerikäpu tenisists Villams Bils
' Tildens. 7 g. vecumä vii:i§ uzvarela
kädä zenu tumira. 13 g. pec tam
"Big Bill" kluva ASV nJeistars un
Jau ar 36 g, '„uz muguras** izcmtja
savu tre§o uzvaru neoficiälaläs pa-saules
meistarsacikstes Vimbledona.
42 g, V. vii?§ vei vienmSr bija sla-vens
un pat ar 51 gadu pem vei
skaitllas par vienu no ASV labak^-
jlem profesionäliem tenisistiem, Är-zemju
sporta prese no?.elo, ka ta^ad
tik ^ divaini beijTUsles pasaules visu
laiku labakä tenisista kariera: par
käda 9 g, v. zena pavedinaSanu Til-dens
notiesäts ar 9 m^nei&iem cie-tumi.
nava, kad nezaudeju nevienu parti-j
a Sis sarikojums man ]otl atgä-dinäja
Vaii;iodes 1. starptautlsko tur-niru
1943. g. rudeni, kur ari paliku . .
bez zaudejumiera un kopä ar Uetu- J^urnu ^vu;d^^^g^^^^^^
vieSu meistaru Valtoni dalijäm 1. un.yestare. Ir f^^^^^
L. Drobnijs - cechu
labakais sportists
Cedioslovakija ir zeme ar 800 le-dushokeja
klubiem un 20.000 spele-täjiem!
T§de| nav brinumjj, ka 6echi
nesen sacikstes PragI izcinlja pasau­les^
meistaniosaukumu. Slidu panS-
2. vietu.
LatvieSu äachistu täläko progresu'
loti kave literäturas trukums. Lai
gutu panäkumus, ari iachä nepiecie-
§ams stingrs darbs, izmantojot mo-demäs
atzii^as \in sekojot starptau-tiskiem
sarikojuimiem, ku^u rezul-tätus
teoretiljd pamatigi analize un
pec tam nodod Jadiistu saimes rici-bä.
Sadia teorlja nekad nav sastin-gusi.
Dro§i vien ari tagad raduMes
jaunumi, Ir jau gan tä, ka daudzas
atzitas lietas pärv§rte un atkal ot-rädi
^ nopeltus turplnäjumus un
variantus cel godä.
Tas, kädä virzienä veidojusies Sa­dia
teorijas attistiba pSdejos gados,
latvieäu speletäjlem emigräcijä pa-licis
nezinäms, SajS zi^ä trukst jeb-kädu
iespeju. Vai mazliet palldzet
nevaretu YMCA?
öempionu un ledushökejistu Jtarosla-vu
Drobniju öechi tagad u::skata par
savu snortistu Nr. 1. Pasaules meis­tarsacikstes
Pragä skatltäju yidu bi-ja
ärl valsts prezidents E. Bene§s,
Cechiem sacikstes nekläjas viegll.
Pec 1—2 zaudejuma zviediiepi vlsas
ceribas jau bija zaudetas. Bet tad
austrieSi pärsneja Zvi^driju 2—1,
uzvareja ari ASV 6—1 un öechiem
ce)§ uz Pasaules meistara godu bija
brivs. Sajäs speles skatitäji nemi-tigi
sauca: ,.Austria! Austria" un pec
sDelgm austrie§u sportistus apdavi-näja
ar anaviem, ci^aretSm, ziediem
un §okolädi, jo austrieSu panäkumi
?orelz biia ari öediu uzvara. Jau-nä
pasaules meistarvieniba marta
pirmajäs dieriäs viesoläs- GarmiSä-
IZVELKUMI NO FEANCU 21JRNÄLISTA
IVE PELBARA RAKSTO S E ^ UN KRIEVU
?ALSTSVIRU SARUNÄM K A ^ LAIKÄ
19 dienu pec väcu uzbrukuma 1 §ies un ang}u feeherälkonsuls Mas*
Krievijai — 1941. gada 10. julijä kavä Tents, kas labi pazistams arl
Maskavä ieradies britu valdibas latvieiiem no viija darblbas laika
pärstävis sers Stafords Kripss, ku- Rigä kä konsuls un latviesu valodas
ram bijis uzdots noslegt savstarpejas pratejs, krievu valodä llguma pa,
palidzibas llgumu ar Padomju Sa- rakstiäanas ceremonijas laikä teicia"
vienibu. Uzdevums nav bijis vieg-Sta}inaöi: „Savädi, ka Jus pats ne*
lais. Agräko gadu pärpratumi un pärakstat §o ligumu . . ."
nesapraSanäs radiju§i savstar^ju Täläkas komplikacijas raduSäs pie
neuzticibu. Maskava uzskatijusi jautäjuma par noslegta liguma stä*
Ceröilu par savu nesamierinamu pre- Sanos spekä. Molotovs domäjis, ka
|inieku un Cemberlena politikas tur- ligums stäjas spekä lidz ar tä parak.
plnätäju. Gemberlens, tapat kä fran- sti§anu,Vbet angju vestnieclba Hu*
öu ärlietu ministrs Bone^ pec krievu skatijusi, ka spekä stääanäs proto*
domäm, neesot saskatij>s neko neve-1 kolu varetu1 ppaarraakkssttiitt ttiikkaaii pHePcP ipma,-. .
lamu Hitlera plänos padarit Kirievi-1 §a pilnvarojuma saijemSanas no Lon*
ju par „Väcu Indiju.*^ Draudus donas. ICripss tomer ap^emies pa*
Partenkirdienä. Gechi uzvareja JAnglijat, sakara ar väcu speka pie- rakstit lo protokolu bez sazinä§aa5s
amerikänu karavirus 14—1 un 13—8.1 augäanu, butu kompensejuSi tieSie ar Londonu. i
tas bija lielisks ledushökejsl legiivumi Centrälä Äzijä un Tuvajos Maskavas noskai?ojums , bijis jo*
un Tälajös austrumos. | projam neuzticlbas pilns\ Angju mi.
Ari Zviedrija ang jaufli
Ja Hitlera pläns^parspIti'Minche-^i"^^^^^^ Maskavä )oti
nesnollgumam, neesot pie^ildij^ piei^Smis täs
SPORTA NOTIKXJMI DZIMTk^lNG
Maskavas „Dinanio" basketbolisti
viesu speles Rlgä uzvareja latvieäu
studentus 31—24 uh lUgas meistaru
„Daugavu" (Krauklis uc) 04-^18. —
Rigas meistarsacikstes ätrslidoSanä
VEF laukumä 500 m slidojumä uz­vareja
Strods 47,8 sek., 1000 m —
Astaäevskis 2:45,3 min,, 3000 m —
Strods 5:28,5 "min. un 5ÖÖ0 m — As-taSevskis
9:47,9 min.
Stokholmä notlka latvieSu basket-bolistu
zibensturnirs. Piedalijäs '6
vienibas, ari province dzivojoäie tau-tieäi.
Uzvareja YMCAs 1. vieniba
(Smits, Ritums, Lasmanis, Kreic-bergs,
Grieze). Laikr. „Latvju Värds"
raksta: ,,Lai nu paliek ar „veca-jiem'*
kä bijis, bet ti)jrami v5n)t jau-no
basketbolistu Lasmai>a un Sl^el-tes
atjautigo UH veiksmigo darbibu."
Skelte darbojas Stokholmas skplenu
vienlbä „Melnie IcraukliSl.** ^
MtSU LABÄKIE BASKETBOLISTI
LIBEKS
Jau.telegrammä no Libekas ziiio^
jäm, ka angju joslaslatvie§u basket­bolisti
uzvärSja amerikäijiu joslas iz-lases
vienibu 34—28, bet turiei^es
„Riga" zaudeja dienvidniekiem
37—39. Täs bija skaistas basketbola
dienas Libekä. Ziemejnieku uzvara
uzskatäma par pelnltu. Vieniba dar­bojas
Joti saskaijioti un veiksmTgi
prata izmantot patälos metienus. Ta-öu
speles iznäkuma visai svarigi iz-rädijäs
2 apstäkji: pirmkärt — sa-cilcste
vajadzeja iztikt bez Darmätä-tes
,,Kursas** sp^letäja Veisa, kas
stude Bonnä un laikä nevareja le-rasties,
ötrkärt— libekieSu veiksme
metienos^ bet jo sevi§lj:i Zebeliija lie-liskais
sasniegums, An!ierikäT;iu jos­las
vienlbä negaiditi labi speleja
Igenbergs. Safcikäu otrajä dienä
dienvidnieku labä- smagäkos uzdevu-mus
säkumä pavelca Hanavas bas­ketbolisti.
Pec tam amerikänu jos­las
vienibas sastädlitäjs A. Aizstrauts
izdarija takti^ki ]oti • pareizu spel§-
^äju maii;iu, aicinot laukumä darm-
.§tatiesus. Abäs dlenäs viens pats
Zebelii;i5 ieguva 30 punktu. Sajä
Kara gusteknu iiktenis
Parize sakuääs . amerikai;iu uh
Iranöu sarunas par to väcu kaj-a
gQsteki;^u atbrivofianu, kufus ameri-kä^
i savä laikä aizdeva franöiem,
lai tie palidzetu Prancijas atjauno-
Sanas darbos. Amerikäpi pieprasi-
Juäi, lai §os gQstekpus atbrivo lidz
filgadia oktobrim, kamer franöl velas
paturet vii>us lidz 1948. gadam, kad
tie cer .atvietot viijiu darba speku ar
brivprätigi saverv§tiem strädnie-kiem.
Sarunu säkiunä franöi paskaidro-ju
§i, ka no vairäk kä 700.000 gustek-i;
iiem, kb tie pänjiemuSi no amerikä-i?
iem, vixfix sarakstos esot tikai vei
#40.000v Pärejie esot vai nu atbri-voti,
vai izbSguäi, vai miruSi. Ame­rikani
par §a 300.000 gUstekpu pazu-
Sanu tagad pieprasa noteiktas zipas,
jo franeiem paäiem neesot biju§as<
tieabas tos atbrivot, bet Sarkanais
Krusts, kas pärraudzijis gustekpu
nometnes, nav zipojis ne par nepa-rasti
lielu izbeguSo^ ne ari par lielu
miru§o skaitu.
Italijas aizsardzibas ministrs Gas-paralio,
p& italoJiberäJu laikraksta
,.niesorgimento" z}i?äm, kuvas pär-nemis
„paily M.ail", pazii^ojis, ka no
Krievija? atgrieziliies tikai 12.513
gusteki?i, kamer tp kopskaitu ' itaji
verte.uz ep-^SOiOOO. Vaifums, pec
italu ^i^äni, esot mii^uSi ar tifu. Gas
«ItATVUAS*' ABONEMBNTS»
pasutinoi laikraksta pa atsev:^-
([ieni eksemplariem (lidz 3 ek
maksa RM 5.— menesi; pasutiu
kollektivi väirak par 3 eksemplu
rieni RM 4.-- menesi par ek-semplärn
» Sludinaiumu maksa;
RM 2.-^ par vietislejigii iespied-rindu
vai tai atbiistcsu telpu;
piederigo mekiesanas siudinäjumi
lidz 4 rindam'— RM 4.—; garäki
par 4 rindäm pec parasta tarifa.
Abonementa pieteikiimifj sludi-najmiii,
iiaädas pärvedomi un
koresipönäence adresejama ,»Lat^
vijai^ (IBb) GOnzburg/D.» Biir-germeteter
• Landmänn-Platz 7.
parato paskaidrojis,, ka krievu laijc-raksti
1943.. g. zipojuäi par 80.000
ita}u gusteki^iem kiievu rieibä. Ne­sen
padomju valdiba esot paziijiojusi,
ka, atskaitot 30 aizturetus ka]ra no-ziedzniekus,
visi itaju gusteki^i esot
atbrivoti un nosutiti mäjäs. Pec pa­domju
ziijiäm eöot atbriVoti 21.065,
bet itaji apgalvo, ka neesot atgrie-zuäies
vairäk kä l5.513. Italijas val­diba
prasisot jautäjuma noskaidro-ianu.
AP ZIIJLO no Väcijas, ka väcu baz-nicu
vadiba apgalvo, ka krievu
göstä atrodoties 20.000 väcietes, kas
sagustitas, bud^mas armijas vienibu
izpalidzes. Piecas sievietes nesen
esot atgriezu§äs, jo, kä pa§as pa
skaidrojuSas, täs atbrivotas slimibu
de}. Vi^as stästiju^as, ka väcietem
giistä esot jästrädä vissmagäkie dar-bi
kolhozos un oglraktuves, kur
joti "sliktos apstäkjos nodarbinot ne
vien väcu ka;:avirus, bet ari paSus
krievus, kas bijuSi väcu gustä un
kara beigäs atbrivoti. Tas esot sods
par padoSanos gustä. Raktuves esö
strädäjuSas ari krievu sievietes un
ar täm apejoties sliktäk kä ar vi-rieäiem.
NYHT, DM
tad par to lielä merä esot bijis 1ä-rV^^^^^ §taba prie^snieka klät*
pateicas Ceröiläm. V A T I vii;ia^^^a 9^^^^^!^ vizite. Pat
rumus gan neesot izraisijusi draudzi- , ^^esot bijusi
hn KH^viiai Tai ii7hniMn TCriPvf^^ Vienigi Sokolädes' ruonieks
pa<i
;urnejä vei sirsnigäka nekä
v ; e § u ^ s k e i ^ dr^udziba. L^-1jai, Väciiai bijis iänodroäina ^ savs ^^^^i^?' ^4^? ieradies saimnie*
i|ka bija 13)ek^^ spejis. salauzt ledu ar
cäml darboias ylsi tes r ^ ^ argumentiem ^ oa*
n e ä i ^ 0 1 m s { E s ^ i ^ ^^
un Rukuts razoto Sokolädi.
marta^amer^ai^Joshs^b^^ izSkirSanas, ho Balkäniem at- Ilgo angju-krievu nesapraäano* ar
SS^tS^ Ä ^^^^^^^^^s VaSingto-w
^ n , ^ W A ^ ^ nosutijis
^ S ^ f ^ ^ i ^ u ^ ^ ^ ^ ^ «^^^ personigo pärstät
9?lSf^^^^^^^Q ^^^^^^^^ ^ ^ v i ^ ASV SSr^n ^ ^ « n ^ f ^ ieradies Maskavt
Ä f l ^ ^ n ^ ^ Ä ^ ^ t väcu nodomiem Bälkänös 1941. gada 29, JuUjä un atvodisRuz^
ir tikan speciga.vieniba - I^g^?»hn vli^am biju^ ka ASV sniegs
^' • krievu pläniem §ai Eiropas dajä J nepiecieäamo palidzlbu
U^vieSu sporta un fiziskäs audzl-1 Cemberlena — Hitle^^^^^^ nirts esot upupus ko Reize vii?§ iero-*
häSanas padome no Slezvigas - Hoi-1 Pastiprinajis krievu tradiciönälo ne- slnäjis rikot kjqpigu apspriedi ar
Steinas apj^abala ieveleti V, Bauma-J ^z^^^^^^ saskai;io§anai. Siap*
nis, J. Dälin§ un K / Sleicers, bet nol^^^^^^ Maskavä 1941. gada
Hanoveras - BraunSveigas R. Nal^e-lvizitei^^^^M^^^^ un tas beigäs publiceta
lis. Par visiem apgabaHem zi^u vei I priek§^^^^ deklaräcija, pec ku^as viens no
naV; [julijä satimäsatkläti izteicis krievu^^P^^ „pec*tiraii-
Latviesu meistärsacikstes^^^^^ p un paziijojis, ka Minc^ienes jJ^Jas^^^^^^^^^ iznicinä§anas nodibinät
ianä ar zobenu un flöretl hotiks 29.1 atmii? kas laus cilvekiem
un 30. martä Eslingena, bet junioru Ibräl^^^ bez bailem un trö*
meistarsacikstes turpat 16. martä. 1 kremlis bijis visai maz labvgligs kiima.** Lqrds BiveJbruks, britu pär-
Anglu joslas latviesu naeistarsadk J angjiem. stävis, gribejis papildinät deklarä^
stes svaru celSanS notiks 3a martM Kripss sästaptesai^i^ chartas vardiem ,
Eitihä. Sacikstes organizerekordistslreizi^^ religijas brivibas,! ie. • ' i
K, Bileskalns. jreiz vi^^ karta/*_ bet tam pretojies Utvihoys, '
Gestaditäs »Saules" noinethest^
meistarsacikstes galdatenisä virie-1 kopä ar krieviem. Pirms Kripsa aiz-
§iem uzvareja V. Izaks,sievie^em A. Ibra^^^ Stajins könkreti jautä-
Kovale, jauniegiem M Caune mljis/ vai^^^^A^^^ pietiekamas re-meitenem
M Valdmane. I zerves, lai pretotos väcu desantam
Pinebergas 0P universitätes bas-1 Vidiisjuräs austrunfos? Vai t l tUr-ketbolisti'
uzvareja Gestachtas „Sau-1 pinätfi cipu, ja Vädja dabatu saväs
lesv vienibu 37-23 (12-7). Studentul rokäs Suecu? Kädas saruhas norisi-piecniekä
speleja L.Ploni:i5, V. Ko-|näju§äs starp Rudollu Hesu un äng-re,
M Lagzdiiiä, G. Raits, J; GulW
^1 vTvrr A n5«5i5 .oiA^M Otrreiz§jas sarunäs, kas hötlka ju-^
W^iS^f"^^^^ ^ i^atrod lidzekU drizai uz-ms,
Sihinä, Skrastii;i§,Roga,^^^^^^N^^^ musu sadarbiba nepra^tu
Eitinas baUiegu^^
nis väcu vienibas :„HolsteinKiel" s
sastävä Ded§iäs 4 Ehäes ieffuvis 2olw^-^^^^^ ^^^^^^^^ "^^^
vartu! starpgadijumiem. Sädu vispäreja
V. Bedis (LIbeka) izraudzits par
volejbola vaditäju angju okupäcijas
„HC. ^ugsburg^ ledushokejisti ar
latvie§u piedaliäänos Augsburgä uz­vareja
Hesenes meistaru „VfL. Bad
Nauheim" 7—2, bet zaudeja Eisene
pret ^ Fusseh" 2—12 un 1 ^ .
PSRb labäkp Sadiistu turnirä
Maskava pec sacensibu 10. kärtas
vadibä ar 7,5 p. ir igau^u lielmeis-tars.
P. Keress., v- ; ••'.•/'•
Maksis Stoelings atjaunojis treni-
Ws. Vina trenii:tu nometne iekärto-ta
Kasele.
List on köst H. Sila zim§Jums
rakstura ierobezotii ligumu Stajins
nolemis pats neparakstit, to darijis
Molotovs. Angli par to apväinoju-paskaidrodams,
ka dazädäs zemes
slem vardiem pie§lj:iix)t citädu iztul*' ~
kojumiL Herimens, kas anspriedS
pärstävejis ASV, atradis kompro-misa
formulu, izteikdams ceribu, ka*
yienoSanos par formulu panäks pec
kara vienlaicigi ar pamata vienosa-nös.
Tam piekritis ari Stajins; reize
ierosinädams jautäjumu, kas ietek-mejis
visas turpmäkäs sarunas. Pa«
domju Sa vieniba un täs tautas ne- '
sot vislieläkos upujrus kopejai lietai.
Visu tautu sacelis käjäs täds pat
patriotisms kä 1812. gadä. Bet krievi - ;
gribot sai;iemt garantiju, ka p5c kajra
ar vipiem neapiesies kä ar nabaga
radiniekiem. Vip§, Stajins, gribot,
lai angji, ar kupem esot bijuäi tik
daudzi konflikti pagätne, jau tulit
paziijiotu, kadu vipi iedomäjpties
näkoSo -mieru. Biverbruks iolijles
runät par §o j?utäjumu ar/Ceröilu
pec atgrieSangs Londonä. l
1941. gada decembri Ma^kavÄ '
Ieradies Idens. Jau pie pirmäs sa-stapSänäs
Stajins izrädljis Idenam
lielas simpatijas, un uzskatijis to
par garantiju, ka Cemberlena poli-tika
neatkärtosies. Bet Idens bijls
ieradies tikai informäcijas nolukot
ils piesardzibas labad noliedzis ,
uzpemties jebkädas; saistibas, .
(Turpmäk beigas)
Robertu Strazdi^u no Rigas, Mie-ra
ielas, kas 1946. g. rudeni bija
Neuburg a/W, Schwar7hofen, mekle
Kärlis Balodis: (13b^ Gunzbui^Do-nau,
Kleinkötz, Lettenlager. 94
P. Auzii?5, dz. 1926* g. 26. XI. Ma-donas
apr. Patkules pag., mekle ra-dus,
draugus un pazi^as. Adr.: (23)
Chrbedc U. OsnabrUdc Baltic DP
Camp 267/b. 39
Laimotiis Pndze no Jligas meklS
Nikoiaju Ermansonu un paziqas:
(13a) NUrnberg, Alte Regensburger
Str., 4158. Labor Service Company.
97
Berta Ozpli^a no Rigas, Ebelmui-ias,
mekl§ radus un pazipas: (13b)
Daphauv Kreutz-Platz 3a. 102
Ridiardu •Rudziti.dz. 1908. gh okt.,
un Irmu S^ilteri dz. Mahfeldi ar
piederigiem mekle Renäts Sppjah-skis:
österreicii, Kämten, Öbervel-lach
47. 80
Sili, dz. 1923. g. Elejas päg.,
ped. dz.v; Rigä, Sark. Kr. masu sko-lä,
mekle brälis Ädolfs Silis: öster-reich,
Kämten, UNRRA DP Camp
330, Spittal a. Drau. • 81
Skaidriti Kuplii^as jkdzi sveicu
värda dienä un novelu visu skaisiä­kö:
Ludzu uzdot savu • adresi. P.
Plics Omstede. 99
Amerikänu trfensporta /kolonnal
steidz. vajadzigi mechani^^S^ ga­du
prakse). Pieteikties:/(i3a) Nöm*
berg, Camp Valka, 8446. LSQ QM,
TRK DP. j ^01
Juri Lorbei-gu no Ri^s, bijis Bl-renbergä
pie Tornas, mekle P. Pl»^'
(23) Oldenburg i/Oldenburg, C&m9
Ohmstede. 38
; Janis Viks no Balviem mekli
draugiis un pazistamus: (13a) Furth,
Gebhordstrasse 15—48.
. Idu f^Berzipu; dz. 1901. g. 21. II*
Rlgä, ar deliem Oiäru un Uldi mek­le
brälis: Arturs Äuseklis: Sverige,
Kalmar,: Tullslätten 13. ^
Miervä^^^ no Jelgavas
mekle bräli Imantu un picderigos:
(23) Ohrbeck u. Osnabrlick, Baltic D?
Teodoru Gagalni no Jaun^ulbe-nes.
kas 1945. g. pavasan bija J i ;
rjn^p, Smolras Inzarete. v^^^k Gera»
mekle Anna Pelse: (l?a). Ansb^oi.
i Hindenburg Pt>st. ^
SÄÄ-*
5 . Visos namos, n
&ces.dalibM*i^
^dektriskas-^^st^
MUmn Sav.enifc
^jamas. Maskavas v,
^asaöem^sjaujius
&5tatsan?IuvalodaI
MomStoru. Viesnjcas
jolj pat piemi^as lietu
mm viss, sakot ar
1^ iin zobu' sukam m
jjstniinu segäm; ' ^ f
.Itoalspärsteigums i
iteahas sede, kä pec Ä
{1)83 rl50,^w York Hei
K«, blils^ Molotova" m
pm\ Kinas jautljuihi
!Äkop§ 1945. g., kad
tolSs, ka jarada stipri
to valdiba, neesot groi
ietu mlito Maräalsvlj
änäkoäaldienal^laiis''*
Pst8!«|jiima-
Jau pirdaja ^ e ärliet
iteroläs akceptet vii?u vie
IMU par Msijas y^^^
ta Draudzigä atniosfa^
tDWTriesta8:lmanihik
JIrnäkoäo dienu a ^a
Itffilikumus par dfeiasi
Höbtövs pieprasija äpdl
pec Margala p r i e kM
W darba kärtibä Jau f
Itaffiäto Bemsa priek§lik|
(«Ivisainazinät.okupäciil
JtoEiropa, Tapat atliii
Sspar-sabiedrotoreparj
*^prlek§likumu pämJ
*Jw!autäiumus. •
Jetaministrupadpmes
Z ^ Molotova' priei
fcs darba kärtM 1
ll^T^ zii;io D i
^ f a a l « > t viens So .da!
fcT^äautäjumiea 3
Wir.aI ^& ^ ^n^av ^pa^r i
itmr^,m persona»